knābītis
knābītis
1.Dem. → knābis.
2.joma: botānika Izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
Avoti: Augi, LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 3. Lūpu izstiepšana pīles knābīša formā jeb tā sauktais „ duck face”
- Kad palūdz bučiņu, tas stiepj pretī knābīti un atdarina bučošanās skaņu.
- vai tur knābītis vai galviņa lien ārā no sniega kukurznīša,
- Mazie cālēni turas pie vecāku īpaši pagarinātām muguras spalvām ar saviem knābīšiem.
- Garām kājām, glītu knābīti, izrieztu guziņu, zīžainu cekuliņu.