Paplašinātā meklēšana
Meklējam At.
Atrasts vārdos (101):
- At:1
- Ata:1
- Ata:2
- Ate:1
- Atli:1
- Atri:2
- Atri:1
- Atte:1
- Atafa:1
- Atara:1
- Atari:1
- Atārs:1
- Ataša:1
- Ataše:1
- Atašs:1
- Atēna:1
- Atesa:1
- Atīds:1
- Atika:1
- Atila:1
- Atiss:1
- Atona:1
- Atons:1
- Atosa:1
- Atums:1
- Atupe:1
- Atbara:1
- Atbaši:1
- Atella:1
- Atēnas:1
- Atensa:1
- Atirau:1
- Atkara:1
- Atlaka:1
- Atlass:1
- Atlona:1
- Atmisa:1
- Atpiļa:1
- Atpiļi:1
- Atpūta:1
- Atraka:1
- Atrejs:1
- Atreka:1
- Atropa:1
- Atvari:1
- Atzele:1
- Atabeja:1
- Atahons:1
- Atinags:1
- Atkalni:1
- Atlanta:1
- Atlants:1
- Atpilis:1
- Atradze:1
- Atspuka:1
- Atvases:1
- Atabaska:1
- Atakpame:1
- Atalande:1
- Atalante:1
- Atamants:1
- Ataschan:1
- Ataszany:1
- Atašiene:1
- Ataturks:1
- Atavalpa:1
- Atbasara:1
- Atgāzene:1
- Atheneum:1
- Atismona:1
- Atkarska:1
- Atlizzen:1
- Atotarho:1
- Atradsen:1
- Alma-Ata:1
- Atahokans:1
- Ataišiene:1
- Atamirata:1
- Atanasijs:1
- Atendorna:1
- Atēnodors:1
- Aterezers:1
- Atgoniški:1
- Atharvans:1
- Atlantīda:1
- Atlantija:1
- Atripalda:1
- Ataentsika:1
- Ataskadero:1
- Ataskosita:1
- Atguoniški:1
- Atrahasiss:1
- Atvarupīte:1
- Atašinskaja:1
- Atharvavēda:1
- Athatrvanss:1
- Athanasianum:1
- Atkaradžalara:1
- Atlantiksitija:1
- Atnanga-Puhaime:1
- Atlantijas-Baltijas:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (7204):
- (pa)rādīt zobus (At)ņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- aizspļaudīt (Atkārtoti) aizspļaut.
- apgāzīt (Atkārtoti) apgāzt, pārmest pāri kaudzei.
- piekraustīt (Atkārtoti) piekraut, pielādēt pilnu.
- Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- baltpunktu ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus pellio").
- Smirnova ādgrauzis ādgraužu dzimtas suga ("Attagenus smirnovi").
- Atašienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā, kas beidzās 1977. gadā, daļa bijušā Atašienes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres pagastam, savukārt tagadējā Atašienes pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Stirnienes un Barkavas pagasta teritorijas.
- naukrārija Administratīvs senās Atikas iedalījums nodokļu ievākšanai, katrā no 4 filām tādas bija 12.
- Ahali Atoni Afončecha, pilsēta Abhāzijā, Gruzijā, tās nosaukums gruzīnu valodā (_Akhali Atʾoni_).
- Adatas rags Āfrikas galējais dienvidu punkts (portugāļu "Cabo das Agulhas") no kura velk robežu starp Atlantijas un Indija okeānu; nosaukums dots tuvumā novēroto magnētisko anomāliju dēļ, kas izsauc kompasa adatas svārstības.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
- Clematis alpina alpu atragēnes "Atragene alpina" nosaukuma sinonīms.
- Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms.
- atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
- atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
- Akropole Antīkās arhitektūras ansamblis Atēnās.
- Partenons Antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē. Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
- ksur Apcietināti ciemi Atlasa kalnājos.
- ksar Apcietināts ciems Atlasa kalnājos.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Dignāja Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs.
- Grandāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Kozuliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Lindāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Loškas apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Marinzeja apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārta Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Bojāru Vikšeri apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārtas Staleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Nārtmale apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Rockāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Skudrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Zirnaites apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Rijnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Atašienes pagastā.
- Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Kvietaines Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Atašienes pagastā.
- Troškas apdzīvota vieta (vidējciems) Atašienes pagastā.
- Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Atlanta Apdzīvota vieta ASV ("Atlanta"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni.
- Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos.
- Akkela Apdzīvota vieta Kazahstānā, Atirau apgabalā.
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā.
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portu Apgabals Portugālē ("Distrito de Porto"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme").
- vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- Hebridu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (angļu val. "Hebrides"), uz ziemeļrietumiem no Skotijas, sastāv no \~500 salām, no tām \~100 apdzīvotas, platība - 7285 kvadrātkilometri, ap 30000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 993 m.
- Azoru salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (portugāļu val. "Ilhas dos Acores"), \~1400 km uz rietumiem no Pireneju pussalas, Portugāles autonomais reģions, sastāv no 9 lielām salām un vairākiem rifiem, augstākā virsotne - 2320 m.
- Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
- Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
- Fēru salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Dānijas autonoma sastāvdaļa, platība - 1400 kvadrātkilometru, >20 salu, no tām 17 apdzīvotas, 48700 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Toršhavna, lielākā sala - Streimoja.
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (angļu val. "Shetland Islands"), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. "Orkney Islands"), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola.
- jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu.
- Astirvas ezers Astirvas ezers - Atstirves ezers Liezēres pagastā.
- NCAA ASV Koledžu sporta asociācija (angļu National Collegiate Athletic Association).
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
- Džordžija ASV štats ("Georgia"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Atlanta, platība - 153910 kvadrātkilometru, 9829200 iedzīvotāju (2009. g.).
- iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst.
- Ata Ata ezers - Ots, ezers Kombuļu pagastā.
- aidu Atā.
- ataina Atainojums.
- atveidot Atainot psihē (kādu notikumu, parādību u. tml.).
- stādīties Atainoties atmiņā.
- atveidoties Atainoties psihē (par kādu notikumu, parādību u. tml.).
- dairt Atairēt, pieirties.
- atirklēt Atairēt.
- atirklēties Atairēties.
- ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array").
- hemiataksija Ataksija ķermeņa vienā pusē.
- noāķēt Atāķēt un noņemt.
- izkabināt Atāķēt, izcelt no virām, izņemt.
- izkabināties Atāķēties, atraisīties.
- parnassia Atālenes.
- parnassiaceae Atāleņu dzimta.
- bakšišs Atalgojums par sīkiem pakalpojumiem.
- cena Atalgojums, atlīdzība, samaksa.
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri).
- izlonēt Atalgot (kādu laiku, regulāri).
- apalgot Atalgot, samaksāt algu.
- atzala Atāls - pēc nopļaušanas ataugusi zāle.
- atals Atāls.
- atols Atāls.
- atuls Atāls.
- atvāls Atāls.
- otūls Atāls.
- Kerki Atamirata - pilsēta Turkmeristānā, tās nosaukums līdz 1999. g.
- Athanasianum Atanasijas ticības apliecība.
- atabaski Atapaski - indiāņu cilšu un tautību grupa.
- atare Atara.
- atsegte Atārdījums.
- atvārdēt Atārdīt (1).
- atvarzāt Atārdīt (1).
- atērst Atārdīt (ko piešūtu, pieadītu).
- atirdināt Atārdīt (ko sašūtu, piešūtu).
- atriest Atārdīt.
- izirdīt Atārdīt.
- sairināt Atārdīt.
- uzērst Atārdīt.
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- atriesties Atārdīties.
- Atvaru ezers Ataru ezers Ādažu pagastā.
- Ūdru ezers Ataru ezers Ādažu pagastā.
- atara Atarums - citā virzienā uzarta lauka mala, kas grāvju, žogu vai citu šķēršļu dēļ palikusi nearta, iepriekšējā virzienā arot.
- Ataše Ataša, Neretas pieteka.
- Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km.
- Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km.
- Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km.
- Ataszany Atašienes muiža, kura atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
- Ataschan Atašienes muižas nosaukums vāciski.
- Karoliņi Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Borkova" otrs nosaukums.
- grandānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Grandāni" iedzīvotāji.
- kozulinieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kozuliņi" iedzīvotāji.
- Kvītaines Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Kvietaines" nosaukums latgaliski.
- marindzieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji.
- marinzejieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" iedzīvotāji.
- Marindze Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants.
- Marindzeja Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Marinzeja" nosaukuma variants.
- Rejnīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" nosaukums latgaliski.
- Skudrinīki Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Skudrinieki" nosaukums latgaliski.
- troškānieši Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Troškas" iedzīvotāji.
- Ziernaites Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukuma variants.
- Ziernaitis Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Zirnaites" nosaukums latgaliski.
- Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs.
- ataudas Ataudi.
- apauga Ataudze.
- cers Ataudze.
- ataudzināt Ataudzēt.
- smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums.
- ataudze Atauga.
- atsirt Ataugt.
- atauliskot Ataulekšot.
- atūkšķināt Ataurēt.
- atauroties Ataurot (2).
- žirbt Ataust prātā.
- atausma Ataušana, uzaušana.
- nobiedināt Atbaidīt, atbiedēt; iebaidīt.
- atbaidēt Atbaidīt.
- atbaidināt Atbaidīt.
- izbailēt Atbaidīt.
- šermulains Atbaidošs, šausmīgs.
- atbaidīgs Atbaidošs.
- atbaidu Atbaidu līdzeklis - atbaidīšanas līdzeklis.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- atskanēt Atbalsoties; skanēt pretim.
- atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
- astrāgs Atbalss.
- atstrāgs Atbalss.
- eho Atbalss.
- pretkliedziens Atbalss.
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
- atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts.
- atbalstpunkts Atbalsta punkts.
- atspertne Atbalsta vieta; balsts atsitiena trieciena uztveršanai.
- pontičello Atbalstenis, balstinš stīgu instrumentos; ponticello.
- atstutēt Atbalstīt (1).
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- sasprostot Atbalstīt vienu pret otru un sastiprināt.
- atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
- attutināt Atbalstīt, atsliet.
- stuģēt Atbalstīt, atsliet.
- pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
- uzbalstīt Atbalstīt, atspiest.
- knokaķ Atbalstīt, pakalpot.
- aplaicīt Atbalstīt, palīdzēt.
- sekundēt Atbalstīt, sekmēt, veicināt.
- atbelzt Atbalstīt.
- atremt Atbalstīt.
- noremt Atbalstīt.
- piestutēt Atbalstīt.
- saspraidīt Atbalstīt.
- tutināt Atbalstīt.
- labvēlis Atbalstītājs, sponsors.
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atslieties Atbalstīties (pret ko).
- atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem).
- uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
- atsliegties Atbalstīties, atgāzties.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- kaipt Atbalstīties, pieturēties.
- atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties.
- atremties Atbalstīties.
- atspiesties Atbalstīties.
- atspīlēties Atbalstīties.
- atstīrināties Atbalstīties.
- sastutēties Atbalstīties.
- uzkremties Atbalstīties.
- uzremties Atbalstīties.
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
- fototriangulācija Atbalstpunktu sabiezināšanas fotogrammetriska metode.
- atstute Atbalsts, balsts.
- aizsargatbalsts Atbalsts, kas paredzēts drošībai.
- pieturs Atbalsts, margas.
- piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
- otmazka Atbalsts, palīdzība, lai izvairītos no aizturēšanas vai atbildības.
- tura Atbalsts, piestiprinājums.
- atturs Atbalsts, rezerve.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- balsteklis Atbalsts; atspaids; balsts.
- balstīklis Atbalsts; atspaids.
- pieķers Atbalsts.
- remens Atbalsts.
- sprailis Atbalsts.
- spraisla Atbalsts.
- sobari Atbars, labības nodeva.
- atbirdināt Atbārstīt, atbērt.
- atbāžas Atbāzenes.
- atmukt Atbēgt (1).
- atmukt Atbēgt (2).
- atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt.
- atbliezt Atbelzt (1).
- pabēres Atbēres (1).
- atbēršas Atbēršas dot - vemt.
- atbārstīt Atbērt.
- atbērtuve Atbērtne.
- kavaljērs Atbērtne.
- atšaravāt Atberzt.
- atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
- atkruķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.); atkroķēt.
- atkroķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.).
- atbultēt Atbīdīt bultu, lai varētu atvērt (durvis, vārtus).
- atbraucīt Atbīdīt uz augšu (piedurknes).
- atlauķēt Atbīdīt, atvirzīt galvassegu (no pieres).
- algovaskulārs Atbild ar asinsvadu lūmena pārmaiņām, reaģējot uz sāpju kairinājumu.
- comes Atbilde fūgā.
- pretatbilde Atbilde uz atbildi.
- antikritika Atbilde uz kritiku, pretkritika.
- pretparole Atbilde uz prasību nosaukt paroli.
- saņēmiens Atbilde uz sveicienu.
- risposta Atbilde, īpaši imitētāja balss kanonā.
- atbilda Atbilde.
- pretsērsums Atbildes apmeklējums, atbildes vizīte.
- pretdāvana Atbildes dāvana.
- pretdavinājums Atbildes dāvana.
- pretdziedājums Atbildes dziedājums.
- pretjūtas Atbildes jūtas.
- pretkvēla Atbildes kvēle, kaisle.
- pretsveiciens Atbildes sveiciens.
- pretsveicinājums Atbildes sveiciens.
- pretsveikums Atbildes sveiciens.
- pretvizīte Atbildes vizīte.
- peldēt Atbildēt (eksāmenā) neprecīzi, nenoteikti.
- atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu).
- uzteikt Atbildēt (skolā, uzdoto).
- atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
- atjemt Atbildēt (uz sveicienu).
- atjokot Atbildēt ar joku; uz joku atbildēt ar joku.
- atgānīties Atbildēt ar lamām.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
- atmirkšķināt Atbildēt ar mirkšķināšanu.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu; atbildot uz saucienu, klauvējienu, skaļi pateikt (ko).
- atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī.
- atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
- atmelst Atbildēt muļķīgas blēņas.
- NRN Atbildēt nav nepieciešams (angļu "no reply necessary"; īsziņās).
- atmelot Atbildēt nepatiesību.
- atskaitīt Atbildēt no galvas (iemācīto); noskaitīt.
- atsacīt Atbildēt no galvas (iemācīto).
- noraidīt Atbildēt noliedzoši (uz lūgumu, piedāvājumu u. tml.).
- noraidīt Atbildēt noliedzoši, negatīvi (kādam, kas ko lūdz vai piedāvā).
- atūkšēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
- atūkstēt Atbildēt saucienam; atūkšķēt.
- atūkšēties Atbildēt saucienam.
- atūkšķēt Atbildēt saucienam.
- atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
- atmēdīties Atbildēt uz mēdīšanos ar mēdīšanos.
- atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
- atrunāt Atbildēt, atteikt.
- aizbildēt Atbildēt.
- atbilst Atbildēt.
- atlenkt Atbildēt.
- atzadēties Atbildēt.
- bildēt Atbildēt.
- lāgadīt Atbildēt.
- impensae Atbildētāja izdevumi, t. i. tas, ko viņš var ieskaitīt, kad no viņa pieprasa lietu.
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu.
- kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas krimināllikumā kvalificēta par noziegumu.
- kopatbildība Atbildība, kas vienlīdz attiecas uz vairākiem vai daudziem.
- lāgadība Atbildība.
- diarhija Atbildības dalīšana starp diviem varas veidiem.
- dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks.
- lampasts Atbildīgais par petrolejas lampām skolā.
- virsredaktors Atbildīgais, galvenais redaktors.
- galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc amata, stāvokļa), tāds, kas ko vada, pārzina.
- atb. Atbildīgais; atbildīgā.
- šaržs Atbildīgs, augstāks, goda amats, sevišķi militārās un studentu aprindās.
- standartums Atbilsme standartam 1 (1); atbilsme standarta 1 (2) nosacījumiem.
- tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; patikt 1(2).
- tikties Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos; tikt 2 (2).
- patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) - par apģērbu, tā piederumiem.
- stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka (kas) tiek atdalīts, attālināts; nost.
- zemē Atbilst priedēklim no-, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta pret zemi vērstā virzienā, lejup.
- atspēt Atbilst visām prasībām.
- pieskanēt Atbilst, būt piemērotam (kam).
- an- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
- ana- Atbilst: uz-; augšup-; pār-; atkal-; atpakaļ-; pret-; pēc-.
- aktualitāte Atbilstība pašreizējam momentam, nozīmīgums noteiktā laika posmā.
- valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
- atbilsme Atbilstība.
- attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (izpausties darbarīka, mehānisma u. tml. darbībai, norisei).
- labi Atbilstoši kādām prasībām, arī tā, kā vēlas (norisināties, notikt, attīstīties, pastāvēt).
- saskaņa Atbilstoši kam iepriekš pieņemtam, norunātam.
- labi Atbilstoši morāles normām, arī pieklājīgi, taktiski (izturēties, uzvesties u. tml).
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- autokapsēta Atbilstoši noteiktām prasībām iekārtota vieta valstī reģistrētu vai no ārvalstīm ievestu un noteiktā kārtībā norakstītu transportlīdzekļu izkomplektēšanai, nolūkā realizēt šo transportlīdzekļu numurētos agregātus un citas rezerves daļas, attiecībā uz kuru ir saņemta tirdzniecības karte šādai uzņēmumdarbībai.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
- plānveidā Atbilstoši plānam; plānveidīgi.
- uzcirtīgs Atbilstoši saģērbties un izturēties.
- spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks.
- piemērots Atbilstošs kā veikšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
- kanonisks Atbilstošs kanoniem 1(1).
- likumisks Atbilstošs likumam (1); arī likumīgs.
- legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
- lāgus Atbilstošs noteiktām prasībām, normām (par priekšmetiem, parādībām); labs.
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei; arī jaunlaiku.
- burtisks Atbilstošs vārda tiešajai nozīmei; tieši tāds, kā teikts, rakstīts.
- padevīgs Atbilstošs, labvēlīgs (par laika apstākļiem).
- pienācīgs Atbilstošs, piemērots.
- pieskanīgs Atbilstošs, piemērots.
- piekļāvīgs Atbilstošs.
- sasmalstas Atbiras, sagrābas, nosmeltas putas.
- atbirums Atbiras.
- sobara Atbiras.
- atbirēt Atbirt, nobirt.
- rogaļi Atbirumi pēc graudu vētīšanas.
- pakašņi Atbirumi, ko savāc ar grābekli.
- atslaukas Atbirumi, saslaukas.
- atdrimt Atbirzt, atdrupt, atplīst.
- atbizenēt Atbizot.
- atbizināt Atbizot.
- atbizinēt Atbizot.
- atblūžģēt Atblākšķēt.
- atlēvarot Atblandīties, atklaiņot.
- atlampot Atblandīties, atklejot.
- atlāpot Atblandīties, atklejot.
- atklabažāt Atblandīties, attipināt.
- atstari Atblāzma, atspīdums.
- apblāzmojums Atblāzmojums, atspīdums.
- atplaukt Atblāzmoties.
- atblēt Atblēties.
- atbļurbt Atbļurbēt.
- atbrengt Atbrangt.
- atbraucīties Atbraucīt sev piedurknes.
- atšmaulēt Atbraucīt, aizglaust.
- atcelties Atbraukt (laivā).
- atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
- atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem.
- atorēt Atbraukt ar ori.
- atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām.
- atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu.
- atvažot Atbraukt, ierasties.
- atbrāzt Atbrāzties.
- athlorēt Atbrībvot no hlora klātbūtnes.
- atbrīnīties Atbrīnēties.
- atbrīnoties Atbrīnēties.
- noraudināt Atbrīot no valga, saites.
- atslapatāt Atbrist pa dubļiem.
- atbradāt Atbrist.
- atbreņģēt Atbrist.
- virvaļi Atbrīvoja no apcietinājuma.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot (ceļu, stigu u. tml.).
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu u. tml.).
- izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
- ilgata Atbrīvojums no karaklausības.
- immūnitāte Atbrīvojums no nodokļiem, nodevām klaušām feodālismā.
- atvaļinājums Atbrīvojums no tiešajiem darba pienākumiem, saglabājot darba vietu (amatu); attiecīgais laika posms.
- vilkpase Atbrīvojums.
- atdēties Atbrīvooties, tikt vaļā.
- denaturalizēšana Atbrīvošana no līdzšinējās valsts piederības.
- manumisija Atbrīvošana no verdzības vai kalpības.
- emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem, līdzvērtīga sabiedriska stāvokļa iegūšana (īpaši attiecībā uz sieviešu tiekšanos pēc līdztiesības).
- debloķēšana Atbrīvošana vai atbrīvošanās no blokādes.
- deideoloģizācija Atbrīvošana, atbrīvošanās no ideoloģijas ietekmes.
- apolytrosis Atbrīvošana, atsvabināšana, atpestīšana.
- detoksikācija Atbrīvošana, attīrīšana no indīgām vielām.
- izpestīšana Atbrīvošana, izglābšana.
- atbrīve Atbrīvošana.
- ekscistācija Atbrīvošanas no cistas; stadija zarnu parazīta dzīvības ciklā pēc iekļūšanas saimnieka organismā.
- eksorcija Atbrīvošanās no kaut kā, kas nomāc, nospiež, apdraud.
- atsvabināt Atbrīvot (4).
- nosviest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu); nomest (6).
- nomest Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu).
- izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu).
- atmežot Atbrīvot (kādu platību) no meža.
- iztīrīt Atbrīvot (kādu teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- atmīnēt Atbrīvot (kādu vietu) no mīnām.
- emancipēt Atbrīvot (kādu) no aizbildniecības, pakļautības, atkarības; atbrīvot (kādu) no aizspriedumiem.
- nomainīt Atbrīvot (kādu) no amata, darba u. tml., uzdodot to veikt citam.
- atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
- izmest Atbrīvot (kādu) no darba (pret viņa gribu).
- izpirkt Atbrīvot (kādu) samaksājot, atlīdzinot.
- atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām.
- atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem.
- atlaist Atbrīvot (ko uzspraustu, saspraustu).
- utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
- atsārņot Atbrīvot (ko) no sārņiem.
- atspirtot Atbrīvot (ko) no spirta klātbūtnes.
- apdzenāt Atbrīvot (koku no mizas), atdalot (to) ar cirvi vai īpašu lāpstu.
- atpumpurot Atbrīvot (koku, krūmu) no nevajadzīgiem, nevēlamiem pumpuriem.
- atzarot Atbrīvot (koku) no zariem.
- atlaist Atbrīvot (muskuļus).
- atstādināt Atbrīvot (no amata, pienākumiem u. tml.).
- atcelt Atbrīvot (no amata, pienākumiem).
- noņemt Atbrīvot (no amata, pienākumiem).
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- atlaist Atbrīvot (no darba, pienākumiem); atcelt (no amata).
- atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
- atindēt Atbrīvot (no indīgām vielām).
- izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
- atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
- atkarot Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
- atlaist Atbrīvot (no soda, maksājumiem u. tml.).
- apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai mīkstināt piespriesto sodu.
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
- tīrīt Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
- dezinficēt Atbrīvot (priekšmetus, vielas, teritoriju) no mikroorganismiem.
- atlaist Atbrīvot (sagūstīto, aizturēto).
- palaist Atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
- dezaktivēt Atbrīvot (teritoriju, vielu, priekšmetu) no radioaktīvajām vielām, tās mehāniski notīrot.
- attauvot Atbrīvot (ūdens transportlīdzekli) no pietauvojuma.
- atgaļot Atbrīvot ādu no gaļas.
- (iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Atbrīvot eju, platību kustībai.
- izplēvēt Atbrīvot gaļu no ādas un kauliem.
- atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus.
- atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas.
- atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas.
- attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām.
- nogāzt Atbrīvot no amata.
- noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
- izsaitēt Atbrīvot no apsaitējuma.
- novākot Atbrīvot no apseguma.
- abacilēt Atbrīvot no baciļiem.
- noblusot Atbrīvot no blusām.
- atcelmot Atbrīvot no celmiem.
- plintavāt Atbrīvot no ciņiem (pļavu); kopt (pļavu).
- nocīpslot Atbrīvot no cīpslām vai šķiedrām.
- izsviest (arī izmest) uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- atsegt Atbrīvot no drēbēm, apģērba piederumiem (kādu ķermeņa daļu).
- atdūmot Atbrīvot no dūmiem.
- atdzelžot Atbrīvot no dzelzs piemaisījumiem.
- izlādēt Atbrīvot no elektriskā lādiņa (piemēram, ierīci).
- attaukot Atbrīvot no eļļas kārtas.
- defibrinēt Atbrīvot no fibrīna.
- nojūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku); izjūgt.
- izjūgt Atbrīvot no iejūga (darba dzīvnieku).
- noputināt Atbrīvot no kā tāda, kas put.
- atkaļķot Atbrīvot no kaļķiem, likvidēt kaļķus (kā sastāvā).
- atkāpurot Atbrīvot no kāpuriem.
- atķēdēt Atbrīvot no ķēdes; atāķēt.
- atķērdēt Atbrīvot no ķēdes.
- atķīlēt Atbrīvot no ķīļiem.
- atmatot Atbrīvot no matiem, apmatojuma.
- izpakulot Atbrīvot no pakulām.
- izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
- atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu).
- atsaistīt Atbrīvot no saistījuma.
- atlaist Atbrīvot no saspringta stāvokļa.
- atskujot Atbrīvot no skujām (nozāģētus skuju kokus).
- atsmitēt Atbrīvot no smites.
- atpestīt Atbrīvot no soda par grēkiem; atbrīvot, pasargāt no velna varas.
- atspalvot Atbrīvot no spalvām.
- atspaļot Atbrīvot no spaļiem.
- nosūkalāt Atbrīvot no sūkalām.
- nošķiedrot Atbrīvot no šķiedrām.
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
- notaukot Atbrīvot no taukiem.
- attaukot Atbrīvot no taukvielām.
- atūdeņot Atbrīvot no ūdens (kādu vielu, materiālu).
- atutot Atbrīvot no utīm.
- atspostīt Atbrīvot no važām vai saitēm.
- attarot Atbrīvot no zivīm (tīklus).
- noķidāt Atbrīvot nokautu dzīvnieku no iekšējiem taukiem.
- atknīpēt Atbrīvot pārceļot (ko) projām.
- atsaitēt Atbrīvot saiti.
- krēst Atbrīvot sevi.
- atkabināt Atbrīvot, atdalīt no sakabinājuma (ar ko).
- atsiet Atbrīvot, atlaist vaļā (piesietu dzīvnieku); atraisīt.
- atsprengt Atbrīvot, atlaist vaļīgāk.
- atpelnot Atbrīvot, attīrīt no pelniem.
- izāķēt Atbrīvot, izņemt (ko saāķētu, pieāķētu).
- izsaiņot Atbrīvot, izņemt no iesaiņojuma.
- nopestīt Atbrīvot, nostumt (laivu ar pūlēm no akmens).
- lobīt Atbrīvot, ņemt ārā (augli, kodolu) no apvalka.
- šļaugot Atbrīvot, padarīt vaļīgāku.
- palaist Atbrīvot; arī neaizturēt, neaizkavēt.
- atbrivāt Atbrīvot.
- brīvēt Atbrīvot.
- brīvināt Atbrīvot.
- brīvot Atbrīvot.
- izrocīt Atbrīvot.
- izglābējs Atbrīvotājs, tas, kas paglābj.
- atsvabinātājs Atbrīvotājs.
- patikt Atbrīvoties (3); pasprukt.
- izslēgt Atbrīvoties (no kā nevajadzīga).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
- atčakarēt Atbrīvoties (no kā), izmantojot viltību.
- attapties Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu); atjēgties, atgūties.
- izrauties Atbrīvoties (no kāda stāvokļa, pienākumiem).
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
- atrubīt Atbrīvoties (no kāda).
- izkakaļāties Atbrīvoties (no naudas).
- izkakalēties Atbrīvoties (no naudas).
- šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku.
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
- atraisīties Atbrīvoties (no tā, kas apvijies, kas apņem, apskauj).
- atkauties Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
- nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
- izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
- izdziedināties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedēties.
- izdziedēties Atbrīvoties (piemēram, no jūtām); izdziedināties.
- nokratīt Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
- atmulst Atbrīvoties no apmulsuma, apjukuma.
- atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt dabiskam, nepiespiestam.
- izblusināties Atbrīvoties no blusām.
- otkinutsja Atbrīvoties no cietuma.
- atķidināties Atbrīvoties no dadžiem.
- izlādēties Atbrīvoties no elektriskā lādiņa (piemēram, par ierīci).
- atgrožoties Atbrīvoties no grožiem.
- izjūgties Atbrīvoties no iejūga (par darba dzīvnieku).
- izamauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- izmauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- mauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu).
- soskočiķ Atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa.
- atjostīties Atbrīvoties no jostas, apsējiem.
- izlīst no (savas) ādas Atbrīvoties no kādas ārējas pazīmes, īpašības.
- izlaboties Atbrīvoties no kaitīga ieraduma, negatīvas īpašības.
- attaukoties Atbrīvoties no liekā svara.
- atvilgt Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa; atmaigt.
- notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
- tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
- sekularizēties Atbrīvoties no reliģijas ietekmes; kļūt laicīgam.
- atstingt Atbrīvoties no sastinguma.
- nosulāties Atbrīvoties no sūkalām, tām notekot (par biezpienu).
- nosūkalāties Atbrīvoties no sūkalām.
- nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt.
- atūdeņoties Atbrīvoties no ūdens.
- atūdinēties Atbrīvoties no ūdens.
- atutīties Atbrīvoties no utīm.
- atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga.
- viskočiķ Atbrīvoties pēc soda izciešanas.
- izveņķēties Atbrīvoties, ar pūlēm tikt ārā.
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- atcināties Atbrīvoties, atrauties.
- atmest Atbrīvoties, atsacīties (no kā iepriekš atzīta, lietota).
- nolikt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (piemēram, no domas).
- atgalēties Atbrīvoties, atvairīties.
- atskrullēties Atbrīvoties, garīgi atpūsties.
- nomaukties Atbrīvoties, nomaucot sev ko tādu, kas piesaista.
- attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
- atbrivāties Atbrīvoties, tikt vaļā.
- atkārpīties Atbrīvoties.
- atsprūst Atbrīvoties.
- atvaļāties Atbrīvoties.
- brīvēties Atbrīvoties.
- izpestīties Atbrīvoties.
- brīv- Atbrīvots; nenoslogots.
- atšmuka Atbruka.
- atvārdot Atburt, ar vārdu palīdzību dabūt kaut ko atpakaļ.
- atzavēt Atburt.
- dēstitūcija Atcelšana no amata.
- dēstituēt Atcelt (no amata), atstādināt.
- atstatināt Atcelt (no amata).
- atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju.
- dekriminalizēt Atcelt kriminālatbildību (par kaut ko).
- gāzt Atcelt no amata.
- pazemināt Atcelt no ieņemamā amata un pārcelt zemākā amatā.
- kancelēt Atcelt, anulēt (datora darbību).
- anullēt Atcelt, noteikt par nederīgu; anulēt.
- abolēt Atcelt.
- abrogēt Atcelt.
- atgubis Atcepis, atlēcis.
- atbalss Atcere (par kādiem notikumiem), tās izraisītā noskaņa.
- elaborācija Atcerēšanās palīgtehnika.
- piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
- dasadomāties Atcerēties (ko) pēc kāda laika.
- attēgties Atcerēties, atjēgties.
- atcerēt Atcerēties, atminēties.
- attipt Atcerēties, atminēties.
- attipties Atcerēties, atminēties.
- atģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
- paģist Atcerēties, attapties, iedomāt.
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- minstināt Atcerēties, iedomāties.
- glabāt (savā) sirdī Atcerēties, neaizmirst.
- aizmirst Atcerēties, paturēt prātā.
- pieminēt Atcerēties, saglabāt atmiņā.
- čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt.
- iegādāties Atcerēties; iegādāt (3).
- iegādāt Atcerēties; iegādāties (2).
- atčoknīties Atcerēties.
- atdomāt Atcerēties.
- atgādāt Atcerēties.
- atgādāties Atcerēties.
- atminināties Atcerēties.
- atminstināties Atcerēties.
- attikties Atcerēties.
- dadomāt Atcerēties.
- dagadāt Atcerēties.
- ģedēt Atcerēties.
- iecerēties Atcerēties.
- ieminēt Atcerēties.
- memento Atceries.
- atcobēt Atcibāt.
- atcienāt Atcienīt.
- atvērst Atcilāt.
- atgremties Atcirst (nelaipni atbildēt), dot pretī.
- skarbīt Atcirst (pretī).
- skārbīt Atcirst (pretī).
- atkļaut Atcirst pretī; uz cirtienu atbildēt ar cirtienu.
- atšķibīt Atcirst, atdalīt ar cirvi.
- atrenst Atcirst, nocirst.
- atšļaukt Atcirst.
- atsacirsties Atcirsties (par rīku).
- atcirtums Atcirte.
- kopvāls Atcirtien (2).
- kopvāla Atcirtiens (2).
- atčalīties Atčalavīties.
- atčaloties Atčalavīties.
- atčāpurēt Atčāpot.
- atrīt Atdabūt atpakaļ mutē (norīto).
- atdabuit Atdabūt.
- atdale Atdalījums (1).
- dejekcija Atdalījumu (krēpju, izkārnījumu) izvadīšana.
- epifiziodēze Atdalījušās epifīzes piestiprināšanas operācija.
- ekrīze Atdalīšana, ekskrēcija.
- ekstrakcija Atdalīšana, izdalīšana.
- separēšana Atdalīšana, sadalīšana sastāvdaļās.
- ablācija Atdalīšana; aortas, tīklenes u. c. atslāņošanās, atdalīšanās.
- disjunkcija Atdalīšana; dabisko attiecību izjaukšana.
- secesija Atdalīšanās, atkrišana.
- apokrīze Atdalīšanās.
- nodzīt Atdalīt (ar ko asu) nost (apmatojumu dzīvniekam).
- kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
- nocelt Atdalīt (celtni, tās daļu) - piemēram, par veļu, plūdiem.
- izlodēt Atdalīt (ielodētu detaļu, vada galu), izkausējot lodmetālu.
- atlīmēt Atdalīt (ko pielīmētu).
- noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot); amputēt.
- separēt Atdalīt (ko, piemēram, vielas, priekšmetus) vienu no otra, citu no cita.
- dobt Atdalīt (ko), veidojot dobumu.
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
- izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt.
- atlodēt Atdalīt (salodētas detaļas), izkausējot lodmetālu.
- nokvietēt Atdalīt (sēnalas no graudiem).
- izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
- nogriezt Atdalīt ar separatoru (pienam) krējumu.
- apčibināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- nočubināt Atdalīt ārējo virskārtu (piemēram, sīpolam, kāpostgalvai).
- dekapitēt Atdalīt galvu no ķermeņa.
- ķebļot Atdalīt graudus no pelavām ar daudzzaru dakšām.
- dechlorēt Atdalīt hloru.
- atkrejot Atdalīt krējumu no piena.
- krējumot Atdalīt krējumu no piena.
- krēmot Atdalīt krējumu no piena.
- ķidāt Atdalīt ķidas.
- atlapot Atdalīt lapas (augiem).
- atsijāt Atdalīt no kolektīva, grupas (piemēram, mazāk spējīgos, nepiemērotos cilvēkus).
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
- nospert Atdalīt nost (daļu) - par zibeni.
- nomontēt Atdalīt nost (kam detaļu, elementu).
- nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
- noņemt Atdalīt nost ar kādiem paņēmieniem (piemēram, vielas kārtu, kā virskārtu, apvalku).
- nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- kračot Atdalīt pelavas no graudiem ar skalu sietu (kraci).
- atpogaļāt Atdalīt pogaļas (liniem).
- atpogaļot Atdalīt pogaļas (liniem).
- kukurot Atdalīt pogaļas no liniem.
- plesēt Atdalīt pogaļas no liniem.
- sasukāt Atdalīt pogaļas un tīrīt linus no piemaisījumiem.
- atsērot Atdalīt sēru.
- izsulināt Atdalīt sūkalas; atsulināt.
- dehidratizēt Atdalīt ūdeni (no kāda savienojuma).
- dehidrēt Atdalīt ūdeņradi (no kāda savienojuma).
- noskulbīt Atdalīt zarus (parasti cērtot).
- nozvīņot Atdalīt zvīņas (zivij).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- atšķirt Atdalīt, atšķirot; nošķirt.
- atķibināt Atdalīt, atšķirt.
- ekstrahēt Atdalīt, izdalīt (vielu no kā) ar šķīdinātājiem.
- sēcernēt Atdalīt, izdalīt.
- plauksnāt Atdalīt, mest plaukas.
- atvaigot Atdalīt, nocirst (baļķa apaļās malas - vaigus).
- pašņaukt Atdalīt, nogriezt.
- šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
- atšķelt Atdalīt, nošķirt savrup (kādu no pārējiem); atšķirt.
- iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
- sekcijatdalītājs Atdalītājs starp kopņu sekcijām to savienošanai vai pārtraukšanai.
- atraisīties Atdalīties (no auga) - par lapām, augļiem u. tml.
- atlīmēties Atdalīties (no kā) - par ko pielīmētu.
- atlipt Atdalīties (no kā) - par ko pielipušu, pielipinātu, pielīmētu.
- nogāzties Atdalīties (no kā) un strauji nokrist lejā, zemē (kur, uz kā u. tml.).
- nokrist Atdalīties (no kā) un virzīties lejā, zemē.
- izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
- nonākt Atdalīties (nost); nokrist (nost); tikt novilktam (nost).
- izadalīties Atdalīties (par ko salipušu).
- attulēties Atdalīties (par linu šķiedru).
- izagaldīties Atdalīties (par linu šķiedru).
- atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu).
- atsust Atdalīties (sutināšanas rezultātā).
- atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām).
- plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
- nokrist Atdalīties no ķermeņa (par matiem, spalvām).
- krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
- nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām).
- piedzimt Atdalīties no mātes organisma un sākt patstāvīgu eksistenci.
- atsagaldīties Atdalīties no spaļiem (par šķiedru).
- nosastāties Atdalīties no sūkalām (par krējumu).
- plaukāt Atdalīties plūksnām.
- plaukāties Atdalīties plūksnām.
- atputēt Atdalīties putekļu veidā.
- nosacelties Atdalīties ratu virsai no ratu priekšējās ass.
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- nobirt Atdalīties un nokrist (piemēram, par vielām, priekšmetu daļām).
- atkrist Atdalīties un nokrist nost.
- atlodēties Atdalīties vai zaudēt elektrisko kontaktu lodējuma vietā.
- drimt Atdalīties, atirt, nodrupt.
- atlēkt Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- atrauties Atdalīties, atšķelties (piemēram, eksplozijas, ķīmiskas reakcijas rezultātā).
- aplobīties Atdalīties, nolupt.
- nomujāties Atdalīties, nošķirties.
- atšķelties Atdalīties, plaisājot sadalīties.
- noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi.
- atsadalīties Atdalīties.
- nonākt Atdalīties.
- šķetēt Atdalīties.
- separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba.
- notīrīt Atdalot (piemēram, mizas, zvīņas), sagatavot tālākai apstrādei, izmantošanai (piemēram, augļus, dārzeņus, zivis).
- izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi).
- atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas).
- attīrīt Atdalot nevajadzīgus, nevēlamus piemaisījumus, padarīt tīru (vielu); veicināt nevajadzīgu, nevēlamu piemaisījumu atdalīšanos (no kādas vielas).
- nolupināt Atdalot no kā, noēst nelieliem kumosiem.
- nodarināt Atdalot nost (stumbram, zaram u. tml., piemēram, zarus, lapas), iegūt (ko).
- drāzt Atdalot skaidas (piemēram, ar nazi), padarīt (ko) tievāku, īsāku, smailāku, gludāku.
- plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
- grūt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup, arī virsū (kam).
- brukt Atdaloties (no kā), strauji krist, velties lejup.
- izcelties Atdaloties no apkārtējā, piesaistīt uzmanību, iegūt lielāku nozīmi.
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- nobrukt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties; nogrūt.
- saķērnēties Atdaloties paniņām, krējumam saiet sviestā.
- atdāstīt Atdāļāt.
- atdārdināt Atdārdēt.
- spriugt Atdarina knipja sitiena troksni.
- stirks Atdarina skaņu, kas rodas apģērbam plīstot.
- prikš Atdarina šļakstiena skaņu.
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
- pakaļmēģinājums Atdarinājums.
- pakaļtēlojums Atdarinājums.
- imitācija Atdarināšana; arī atdarinājums.
- pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- antīkizēt Atdarināt antīkos mākslas darbus.
- kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- ruļļot Atdarināt cīruļa balsi.
- izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās.
- bizenēt Atdarināt dundura rūkšanu.
- grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga.
- tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt.
- veiglot Atdarināt, pakaļdarīt.
- tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ.
- imitēt Atdarināt.
- kopēt Atdarināt.
- pakaļmēģināšanās Atdarināt.
- pakaļmēģināties Atdarināt.
- pakaļrakstīt Atdarināt.
- mēzeklis Atdarinātājs, kāds, kurš visu atdarina.
- līdzskrējējs Atdarinātājs.
- pakaļmēģinātājs Atdarinātājs.
- tāpulis Atdarinātājs.
- piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
- bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu.
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
- imitando Atdarinot.
- attaisīt Atdarīt (acis, muti).
- atvērt Atdarīt (acis, muti).
- atkliņķēt Atdarīt (durvis), nospiežot (uz leju) roktura mēlīti, kliņķi.
- korķēt Atdarīt (ko aizkorķētu).
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- izknopēties Atdarīt (spiedpogas savam apģerbam).
- pakloģināt Atdarīt ar kloģi aiztaisītas durvis.
- atslēģot Atdarīt slēģus.
- kliņķēt Atdarīt vai aizdarīt (durvis) ar kliņķi.
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- atkroķēties Atdarīties, atskrūvēties u. tml.
- uzlupt Atdarīties.
- atsist Atdauzīt (pret ko).
- atķaulēt Atdauzīt; atsist.
- atklapēt Atdauzīt.
- atplītēt Atdauzīt.
- atķaulēties Atdauzīties; atsisties.
- atlupties Atdauzīties.
- satilināt Atdauzot mizu izgatavot svilpi.
- atdāvāt Atdāvināt.
