klunkšķēt

klunkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

1.Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim.

2.Par traukiem kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.

Avoti: LLVV