snuķainis joma: zooloģija
snuķainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | snuķainis | snuķaiņi |
Ģen. | snuķaiņa | snuķaiņu |
Dat. | snuķainim | snuķaiņiem |
Akuz. | snuķaini | snuķaiņus |
Lok. | snuķainī | snuķaiņos |
Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja novietosi snuķaini nepareizi, panāksi gluži pretējo efektu.
- Mamuti pieder pie snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas.
- Viņiem bija gari, izliekti ilkņi ( tā ne sevišķi pareizi dēvē snuķaiņu pāraugušos priekšzobus), ziemeļu sugām ķermenis klāts ar biezu apmatojumu.
- Visas ziloņu sugas pieder pie ziloņu dzimtas ( " Elephantidae"), kas savukārt pieder pie snuķaiņu kārtas ( " Proboscidea").
- Snuķaiņi ( Proboscidae)