- atdancot Atdejot, aizdejot.
- atdancāt Atdejot.
- rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
- atdimdināt Atdimdēt.
- atdimt Atdimdēt.
- atdipēt Atdipt.
- izpirkt Atdodot (aizdevumu), saņemt atpakaļ (ieķīlāto).
- atdeviem Atdošām, uz atdošanu.
- atdoša Atdošana, atmaksa.
- atbērt Atdot (graudu, kartupeļu u. tml.) aizņēmumu.
- reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu) atpakaļ privātīpašumā.
- izsniegt Atdot (ko nodotu glabāšanā).
- aizdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
- samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cilā); apmainīt (1).
- apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
- pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
- nopildīt Atdot (nodokļos).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piemēram, zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2).
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- apēdināt Atdot apēšanai (visu krājumu).
- izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
- atlīdzināt Atdot atpakaļ (parādu): samaksāt (piemēram, par zaudējumu), atdot ko līdzvērtīgu (zaudētā vietā); atmaksāt.
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
- andot Atdot atpakaļ.
- piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Atdot dzīvību, atdzīvināt.
- denacionalizēt Atdot īpašniekam (nacionalizētu īpašumu).
- reabilitēt Atdot kādam tiesības.
- aizdalīt Atdot pa daļām.
- nolīdzināties Atdot parādu, atlīdzināt zaudējumu (kādam).
- nosalīdzināties Atdot parādu.
- aizdakstīt Atdot prom.
- izdoties Atdot visu; arī iztērēties.
- aizdāstīt Atdot, atdāvināt (vieglprātīgi).
- ieguldīt Atdot, veltīt, ziedot (spēkus, zināšanas u. tml.).
- uzupurēt Atdot, ziedot.
- atgriezt Atdot.
- grozināt Atdot.
- luhaķ Atdot.
- luhnuķ Atdot.
- atdrāzt Atdrāzties.
- atsadrāzties Atdrāzties.
- atbirzt Atdrupt.
- atgraust Atducināt (2).
- atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
- atsprūst Atdurties.
- atdusēt Atdusēties.
- padusties Atdusēties.
- pārskandināt Atdzejot.
- pārdzejotājs Atdzejotājs.
- atdzimdināt Atdzemdēt.
- pierēpt Atdzerties.
- pārdzesēt Atdzesēt (vielu) līdz temperatūrai, kas ir zemāka par (tās) sasalšanas vai iztvaikošanas temperatūru.
- paausināt Atdzesēt ar vārāmo karoti, lai virums neietu pāri malām.
- atremdēt Atdzesēt līdz remdenam stāvoklim.
- rindēt Atdzesēt līdz remdenumam.
- noremdināt Atdzesēt vai uzsildīt ūdeni līdz remdenai temperatūrai.
- ataukstināt Atdzesēt, atvēsināt.
- apausīt Atdzesēt, smeļot un lejot atpakaļ ar koka karoti.
- atgarēt Atdzesēt; atgausināt.
- atgarināt Atdzesēt; atgausināt.
- atdzesināt Atdzesēt.
- atdzisināt Atdzesēt.
- atdzisīt Atdzesēt.
- atgausināt Atdzesēt.
- saltēt Atdzesēt.
- atdzisināties Atdzesēties.
- mandeļpiens Atdzesēts atspirdzinošs dzēriens, ko gatavo no smalki samltām mandelēm ar ūdeni un cukuru.
- likvācija Atdziestošas magmas sadalīšanās vairākās savstarpēji nešķīstošās šķidrās fāzēs.
- reinkarnācija Atdzimšana jaunai dzīvei zemes virsū; daudzām reliģijām raksturīga ticība, ka dvēseles ceļo, proti, ka, būtnei nomirstot, dvēsele to atstāj un iemiesojas jaunā ķermenī.
- atzelšana Atdzimšana; spēku atgūšana, atjaunošana.
- atdzeme Atdzimšana.
- natīvisms Atdzimšanas kustība, reliģiska svešas kultūras pakļautas tautas vidū radusies kustība, kuras mērķis ir pārveidot šās tautas kultūru un sabiedrību; galvenās cerības saistās ar pestītāja vai pravieša atnākšanu.
- nodzisināt Atdzisināt, atvēsināt.
- saldināt Atdzisināt, ļaut vai likt salt.
- atsaldēt Atdzisināt.
- saldināties Atdzisināties, atvēsināties.
- auksts Atdzisis.
- atskrieties Atdzist (gan par karstu ēdienu, gan par strīdā iekarsušu cilvēku).
- atsalt Atdzist (par ēdienu).
- atspūsties Atdzist (par kādu sildierīci vai tās sastāvdaļu).
- aizsalināt Atdzist, atsalt, sastingt.
- savēst Atdzist, aukstam kļūt.
- atsavēsināties Atdzist, kļūt vēsākam (par ēdienu).
- apgarēt Atdzist, kļūt vēsam.
- atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
- apdzisināt Atdzist, ļaut atdzist.
- atgleijēties Atdzist; atgleijāties.
- atgarot Atdzist.
- atgleijāties Atdzist.
- atkarst Atdzist.
- nosalšana Atdzišanas izraisīta dzīvībai svarīgu organisma funkciju pavājināšanās līdz pat to pilnīgai izzušanai.
- attraukt Atdzīt, attriekt šurp.
- atjūdīt Atdzīt, attriekt.
- atvārīt Atdzīt, attriekt.
- attrinkt Atdzīt, steigšus un bez žēlastības attriekt.
- revivifikācija Atdzīvināšana, atsvaidzināšana (piem., grūti dzīstošas čūlas malu revivifikācija).
- vivifikācija Atdzīvināšana; brūces malu atjaunošana, nogriežot virsējo slāni.
- ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
- tirpināties Atdzīvināt notirpušo ekstremitāšu kustīgumu.
- žeibināt Atdzīvināt, atbrīvot no dzēruma reiboņa.
- žirdzināt Atdzīvināt, atsvaidznāt.
- atpumpēt Atdzīvināt, mākslīgi elpinot.
- atskarbt Atdzīvināt, pamodināt no bezspēcības.
- atdzīgināt Atdzīvināt.
- atkačāt Atdzīvināt.
- atremināt Atdzīvināt.
- revitalizējošs Atdzīvinošs, atjaunojošs, atjauninošs, uzmundrinošs.
- ravvivando Atdzīvinot, paātrinot tempu.
- sažirgt Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
- sažirgties Atdzīvoties, atlabt, pieņemties spēkā.
- atdzīties Atdzīvoties, atžirgt, atpūsties.
- izvicēties Atdzīvoties, atžirgt, būt darbīgam rosīgam.
- žeibināties Atdzīvoties, no dzēruma reiboņa atbrīvoties.
- atālēties Atdzīvoties.
- atdzēties Atdzīvoties.
- atdzīgoties Atdzīvoties.
- atdzīvināties Atdzīvoties.
- atsadzīvināties Atdzīvoties.
- ateists Ateisma piekritējs.
- ateismus Ateisms.
- bezdievība Ateisms.
- bezdievnieks Ateists, neticīgais.
- stunda Ateists.
- commodite Ateja (ērtība).
- langvēģis Ateja, mazmājiņa.
- mazmāja Ateja, sausā tualete, kā atsevišķa būdiņa.
- noietne Ateja, tualete.
- ķemetiņš Ateja; ķemertiņš.
- aizdirsnīca Ateja.
- atuška Ateja.
- havaja Ateja.
- ķembūzis Ateja.
- ķemerķiņš Ateja.
- ķemertiņš Ateja.
- ķemertīns Ateja.
- ķerbūzis Ateja.
- ņužņiks Ateja.
- privē Ateja.
- roma Ateja.
- savmaļi Ateja.
- sirsniņmāja Ateja.
- šķītūzis Ateja.
- tuška Ateja.
- šindars Atejas mēslu izvedējs; (retāk) atkritumu savācējs.
- šinders Atejas mēslu izvedējs; (retāk) atkritumu savācējs.
- paraša Atejas mēslu tvertne (cietuma kamerā).
- ķembriķens Atejas vieta (tualete).
- uaterklozets Atejas vieta, kur netīrumus noskalo projām ar ūdeni.
- retirāde Atejas vieta.
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā.
- ļūļa Ateju tīrītājs.
- sibis Ateju tīrītājs.
- teleateljē Ateljē, kas uzstāda, regulē un labo televizorus, to antenas.
- radioateljē Ateljē, kurā labo radioaparātus; radiodarbnīca.
- dirbīkla Ateljē.
- perediška Atelpa; pauze.
- atelsa Atelpa.
- atguva Atelpa.
- luftpauze Atelpa.
- atelpt Atelpot; atvilkt elpu.
- atelsāties Atelsoties.
- atelst Atelsties; arī atpūsties (pēc fiziskas piepūles).
- kosmēts Atēniešu efēbu uzraugs, ko balsojot vēlēja uz 1 g. no cienījamāko pilsoņu aprindām.
- atēnieši Atēnu pilsētvalsts pilsoņi senajā Grieķijā.
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- Kammerezers Aterezers - ezers Austrijā.
- Kammerzē Aterezers - ezers Austrijā.
- ateroģenēze Ateromatozu bojājumu veidošanās artēriju iekšējā slānī.
- attestate Atestāts.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- attikties Atēsties, atdzerties.
- apsaēsties Atēsties; arī pārēsties.
- atsaēsties Atēsties.
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā.
- hemiatetoze Atetoze ķermeņa vienā pusē.
- monatetoze Atetoze vienā loceklī vai ķermeņa vienā pusē.
- piešķūtēt Atgādājot piepildīt.
- atvest Atgādāt (ziņas, vēstis).
- atvest Atgādāt šurp (ko) - par transportlīdzekļiem.
- atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai ar kāda starpniecību).
- atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis).
- atvākt Atgādāt, atdabūt šurp.
- atskapēt Atgādāt, atnest.
- dagādāt Atgādāties.
- tika Atgadījums, nejaušs gadījums, brīdis, reize.
- atgadījiens Atgadījums.
- kompulsorijs Atgādinājuma raksts, sevišķi vienas iestādes atgādinājums otrai steidzīgi nokārtot kādu lietu.
- commonitorium Atgādinājuma raksts.
- monitorium Atgādinājuma raksts.
- monitum Atgādinājuma vai nosodījuma piezīme, brīdinājums, rājiens.
- aizrādekrāns Atgādinājums, kas lietojumprogrammatūrā regulāri pieprasa, lai lietotājs reģistrētos un maksātu par programmatūru.
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- piebikls Atgādinājums.
- pieminēšana Atgādināšana (kādam par kaut ko).
- pieminēt Atgādināt (kādam par ko).
- garšot Atgādināt (kādas citas vielas, produkta) garšu.
- piemest Atgādināt (ko nepatīkamu).
- admonēt Atgādināt, biedēt.
- izgādināt Atgādināt, izrīkot.
- rakt augšā Atgādināt, pieminēt.
- atdaudzināt Atgādināt.
- atminināt Atgādināt.
- atminstināt Atgādināt.
- iedaudzināt Atgādināt.
- iegādināt Atgādināt.
- piedurnēt Atgādināt.
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4).
- attrāpīties Atgadīties (1).
- attrāpīties Atgadīties (2).
- ietikties Atgadīties, notikt.
- nākt priekšā Atgadīties, notikt.
- kliebties Atgadīties, notikties; kliepties.
- kliepties Atgadīties, notikties.
- atsagadīties Atgadīties.
- atgaināt Atgainīt.
- atvairīties Atgaiņājoties izvairīties; neļaut tuvoties, piekļūt.
- atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
- atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
- atganīt Atgaiņāt no sevis, novērst.
- atstuidīt Atgaiņāt, aizsargāt.
- atkautrēt Atgaiņāt, atdzenāt.
- mušāties Atgaiņāties no mušām.
- nogainīties Atgaiņāties, aizsargāties.
- atklapastīties Atgaiņāties, aizstāvēties.
- atklapatāties Atgaiņāties, aizstāvēties.
- atganīties Atgaiņāties, atbrīvoties.
- atgaināties Atgaiņāties.
- atkarcināties Atgaiņāties.
- atkrauties Atgaiņāties.
- atšvaitīties Atgaiņāties.
- atgalīgi Atgalīgs.
- atgāle Atgalve.
- atgalvis Atgalvene.
- piķelēšana Atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu vai mīkstinātu kailādu apstrāde ar sāls un skābes ūdensšķīdumu.
- atgauļot Atgavilēt.
- atgaviļot Atgavilēt.
- atgāzne Atgāzene.
- atdēsies Atgāzies.
- atsagāzties Atgāzties; arī atliekties.
- atbraucīt Atglaust (matus).
- atsaglausties Atglausties.
- atgodināt Atgodāt.
- atkast Atgrābt ar grābekli.
- atgrābstīt Atgramstīt.
- gremošana Atgremošana.
- atgremāt Atgremot.
- atzelēt Atgremot.
- gremot Atgremot.
- pārgremot Atgremot.
- gremotājdzīvnieki Atgremotāji.
- gremotāji Atgremotāji.
- ruminantia Atgremotāju apakškārta.
- ēdokšņi Atgremotāju dzīvnieku gremoklis.
- kārtaksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis.
- kārtāksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis.
- kārtakslis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa.
- timpanīts Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpānija.
- timpānija Atgremotāju dzīvnieku priekškuņģa pārmērīga izplešanās, tajā uzkrājoties gāzēm; uzpūšanās; timpanīts.
- sebum Atgremotāju dzīvnieku tauki, kas iegūti, iztecinot gk. nieru taukus.
- kārzdabītis Atgremotāju grāmatnieks.
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
- moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki.
- kārtoksnis Atgremotāju kuņģa daļa - grāmatnieks.
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai.
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā.
- katastāze Atgriešanās agrākajā stāvoklī; kompensācija.
- palinptoze Atgriešanās izejas stāvoklī: no nenormāla - normālā vai arī no koriģēta - nenormālā (kā pirms korekcijas).
- regresija Atgriešanās kādā no agrākajām attīstības stadijām.
- RTC Atgriešanās klīnikā (angļu "return to clinic").
- returs Atgriešanās, atsūtīšana atpakaļ.
- metanoia Atgriešanās, prāta un dzīves virziena izmaiņa, grēku nožēla.
- fīdbeks Atgriezeniskā saite - sistēmas darbības rezultātu ietekme uz tās turpmāko darbību.
- atkārtām Atgriezeniskā secībā.
- atgriez. Atgriezeniskais (vietniekvārds).
- tiksotropija Atgriezeniskas polimēru un dispersu sistēmu fizikālo un mehānisko īpašību izmaiņas, ja uz tām mehāniski iedarbojas izotermiskos apstākļos.
- lamivudīns Atgriezeniskās transkriptāzes inhibitors; lieto par pretvīrusu līdzekli kombinācijā ar zidovudīnu cilvēka imūndeficīta vīrusinfekcijas un iegūtā imūndeficīta sindroma ārstēšanā.
- reversibls Atgriezenisks; arī apgriežams.
- pievērtīt Atgriezt (no ļauna uz labu); pārliecināt.
- atžurknīt Atgriezt 2(5) nazi.
- atvērst Atgriezt iepriekšējā stāvoklī; atjaunot.
- atģeibināt Atgriezt pie samaņas.
- atgrīzēt Atgriezt, atbrīvot.
- atlaist Atgriezt, atskrūvēt vaļīgāk (piemēram, uzgriezni).
- pārrasties Atgriezties (ligzdošanas vietā) - par gājputniem.
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
- pārnest Atgriezties (no skolas ar saņemtu atzīmi).
- atsagriezties Atgriezties (par rīku, piemēram, nazi).
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- pārnākt Atgriezties (pēc ilgstošākas, tālākas prombūtnes).
- repatriēties Atgriezties dzimtenē (par karagūstekņiem, emigrantiem, bēgļiem, pārvietotām personām).
- reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
- pārgrozīties Atgriezties mājās (ironiski).
- pārceļot Atgriezties no ceļojuma, tālākas prombūtnes (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atsukt Atgriezties.
- atsukties Atgriezties.
- iesarasties Atgriezties.
- piedurties Atgriezties.
- atgājumi Atgriezumi (3).
- apgraizas Atgriezumi, pārpalikumi.
- restītes Atgriezumi; pārpalikumi.
- apgraizes Atgriezumi.
- atgraizas Atgriezumi.
- atgriezums Atgriezumi.
- nograizas Atgriezumi.
- nogriežas Atgriezumi.
- tranša Atgriezums, kupons, gabals.
- atgrieznis Atgriezums, pārpalikums.
- atgriezumi Atgriezums.
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu).
- apdzīt Atgrūst (citam citu) no barības (par dzīvniekiem).
- atbuknīt Atgrūst (vaļā).
- atdairīt Atgrūst, turēt tālumā.
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
- atgraut Atgrūst.
- atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta.
- atsagrūsties Atgrūsties.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atgūbene Atgube.
- atgultenis Atgula.
- atguldināt Atguldīt.
- atguldzīt Atguldzinēt.
- atstiept Atgulstoties atpūtināt (locekļus, ķermeņa daļas).
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- pārsagulties Atgulties šķērsām.
- atšļaukāties Atgulties uz muguras, izstaipīt (locekļus, ķermeņa daļas).
- atgult Atgulties, iet gulēt.
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atgulēties Atgulties, pagulēt.
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu.
- izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās.
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku.
- atsagulties Atgulties.
- dagulties Atgulties.
- pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt.
- atkumt Atgumt.
- atspēlēties Atgūt (atspēlēt) paspēlēto.
- atdabūt Atgūt (spēku, enerģiju, arī iepriekšējo stāvokli).
- atdzīvoties Atgūt aktivitāti, rosīgumu, arī izpausties ar jaunu spēku (par parādībām sabiedrības dzīvē).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (pēc reibuma, skurbuma).
- atskurbt Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- attapties Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena); atgūt samaņu.
- ieraudzīt saules gaismu Atgūt brīvību.
- atālēties Atgūt elpu.
- atdzīvoties Atgūt jušanas vai kustību spēju (par locekļiem, piemēram, pēc notirpuma).
- atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
- atģeibt Atgūt labklājību.
- atdzīvoties Atgūt mundrumu, možumu, rosīgumu, darbīgumu.
- atsadzīvaties Atgūt mundrumu.
- atžilbt Atgūt normālu psihisku vai fizisku stāvokli; atjēgties, atgūties.
- atjēgties Atgūt pašsavaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma).
- atģeibt Atgūt samaņu.
- atģībt Atgūt samaņu.
- atgūties Atgūt samaņu.
- atjēgties Atgūt samaņu.
- atmaņāties Atgūt samaņu.
- atmosties Atgūt samaņu.
- pamosties Atgūt samaņu.
- atsilt Atgūt siltumu, no jauna sasilt.
- atglābties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties; atglēbties.
- atglēbties Atgūt spēkus, atpūsties, atveseļoties.
- atsirgties Atgūt spēkus, atpūsties.
- atkopties Atgūt spēkus, atveseļoties, atspirgt.
- atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
- atžirbt Atgūt spēkus, možumu, kļūt atkal žirgtam.
- atspēkoties Atgūt spēkus; palielināt izturību.
- iesvarēt Atgūt spēkus.
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas.
- atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības).
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības).
- atplaukt Atgūt, arī iegūt rosmi (par norisēm dzīvē, sabiedrībā).
- atplaukt Atgūt, arī iegūt spirgtumu, spraigumu, dzīvesprieku.
- atdabūt Atgūt, saņemt atpakaļ (to, kas kādreiz piederējis).
- prāvīties Atgūt, strauji palielināties; uzlaboties.
- atmantot Atgūt.
- ķegāt Atgūt.
- atžirbt Atgūties (pēc pārdzīvojuma).
- atgurt Atgūties no noguruma.
- atdzīvāties Atgūties no smagas slimības.
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt.
- atžiebt Atgūties pēc smagas slimības.
- atžeibināties Atgūties, atpūsties.
- atčuhāties Atgūties.
- atgauties Atgūties.
- atsagūties Atgūties.
- raskumaritsja Atgūties.
- žiebeļot Atgūties.
- žiebeļoties Atgūties.
- izsviesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam; izmesties (4).
- izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
- izvilkties Atģērbties.
- atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi.
- atģisme Atģisma.
- atmanīt Atģist, aptvert.
- atķert Atģist, atjēgt, aptvert; atdabūt vietā.
- atķerties Atģisties, atjēgties, attapties.
- retrocesija Atiešana atpakaļ.
- metageitnions Atiešu mēnesis, kas atbilst augusta otrai un septembra pirmai pusei.
- maimaktērions Atiešu mēnesis, kas atbilst novembra otrajai pusei un decembra pirmajai pusei.
- metrēts Atiešu šķidruma mērs, 3/4 medimna jeb 39 litri.
- iet Atiet (3).
- atkāpties Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
- atsalaisties Atiet nost.
- atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
- atsasieties Atiet, atkāpties no kāda, no kā; atvirzīties nost.
- atsastāties Atiet, atkāpties.
- atkustēt Atiet, atvirzīties nost (sānis).
- detoksifikācija Atindēšana; atindēšanas process; izveseļošanās pēc saindēšanās.
- paramiloidoze Atipiska amiloīda uzkrāšanās audos.
- miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes.
- Gurjeva Atirau - pilsētas nosaukums padomju laikā.
- atspurt Atirstot, atšķetinoties atkarāties (piemēram, par diegu galiem nodriskātu drēbju malās).
- atspurgalāties Atirt, atspurt; atspurgalētis.
- atspurgalēties Atirt; atspurt.
- spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums.
- gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības.
- lēnaions Atiskā mēneša gamēliona vecais nosaukums (aptuveni janvāra otrā puse).
- agons Atiskās komēdijas galvenā daļa.
- atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā).
- atjaucināt Atjaucēt.
- apdeitoties Atjaunināties (par datora programmatūras elementiem).
- AER Atjaunojamie energoresursi.
- Alterner Atjaunojamu enerģijas avotu veicināšanas programma ("alternative energies").
- atjaunojošies Atjaunojošies resursi - dabas resursi, kas pieņemamā laika periodā dabiski atjaunojas.
- atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt spēju dzīvot.
- rekonstrukcija Atjaunošana pēc aprakstiem, dokumentiem, atliekām u. tml.
- atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (pēc panīkuma, pagrimuma).
- atkalatdzimšana Atjaunošana; atdzīvināšana; renesanse.
- instaurācija Atjaunošana; fizioloģiskā stāvokļa pirmā izpausme; jaunas funkcijas iestāšanās.
- atkalievešana Atjaunošana.
- pajaunāšana Atjaunošana.
- renovatio Atjaunošana.
- reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, intensitātes mazināšanās) - par laikapstākļiem.
- atjaunojums Atjaunošanas rezultāts.
- pašatjaunošanās Atjaunošanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- reprodukcija Atjaunošanās, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
- renovēt Atjaunot (1).
- atdot Atjaunot (agrāko stāvokli, attiecības).
- remilitarizēt Atjaunot (atbruņotas valsts, teritorijas) bruņotos spēkus, militāro potenciālu.
- pamodināt Atjaunot (atmiņā).
- reaktivēt Atjaunot (kā) aktivitāti (2).
- atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
- rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
- rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu).
- reģenerēt Atjaunot (zaudētas vai bojātas organisma daļas); atjaunot (organismu) no kādas (tā) daļas.
- atkārtot Atjaunot atmiņā (agrāk apgūto, iemācīto).
- atdzīvināt Atjaunot atmiņā, priekšstatos (kādus notikumus).
- reanimēt Atjaunot darbību, aktivitāti.
- restartēt Atjaunot datora vai programmas darbu.
- reanimēt Atjaunot dzīvības procesus (organismā); atdzīvināt.
- atdzīvināt Atjaunot dzīvības procesus (organismā).
- restaurēt Atjaunot iepriekšējo (iestudējumu, izrādi, lugas tēlu izveidi).
- reabilitēt Atjaunot labo vārdu, labo reputāciju.
- atlīgt Atjaunot pajukušās attiecības.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles), pārtraucot darboties.
- atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju nodarbēs, kas atšķiras no ikdienas darba.
- rekultivēt Atjaunot to zemes gabalu produktivitāti (auglību), kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības rezultāta.
- atpildīt Atjaunot, aizstāt.
- atsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
- uzsvaidzināt Atjaunot, atdzīvināt apziņā.
- atdzīvināt Atjaunot, atkal ieviest (ko bijušu).
- atmodināt Atjaunot, atsaukt (atmiņā).
- reaklimatizēt Atjaunot, ieviest no jauna kādreizējā dzīves vietā (iznīkušus augus, dzīvniekus).
- uzjaunināt Atjaunot, padarīt jaunāku.
- jaunināt Atjaunot, pajaunināt, padarīt jaunāku.
- uzdarvot Atjaunot, papildināt darvas pārsegumu.
- apdeitot Atjaunot, pielāgot pašreizējā laikmeta, momenta prasībām.
- pacelt Atjaunot, uzlabot (ko nolaistu, panīkušu).
- jaunot Atjaunot; (at)jaunināt.
- jaunāt Atjaunot.
- celt godā Atjaunot.
- pārjaunot Atjaunot.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- regenerātors Atjaunotājs.
- reģenerators Atjaunotājs.
- atdzīvoties Atjaunoties (atmiņā, priekšstatos).
- pamosties Atjaunoties (atmiņā).
- atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
- atzelt Atjaunoties, arī tikt atjaunotam.
- atdzīvoties Atjaunoties, atkal ieviesties (par ko tādu, kas bijis iepriekš).
- atdzimt Atjaunoties, izpausties ar jaunu spēku (par jūtām, spējām u. tml.).
- uzjaunināties Atjaunoties, pajaunināties.
- reproducēties Atjaunoties, saglabājot (organisma) specifiskumu no paaudzes paaudzē.
- atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal.
- atzaļot Atjaunoties, tikt atjaunotam.
- atsajaunāties Atjaunoties.
- jaunots Atjaunots.
- attikt Atjaust, atrast.
- moža Atjauta, apķērība.
- atvaicāt Atjautāt.
- atvaicāties Atjautāt.
- atjauta Atjautība (1).
- atjēdzība Atjautība, atskārta.
- akots Atjautība, veiklība, prasme.
- ingeniozs Atjautīgs, asprātīgs, apdāvināts.
- veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
- mošķs Atjautīgs, modrs.
- spics Atjautīgs; izmanīgs.
- šarfs Atjautīgs.
- šarps Atjautīgs.
- atģisties Atjēgties (1).
- atgūties Atjēgties (1).
- atgūties Atjēgties (2).
- atskurbt Atjēgties (pēc spēcīga pārdzīvojuma).
- acačukavotīs Atjēgties no kāda pārsteiguma, sitiena u. tml.
- attverties Atjēgties, atgūt samaņu.
- ačohņīties Atjēgties, atgūties.
- atčihnīties Atjēgties, atgūties.
- atčohnīties Atjēgties, atgūties.
- atčoknīties Atjēgties, atgūties.
- sagūties Atjēgties, nākt pie samaņas.
- atsapties Atjēgties, saprast; sapt.
- sapt Atjēgties, saprast.
- atšauties Atjēgties; atpūsties.
- atjaudāties Atjēgties.
- atreibt Atjēgties.
- otkolotsja Atjēgties.
- sasagūties Atjēgties.
- atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
- atjokāt Atjokot.
- atjozties Atjozt sev (parasti jostu).
- nojozt Atjozt un noņemt (ko apjoztu).
- atjozīt Atjozt.
- kadaļāt Atkabināt (velkamo virvi).
- āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
- izāķēties Atkabināties (no āķa).
- atšprukt Atkabināties; ar rāvienu atbrīvoties; arī atdalīties (par ko piesaistītu).
- atsakabināties Atkabināties.
- ekshibicionēšana Atkailināšana.
- atkailot Atkailināt.
- pelde Atkailināta ķermeņa vai tā daļu pakļaušana, piemēram, gaisa, tvaika, ūdens, dūņu, smilšu iedarbībai, iegremdējot, novietojot to attiecīgajā vidē.
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- kailēties Atkailināties.
- atmist Atkal atgūt spēkus, uzbaroties.
- atspēcināties Atkal atgūt spēkus.
- atžiebeļoties Atkal atgūties.
- atžirgties Atkal atgūties.
- atvirst Atkal atmirdzēt, atgriezties.
- izspirgties Atkal atspirgt.
- atbūt Atkal būt.
- atžirdzināt Atkal dabūt pie samaņas, atdzīvināt.
- atģībināt Atkal dabūt pie samaņas.
- atjēdzināt Atkal dabūt pie samaņas.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo izteiksmi) - par acīm, seju.
- atgūt Atkal iegūt (iepriekšējo stāvokli, īpašības) - par parādībām, priekšmetiem.
- atgūt Atkal iegūt, iemantot.
- atgūt Atkal iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli).
- atzilgt Atkal iesākt zaļot, atgūties.
- atgriezt Atkal ieviest, panākt, ka iestājas atkal; atdabūt, atgūt, iemantot atkal.
- atjēlēt Atkal jēlam palikt.
- atbaltēties Atkal kļūt baltam.
- atglitēt Atkal kļūt gludam, par zemi atkušņa laikā.
- atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
- atvalgt Atkal kļūt miklam, atkust.
- atžūt Atkal kļūt sausam.
- atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam.
- atbrangt Atkal kļūt spēcīgam (brangam), atpūsties, atspirgt.
- atdzīt Atkal kļūt veselam; sadzīt.
- atžeibt Atkal nākt pie samaņas.
- atmielot Atkal pacienāt.
- atskust Atkal pieņemties svarā, atgūt spēkus.
- atslimt Atkal saslimt.
- atbarot Atkal uzbarot.
- atmitināt Atkal uzbarot.
- atbaroties Atkal uzbaroties, no jauna atgūt spēkus.
- atjaunot Atkal, no jauna izveidot (ko tādu, kas ir pilnīgi vai daļēji gājis bojā, zudis).
- atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest, izveidot; panākt, ka no jauna stājas spēkā (pēc pārtraukuma).
- arvien Atkal, no jauna, atkārtoti.
- arvienu Atkal, no jauna, atkārtoti.
- atkaliņ Atkal, vēlreiz.
- atkaniņ Atkal; atkan.
- akanāties Atkal; atkanāties.
- agal Atkal.
- akal Atkal.
- akan Atkal.
- akar Atkal.
- akul Atkal.
- atkait Atkal.
- atkaļ Atkal.
- atkan Atkal.
- atkanās Atkal.
- atkanātēs Atkal.
- atkanāties Atkal.
- atkanatiņ Atkal.
- atkanēt Atkal.
- atkanies Atkal.
- atkar Atkal.
- atki Atkal.
- atkin Atkal.
- nokala Atkala virs sniega.
- uzplija Atkala, apledojis sniegs.
- apkals Atkala, gāle.
- ledgāle Atkala, plāna ledus kārta.
- ledgālis Atkala, plāna ledus kārta.
- skala Atkala, sērsna.
- apkale Atkala; gāle.
- apkule Atkala; gāle.
- apgālis Atkala; koku apledojums.
- apgāle Atkala.
- apgāls Atkala.
- apkalis Atkala.
- apkālis Atkala.
- apkula Atkala.
- apledojums Atkala.
- apsala Atkala.
- atkalis Atkala.
- atkals Atkala.
- blize Atkala.
- glizma Atkala.
- ledienis Atkala.
- slidledus Atkala.
- uzkala Atkala.
- uzkale Atkala.
- vējkala Atkala.
- aizdienēt Atkalpot, atstrādāt, samaksāt ar darbu.
- atpuišot Atkalpot.
- atkalredze Atkalredzēšanās.
- atkramt Atkalst.
- atvirze Atkāpe (3).
- interference Atkāpes no dzimtās valodas normām kontaktvalodas ietekmē; tulkošanā - avotvalodas ietekmētas atkāpes no mērķvalodas normām.
- atkāpināties Atkāpināt pajūgu atpakaļ.
- atskāpināt Atkāpināt.
- pamest Atkāpjoties atdot pretiniekam (piemēram, pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- atstāt Atkāpjoties atdot pretiniekam (pilsētu, frontes rajonu u. tml.) - par karaspēku.
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā.
- decesija Atkāpšanās, samazināšanās.
- degresija Atkāpšanas; novirzīšanās; digresija.
- digresija Atkāpšanas; novirzīšanās.
- retirāde Atkāpšanās.
- atiet Atkāpties (par karaspēku).
- atsakāpties Atkāpties (par karaspēku).
- atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
- atmitēties Atkāpties, atteikties.
- atgult Atkāpties, mazināties.
- atskāpties Atkāpties.
- atstāt Atkāpties.
- retirēt Atkāpties.
- karāties Atkarāties (1).
- atlaucēties Atkarāties.
- atļenkt Atkarāties.
- pakrūte Atkarena āda zem kakla (dažiem dzīvniekiem).
- atkaru Atkareni.
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva (ādā).
- atkars Atkarens.
- atkaru Atkarens.
- epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta.
- resentiments Atkarībā no atkārtota pārdzīvojuma pastiprinājies un dispozīcijā pārgājis naida un skaudības afekts, kas sagroza vērtību spriedumus.
- entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora.
- nebrīvība Atkarība, nepatstāvība (tautai, valstij).
- nokāries Atkāries, nokarens.
- nošļucis Atkāries.
- šļaums Atkāries.
- diferenciālis Atkarīgā mainīgā lieluma (funkcijas) pieauguma galvenā daļa, kas aptuveni izsaka šī pieauguma vērtību; neatkarīgā mainīgā lieluma (argumenta).
- nebrīvs Atkarīgs, nepatstāvīgs (par tautu, valsti).
- atkāru Atkarīgs.
- atcīnīt Atkarot, ar cīņu atgūt.
- nokarot Atkarot.
- atskarpains Atkarpains, atskabargains.
- atkrampis Atkarpe uz dzelzs duramā rīka.
- atkāmurs Atkarpe uz makšķeres āķa.
- atskarpe Atkarpe, atskabarga; atskarbis.
- atskarbis Atkarpe, atskabarga.
- atskarpis Atkarpe, atskabarga.
- atāķis Atkarpe.
- atkārpa Atkarpe.
- atkarpis Atkarpe.
- atkārpis Atkarpe.
- atkāsis Atkarpe.
- atkodis Atkarpe.
- atredzēns Atkarpe.
- atžuburis Atkarpe.
- atžerbi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres.
- atžerbiņi Atkarpes uz duramās dzelzs, uz makšķeres.
- atkārnīt Atkārpīt.
- atskārpīt Atkārpīt.
- atžiebt Atkārt, atkarināt.
- apkaldināties Atkārti apkaļot, beidzot to pabeigt.
- izspraidīties Atkārti izlocīties, izspiesties.
- atsakārties Atkārties (piemēram, par dubultzodu, lūpu).
- izblaizīt Atkārtojot pamatīgi braucīt.
- nostiprināt Atkārtojot, ar vingrinājumiem padarīt (zināšanas, iemaņas, prasmi) noturīgas, viegli izmantojamas.
- cig Atkārtojumā "cig, cig" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- ciga Atkārtojumā "ciga, ciga" lieto aicinot šurp, pievilinot kumeļu, zirgu, ķēvi.
- dei Atkārtojumā "dei dei" - tikko.
- muru Atkārtojumā "muru, muru" un savienojumā "muru murumis" apraksta murmināšanu, pļāpāšanu, burbuļošanu.
- nij Atkārtojumā "nij - nij" lieto tāpat kā "ne - ne".
- ņer Atkārtojumā "ņer, ņer" izmanto suņa kaitināšanai.
- vēju Atkārtojumā "vēju, vēju" aizvieto izsaukumu "vai, vai".
- vēju Atkārtojumā "vēju, vēju" lieto uzmanības pievēršanai.
- tūlu Atkārtojumā (arī papildinot ar "tallalā" u. tml.) mēdz lietot kā refrēnu.
- slumpata Atkārtojumā apraksta nevīžīga gājēja soļu skaņas, kas iet velkot kājas.
- slipad Atkārtojumā apraksta ritmiskas zirga soļu skaņas.
- ļur Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot.
- ļuru Atkārtojumā apraksta skaņas, kas rodas šķidrumam plūstot, burbuļojot.
- tiri Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
- tiru Atkārtojumā apzīmē rubeņu rubināšanu, dziesmas skaņas.
- urkš Atkārtojumā atdarina cūkas rukšķēšanu.
- stipata Atkārtojumā atdarina kliba cilvēka soļu skaņas.
- pu Atkārtojumā atdarina pupuķa balsi.
- ķēku Atkārtojumā dzied priekšā bērniem, kad šūpina viņus uz kājām.
- paralēlisms Atkārtojuma figūra, ko veido vairāki līdzīgi vārdi, arī teikuma daļas vai sintaktiskajā uzbūvē līdzīgi teikumi.
- pul Atkārtojumā izmanto baložu aicināšanai, sasaukšanai.
- rullu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
- ruļļu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
- ruķu Atkārtojumā izmanto cūkās rukšķēšanas skaņu aprakstīšanai.
- rutadi Atkārtojumā izmanto kā piedziedājumu dažās dziesmās ar ātru kustību raksturojumu.
- viču Atkārtojumā izmanto kā refrēna daļu.
- trila Atkārtojumā izmanto kā refrēnu.
- tūbā Atkārtojumā izmanto kā refrēnu.
- tūbo Atkārtojumā izmanto kā refrēnu.
- ulē Atkārtojumā izmanto kā refrēnu.
- viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu.
- rubu Atkārtojumā izmanto rubeņa balss skaņu aprakstīšanai.
- rieri Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa.
- rieru Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa.
- slampata Atkārtojumā izmanto šļūcošu soļu trokšņa aprakstīšanai.
- pil Atkārtojumā izmanto tītaru saukšanai.
- putum Atkārtojumā izsaka darbības "putēt" pastiprinājumu.
- vaija Atkārtojumā izsaka pārsteigumu, izbrīnu.
- tisu Atkārtojumā izsaka paskubinājumu veiklākai darbībai.
- ripu Atkārtojumā izsaka ripošanas darbības pastiprinājumu.
- ciš Atkārtojumā lieto aizgaiņāšanai, aizbaidīšanai, kā uzsaucienu zosu džišanai.
- cap Atkārtojumā lieto, lai apzīmētu gājēja soļu skaņas.
- tilka Atkārtojumā lieto, lai raksturotu kādu ritmisku kustību.
- vaju Atkārtojumā mēdz lietot kā refrēnu.
- triku Atkārtojumā raksturo drēbes, apģērba plīšanas skaņu.
- stribu Atkārtojumā raksturo kaut kā šķidra strēbšanu.
- tūļu Atkārtojumā raksturo lēnu, tūļīgu rīcību.
- uik Atkārtojumā raksturo lielā pelēkā strazda dziesmu.
- ridu Atkārtojumā raksturo ritmiskas darbības.
- ruku Atkārtojumā raksturo ritmiskas skaņas, piemēram, zirgu soļus.
- ringu Atkārtojumā raksturo ritmisku darbību.
- teku Atkārtojumā raksturo skriešanu, rikšus.
- šviku Atkārtojumā raksturo soļu skaņas.
- svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
- pluka Atkārtojumā raksturo, piemēram, plandoša karoga skaņas.
- kā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- tā Atkārtojumā saista vienus un tos pašus vārdus, norādot uz izteiktā nojēguma pastiprinājumu.
- učū Atkārtojumā vai kādā salikumā lieto kā šūpošanas refrēnu.
- tapa Atkārtojumā vai savienojumā "tipu, tapu" lieto lai raksturotu ātru soļu skaņas.
- pūpo Atkārtojumā vai savienojumā ar "eijo" saka šūpojot bērnu.
- riku Atkārtojumā vai savienojumā ar "raku" raksturo griešanas procesu.
- vica Atkārtojumā vai savienojumā ar "vicu" izmanto patīkamu izjūtu vai apbrīnas izteikšanai.
- žužu Atkārtojumā vai savienojumā ar "žužū" lieto šūpojot bērnu.
- reprīze Atkārtojuma zīme nošu rakstā.
- džin Atkārtojumos atdarina zvārguļu skaņas.
- tram Atkārtojumos lieto kā refrēnu.
- rep. Atkārtojums (receptēs).
- repetizione Atkārtojums.
- atkaņa Atkārtošana.
- recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- atgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
- pārgremot Atkārtot (ko zināmu), nedodot no sevis nekā jauna.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis, kas tikko dzirdēts).
- repetēt Atkārtot cita kuģa raidītus signālus informācijas tālāknodošanai, vai arī apstiprinot saņemšanu.
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- pakaļsacīt Atkārtot, atsaukties.
- nodaudzināt Atkārtot, slavināt, atvairīt baumas.
- atkārtāt Atkārtot.
- repetēt Atkārtot.
- reamputācija Atkārtota amputācija, vēlreizēja iepriekš amputēta locekļa amputācija.
- reinfestācija Atkārtota aplipšana ar tiem pašiem parazītiem.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- redestilācija Atkārtota destilācija.
- endopoliploīdija Atkārtota hromosomu skaita divkāršošanās, trūkstot normālai mitozei.
- reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību).
- hiperimunizācija Atkārtota imunizācija, lai panāktu augstu pret kādu antigēnu vērsto antivielu titru organismā.
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- reinokulācija Atkārtota inokulācija ar tās pašas sugas mikroorganismiem.
- reinvestigācija Atkārtota izmeklēšana.
- iterācija Atkārtota kādas matemātiskas operācijas izpildīšana, piem., jaunas funkcijas f(f(x)), f(f(f(x)))... izveidošana no dotās funkcijas f(x).
- rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
- osteopalinklāzija Atkārtota kaula pārlaušana deformācijas izlabošanai.
- dažs Atkārtotā lietojumā vai savienojumā "dažs - cits" norāda uz vairāku dzīvu būtņu, priekšmetu vai parādību savstarpējo sakaru, secību.
- atmārks Atkārtota linu mērcēšana.
- atkārtošana Atkārtota operācijas, procedūras vai programmas izpildīšana.
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
- reperkolācija Atkārtota perkolācija.
- kāpināšana Atkārtota reizināšanas darbība vienādiem skaitļiem.
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas.
- revanšs Atkārtota savstarpēja cīņa (spēle), lai dotu iespēju uzvarēt tam, kas zaudēja iepriekšējā cīņā (spēlē).
- uzsējība Atkārtota sēja tīrumā, kur pirmā sējuma sēklas nav izdīgušas.
- atsēta Atkārtota sēja, atsēja.
