horunžijs
horunžijs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | horunžijs | horunžiji |
| Ģen. | horunžija | horunžiju |
| Dat. | horunžijam | horunžijiem |
| Akuz. | horunžiju | horunžijus |
| Lok. | horunžijā | horunžijos |
1.Senatnē – karognesējs kazaku karaspēkā.
2.Pirmā virsnieku pakāpe kazaku karaspēkā.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tieši tā, jūsu labdzimtība, – horunžijs sasit papēžus, pieši nodžinkst.
- Vietējās dragūnu regimentes horunžiju sauc Kucevalovs.
- – horunžijs viebdamies krieviski uzkliedza.
- No 1784. gada — Kauņas podkomorijs, no 1791. gada — Lietuvas lielkņazistes horunžijs.
- Viņam bija brāļi Jans ( Inflantijas horunžijs), Juzefs ( Inflantijas oboznijs) un Ignacs.