spoguļstikls
spoguļstikls vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | spoguļstikls | spoguļstikli |
| Ģen. | spoguļstikla | spoguļstiklu |
| Dat. | spoguļstiklam | spoguļstikliem |
| Akuz. | spoguļstiklu | spoguļstiklus |
| Lok. | spoguļstiklā | spoguļstiklos |
Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Automašīnas spoguļstiklos bija skaidri redzams, ka man steidzīgi jāuzlabo savs atspulgs
- Tad aplūkoju sevi blakusmašīnas spoguļstiklā un atkal paveros uz mazuli.
- Fotogrāfs Toms Maksvels apceļojis savu zemi, tās dabu fotografējot spoguļstikla bumbā.
- Pat drūmajā ziemas vidus dienā viņš valkāja saulesbrilles ar spoguļstikliem.
- Tas bija ar spoguļstiklu klāts kubveida objekts, kas peldēja zilā straumē.