- pārsēja Atkārtota sēja, vietās, kur sākotnēji nav iesēts.
- reinfūzija Atkārtota seruma infūzija.
- reoksidēšana Atkārtota skābekļa saistīšana (piem., hemoglobīnam) pārmaiņus ar reducēšanu.
- raskrutka Atkārtota sodāmība par izdarīto cietumā, saņemot jaunu sodu.
- reutilizācija Atkārtota vai daudzkārtēja uzņemto minerālvielu izmantošanās augā.
- revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
- apcelēt Atkārtoti (ceļot) apgriezt.
- izgraustīt Atkārtoti (dažādās vietās) izgrauzt, sagrauzt.
- atsvaidīt Atkārtoti (vai daudz) aizsviest projām.
- atsvaidelēt Atkārtoti (vai daudzkārt) palaidnīgi vai nevērīgi aizsviest, aizmest.
- trīņāt Atkārtoti (viegli) berzēt.
- atdzīdināt Atkārtoti aizdzīt, padzīt.
- aizjādīt Atkārtoti aizjāt.
- aizklādināt Atkārtoti aizklāt (pārklāt).
- aizklāstīt Atkārtoti aizklāt (pārklāt).
- aizspaidīt Atkārtoti aizspiest, atkārtoti spiežot, aizspiest (aizbāzt).
- atgrozīt Atkārtoti apgriezt.
- apvirpināt Atkārtoti apgrozīt (starp pirkstiem).
- apvārtināt Atkārtoti apgrozīt.
- apsvaidelēt Atkārtoti apmētāt.
- apklāstīt Atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot).
- apskurbelēties Atkārtoti apskurbt, apreibt.
- apšpļaudīties Atkārtoti apspļaudīt sevi vai vienam otru.
- apšaudelēt Atkārtoti apšaut (mazliet); atkārtoti nošaut.
- apspaidelēt Atkārtoti aptaustīt - mazliet spiežot.
- ietūcīt Atkārtoti ar dūri grūst vai sist.
- nošķirstīt Atkārtoti atdalīt.
- apšvitināt Atkārtoti ātri sagriezt.
- atkuļāt Atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- noaurēties Atkārtoti aurēt, kamēr apnīk.
- iebaidēt Atkārtoti baidot, iedvest bailes, panākt, ka baidās.
- uzbārt Atkārtoti bārt.
- nobrāzāt Atkārtoti berzējot nokasīt, saskrāpēt.
- nobrāzāties Atkārtoti berzējoties nokasīt, saskrāpēt.
- nobraukāties Atkārtoti braukāt apkārt bez rezultātiem.
- atbraukāt Atkārtoti braukt šurp.
- gulstuļot Atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku).
- sačāpāt Atkārtoti čāpāt.
- drostaloties Atkārtoti dalīties (par olšūnām).
- piedzenāt Atkārtoti dzīt kopā.
- atvajāt Atkārtoti dzīt projām.
- aizbraucīt Atkārtoti glaužot, velkot, nobraukot ļaut nonākt aiz kaut kā vai aizvākt.
- kremšļāt Atkārtoti grauzt.
- kremšļāties Atkārtoti grauzt.
- grozīties Atkārtoti griezties no vienas puses uz otru, no vieniem sāniem uz otriem.
- apdūcīt Atkārtoti grūstīt, sadot ar grūdieniem (dunkām) sānos.
- iegulstīt Atkārtoti iegult.
- uzkurstīt Atkārtoti iekurināt, bikstīt, uzpūst uguni.
- ietekāt Atkārtoti ieskriet.
- iesūkāt Atkārtoti iesūkt.
- atšņūkāt Atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas.
- reimunizēt Atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību).
- reinficēties Atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
- pāržņaudzīt Atkārtoti izgriezt, izspaidīt.
- izraušīt Atkārtoti izkašāt, izšķirt, izvilkt.
- atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
- šņaukstināties Atkārtoti izrādīt neapmierinātību.
- raizināt Atkārtoti izraisīt raizes.
- iespārdināt Atkārtoti izraisīt speršanu, iemācīt spert (par zirgu).
- apjādelēt Atkārtoti jājot šur un tur, dresēt jāšanai jaunu zirgu.
- mīcīties Atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā).
- klimstēt Atkārtoti jautāt.
- kampļāt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kampstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kamstīt Atkārtoti kampt, ķert; grābstīties.
- kaukurēt Atkārtoti kaukt; kaukurāt.
- kaukurot Atkārtoti kaukt; kaukurāt.
- kaukurāt Atkārtoti kaukt.
- ļoļļāt Atkārtoti kaut ko bāzt mutē.
- pārieskāt Atkārtoti kaut ko meklēt.
- aizticināt Atkārtoti kaut kur nonākt.
- kliegties Atkārtoti kliegt.
- klupināt Atkārtoti klupt, streipuļot.
- knābelēt Atkārtoti knābāt.
- knazerēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
- knazierēt Atkārtoti knaibīt, kutināt.
- uzknaibīt Atkārtoti knaibot ievainot.
- kodāt Atkārtoti kožļāt.
- rustēt Atkārtoti krāsot alkšņu mizu novārījumā, lai iegūtu rūsganas krāsas toņus.
- kratināt Atkārtoti kratīt, krēst.
- kretelēt Atkārtoti kratīt, purināt.
- krutināt Atkārtoti kratīt, purināt.
- ģībelēt Atkārtoti krist ģībonī.
- atkrusīties Atkārtoti kristīties atgriežoties bijušajā ticībā.
- kuldināt Atkārtoti kult.
- ķizināties Atkārtoti ķizināt.
- laužņāt Atkārtoti lauzt, lauzīt.
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- pārlupināt Atkārtoti lupināt jau vienreiz nolupinātus zirnājus, pupājus u. tml.
- klaņas Atkārtoti mājieni (ar galvu).
- pakraustīt Atkārtoti mazliet notraukt, nosist.
- pacilināt Atkārtoti mazliet pacelt.
- pakampstīt Atkārtoti mazliet paķert vai pagrābt.
- ielīņāties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- ielīņoties Atkārtoti mazliet sākt līt.
- uzmīcīt Atkārtoti mīcīt.
- nomīstīt Atkārtoti mīdot nomocīt.
- vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
- žibņot Atkārtoti mirgot.
- piemodināt Atkārtoti modinot pamodināt.
- krāpināt Atkārtoti nedaudz apkrāpt.
- drāztīt Atkārtoti nedaudz drāzt, sadalīt skaidās.
- pakodāt Atkārtoti nedaudz iekost (ieēst).
- pārmīcīt Atkārtoti nedaudz mīcīt.
- apmīžalēt Atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu.
- apmīžļāt Atkārtoti nedaudz nosmulēt ar urīnu.
- pakrutināt Atkārtoti nedaudz purināt, kratīt.
- pamaksāt Atkārtoti nedaudz samaksāt.
- smaidelēt Atkārtoti nedaudz smaidīt.
- mēzelēt Atkārtoti nedzudz rakt.
- nāsāt Atkārtoti nēsāt, valkāt.
- izderēties Atkārtoti nesekmīgi mēģināt salīgt darbā.
- apgrimdināt Atkārtoti nogremdēt.
- noknāpāt Atkārtoti noknābt, nokapāt.
- noļodzīt Atkārtoti noliecot uz leju izveidot noliekumu.
- kļaustīt Atkārtoti noliekt, saliekt.
- attirināt Atkārtoti noraustīties un nokrist.
- pārteikt Atkārtoti noskaitīt.
- pārskūt Atkārtoti noskūt.
- pārtraipīt Atkārtoti notraipīt, nosmērēt.
- jemstāt Atkārtoti ņemt.
- uzcelāt Atkārtoti pacelt un apvērst.
- pavilnīt Atkārtoti parādīties un pazust.
- pārnesāt Atkārtoti pārnest (pāri).
- pāršņakarēt Atkārtoti pavirši pārskatīt, pārrakņāt.
- iešaust Atkārtoti perot, padarīt bailīgu.
- kavāt Atkārtoti pērt, sist.
- iešaustīt Atkārtoti pērt.
- ķērīgs Atkārtoti pieķerties vai uzķerties (par zivīm).
- dalocīt Atkārtoti pielocīt.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- durstīt Atkārtoti pieskarties (kur), lai pievērstu uzmanību, norādītu (uz ko).
- aizticināt Atkārtoti pieskarties, aiztikt.
- atslaistīt Atkārtoti piesliet.
- grozīties Atkārtoti pievērsties (kādam tematam, jautājumam) - par sarunām, domām u. tml.
- malties Atkārtoti pievērsties (kam) - par domām, sarunām; atkārtoti izraisīties (par psihisku stāvokli).
- zungāt Atkārtoti pirst.
- pārplucināt Atkārtoti plucināt.
- iebaidelēt Atkārtoti radīt bailes, iebaidīt.
- žļudzināt Atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko).
- zvaukšķināt Atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū).
- žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
- ņerkšināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkšķināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- ņerkstināt Atkārtoti radīt žēlabainas skaņas, raudāt, rukšķēt, ņaudēt.
- žvārkstināt Atkārtoti radīt žvārkstošas skaņas.
- čerkstināt Atkārtoti radīt, izraisīt čerkstošu skaņu.
- pārčakarēt Atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt.
- rībenēt Atkārtoti rībēt (par pērkonu).
- ieracināt Atkārtoti rokot ierakt.
- zumbīt Atkārtoti runāt par vienu un to pašu tēmu.
- dziesma Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
- sagrūdīt Atkārtoti sagrūst, sastumt.
- resertificēties Atkārtoti saņemt sertifikātu.
- bungāt Atkārtoti sist ar vāli - bungu (veļu, audumus pēc mazgāšanas), lai (tie) kļūtu gludi, mīksti.
- zvelstīt Atkārtoti sist, dauzīt.
- kuldīt Atkārtoti sist, pērt, kratīt (par šķidrumu).
- belzēt Atkārtoti sist, piesist.
- ieskulstīt Atkārtoti sist.
- dīkāt Atkārtoti skaļi raudāt.
- dīkuļot Atkārtoti skaļi raudāt.
- sakliegāt Atkārtoti skaļi saucot sasaukt.
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- zizināt Atkārtoti skubināt, pieteikt.
- smaiduļot Atkārtoti smaidīt.
- pārsmelt Atkārtoti smelt.
- paspraudīt Atkārtoti spraust, bāzt zem (kaut kā).
- pārspraudīt Atkārtoti spraust, spraust citā vietā.
- pārtērpināt Atkārtoti stingri nopratināt.
- pāršaustīt Atkārtoti strauji virzīt atspoli (aužot).
- nostuidīt Atkārtoti stumdīt.
- uzstumdīt Atkārtoti stumt uz augšu vai vienu virs otra.
- pasvaidelēt Atkārtoti svaidīt (ne tālu).
- uzšaudīt Atkārtoti šaudīties, bez konkrēta mērķa.
- aizšaudīt Atkārtoti šaujot, aiztramdīt, aizdzīt.
- iešķirstīt Atkārtoti šķirstīt.
- noprašņāt Atkārtoti taujāt.
- nogramstīties Atkārtoti taustīties.
- tīstelēt Atkārtoti tīt, tīstīt.
- ķerstelēties Atkārtoti tvert, aiztikt.
- glābaļāt Atkārtoti un dažādos veidos (mēģināt) glābt, bet ne īpaši izveicīgi.
- urbelēt Atkārtoti urbt.
- nogūņāties Atkārtoti uz īsu brīdi noliekties.
- prašināt Atkārtoti uzdot jautājumu, prašņāt.
- uzbrēkāt Atkārtoti uzkliegt, rupji uzsaukt.
- uzsvaidīt Atkārtoti uzsviest.
- uzšaudīties Atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties.
- gvelžāt Atkārtoti vai daudz gvelzt.
- atstumdīt Atkārtoti vai daudz stumdīt šurp un turp.
- grauzīt Atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt.
- atbārstīt Atkārtoti vai no vairākām vietām pārvietot, atbērt.
- pārmēslot Atkārtoti vai papildus mēslot.
- bārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos bērt, kaisīt.
- vārstīt Atkārtoti vai vairākos paņēmienos vērt (piemēram, diegu adatā, auklas pastalās).
- atlauzīt Atkārtoti vai vairākus objektus nolauzt.
- revakcinēt Atkārtoti vakcinēt (kādu).
- lēkāt Atkārtoti veikt īsus pārlidojumus (par putnu).
- reintubācija Atkārtoti veikta in-tubācija.
- vamstīties Atkārtoti vemt.
- vārstuļot Atkārtoti vērt vaļā un ciet.
- paķārstīties Atkārtoti vienam otru ķert, tvert, aiztikt.
- zibsnot Atkārtoti zibsnīt.
- zviegāt Atkārtoti zviegt.
- malt Atkārtoti, apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
- zvanīt Atkārtoti, arī apnicīgi runāt, teikt.
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- atņēmieniem Atkārtoti, grūdieniem, brāzieniem.
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt.
- dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
- pārdzemdēt Atkārtoti, no jauna radīt.
- pārdzemdināt Atkārtoti, no jauna radīt.
- apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut.
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- diedelēties Atkārtoti, uzmācīgi diedelēt.
- iebāzīt Atkārtoti, vairākiem paņēmieniem iebāzt (kur iekšā).
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt celt.
- cilāt Atkārtoti, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot).
- atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt.
- kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt.
- pietrenkāt Atkārtoti, vairākkārtīgi pietrenkt.
- nobāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, aizdarīt, nosprostot.
- apbāzīt Atkārtoti, vairākos paņēmienos bāžot, nostiprināt, ciešāk piekļaut (ko visapkārt).
- pāršķīt Atkārtoti, vietām plūkt, šķīt.
- atkārtas Atkārtoti.
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
- atsakārtāties Atkārtoties.
- rekuperācija Atkārtots akciju kursu nolasīšanas seanss biržā.
- reprints Atkārtots izdevums, pārpublicējums.
- reluksācija Atkārtots izmežģījums, kas iestājas pēc iepriekšējā izmežģījuma reponēšanas.
- kontrolaprēķins Atkārtots pārbaudes aprēķins, ko izdara pēc atšķirīga algoritma vai ar citiem tehniskajiem līdzekļiem, lai atklātu aprēķina sistemātiskās kļūdas.
- pārbrauciens Atkārtots sacīkšu brauciens pa tādu pašu distanci.
- atsērga Atkārtots sērgas uzliesmojums.
- reprīze Atkārtots sitiens paukošanā.
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- daudzkārtīgs Atkārtots; arī biežs.
- vairākkārtīgs Atkārtots.
- kasalas Atkasas, gremzdi.
- atkašņi Atkasas.
- krimšķināt Atkāsēties.
- atkaust Atkasīt, atkašņāt.
- atgrandīt Atkasīt.
- atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
- atkašāt Atkašņāt (1).
- atkašāt Atkašņāt (2).
- atkast Atkašņāt.
- atledot Atkausēt, atbrīvot no ledus.
- atkusināt Atkausēt.
- defrostēt Atkausēt.
- nomušāties Atkauties no mušām.
- otmahnutsja Atkauties.
- atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
- atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
- atkāzes Atkāzas.
- atkāži Atkāzas.
- pakāzas Atkāzas.
- uzdzīras Atkāzas.
- atkāznieks Atkāzu viesis.
- atvazāties Atklaiņot, atklīst.
- atblisēt Atklaiņot, nokļūt.
- atklaiņāt Atklaiņot.
- atkl. Atklājums; atklāts; atklājis.
- faneroze Atklāsme.
- revelacija Atklāsme.
- revelatio Atklāsme.
- atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā).
- atvērt Atklāt (5).
- uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
- nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- izmērīt Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- izmērot Atklāt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
- demaskēt Atklāt (piemēram, kādu objektu, sava karaspēka novietojumu vai darbību) nepilnīga maskējuma dēļ.
- pavērt Atklāt (skatienam), ļaut saskatīt.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
- izlauķēt Atklāt kailu (pieri); atvirzīt matus vai lakatu (no pieres).
- raznačiķ Atklāt noslēpumu.
- izķedināt Atklāt pārkāpumu, izzināt, sadzīt pēdas.
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
- tralēt Atklāt un iznīcināt (jūras mīnas) ar trali (2).
- overēt Atklāt vai izspēlēt trumpi (kāršu spēlē).
- rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt.
- (pa)rādīt zobus Atklāt zobus smaidā; smaidīt. (b) (Iz)paust savu naidīgo attieksmi (pret kādu, pret ko), gatavību aktīvi pretoties.
- pieķert Atklāt, arī pārsteigt (kādu, kas dara ko morāles, tiesiskām normām neatbilstošu); atklāt, arī pārsteigt (kādu morāles, tiesiskām normām neatbilstošā darbībā).
- rakt augšā Atklāt, darīt zināmu.
- konstatēt Atklāt, izzināt; ievērot, arī noteikt.
- atrast Atklāt, konstatēt, arī izgudrot (pētījumu, meklējumu rezultātu).
- ievērot Atklāt, konstatēt.
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu).
- mērīt Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- mērot Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
- ierādīt Atklāt, parādīt (citiem savu stāvokli, izjūtas).
- notvert Atklāt, pieķert (darām ko neatļautu, nevēlamu).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.).
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu).
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- kūdīšana Atklāta aicināšana uz noziedzīgu darbību, pilsoņu pienākumu nepildīšanu vai nepaklausību varas iestādēm.
- nepakļaušanās Atklāta atteikšanās izpildīt komandiera (priekšnieka) pavēli, kā arī citus viņa uzdevumus.
- grēksūdze Atklāta atzīšanās kādā nodarījumā un savu pārkāpumu nožēlošana.
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- dižjūra Atklātā jūra (pretstatā līcim, jomai).
- lieljūra Atklāta jūra (pretstatā līcim); okeāns.
- otricalovka Atklāta nepakļaušanās cietuma administrācijai.
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
- ektokardija Atklātā sirds; sirds atrašanās ārpus normālās vietas.
- aperto Atklāta skaņa; norādījums noņemt surdīni (pūšamajiem instrumentiem).
- talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- karjers Atklāta vai daļēji atklāta sekli izvietoto derīgo izrakteņu ieguves vieta; kalnrūpniecības uzņēmums ar šādu derīgo izrakteņu ieguves vietu.
- balotēšana Atklātas balsošanas veids, liekot urnā baltas (par) vai melnas (pret) lodītes.
- kompaņons Atklātas tirdzniecības sabiedrības biedrs; vispār biedrs kādā uzņēmumā; līdzstrādnieks.
- rolovers Atklātas valūtas pozīcijas pārcelšana uz nākamo valutēšanas datumu.
- mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes.
- atzīties Atklāti izpaust (ko par sevi, ar savu personu vai darbību saistītu).
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- nākt (arī parādīties) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
- parādīties (arī nākt) atklātībā Atklāti parādīties; atklāti, publiski paust, deklarēt (ko).
- brīvāi Atklāti, patiesi.
- ģundēt Atklāti, publiski atcelt.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- manifestēt Atklāti, skaidri paust.
- acīs Atklāti.
- atklātin Atklāti.
- glasnostj Atklātība - viens no lozungiem reformu laikā, ko aizsāka M. Gorbačovs PSRS.
- nelegāls Atklātībā nezināms, slepens.
- ingenuitāte Atklātība, vaļsirdība.
- dvest Atklāties, būt uztveramam, izpausties (par apstākļiem).
- raudzīties Atklāties, izpausties, būt uztveramam (piemēram, par apstākļiem).
- izrādīties Atklāties, noskaidroties.
- pierādīties Atklāties, noskaidroties.
- filokartija Atklātņu, grāmatzīmju vākšana, sistematizēšana un pētīšana.
- lukta Atklāts augsts sēdeklis ar trepēm, kuru izmanto gaides medībās.
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piemēram, ar kāda nozieguma bīstamību.
- klajš Atklāts, neslēpts.
- brīvs Atklāts, vaļsirdīgs.
- klajīgs Atklāts.
- nemaskēts Atklāts.
- neslēpts Atklāts.
- atkleģerēt Atkleberēt.
- atslempt Atklejot.
- atslempties Atklejot.
- piekraukāt Atklepojot (ko), piepildīt (ar to, piemēram, trauku).
- uzkraukāt Atklepojot uzspļaut (kam) gļotas, siekalas.
- ļāvans Atklepojums, krēpas.
- krepečoties Atklepot gļotas.
- kraucināt Atklepot krēpas, vemt.
- krēpāt Atklepot krēpas; krēpot.
- krēpot Atklepot krēpas.
- krēpāties Atklepot un izspļaut krēpas.
- atkāsēt Atklepot.
- atkāšļāt Atklepot.
- atkrākt Atklepot.
- atkāsēties Atklepoties.
- atklidzināt Atklibināt.
- atkluncēties Atklibot šurp.
- atklibāt Atklibot.
- atsluncēties Atklibot.
- atkliekt Atkliegt.
- atklaigāties Atkliegties.
- atkliekties Atkliegties.
- atrēkties Atkliegties.
- atklimstēt Atklimst.
- atkliņģāt Atkliņģot.
- atkulties Atklīst, atklaiņot.
- atkļūdīties Atklīst, nonākt pa apkārtceļu.
- uzsirot Atklīst, uzklīst.
- uzmuldēt Atklīst.
- atkluburot Atklumburot.
- atklunkurot Atklumburot.
- atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal.
- attikt Atkļūt.
- atkribināt Atknibināt, atlupināt; atkrubināt.
- atkrubināt Atknibināt, atlupināt.
- atknabināt Atknibināt.
- atkņibināt Atknibināt.
- atknubināt Atknibināt.
- atkņubināt Atknibināt.
- atkņubrināt Atknibināt.
- atrubināt Atknibināt.
- panadze Atkniedējamā nagla, kniede.
- atniedēt Atkniedēt.
- atknopēt Atkņopēt.
- atkošļāt Atkodelēt.
- atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā.
- atbarāties Atkopties.
- atkost Atkosties (2).
- atkraukāt Atkraukāties.
- atsakraukāties Atkraukāties.
- atridāties Atkravāties.
- atkrekojumi Atkrepas.
- anakatarse Atkrēpošana; krēpas; vemšana.
- anakatarze Atkrēpošana; krēpas; vemšana.
- ekspektorācija Atkrēpošana.
- acetilcisteīns Atkrēpošanas līdzeklis.
- anakatartisks Atkrēpošanas vai vemšanas līdzeklis.
- atkrēpot Atkrēpoties.
- atvelties Atkrist atmuguriski atpakaļ (guļus vai sēdus stāvoklī).
- atklupt Atkrist, atstreipuļot.
- apostāzija Atkrišana no ticības.
- atkritas Atkritalas, atkritumi.
- atkritalas Atkritas, atkritumi.
- novērtnieks Atkritējs, ķeceris.
- apostats Atkritējs, savas agrākās pārliecības noliedzējs.
- shizmatiķis Atkritējs; nosaukums, ar kuru katoļu un pareizticīgo baznīca apzīmē cilvēkus, kas no tās aizgājuši.
- aizliedzējs Atkritējs.
- atkritulis Atkritējs.
- shismatisks Atkritis, novērsies no baznīcas.
- mēsli Atkritumi (1).
- atliekas Atkritumi (2).
- nomīstas Atkritumi (pakulas) linus kulstot.
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
- nodara Atkritumi, atgriezumi.
- susnabki Atkritumi, atliekas no pārtikas, graudaugiem, koka u. tml.
- snaburi Atkritumi, atliekas, sīkumi; snābaras.
- snābaras Atkritumi, atliekas, sīkumi.
- atkritumprodukti Atkritumi, atlikumi, kas rodas kādā ražošanas procesā.
- skriemenes Atkritumi, atšķiras.
- ķuza Atkritumi, gruži, draza.
- draza Atkritumi, gruži.
- nodaras Atkritumi, kas paliek, kaut ko "darinot".
- kramasls Atkritumi, kaudze nelietojamu priekšmetu.
- atkravas Atkritumi, krāmi.
- šmatkas Atkritumi, pārpalikumi.
- sprucumi Atkritumi, putraimus spraucot.
- šubraki Atkritumi, saslaukas, nevajadzīgi nieki.
- bruncis Atkritumi, saslaukas; pakaiši.
- slaumes Atkritumi, saslaukas.
- slaumi Atkritumi, saslaukas.
- šņaki Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- šņakumi Atkritumi, sīkumi, nevajadzīgas lietas.
- atmetas Atkritumi.
- brāks Atkritumi.
- čabraki Atkritumi.
- musari Atkritumi.
- musors Atkritumi.
- žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre.
- strenkals Atkritumu gabals.
- trupeknis Atkritumu izgāztuve.
- trupēknis Atkritumu izgāztuve.
- trupeksnis Atkritumu izgāztuve.
- trupēksnis Atkritumu izgāztuve.
- trupēns Atkritumu izgāztuve.
- kuma Atkritumu kaste.
- mēslnica Atkritumu kaste.
- norba Atkritumu savācējmašīna, kas noteiktā laikā pa noteiktu maršrutu izbraukā Rīgas ielas.
- musorņiks Atkritumu savācējs.
- bočiņš Atkritumu spainis.
- bocis Atkritumu spainis.
- šmucspainis Atkritumu spainis.
- urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
- mistkaste Atkritumu tvertne.
- musurņiks Atkritumu tvertne.
- šmuckaste Atkritumu tvertne.
- bajans Atkritumu urna.
- ņūžgums Atkritumu vai žagaru kaudze.
- aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1).
- atkritumvedis Atkritumvedējs.
- atkūls Atkūlības.
- atkūļāt Atkuļāt - atkārtoti atsist, atdaudzīt, sitot dabūt iepriekšējo stāvokli, sitot atjaunot.
- atpīle Atkusa.
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala.
- drēgs Atkusnis, slapjdraņķis.
- šķaidoņa Atkusnis, šķīdonis.
- šķaidonis Atkusnis, šķīdonis.
- atkausis Atkusnis; atkausa.
- atkausa Atkusnis.
- atkause Atkusnis.
- atkusa Atkusnis.
- atkusonis Atkusnis.
- atligas Atkusnis.
- atmiekšķenis Atkusnis.
- atmīkstenis Atkusnis.
- atmīkstens Atkusnis.
- kusenis Atkusnis.
- kušņi Atkusnis.
- kusoņa Atkusnis.
- mīkņa Atkusnis.
- mīkna Atkusnis.
- mīkne Atkusnis.
- mīkšņa Atkusnis.
- mīkstoņa Atkusnis.
- mīkstone Atkusnis.
- nokusnis Atkusnis.
- piekausīgs Atkusnis.
- piekusis Atkusnis.
- pielaidenis Atkusnis.
- kūsāt Atkust, iesilt.
- žirbt Atkust, izkust (par sniegu).
- atšķaidīties Atkust, kļūt mīkstam.
- apkust Atkust, nokust (visapkārt vai vietumis).
- atsust Atkust.
- atžļūgt Atkust.
- plaist Atkust.
- uzkust Atkust.
- atkustēties Atkustēt.
- pabļugt Atkūstot dubļiem kļūt nekvalitatīvam (par ceļu).
- atkusums Atkususi vieta.
- atķēpt Atķeipt.
- atķerrāties Atķellāties.
- atlaucenēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
- atlaucēt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
- atlaucīt Atķemmēt atpakaļ, saglaust atpakaļ.
- atķepuroties Atķepurāties.
- atķeparāties Atķepuroties.
- atķibt Atķibināties.
- atlaboties Atlabt (1).
- atlābt Atlabt (1).
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura).
- izapravīties Atlabt pēc slimības, ievainojuma.
- izžilbt Atlabt, atspirgt.
- izžirgt Atlabt, atspirgt.
- tauvēties Atlabt, atspirgt.
- papravīties Atlabt, atveseļoties.
- žirbt Atlabt, atveseļoties.
- žirgt Atlabt, atžirgt.
- prausties Atlabt, uzbaroties.
- atlaiža Atlaida (3).
- atlaidi Atlaida.
- atlaižas Atlaidas (1).
- atlaides Atlaidas.
- remisija Atlaide (cenas samazināšana), ko izdara, maksājamo summu noapaļojot.
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
- refakcija Atlaide no preces cenas vai svara sakarā ar preces zudumu vai bojāšanos.
- deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus.
- atlaids Atlaide.
- atlaidums Atlaide.
- skidka Atlaide.
- atdrēģis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- atdrēgnis Atlaidens laiks pēc stipra sala.
- mitens Atlaidens.
- atlaidienis Atlaidiens.
- atlaida Atlaidies laiks, atkusnis.
- atlaidenis Atlaidies laiks, atkusnis.
- atlaidnis Atlaidies laiks, atkusnis.
- atveldināt Atlaidināt (dzelzi).
- veldināt Atlaidināt.
- atsalaidināties Atlaidināties (par metāla priekšmetu).
- emeritēt Atlaist no amata vecuma dēļ.
- salētināt Atlaist, pazemināt cenu.
- atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- atlaišana Atlaišana no darba - darba līguma izbeigšana likumdošanā noteiktajos gadījumos.
- abbassando Atlaižot, pazeminot, noklusinot (skaņas stiprumu).
- EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
- atlangāt Atlamāt.
- Scomber scombrus Atlantijas makrele jeb makrele.
- Gadus morhua morhua Atlantijas menca.
- Dienvidatlantija Atlantijas okeāna dienvidu daļa.
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku.
- Azovas jūra Atlantijas okeāna iekšējā jūra, Kerčas šaurums to savieno ar Melno jūru, platība — 38000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 7 m.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m.
- Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km.
- Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m.
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju ("Marmara Denizi"), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰.
- Lomonosova straume Atlantijas okeāna zemvirsas starppasātu pretstraume, plūst uz austrumiem 50-200 m zem Dienvidpasātu straumes, palielināts sāļums, skābekļa un fosfātu daudzums, maksimālais ātrums — 120 cm/s.
- Ziemeļatlantija Atlantijas okeāna ziemeļu daļa, tās apkārtne.
- grindvalis Atlantijas okeāna ziemeļu daļas un Klusā okeāna delfīnu suga.
- Atlantija Atlantijas okeāns.
- Chamaecyparis thyoides Atlantijas paciprese.
- paltuss Atlantijas paltuss ("Hippoglossus hippoglossus").
- parastais paltuss Atlantijas paltuss.
- Clupea harengus Atlantijas siļķe.
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni.
- Clupea harengus membras Atlantijas siļķes pasuga, kas mīt Baltijas jūrā, jeb reņģe.
- store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu.
- Acipenser sturio Atlantijas store, šīs ģints suga.
- taukzivs Atlantijas taukzivs - šis dzimtas suga ("Pholis gunnellus syn. Centronotus gunnellus").
- Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
- starppasātu pretstraumes Atlantijas, Indijas un Klusā okeāna zemvirsas straumes ekvatoriālajos platumos, plūst no rietumiem uz austrumiem starp ziemeļpasātu un dienvidpasātu straumēm, ātrums \~1-3 km/h.
- atlass Atlants (karšu apkopojums).
- nolapot Atlapot.
- nolapt Atlapot.
- Cedrus atlantica Atlasa ciedrs.
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m.
- mislains Atlasam līdzīgs audums.
- pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums.
- atlas Atlass 1.
- atlas Atlass 2.
- Atlasa kalni Atlass, kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos.
- atlaupiņi Atlaupeņi.
- eklāze Atlaušana, piem., kaula gabala atlaušana.
- nodrekšķēt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksķnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nodriksnīt Atlauzt gruzdošu ogli skala galā.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- atlēkties Atlēkt (1).
- atlēkties Atlēkt (4).
- atspridzināties Atlēkt.
- padbors Atlekušas bumbas iegūšana, pārtveršana (sporta spēlē).
- atlašāt Atlešāt.
- atlētiski Atlētisks.
- aleipts Atlēts, kas dod priekšzīmi fiziskai kultūrai piemērotam dzīves veidam.
- apoksiomens Atlēts, kas pēc fiziskiem vingrojumiem un cīņas nokasa sev putekļus, sviedrus un eļļu.
- rezervēšana Atlicināšana, paglabāšana (kādai vajadzībai).
- rezervēt Atlicināt (laiku, laikposmu).
- ietaupīt Atlicināt, neizdot, arī iekrāt (naudu).
- krāt Atlicināt, neiztērēt, lai vairotu (naudu, arī citas materiālas vērtības); atlicinot, neiztērējot vairot.
- atrast Atlicināt, veltīt (laiku).
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- atlaisties Atlidot (2).
- atskriet Atlidot (par putniem, kukaiņiem).
- atsalaīst Atlidot (par putniem).
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
- izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atlēkt Atlidot, atlaisties.
- atlidenēt Atlidot.
- gandarījums Atlīdzība (cietušajam).
- dispačs Atlīdzība (prēmija), ko kuģa īpašnieks izmaksā kravas īpašniekam (kravas nosūtītājam) par to, ka viņš kravu iekrāvis vai izkrāvis pirms noteiktā laika.
- avalprovīzija Atlīdzība bankām par avalkredītu.
- koncesija Atlīdzība kredītiestādei, organizējot no jauna izlaistu vērtspapīru pārdošanu.
- kurtāža Atlīdzība māklerim par starpniecību darījumā.
- atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
- maši Atlīdzība par graudu malšanu dzirnavās vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
- mašs Atlīdzība par malšanu natūrā (graudu vai miltu veidā).
- maša Atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- pacēlības Atlīdzība par pazaudētas lietas atrašanu.
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu.
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- mācībmaksa Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- mācībnauda Atlīdzība, ko māceklis maksā principālam par tirdzniecisko vai arodniecisko izglītību.
- bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību.
- delkrēdere Atlīdzība, kuru saņem komisionārs par preces pārdošanu komitenta uzdevumā trešajai personai.
- cēlības Atlīdzība, palīdzot uzcelt apgāzto vezumu.
- prēvalācija Atlīdzība, prasības nodrošināšana.
- apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
- atlīdzinājums Atlīdzība.
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- atalga Atlīdzinājums, atalgojums.
- atlāgadīšana Atlīdzināšana, atlīdzinājums, atmaksa.
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar labu.
- nepalikt parādā Atlīdzināt, atdarīt ar ļaunu; atriebties.
- atdot Atlīdzināt, atmaksāt (ieguldīto darbu, līdzekļus, enerģiju u. tml.).
- atstrādāt Atlīdzināt, atmaksāt ar savu darbu.
- atlīdzīt Atlīdzināt, atmaksāt, atdarīt.
- lāgadīt Atlīdzināt, atmaksāt.
- atdarīt Atlīdzināt, darot labu.
- rēdīt Atlīdzināt, maksāt; atgriezt, atdabūt.
- apmaksāt Atlīdzināt, samaksāt.
- atlīdzēt Atlīdzināt.
- atvērtēt Atlīdzināt.
- ekstensors Atliecējmuskulis.
- atkumis Atliecies atpakaļ.
- merģi Atliekas (no medus, vaskiem, taukiem).
- īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna.
- grauzdumi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem; grauzdi.
- grauzdi Atliekas no izkausētiem (grauzdētiem) taukiem.
- grauzdēļi Atliekas no izkausētiem taukiem.
- izkulstas Atliekas no izkulstītiem liniem.
- grenči Atliekas no kausētiem taukiem.
- grinzduļi Atliekas no kausētiem taukiem.
- gruzdalas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresli Atliekas no kausētiem taukiem.
- kresni Atliekas no kausētiem taukiem.
- plutnas Atliekas no kausētiem taukiem.
- kašļi Atliekas no siena vai labības kaudzēm.
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas.
- čambas Atliekas pēc graudu attīrīšanas.
- stikājs Atliekas pēc linsēklu nokulšanas.
- pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
- ruiskas Atliekas pēc tauku izkausēšanas.
- skranduļi Atliekas pēc tauku kausēšanas; skramšļi.
- skramšļi Atliekas pēc tauku kausēšanas.
- gruveši Atliekas, atkritumi (no celtniecības, rūpniecības u. tml. materiāliem).
- smalkoņa Atliekas, atkritumi.
- šņapatas Atliekas, druskas, pabiras.
- atgriezumi Atliekas, kas radušās, sagriežot, izgriežot ko pēc noteiktas formas un lieluma.
- atlaiks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
- atlieks Atliekas, paliekas, pārpalikums.
- sašķipas Atliekas, paliekas.
- pagāzne Atliekas, panīkums, vecums.
- šķapatas Atliekas, pārpalikumi.
- sknarbas Atliekas, pārpalikumi.
- ērslakas Atliekas, trūcīgs pārpalikums.
- atlikums Atliekas.
- krecumi Atliekas.
- ņerkas Atliekas.
- ņorkas Atliekas.
- palaiki Atliekas.
- paliks Atliekas.
- retroversija Atliekšanās atpakaļ.
- atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt.
- atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
- knaipīties Atliekt ausis atpakaļ (zirgam, kurš vālas kost).
- atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā).
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- atreķēt Atliekt.
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
- atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
- atlīkt Atliekties.
- atviebties Atliekties.
- atviepties Atliekties.
- RV Atlieku tilpums (angļu "residual volume").
- refūzija Atliešana; atpakaļplūsma, piem., asins ievadīšana atpakaļ asinsritē.
- atlīgoties Atlīgot (1).
- atliekām Atlikām.
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
- atturpināt Atlikt (uz vēlāku laiku).
- pasebināt Atlikt (uz vēlāku laiku).
- atlikties Atlikt 2(1).
- atlikties Atlikt 2(2).
- ķuidāt Atlikt malā, noglabāt.
- atridēt Atlikt malā, novākt prom.
- atlaicīt Atlikt uz vēlāku laiku.
- repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos).
- uzkavēt Atlikt, atcelt.
- patapināt Atlikt, pietaupīt.
- atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
- bīte Atlikts darbs.
- atlikām Atliku likām, ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
- superdividende Atlikuma dividende, dividende, ko bez galvenās jeb pamata dividendes izmaksā papildus, pēc īpaša pilnas sapulces lēmuma.
- nogrābas Atlikumi grābjot.
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu.
- šņudži Atlikumi no apaļiem augiem (kartupeļiem, kāļiem u. tml.).
- atlikas Atlikumi, pārpalikumi.
- hyperocha Atlikums no maksas, ko, ieķīlāto lietu pārdodot, saņēmis pirmais (hipotekārais) kreditors un kas piekrita otram un tālākiem kreditoriem (ķīlas ņēmējiem).
- izdedži Atlikums pēc (cietā kurināmā) sadegšanas (katlu, lokomotīvju kurtuvēs).
- pārējums Atlikums, daļa, kas pārsniedz paredzēto, plānoto.
- atlicenis Atlikums; palieka.
- atmetums Atlikums.
- ekscedents Atlikums.
- pārpalieks Atlikums.
- rezīdijs Atlikumu klase - visu pēc dotā moduļa m savstarpēji kongruento veselo skaitļu klase.
- stunguris Atlikusī daļa (par nocirstu pirkstu vai koka zaru).
- beidzamais Atlikušais, pēdējais; arī viss.
- paliekais Atlikušais.
- atklejāt Atlīmēt.
- atsaklejāties Atlīmēties.
- izaklejāties Atlīmēties.
- atslāt Atlīst.
- atlupens Atlobans.
- deciduoma Atlobenes audu audzējs; dzemdes audzējs, kurā ir atlobenes elementi.
- deciduomatoze Atlobenes audu veidošanās sievietei, kas nav grūtniece.
- deciduīts Atlobenes iekaisums.
- noplusnēt Atlobīties (par ādu), nomest ādu.
- atlaupīties Atlobīties.
- atlocis Atloce.
- atļuvis Atlocījies uz sāniem.
- nolocīt Atlocīt (piemēram, kā malu, daļu) tā, ka (tā) nav redzama.
- atvāzt Atlocīt (saliekamu nazi).
- norocīt Atlocīt piedurknes.
- ievīlēt Atlocīt un nošūt malu (piemēram, auduma gabalam); izveidot vīli.
- atstotēt Atlocīt un piešūt (ielocīt un sašūt kādu vietu apģērbā tā, ka to, ja vajadzīgs, var atkal atlaist).
- atplāt Atlocīt, atmest (mēteļa malu).
- atmaukt Atlocīt, atrotīt.
- atmaut Atlocīt, atrotīt.
- atsitināt Atlocīt; padarīt apģērbu vaļīgāku.
- uzrocīt Atlocīt.
- atlocījums Atlocītā vai atlocījusies mala (drānai, papīram u. tml.); atloks.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīra lapām, grāmatām, burtnīcām).
- atmaukties Atlocīties atpakaļ.
- atlukt Atlocīties, karāties uz leju.
- atvingurot Atlocīties.
- klapveidīgs Atlokam, arī aizbīdnim līdzīgs.
- atlokapkakle Atlokāma apkakle.
- klapis Atloks (uz kabatām).
- apdūris Atloks, piedurknes atloks.
- uzloks Atloks; arī uzlocījums.
- atloce Atloks.
- stilpis Atloks.
- Balja Oha Luena Atlona, pilsēta Īrijā ("Baile Átha Luain"), tās nosaukums īru valodā.
- atlūgumos Atlūgumies.
- atlūgumies Atlūgums.
- aplupināt Atlupināt (visapkārt vai vairākās vietās).
- atlobīties Atlupt (par apmetumu, krāsu u. tml.).
- aplupt Atlupt (vairākās vietās vai visapkārt).
- atsprēgāt Atlupt, atdalīties.
- atsalupināties Atlupt.
- atsastāties Atlupt.
- atlūznis Atlūza.
- luzbas Atlūzas, sīkas šķembeles, kas rodas akmeņus dauzot.
- atlaužas Atlūzas.
- atlaužņi Atlūzas.
- atskarba Atlūzis nags, atnadzis.
- atskarbe Atlūzis nags, atnadzis.
- atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
- atvēle Atļauja (ko darīt).
- atbrīvojums Atļauja nepildīt kādus pienākumus, saistības, kaut ko nedarīt.
- propusks Atļauja, caurlaide.
- koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
- octroi Atļauja, piekrišana.
- licencija Atļauja, pilnvara.
- atļāva Atļauja.
- atļāve Atļauja.
- ļauja Atļauja.
- permisija Atļauja.
- vēlestība Atļauja.
- concedo Atļauju, piekrītu.
- paļaut Atļaut (1).
- legalizēt Atļaut (ar likumu).
- palaist Atļaut (kādam) doties, arī virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- ielaist Atļaut (kādam) ievirzīties (kur iekšā).
- palaist Atļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā), atļaut (kādam) ko darīt.
- atvēlēt Atļaut (ko darīt).
