vējablūze
vējablūze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vējablūze | vējablūzes |
| Ģen. | vējablūzes | vējablūžu |
| Dat. | vējablūzei | vējablūzēm |
| Akuz. | vējablūzi | vējablūzes |
| Lok. | vējablūzē | vējablūzēs |
No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
PiemēriNo tā nokāpa drukns vīrietis, ģērbies vējablūzē, kailu galvu, ar aizsargbrillēm uz acīm.
- No tā nokāpa drukns vīrietis, ģērbies vējablūzē, kailu galvu, ar aizsargbrillēm uz acīm.
- Mugurā tam bija vējablūze ar adītu apkakli un kājās zābaki, kam nebija lemts ilgi kaktā gulēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit