plāvāt
plāvāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | plāvāju | plāvājam | plāvāju | plāvājām | plāvāšu | plāvāsim |
| 2. pers. | plāvā | plāvājat | plāvāji | plāvājāt | plāvāsi | plāvāsiet, plāvāsit |
| 3. pers. | plāvā | plāvāja | plāvās | |||
Pavēles izteiksme: plāvā (vsk. 2. pers.), plāvājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: plāvājot (tag.), plāvāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: plāvātu
Vajadzības izteiksme: jāplāvā
1.Plaiksnīt.
2.Plūst; peldēt pa ūdens virsu; sprēgāt, plaisāt.
3.Pludot.
Avoti: LLVV, LE, KnG