- izbrīvēt Atļaut (ko darīt).
- aizlaist Atļaut aiziet, pabūt (kur, pie kā u. tml.).
- ielaist Atļaut apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
- apspaidīties Atļaut aptaustīt.
- palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- atlaist Atļaut iet, doties prom (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
- ierādīt Atļaut izmantot, nodot lietošanā; arī iedalīt (zemi).
- palaist Atļaut izpausties (psihiskam stāvoklim).
- atstāt Atļaut paturēt, neatņemt.
- pielaist Atļaut piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
- pielaist Atļaut rīkoties, darboties (piemēram, ar mašīnu).
- atsaļauties Atļaut sev, dot iespēju sev īstenot (vēlēšanos, nodomu).
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu.
- oktroēt Atļaut, apbalvot, dāvināt piešķirt; īpaši Francijā ar karaļa dekrētu piešķīra privilēģijas tirdzniecības sabiedrībām.
- pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi).
- salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur).
- licenciēt Atļaut, atlaist, atvaļināt.
- ļaušu Atļaut, atļautā veidā.
- ļaušus Atļaut, atļautā veidā.
- novīdēties Atļaut, atļauties.
- uzvēlēt Atļaut, atvēlēt (kādam ko).
- uzvēlēties Atļaut, atvēlēt (kādam ko).
- uznīdēt Atļaut, atvēlēt (kādam, ko).
- patēgt Atļaut, atvēlēt, aizstāvēt.
- atbrīvēt Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu.
- tēgt Atļaut, atvēlēt; aizstāvēt.
- noļaut Atļaut, pieļaut.
- dot vārdu Atļaut, piešķirt tiesības uzstāties, izteikties (sanāksmē, sēdē u. tml.); radīt iespēju izteikt savas domas (presē).
- vīrīt Atļaut, ticēt.
- aizļaut Atļaut.
- ieļaut Atļaut.
- noļauties Atļaut.
- uzļaut Atļaut.
- uzļauties Atļaut.
- vīdēt Atļaut.
- iedrīkstēties Atļauties (ko darīt).
- uzliegties Atļauties (ko) iegādāties, lietot; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties savām vajadzībām; atvēlēt, dot (kādam ko).
- uzsliekties Atļauties (ko) izlietot, iegādāties u. tml.; atvēlēt, dot (kādam ko).
- atvēlēties Atļauties.
- izgarīties Atļauties.
- novēlēties Atļauties.
- vīdēties Atļauties.
- brīv Atļauts.
- atļepot Atļepāt.
- atļerāt Atļubt.
- atļergāt Atļubt.
- atļupt Atļukt, noslīdēt uz leju, noļukt.
- atļubt Atļukt, noslīdēt uz leju.
- demagnetizācija Atmagnetizēšana, molekulu magnētiskās orientācijas izjaukšana feromagnētiskā materiālā.
- atmīkt Atmaigt, kļūt mīkstam.
- atdevības Atmaksa, atlīdzinājums; atdevas.
- atdevas Atmaksa, atlīdzinājums.
- lāgadība Atmaksa, atlīdzinājums.
- revanšs Atmaksa, atriebe (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- atdeva Atmaksa, atriebība.
- atspīte Atmaksa, atriebība.
- atdoš Atmaksa; uz parāda paņemta labība, maize u. c.
- Nemese Atmaksa.
- talions Atmaksa.
- rambursēt Atmaksāt izdevumus.
- revalēt Atmaksāt laikā aizdevuma summu.
- izamaksāties Atmaksāt parādu.
- attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
- izarēķināties Atmaksāt, atdot atpakaļ parādu.
- līdzināt Atmaksāt, atdot ko līdzvērtīgu; atlīdzināt (piemēram, parādu, zaudējumu).
- atdarīt Atmaksāt, atriebt.
- revanšēties Atmaksāt, atriebties par zaudējumu (karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- atrēdīt Atmaksāt.
- lonēties Atmaksāties; būt vērts.
- atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu.
- atsamaksāties Atmaksāties.
- rentēties Atmaksāties.
- ataloties Atmaldīties.
- lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas.
- atvilt Atmānīt, atvilināt šurp; atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- atmasināt Atmānīt, atvilināt.
- atkrāpt Atmānīt, pierunājot nākt atpakaļ.
- atkacināt Atmānīt.
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- orkans Atmaskošana.
- noņemt masku Atmaskot (ko), atklāt (kāda) izlikšanos.
- pravilo Atmaskota nodevēja piekaušana.
- tolkovišče Atmaskota nodevēja piekaušana.
- kūlaine Atmata, ar pērnā gada zāli klāts lauks.
- dzedzieda Atmata, vecaine.
- dzezeda Atmata, vecaine.
- zedzieda Atmata, vecaine.
- atlaidums Atmata.
- atmats Atmata.
- atmetums Atmata.
- druvāns Atmata.
- dzirvans Atmata.
- laukāre Atmata.
- pametņa Atmata.
- pametne Atmata.
- veciene Atmata.
- vecine Atmata.
- atmetains Atmatains.
- pakase Atmatene.
- šampiņjons Atmatene.
- agaricales Atmatenes - bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda.
- agaricus Atmatenes - himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas ģints.
- praulene Atmateņu (senāk - celmeņu) suga ("Agaricus mutabilis").
- saulsardzene Atmateņu dzimtas ģints ("Lepiota"), lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni, >50 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- lapiņsēne Atmateņu rindas dzimta, sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes, kur veidojas sporas; pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma sadalīta atmateņu dzimtā (Latvijā 38 sugas, vērtīgas ēdamās sēnes) un mušmiru dzimtā (Latvijā 14 sugu, gk. indīgas sēnes).
- bārkstmale Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Hebeloma"), sēņu cepurīte dzeltenpelēka līdz sarkanbrūna, lipīga, reizēm zvīņaina, ar ieritinātu, it kā aizlauztu malu, Latvijā konstatētas 9 sugas.
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
- balttīmeklene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocortinarius"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- riekstenīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Naucoria").
- skrimalene Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Phaeocollybia").
- atmaurot Atmauroties.
- atmaut Atmauties.
- atļergāties Atmēdīties.
- atslenderēt Atmeimurot.
- atmērēt Atmērīt.
- atmērot Atmērīt.
- atsviest Atmest (atpakaļ, uz mugurpusi).
- nomest Atmest (nevēlamu paradumu).
- abjicēt Atmest, nicināt.
- atlingot Atmest.
- abjikācija Atmešana, nicināšana, nievāšana, zemošanās.
- atmidze Atmiegs.
- atmiedze Atmiegs.
- atmiegi Atmiegs.
- atmiga Atmiegs.
- atmigas Atmiegs.
- atmigs Atmiegs.
- metromalakoma Atmiekšķējuma perēklis dzemdē.
- malakija Atmiekšķējums, mīkstums, gļēvums, arī iegriba.
- mīkstināšanās Atmiekšķēšanās.
- atmircināt Atmiekšķēt, atšķīst.
- atmietēt Atmiekšķēt.
- atmīkšēt Atmiekšķēt.
- atmīkšt Atmiekšķēt.
- uzleidēt Atmiekšķēt.
- uzmērcēt Atmiekšķēt.
- atmiekšēt Atmiekšķēties (1).
- atmiekšķēt Atmiekšķēties (1).
- iesamīkšīties Atmiekšķēties; kļūt mīkstam.
- uzmērcēties Atmiekšķēties.
- atmiešķēt Atmiekšķiet.
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst.
- atmīkstajs Atmīkstajs laiks - atkusnis.
- atmīšķēt Atmīkšķēt.
- uzmiņa Atminējums, risinājums.
- atspēt Atminēt.
- atgāsties Atminēties.
- atgaumēties Atminēties.
- ieģedoties Atminēties.
- izgādāt Atminēties.
- pamost Atminēties.
- ieminīgs Atminīgs.
- miņa Atmiņa (2), piemiņa; atgādinājums.
- kopēšana Atmiņā glabāto datu pārrakste (reproducēšana) citā vietā vai atmiņas veidā (iespējams arī citā fiziskā formā).
- buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi.
- metaatmiņa Atmiņa par atmiņu (virsatmiņa), atmiņas veids, kas pavada jebkuras informācijas iegaumēšanas procesus un nav tieši saistīts ar iegaumēšanas mērķi (objektu).
- nolasīšana Atmiņā vai citā nesējvidē ierakstīto datu iegūšana dinamiskā formā, lai tos pārvadītu uz citu ierīci vai izvadītu no skaitļotāja.
- videobuferis Atmiņa videoadapterī, kas paredzēta displeja ekrānā rādāmo datu glabāšanai.
- atģisma Atmiņa, atjauta.
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties (ko) redzes atmiņā.
- lappušatmiņa Atmiņa, kas sadalīta vienādos apgabalos - lappusēs, ko izmanto virtuālās atmiņas pārvaldīšanas procesā un datu apmaiņu veic veselām lappusēm.
- palīgatmiņa Atmiņa, kur ierakstītajai informācijai var piekļūt ar ievadizvades komandu palīdzību, bet nav iespējams piekļūt ar tieši adresētām programmas komandām.
- diskatmiņa Atmiņa, kurā ar magnētisku ierakstu palīdzību uz vienas vai vairākām darba laikā rotējošu disku virsmām tiek uzkrāti dati to vēlākai lasīšanai.
- lāzeratmiņa Atmiņa, kurā informāciju ieraksta un lasa ar lāzera stara palīdzību.
- domēnatmiņa Atmiņa, kurā par atmiņas elemntiem izmanto cilindriskus magnētiskus domēnus, kas var pārvietoties noteiktā virzienā, līdzīgi datiem pārbīdes reģistrā.
- kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu.
- ģisma Atmiņa, nojauta, jēga.
- memoria Atmiņa, piemiņa, vēstījums.
- memoire Atmiņa, piemiņa.
- iegāds Atmiņa; aizgāds, krājums.
- atgāda Atmiņa; atgādinājums.
- atgādība Atmiņa.
- atgāds Atmiņa.
- atmārkša Atmiņa.
- atmārša Atmiņa.
- iegāda Atmiņa.
- mnēme Atmiņa.
- prāts Atmiņa.
- tikšņa Atmiņa.
- vieķis Atmiņa.
- miņa Atmiņas (3).
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- programmkanāls Atmiņas daļa, ko viena programma izmanto informācijas izvadei, bet otrai - šī informācija ir ievadinformācija.
- konfabulācija Atmiņas defektu aizpildīšana ar izdomājumiem.
- atsaukšana Atmiņas fragmentu aktualizēšana.
- diskiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no diskpakas (disketes, optiskā diska) un diskdziņa.
- lenšiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no magnētiskās lentes un lenšdziņa.
- pieprasījumlapošana Atmiņas iekārtas tehnika, kurās lappuses no palīgatmiņas tiek pārsūtītas uz pamatatmiņu tikai tad, kad šīs lappuses ir vajadzīgas uzdevuma izpildei.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- paramnēzija Atmiņas sajukums, kurā jaucas pieredze ar fantāziju.
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami.
- piemārša Atmiņas traucējumi.
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši.
- dismnēzija Atmiņas traucējums.
- pēcizmete Atmiņas un reģistra saturu izvade anormālas aptures gadījumā.
- šūna Atmiņas vai reģistra elements, kam ir noteikta adrese un kas paredzēts viena binārā skaitļa glabāšanai.
- mnemastēnija Atmiņas vājums bez organiskas nervu sistēmas slimības.
- hipomnēzija Atmiņas vājums.
- amnēsija Atmiņas zaudēšana.
- amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā.
- cauķis Atmiņas zudums.
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
- memoāri Atmiņas; kāda darboņa nostāsts par notikumiem, kuros viņš piedalījies vai arī bijis tikai acu liecinieks.
- atdomas Atmiņas.
- miņas Atmiņas.
- memorāts Atmiņu stāsts.
- atmirdza Atmirdzums.
- atmirga Atmirdzums.
- atmirkšināt Atmirkšķināt.
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām.
- nekrektomija Atmirušu audu izgriešana.
- demarkācija Atmirušu audu norobežošanās no veselajiem.
- atmitēt Atmitēties.
- atmizot Atmizoties.
- atmizt Atmizoties.
- augšāmcelšanās Atmoda pēcnāves dzīvei.
- anastāze Atmodināšana, šķietami mirušā atdzīvināšana; atspirgšana.
- atmokauters Atmokauzes instruments.
- atmosfere Atmosfēra (1).
- gaisotne Atmosfēra (3).
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- atm Atmosfēra.
- atmosfaira Atmosfēra.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā.
- debess Atmosfēras daļa virs valsts teritorijas.
- ārlaiks Atmosfēras fizikālais stāvoklis kādā vietā vai apgabalā noteiktā brīdī; laiks 2.
- katafronte Atmosfēras fronte ar siltā gaisa masu lejupkustību.
- anafronte Atmosfēras fronte, ko raksturo augšupejoša siltu gaisa masu plūsma.
- frontolīze Atmosfēras frontes izzušana.
- frontoģenēze Atmosfēras frontes veidošanās.
- izskalošana Atmosfēras gaisam nepiederošu, svešu daļiņu izņemšana no gaisa ar no mākoņiem izkritušo nokrišņu palīdzību.
- nolijums Atmosfēras nokrišņi šķidrā veidā, nolijuša lietus daudzums zināmā laika posmā (dienā, mēnesī, gadā).
- halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi.
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru (50-55 km augstumā).
- hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā.
- heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ.
- azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos.
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā.
- radiometode Atmosfēras un kosmosa pētīšanas metode, kas pamatota uz atstaroto radioviļņu analīzi.
- kriokonīts Atmosfēras vai pa daļai arī kosmiskie meteoru putekļi, kas polāros apgabalos pārklāj ledāju virsu pelēka pulvera veidā, dažreiz virāk mm biezā kārtā.
- atmosfairisks Atmosfēras.
- modīties Atmosties, pamosties.
- atbust Atmosties.
- atmost Atmosties.
- atsamosties Atmosties.
- atsmosties Atmosties.
- nomosties Atmosties.
- pabust Atmosties.
- pajusties Atmosties.
- satori Atmošanās dzenbudismā - pēkšņi uznākušas apskaidrības piedzīvošana.
- dzedziekste Atmsta, vecaine.
- atpenterēt Atmudžināt (dziju).
- atmurkšināt Atmudžināt.
- atvežģerēt Atmudžināt.
- izmudžināt Atmudžināt.
- izmudžināties Atmudžināties, atrisināties.
- atvežģerēties Atmudžināties.
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā).
- pārgalviski Atmuguriski pāri galvai.
- atžebus Atmuguriski, ačgārni.
- atrociski Atmuguriski, atpakaļ (mest).
- atšaubeniski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
- atšaubinu Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
- atšaubiski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
- atšobeni Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
- atšobeniski Atmuguriski, atpakaļ; atšaubu.
- apsviedeniski Atmuguriski, atpakaļ.
- atšauban Atmuguriski, atpakaļ.
- atšaubaniski Atmuguriski, atpakaļ.
- atšaubu Atmuguriski, atpakaļ.
- atšaumiski Atmuguriski, atpakaļ.
- atžaubiski Atmuguriski, atpakaļ.
- atšupu Atmuguriski, atšubu, atšūbeniski.
- atčūreniski Atmuguriski, augšpēdu, atsprāklis.
- atčūrniski Atmuguriski, augšpēdu, atsprāklis.
- atsprākleniski Atmuguriski, otrādi, nepareizi.
- atsprākliski Atmuguriski, otrādi, nepareizi.
- atsprākli Atmuguriski, otrādi; atsprāklu.
- atsprākļus Atmuguriski, otrādi; atsprāklu.
- atsprēklin Atmuguriski, otrādi; atsprāklu.
- atsprēkliņām Atmuguriski, otrādi; atsprāklu.
- atsprēklu Atmuguriski, otrādi; atsprāklu.
- atsprāglis Atmuguriski, otrādi.
- atsprāklu Atmuguriski, otrādi.
- žārbeniski Atmuguriski, otrādi.
- čūderiski Atmuguriski, pa galvu, pa kaklu.
- atšūbenis Atmuguriski; atšubu.
- atšubin Atmuguriski; atšubu.
- atčupis Atmuguriski.
- atdiršu Atmuguriski.
- atgriezin Atmuguriski.
- atmuguris Atmuguriski.
- atmuguriskis Atmuguriski.
- atpakaliski Atmuguriski.
- atpēdiņ Atmuguriski.
- atšaudu Atmuguriski.
- atšomiski Atmuguriski.
- atsprākleniskis Atmuguriski.
- atsprāklis Atmuguriski.
- atsprākliskis Atmuguriski.
- atsprēkleniski Atmuguriski.
- atsprēkliņ Atmuguriski.
- atšūbeni Atmuguriski.
- atšūbeniski Atmuguriski.
- atšūbeņš Atmuguriski.
- atšubiņ Atmuguriski.
- atšūbin Atmuguriski.
- atšubu Atmuguriski.
- atšūrniski Atmuguriski.
- atzerbiņi Atmuguriski.
- atzubiņ Atmuguriski.
- atžūbin Atmuguriski.
- atžubus Atmuguriski.
- mugariski Atmuguriski.
- muguriski Atmuguriski.
- vēziski Atmuguriski.
- ateivis Atnācējs, ieceļotājs.
- preilis Atnācējs, svešais.
- atnaģis Atnadzis.
- atskārbala Atnadzis.
- atpopi Atnadži.
- nāka Atnākšana, iestāšanās.
- atcapāt Atnākt (lācgā, lempīgā gaitā).
- atšķetēties Atnākt (par nepatīkamu viesi).
- atšķetināties Atnākt (par nepatīkamu viesi).
- atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
- atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
- atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- atpekot Atnākt (parasti par bērniem).
- atlenkt Atnākt ar līkumu (lēnām).
- atsadauzīties Atnākt bez noteikta mērķa; atklīst.
- atciemāt Atnākt ciemos.
- atkūņāt Atnākt lēnā, neveiklā gaitā; atkūņoties.
- atvēžot Atnākt lēnām kā vēzim, atblandīties.
- atlampačot Atnākt smagiem, neveikliem soļiem; atlumpačot.
- atšļūkt Atnākt šļūcošā gaitā.
- atķūtāt Atnākt šurp.
- atplīvēt Atnākt vai atbraukt.
- atlīmēties Atnākt vaļā (par ko salīmētu, aizlīmētu).
- atrist Atnākt vaļā (par ko sapītu, sasietu); atraisīties.
- atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atsašķetināties Atnākt, atbraukt.
- atdauzīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaisīties Atnākt, atklīst (bez noteikta mērķa).
- atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt.
- atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas.
- atmaršēt Atnākt, ejot vienmērīgā, noteiktā ritmā.
- atšļūkt Atnākt, ierasties.
- atķegot Atnākt; atbēgt.
- atjoškāt Atnākt; atklīst, atklaiņot.
- atleskāt Atnākt; atloskāt.
- atjāties Atnākt; atsteigties.
- attekāt Atnākt; attecēt.
- atsvempties Atnākt; pārnākt (mājās).
- atkaģīt Atnākt.
- atkājāt Atnākt.
- atkājot Atnākt.
- atkātāt Atnākt.
- atpeldēt Atnākt.
- atplivināties Atnākt.
- atpost Atnākt.
- atsierēt Atnākt.
- atslīst Atnākt.
- pierāpot Atnākt.
- prikonaķ Atnākt.
- prikondehaķ Atnākt.
- uzgrozīties Atnākt.
- atnāciens Atnākums.
- atnēsāt Atnest pa daļām vai vairākos paņēmienos.
- sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
- atvākt Atnest, atvest.
- atstiept Atnest.
- apjēroties Atnesties (aitai).
- atsanesties Atnesties (par dzīvniekiem).
- atsavesties Atnesties (par dzīvnieku).
- teļoties Atnesties (par govīm).
- pārmesties Atnesties nelaikā (par dzīvniekiem).
- jēroties Atnesties, dzemdēt (par aitu).
- atvadāties Atnesties.
- atņemu Atņemdamies.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- attiesājums Atņemšana tiesas ceļā.
- ademcija Atņemšana, laupīšana.
- atņēmiens Atņemšana, pieņemšana, saņemšana, atkārtošana.
- subtrakcija Atņemšana.
- starpība Atņemšanas rezultāts, arī izteiksme, kuras saturs ir atņemšana.
- noņemt Atņemt (ar varu, spēku, draudiem), lai iegūtu sev; arī atsavināt.
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- nocelt Atņemt (citam līgavu vai citai līgavaini) un apprecēt.
- atsist Atņemt (draugu vai draudzeni).
- atkantēt Atņemt (iemīļoto, draugu, draudzeni).
- paņemt Atņemt (kādam ko).
- noskultēt Atņemt (kāršu spēlē); nospēlēt, pazaudēt (kāršu spēlē).
- nokantēt Atņemt (līgavu vai līgavaini, iecerētu meiteni vai puisi).
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju).
- aizzāminēt Atņemt atmiņu.
- zāminēt Atņemt atmiņu.
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai.
- ieslodzīt Atņemt brīvību, iespēju pārvietoties.
- atmagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
- demagnetizēt Atņemt magnētiskās īpašības.
- denaturalizēt Atņemt pavalstniecību (pretstatā naturalizācijai).
- atsavināt Atņemt pēc likumā noteiktās kārtības (kādu īpašumu) par labu, piemēram, valstij, sabiedriskai organizācijai.
- atjemt Atņemt skaitli (rēķinot).
- denacionalizēt Atņemt valsts piederību (pilsonību, pavalstniecību).
- zemļanuķ Atņemt zagļu tiesības.
- izplicināt Atņemt, aplaupīt.
- atrinkt Atņemt, atdalīt.
- atdalīt Atņemt, atraut vai citādi atšķirt (daļu no kā).
- atraut Atņemt, lai piesavinātos, arī lai iegūtu atpakaļ.
- atraut Atņemt, nedot (to kas kādam pienākas).
- vērzināt Atņemt, nomānīt.
- noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
- noķīpēt Atņemt, nozagt.
- noķīpot Atņemt, nozagt.
- nokrampēt Atņemt, nozagt.
- atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem.
- aizjemt Atņemt.
- atjimt Atņemt.
- atnemt Atņemt.
- dekortēt Atņemt.
- ģerbanuķ Atņemt.
- noslomēt Atņemt.
- obžaķ Atņemt.
- okazačiķ Atņemt.
- atnemties Atņemties.
- atšaipīties Atņirgāties, ņirgājoties atbildēt.
- atņirgties Atņirgt (1).
- atiezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
- iezt Atņirgt (zobus) - par dzīvniekiem.
- atkārt Atņirgt (zobus).
- erdzēt Atņirgt (zobus).
- ergt Atņirgt (zobus).
- iest Atņirgt (zobus).
- noņergāt Atņirgt (zobus).
- saņergt Atņirgt (zobus).
- saņirkt Atņirgt (zobus).
- šļebināt Atņirgt (zobus).
- žņirgt Atņirgt (zobus).
- parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
- atiezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
- iezties Atņirgt zobus, izaicinoši smieties.
- atgremties Atņirgt zobus, parādīt zobus (par suni).
- aterzties Atņirgt zobus.
- atriezt Atņirgt zobus.
- atšiebt Atņirgt zobus.
- atšiepties Atņirgt zobus.
- atšņiebt Atņirgt zobus.
- atšviept Atņirgt zobus.
- ņirgāt Atņirgt zobus.
- ņirgot Atņirgt zobus.
- šiepties Atņirgt zobus.
- atirgnēt Atņirgt, ņirdzot atbildēt.
- atviezt Atņirgt, rādīt zobus.
- atergt Atņirgt.
- atērst Atņirgt.
- aterzt Atņirgt.
- atģiest Atņirgt.
- atirgt Atņirgt.
- atirt Atņirgt.
- atirzt Atņirgt.
- atņergt Atņirgt.
- atņergžēt Atņirgt.
- atņergžt Atņirgt.
- atņirkt Atņirgt.
- atsiept Atņirgt.
- attiest Atņirgt.
- atverkšēt Atņirgt.
- atverkšt Atņirgt.
- atvērzt Atņirgt.
- atvielēt Atņirgt.
- erģīt Atņirgt.
- irgt Atņirgt.
- saņirgt Atņirgt.
- ag Atograms = 10^-18^ gramu.
- atolls Atols - gredzenveida koraļļu sala.
- Tarava Atols Kiribati (Gilberta) salu ziemeļu daļā, salu virkne \~40 km garumā ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un no dienvidu gala \~30 km uz rietumiem.
- Male Atols Maldīvu salu arhipelāgā Indijas okeāna ziemeļu daļā.
- Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
- fotojonizācija Atoma (vai molekulas) jonizācija, ko izraisa viens vai vairāki fotoni.
- šķemba Atoma kodola daļa, kas rodas, tam daloties.
- kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodola starojums.
- starpkodols Atoma kodols, kas rodas kodolreakcijā, mērķkodolam satverot bombardējošo daļiņu, kuras enerģija sadalās starp visiem mērķkodola nukloniem; eksistences laiks ap femtosekundi (10-15 s).
- hiperkodols Atoma kodols, kura sastāvā kopā ar nukloniem ietilpst hiperoni.
- terms Atoma vai molekulas enerģētiskais stāvoklis (apzīmējumu "terms" visbiežāk lieto, grafiski attēlojot enerģētisko stāvokli kvantu teorijā).
- elektrontieksme Atoma, molekulas vai brīvā radikāļa spēja saistīt elektronu.
- mionijs Atomam līdzīga saistīta sistēma, kas sastāv no pozitīva miona un elektrona.
- disociācija Atomāro struktūru sadalīšanas komponentos dažādu faktoru ietekmē.
- AES Atomelektrostacija.
- atomspēkstacija Atomelektrostacija.
- NEA Atomenerģijas aģentūra (ESAO struktūrvienība; "Nuclear Energy Agency").
- AEK Atomenerģijas komisija (ASV).
- kodolglābējs Atomenerģijas rūpniecības avārijas dienesta darbinieks.
- atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
- vinils Atomgrupa, kas raksturīga daudziem organiskiem savienojumiem, kuri veido svarīgus polimerizācijas produktus.
- nuklīdi Atomi, kas savā starpā atšķiras ar kodolu uzbūvi - nuklonu skaitu vai ar dažādu protonu un neitronu skaitu.
- atomradikāļi Atomi, kuros ir nesapāroti elektroni.
- antikodols Atomkodols, kas sastāv no antiprotoniem un antineitroniem.
- atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem. Kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā.
- A Atommasa.
- atomskaitlis Atomnumurs.
- radikālis Atoms vai atomu grupa, kurā ir nesapārots elektrons vai nesapāroti elektroni.
- hadronatoms Atoms, kam vienu no čaulas elektroniem aizstāj negatīvs hadrons.
- antiatoms Atoms, kas sastāv no antidaļiņām.
- pionijs Atoms, kurā viens no elektronu čaulas elektroniem aizvietots ar negatīvo pī mezonu (pionu).
- supersīkstruktūra Atomu enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
- alilgrupa Atomu grupa ar summāro formulu C~3~H~5~- un struktūru CH~2~=CH-CH~2~-.
- hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas.
- ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas.
- toksofors Atomu grupa toksīna molekulā, kurai ir toksīna specifiskā aktivitāte.
- hromofors Atomu grupa, kas nosaka organiskā savienojuma krāsu.
- osmofors Atomu grupa, kas piešķir kādai vielai smaržu vai smaku.
- nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem.
- metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi; metilēngrupa.
- metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
- metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi; metilgrupa.
- pseudohalogeni Atomu grupas, kas ķīmiskā ziņā uzrāda līdzību ar halogeniem.
- kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- reakcija Atomu kodolu pārvēršanās procesi, kurus izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām un starojumu.
- kodolpētījums Atomu kodolu pētījums.
- radioaktivitāte Atomu kodolu spontāns sabrukšanas process, kura rezultātā tie pārvēršas kāda cita ķīmiskā elementa atomu kodolos.
- magnetons Atomu kodolu un elementārdaļiņu magnētisko momentu mērvienība.
- kristaloķīmija Atomu ķīmisko saistību un to telpiskā novietojuma pētīšana kristālos.
- fluorogēns Atomu sakārtojums, kas ķīmiskā savienojumā noteic fluorescenci.
- autojonizācija Atomu un molekulu jonizācija stipru elektrisko lauku ietekmē.
- polarizējamība Atomu, jonu, molekulu, šķidrumu un cietvielu spēja iegūt vektoriālu dipola momentu p, kas rodas, elektriskajiem lādiņiem atomu sistēmās nobīdoties elektriskajā laukā (E) lādiņu atrašanās vietās.
- makrosistēma Atomu, molekulu un citu mikrodaļiņu sistēma, kurā šo daļiņu skaits ir ļoti liels.
- sīkstruktūra Atomu, molekulu, kristālu enerģijas līmeņu sašķelšanās enerģijas apakšlīmeņos.
- atostīties Atostīt.
- atslejus Atpakaļ atgāzts, atstumts.
- atgāzeniski Atpakaļ atliecoties, atgāžaties (par cilvēku).
- atkumu Atpakaļ atliekts.
- restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
- kapuce Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega; zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
- revolvēt Atpakaļ velt.
- atbulu Atpakaļ, atmuguriski.
- atkalnis Atpakaļ, atmuguriski.
- atkalnu Atpakaļ, atmuguriski.
- atkaļņu Atpakaļ, atmuguriski.
- apugļams Atpakaļ, atpugļams.
- atkārteniski Atpakaļ; atkārten.
- atkārtin Atpakaļ; atkārten.
- apakaļiski Atpakaļ; atmuguriski; atpakaļiski.
- atpakaļiski Atpakaļ; atmuguriski.
- apagaļā Atpakaļ; atpagaļā.
- apagaļam Atpakaļ; atpagaļam.
- apageļ Atpakaļ; atpageļ.
- apagaļš Atpakaļ.
- apakaļ Atpakaļ.
- apakaļam Atpakaļ.
- apakaļāms Atpakaļ.
- apakaļs Atpakaļ.
- apakaļu Atpakaļ.
- apakļam Atpakaļ.
- apakuļ Atpakaļ.
- apegaļam Atpakaļ.
- apikaļ Atpakaļ.
- apiļ Atpakaļ.
- apkalu Atpakaļ.
- appakaļ Atpakaļ.
- apukaļ Atpakaļ.
- apukaļus Atpakaļ.
- apukļam Atpakaļ.
- apukuļ Atpakaļ.
- atgal Atpakaļ.
- atkarpeņus Atpakaļ.
- atkārten Atpakaļ.
- atkārtiņ Atpakaļ.
- atpagaļ Atpakaļ.
- atpagaļā Atpakaļ.
- atpagaļam Atpakaļ.
- atpageļ Atpakaļ.
- atpakaļa Atpakaļ.
- atpakaļām Atpakaļ.
- atpakaļāms Atpakaļ.
- atpakaļi Atpakaļ.
- atpakaļis Atpakaļ.
- atpakaļs Atpakaļ.
- atpakaļu Atpakaļ.
- atpakaļus Atpakaļ.
- atpegaļam Atpakaļ.
- atpugļams Atpakaļ.
- atpukaļ Atpakaļ.
- retroaktīvs Atpakaļejošs, ačgārns; tāds, kas ietekmē iepriekšējo; tāds, kura darbība vērsta atpakaļ.
- retrogrādisks Atpakaļejošs; tāds, kas deģenerējas, izvirst.
- rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
- atšebus Atpakaļiski; rokas caur kājām izbāžot.
- retroaktīvitāte Atpakaļisks spēks, piem., izdodot tādu noteikumu, kas attiecās uz lietām, kuras jau notikušas priekš likuma izlaišanas.
- regurgitācija Atpakaļplūsma, doba orgāna satura pārvietošanās fizioloģiskajam pretējā virzienā, saraujoties orgāna muskuļiem.
- vindikācija Atpakaļprasīšana; arī atriebība.
- atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni.
- retardācija Atpalicība fiziskajā vai garīgajā attīstībā.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- iesīkstējis Atpalicis; tāds, kura uzskati neatbilst sava laika prasībām.
- iesūnojis Atpalicis.
- aprembēt Atpalikt attīstībā, augšanā.
- apsīkstēt Atpalikt augšanā.
- atpakaļpalikt Atpalikt.
- pazīmīgs Atpazīstams, iezīmēts, atšķirīgs.
- pazīties Atpazīt (pēc noteiktām īpašībām).
- atķert Atpazīt.
- iezīt Atpazīt.
- atpēdes Atpēdas.
- atpēdnes Atpēdas.
- atslīdēt Atpeldēt nost (sānis, atpakaļ) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- atslīdēt Atpeldēt šurp (par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
- atmaut Atpeldēt.
- atplīvēt Atpeldēt.
- atpelnīties Atpelnīt.
- atpucēt Atpērt.
- atpēžos Atpēžos iet - apmeklēt vietu, kur nesen viesojies.
- Atpiļu ezers Atpilis.
- atpilis Atpīlis.
- vēlulis Atpīlis.
- Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
- atsapirkties Atpirkties.
- izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
- atplaiksna Atplaiksnījums.
- atpliksnīt Atplaiksnīt.
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (1).
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (2).
- atplaiksnīt Atplaiksnīties (3).
- atplaiknāties Atplaiksnīties.
- atplaikšīties Atplaiksnīties.
- atplaikšķīties Atplaiksnīties.
- luzbot Atplaisot.
- atplūkt Atplaukt, izplaukt.
- atsirkt Atplaukt.
- atspraidīt Atplest, iespraužot kaut ko pa vidu, padarīt platāku.
- atplenst Atplēst.
- atplēsīt Atplēst.
- plēsīt Atplēst.
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
- driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas.
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
- laupa Atplēsums no vāts.
- atšiept Atplīst (par apavu purngalu).
- atplēsties Atplīst.
- atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga.
- atskarba Atplīsusi apģērba vai cita strēmele.
- atskarbe Atplīsusi apģērba vai cita strēmele.
- ļaupsna Atplīsusi miza vai āda, kas vēl karājas klāt.
- šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
- šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis.
- ploskats Atplīsusi stērbele.
- atskārbala Atplīsusi strēmele pie apģērba.
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- atplūskāt Atplūskāt labību - attīrīt (atberzt) graudus no pelavām un piemaisījumiem.
- atdūkt Atplūst (par dobjām skaņām).
- atšķindēt Atplūst (par šķindošu skaņu).
- atvelties Atplūst (par ūdeņiem, gaisa strāvām u. tml.).
- atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu).
- atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām).
- atskanēt Atplūst šurp (par skaņām).
- atlidot Atplūst šurp, kļūt dzirdamam (par skaņām).
- atlīgot Atplūst, atviļņot šurp (par skaņām).
- atkapāt Atpļaut.
- atpogāties Atpogāt sev apģērbu.
- nopogāt Atpogāt un noņemt nost (ko piepogātu).
- attaisīt Atpogāt, atāķēt, atraisīt u. tml. (to, kas satur, nostiprina apģērbu, apavus u. tml.).
- atmetināt Atpogāt, atāķēt.
- atpodzēt Atpogāt.
- atpumpāt Atpogāt.
- atkņopēties Atpogāties; pogāt līdz apnikumam.
- pogāties Atpogāties; taisīties vaļā (par aizpogātu apģērbu).
- atknopēties Atpogāties.
- atpumpāties Atpogāties.
- atsapogāties Atpogāties.
- izapogāties Atpogāties.
- nosukāt Atpoguļot (linus); sukājot nodalīt (pakulas).
- cepināt Atprasīt uzdoto mācību vielu skolā.
- atsaprasīties Atprasīties.
- pārpūst Atpūst mājās.
- atvilkt elpu Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)
- dienvidot Atpūsties dienas vidū.
- atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
- nodusēt Atpūsties, atdusēties.
- pārdusēt Atpūsties, atdusēties.
- atžubties Atpūsties, atgūt samaņu.
- atdakņīties Atpūsties, atspirgt.
- atstārpināties Atpūsties, atveseļoties.
- attārpināties Atpūsties, atveseļoties.
- izgleijāties Atpūsties, izvaļāties.
- atķeipt Atpūsties, kļūt veselam.
- šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
- attecēties Atpūsties, sasildīties.
- veļot Atpūsties, slinkot.
- izvēdināties Atpūsties, uzturoties svaigā gaisā; atsvaidzināties.
- atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
- spūsties Atpūsties; pūsties (1).
- atgūdināties Atpūsties.
- atsapūsties Atpūsties.
- atsapūtināties Atpūsties.
- atspūsties Atpūsties.
- atšūbt Atpūsties.
- atžūbt Atpūsties.
- dusēt Atpūsties.
- izsēdēties Atpūsties.
- ottopiritsja Atpūsties.
- pavilnīt Atpūsties.
- pūtēties Atpūsties.
- pūtināties Atpūsties.
- relaksēties Atpūsties.
- žūbt Atpūsties.
- atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
- atšaušanās Atpūšanās; atpūtināšana.
- pavaļītēm Atpūšoties, ar vaļas brīžiem.
- diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
- atdusa Atpūta (parasti miegā).
- apstāte Atpūta (pārtraukums, pauze).
- gņūka Atpūta, atdusa (kareivjiem marša laikā).
- atvaļa Atpūta, atelpa.
- izdusa Atpūta, dusa.
- rekreācija Atpūta, kādā darbībā iztērētā spēka atjaunošana; ar brīvā laika izmantošanu saistīta sabiedrības sfēra; atpūtas industrija.
- dusa Atpūta, miers.
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
- atpūša Atpūta.
- atpūte Atpūta.
- atspūta Atpūta.
- nodusa Atpūta.
- nosēšana Atpūta.
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- bivaks Atpūtai vai nakšņošanai paredzēta karavīru nometne zem klajas debess.
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- krēslgulta Atpūtas krēsls, kas pārveidojams par guļvietu.
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša.
- čilauts Atpūtas telpa (klubā, naktsklubā).
- lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar daudzdažādām atrakcijām; nosaukums pēc Berlīnes izklaides parka nosaukuma "Lunapark".
- rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
- dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu.
- atdusināt Atpūtināt.
- atspūtināt Atpūtināt.
- iepūtināt Atpūtināt.
- nolaidināt Atpūtināt.
- padusināt Atpūtināt.
- Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts.
- Ābolezers Atradās Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas.
- atradnīte Atradene.
- atmeteklis Atradenis.
- atradnis Atradenis.
- atraslis Atradenis.
- izliktenis Atradenis.
- atradi Atradības.
- atšķira Atradināšana (no mātes krūts).
- pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības.
- ablaktēt Atradināt no krūts.
- atvācināt Atradināt no visa vāciskā.
- atstāties Atradināt sevi (no kāda ieraduma, parašas u. tml.).
- atradināties Atradināt sevi.
- atjaucēt Atradināt, atsvešināt.
- atjaukt Atradināt.
- atmācīt Atradināt.
- atrečīt Atradināt.
- noradināt Atradināt.
- atjūgt Atradināties (no kā).
- atjūgt Atradināties, atrast.
- nojūkt Atradināties, atsvešināties.
- atjūkt Atradināties; atsvešināties.
- atsenēties Atradināties; atsvešināties.
- atjust Atradināties.
- atjyūkt Atradināties.
- atkalēties Atradināties.
- atsarečīties Atradināties.
- norast Atradināties.
- atrodne Atradne.
- izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi).
- atradienis Atradums.
- atradiens Atradums.
- atradinis Atradums.
- radas Atradums.
- radības Atradums.
- Lielā Atradze Atradze, Pērses pieteka.
- Atradsen Atradzes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Kokneses pagastā.
- atragene Atragēnes - gundegu dzimtas ģints.
- Alpu atragēne atragēņu suga ("Atragene alpina syn. Clematis alpina").
- Sibīrijas atragēne atragēņu suga ("Atragene sibirica syn. Clematis sibirica").
- repulsija Atraidījums, atstumšana.
- noskrejens Atraidījums.
- atspēkot Atraidīt (uzbrukumu).
- atplātīt Atraidīt ar rokām žestikulējot.
- atliegties Atraidīt, liegt, nedot.
- atvairīt Atraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, padomu u. tml.).
- pasūtīt Atraidīt; aizdzīt.
- atšūt Atraidīt.
- atgrūst Atraidoši izturoties, atsvešināt (no sevis); atstumt.
- noraidīgs Atraidošs.
- raiseklis Atraisīšana.
- atšņorēt Atraisīt (ar auklu sasietus apavus).
- atpīt Atraisīt (ko sapītu, piemēram, bizi, pīni).
- atpīt Atraisīt (ko sasaistītu ar pinekļiem, piemēram, zirgu).
- palaist Atraisīt (ko sasietu), attaisīt (ko sastiprinātu, arī aizvērtu); arī panākt, ka (kas) kļūst mazāk saspriegts.
- atmezglot Atraisīt (mezglu); atšķetināt (ko samezglotu, samudžinātu u. tml.).
- izpinkāt Atraisīt (mezglu).
- atšķetināt Atraisīt (samudžinātu auklu, diegu u. tml.).
- izraisīt Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
- noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu).
- atāķēt Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
- atmudžināt Atraisīt, atrisināt (ko samudžinātu).
- atvarzāt Atraisīt, atšķetināt.
- atsaiņot Atraisīt, attaisīt (ko iesaiņotu).
- atmetināt Atraisīt, attaisīt (ko sasaistītu).
- atjozt Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu); attaisīt (ko sajoztu).
- uzraisīt Atraisīt, izpakot.
- noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
- atsprūdīt Atraisīt; atlaist vaļā.
- atpaisīt Atraisīt.
- atpeņķēt Atraisīt.
- atpiņķerēt Atraisīt.
- atraistīt Atraisīt.
- atsukt Atraisīt.
- atvaldzināt Atraisīt.
- atvarīt Atraisīt.
- atvaržāt Atraisīt.
- varzāt Atraisīt.
- nosaraisīties Atraisīties (par ko apsietu).
- izasieties Atraisīties (par ko sasietu).
- atmosties Atraisīties no sastinguma, atdzīvoties (par norisēm dabā).
- atauties Atraisīties pastalu saitēm.
- birt Atraisīties un krist zemē (piemēram, par lapām, augļiem, ziediem).
- sprūdīties Atraisīties, atbrīvoties.
- atpiņķerēties Atraisīties, atmudžināties.
- izaraisīties Atraisīties, izraisīties (par ko sasietu, sapītu).
- atkleberēties Atraisīties; kļūt vaļīgam sastiprinājumu vietās, atskrūvēties.
- atraistīties Atraisīties.
