klunkšķēt
klunkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klunkšķu | klunkšķam | klunkšķēju | klunkšķējām | klunkšķēšu | klunkšķēsim |
| 2. pers. | klunkšķi | klunkšķat | klunkšķēji | klunkšķējāt | klunkšķēsi | klunkšķēsiet, klunkšķēsit |
| 3. pers. | klunkšķ | klunkšķēja | klunkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: klunkšķi (vsk. 2. pers.), klunkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klunkšķot (tag.), klunkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klunkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāklunkšķ
1.Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim.
2.Par traukiem kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Brūni, smakojoši izdalījumi klunkšķ pār starojošo zeltu un visšķīstāko baltumu. "
- Katram gadījumam man portfelī arī šoreiz klunkšķēja melnā balzama krūka.
- , ka viss kārtībā, bet aparāts izslīdēja no rokām un – klunkšķ!
- Viņi par šo pakalpojumu labprāt pasniedz klunkšķošas pateicības.
- Vakars bija vēss, un starp sarkanās Ilgu grāmatas vākiem klunkšķēja Ātosa viskija pudele.