snuķītis
snuķītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | snuķītis | snuķīši |
| Ģen. | snuķīša | snuķīšu |
| Dat. | snuķītim | snuķīšiem |
| Akuz. | snuķīti | snuķīšus |
| Lok. | snuķītī | snuķīšos |
Dem. → snuķis.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai varētu iegūt nektāru, bitēm ir garš snuķītis un mēle.
- Kad cikāde nebarojas, tā snuķīti paloka sev apakšā starp kājām.
- Jāpievērš uzmanība tam, vai ērce izņemta ar visu snuķīti.
- To žokļi kā visām adatzivjveidīgām sugām ir savstarpēji savienoti, veidojot snuķīti.
- Viņš bija tā piekusis, ka pat nepakustināja snuķīti, lai apsveicinātos.