- atsarāisīties Atraisīties.
- atsasieties Atraisīties.
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
- atreitīt Atraitīt.
- satī Atraitne, kas ļauj sevi sadedzināt līdz ar mirušo vīru (galvenokārt Indijā).
- atraitene Atraitne; atreitene.
- atraikne Atraitne.
- atraiktne Atraitne.
- atraite Atraitne.
- atraitine Atraitne.
- atreikne Atraitne.
- atreitene Atraitne.
- atreitne Atraitne.
- atriekne Atraitne.
- eidene Atraitne.
- naīne Atraitne.
- raitne Atraitne.
- atraiknība Atraitnība.
- atraiknis Atraitnis.
- atraiksnis Atraitnis.
- atraitis Atraitnis.
- atreitis Atraitnis.
- štikmutere Atraitnīte ("Viola wittrockiana").
- štikmuttere Atraitnīte; atraiknīte.
- štīfmutere Atraitnīte.
- ģimenītes Atraitnītes ("Viola tricolor").
- Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak").
- atrakāt Atrakņāt.
- atmailot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
- atmeilot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli.
- norakņāt Atrakt, izrakt.
- atkapīt Atrakt.
- uzkaust Atrakt.
- atraktors Atraktants - specifiski aromatizators, dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls).
- atčāpāt Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- atčāpot Atrāpot (piemēram, par vēžiem, kukaiņiem).
- atrāpāt Atrāpot.
- atrāpēt Atrāpot.
- atrāpuļot Atrāpot.
- atrāpāties Atrāpties.
- attapt Atrast (īsto, vajadzīgo).
- izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem).
- potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
- uzminēties Atrast atminējumu (mīklai).
- izlīdzēties Atrast iespējas.
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku).
- piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- patverties Atrast patvērumu, nokļūt patvērumā.
- patvert Atrast patvērumu.
- uzgaumēt Atrast pēc visām īpašībām atbilstošu.
- sumēt Atrast summu, summēt.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- uzmedīt Atrast un nomedīt.
- atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
- patilpt Atrast vietu zem kaut kā.
- uzdūķerēt Atrast zivis naktī, skalu gaismā.
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- pādīt Atrast, atzīt.
- atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku).
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
- attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
- atbildēt Atrast, pateikt (atrisinājumu, atbildi, risinot kādus jautājumus, problēmas).
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- apiet Atrast, sastapt.
- apčupināt Atrast, taustoties apkārt.
- apčupinēt Atrast, taustoties apkārt.
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma).
- uzgābelēt Atrast; sameklēt.
- gābelēt Atrast; uziet; meklēt.
- parast Atrast.
- uzieties Atrast.
- zastukaķ Atrast.
- celksnis Atrasta lieta, atradums.
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- notupēt Atrasties (kur visu laikposmu).
- novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
- būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
- peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1).
- torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā.
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu.
- boļeķ Atrasties apcietinājumā.
- paritsja Atrasties apcietinājumā.
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
- pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā.
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt.
- kačaika Atrasties izmeklēšanā.
- dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
- karot Atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām).
- ugunī Atrasties kaujā (kara laukā).
- kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam.
- aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
- karot Atrasties naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc).
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
- zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt.
- zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
- balģeķ Atrasties reibumā.
- piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
- piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- atspūsties Atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm.
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- pamalis Atrasts bērns, atradenis.
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- atkarība Atrašanās (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- mija Atrašanās secīgi (citam aiz cita).
- bardo Atrašanās starp dzīvību un nāvi.
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- novietojums Atrašanās vieta, izvietojums (piemēram, dabas veidojumam, teritorijai).
- novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam).
- imanence Atrašanās, ierobežošanās sevī pašā, pasaulē; iekšējā piemitība; tas, ka augstākā būtne (Dievs) atrodas un darbojas pasaulē (piem., panteismā).
- klātbūtne Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
- sēdēšana Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- gulgas Atraugas, kairinājums vemšanai.
- kličkas Atraugas, žagas.
- atrūgas Atraugas.
- raugas Atraugas.
- šķuras Atraugas.
- parūgāt Atraugāt.
- gulgāt Atraugāties, rīstīties.
- gulgāties Atraugāties, rīstīties.
- kličkot Atraugāties, žagoties.
- klikačāt Atraugāties, žagoties.
- atraudzīties Atraugāties.
- atrūgāties Atraugāties.
- atsarūgāties Atraugāties.
- ģegoties Atraugāties.
- guldzīties Atraugāties.
- noknukšēt Atraugāties.
- noknukšēties Atraugāties.
- noknukšķēties Atraugāties.
- nokulcēties Atraugāties.
- raugāties Atraugāties.
- raugties Atraugāties.
- žaugāties Atraugāties.
- atrauja Atraujas darīt - kaitēt.
- abrupcija Atraušana, pārraušana, nolaušana.
- izšķārdīt Atraut vienu no otra, izklīdināt, izmētāt.
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
- atdirnīt Atraut, atplēst.
- notrukšķināt Atraut, noknapināt.
- atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.).
- atrauteni Atrautin.
- otrivs Atrāviens (sportā).
- kraupa Atrāvusies koka miza.
- kraupes Atrāvusies koka miza.
- erumpēšana Atreaģēšana.
- atreibuļoties Atreibināties.
- atjēgsme Atreibums.
- atreiķināt Atrēķināt.
- norēķināt Atrēķināt.
- atremināt Atremdināt (karstu ūdeni).
- atrimināt Atremdināt.
- atrežģe Atrežģījums.
- atrežģināt Atrežģīt.
- atrībinēt Atrībināt (2).
- aprakstītājs Atribūts - atsevišķs datu objekta raksturlielums, piem., tips, garums u. tml.
- pilnvara Atribūts, ko dinamiski piešķir objektam, lai norādītu, ka tam ir tiesības inciēt noteiktu darbību.
- atridāt Atridēt.
- atridīt Atridēt.
- atrēdītājs Atriebējs.
- atriebe Atriebība; atriebšanās.
- atrēdīšana Atriebība.
- atrieba Atriebība.
- skrapants Atriebīgs, lielīgs cilvēks.
- grēst Atriebt, atmaksāt.
- tirpināt Atriebt, atmaksāt.
- atkaitēt Atriebt, atriebties.
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- nospītēt Atriebties, radīt nepatiku.
- izarēķināties Atriebties.
- noslēgt (vecus) rēķinus Atriebties.
- noslēgt vecus rēķinus Atriebties.
- norēķināties Atriebties.
- otigratsja Atriebties.
- saspīdzināt Atriebties.
- atrieties Atriet.
- uzrietēt Atrietēt.
- atrīrināt Atrietināt.
- atriktēt Atrīkot.
- atripāt Atripot.
- atripēt Atripot.
- atbilde Atrisinājums, iznākums (uzdevumam).
- izvirpināt Atrisināt, atšķetināt.
- atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (jautājumu, problēmu u. tml.).
- atšķetināt Atrisināt, novērst (sarežģījumus cilvēka dzīvē, cilvēku attiecībās).
- atķibināties Atrisināties, atirt.
- rezolvēt Atrisisnāt, sadalīt, nolemt.
- atirt Atrist (piemēram, par sapītiem, saspraustiem matiem).
- uzrist Atrist.
- atgremot Atrīt (barību) no acekņa atpakaļ mutē un pamatīgi sakošļāt (par pārnadžiem).
- pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm).
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus.
- atrotīt Atritināt (1).
- attīt Atritināt (ko saritinātu).
- izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
- atrist Atritināties, attīties.
- atritēt Atritināties; arī atraisīties, atrist.
- homogentizīnskābe Atrodama urīnā alkaptonūrijas gadījumos; tirozīna un fenilalanīna oksidācijas starpprodukts.
- izobutilalkohols Atrodams sīveļļā (15-23%), iegūst arī sintētiski, lieto laku rūpniecībā kā piemaisījumu šķīdinātājiem, bet tā etiķesteri izmanto augļu smaržu pagatavošanai un spridzināmās kokvilnas šķīdināšanai.
- Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers.
- Dzirnavdīķis Atrodas Aizputes pilsētā, Tebras upes uzpludinājums, platība - \~3 ha; Aizputes dzirnavu ezers.
- Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m.
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m.
- Argentīnas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidrietumu daļā, starp Dienvidameriku, Riugrandi augstieni, Dienvidatlantijas un Dienvidantiļu grēdu, dziļums - līdz 6213 m.
- Dienvidantiļu grēda atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Dienvidamerikas Andu kalnu turpinājums, stiepjas no Ugunszemes arhipelāga caur Dienvidsendviču salām uz Antarktīdas pussalu, garums - >3500 km, dziļums - līdz 3000 m, vietām - 1000 m, virs ūdens paceļas Dienviddžordžija, Dienvidsendviču, Dienvidorkneju un Dienvidšetlendu salas.
- Dienvidsendviču dziļvaga atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, lielākais dziļums — 8428 m zjl., desmitā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- Tristana da Kuņas sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, to veido darbīga vulkāna konuss, platība — 104 kvadrātkilometri, augstums — 2062 m, pēdējais izvirdums 1961. g.
- Gofa sala atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 65 kvadrātkilometri, nav pastāvīgu iedzīvotāju, darbojas meteoroloģiskā stacija ar \~6 cilvēku personālu.
- Vestindijas salas atrodas Atlantijas okeāna rietumos ("West Indies"), starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku (pieder pie Ziemeļamerikas), platība - 239700 kvadrātkilometru, ietver Antiļu un Bahamu salas.
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā.
- Ziemeļatlantijas grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, stiepjas 7500 km garumā paralēli kontinentiem no 52 grādu ziemeļu platuma līdz ekvatoram, dziļums 2000-3500 m (vietām <1000 m), vulkānu konusi veido salas.
- Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
- Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m.
- Āfrikas-Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis.
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā, Klusā okeāna piekrastē (spāņu "Desierto de Atacama"), sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km.
- Gvajānas zemiene atrodas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā, starp Gvajānas plakankalni un Atlantijas okeānu (Gajānā, Surinamā un Gviānā), garums — 1250 km, platums — līdz 200 km.
- Atkalnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā \~100 m uz dienvidrietumiem no Atkalnu mājām, \~50 x 50 m lielā, lēzenā tīruma pacēlumā, izmantoti vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
- Atvašu senkapi atrodas Dobeles novada Bukaišu pagastā, Atvašu māju dārzā, aizņem 25 x 40 m lielu teritoriju, datēti ar vidējo un vēlo dzelzs laikmetu (5.-12. gs.).
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka).
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas.
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
- Atabaskas ezers atrodas Kanādas rietumos, Makenzi baseinā 213 m virs jūras līmeņa, ir 4. lielākais Kanādas ezers (angļu "Lake Athabasca"), platība - 7900 kvadrātkilometru, garums - 335 km, platums - līdz 50 km, lielākais dziļums - 124 m.
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle.
- Ziedoņdārzs Atrodas Rīgā starp Artilērijas, Krāsotāju, Matīsa un A.Čaka ielu, platība - 6,5 ha, ierīkots 1937.-1939. g. pēc A. Zeidaka projekta, stādījumos ir \~10 vietējo kokaugu sugu un >50 introducēto koku un krūmu taksonu.
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m.
- Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes).
- Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m.
- Sentdžordža šaurums atrodas starp Lielbritāniju un Īriju ("Saint George's Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 185 km, mazākais platums — 92 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 55 m.
- Brēku ezers atrodas Teiču purvā, Krustpils novada Atašienes pagastā, platība - 12,8 ha; Teiču II ezers.
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- nopakaļus Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību attiecībā pret to).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (mest, šaut u. tml. tā attālināšanās virzienā).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā).
- vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
- nožogot Atrodoties (kam) priekšā, apkārt, norobežot, atdalīt (to no kā cita).
- sargāt Atrodoties (kam) tuvumā, vērojot, uzmanot (to), panākt, ka (tas) netiek nozagts, bojāts u. tml.
- segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, arī priekšā, sānos, pilnīgi vai daļēji aizsargāt (to) no apkārtējās vides iedarbības, izolēt (to) no apkārtējās vides.
- ierobežot Atrodoties (kam) visapkārt, nodalīt, norobežot.
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- sagulēt Atrodoties (uz kā), saplacināt, sablīvēt u. tml. (to), arī būt par cēloni, ka (kas) izveidojas (piemēram, par vielām, priekšmetiem).
- klāt Atrodoties (uz kā), veidot (tā) segumu; būt izveidotam viscaur (uz kā) - par zīmēm, uzrakstiem u. tml.
- paslēpties Atrodoties aiz kā, zem kā, būt nesaskatāmam vai grūti saskatāmam.
- iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ.
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
- satvīkt Atrodoties blīvā, mitrā krāvumā, sabojāties.
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem).
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem.
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt.
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- pieņemt Atrodoties kādā vietā, vidē, iegūt (attiecīgās vietas, vides īpašības, piemēram, smaržu, garšu u. tml.) - par vielām, priekšmetiem.
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- pienākt Atrodoties kustībā, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
- nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni).
- nosegt Atrodoties priekšā (kam), pasargāt (to pret ko).
- paslēpt Atrodoties priekšā, neļaut vai traucēt (ko) saskatīt.
- nosegt Atrodoties priekšā, pāri, virsū (kam), padarīt (to) nesaskatāmu.
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- nobalināties Atrodoties saulē zaudēt krāsu un kļūt gaišākam, baltākam.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- aizklāt Atrodoties vai aizvirzoties (kam) priekšā, atņemt iespēju (ko) redzēt, saskatīt; aizsegt.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, neļaut (ko) saskatīt; aizklāt.
- ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (kur), ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
- grimt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties kļūt grūti saredzamam.
- slīgt Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
- murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
- tīt Atrodoties, izplatoties (kam) visapkārt, būt par cēloni tam, ka (tas) ir grūti saredzams (piemēram, par miglu, tumsu).
- pārdalīt Atrodoties, izveidojoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) sadalās divās daļās.
- traucēt Atrodoties, pārvietojoties (kur), apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu (darbību, stāvokli); arī būt nepiemērotam (kādam, kam), neiederīgam (kur).
- klātesot Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
- emetatrofija Atrofija vai panīkums no pastāvīgas vemšanas.
- tropīns Atropīna hidrolīzes produkts.
- atropos Atropos pulsatoria - parastās putekļuts sinonīms nosaukums.
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
- atraitīt Atrotīt (piedurknes, bikšu galus).
- šļaucīt Atrotīt (piedurknes).
- atbrucināties Atrotīt piedurknes.
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
- atsabraucīties Atrotīt sev (piedurknes, bikšu galus).
- atrocīt Atrotīt, uzlocīt.
- atbrucināt Atrotīt.
- atrotināt Atrotīt.
- atbrauces Atrotītas piedurknes.
- atrakšķēt Atrukstēt.
- aizbalss Atruna.
- atruņa Atruna.
- izruna Atruna.
- aizmeteklis Atrunāšanās, iegansts, iemesls.
- vairulība Atrunāšanās.
- atgliebt Atrunāt.
- otkaļakatsja Atrunāties, liegties.
- otkirkatsja Atrunāties, liegties.
- aizrunāties Atrunāties.
- atsarunāties Atrunāties.
- atraušņāt Atrušināt.
- atružināt Atrušināt.
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju.
- atsakas Atsacības (2).
- epohē Atsacīšanās no spriedumiem par ārpasauli, no visa, kas nav apziņa.
- atteikt Atsacīt (3).
- aizsacīt Atsacīt.
- atmest Atsacīties (no tā, kas līdz tam pašam piemitis, bijis raksturīgs), arī pārvarēt (to).
- atliegties Atsacīties, atteikties, noliegt.
- atsasacīties Atsacīties.
- atsprangāt Atsaiņot, atsiet, atsprādzēt.
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- aizturis Atsaite, mezgls, detaļa vai ierīce, kas aptur tā vai cita takelējuma elementa kustību un fiksē to vajadzīgajā stāvoklī.
- vante Atsaite, tauva no jahtas masta gala uz priekšējo tēviņu, kā arī uz abiem sānu bortiem.
- vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
- piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
- atdzīvāties Atsākt (no jauna) augt, zaļot.
- atsadzīvināties Atsākt (no jauna) augt.
- norauties Atsākt dzert (pēc atturības perioda).
- pavadāties Atsākt slaukt (pēc atnešanās).
- pasākt Atsākt.
- aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu).
- ataukstēt Atsaldēt, atkausēt.
- ataukstināt Atsaldēt, atkausēt.
- atsaldīt Atsaldināt.
- atsala Atsals.
- atsalna Atsals.
- atstipt Atsalt (2).
- atsāni Atsāne.
- atsārtums Atsarkums (1).
- atsārtums Atsarkums (2).
- mīkstināšana Atsārmotu kailādu apstrāde ar fermentu preparātiem ūdens vidē paaugstinātā temperatūrā, kā rezultātā āda kļūst mīksta un elastīga, ar gludu, maigu virsmu, piemērota apavu virsu, apģērbu un galantērijas preču ražošanai.
- atsārsnu Atsārsnu bērni zaķam - pirmie, martā dzimušie zaķēni.
- atsārts Atsārtums (2).
- endofora Atsauce teksta ietvaros.
- atsaucīgums Atsaucība (1).
- atsaucīgums Atsaucība (2).
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
- atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
- atbalsts Atsaucība, līdzdalība; palīdzība (morāla, materiāla u. tml.).
- pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
- pretblējiens Atsauksme uz blējienu ar blējienu.
- atsauka Atsauksme.
- atūkšķēšana Atsaukšanās uz kādu balsi.
- atsauce Atsaukšanās, reaģēšana.
- atūšķēšana Atsaukšanās.
- reaģēšana Atsaukšanās.
- dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras).
- uzrakņāt Atsaukt atmiņā (ko).
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
- atžļeibt Atsaukt atmiņā; mācēt.
- atsludināt Atsaukt iepriekš izsludināto.
- izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā.
- atderināties Atsaukt saderināšanos.
- atvēstīt Atsaukt, ataicināt.
- attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām.
- ataicināt Atsaukt, izsaukt.
- aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties.
- atkūkot Atsaukties ar kūkošanu.
- atčiepstēt Atsaukties čiepstot.
- ataukoties Atsaukties iekliedzoties.
- atkūkoties Atsaukties uz kūkošanu ar kūkošanu.
- atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm.
- nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot.
- atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī.
- atsasaukties Atsaukties.
- delistings Atsaukums - vērtspapīru atsaukšana no biržas saraksta ar biržas vai pašas kompānijas lēmumu.
- dementējums Atsaukums.
- abalienācija Atsavināšana; savu tiesību atdošana citai personai.
- krepostnodeva Atsavināšanas nodeva 5% apmērā no nekustamas mantas, iegūstot to pirkuma ceļā, izsolē vai uz noilguma pamata.
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij.
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām.
- konfiscēt Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
- abalienēt Atsavināt, atsvešināt.
- remancipacija Atsavinātas mantas atdošana; kāda dokumenta anulēšana, t. sk. laulības šķiršana.
- atsedlot Atseglot.
- atplīvurot Atsegt (ko), noņemot plīvuru vai aizsegu.
- atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- siept Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- ķeižāt Atsegt augšstilbus svešinieku skatieniem.
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda.
- izšiept Atsegt zobus (piemēram, izsmejot).
- attuntuļot Atsegt, attīt (ko satuntuļotu).
- aceknis Atsegte - auduma platumturis; pēnīzeris.
- acekte Atsegte - auduma platumturis; pēnīzeris.
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- atsaite Atsēja 2.
- atseja Atsēja 2.
- atsija Atsēja 2.
- atstutine Atsēja 2.
- acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi).
- atsere Atseris.
- atsērsnu Atsērsnu bārni zaķim - pirmie, martā (sērsnu mēnesī) dzimušie zaķēni.
- atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- atsērsņu Atsērsņu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
- attupties Atsēsties (par dzīvniekiem).
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī).
- atsasēsties Atsēsties.
- atsēst Atsēsties.
- loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements.
- balss Atsevišķa (nošu) partija (ansambļa, orķestra instrumentam vai dziedātājam).
- fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa.
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- ommatidijs Atsevišķā actiņa fasetu acīs.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- platgals Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu gala atveres paplašinājums (piemēram, taurei, piltuvei).
- gabals Atsevišķa daļa (no veselā).
- kokagabals Atsevišķa daļa no koka.
- gādziens Atsevišķa gāgināšanas skaņa, ko rada zoss.
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā).
- sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam).
- savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
- ontoģenija Atsevišķā īpatņa (organisma) attīstības vēsture.
- numers Atsevišķa istaba viesnīcā.
- kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku.
- kaliens Atsevišķa kalšanas darbība.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
- apakšshēma Atsevišķa lietotāja subjektīvs datu bāzes skatījums.
- brauciens Atsevišķa masāžas darbība.
- balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
- klonuss Atsevišķa muskuļa vai muskuļu grupas ritmiska raustīšanās, kas notiek spontāni vai ārēju kairinātāju iedarbībā; nervu sistēmas bojājuma pazīme.
- toms Atsevišķa sacerējuma, grāmatas daļa, sējums.
- komponente Atsevišķa sastāvdaļa (fizikālam vai matemātiskam lielumam).
- detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piemēram, kādā ierīcē, priekšmetā).
- vienība Atsevišķa sistēmas, iedalījuma sastāvdaļa.
- braukšķis Atsevišķa skaņa "braukš!", sitiena skaņa.
- klaikš Atsevišķa skaņa, blīkšķis.
- stikšķiens Atsevišķa skaņa, kas rodas stikšķinot.
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti.
- nogulsnis Atsevišķa šķīdumā neizšķīdušās vielas daļiņa.
- kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks.
- loceklis Atsevišķa vienība (parādību, notikumu, priekšmetu u. tml.) grupā.
- gruzis Atsevišķa vienība no liela daudzuma.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- laukums Atsevišķa vieta (kādā platībā).
- negludenums Atsevišķa vieta, kas nav gluda.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- žāvājiens Atsevišķa žāvāšanās ieelpa.
- operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3).
- univalents Atsevišķa, nekonjugējoša hromosoma mejozes jeb reduktīvās dalīšanās pirmajā fāzē.
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
- segments Atsevišķa, relatīvi norobežota (priekšmeta, sistēmas u. tml.) daļa ar noteiktām, samērā patstāvīgām īpašībām, funkcijām.
- numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu.
- nodaļa Atsevišķa, savā kompetencē patstāvīgi funkcionējoša vienība (iestādē, uzņēmumā).
- deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu.
- cirpiens Atsevišķas cirpšanas rezultātā iegūtā vilna.
- grīslis Atsevišķas dekoratīvo grīšļu sugas, kas arī Latvijā tiek izplatītas komerciāli.
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
- tinējs Atsevišķas māņtinēju dzimtas sugas.
- individuālisms Atsevišķas personas interešu pretstatījums sabiedrības interesēm, sabiedrības interešu pakļaušana personiskajām; atrautība no sabiedrības.
- privātuzņēmums Atsevišķas personas vai personu uzņēmums.
- vīteņsausserdis Atsevišķas sausseržu sugas.
- nomoteti Atsevišķās sengrieķu valstīs iestāde, kuru ievēlēja noteiktiem likumdošanas uzdevumiem, sevišķi satversmes reformai.
- zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas.
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- brandmeistars Atsevišķas ugunsdzēsēju nodaļas priekšnieks.
- bliks Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums, izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam, spīds.
- spīds Atsevišķi akcentēts gaišas krāsas plankums; izplatīts paņēmiens Bizantijas glezniecībā glezniecisko formu modelējumam.
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā.
- monadnoki Atsevišķi klinšu pauguri, kas sastāv no relatīvi izturīgāka materiāla un, denudācijas procesā zemes virsai dilstot, paliek kā izciļņi virs vispārīgā virsas līmeņa.
- krūte Atsevišķi liekama priekšdaļa kreklam.
- lakači Atsevišķi malki (dzīvniekam lokot).
- raspuska Atsevišķi uzliekama ragavu atzveltne.
- ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2).
- ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni.
- ieraugs Atsevišķi uzraudzēta masa mīklas raudzēšanai.
- dermatofibroma Atsevišķi vai multipli, lēni augoši labdabīgi mezgliņveida audzēji locekļu ādā; sastāv gk. no fibroblastiem.
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
- uzkreklis Atsevišķi virs vīriešu krekla valkātā krūtsdaļa ar apkakli.
- atleku Atsevišķi, atdalīti.
- pagabali Atsevišķi, attāli izvietoti zemes gabali.
- ventriebu Atsevišķi, nomaļus.
- vientrēb Atsevišķi, nomaļus.
- vientrēbe Atsevišķi, nomaļus.
- vientreibe Atsevišķi, nomaļus.
- atšķiru Atsevišķi, pa sevi.
- atšķirus Atsevišķi, pa sevi.
- nekopus Atsevišķi, pa vienam.
- laukābele Atsevišķi, uz lauka augoša ābele.
- atseviski Atsevišķi.
- atseviški Atsevišķi.
- klīdu Atsevišķi.
- pats par sevi Atsevišķi.
- nošķiru Atsevišķi.
- sevtišķi Atsevišķi.
- šķirti Atsevišķi.
- viensēš Atsevišķi.
- viensēši Atsevišķi.
- vinsēš Atsevišķi.
- vinsēši Atsevišķi.
- apakšgarums Atsevišķiem alfabēta mazajiem burtiem (g, j, p) lejupejošā daļa.
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem.
- vispārināt Atsevišķiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem) konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes vispārīgā, nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem (priekšmetiem, parādībām, procesiem).
- šaržētie Atsevišķo studentu korporāciju pārstāvji kopīgajā konventā.
- apakšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs apakšlentes aizstājējs.
- augšdiegs Atsevišķos gadījumos ātrspiedēs augšlentes aizstājums.
- desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos.
- urrājiens Atsevišķs "urrā" sauciens.
- sevišķs Atsevišķs (1).
- piegājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms; arī reize.
- gājiens Atsevišķs (darbības, procesa) posms.
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram.
- pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums.
- gabals Atsevišķs cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
- individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība.
- indivīds Atsevišķs cilvēks, persona; arī personība.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- numurs Atsevišķs elements (kādā apmācībā).
- komponents Atsevišķs elements (valodas vienībā).
- idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a).
- lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta.
- paglaudiens Atsevišķs glāsts.
- kņābiens Atsevišķs knābiens.
- krankšķis Atsevišķs kraukļa ķērciens.
- vēkšējiens Atsevišķs ķērciens, skaļa raudāšana vai kliedziens.
- kalva Atsevišķs laukakmeņu sakopojums vai grēda.
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals.
- pārlēciens Atsevišķs lēciens pāri (kam).
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- ākstiens Atsevišķs notikums vai epizode ar ākstīgu saturu.
- epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, arī nejaušs blakus apstāklis, notikums.
- kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis.
- apartements Atsevišķs plašu un augstu istabu dzīvoklis vai šādu istabu laids.
- eksemplārs Atsevišķs priekšmets no līdzīgu priekšmetu grupas.
- krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
- gabals Atsevišķs priekšmets, vienība, veselums (starp līdzīgiem).
- numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
- kāzuss Atsevišķs saslimšanas gadījums, ko apraksta līdz ar apstākļiem, kas to pavada.
- āboliņš Atsevišķs šīs kultūras augs.
- iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
- kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotofilmā, kinofilmā).
- kinokadrs Atsevišķs uzņēmums kinolentē.
- sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums.
- vīcinājiens Atsevišķs vēziens.
- paņēmiens Atsevišķs vienreizējs (darbības) posms, vienreizēja darbība.
- ķierms Atsevišķs virves posms.
- ķierums Atsevišķs virves posms.
- slaids Atsevišķs vizuālās informācijas kadrs, ko demonstrē uz datora vai projektora ekrāna, kā arī var publicēt tīmekļa vietnēs izplatīšanai un lejupielādei.
- zedinis Atsevišķs žoga posms, sētas miets, kārts.
- skara Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
- nošķindiens Atsevišķs, īss šķindiens.
- pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis.
- šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā.
- kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis.
- kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā.
- spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (apmatojuma, apspalvojuma) veidojums.
- notuļš Atsevišķs, nomaļš.
- separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
- pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
- singulārs Atsevišķs, savrups.
- aparts Atsevišķs, sevišķs.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs (indivīds, priekšmets, parādība).
- atsevišks Atsevišķs.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums.
- Stari Atsevišķu apdzīvotu vietu nosaukuma sastāvdaļa vairkās valstīs.
- Nova Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- Nove Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- Novi Atsevišķu apdzīvotu vietu vairākvārdu nosaukumu satāvdaļa.
- parazītputns Atsevišķu audējputnu dzimtas parazītaudēju sugu paralēls nosaukums.
- sunīši Atsevišķu augu nosaukums tautā: sūriči; suņmēles; ancīši.
- ģimene Atsevišķu augu pēcnācēji augu selekcijā.
- Air Atsevišķu aviācijas kompāniju nosaukuma daļa.
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
- konglobācija Atsevišķu daļiņu savelšanās apaļās pikās.
- integrācija Atsevišķu daļu apvienošana vienā veselumā, sistēmā.
- bomis Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa.
- boms Atsevišķu darbarīku, ierīču, konstrukciju sastāvdaļa.
- krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
- komplementaritāte Atsevišķu DNS un RNS molekulu pavedienu spēja sapāroties, veidojot dubultspirāles.
- chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas.
- izotopisms Atsevišķu elementu atomu kodolu sastāva variantu iespējamība, kas rada masu atšķirības.
- bruņuveste Atsevišķu karavīru kategoriju aizsargbruņojums: neilona (stiklaplastikāta) "veste" vai tērauda krūšusargs.
- piedalīšana Atsevišķu karavīru vai vienību integrēšana kādā citā struktūrvienībā, kad šis iedalījums ir relatīvi pastāvīgs un/vai šāda struktūrvienība vada, organizē un kontrolē minēto karavīru vai vienību galveno funkciju vai lielākās funkciju daļas izpildi.
- hipermetabolija Atsevišķu kukaiņu attīstības metamorfozes ar dažādiem dzīves veidiem piemērotām kāpuru formām, kam bieži starpā ir arī miera stadijas.
- konkrescence Atsevišķu ķermeņa daļu saaugums.
- ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas.
- Kroņa Atsevišķu Latvijas vietvārdu sastāvdaļa, kas norāda uz agrāko piederību cara varas tiešai pārvaldībai.
- coniothyrium Atsevišķu leptosfēriju un pleosporu sugu anamorfas.
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu.
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu.
- fibrilācija Atsevišķu muskuļšķiedru ātras kontrakcijas vai raustīšanās.
- deportēšana Atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti.
- konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
- Kujavska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Mazovecka Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- Slonska Atsevišķu pilsētu nosaukuma daļa Polijā.
- komplekss Atsevišķu psihisko elementu nedalāma apvienošana.
- torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu.
- godatiesa Atsevišķu sabiedrisku u. c. organizāciju orgāns, kas izskata goda aizskāruma jautājumus.
- Augstais Atsevišķu saliktu vietvārdu sastāvdaļa.
- kazuistika Atsevišķu slimības gadījumu pētīšana un aprakstīšana, kuri rada interesi retuma dēļ.
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai.
- ķauķis Atsevišķu sugu paralēls nosaukums.
- distopija Atsevišķu šūnu, audu vai orgānu nepareiza novietne, novirze no parastās vietas.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā).
- politipi Atsevišķu uzrakstu (rēķins, akcija, kupons u. c.) klišejas, kas tika izplatītas vispārējai lietošanai.
- strakcija Atsevišķu vārdu izcelšana teksta salikumā, iespiežot tos ar citu krāsu.
- Alt- Atsevišķu vietvārdu nosaukuma daļa ar nozīmi 'Vec-'.
- Schloss Atsevišķu vietvārdu nosaukumu daļa vācu valodā ar nozīmi "pils".
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- parafāzijas Atsevišķu, neparedzētu skaņu, burtu vai vārdu nomainīšana, aizvietošana, pārstatīšana vietām runājot.
- izklīdība Atsevišķums.
- aizpestīt Atsienot ļaut aiziet.
- nosiet Atsiet un noņemt (ko apsietu).
- attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
- pārraisīt Atsiet, atraisīt.
- atmurkšīt Atsiet, attīt, atbrīvot.
- zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus.
- rešķāt Atsijāt graudus no pelavām.
- atsvīst Atsilt; atsilstot kļūt nedaudz mitram.
- attempt Atsist atpakaļ, sist pretī.
- atveķēt Atsist atpakaļ.
- parēt Atsist cirtienu cīņā.
- uzdragāt Atsist vaļā, atdauzīt, uzlauzt.
- atventēt Atsist vaļā.
- atdauzīt Atsist, atšķelt.
- atštaukāt Atsist.
- atlēkties Atsisties (4).
- rikošetēt Atsisties pret ko un kustēties eftā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piemēram, lodi, šāviņu).
- atpinnēties Atsisties, atdauzīties.
- atmesties Atsisties, atdurties (pret ko, kur).
- atsitiens Atsites izraisīts sitiens, grūdiens.
- contre-coup Atsitiens, pretsitiens: netiešā nozīmē notikums, kas izcēlies kā kāda agrāka notikuma sekas.
- reperkusija Atsitiens; dzemdniecībā balotēšana.
- atštauka Atsitiens; pretsitiens.
- atkaut Atsitot (pret ko), padarīt neasu.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- nosisties Atsitoties pret ko, zaudēt dzīvību.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- atlēkt Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
- campylium Atskabardzes.
- atskabarda Atskabarga.
- atskabarna Atskabarga.
- atskarbe Atskabarga.
- atkarpjains Atskabargains, dzeloņains.
- šķerbulains Atskabargains, negluds; šķerbeļains.
- šķerbelains Atskabargains, negluds.
- šķerbeļains Atskabargains, negluds.
- atskabargaiņš Atskabargains.
- atskarbīgs Atskabargains.
- šķerpslīgs Atskabargains.
- atskabargoties Atskabargāties.
- atskambāties Atskabargoties, kļūt skabargainam.
- rēdība Atskaite, nolēse, rēķins.
- atskaits Atskaite; Lutera paskaidrojumi par baušļiem un ticību.
- atčots Atskaite.
- standartizēšana Atskaites mērogu noteikšana ar reprezentatīvu iztvērumu palīdzību.
- atskaite Atskaites sistēma - koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru nosaka objektu, parādību un procesu raksturlīknes un parametrus.
- bāze Atskaites virsma, līnija vai punkts tehnikā; izmanto mērījumiem, aprēķiniem un izstrādājumu izgatavošanā.
- atskaits Atskaitījums, atvilkums, norēķins.
- atrēķināt Atskaitīt, atņemt (daļu no kāda skaitļos izteikta daudzuma).
- atskalde Atskaldīšana.
- atskaidināt Atskaldīt skaidas no malkas.
- atskambāt Atskaldīt, atdalīt skaidas.
- atkantēt Atskaldīt.
- atplēst Atskaldīt.
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai.
- atskalināt Atskalot (4).
- atšalkt Atskanēt (par skaņām).
- ņorkt Atskanēt (par skaņu, ko izraisa mitri apavi).
- belzēt Atskanēt (pulksteņa sitieniem).
- noknakšēties Atskanēt atsevišķam knakšķim.
- noknikšēties Atskanēt atsevišķam knikšķim un tūlīt apklust.
- blūgžēt Atskanēt atsevišķam troksnim.
- iepurkšēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai.
- iepurkšķēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai.
- iepurkstēties Atskanēt čerkstošai, grabošai, šņācošai skaņai.
- noslankšēt Atskanēt dobjam troksnim.
- noslankšķēt Atskanēt dobjam troksnim.
- glugzdēt Atskanēt gulbja balss skaņām; kliegt kā gulbis.
- atgurkstēties Atskanēt gurkstošai skaņai (piemēram, govij atgremojot kumosu).
- nogurgt Atskanēt gurkstošai skaņai.
- klecinēt Atskanēt īsām, augsta toņa skaņām (piemēram, klaigājot vai smejoties).
- nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim.
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
- žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim.
- noļirkšķēt Atskanēt ķērkstošai, kaucošai skaņai.
- zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
- kliemstēt Atskanēt neskaidrai skaņai no tālienes.
- iešņīkstēties Atskanēt pātagas plīkšķim.
- ielorkšķēties Atskanēt plunkšķim vai klunkšķim līdzīgai skaņai.
- ieļorkstēties Atskanēt plunkšķim vai klunkšķim līdzīgai skaņai.
- pulšķēt Atskanēt skaņai, kāda rodas kaut kam iekrītot ūdenī.
- nobleikšēties Atskanēt šāvienam vai sprādzienam līdzīgam troksnim.
- norībēt Atskanēt šāvienam.
- nostirkstēt Atskanēt troksnim, kāds rodas plīstot drēbei.
- blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
- atbildēt Atskanēt vai parādīties, it kā reaģējot (uz iepriekšējo).
- nodžergzdēt Atskanēt vājai, neskaidrai skaņai.
- nodžergzdēties Atskanēt vājai, neskaidrai skaņai.
- apducēt Atskanēt visapkārt (par pērkonu u. c.).
- izžadzināt Atskanēt žagatas balss skaņām.
- atklimst Atskanēt, atbalsoties.
- iežvinkstēties Atskanēt, ieskanēties.
- dipt Atskanēt, noskanēt.
- noklaikšēt Atskanēt, noskanēt.
- attaukšķēt Atskanēt.
- attilkšēt Atskanēt.
- noblunkšēt Atskanēt.
- noblunkšķēt Atskanēt.
- noklimstēt Atskanēt.
- nopūšķēt Atskanēt.
- sadžindžēt Atskanēt.
- atskalas Atskaņas, atbalsis.
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- atšalkas Atskaņas.
- pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
- pleiers Atskaņošanas ierīce.
- pleijers Atskaņošanas ierīce.
- taurēt Atskaņot (ko) ar tauri, radīt (signālus) ar tauri.
- pārraidīt Atskaņot (par radiouztvērēju).
- skandināt Atskaņot (skaņdarbu).
- pūst Atskaņot ar pūšamo mūzikas instrumentu.
- stabulēt Atskaņot ar stabuli (1).
- izstabulēt Atskaņot ar stabuli.
- nostabulēt Atskaņot ar stabuli.
- izstrumpēt Atskaņot ar tauri.
- spēlēt Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu.
- izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
- nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
- pavadīt Atskaņot pavadījumu; vadīt pavadījuma atskaņojumu.
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- spēlēt Atskaņot skaņdarbu ar mūzikas instrumentu, instrumentiem vai iekārtu.
- atskandināt Atskaņot, nodziedāt.
- nopūst Atskaņot, nospēlēt (ar pūšamo mūzikas instrumentu).
- saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu); arī samēģināt.
- EP Atskaņotāja skaņuplates, kuru griešanās ātrums ir 45 apgr./min. (angļu "extended play").
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā.
- skaņradis Atskaņotājs.
- atskaņotājsastāvs Atskaņotāju sastāvs.
- atskarbelēties Atskarāties.
- atskārbt Atskarbt.
- insaits Atskārsme, apjēgšanas moments domāšanas procesa, jaunas idejas rašanās; intuitīvas domāšanas rezultāts.
- atskārsties Atskārst.
- lāga Atskārta, uzskats.
- atskārtība Atskārta.
- atlūkoties Atskatīties (1).
- atlūkoties Atskatīties (3).
- atsavērties Atskatīties atpakaļ.
- atsaskatīties Atskatīties.
- atvērties Atskatīties.
- okusivatsja Atskatīties.
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā.
- atskliesties Atskleisties.
- atskolēns Atskolas skolnieks.
- atdiknēt Atskriet (1).
- atbizot Atskriet (par cilvēku).
- atļipot Atskriet (parasti par zaķi); atļinkāt.
- atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi); atļipot.
- atkrīčolēt Atskriet ar skrituļslidām.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- atdesot Atskriet; atbēgt; atdesāt.
- atdesāt Atskriet; atbēgt.
- atjūgties Atskriet; atbēgt.
- atmuģīt Atskriet; atbēgt.
- atjobt Atskriet.
- atskrabināt Atskrubināt.
- atskribināt Atskrubināt.
- atskrubīt Atskrubināt.
- noskrūvēt Atskrūvēt un noņemt.
- atsagriezties Atskrūvēties.
- deinebriācija Atskurbšana; atbrīvošana no alkohola intoksikācijas stāvokļa.
- kaburka Atskurbšanas telpa.
- noklārēties Atskurbt; noskaidroties.
- atskurbināties Atskurbt.
- klārēties Atskurbt.
- atļurbene Atskurbtuve.
- atskurbinātava Atskurbtuve.
- sušilka Atskurbtuve.
- ceta Atslābināšanās stāvoklis, atsvešinātība.
- relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana.
- atsprindzināt Atslābināt.
- atslēgties Atslābināties no stresa, dienas steigas.
- demobilizējošs Atslābinošs.
- lentando Atslābinot, atlaižot.
- ahalāzija Atslābšanas nespēja; grūti novēršama sfinkteru spazma.
- apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
- drugt Atslābt, mazināties.
- piešļābt Atslābt, pamazināties.
- pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā).
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku).
- atšļābt Atslābt.
- atspringt Atslābt.
- nošlābt Atslābt.
- nošļābt Atslābt.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- atšļupāt Atslampāt, kājas velkot atnākt.
- atšļurāt Atslampāt.
- atslāpstīties Atslapstīties.
- etslēdziņa Atslēdziņa.
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
- autoremontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic automašīnu remontu.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- sleseris Atslēdznieks.
- šloseris Atslēdznieks.
- šlosereja Atslēdznieku darbnīca.
- slēdzene Atslēga (1).
- krustzobatslēga Atslēga ar krustveidīgu slēdzamo daļu.
- veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā.
- kompozītatslēga Atslēga, kuru veido divi vai vairāki lauki datnē, kolonnas tabulā vai atribūti relāciju datu bāzē.
- slons Atslēga, mūķīzers.
- vidra Atslēga, mūķīzers.
- slēdzele Atslēga, slēdzamais.
- loze Atslēga; priekškaramā atslēga.
- atslāga Atslēga.
- atslene Atslēga.
- clavis Atslēga.
- etslēga Atslēga.
- klonis Atslēga.
- kļučene Atslēga.
- kļučiks Atslēga.
- šļūta Atslēga.
- slēgtuve Atslēgas "māte".
- paravols Atslēgas ar zvanu, ar ko aizbiedēt zagļus.
