snuķis
snuķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | snuķis | snuķi |
Ģen. | snuķa | snuķu |
Dat. | snuķim | snuķiem |
Akuz. | snuķi | snuķus |
Lok. | snuķī | snuķos |
1.Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
2.Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, divspārņiem), piemēram, duršanai, sūkšanai.
3.Šņukurs.
4.Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad jūs skatīsities raidījumu, es jau būšu Zuzei snuķi paspiedis.
- Primārā barības pārstrāde notiek rīklē, kas iet cauri visam snuķim.
- Visgarākais snuķis ir Āzijas tapiram, bet visīsākais ir līdzenumu tapiram.
- Attēlos redzams, kā zilonis leopardu cenšas aizsniegt ar savu snuķi.
- Pie vārtiem princesi apstādināja sargi, draudīgi izsliedami savus snuķus: