klunkšēt
klunkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klunkšu | klunkšam | klunkšēju | klunkšējām | klunkšēšu | klunkšēsim |
| 2. pers. | klunkši | klunkšat | klunkšēji | klunkšējāt | klunkšēsi | klunkšēsiet, klunkšēsit |
| 3. pers. | klunkš | klunkšēja | klunkšēs | |||
Pavēles izteiksme: klunkši (vsk. 2. pers.), klunkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klunkšot (tag.), klunkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klunkšētu
Vajadzības izteiksme: jāklunkš
1.Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim.
2.Par traukiem kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš visu norija – klunkš!
- Auksts vējš pūta ieslīpi no ziemeļrietumiem, nevienas dzīvas radības pludmalē, augšā aiz kāpas vēl siltas kūpēja un smirdēja viņu mašīnas, viņi tikai bija meklējuši jūru un atraduši, un te tā bija, noraidoša un nepievilcīga, auksta un baisi vientuļa pati sevī, viņiem bija viena maza blašķīte līdzi pa abiem, rokas sala, līdzko izvilktas no kabatām, klunkš, klunkš, klunkš, galvas ierautas apkaklēs, suns paskrēja garām steidzīgā riksī, tāds - uzreiz redzams - vietējais jūrmalnieku suns, savās nopietnajās darīšanās.
- Es teiksim nevaru izdzert 0.3L tieši pirms skriešanas, tad man no skriešanas sanāk klunkš klunkš vēderā pa pus pagastu un ļoti smaga sajūta.