- klavikulektomija Atslēgas kaula izoperēšana.
- klavikulotomija Atslēgas kaula pārgriešana.
- MCL Atslēgas kaula viduslīnija.
- atslēgkauls Atslēgas kauls.
- bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz.
- stipens Atslēgas slēdzene, koka sprungulis.
- liedzējs Atslēgas slēdzeņa zobs.
- šplintene Atslēgas veida aizbīdnis.
- maļci Atslēgas.
- maļčiki Atslēgas.
- sargspraudnis Atslēgspraudnis.
- abrubīt Atslēgt.
- uzslēgt Atslēgt.
- atrubīties Atslēgties.
- izrubīties Atslēgties.
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- deskriptors Atslēgvārds.
- atslēģēt Atslēģot.
- atslēpēt Atslēpot.
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem.
- atšļukt Atslīdēt uz mugurpusi.
- atšļūdēt Atslīdēt, atšļūkt.
- atsklidēt Atslidēt.
- atsklidināt Atslidināt.
- atslīdināties Atslidināties (bez slidām).
- atsklidināties Atslidināties.
- atslīst Atslidināties.
- atstutēt Atsliet (1).
- atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā).
- nostuģēt Atsliet un nostiprināt.
- atslaistīt Atsliet.
- atsliekties Atslieties.
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku.
- atslīkt Atslīgt.
- atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu.
- atslogāt Atslogot.
- atstrēbt Atsmelt (ar karoti), daļēji izēst šķidrumu.
- atkriet Atsmelt.
- atsniekt Atsniegt.
- atsniekties Atsniegties.
- atspaidelēt Atspaidīt.
- sliece Atspaids, atbalsts.
- astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta.
- atstrāgs Atspaids, koks, kas kaut mo balsta.
- atspaida Atspaids.
- atspars Atspaids.
- atspuks Atspaids.
- kulstīt Atspaļot ar attiecīgu ierīci (piemēram, linu) šķiedru.
- aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties.
- otmazatsja Atspēlēt zaudēto naudu.
- atspeņģeris Atspenderis.
- piespiedējatspere Atspere (kā) piespiešanai.
- risaris Atspere dažiem transportlīdzekļiem, parasti līnijdroškai, ratiem.
- atspertene Atspere.
- federe Atspere.
- līkste Atspere.
- pedere Atspere.
- pružina Atspere.
- resors Atspere.
- spridzeknis Atspere.
- spružina Atspere.
- zabeklis Atspere.
- federnīca Atsperecēšas.
- trapaks Atsperecēšas.
- buks Atsperecēšu detaļa, kas satur ecēšanas dziļuma regulēšanas stieni.
- līgans Atsperīgs, elastīgs (parasti par mēbelēm).
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- lecīgs Atsperīgs.
- lēcīgs Atsperīgs.
- lēkans Atsperīgs.
- atsparība Atsperīgums.
- atsperība Atsperīgums.
- atspernieki Atsperrati.
- federdroška Atsperrati.
- federrati Atsperrati.
- federvāģi Atsperrati.
- tamborrati Atsperrati.
- atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
- atsasperties Atsperties.
- federes Atsperu ecēšas.
- federnieks Atsperu ecēšas.
- pedere Atsperu ecēšas.
- pederecēžas Atsperu ecēšas.
- pedernieks Atsperu ecēšas.
- pedernīks Atsperu ecēšas.
- līgotnes Atsperu kurvjrati.
- mikrokators Atsperu mērgalva, kurā jutīgais elements ir spirālatsperē savērpta, bieza bronzas lente, lieto detaļu lineāro izmēru un ģeometriskās formas noviržu mērīšanai.
- pedernieki Atsperu rati.
- pederrati Atsperu rati.
- pedervāģi Atsperu rati.
- atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā); tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā).
- epifānija Atspīdēšana, parādīšanās.
- atstarot Atspīdēt (1).
- lāsēt Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsmot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- lāsot Atspīdēt nevienmērīgi, izplatīt mainīgu gaismu (kur) - piemēram, par sauli, zvaigznēm.
- sažibēt Atspīdēt, iespīdēties.
- šilierēties Atspīdēt, mirgot; vizuļot.
- atviesties Atspīdēt, parādīties.
- atspīst Atspīdēt.
- atšvist Atspīdēt.
- atšvitēt Atspīdēt.
- atgaisma Atspīdums, atblāzma.
- atspīda Atspīdums, atspulgs.
- žibins Atspīdums, gaišs plankums.
- saiguls Atspīdums, vizma, zaiga.
- atvizma Atspīdums.
- pakremties Atspiedies (uz elkoņiem).
- atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas.
- aizspillēt Atspiest pret durvīm atspaidu, lai tās nevarētu atvērt.
- saremt Atspiest, atbalstīt.
- balstīties Atspiesties - par cilvēku, par cilvēka ķermeņa daļām.
- uzkačāties Atspiesties ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- piezvilt Atspiesties, pieliekties.
- uzkūksties Atspiesties, uzgulties.
- uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties.
- atkremties Atspiesties.
- atspriesties Atspiesties.
- saremties Atspiesties.
- stādaigs Atspiežamais koks.
- tversme Atspirdzinājums, dzisinājums.
- rasme Atspirdzinājums, sekmīgums, auglīgums.
- spirdziens Atspirdzinājums.
- atžirbināt Atspirdzināt, atdzīvināt, dabūt pie samaņas.
- atžeibināt Atspirdzināt, atveldzēt.
- širdzināt Atspirdzināt, atžirdzināt.
- cildāt Atspirdzināt, stiprināt.
- apspirdzināt Atspirdzināt.
- iespirdzināt Atspirdzināt.
- uzspirdzināt Atspirdzināt.
- atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
- saspirdzināties Atspirdzināties, stiprināties (kaut ko baudot).
- iespirgties Atspirdzināties.
- paspirdzināties Atspirdzināties.
- spirgties Atspirdzināties.
- vilgums Atspirdzinoša veldze.
- karkadē Atspirdzinoša, vitamīniem bagāta tēja, ko gatavo no malvu dzimtas auga hibiska ("Hibiscus sabdariffa") jeb Sudānas malvas ziediem; tradicionāla ēģiptiešu tēja tumši sarkanā krāsā.
- sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- oranžāde Atspirdzinošs dzēriens no vakuumā ietvaicētas apelsīnu sulas, ūdens un cukura.
- augļūdens Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo no ūdens, cukura un augļu sulām vai esencēm.
- citronāde Atspirdzinošs dzēriens, ko pagatavo pieliekot ūdenim citronu sulu un ledu.
- džuleps Atspirdzinošs dzēriens, kurā viens no komponentiem ir piparmētras.
- atdzēriens Atspirdzinošs dzēriens.
- kolinss Atspirdzinošs garā malka kokteilis (alkohols, citrona vai laima sula, pūdercukurs, sodas ūdens, ledus).
- mohito Atspirdzinošs ruma kokteilis (baltais rums, laima sula, cukurs), kam īpatnēju garšu piešķir Kubas piparmētra "yerbabuena".
- morss Atspirdzinošs salds dzēriens - ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
- atspirdzinoši Atspirdzinošs.
- spirdzenīgs Atspirdzinošs.
- analepse Atspirgšana pēc slimības.
- krezināties Atspirgt, atgūt spēkus.
- sastingrēties Atspirgt, atlabt (arī par mantiskajiem apstākļiem).
- atsaglābties Atspirgt, atlabt.
- ataust Atspirgt, atspirdzināties.
- izģilbt Atspirgt, atveseļoties.
- izpenēties Atspirgt, atveseļoties.
- atjautrēties Atspirgt.
- iespirgt Atspirgt.
- izspirgt Atspirgt.
- pabust Atspirgt.
- uzspirgt Atspirgt.
- dealkoholizācija Atspirtošana; (histoloģiska preparāta) atbrīvošana no alkohola.
- atspļaudīt Atspļaut.
- atspulgs Atspoguļojums (3).
- atspulgs Atspoguļojums (4).
- atstarot Atspoguļot (3).
- atspulgot Atspoguļot (4).
- atblāzmot Atspoguļot (ko blāzmojošu).
- atmirdzēt Atspoguļot (ko mirdzošu).
- atmirgot Atspoguļot (ko mirgojošu).
- izzināt Atspoguļot un atveidot domāšanā (īstenību, tās parādības).
- spieģelēt Atspoguļot, atspīdēt.
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu.
- notēlot Atspoguļot, atveidot (mākslas tēlos); attēlot (1).
- atspīdināt Atspoguļot.
- atstaroties Atspoguļoties (1).
- atstarot Atspoguļoties (3).
- atstaroties Atspoguļoties (3).
- atblāzmot Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu; atblāzmoties.
- atblāzmoties Atspoguļoties (kur) - par ko blāzmojošu.
- spulgoties Atspoguļoties (par ko tādu, kam ir skaidra, dzidra krāsa).
- attēloties Atspoguļoties (uz kādas virsmas); izdalīties (uz kāda fona).
- attēloties Atspoguļoties (uztverē, apziņā).
- atstarot Atspoguļoties, atmirdzēt.
- atspogoties Atspoguļoties; atspīdēt.
- atspīguļot Atspoguļoties.
- atspiguļoties Atspoguļoties.
- atspīguļoties Atspoguļoties.
- atspogulēties Atspoguļoties.
- nospoguļoties Atspoguļoties.
- calanka Atspole.
- čanka Atspole.
- čolanka Atspole.
- išava Atspole.
- līdaciņa Atspole.
- saudekle Atspole.
- saudīkla Atspole.
- šaudīkla Atspole.
- šaudīklis Atspole.
- šauduve Atspole.
- šausteve Atspole.
- šautuve Atspole.
- šautuvīte Atspole.
- vārstulis Atspole.
- zolanka Atspole.
- nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
- atsprāgāt Atsprādzēt.
- atspredzēt Atsprādzēt.
- izsprēdzēt Atsprādzēt.
- atsprākļu Atsprāklu.
- atspulgt Atspulgot (1).
- atspulgoties Atspulgot (2).
- atspulgt Atspulgot (2).
- atspieģelēt Atspulgot, atstarot.
- atsisties Atspulgoties, atblāzmoties (kur).
- atspulga Atspulgs (1).
- atspulga Atspulgs (2).
- atspulga Atspulgs (3).
- atspulga Atspulgs (4).
- spulgoņa Atspulgs, atspīdums, atblāzma.
- atspogs Atspulgs.
- atspogulis Atspulgs.
- nospulga Atspulgs.
- atspurgāt Atspurēt.
- atspurīties Atspurēt.
- atspurkšēt Atspurgt (1).
- atspurkšķēt Atspurgt (1).
- atspurkšēt Atspurgt (2).
- atspurkšķēt Atspurgt (2).
- atspurēties Atspuroties.
- čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- piekupināt Atstājot (pienu) sarecēt piepildīt (ar to).
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- marķieris Atstarojošs materiāls, kas piestiprināts magnētiskajai lentei un norāda ierakstīšanas apgabala sākumu vai beigas.
- laistīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
- plaiksnīties Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu krāsu.
- spīgot Atstarojot gaismu, mirgot; spīguļot.
- spīguļot Atstarojot gaismu, mirgot.
- lāsot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
- lāsmot Atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- ņirbt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (par ko tādu, kam virsmā ir sīki nelīdzenumi).
- lāsēt Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsmot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- lāsot Atstarojot gaismu, spīdēt nevienmērīgi tā, ka mainās krāsas toņi.
- laistīties Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- zaigot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- vizolot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- vizuļot Atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu, spīdēt, mirdzēt.
- atspoguļot Atstarot (1).
- reflektēt Atstarot (starus, starojumu) - par kā virsmu.
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- atspogot Atstarot, atspoguļot.
- spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
- atblāzma Atstarota (debess spīdekļu) gaisma.
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- atspulgs Atstarotā gaisma; gaismas atmirdzums, vizma (uz kāda priekšmeta virsmas); atspīdums.
- atmirdzums Atstarota, mirdzoša gaisma; atspulgs.
- starpbrīdis Atstarpe (2).
- dūriens Atstarpe no viena dūruma vietas līdz otrai (šujot ar adatu).
- dzirksteļstarpa Atstarpe starp aizdedzes sveces elektrodiem.
- speiss Atstarpe starp rakstu zīmēm (parasti datorā).
- dūrienis Atstarpe šuvumā no vienas adatas dūruma vietas līdz otrai.
- merlons Atstarpe uzbērumā starp divām šaujamlūkām.
- starpums Atstarpe, atstatums starp kaut ko.
- šķīriens Atstarpe, kas stellēs veidojas starp šķēriem, pārvietojoties nīšstāviem, un ir paredzēta auda ievadīšanai.
- atstarpa Atstarpe.
- rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā.
- atstāsts Atstāstījums (1).
- atsakas Atstāstījums.
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu vai redzētu.).
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- karēna Atstāšana bez pusdienas skolās.
- rezervēt Atstāt (kādam) iespēju (ko) veikt, nedodot iespēju to veikt citam.
- papuvēt Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē.
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta); piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- pamest Atstāt (kur), piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu.
- saļekāt Atstāt daudz pēdu.
- nopēdāt Atstāt daudzas pēdas.
- aizmitināt Atstāt dzīvei pirms ziemas (mājlopus rudenī).
- sacelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, arī pamosties (par vairākiem, daudziem).
- uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
- uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas; piecelties (2).
- uzslieties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
- celties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās.
- atkāpties Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- pārlaist Atstāt mājās.
- novēlēt Atstāt mantojumā; atstāt, nodot izmantošanai.
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības.
- piemirst Atstāt neievērotu (kādu cilvēku).
- palaist Atstāt neievērotu; nepamanīt apzināti neievērot (dzirdēto).
- pietaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, aiztaupīt (kam).
- aiztaupīt Atstāt neizlietotu, pataupīt, saglabāt.
- palaist Atstāt neizmantotu, neiegūtu.
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- paturēt Atstāt tālā pašā stāvoklī (priekšmetu).
- čūpīties Atstāt tikai spēlēties ar rotaļlietām, bez kāda darba.
- piekleksēt Atstāt tintes traipus (vairākās vietās).
- sadirst Atstāt traipus (par mušām).
- iztupināt Atstāt tupot vai sēžot dažādās vietās vai curām dienām.
- iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
- rezervēt Atstāt, glabāt (kādam ko) rezervē (1).
- aiziet Atstāt, pamest.
- nolempēties Atstāt, pamest.
- atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma).
- stāt Atstāt.
- atasks Atstats.
- atustu Atstatu, attālu, atastu.
- astatāk Atstatu.
- astatu Atstatu.
- ataski Atstatu.
- atasnai Atstatu.
- atasta Atstatu.
- atastāk Atstatu.
- atstatin Atstatu.
- atvastu Atstatu.
- atvasu Atstatu.
- notālēm Atstatu.
- notālis Atstatu.
- notāļus Atstatu.
- dziļumpakāpe Atstatums metros, kurā, ejot dziļumā, temperatūra zemē pieņemas par 1 Celsija grādu.
- intervalls Atstatums starp 2 skaņām augstuma ziņā.
- atstarpe Atstatums starp datnēm, datu blokiem vai ierakstiem, kas seko viens otram datu vidē.
- kāpe Atstatums starp tēmēšanas punktiem mērķa attālumā.
- šķēmele Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
- šķiemene Atstatums starp velku diegiem, kas rodas, nīšu kārtām uz augšu un leju mijoties.
- klīrenss Atstatums starp zemes virsu un viszemāko automobiļa konstrukcijas elementu (izņemot riteņus); viens no automobiļa pārgājības rādītājiem.
- atstate Atstatums.
- spatium Atstaums, starpa.
- atbrukt Atsteigties, atbrāzties šurp.
- atķest Atsteigties.
- atsteigt Atsteigties.
- atžmiegt Atsteigties.
- atkamāt Atstiept (daļēji velkot pa zemi).
- atkarcināt Atstiept (kājas).
- atšviept Atstiept (lūpu).
- atšiebt Atstiept, ļaut karāties.
- atstipt Atstiepties.
- atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties.
- Actirves ezers Atstirves ezers Liezēres ezeru grupā, Madonas novadā.
- Atsternas ezers Atstirves ezers Liezēres pagastā.
- Aktirves ezers Atstirves ezers Madonas novadā.
- atstopele Atstope.
- atstopnieks Atstope.
- odīte Atstope.
- atštote Atstote.
- atdzīve Atstrādāšana.
- atvērpt Atstrādāt (atlīdzināt) vērpjot.
- atecēt Atstrādāt (kādu parādu) ecējot.
- atiet Atstrādāt (piemēram, ejot ganos).
- atkult Atstrādāt pie kulšanas darbiem.
- atdampēt Atstrādāt pie labības kulšanas (ar kuļmašīnu).
- atdienēt Atstrādāt, atkalpot.
- atdzievāt Atstrādāt.
- atdzievot Atstrādāt.
- atdzīvāt Atstrādāt.
- atdzīvot Atstrādāt.
- atstrāzdāt Atstrādāt.
- noduit Atstrādāt.
- sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
- atdzievāties Atstrādāties.
- atstrāzdāties Atstrādāties.
- atstraipalēt Atstreipuļot.
- atdzīt Atstumt (ratus, velosipēdu u. tml.).
- appurņīt Atstumt, atgrūst.
- nodrukšināt Atstumt, atraisīt.
- nodrukšķināt Atstumt, atraisīt.
- atstutine Atstute.
- atremmēt Atstutēt.
- atspīlāt Atstutēt.
- atspillēt Atstutēt.
- atsprengt Atstutēt.
- atkačāt Atsūknēt.
- vakuumēt Atsūkt, izsūkt gaisu, arī citu gāzi.
- atsulāt Atsulot.
- atsasulāties Atsuloties.
- atsulāties Atsuloties.
- atsulināties Atsuloties.
- atsulot Atsuloties.
- atsunīt Atsunīt pretī - lamāties pretī, rupji lamāt, sunīt, paļājoši atbildēt.
- atsusināt Atsutināt.
- izsūtīt Atsūtīt (kādu no kurienes, kur u. tml.).
- atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu).
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu).
- atriest Atsūtīt (ziņu).
- atfaksēt Atsūtīt ar faksu.
- atkomandēt Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
- sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (ko) lielākā daudzumā; atsūtīt, arī nosūtīt, piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību (kā lielāku daudzumu).
- atcelt Atsūtīt, atkomandēt (uz šejieni); pārcelt.
- atgādāt Atsūtīt, atnest, atvest u. tml. šurp; atsūtīt, atnest, atvest u. tml. (kur, uz kurieni, atpakaļ u. tml.).
- atstellēt Atsūtīt.
- liberācija Atsvabināšana, brīvlaišana.
- papestīt Atsvabināt, atbrīvot.
- uzglābt Atsvabināt, atbrīvot.
- dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles.
- atvalgāt Atsvabināt, atraisīt no valga.
- šmūdīt Atsvabināt, laist vaļā.
- atsvabadināt Atsvabināt.
- svabināt Atsvabināt.
- uzfrišināt Atsvaidzināt; atjaunināt.
- uzprišināt Atsvaidzināt; atjaunināt.
- atfrišināt Atsvaidzināt; atjaunot.
- atsvaidzēt Atsvaidzināt.
- atsvaigot Atsvaidzināt.
- frišināt Atsvaidzināt.
- uzprišināties Atsvaidzināties, atvēsināties; atjaunināties.
- uzfrišināties Atsvaidzināties; atjaunināties.
- dvēsīgs Atsvaidzinoši vēss.
- lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt.
- virulis Atsvars, kas aizver durvis.
- bunguls Atsvars, kas ar auklu piesiets pie aušanas nītīm, lai tās atvilktu atpakaļ.
- atvārds Atsveicināšanās, sveikas.
- atbučoties Atsveicināties ar skūpstu.
- atdievoties Atsveicināties, atvadīties.
- ardievoties Atsveicināties.
- atsapraščīties Atsveicināties.
- atsasvēicināties Atsveicināties.
- atsaveselāties Atsveicināties.
- atsveiķināties Atsveicināties.
- atsveiķināt Atsveiķināt radus - atvadīties no radiniekiem pirms nāves.
- izsveķot Atsveķot.
- sveķotājs Atsveķotājs.
- abalienācija Atsvešināšanās - norise vai stāvoklis, kad kaut kas formā, funkcijā vai raksturā izmainījies vai mainās tā, ka kļust nepazīstams, svešs, nederīgs.
- alientācija Atsvešināšanās.
- atsvešība Atsvešināšanās.
- atlatviskot Atsvešināt no latviskā.
- nokliedēt Atsvešināt.
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
- norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
- atradināties Atsvešināties.
- attālināties Atsvešināties.
- atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk.
- uzdzīriņa Atsvēte.
- atvantēt Atsviest, atmest (kur, līdz kādai vietai).
- rejekcija Atsviešana atpakaļ, piem., zarnu satura atsviešana kuņģī.
- atsvelpt Atsvilpt.
- atšvelpt Atsvilpt.
- atsvilpt Atsvilpties.
- atšvilpties Atsvilpties.
- atšāvies Atšālējies, novadējies.
- atšalkot Atšalkt (1).
- atšalkot Atšalkt (2).
- atsaudīties Atšaudīties.
- atsaut Atšaut (3).
- atšaut Atšauties (2).
- jogurtdupsis Atšāvusies un liela pēcpuse.
- atšķiebt Atšiebt.
- dekodēšana Atšifrēšana, atsaukšana.
- atkost Atšifrēt (ko); atklāt (kāda nodomus).
- dešifrēt Atšifrēt, izlasīt šifrētas zīmes, speciālā vai svešā valodā rakstītu tekstu.
- pārkost Atšifrēt; saprast.
- atkristīt Atšķaidīt (alkoholisku dzērienu) ar ūdeni.
- paskaidīt Atšķaidīt (biezu šķidrumu).
- atsalināt Atšķaidīt (iesalu) ar ūdeni.
- kristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- nokristīt Atšķaidīt (kādu šķidrumu) ar surogātu, piemaisīt (kādai vielai) surogātu.
- atlaistīt Atšķaidīt ar ūdeni.
- atlešāt Atšķaidīt, atsvabināt.
- saplānināt Atšķaidīt, sašķidrināt.
- škaidīt Atšķaidīt, vājināt.
- atšķidrot Atšķaidīt; atšķidrināt.
- ašķīdināt Atšķaidīt.
- atjaukt Atšķaidīt.
- atsājināt Atšķaidīt.
- atskaidināt Atšķaidīt.
- atskaidīt Atšķaidīt.
- atšķidrināt Atšķaidīt.
- atšķiest Atšķaidīt.
- laistīt Atšķaidīt.
- lašāt Atšķaidīt.
- lašēt Atšķaidīt.
- sakristīt Atšķaidīt.
- saskaidīt Atšķaidīt.
- šķīstināt Atšķaidīt.
- žurnica Atšķaidīta mērce.
- diluents Atšķaidītājs līdzeklis.
- līkoriņš Atšķaidīts ēteris; ēteriskā baldriāna pilieni.
- žulgots Atšķaidīts, ūdeņains.
- atspradzināt Atšķelt, atdalīt.
- atšķēpelēt Atšķelt, atskaldīt.
- atskarbelēt Atšķelt; atskarbināt.
- atskarbināt Atšķelt.
- atskarbīt Atšķelt.
- šķerba Atšķelta, atplīsusi skaida.
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
- atlēkt Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
- atplīst Atšķelties.
- atskarbināties Atšķelties.
- šķelderis Atšķēlums.
- atšķilas Atšķēlušies gabali, drumstalas.
- atsprāgt Atšķeļoties, atdaloties (no kā), ar lielu sparu atvirzīties šurp.
- atšķiest Atšķērst.
- atšķeterēt Atšķetināt (1).
- izrežģīt Atšķetināt, atmudžināt, atrisināt.
- izpiņķēt Atšķetināt, atmudžināt; arī izraisīt (1).
- muršķināt Atšķetināt, atritināt kaut ko savēlušos, sapinušos.
- izķiņķelēt Atšķetināt, attīt.
- izlenčot Atšķetināt, attīt.
- izķedināt Atšķetināt, izplucināt.
- izpentarēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
- izpenterēt Atšķetināt, iztīt (piemēram, samudžinātu dziju).
- izmurkšīt Atšķetināt.
- izrotināt Atšķetināt.
- izvaržāt Atšķetināt.
- atšķibot Atšķibīt.
- atšķupelēt Atšķipelēt.
- Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Aglonas pagastā.
- Atšķiras Madelāni Atšķiras Madelāni - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Aglonas pagastā.
- atšķeras Atšķiras.
- atšķeres Atšķiras.
- heteromorfisms Atšķirība formā salīdzinājumā ar normālo.
- mise Atšķirībā no prēmijas nomaksas vairākos termiņos, dzīvības apdrošinājuma prēmiju vienreizēja samaksa.
- starpums Atšķirība, izšķirība.
- robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības.
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- šķirba Atšķirība, starpība.
- izšķīriens Atšķirība; izšķira.
- atšķira Atšķirība.
- izšķira Atšķirība.
- izšķirība Atšķirība.
- šķirība Atšķirība.
- šķirība Atšķirība.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- audioperspektīva Atšķirības skaņas kvalitātē atkāra no skaņas avota attāluma no kameras.
- plaisa Atšķirības, pretrunas, arī naidīgums (starp cilvēkiem).
- diverģence Atšķirību rašanās; atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja.
- apmala Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piemēram, ar krāsojumu.
- valmis Atšķirīgā rakstā adīta cimda vai zeķes daļa, kas aptver rokas vai kājas stilbu; valnītis.
- sviķelis Atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē).
- pleomorfisms Atšķirīgas formas vienas sugas vai grupas robežās; attiecas uz baktērijām vai ļaundabīgu audzēju šūnām.
- raibumi Atšķirīgas krāsas (nelieli) plankumi (piemēram, ādas pigmentācijā, dzīvnieka apmatojumā, apspalvojumā).
- raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā).
- makšķete Atšķirīgas krāsas svītra sievietes svārkos; daudzkrāsainas bārkstis uz šalles; vecmodīgs audums (piemēram, apakšsvārkiem).
- strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā).
- plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
- paronīmija Atšķirīgas nozīmes vārdu skaniskās formas līdzība.
- dubultmorāle Atšķirīgas uzvedības normas, atkarībā no apstākļiem.
- diamīnoskābes Atšķirīgi no monoamīnoskābēm, satur 2 amīnogrupas un tikai 1 karboksīlgrupu, tādēļ tām daudz vairāk piemīt bāziskas nekā skābas īpašības.
- diferencēts Atšķirīgs (atkarā no kādiem nosacījumiem).
- heteromorfs Atšķirīgs no normāla tipa.
- slānis Atšķirīgs posms, daļa (parādībām sabiedrībā).
- diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
- atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
- pekulārs Atšķirīgs, īpatnējs, neparasts.
- dalīt Atšķirīgs, pretējs.
- para- Atšķirīgs, pretstatīts (piem., paradokss).
- kontakts Atšķirīgu iežu saskaršanās virsma.
- adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
- sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā.
- atšķirāt Atšķirot.
- diferencēšana Atšķiršana, sadalīšana, noteiktu sistēmas sastāvdaļu vai elementu izdalīšana, lai kaut ko izpētītu vai nodrošinātu specifisku pieeju.
- atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas).
- sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), arī sašķelt (grupu, kolektīvu).
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- sašķirt Atšķirt (vajadzīgajā vietā).
- atmest Atšķirt, atdalīt (ko nevajadzīgu, lieku).
- atkliest Atšķirt, atlocīt, atsegt.
- atklastīt Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atskleist Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atskliest Atšķirt, atvērt (grāmatu).
- atdalīt Atšķirt, norobežot (kādu sabiedrisku parādību no citas).
- sarādīt Atšķirt, piešķirt.
- izkavāt Atšķirt, sašķirot.
- segreģēt Atšķirt.
- atšķira Atšķirtais, atsijātais.
- atsevišķi Atšķirti (no citiem), savrup.
- savkop Atšķirti, savrup.
- savmuļība Atšķirtība, norobežotība.
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu).
- spīdēt Atšķirties apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu; būt redzamam, saskatāmam (kur).
- atplaiksnīties Atšķirties no apkārtnes ar gaišumu, spilgtumu.
- brūnot Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu; brūnēt.
- brūnēt Atšķirties no apkārtnes ar savu brūno krāsu.
- izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
- nošķiroties Atšķirties, atdalīties.
- atstipt Atšķirties, izcelties.
- iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar kādu pazīmi).
- diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja.
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- atšļapatāt Atšlapatāt.
- atslupāt Atšļūkt (lielās čībās), kājas pa zemi velkot.
- atšļaukt Atšļūkt.
- atšpļaudīties Atšpļauties.
- FOAD Atšujies, ej dirst (angļu "f'off and die").
- atšūpāt Atšūpot.
- atvīlēt Atšūt (drēbes malu).
- štose Atšūta drēbes mala; apmale, apmalojums.
- štote Atšūta drēbēs mala.
- atāķēt Attaisīt (āķi).
- atkņopēt Attaisīt (apģērba) āķi.
- atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
- atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
- atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu).
- atāķēt Attaisīt (ko saāķētu, ar āķi sastiprinātu).
- atsprādzēt Attaisīt (ko sasprādzētu).
- atsprādzēt Attaisīt (sprādzi).
- atvāzt Attaisīt (vāku).
- atkņopkāt Attaisīt spiedpogu.
- atkabināt Attaisīt vaļā (ko aizkabinātu, aizpogātu, aizāķētu).
- atkapīt Attaisīt, atraisīt, atbrīvot, atsvabināt.
- atkadaļāt Attaisīt, atraisīt, atkabināt (par velkamo tauvu).
- atpulkāt Attaisīt, atvērt (parasti durvis, vārtus), izņemot tapu, puļķi.
- atvārst Attaisīt, atvērt.
- atsakņopkāties Attaisīties (par apģērbu ar spiedpogu aizdari).
- atsakņopēties Attaisīties vaļā (par apģērbu ar āķu aizdari).
- atnākt Attaisīties, atvērties; arī atirt, atraisīties.
- atsataisīties Attaisīties, atvērties.
- justificēt Attaisnot, kāda taisnību pierādīt.
- atvainot Attaisnot; aizbildināt.
- attaisnāt Attaisnot.
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
- atsataisnāties Attaisnoties.
- otigratsja Attaisnoties.
- nostiene Attāla vieta.
- viņgalnieks Attālākas vietas iedzīvotājs.
- nozarīši Attālāki radagabali.
- apradi Attālāki radi.
- pārradi Attālāki radinieki.
- pusradinieks Attālāks radinieks.
- malēnieši Attālas, nomaļas vietas iedzīvotāji.
- attālām Attālēm.
- paradi Attāli radi.
- nozarieši Attālie radi; attālāki radagabali.
- decentrācija Attālināšana no centra.
- atšķelt Attālināt, atsvešināt.
- izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
- aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm.
- attāļināt Attālināt.
- tālināt Attālināt.
- tāļināt Attālināt.
- vairināt Attālināt.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- aizputēt Attālināties (par ko tādu, kas put).
- atsarauties Attālināties (par nāvi).
- aizgurdzēt Attālināties ar burbuļojošām skaņām.
- aizgrabināt Attālināties ar graboņu, rīboņu.
- aizvelties Attālināties ar kustību, kas atgādina velšanos (par parādībām dabā).
- aizzibināt Attālināties ar ļoti ātrām kustībām.
- aizgubāt Attālināties ar sagubušu muguru.
- aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot.
- aizvilnīt Attālināties ar viļņveida kustībām; aizviļņot.
- aizviļņot Attālināties ar viļņveida kustībām.
- aizzuzēt Attālināties ar zuzošu skaņu.
- aizčabināt Attālināties čabot; aiziet maziem solīšiem.
- aizčirkstēt Attālināties čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizčivināt Attālināties čivinot, čiepstot.
- aizklēgāt Attālināties gāginot, pēkšķot.
- aizgaudot Attālināties gaudojot, vaimanājot.
- aizgavilēt Attālināties gavilējot.
- aizbarkšēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizbarkšķēt Attālināties grabot, rībot, dārdot.
- aizdrasēt Attālināties jāšus.
- aizklaigāt Attālināties kliedzot.
- aizmudžēt Attālināties mudžot.
- aizpeldēt Attālināties pa ūdeni; attālinoties pa ūdeni, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par ūdens transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem.
- aizdūdot Attālināties raudot, činkstot.
- aizsmirdēt Attālināties smirdot.
- aizspulgot Attālināties spulgojot, spīdot.
- atgrūsties Attālināties vienam no otra, atgrūst vienam otru (piemēram, par elektriskiem lādiņiem).
- aizelsāt Attālināties, aiziet tušot.
- atcelties Attālināties, aiziet.
- aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
- aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
- izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
- aizblūžģēt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizblūžģināt Attālināties, brienot pa dubļiem un tā radot zināmu skaņu.
- aizčirkstināt Attālināties, čirkstot, švīkstot, gurkstot.
- aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
- aizčīkstināt Attālināties, izraisot čīkstēšanu (piem., braucot ar čīkstošiem ratiem).
- aizmiglot Attālināties, izzust (par miglu).
- aizdīžāties Attālināties, nemierīgi dīžājoties, cilājot kājas.
- aizdūcināt Attālināties, rībot, dārdot, ducinot.
- aiziet Attālināties, šķietami aizvirzīties (par parādībām dabā).
- atkāpties Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) - par ūdeņiem, mežiem u. tml.
- aizgausties Attālināties, vaimanājot, žēlojoties.
- nokustēt Attālināties, virzīties projām.
- aizmiegt Attālināties; ātri aizskriet.
- aizkopties Attālināties.
- zust Attālinoties, dodoties (kur, kur iekšā), kļūt nesaskatāmam.
- faktorija Attālos medību rajonos iekārtots centrs medījumu iepirkšanai un mednieku apgādei.
- atstats Attāls (1).
- notāls Attāls (1).
- kudurs Attāls kādas celtnes stūris.
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- aprada Attāls radinieks.
- paradņa Attāls radinieks.
- pieraša Attāls radinieks.
- aprads Attāls rads.
- iztāļš Attāls, nomaļš.
- tālens Attāls, tālu projām esošs.
- atastins Attāls.
- atasts Attāls.
- attālējs Attāls.
- attālīms Attāls.
- attālīns Attāls.
- attāļš Attāls.
- distants Attāls.
- teleķinēze Attālu priekšmetu kustība, ko medijiem 1(1) spiritiskos seansos šķietami izdodas panākt ar pārdabīgu spēku iejaukšanos.
- atsitu Attālu, nomaļus.
- atsitus Attālu, nomaļus.
- atstatu Attālu, patālu.
- atstatus Attālu, patālu.
- atastu Attālu; atstatu.
- legva Attāluma (ceļa) mērvienība Latīņamerikas zemēs; lielums svārstās starp 4 un 6,6 km; Kubā - 4,24 km.
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- attāļi Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāļu Attālumā, labi tālu; attāli.
- attālus Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāļus Attālumā, labi tālu; attāli.
- attāli Attālumā, labi tālu.
- atstats Attālums (1).
- atstatums Attālums (1).
- atstatums Attālums (2).
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
- intervāls Attālums (starp kādiem objektiem).
- atstate Attālums dziļumā starp rindām, mašīnām un apakšvienībām (no priekšā stāvošās apakšvienības pēdējās rindas līdz aizmugurē stāvošās apakšvienības (mašīnas) priekšējai rindai).
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
- krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
- iegrime Attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums.
- rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šī ķermeņa elements.
- rādiusvektors Attālums no Saules līdz planētai vai komētai, kas riņķo pa savu orbītu.
- distance Attālums no starta līdz finišam; sacīkšu ceļš.
- garums Attālums no viena gala līdz otram.
- šķērsbāze Attālums starp (transportlīdzekļa) vienas un tās pašas ass labās un kreisās puses riteņiem.
- brangstarpa Attālums starp brangām; vieta starp brangām.
- burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
- grāds Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); biezne.
- biezne Attālums starp burtstabiņa augšējo un apakšējo sieniņu; izmērs (burtiem); grāds.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- interkolumnijs Attālums starp kolonnām.
- solis Attālums starp nesošajām šķērssienām, nesošiem elementiem.
- garenbāze Attālums starp transportlīdzekļa riteņu asu centriem.
- punktiestatne Attālums starp vienas krāsas punktiem monitora ekrānā.
- augstums Attālums starp virsotni un pretējo pamatu (ģeometriskā figūrā vai ķermenī).
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai.
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
- atvastums Attālums, atstatums.
- gabals Attālums, atstatums.
- patālums Attālums, atstatums.
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām.
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība - aptuveni 70 -80 centimetri.
- pusjūdzes Attālums, kas atbilst pusei no jūdzes.
- pusvilnis Attālums, kas atbilst pusei no viļņa garuma.
- apsteigums Attālums, ko kustīgais mērķis noiet (pārvar) lodes (šāviņa, mīnas, raķetes) lidojuma laikā līdz mērķim.
- nobraukums Attālums, ko nobraucis transportlīdzeklis noteiktā laikposmā.
- sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
- franko Attālums, kura robežās pircējs ir atbrīvots no tiešiem izdevumiem, kas saistīti ar kravas iekraušanu un transportēšanu, jo šie izdevumi iekļauti preces cenā.
- solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā.
- atastiene Attālums.
- atastums Attālums.
- distance Attālums.
- notāļums Attālums.
- apķēriens Attapība, atjautība, izpratnes ātrums.
- attapens Attapība.
- attapiens Attapība.
- attapīgums Attapība.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties, pagūt vai spēt (ko izdarīt).
- manīties Attapīgi, veikli rīkoties.
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- āķīgs Attapīgs, atjautīgs, arī viltīgs; tāds, kas ir spējīgs sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu, veikli izmantojot situāciju, faktus (par cilvēku).
- izmanīgs Attapīgs, veikls.
- patapt Attapt (2).
- patapties Attapties (3).
- atņemties Attapties, atgūties.
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas.
- atsatikties Attapties; apjēgt.
- apsaķerties Attapties.
- atcerēties Attapties.
- atdabuities Attapties.
- atdabūties Attapties.
- noklārēties Attapties.
- sagaubties Attapties.
- sajēgties Attapties.
- trikt Attapties.
- attaušķīt Attaušķēt.
- atsacības Atteikšana.
- pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām.
- ekskūzācija Atteikšanās no aizbildņa, resp. aizgādņa amata.
- kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- atmetums Atteikšanās no īpašuma tiesībām, nepārnesot tās uz citu personu.
- abandons Atteikšanās no parāda prasībām.
- anahorētisms Atteikšanās no pasaulīgiem labumiem.
- abdikācija Atteikšanās no troņa, varas, amata vai titula.
- decentralizācija Atteikšanās no vadības un pārvaldes funkciju sakopošanas vienā vietā; kapitāla sadale, uzņēmumus uzpērkot vai konkurences cīņā iznīcinot.
- abrenunciācija Atteikšanās no velna kristību rituālā.
- boikots Atteikšanās piedalīties vēlēšanās.
- mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem.
- aizliegties Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību); liegt, nedot (prasīto).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta), paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atdot Atteikties (no kā, piemēram, piekāpjoties).
- pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu, krustu) Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu) pāri Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- (pār)vilkt krustu (pāri) Atteikties (no kā).
- atsakāpties Atteikties (piemēram, no solījuma).
- ķirģināt Atteikties darīt to, kas solīts.
- renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
- atkāpties Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
- kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.).
- pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību.
- padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai.
- demobilizēties Atteikties no iniciatīvas, darbības.
- atsarečīties Atteikties no kā.
- nokosties Atteikties no piepirkšanas (kāršu spēlē), kaut gan kārtis ir labas.
- atraidīties Atteikties, atraidīt piedāvājumu.
- atkāpties Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
- abdicēt Atteikties, atsacīties.
- noraidīties Atteikties, atzīt par nepieņemamu.
- aizbildināties Atteikties, izvairīties (minot kāda iemeslu).
- nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt.
- atsateikties Atteikties.
- atleja Atteka (upes).
- attaka Atteka, sena upes gultne vai upes atzars; maza saliņa.
- čorka Atteka, strautiņš, ieleja.
- pieroce Atteka.
- steģere Atteka.
- apteka Attekas daļa, kas ir atdalīta no pārējās upes.
- girlo Attekas vai atzari lielo upju deltās, kas ietek Melnajā vai Azovas jūrā, arī jūras šaurumi, kas savieno no šīm jūrām nepilnīgi atdalītos limānus.
- kadrēšana Attēla daļas izdalīšana uz displeja ekrāna.
- nošķērēšana Attēla daļas nogriešana, ja tā iziet ārpus noteiktā attēla laukuma.
- izgaismošana Attēla detaļu vai segmenta izcelšana displeja ekrānā, mainot tā vizuālās īpašības.
- monodiplopija Attēla dubultošanās vienā acī.
- izcilspiedums Attēla iegūšana ar speciālām iespiedformām, deformējot papīru ar lielu spiedienu.
- tonēšana Attēla krāsas toņa veidošana: fotoķīmiskā procesā - fotoattēlu veidojošā pelēki melnā sudraba aizstāšana ar citu (krāsainu) ķīmisku savienojumu; attīstīšanas procesā - izmantojot speciālus attīstītājus.
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā.
- izšķirtspēja Attēla kvalitātes novērtējums, ko izmanto, lai salīdzinātu dažādus videostandartus un printerus.
- iesprūšana Attēla nevēlama aizkavēšanās televīzijas raidlampā.
- dekalkomānija Attēla pārnešana no papīra vai plastikāta, kas gruntēts ar līmi, uz citu materiālu.
- rentgentelevīzija Attēla pārraidīšana no rentgenaparatūras uz televizora ekrānu.
- vilkšana Attēla segmenta vai cita izvēlēta objekta pārvietošana pa displeja ekrānu, izmantojot peli.
- skicēšana Attēla veidošana, zīmējot līnijas, kas savieno noteiktus punktus.
- bildiņas Attēli; fotogrāfijas.
- rakstlicis Attēllicis - drukas iekārta augstas izšķirtspējas attēlu izvadei.
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam.
- pirmtēls Attēlojuma vērtību kopas elementu attēls, ņemot apvērsto attēlojumu, t. i. katrs kopas A elementa a, kuram attēlojums f: A --> B piekārto doto elementu b = f(a) no kopas B.
- homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus.
- transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses.
- izteiksme Attēlojums, atspoguļojums.
- stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs.
- operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu).
- sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga.
- ainojums Attēlojums; atainojums.
- kompozīcija Attēlojumu secīga izpilde (reizināšana), kam funkciju gadījumā atbilst to superpozīcija.
- aprakstīt Attēlot (daiļdarbā).
- uzbildēt Attēlot (fotogrāfijā, ilustrācijā u. tml.).
- zīmēt Attēlot (īstenības un iztēlē radušās formas) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- personificēt Attēlot (ko, piemēram, priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu) ar cilvēka īpašībām.
- piekrāsot Attēlot (laktus, notikumus) mazliet labākus, nekā (tie) ir īstenībā.
- kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- mālēt Attēlot (piem., stāstījumā).
- ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā).
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- apdziedāt Attēlot dziesmā, dzejolī.
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
- papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (kādu laktu, notikumu u. tml.).
- atkailināt Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā).
- uzskicēt Attēlot, aplūkot (ko) tekstā vispārināti, bez sīkākas detalizācijas.
- ietvert Attēlot, atspoguļot (parasti mākslas darbā).
- apdzejot Attēlot, atspoguļot dzejā.
- ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas.
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā).
- nogleznot Attēlot, nozīmēt, nokopēt (gleznu).
- māžot Attēlot, uzzīmēt.
- atspulgs Attēls (kas rodas uz kādas virsmas, tai atstarojot gaismu).
- optogramma Attēls uz tīklenes, kas rodas, atkrāsojoties redzes purpuram gaismas ietekmē.
- tapetes Attēls vai šablons, ko lietotāja grafiskajā saskarnē izmanto kā loga fonu.
- pilntēls Attēls visā lappusē; dažādi burti, ornamenti un līnijas, kuru attēli aizņem visu burtstabiņa vai līnijas virsu.
- noģīmējums Attēls, fotogrāfija, portrets.
- hologramma Attēls, kas iegūts ar hologrāfijas metodi.
- rentgenuzņēmums Attēls, kas iegūts ar rentgenaparātu.
- foto Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija (1.1).
- ilustrācija Attēls, kas papildina vai paskaidro tekstu.
- liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
- pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē, - reliģisks vai heraldisks islāma simbols.
- veksīrattēls Attēls, kurā jāatrod apslēpta figūra.
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- satelītattēls Attēls, kuru iegūst no kosmiskā aparāta.
- elektronattēls Attēls, kuru uz kameras raidlampas veido elektronu emisija no fotokatoda; izraisa luminoforu un uztvērējelektrodu darbības inerce.
- pirmmets Attēls, pēc kura (ko) veido vai kuru reproducē.
- ūdenszīme Attēls, teksts, kas dažu šķirņu papīrā ir izveidots tā ražošanas procesā un ir redzams, papīru caurskatot pret gaismu.
- māžs Attēls, zīmējums.
- atveids Attēls.
- ķēms Attēls.
- līdzveidis Attēls.
- filtrēšana Attēlu digitālās apstrādes metode, kas uzlabo attēlu radiometrisko kvalitāti.
- attēlveidošana Attēlu elektroniska atveidošana datorā, izmantojot skenēšanu.
- foto Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana, fotogrāfija (1).
- fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
- elektrofotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot vielas fotovadītspēju.
- sadalīšanās Attēlu interpretācijā - palielināšanas vai pievilkšanas rezultāts, attēlotajam objektam zaudējot savu identitāti, līdz attēls pārvēršas par nejaušu tonālo laukumu sēriju.
- kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
- digitalizācija Attēlu pārveidošana un saglabāšana digitālā formātā; digitalizēšana (2).
- ikonolatrija Attēlu pielūgšana.
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
- telefotogrāfija Attēlu telegrāfija.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
- izoikonija Attēlu vienādība abās tīklenēs.
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- caurspīdīgums Attiecība starp gaismas daudzumu, kas nonāk uz kāda priekšmeta virsmas, un gaismas daudzumu, kas izkļūst šim priekšmetam cauri, gaismas caurlaidība.
- odds Attiecība starp ieguldījumu un laimestu derībās (totalizatorā); izredzes.
- molalitāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīdinātāja daudzumu, kas izteikts kilogramos.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- atstarošanās Attiecība starp starojuma plūsmu, ko virsma atstaro, un plūsmu, kura uz šo virsmu krīt.
- grabažas Attiecībā uz vērtspapīriem - nedrošas, mazvērtīgas obligācijas.
- mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm).
- sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
- būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
- koakcijas Attiecības starp biocenozes locekļiem.
- pretstats Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru.
- irealitāte Attiecības, apstākļi, kādu nav īstenībā; tas, kas ir radīts fantāzijā, iedomās; nerealitāte.
- blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- intertekstualitāte Attiecības, kādas var pastāvēt starp kādu tekstu un citiem tekstiem, piem., alūzija, parodija, imitācija u. c. transformācijas.
- metamērija Attiecības, kas pastāv starp diviem vai vairākiem metamēriem.
- darīšana Attiecības, sakari (ar ko).
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā.
- afilācija Attiecību nodibināšana.
- bojkots Attiecību pārtraukšana (ar kādu personu, iestādi, valsti); atteikšanās piedalīties kādā pasākumā.
- izojonija Attiecību pastāvība starp nātrija, kālija un kalcija joniem asins plazmā (25:1:1).
- kraniotopogrāfija Attiecību pētīšana starp galvaskausa virsmu un dažādām zem tās esošām smadzeņu daļām.
- boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana (ar kādu valsti, iestādi, personu).
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski.
- slogs Attiecīga smaguma priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
- grebums Attiecīgā tehnika.
- dārzeņkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- dārzkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- zemkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- lopkautuve Attiecīgais cehs, nodaļa (piemēram, gaļas kombinātā).
- programma Attiecīgais iespieddarbs; informācija par izrādi, tās dalībniekiem.
- dragūns Attiecīgais kavalērijas veids; vidēji smaga kavalērija.
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets.
- astronomija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ekonomģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
- fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
- konstitūcija Attiecīgais mācību priekšmets.
- literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
- matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
- rasēšana Attiecīgais mācību priekšmets.
- trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
- valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
- ēdamkarote Attiecīgais tilpuma mērs.
- saimestība Attiecīgajai saimniecībai piederošā zeme.
- rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums.
- probands Attiecīgās ģenealoģijas ciltstēvs vai ciltsmāte.
- apmācība Attiecīgās nodarbības.
- ciltsraksti Attiecīgās veidlapās ierakstītas ziņas par mājdzīvnieku priekštečiem un to saimnieciski derīgajām īpašībām.
- tvert Attiecīgi iedarbojoties, virzīt (ko) detaļā, elementā u. tml., arī apturēt (ko kustīgu) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- ierīkot Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
- respective Attiecīgi, jeb arī, vai arī.
- lieta Attiecīgo dokumentu kopums.
- lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums.
- idioneirāls Attiecīgs tikai uz vienu nervu vai vienīgi uz nervu sistēmu.
- divausains Attiecīgs uz abām ausīm.
- divausu- Attiecīgs uz abām ausīm.
- biorbitāls Attiecīgs uz abām orbītām (acu dobumiem).
- bitemporāls Attiecīgs uz abiem deniņiem vai deniņu kauliem.
- ingvinokutāns Attiecīgs uz ādu cirkšņu apvidū.
- antrotimpanisks Attiecīgs uz aizauss paugura dobuma un bungdobumu.
- hepatolienāls Attiecīgs uz aknām un liesu.
- hepatorenāls Attiecīgs uz aknām un nierēm, piem., sindroms.
- hepatolentikulārs Attiecīgs uz aknām un uz lēcveida kodolu smadzenēs.
- hepatoportāls Attiecīgs uz aknu portālo sistēmu.
- alveolodentāls Attiecīgs uz alveolām un zobiem.
- amniohoriāls Attiecīgs uz amniju un horiju.
- heteroklādisks Attiecīgs uz anastomozi starp divu artēriju termināliem zariem.
- homofils Attiecīgs uz antivielu, kura reaģē tikai ar homoloģisku antigēnu.
- adipozogenitāls Attiecīgs uz aptaukošanos un uz dzimumorgāniem.
- eksokrīns Attiecīgs uz ārējo sekrēciju.
- arteriokapilārs Attiecīgs uz artērijām un kapilāriem.
- arteriovenozs Attiecīgs uz artēriju un vēnu.
- hemāls Attiecīgs uz asinīm un uz asinsvadu sistēmu.
- ideovaskulārs Attiecīgs uz asinsrites pārmaiņām psihiskā ietekmē.
- amficentrisks Attiecīgs uz asinsvadu pinumu ar aferentu un eferenta stumbru.
- angiotrofisks Attiecīgs uz asinsvadu un limfva-du barošanos.
- atlantoaksiāls Attiecīgs uz atlantu un ass skriemeli jeb epistrofeju.
- atlanto-okcipitāls Attiecīgs uz atlantu un pakauša kaulu.
- izofēnisks Attiecīgs uz atšķirīgiem gēniem, kas rada vienādus fenotipiskos efektus.
- argentafīns Attiecīgs uz audiem, kas saista sudraba sāļus.
- histotrofisks Attiecīgs uz audu trofiku.
- fetoplacentārs Attiecīgs uz augli un placentu.
- antronazāls Attiecīgs uz augšžokļa dobumu un deguna dobumu.
- homofermentatīvs Attiecīgs uz baktērijām, kas spēj ražot tikai vienu fermentācijas produktu, piem., no glukozes u. c. cukuriem tikai pienskābi.
- horioplacentāls Attiecīgs uz bārkstiņu apvalku un placentu.
- bazioalveolārs Attiecīgs uz bazionu un alveolāro punktu.
- bazinaziāls Attiecīgs uz bazionu un nazionu.
- bronhokavernozs Attiecīgs uz bronhu un kavernu.
- astrostatisks Attiecīgs uz centrosomas miera stāvokli.
- heterociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir dažādu elementu atomi.
- homociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir tikai viena elementa atomi, parasti oglekļa.
- dēmisks Attiecīgs uz cilvēku.
- ingvinoskrotāls Attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu.
- ingvinolabiāls Attiecīgs uz cirkšņiem un lielajām kaunuma lūpām.
- heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
- bazitemporāls Attiecīgs uz deniņu kaula apakšdaļu.
- hiperletāls Attiecīgs uz devu, kas pārsniedz letālo.
- bigermināls Attiecīgs uz diviem dīgļiem vai olšūnām.
- biparietāls Attiecīgs uz diviem paura kaula pauguriem.
- algioglandulārs Attiecīgs uz dziedzera aktivitātes pastiprināšanos, ko izraisa sāpes.
- holokrīns Attiecīgs uz dziedzeriem, kuru sekrēcija saistīta ar šūnu bojāeju, piem., tauku dziedzeriem.
- apokrīns Attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā.
- disglandulārs Attiecīgs uz dziedzeru, gk. endokrīno dziedzeru, funkcijas traucējumu.
- homogametisks Attiecīgs uz dzimumu, kurā producē viena veida gametas ar viena veida dzimumhromosomām; cilvēka homogametiskais dzimums ir sieviete (visas gametas ar X dzimumhromosomu).
- endoplazmatisks Attiecīgs uz endoplazmu.
- endoglobulārs Attiecīgs uz eritrocīta iekšieni vai atrodas eritrocītā.
- disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
- faradisks Attiecīgs uz faradisko strāvu vai faradizāciju.
- fibroadipozs Attiecīgs uz fibroziem audiem un taukaudiem.
- bazilobregmatisks Attiecīgs uz galvaskausa pamatu un zodu.
- bazikraniāls Attiecīgs uz galvaskausa pamatu.
- bazifaciāls Attiecīgs uz ģīmja apakšdaļu.
- hemofils Attiecīgs uz hemofiliju.
- diasostisks Attiecīgs uz higiēnu vai veselības aizsardzību.
- hipohormonāls Attiecīgs uz hormonu iztrūkumu.
- ilioingvināls Attiecīgs uz iegurni un cirkšņiem, piem., nervs.
- insulopātisks Attiecīgs uz insulīna sekrēcijas traucējumiem.
- dermopapillārs Attiecīgs uz īstās ādas papillām.
- jugulārs Attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula.
- hipoveģetatīvs Attiecīgs uz konstitucionālu tipu, kurā somatiskā sistēma dominē pār iekšējiem orgāniem; mikrosplanhniskais vai dolihomorfiskais tips.
- biaurikulārs Attiecīgs uz kreiso un labo sirds austiņu.
- episternāls Attiecīgs uz krūšu kaula rokturi.
- hondrosternāls Attiecīgs uz krūšu kaulu un ribu skrimšļiem.
- gastroparietāls Attiecīgs uz kuņģa sienu.
- gastroparietāls Attiecīgs uz kuņģi un vēdera sienu.
- kineziodisks Attiecīgs uz kustību impulsu vadīšanu.
- endosomatisks Attiecīgs uz ķermeņa iekšieni.
- endoerģisks Attiecīgs uz ķīmiskām reakcijām, kuru gala produktos ir vairāk potenciālās enerģijas nekā izejas vielās; anabolisks.
- ķimiofarmakodinamisks Attiecīgs uz ķīmisko sastāvu un bioloģisko vai farmakoloģisko aktivitāti.
- bivalents Attiecīgs uz ķīmisku elementu, kura atoms spēj aizvietot divus ūdeņraža vai cita vienvērtīga elementa atomus.
- dekstropedāls Attiecīgs uz labo kāju.
- ileocekāls Attiecīgs uz līkumaino un aklo zarnu.
- ileokolisks Attiecīgs uz līkumaino zarnu un lokzarnu.
- glenoidāls Attiecīgs uz locītavas bedri.
- kausveida Attiecīgs uz locītavas dobumu.
- glosokinestētisks Attiecīgs uz mēles kustību sajūtu runājot.
- eigonisks Attiecīgs uz mikrobu bagātīgu augšanu kultūrā.
- hemofils Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas aug tikai barotnēs, kurās ir asinis vai hemoglobīns.
- hemiautotrofs Attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis.
- histrionisks Attiecīgs uz mīmikas muskuļiem.
- atermāls Attiecīgs uz minerālavotu ar temperatūru zem 16 Celsija grādiem.
- anospināls Attiecīgs uz muguras smadzeņu centru, kas regulē tūpļa sfinktera kontrakcijas.
- disgnātisks Attiecīgs uz nepareizi izveidotiem žokļiem.
- antidromisks Attiecīgs uz nervu impulsu, kas iet normālajam impulsam pretējā virzienā.
- arkiohroms Attiecīgs uz nervu šūnu ar tīklveida bazofilo substanci.
- apiknomorfs Attiecīgs uz nervu šūnu, kas vāji krāsojas un kuras hromofilā viela ir izkliedēta.
- arkiostihohroms Attiecīgs uz nervu šūnu, kuras bazofilā substance ir gan tīkla, gan paralēlu pavedienu veidā.
- arteriorenāls Attiecīgs uz nieres artērijām.
- alifātisks Attiecīgs uz organiskiem savienojumiem ar vaļēju virkni.
- holofīts Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst augiem (daži protozoji).
- holozoisks Attiecīgs uz organismu, kura barošanās tips atbilst dzīvniekiem.
- dimorfobiotisks Attiecīgs uz organismu, kura dzīves ciklā ir paaudžu maiņa vai parazitārā un neparazitārā fāze.
- arhecentrisks Attiecīgs uz orgānu vai organismu pirmtipu, no kura attīstījušies noteiktas grupas pārstāvji.
- bazirhināls Attiecīgs uz ožas smadzeņu pamatu.
- iniofaciāls Attiecīgs uz pakauša pauguru un ģīmi.
- inioglabellārs Attiecīgs uz pakauša pauguru un mediālo līniju.
- digēnisks Attiecīgs uz pārmantotām pazīmēm, kuras noteic divi dažādi gēni.
- hronotermāls Attiecīgs uz periodisku ķermeņa temperatūras maiņu.
- interparoksismāls Attiecīgs uz periodu starp divām slimības lēkmēm.
- idiotrops Attiecīgs uz personas tipu, kas apmierināts pats ar saviem intelektuāliem un emocionāliem pārdzīvojumiem.
- galaktopoētisks Attiecīgs uz piena veidošanu un sekrēciju.
- ģenitaloīds Attiecīgs uz pirmatnējām gametām, spējīgām attīstīties par abu dzimumu seksuāliem elementiem.
- hemohoriāls Attiecīgs uz placentu, kurā mātes asinis ir tiešā saskarē ar horiju.
- bronhopulmonāls Attiecīgs uz plaušām un bronhiem.
- kontralaterāls Attiecīgs uz pretējo pusi.
- arheokinētisks Attiecīgs uz primitīvo motorisko nervu mehānismu, uz perifēro nervu sistēmu.
- ideoģenētisks Attiecīgs uz psihisko darbību, kurā primārās maņu uztveres tiek pārveidotas par idejām.
- grafomotorisks Attiecīgs uz rakstīšanas kustībām.
- antiksēnisks Attiecīgs uz reakciju, ko izraisa svešas vielas ievadīšana dzīvos audos.
- deferenciāls Attiecīgs uz sēklvadu.
- išiokavernozs Attiecīgs uz sēžas kaulu un dzimumlocekļa vai kutekļa briedumķermeņiem.
- išiosakrāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu.
- išiovagināls Attiecīgs uz sēžas kaulu un maksti.
- išiovertebrāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un mugurkaulāju.
- išiorektāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu.
- išioanāls Attiecīgs uz sēžu un tūpli.
- etmokraniāls Attiecīgs uz sietiņkaulu un galvaskausu.
- atrioventrikulārs Attiecīgs uz sirds priekškambari un kambari.
- aktīnisks Attiecīgs uz spektra ķīmiski aktīvajiem stariem.
- heteromērisks Attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē.
- hidrotopātisks Attiecīgs uz svīšanas funkcijas patoloģiju.
- centinormāls Attiecīgs uz šķīdumu, kura viens litrs satur vielas gramekvivalenta vienu simtdaļu.
- kariozoisks Attiecīgs uz šūnas kodola parazītu.
- homozoisks Attiecīgs uz tās pašas sugas dzīvnieku.
- diafemetrisks Attiecīgs uz taustes maņas pakāpes noteikšanu.
- citodistāls Attiecīgs uz to aksona daļu, kas atrodas tālāk no šūnas.
- citoproksimāls Attiecīgs uz to aksona daļu, kas atrodas tuvāk šūnai.
- anogenitāls Attiecīgs uz tūpli un dzimumorgāniem.
- anoģenitāls Attiecīgs uz tūpli un dzimumorgāniem.
- anovezikāls Attiecīgs uz tūpli un mīzalpūsli.
- anorektāls Attiecīgs uz tūpli un taisno zarnu.
- hidrisks Attiecīgs uz ūdeņradi ķīmiskā savienojumā.
- jugomaksilārs Attiecīgs uz vaiga kaulu un augšžokli.
- jugāls Attiecīgs uz vaiga kaulu, piem., vaiga punkts.
- iridopupillārs Attiecīgs uz varavīksneni un zīlīti.
- hemifaciāls Attiecīgs uz vienu sejas pusi.
- kortikoadrenāls Attiecīgs uz virsnieru dziedzera garozu.
- holodiastolisks Attiecīgs uz visu diastoli.
- holosistolisks Attiecīgs uz visu sistoli.
- hipnopompisks Attiecīgs uz vīzijām, ko redz pirms pamošanās.
- enterorenāls Attiecīgs uz zarnām un nierēm.
- iliopelvisks Attiecīgs uz zarnu kaula apvidu un iegurņa dobumu.
- iliospināls Attiecīgs uz zarnu kaulu un mugurkaulu.
- brefotrofisks Attiecīgs uz zīdaiņu uzturu.
- dentocementāls Attiecīgs uz zoba dentīnu un cementu.
- dentonazāls Attiecīgs uz zobiem un degunu.
- dentilabiāls Attiecīgs uz zobiem un lūpām.
- dentilingvāls Attiecīgs uz zobiem un mēli.
- dentomentāls Attiecīgs uz zobiem un zodu.
- dentipārs Attiecīgs uz zobu veidošanos.
- bazibranhiāls Attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu.
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- bikses Attiecīgs veļas gabals.
- idioventrikulārs Attiecīgs vienīgi uz sirds kambari, neskarot priekškambarus.
- attīcīgs Attiecīgs.
- vurvulēt Attiecina arī uz tetera un dažu citu putnu balss skaņām.
- seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu.
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku.
- adresēt Attiecināt (uz kādu).
- pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
- zīmēt Attiecināt (uz ko).
- attīcināt Attiecināt.
- atvedināt Attiecināt.
- saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3).
- aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
- materiālisms Attieksme pret īstenību tikai no izdevīguma, labuma, praktiskuma viedokļa.
- kultūrattieksme Attieksme pret pasauli, ko nosaka piederība pie tās vai citas kultūras; vispārīgākie veidi - piemērošanās pasaulei (konfuciāniskā un daoiskā tradīcija), bēgšana no pasaules (hinduistu un budistu tradīcija) un centieni pasauli pārveidot (jūdiski kristietiskā tradīcija).
- pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums.
- koreference Attieksme starp izteikuma komponentiem, kam ir viens un tas pats referents.
- amorfa Attieksme starp vārdu un citu iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- anafora Attieksme starp vārdu un citu, iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- katafora Attieksme starp vārdu un citu, vēlāk pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- gaisma Attieksme, ar kādu kas tiek parādīts, attēlots; veids, kādā ko parāda, attēlo.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
- mizantropija Attieksme, kam ir raksturīgs naids pret citiem cilvēkiem, vairīšanās, atsvešināšanās no tiem.
- cilvēkmīlestība Attieksme, kam raksturīga mīlestība pret cilvēkiem, cilvēci; cilvēcība, arī humanitāte.
- nožēla Attieksme, kam raksturīga žēluma izjūta un ko izraisa neapmierinātība (par ko izdarītu, notikušu).
- seksisms Attieksme, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam; uzskats, ka paša dzimums ir pārāks par otra dzimumu; dzimumdiskriminācija.
- cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1).
- cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme.
- pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
- pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga sevišķa (pat pārmērīga) cieņa un mīlestība; šīs attieksmes izpausme.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīgas rūpes un pienākuma apziņa.
- atmaksa Attieksme, parasti ļauna, pret kādu par viņa labo darbību.
- fanātisms Attieksme, rīcība, kuras pamatā ir dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību un galēja neiecietība pret citām idejām, uzskatiem.
- adars Attieksme; gan atmaksa, gan atriebība.
- attiece Attieksme.
- hiponīmija Attieksmes starp hiperonīmu, resp., virsjēdziena nosaukumu, un tā hiponīmiem, resp., apakšjēdzienu nosaukumiem.
- meronīmija Attieksmes starp vārdiem, kas nosauc daļu un veselo.
- krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) - piemēram, par aizdomām, izvēli.
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- attikt Attiekties.
- attinējs Attinamā mašīna.
- aizšķetināt Attinot aizripināt.
- aizšķetināties Attinoties aizripot.
- attipāt Attipināt.
- atsārņošana Attīrīšana no atkritumvielām, sārņiem.
- pašattīrīšanās Attīrīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
- boldarēt Attīrīt kartupeļus no smiltīm.
- izspaļot Attīrīt linus no spaļiem.
- izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus.
- izšķīnot Attīrīt no krūmiem.
- noskaidrot Attīrīt no piemaisījumiem, padarīt caurspīdīgāku.
- atputekļot Attīrīt no putekļiem.
- atsēnalot Attīrīt no sēnalām (graudus).
- nosūnot Attīrīt no sūnām.
- saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē.
- izmatot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- matot Attīrīt sviestu no dažādiem netīrumiem, piemēram, matiem, spalviņām.
- atpost Attīrīt.
- filtrventilācija Attīrīta gaisa pievade ar ventilatoriem caur filtrēšanas iekārtām.
- sukvilna Attīrīta un izsukāta vilna, kas nav apstrādāta ķemmašīnā.
- iztīrīties Attīrīties (2).
- atkrāsoties Attīrīties no krāsām.
- nomēsloties Attīrīties.
- kailāda Attīrīts ādas pusfabrikāts, pamatāda, ko iegūst jēlādu sagatavošanas procesos.
- brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā.
- vindele Attīrīts medus.
- vindelis Attīrīts medus.
- ģerbumi Attīrīts meža gabals.
- PPD Attīrīts proteīna atvasinājums (angļu "purified protein derivative").
- kristālcukurs Attīrīts smalkais cukurs ar izteiktu kristālisku struktūru.
- prozoplāzija Attīstība līdz augstākam organizācijas vai funkciju līmenim.
- pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
- progress Attīstība, kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli; likumsakarīga (kā) pāreja no zemākas pakāpes uz augstāku pakāpi.
- dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piemēram, talantam, spējām, dotībām).
- augsme Attīstība, veidošanās, augšana.
- perspektīva Attīstība, virzība nākotnē, tālākā nākotne (notikumam, darbībai, procesam).
- tālākeja Attīstība.
- multipolikālisms Attīstības anomālija - vairāki īkšķi vienai rokai.
- sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā.
- difallija Attīstības anomālija, dzimumlocekļa vai kutekļa daļējs vai pilnīgs šķēlums.
- dicefālija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divas galvas.
- dibrahija Attīstības anomālija, kad attīstījušās divkāršas rokas.
- paraspādija Attīstības anomālija, kad urīnizvadkanāla atvere atrodas dzimumlocekļa sānos.
- pseidoekstrofija Attīstības anomālija, kam raksturīga ekstrofijai līdzīga urīnpūšļa muskuļu patoloģija, tomēr bez nozīmīgiem urīnceļu defektiem.
- trigonocefālija Attīstības anomālija, kam raksturīga galvas olveida forma, kura radusies pāragras pieres šuves sinostozes dēļ.
- somatoshīze Attīstības anomālija, kam raksturīga viduma šķeltne.
- polimēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi lieki locekļi.
- nanomēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgi nenormāli īsi locekļi.
- poliskēlija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts kāju skaits.
- polipodija Attīstības anomālija, kam raksturīgs palielināts pēdu skaits.
- shizogīrija Attīstības anomālija, kas izpaužas ar plaisām smadzeņu vītnēs.
- melotija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā auss gliemežnīcas pārvietošanās uz vaigu.
- hemikardija Attīstības anomālija, kas izpaužas kā sirds vienas puses trūkums; izšķir kreiso un labo h.
- hamartija Attīstības anomālija, kas izpaužas nepareiza audu samēra vai embrionālo audu atlieku veidā.
- diantebrahija Attīstības anomālija, ko raksturo apakšdelma divkāršošanās.
- dimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo kāda locekļa dubultošanās.
- diheirija Attīstības anomālija, ko raksturo plaukstas divkāršošanās.
- hemimēlija Attīstības anomālija, ko raksturo visa locekļa vai tā distālās daļas trūkums.
- monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu.
- kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei.
- batrocefālija Attīstības anomālija, raksturīga galvaskausa mugurējās daļas pakāpienveida forma, ko nosacījusi nepareiza kaulu veidošanās lambdveida šuves vietā starp pakauša kaula zvīņu un paura kauliem.
- diplokardija Attīstības anomālija, sirds divkāršojums.
- multihalukālisms Attīstības anomālija: vairāki īkšķi vienai kājai.
- reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
- pielāgoties Attīstības gaitā, arī noteiktos apstākļos pārmainīties atkarā no pārmaiņām apkārtējā vidē (par organismu, tā daļām).
- dinamika Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
- fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām.
- monodaktilisms Attīstības kroplība, kāja vai roka ar vienu pirkstu.
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu.
- somatodīmija Attīstības kroplība, kam raksturīgs dvīņu savienojums vidumu apvidū.
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
- sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā.
- peroplāzija Attīstības kroplība.
- biofāze Attīstības laika posms, kurā veidojas zināms orgāns, vai arī noteikts moments, kādas parādības attīstībā, formas vai stāvokļa maiņā.
- blastokolīze Attīstības procesa apstāšanās.
- encefalizācija Attīstības process, kurā smadzeņu garoza sāk dominēt pār zemākajiem (spinālajiem) centriem.
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (lapām, zariem u. tml.).
- aizmetnis Attīstības sākuma forma (organismam vai tā daļām).
- pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
- adultisms Attīstības stāvoklis, kāds raksturīgs pieaugušam cilvēkam; pāragra attīstība.
- hipergonādisms Attīstības traucējumi, ko izraisa pārmērīga dzimumdziedzeru hormonālā aktivitāte.
- hipostomija Attīstības traucējums, kad anomāli maza mutes atvere atrodas nevis horizontāli, bet vertikāli.
- platibāzija Attīstības traucējums, kad uz pakauša kaula pamatu spiež ass skriemeļa zobs; novēro neiroloģiskus simptomus.
- pleonotija Attīstības traucējums, kam raksturīga lieka auss uz kakla.
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes).
- didelfija Attīstības traucējums, ko raksturo divkārša dzemde un divkārša maksts.
- hemiektromēlija Attīstības traucējums, ko raksturo locekļu nepilnīga izveidošanās ķermeņa vienāpusē.
- hipofalangija Attīstības traucējums, kurā falangu skaits ir mazāks par normālo.
- sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
- tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piemēram, procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli).
- pirmaizmetums Attīstības, veidošanās pirmā, sākotnējā stadija (piemēram, augiem).
- bronhogēns Attīstījies no bronha; ģenētiski saistīts ar bronhu.
- dizigotisks Attīstījies no divām vienlaicīgi apaugļotām olšūnām.
- branhiogēns Attīstījies no žaunu loka vai spraugas.
- diferenciācija Attīstīšanās atšķirīgās formās.
- pārattīstīt Attīstīt (apgaismotu negatīvu vai gaismjutīgu papīru) par daudz, par ilgu.
- inkubēt Attīstīt (inkubatorā zivju mazuļus).
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
- audzināt Attīstīt, ieaudzināt vēlamas īpašības (dzīvniekiem).
- novest Attīstīt, izveidot (domu) līdz kādai pakāpei.
- novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam.
- fruktificēt Attīstīt, nest augļus.
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piemēram, kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, kustības, valoda) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu), lai viņam veidotos noteiktas īpašības.
- kopt Attīstīt, veidot (piemēram, spējas, talantu).
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- attīkstīt Attīstīt.
- dzemdības Attīstīta augļa izvadīšana no dzemdes.
- nomelnējums Attīstīta melnbaltā fotomateriāla tumšie laukumi, ko veido attīstīšanas procesā radies metāliskais sudrabs.
- fotoattīstītājs Attīstītājs (1).
- IMAX Attīstītākā kino demonstrēšanas un apskaņošanas tehnoloģija (angļu "Image Maximum") ar labāku ekrāna kvalitāti un skaņu, kā arī iespēju uztvert trīsdimensiju attēlu.
- lejupsaderība Attīstītas sistēmas spēja sadarboties ar mazāk attīstītu sistēmu.
- uzdzīvoties Attīstīties (dzīvē), kļūt par kaut ko, gūt panākumus.
- noiet Attīstīties (līdz kādam rezultātam) - piemēram, par darbību, notikumu.
- briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
- diferencēties Attīstīties atšķirīgās formās (piemēram, par orgāniem, sugām).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izražoties Attīstīties miesās.
- izaugt Attīstīties un izveidoties (no kādas vides) - par cilvēkiem.
- uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- pēkšties Attīstīties, izplatīties.
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piemēram, par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- izkuplināties Attīstīties, izvērsties.
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
- griezties Attīstīties, norisēt (citādi).
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- kūņoties Attīstīties, pārvērsties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- atsatīstīties Attīstīties.
- izpennēties Attīstīties.
- advancēts Attīstīts (4).
- gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- zaroties Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
- izaudzēties Attīstoties palielināties.
- pārkūņoties Attīstoties pārveidoties par kūniņu.
- noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā).
- iztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- pārtrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- uztrūkt Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem.
- raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
- pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
- ieiet Attīstoties, pārveidojoties pāriet (jaunā stadijā, stāvoklī).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- atvīt Attīt (ko satītu vai satinušos).
- atlādzīt Attīt, atbrīvot.
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu).
- iztutelēt Attīt, iztīt.
- iztutulēt Attīt, iztīt.
- šķetīt Attīt, šķetināt.
- atrotināt Attīt.
- atsitināt Attīt.
- atvirtināt Attīt.
- attraukties Attraukt (1).
- attrunēt Attrepēt.
- attrupēt Attrepēt.
- attrīcināties Attricināties (2).
- pārasināt Attrīt (2).
- attuntuļoties Attuntuļot (1).
- attuntulēt Attuntuļot (2).
- atsatupties Attupties.
- attupt Attupties.
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (kā, piemēram, norisi, darbību).
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1).
- abstinence Atturēšanās no kaut kā, piem., alkoholisko dzērienu lietošanas, dzimumdzīves.
- karence Atturēšanās no kaut kā; diētā atslodzes diena.
- abstencionisms Atturēšanās; neiejaukšanās politikā.
- saturība Atturēšanās.
- atturēties Atturēt sevi (izpildīt kādu savu vēlēšanos, iegribu).
- sasprudināt Atturēt, aizsprostot ūdeni.
- attvert Atturēt, apturēt.
- atkārpināt Atturēt, spiest atpakaļ.
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
- atsaturēties Atturēties no kā.
- dasarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības; arī savaldīties.
- piesarauties Atturēties no kādas darbības, rīcības.
- mist Atturēties, pārtraukt.
- pieramstīties Atturēties.
- atturīgums Atturība (1).
- atturīgums Atturība (2).
- atturīgums Atturība (3).
- atturīgums Atturība (4).
- kontinence Atturība, mērenība; savaldība; spēja saturēt.
- nemīlība Atturība, vēsums attiecībās.
- baptists Atturībnieks.
- pretalkoholiķis Atturībnieks.
- vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
- ritenente Atturīgi, kavēdamies.
- rafrenando Atturīgi.
- hidžābs Atturīgs aizsedzošs apģērbs, kuru musulmanietes valkā ārpus mājām un tādu vīriešu klātbūtnē, kuri viņām nav tuvi radinieki.
- aizcietīgs Atturīgs, mazliet skops.
- sātns Atturīgs, mērens.
- atvairīgs Atturīgs, noraidošs; izvairīgs.
- nepretenciozs Atturīgs, pieticīgs.
- ieturīgs Atturīgs, savaldīgs.
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs.
- neuzbāzīgs Atturīgs; tāds, kas neuzplijas; tāds, kas nav uzkrītošs.
- rezervēts Atturīgs.
- attura Atturīgums, atturība.
- atduris Atturis.
- Mazupe Atupe, Durbes pieteka.
- aturkstēt Aturkšķēt.
- noutēt Atutot.
- noutīt Atutot.
- atvadības Atvadas (1).
- šķirības Atvadas, šķiršanās.
- ceļmalka Atvadību, šķiršanās malks, ko sadzer pirms došanās ceļā.
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- komitēties Atvadīties no savas studentu korporācijas aktīviem biedriem, sarīkojot komitātu.
- atviesēties Atvadīties, pateikt ardievas.
- atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
- atklanīties Atvadīties.
- atveselāties Atvadīties.
- atviesoties Atvadīties.
- vadīties Atvadīties.
- atsacīt Atvadoties pasacīt (ko).
- ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajam.
- sorī Atvainojiet, atvaino!
- sorrī Atvainojiet, atvaino!
- excusez Atvainojiet!
- pardons Atvainošanās.
- aizbildēt Atvainot.
- aizmeldēt Atvainot.
- atvaiņoties Atvainoties.
- defensija Atvairīšana, aizsargāšana.
- atgaiņa Atvairīšanās, atgaiņāšanās.
- atdzīt Atvairīt (domas, atmiņas u. tml.).
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām); aizdzīt.
- aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
- atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
- aiztrenkt Atvairīt (domas).
- atgaiņāt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
- atgainīt Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
- atgaiņāties Atvairīt (uzbrucēju).
- apdūmot Atvairīt, arī apdullināt ar dūmiem.
- atsargāt Atvairīt, nelaist (ko) klāt.
- atsakauties Atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
- atsargāt Atvairot, atvirzot (ko), nosargāt, pasargāt (no tā).
- atvākajumi Atvākojumi.
- uzvākot Atvākot, atvērt aizvākoto.
- atvāla Atvāls 1.
- atviļāt Atvalstīt, aizvalstīt.
- ūrlaups Atvaļinājums; brīvdienas.
- atštauka Atvaļinājums; pensijas gadi.
- atlaida Atvaļinājums.
- atlaidenis Atvaļinājums.
- atlaidnis Atvaļinājums.
- holidejs Atvaļinājums.
- urlaubs Atvaļinājums.
- atastavka Atvaļināšana no darba.
- atštavka Atvaļināšana no darba.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
- atvaļot Atvaļināt, atbrīvot.
- biļetnieks Atvaļināts kareivis.
- atvaļāties Atvaļoties.
- atvaraiņš Atvarains.
- atvors Atvars 1.
- lēkne Atvars, kam virsū uzaugusi sūnu, zāļu, sakņu kārta.
- vieksta Atvars, kur griežas ūdens.
- viraga Atvars, ūdens mutulis.
- virags Atvars, ūdens mutulis.
- Haribda Atvars, ūdens virpulis pretim Skillai.
- antvars Atvars.
- atārs Atvars.
- ators Atvars.
- atvarums Atvars.
- griezenis Atvars.
- nograba Atvars.
- osts Atvars.
- verpelis Atvars.
- atvārsnīte Atvārsnītes.
- atvārži Atvāršas.
- atvīršas Atvāršas.
- atvāršas Atvāržas.
- atvarši Atvāržas.
- sobara Atvārži.
- izdzītnis Atvase, asns.
- atzale Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums.
- atzals Atvase, jauns (koku, krūmu) dzinums.
- proles Atvase; bērns, pēcnācējs; jaunie karavīri.
- atlase Atvase.
- atose Atvase.
- atvasa Atvase.
- atvaša Atvase.
- atvasis Atvase.
- atvass Atvase.
- ievasi Atvase.
- atzaļas Atvases.
- augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju.
- derivāts Atvasinājums.
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- derivācija Atvasināšana.
- atlecināt Atvasināt.
- APP Atvasināta publiska persona.
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām.
- hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām.
- derivatīvs Atvasināts; vārdu darināšanas-.
- merdze Atvašu dārzs.
- norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās.
- norieši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
- norietis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
- norietnis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
- saulrietenes Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
- saulrietiņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
- saulrietīši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
- skrituliņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera").
- noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum").
- atvarzāt Atvazāties.
- glagolāķis Atvāžams āķis, kas atrodas zem spriedzes; izmanto ķēžu un vītņu turētājos, glābšanas laivu, klāja kravu nostiprināšanai.
- kanifasbloks Atvāžams bloks, kurā ievietot trosi vai galu, to neizverot caur bloka aci.
- 12. Hērakla varoņdarbs Atveda no pazemes tās sargu Kerberu.
- atdarinājums Atveidojums (pēc parauga); (vāja) kopija.
- atveidinājums Atveidojums.
- atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
- dejot Atveidot (baleta tēlu).
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
- iedzīvināt Atveidot (izrādē, kinofilmā).
- modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem.
- restaurēt Atveidot (pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus).
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos ārējo pasauli).
- reproducēt Atveidot (skaņu) - par tehniskiem līdzekļiem, skaņu ierakstiem u. tml.
- atcerēties Atveidot apziņā (agrāk saņemto informāciju, iespaidus).
- izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu); dziedāt.
- izpildīt Atveidot ar mūzikas instrumentu (instrumentālu skaņdarbu); spēlēt, atskaņot.
- atdarināt Atveidot ar savu izturēšanos, kustībām (piemēram, kādu cilvēku).
- iedomāties Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāt (1).
- iedomāt Atveidot atmiņā, atcerēties; iedomāties (3).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
- kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- likt Atveidot rakstiski, grafiski, veidot (kā) nospiedumu (uz kā).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (apkārtējās pasaules priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- restaurēt Atveidot, arī konstatēt (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- tulkot Atveidot, izteikt (piemēram, tekstu, vārdu) citā valodā.
- izpildīt Atveidot, paveikt (ko sagatavotu, iestudētu).
- spēlēt Atveidot, tēlot (lomu drāmas daiļdarbā vai filmā); īstenot skatītāju priekšā (iestudētu izrādi).
- rasēt Atveidot, zīmēt (ko) ar rasēšanas paņēmieniem; veidot rasējumu.
- atveidināt Atveidot.
- atdzimt Atveidoties (atmiņā) - par pagātnes notikumiem.
- attēloties Atveidoties (atmiņā); tikt radītam (iztēlē).
- atspoguļoties Atveidoties atspulga veidā (uz kādas virsmas).
- atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
- atveldzināt Atveldzēt (1).
- atveldzināt Atveldzēt (2).
- atausēt Atveldzēt, atspirdzināt.
- atkapināt Atveldzēt, atspirdzināt.
- uzsliekt Atvēlēt (kādam ko).
- novīdēt Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
- novīst Atvēlēt (ko izmantot, iegūt).
- nosliekt Atvēlēt, atdot (kādam, piemēram, daļu no pārtikas).
- uzvīdēt Atvēlēt, atļaut.
- atbukurēt Atvelt (kaut ko smagu).
- atvalstīt Atvelt (vairākus).
- pievelt Atvelt, uzvelt u. tml. (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; atvelt, uzvelt u. tml. (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
- vēmekļi Atvemtais, izvemtais kuņģa saturs.
- atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai.
- atvāža Atveramais jeb salokāmais (nazis).
- atvāžu Atveramais jeb salokāmais (nazis).
- dūmlogs Atverams caurums jumtā vai sienā dūmu izlaišanai no telpas.
- zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
- barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu.
- sēnaldūka Atvere dzirnavu iekārtas nodalījumā, kur nāk sēnalas.
- blastopors Atvere dzīvnieku organisma embrijā gastrulas stadijā; caur šo atveri embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi.
- neiropors Atvere embrija nervu caurules galā.
- mute Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.
- vidrobs Atvere mucas augšdaļas vidū, caur kuru tajā iepilda šķidrumu.
- rezonatoratvere Atvere mūzikas instrumenta korpusā, lai uzlabotu tā akustiskās īpašības.
- redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
- lukta Atvere, caurums (celtnē).
- škarba Atvere, dūmu lūka (jumtā).
- blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu.
- žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- logs Atvere, sprauga (augu audzē).
- iedriksne Atvere, sprauga.
- hoāna Atvere.
- virējs Atvērējs.
- meatorāfija Atveres aizšūšana.
- laringostomija Atveres izveidošana balsenē, kakla priekšpusē.
- ganglionostomija Atveres izveidošana cīpslas ganglija apvalkā.
- antrostomija Atveres izveidošana kaula dobuma drenāžai.
- torakostomija Atveres izveidošana krūškurvja sienā drenāžas nolūkā.
- vestibulotomija Atveres izveidošana labirinta priekštelpā.
- cerebrostomija Atveres izveidošana lielajās smadzenēs.
- ileostomija Atveres izveidošana līkumainajā zarnā.
- perikardiostomija Atveres izveidošana perikardā caur krūšu sienu drenāžas nolūkā.
- sklerostomija Atveres izveidošana sklērā, ārstējot glaukomu.
- sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu.
- traheostomija Atveres izveidošana trahejā cauri kakla ādai.
- perineostomija Atveres izveidošana urīnizvadkanālā caur starpeni.
- pilorostomija Atveres izveidošana vārtnieka cauri vēdera sienai.
- lenticeles Atveres kailsēkļu un segsēkļu stumbra mizā, kas nodrošina saskari ar apkārtējo vidi.
- krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
- krātaiņi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
- effata Atveries.
- atvārsnis Atveronis.
- attaisīt Atvērt (1).
- attaisīt Atvērt (3).
- attaisīt Atvērt (4).
- atvākot Atvērt (bišu šūnas), noņemot tām vaska segumu.
- atlaist Atvērt (durvis).
- attaisīt Atvērt (grāmatu, lappusi).
- ierīkāt Atvērt (iestādi).
- atpuļķēt Atvērt (ko) ar puļķi aizbāztu vai nostiprinātu.
- atvāzt Atvērt (muti, acis, plaukstas u. tml.).
- izspilgt Atvērt (plaši).
- atraisīt Atvērt (pumpurus, ziedus) - par puķēm, kokiem; būt par cēloni, ka atveras (pumpuri, ziedi).
- atspundēt Atvērt aizbāzni, spundi.
- atgāzt Atvērt ar sparu; atgrūst (4).
- raskocaķ Atvērt kaut ko.
- atvaskot Atvērt medus šūnas.
- izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
- apvirāt Atvērt un aizvērt (visas durvis).
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas.
- aturbt Atvērt urbjot.
- uzvāzt Atvērt, atdarīt, attaisīt.
- uzdarīt Atvērt, attaisīt.
- atvāzt Atvērt, attaisot vāku.
- atsklenst Atvērt, atvilkt vaļā.
- atvākot Atvērt, dabūt vaļā (ko aizvākotu).
- uzsist Atvērt, uzšķirt.
- otcokaķ Atvērt.
- atviru Atvērtā, vaļējā stāvoklī; vaļā.
- atdarīties Atvērties (par acīm, muti).
- atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi).
- atsašķirties Atvērties (par grāmatu, žurnālu u. tml.).
- izkaļoties Atvērties (par ziedu).
- atskleisties Atvērties (patvaļīgi, par grāmatu).
- uztrūcināt Atvērties vai pārplīst (par augoni).
- atlipt Atvērties vaļā (par ko salipušu, salīmētu, aizlīmētu).
- atbultēties Atvērties, atbīdīties atpakaļ (par aizbīdni).
- atvāzties Atvērties.
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
- apakšsistēma Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - sistēmas funkciju hierarhiskā sadalījuma komponents, kas tieši sadarbojas ar augšējo un apakšējo šīs sistēmas sadalījuma blakus komponentiem.
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- segmentēšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vienu servisa datu bloku vairākos protokola datu blokos.
- atdalīšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas ļauj identificēt aplūkojamā slāņa protokola datu blokus, kuri iekļauti vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu blokā.
- sablokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas vairākus aplūkojmā slāņa servisa datu blokus apvieno vienā šī paša slāņa protokola datu blokā.
- atblokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas veic vairāku vienā aplūkojamā slāņa protokola datu blokā iekļautu servisa datu bloku identificēšanu.
- starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas.
- luftcaurums Atvērts logs vai vēdlodziņš.
- atvērā Atvērts, vaļējs.
- atvers Atvērts, vaļējs.
- atveru Atvērts, vaļējs.
- augstiens Atvērums griestos.
- mute Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte.
- sanēšana Atveseļošana; uzņēmuma finansiālā stāvokļa uzlabošana; sanācija.
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis.
- revalescence Atveseļošanās.
- izspirdzināt Atveseļot, atspirgt.
- atvārdzināties Atveseļoties, atkal kļūt spēcīgam.
- atlabēties Atveseļoties, atlabt.
- izspirdzināties Atveseļoties, atspirgt.
- izveselēties Atveseļoties, atspirgt.
- piecelties Atveseļoties.
- refriģerācija Atvēsināšana, atdzesināšana.
- refrigerācija Atvēsināšana, dzesētāju līdzekļu pielietošana.
- vēsāt Atvēsināt ar vēsu gaisu.
- atsaldīt Atvēsināt, atdzisināt.
- atausēt Atvēsināt, ļaut palikt vēsam.
- atvēdināt Atvēsināt.
- dzēsināt Atvēsināt.
- dzisties Atvēsināt.
- izgārsēties Atvēsināt.
- novēsināt Atvēsināt.
- sasaldināt Atvēsināt.
- refriģerators Atvēsinātājs (atvēsināšanas ierīce spirta dedzinātavās).
- atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni).
- atgleijāties Atvēsināties, atsvaidzināties.
- atgleijēties Atvēsināties, atsvaidzināties.
- ataukstēties Atvēsināties; atdzist.
- atkaist Atvēsināties.
- atsavēsināties Atvēsināties.
- atvēdināties Atvēsināties.
- atvēsēties Atvēsināties.
- gleijāties Atvēsināties.
- izdzisināties Atvēsināties.
- izvēsināties Atvēsināties.
- novēsināties Atvēsināties.
- vēdēties Atvēsināties.
- ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā).
- pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
- savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
- atšķūtēt Atvest (šķūšu veidā).
- atpekelēt Atvest ar mantām, iedzīvi (šurp, atpakaļ).
- atprecināt Atvest dēlam sievu no citas, parasti tālas vietas.
- pārvesties Atvest mājās priekš sevis.
- pāršķūtēt Atvest mājās.
- atvadāt Atvest pa daļām, vairākos paņēmienos; vairākkārt vest.
- savesties Atvest sev (ko) lielākā daudzumā; atvest sev (kā lielāku daudzumu).
- ievest Atvest un ieviest (augus vai dzīvniekus no citurienes).
- atvilcināt Atvest uz zariem.
- atvizināt Atvest, attransportēt (par transportlīdzekļiem).
- atvažot Atvest.
- kontenti Atvesto preču saraksti ar kuģinieka un saņēmēju piezīmēm.
- atvēta Atvētas, atvētes.
- veņķēt Atvēzējoties sist.
- atvēsināt Atvēzēt.
- atvēzināt Atvēzēt.
- atvēzt Atvēzēt.
- aizvēzēties Atvēzēties sitienam (ne pilnā mērā).
- atkacēties Atvēzēties.
- atmērīties Atvēzēties.
- atvējoties Atvēzēties.
- atvēsināties Atvēzēties.
- atvēzāties Atvēzēties.
- atvēzināties Atvēzēties.
- atvēzīties Atvēzēties.
- atvēzties Atvēzēties.
- saspars Atvēziens, spars.
- atvēza Atvēziens.
- atvēzs Atvēziens.
- vēza Atvēziens.
- atvilkties Atvēzties.
- atviepties Atviebties.
- pavieglinums Atvieglinājums.
- fasilitācija Atvieglināšana, sekmēšana.
- korektīva Atvieglināšanas līdzeklis.
- ievieglot Atvieglināt, atsvaidzināt.
- pavieglot Atvieglināt.
- atvieglinājums Atvieglojums (1).
- atvieglinājums Atvieglojums (2).
- atviegle Atvieglojums, priekšrocība.
- atvieglināt Atvieglot (1).
- atvieglināt Atvieglot (2).
- piešļābt Atvieglot, kļūt paciešamākam.
- lētināt Atvieglot, vieglināt, remdināt.
- lētīt Atvieglot, vieglināt, remdināt.
- izlētīt Atvieglot.
- vieglot Atvieglot.
- konsole Atvienojams spārna gals.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- atviesēties Atviesoties.
- diduktors Atvilcējs muskulis.
- retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis.
- abduktors Atvilcējs, piem., atvilcējmuskulis.
- atvilceniski Atvilceniski siet - siet cilpā tā, ka pavilkts atraisās.
- atrautin Atvilceniski.
- atrautiniski Atvilceniski.
- atrautniski Atvilceniski.
- atvilcin Atvilceniski.
- atviļināt Atvilināt, aizvilināt, atsvešināt.
- atviļāt Atvilināt, aizvilināt.
- atkārdināt Atvilināt.
- atkumerēt Atvilināt.
- retrakcija Atvilkšana atpakaļ.
- anastole Atvilkšanās (piem., brūces malu).
- atstuidīt Atvilkt nost, atpakaļ.
- atzorināt Atvilkt pa zemi.
- atvalkāt Atvilkt vairākus vai daudzus.
- nozākot Atvilkt, atraut, saīsināt.
- noģemberēt Atvilkt, atstiept, aizvilkt, aizstiept.
- atstepnīt Atvilkt.
- kaparnīca Atvilktne, vai kārba, kurā glabā vara naudu.
- bīdlāde Atvilktne; bīdāma lāde.
- atvilkne Atvilktne.
- izvilktne Atvilktne.
- šūflāde Atvilktne.
- šuklāde Atvilktne.
- šūplāde Atvilktne.
- šupletka Atvilktne.
- šūpulāde Atvilktne.
- dekonts Atvilkums, lēses summas samazinājums.
- novilkums Atvilkums.
- reflukss Atvilnis, orgāna satura atplūde vai pasīva ieplūde citā orgānā virzienā, kas ir pretējs normālajam.
- nojaucēt Atvilt, novērst.
- atkaut Atvilt, padarīt neuzticīgu.
- atviļņoties Atviļņot (1).
- atvirā Atviru, atvērtā, vaļējā stāvoklī.
- atvirzījums Atvirze, atkāpe.
- atstarot Atvirzīt (gaismas starus) no savas virsmas.
- atriezt Atvirzīt (galvu) atpakaļ.
- atstarot Atvirzīt (radioviļņus, skaņas viļņus u. tml.) no savas virsmas.
- atvākt Atvirzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atvandīt Atvirzīt prom (no kā), pagriezt, atsvaidīt projām.
- atspraust Atvirzīt un saspraust (matus atpakaļ vai uz augšu).
- atsarauties Atvirzīt uzmanību no kā interesanta.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
- atnest Atvirzīt, atdzīt šurp (ko) - par vēju, straumi u. tml.
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
- attālināt Atvirzīt, pārvietot (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā, no kādas vietas).
- atdalīties Atvirzīties (no kopuma).
- atsakāpties Atvirzīties atmuguriski līdz kādai vietai.
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni; atkāpties.
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas).
- atplūst Atvirzīties šurp (par daudziem cilvēkiem).
- atputēt Atvirzīties šurp (par ko tādu, kas put); atvirzīties (kur, pie kā u. tml.).
- atbangot Atvirzīties šurp (par viļņiem, bangām); bangojot atvirzīties (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- atkarāties Atvirzīties, būt atvirzītam nost (no kā) un nokarāties.
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- atskrullēties Atvīties, attīties, ieņemot sākumstāvokli.
- atzāgāt Atzāģēt.
- atzaigoties Atzaigot (2).
- atzelains Atzalains.
- atzalgoties Atzalgot (2).
- atzare Atzarojums (1).
- atzars Atzarojums (1).
- atzars Atzarojums (2).
- atradze Atzarojums (kalnu grēdai).
- nozarot Atzarot (2).
- atzarāt Atzarot.
- atzarot Atzaroties (2).
- izstarot Atzaroties (2).
- nozaroties Atzaroties, aizstiepties uz sāniem, malām (no kā galvenā).
- apaļkoks Atzarots koka stumbrs vai tā nogrieznis.
- atzaris Atzars.
- pieroce Atzars.
- atsacelties Atzelt, ataugt (par augiem).
- atžibēt Atzibēt.
- atzīška Atzīdelis.
- atzīdītis Atzīdīte.
- divinieks Atzīme "neapmierinoši".
- piecinieks Atzīme "pieci" (teicami, 5 ballu sistēmā).
- numurs Atzīme (2).
- neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu.
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- SVH Atzīme telegrammās, kas sūtītas cilvēku dzīvības glābšanai jūras un gaisa satiksmē (fr. "securite vie humaine" - cilvēka dzīvības drošība).
- PC Atzīme uz telegrammām ar nozīmi: paziņot nosūtītājam saņemšanas atzīmi.
- remarka Atzīme, piezīme grāmatas lappuses malā.
- acenka Atzīme, vērtējums.
- masora Atzīmes pie Vecās Derības senebreju teksta par patskaņu un akcentu izrunu.
- atcere Atzīmēšana, pieminēšana.
- fiksācija Atzīmēšana, reģistrēšana, pierakstīšana.
- apmazgāt Atzīmēt (kādu notikumu) ar iedzeršanu.
- aplaistīt Atzīmēt (kādu pirkumu vai notikumu) ar iedzeršanu.
- atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
- marķēt Atzīmēt (piemēram, kāršu, biljarda) spēles gaitu.
- aizmeijot Atzīmēt (vietu zemē, smiltīs), iespraužot zaļu zariņu.
- apslacīt Atzīmēt ar iedzeršanu.
- apslapināt Atzīmēt ar iedzeršanu.
- uzrantīt Atzīmēt ar ierobojumu.
- piekrītot Atzīmēt ar krītu (piemēram, piefiksēt uz parādu dēļa).
- apbirzēt Atzīmēt sējamās vai apsētās joslas.
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
- piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
- zīmināt Atzīmēt, raksturot.
- gandarījums Atzinība (par paveikto).
- piekrišana Atzinība sabiedrībā, patika, kas izpaužas aktīvā rīcībā, darbībā.
- balva Atzinība, pozitīvs novērtējums.
- godalga Atzinības balva par panākumiem kādā darbības nozarē; arī prēmija.
- goda dēļ (arī pēc) Atzinības, ievērības dēļ.
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
- bis Atzinīgs publikas sauciens izrādē, koncertā - aicinājums atkārtot (priekšnesumu).
- uzslava Atzinīgs, īsi pateikts vērtējums (kādam).
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem.
- determinisms Atzinums par dabas un sabiedrības parādību vispārīgu, objektīvu likumsakarību un cēlonisku nosacītību.
- priekšpieņēmums Atzinums, kas ir pamatā kādai hipotēzei vai argumentācijai.
- aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība, parādību pastāvīgas attieksmes; likums, likumība.
- notio Atzinums, saprašana, zināšana, jēdziens.
- psihognostika Atziņa par konkrētas cilvēka personības psiholoģiskām īpatnībām tās izpratnei vai ietekmei.
- cognitio Atziņa, izziņa, izpratne.
- atklājums Atziņa, kas iegūta, vai fakts, kas konstatēts pētījumu, meklējumu rezultātā.
- tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
- gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums.
- atzīšana Atziņa.
- atzīšanās Atziņa.
- gnosis Atziņa.
- korrelātīvisms Atziņas teorijā uzskats, ka atziņas subjekts un objekts ir nešķiramā korelācijā.
- bioloģisms Atziņas teorijas virziens, kas atziņu un garīgo darbību vispār atvedina no bioloģiskām funkcijām.
- ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā; ārstēšana.
- plauzibils Atzīstams, ticams, applausu cienīgs.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- uzņemties Atzīstot par iespējamu (ko) veikt, sākt (to) veikt, iesaistīties (tā) veikšanā.
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (iepriekš teiktajam).
- piekrist Atzīstot par pareizu, pievienoties (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, ierosinājumam); būt vienisprātis (ar kādu).
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
- autorība Atzīšana par autoru (kādam sacerējumam, atklājumam, izgudrojumam u. tml.).
- immobilizācija Atzīšana par nekustamu lietu (piem., kuģa).
- diskvalifikācija Atzīšana par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- anulēšana Atzīšana par spēkā neesošu, nederīgu.
- sanktifikācija Atzīšana par svētu.
- renesanse Atzīšana, ieviešana, arī izplatīšanās no jauna.
- confessio Atzīšanās, atziņa.
- raskols Atzīšanās.
- atzīties Atzīt (1).
- pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- attaisnot Atzīt (kādu rīcību konkrētā gadījumā) par pareizu.
- noraidīt Atzīt (kādu) par nepiemērotu, nepieņemt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanai).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- cienīt Atzīt (kādu) par vērtīgu, nozīmīgu; izjust cieņu 1 (1), godbijību (pret ko).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- pievienoties Atzīt (piemēram, kāda izteikto viedokli), būt vienisprātis (ar kādu).
- apmierināt Atzīt (prasību, sūdzību u. tml.); dot gandarījumu.
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
- iegodināt Atzīt kādu par godīgu.
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
- norakstīt Atzīt par darbam nederīgu, nevajadzīgu (cilvēku).
- pieļaut Atzīt par iespējamu, arī patiesu (kādu domu, ideju).
- nostādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- stādīt blakus (arī līdzās) Atzīt par līdzīgu, līdzvērtīgu.
- leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības).
- apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu lēmumu, pavēli, rīkojumu u. tml.).
- anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
- izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu.
- brāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; pelt, niecināt.
- brākāt Atzīt par nederīgu, nelietojamu.
- izsmādēt Atzīt par nederīgu; nopelt.
- brokavāt Atzīt par nederīgu.
- izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu karadienestam.
- brākāt Atzīt par nepiemērotu, neatbilstošu (kāda darba, pienākuma veikšanai).
- noraidīt Atzīt par nepieņemamu, nepatiesu (ko), vērsties (pret ko).
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu.
- godāt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- godināt Atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu (piemēram, darbu, domas).
- atbalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- balstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pabalstīt Atzīt par pareizu (kādu ieceri vai pasākumu), pievienoties (kādam ierosinājumam vai priekšlikumam).
- pieņemt Atzīt par pareizu, arī pastāvošu, eksistējošu; būt mierā (ar ko).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- iecienīt Atzīt par patīkamu, lietderīgu.
- iezīlēt Atzīt par savu.
- kautrēties Atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
- vainot Atzīt par vainīgu (1), piedēvēt (kādam) vainu (1).
- ieskaitīt Atzīt par veiktu, izpildītu, apgūtu (piemēram, mācību vielu, uzdevumu).
- uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
- raskolotsja Atzīt savu vainu.
- raskruķitsja Atzīt savu vainu.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības
- piezīt Atzīt, atpazīt.
- pienākt Atzīt, konstatēt.
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- kvalificēt Atzīt, raksturot par atbilstošu noteiktai grupai, kategorijai, veidam.
- ņemt Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
- ieskatīt Atzīt; uzskatīt.
- izzīt Atzīt.
- koļīties Atzīties izdarītajā noziegumā.
- kolotsja Atzīties izdarītajā noziegumā.
- nokoļīties Atzīties izdarītajā.
- noskaldīt Atzīties izdarītajā.
- skaldīties Atzīties izdarītajā.
- atsazities Atzīties.
- dazināties Atzīties.
- piesazīties Atzīties.
- piezīties Atzīties.
- pokolotsja Atzīties.
- zīties Atzīties.
- Olimps Atzītu literātu vai citu nozaru pārstāvju virsotne.
- atsazvelties Atzvelties.
- atsvelties Atzvelties.
- atzvilt Atzvelties.
- atzvalas Atzveltne uz ragaviņām.
- atzvales Atzveltne uz ragaviņām.
- atvals Atzveltne, ko uzliek ragavām, lai ērtāk sēdēt.
- atmugura Atzveltne.
- atmugure Atzveltne.
- atsleja Atzveltne.
- atspiednis Atzveltne.
- atspiednītis Atzveltne.
- atvalsts Atzveltne.
- atzvala Atzveltne.
- atzvalinis Atzveltne.
- atzvēles Atzveltne.
- lēna Atzveltne.
- lēne Atzveltne.
- zveltne Atzveltne.
- zveltnis Atzveltne.
- atgāzene Atzveltnes krēsla atzveltne, atzveltnes krēsls.
- atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
- lēnkrēsls Atzveltnes krēsls.
- korpačpakaļa Atzveltnes ragavu pakļējā daļa.
- korpačpriekša Atzveltnes ragavu priekšējā daļa.
- kanaps Atzveltnes sols.
- kurgans Atzveltnis ragavām.
- atzveltene Atzveltnis.
- atzveltenis Atzveltnis.
- atzveltine Atzveltnis.
- atzviegt Atzviegties.
- izžeibt Atžeibt.
- atģilbināt Atžilbināt.
- atžirbt Atžilbt; nākt pie samaņas.
- atģilbt Atžilbt.
- atģirbt Atžilbt.
- atžilbties Atžilbt.
- atģēvelēties Atžirgt, atgūt samaņu vai labklājību.
- atģeibties Atžirgt.
- atžirdzēties Atžirgt.
- pentakosiomedimni Augstākā no 4 materiālā cenza klasēm, kurās bij iedalīti Atikas iedzīvotāji Solona laikā, pie tiem piederēja visi tie, kuru gada ienākums bij ne mazāks par 500 medimniem (258 hektolitriem) miežu vai 500 metrētiem (194 hektolitriem) vīna vai olīvu eļļas.
- atēnējs Augstākā skola, vispirms Atēnās, vēlāk ķeizara Adriana laikā Romā; jaunās tautas šai vārdā bieži nosaukušas skolas, zinātniskas un literāriskas biedrības, krājumus, žurnālus utt.
- hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
- areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
- Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
- Džurdžura Augstākā virsotne Lielās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2308 m.
- Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m.
- Babors Augstākā virsotne Mazās Kabīlijas kalnu masīvā Atlasa kalnos Alžīrijas ziemeļaustrumos, augstums - 2004 m.
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus.
- Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
- Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu.
- Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Sur"), administratīvais centrs — Blūfīldsa, platība — 27260 kvadrātkilometru, 306300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Azoru salas Azoru Salu autonomais reģions Portugālē ("Região Autónoma dos Açores"), atrodas Atlantijas okeānā \~2000 km uz rietumiem no valsts kontinentālās daļas, platība - 2333 kvadrātkilometri, 245800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes.
- jātnieki Bagātu, privileģētu iedzīvotāju kārta Senajās Atēnās, Senajā Romā, Tesālijā u. c., kas par saviem līdzekļiem uzturēja kavalēriju vai paši tajā dienēja.
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- grieztava Balandu suga ("Atriplex patulum").
- balandenes Balodene ("Atriplex").
- balodine Balodene ("Atriplex").
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs.
- kailā balodene balodeņu suga ("Atriplex glabriuscula syn. Atriplex babingtonii"), Latvijā aizsargājama.
- dārza balodene balodeņu suga ("Atriplex hortensis").
- jūrmalas balodene balodeņu suga ("Atriplex littoralis").
- garā balodene balodeņu suga ("Atriplex longipes").
- spožā balodene balodeņu suga ("Atriplex nitens").
- garlapu balodene balodeņu suga ("Atriplex oblongifolia").
- plašā balodene balodeņu suga ("Atriplex patula").
- šķērslapu balodene balodeņu suga ("Atriplex prostrata syn. Atriplex hastata").
- rožainā balodene balodeņu suga ("Atriplex rosea").
- Sibīrijas balodene balodeņu suga ("Atriplex sibirica").
- Tatārijas balodene balodeņu suga ("Atriplex tatarica").
- Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.).
- belladonna Beladonna, arī melnā velnoga ("Atropa beladonna").
- parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga.
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Benina Beninas Republika – valsts Rietumāfrikā, platība – 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta – Portonovo, valdības rezidence – Kotonu, administratīvais iedalījums – 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas.
- Šergi Beznoteces ieplaka Alžīrijā ("Chott ech Chergui"), Augstajos plato, starp Tella Atlasu un Sahāras Atlasu, lietus sezonā pārvēršas sāļezerā, sausajā sezonā izžūst un pārvēršas solončakā.
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra.
- Atradzes dzirnavu ezers bija uzpludināts uz Atradzes upes tagadējā Aizkraukles novada Kokneses pagastā.
- Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā.
- Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Sanpaulu Brazīlijas štats ("Sao Paulo"), atrodas valsts dienvidaustrumu saļā, platība - 248209 kvadrātkilometri, 41384000 iedzīvotāju, robežojas ar Paranu, Matugrosu du Sulu, Minasžeraisu un Espiritu Santu, dienvidaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Alagoasa Brazīlijas štats (port. val. "Alagoas"), platība - 27768 km^2^, 3156000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Masejo, robežojas ar Seržipi, Baiju un Pernambuku, apskalo Atlantijas okeāns.
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
- Teiču II ezers Brēku ezers Atašienes pagastā.
- sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes.
- pallādijs Bruņota dieva, visbiežāk Pallādas (Atēnas) statuja.
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu.
- centronotus Centronotus gunnellus - Atlantijas taukzivs "Pholis gunnellus" nosaukuma sinonīms.
- Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- tendi Cilšu grupa (basari, koņagi, badjarnaki, tendamaiji, tendaboeni), dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- fratrija Cilts daļa, kas pamatā radusies no vienas pirmdzimtas; fratrijas locekļu starpā laulības bija aizliegtas; tā bija sociālās organizācijas forma Atēnās un citās Senās Grieķijas valstīs.
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
- tetradrahma Četru drahmu monēta Atikas-Atēnu valstī, kalta 165.-164. g. p. m. ē.
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
- Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna.
- Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha.
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību.
- Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē".
- Alaids Darbīgs vulkāns Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
- brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt.
- teksta redaktors datora programma, ko izmanto teksta datņu veidošanai un rediģēšanai. Atšķirībā no tekstprocesora teksta redaktors nenodrošina vārdu aplaušanas vai formatēšanas funkcijas.
- krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku.
- datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
- paralēlā ievadizvade datu pārraide starp ārējo ierīci un datoru tādā veidā, ka visi rakstzīmēm vai vārdam atbilstošie biti tiek pārraidīti vienlaicīgi pa atsevišķām līnijām. Atsevišķas paralēlas līnijas lieto arī vadības signālu pārraidei.
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju.
- Laringova Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
- baltpurna delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus albirostris"), garums 2,8 m, svars - 180-350 kg, dzīvo Atlantijas ziemeļdaļā, visplašāk mizplatītais delfīns Ziemeļjūrā.
- klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās.
- Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā.
- slaidomārs Desmitkāju vēzis, rozā krāsā, radniecīgs ar omāru, 15-20 cm garš; dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā, >30 m dziļumā.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km.
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Borch Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1901.-1918. g.
- Borķi Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1918.-1919. g.
- Ataišiene Dzelzceļa stacijas "Atašiene" nosaukums 1919.-1929. g.
- Romanša dziļvaga dziļvaga Atlantijas okeāna ekvatora rajonā, atdala Ziemeļatlantijas un Dienvidatlantijas zemūdens grēdas, dziļums - līdz 7758 m.
- Puertoriko dziļvaga dziļvaga Atlantijas okeāna rietumu daļā, lielākais dziļums — 8605 m zjl., astotā dziļākā dziļvaga pasaulē.
- omārs Dzīvnieku valsts posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa vēžu klases desmitkājvēžu kārtas rāpotājvēžu apakškārtas dzimta ("Homaridae"), 16 sugu, dzīvo gk. Atlantijas okeānā, mūža ilgums līdz 50 g.
- Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra.
- Iusata Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete, dieva Atuma roka; viņas svētais koks ir akācija.
- Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā.
- EAK Eiropas Atomenerģijas kopiena ("Euratom").
- EAF Eiropas Attīstības fonds.
- ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- šķidro kristālu printeris elektrostatiskais printeris ar šķidrā kristāla paneli, caur kuru plūst gaisma. Atkarībā no elektriskās ierosmes pikseļi veido rakstzīmes un caurplūstošā gaisma uz drukājamās virsmas rada elektrostatisku attēlu, kuru pēc tam nostiprina ar pretēji lādētām krāsvielas daļiņām.
- Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
- Veigantu ezers ezers Atašienes pagastā, Teiču purvā, platība - 12 ha.
- Aterezers Ezers Austrijā ("Atter See"), Augšaustrijā, Zalckammergūta masīvā 467 m vjl., platība - 4680 ha, dziļums - līdz 171 m; Kammerezers.
- Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers.
- Jauniešu ezers ezers Jēkabpils novada Atašienes pagastā, platība - 6,2 ha.
- Melvila ezers ezers Labradoras pussalā ("Lake Melville"), Kanādā, platība - 2934 kvadrātkilometri, šaurs, garums - \~200 km, līčains, ietek Čērčila, Hamiltona līcis to savieno ar Atlantijas okeāna Grosvotera līci.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Atpilis Ezers Latvijā, Trikātas pagastā, platība - 4 ha; Atpiļu ezers.
- Liepsalas ezers ezers Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība — 35,4 ha, garums — 840 m, lielākais platums — 670 m, lielākais dziļums — 7,5 m, distrofs, bez noteces; Melnais ezers.
- Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers.
- Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers.
- Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū.
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
- kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem.
- intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.).
- Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
- Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības.
- Luāra Francijas lielākā upe ("Loire"), garums - 1012 km, izteka Sevēnos 1424 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Biskajas līcī.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- Francijas Gviāna Francijas valdījums Dienvidamerikas ziemeļaustrumos (fr. val. "Guyane Francaise"), platība - 91000 kvadrātkilometru, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Brazīliju un Surinamu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Gabona Gabonas Republika - valsts Ekvatoriālajā Āfrikā (fr. val. "Le Gabon"), platība - 267667 kvadrātkilometri, 1515000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Librevilla, administratīvais iedalījums - 9 provinces, robežojas ar Ekvatoriālo Gvineju, Kamerūnu un Kongo Republiku, apskalo Atlantijas okeāns (ziemeļu daļu - Gvinejas līcis).
- Džordžtauna Gajānas galvaspilsēta ("Georgetown"), osta pie Demeraras ietekas Atlantijas okeānā, 238000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Bandžula Gambijas galvaspilsēta (angļu val. "Banjul"), jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
- Akra Ganas galvaspilsēta (angļu valodā "Accra"), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.).
- propilajs Grezni vārti uz Atēnu akropoli.
- atēnieši Grieķijas galvaspilsētas Atēnu iedzīvotāji.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs (grieķu val.: "Αθήνα"), atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un pīrejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.).
- Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu.
- Salmonejs grieķu mitoloģijā - Aiola un Ainaretes dēls, Krēteja, Sīsifa un Atamanta brālis, kuru Zevs sodīja par nekaunīgu lepnību nosperot ar zibeni.
- Partenopajs Grieķu mitoloģijā - Arkādijas nimfas Atalantes dēls.
- Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles.
- Egejs grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieks, Pandīona un Tēseja tēvs, kurš ieguva augstāko varu Atēnās, bet ielēca jūrā, kad Tēsejs pēc uzvaras atgriežoties no Krētas steigā bija aizmirsis nomainīt buras; jūra vēlāk tika nodēvēta pa Egejas jūru.
- Faidra Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdniece, Krētas valdnieku Mīnoja un Pāsifajas meita, Ariadnes māsa, Tēseja otrā sieva, kas iemīlējusi savu padēlu Hipolitu.
- Prokrīda Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Erehteja meita, mednieka Kefala sieva, viņu dēls bija Arkīsijs, Odiseja vectēvs.
- Pallants grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona jaunākais dēls, Aigeja brālis un Tēseja tēvocis, ko Tēsejs nogalināja.
- Filomēla Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, kuras māsa Prokne bija Trāķiešu valdnieka Tēreja sieva.
- Prokne Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Pandīona meita, Trāķijas valdnieka Tēreja sieva.
- Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls.
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Erihtonijs Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, dievu Hēfaista un Gajas dēls, kas iedibināja lielos Panatēnajus, pilsētas svarīgākos ikgadējos svētkus.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
- Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru.
- hesperīdas Grieķu mitoloģijā - Atlanta meitas; galējos rietumos dārzā sargājušas Hēras zelta ābolus, ko nolaupīja Hērakls.
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs.
- Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās.
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo.
- Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā.
- Īkarijs grieķu mitoloģijā - dzīvoja Atikā, Maratonas tuvumā, no Dionīsa iemācījies darīt vīnu, aiznesa ganiem ādas maisu ar vīnu, kas dzērumā viņu nogalināja un apraka līķi.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
- Koronīda grieķu mitoloģijā - Fokīdas valdnieka Koroneja meita, ko vajāja Poseidons; lai glābtu no dieva mīlas iekāres, Atēna pārvērta viņu par vārnu.
- Pallants grieķu mitoloģijā - gigants, ko gigantomahijā nogalināja Atēna, novelkot tam ādu un izmantojot to aizsegam līdzīgi vairogam.
- Alēts grieķu mitoloģijā - Hērakla pēcnācējs, kas dzimis laikā, kad Hērakleidi atradās trimdā; ar viltu sagrāba Korintu, mēģināja iebrukt arī Atēnās.
- Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju.
- gorgonions grieķu mitoloģijā - īpašs vairogs ("Γοργόνειον") ar piestiprinātu gorgonas Medūzas galvu, visbiežāk to izmantoja Atēna un Zevs.
- Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte.
- Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva.
- moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām.
- Androgejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja un Pāsifajas dēls, kurš uzvarēja Panatēnaju spēlēs Atēnās, izraisot Atēnu valdnieka Egeja skaudību.
- Steneboja grieķu mitoloģijā - likiešu valdnieka Iobata (vai arkādiešu valdnieka Atīda) meita, Tīrintas valdnieka Proita sieva, Līsipes, Īfiansas un Īfinojas māte, kura veltīgi pūlējās savaldzināt Bellerofontu, kam Proits bija devis patvērumu.
- Nefele Grieķu mitoloģijā - mākoņu dieviete, kura miniju cilts vadonim Boiotijā Atamantam dzemdēja dēlu Frisku un meitu Helli.
- Kefals Grieķu mitoloģijā - mednieks, kurš bija apprecējis Atēnu valdnieka Erehteja meitu Prokrīdu.
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks.
- Helle Grieķu mitoloģijā - miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles meita, Friksa māsa.
- Erīda grieķu mitoloģijā - naida un ķildu dieviete, radīja strīdu starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kas bija par iemeslu Trojas karam.
- Hariklo Grieķu mitoloģijā - nimfa, Tēbu pareģa Teiresija māte, pēc kuras lūguma dieviete Atēna, kas Teiresijam bija atņēmusi acu gaismu, dāvāja viņam pareģa spējas.
- Kalipso Grieķu mitoloģijā - nimfa, titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, galējo rietumu salas Ogigijas valdniece, kas septiņus gadus nelaida prom no salas Odiseju, taču nespēja viņu piespiest aizmirst dzimteni.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
- Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja.
- Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis.
- Halirotijs grieķu mitoloģijā - Poseidona un nimfas Eiritas dēls, kuru tēvs sūtīja nocirst Atēnas svēto olīvu, bet cirvis viņu nāvīgi ievainoja; pēc cita mīta viņš mēģināja laupīt godu Alkipei un tika nogalināts.
- Arahne grieķu mitoloģijā - prasmīga rokdarbniece, kura aušanas sacensībās izaicināja Atēnu un kuru dieviete par sodu pārvērta par zirnekli.
- Marsijs Grieķu mitoloģijā - satīrs, kas atrada dievietes Atēnas pamesto flautu un iemācījās to lieliski spēlēt.
- Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs.
- Ino Grieķu mitoloģijā - Tēbu dibinātāja Kadma meita, boiotiešu valdnieka Atamanta otrā sieva, Friksa un Helles pamāte.
- Sterope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta meita, viena no plejādām.
- Merope grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones meita, viena no plejādām un vienīgā no viņām, kas apprecējusies ar mirstīgo - Korintas valdnieku Sīsifu; tāpēc Plejādu zvaigznājā spīd vājāk nekā tās māsas
- plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām.
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības.
- Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis.
- Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Eibūlejs grieķu mitoloģijā - Triptolema brālis un no Agras uz Atiku bēgošā Dēmetras priestera Trohila dēls.
- Nīke grieķu mitoloģijā - uzvaras personifikācija, atbilst romiešu Viktorijai; viens no uzvaras dievietes Atēnas epitetiem.
- Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu.
- Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru.
- Frikss Grieķu mitoloģijā - varonis, miniju cilts vadoņa Atamanta un mākoņu dievietes Nefeles dēls, Helles brālis.
- Alkione grieķu mitoloģijā - viena no plejādām, Atlanta meita, Posidona iemīļotā, boiotiešu valdnieka Hirieja māte.
- Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu.
- Deiona Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (briesmīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Enio Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Pemfredo Grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (negantā), kas dzīvoja Atlasa klanu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas.
- Pleistens grieķu mitoloģijā - viens no Pelopa dzimtas pārstāvjiem, dažādos avotos minēts vai nu kā Atreja dēls, vai arī kā paša Pelopa dēls.
- Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas.
- Kekrops Grieķu mitoloģijā - zemes dievība, puscilvēks, pusčūska, kuru dzemdējusi zemes dieviete Gaja, bijis pirmais valdnieks Atikā.
- Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus.
- Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
- Maja grieķu un romiešu mitoloģijā - vecākā no septiņām plejādēm, jūras nimfas Pleiones un titāna Atlanta septiņām meitām; no viņas vārda radies maija mēneša nosaukums.
- atpūtieši Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- atpūtnieki Gulbenes novada Litenes pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
- Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
- Bisava Gvinejas-Bisavas galvaspilsēta (angļu val. "Bissau"), osta Atlantijas okeāna krastā. 420000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju.
- Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila.
- eipatrīdi Ģints aristokrātija senajās Atēnās.
- Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m.
- Brazīlijas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeāna dienvidu daļā, uz rietumiem no Dienvidatlantijas grēdas, garums no dienvidiem uz ziemeļiem — \~3000 km, lielākais dziļums — 6537 m.
- Kanāriju lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā starp Āfrikas kontinentālo nogāzi un Ziemeļatlantijas grēdu, dziļums — >5000 m, lielākais dziļums — 6549 m, gultnē — sarkanais māls.
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam.
- Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
- Ineksesibla Ineksesibla sala - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu.
- nomofilakija Institūcija Senajās Atēnās, kas sastāvēja no 7 pilsoņiem, kuru uzdevums bija valsts dokumentu glabāšana, tautas sapulces un Piecu simtu padomes sēžu uzraudzība; līdzīga institūcija bija arī citās Senās Grieķijas polisās.
- Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
- Dublina Īrijas galvaspilsēta (angļu valodā "Dublin", īru valodā "Baile Atha Cliath"), atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
- ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība.
- atsevišķā brigāde izveidota 1919. g. 21. martā pēc Atsevišķā bataljona reorganizācijas un papildināšanas, pastāvēja līdz 1919. g. 15. jūlijam; Baloža brigāde.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski.
- Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski.
- atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji.
- Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m.
- asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos.
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m.
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cardigan Bay"), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m.
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m.
- Biskajas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, starp Franciju un Spāniju, platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 1715 m, lielākais - 5100 m.
- Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m.
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m.
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā).
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
- Česapīka līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Chesapeake Bay"), ASV piekrastē, garums — 315 km, platums — 6-30 km, lielākais dziļums — 27 m.
- Bristoles līcis jūras līcis Lielbritānijas dienvidrietumos ("Bristol Channel"), Atlantijas okeāna Ķeltu jūras līcis, garums - 230 km, platums pie ieejas - 126 km, dziļums - līdz 50 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 14,4 m.
- Floridas šaurums jūras šaurums starp Floridas pussalu un Kubas un Bahamu salām, savieno Meksikas līci un Atlantijas okeānu, garums — 651 km, mazākais platums — 80 km.
- Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. "Denmark Strait"), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m.
- Kabota šaurums jūras šaurums starp Ņūfaundlendas un Keipbretonas salu (angļu val. "Cabot Strait"), viens no galvenajiem šaurumiem, kas savieno Sentlorenca līci ar Atlantijas okeānu, garums — 195 km, platums — 103 km, dziļums — 300-400 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m.
- Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. "La Manche") kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. "English Channel").
- Dreika šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi un Dienvidšetlendas salām (angļu val. "Drake Passage"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - \~460 km, platums - līdz 1120 km, dziļums - līdz 5249 m.
- Bīgla šaurums jūras šaurums starp Ugunszemi ziemeļos un Ostes un Navarino salu dienvidos, savieno Atlantijas un Kluso okeānu (angļu val. "Canal Beagle"), garums - \~370 km, vidējais dziļums - 70-259 m, plūdmaiņu straumes līdz 2 km/h.
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
- Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
- Ādama kalns kalns Folklenda (Malvinu) salās (_Adam, Mount_), Lielbritānijas teritorijā Atlantijas okeāna dienvidos, augstums 700 m.
- Vidusatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu rietumos, Marokas centrālajā daļā.
- Antiatlass Kalnu grēda Atlasa kalnu sistēmas dienvidrietumos, Marokā, ziemeļos - Sirvas vulkāniskais masīvas, augstums - 3304 m, kas veido savienojumu ar Augsto Atlasu.
- Augstais Atlass kalnu grēda Atlasa rietumos ("Haut Atlas"), garums - \~700 km, rietumu daļā augstums - 3000-4000 m (augstākā virsotne - Tubkals - 4165 m), austrumos - līdz 1500 m.
- Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2456 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
- Mara grēda kalnu grēda Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumu daļā (port. val. “Serra do Mar”), Brazīlijā, augstums — līdz 1889 m, stāva nogāze pret Atlantijas okeānu.
- Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu.
- Sahāras Atlass kalnu grēdu un masīvu sistēma Atlasa dienvidos, Alžīrijā.
- Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.).
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- pas Kāršu spēlē - "Atsakos no izspēles" vai "Atzīstu, ka esmu zaudējis".
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- siļķe Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatīta gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 65 ģintis, \~230 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas - reņģe, brētliņa, palede.
- siļķzivis Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas dzimta ("Clupeidae"), izplatītas gk. Atlantijas un Klusajā okeānā, 20-50 ģinšu, \~190 sugu.
- Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu.
- klērūchs Kleruhijas iedzīvotājs ar Atēnu pilsonību, kam lozējot piešķirts klērs zemes.
- atradzieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Atradze" iedzīvotāji.
- logisti Kontrolieri Senajās Atēnās, kuri no ierēdņiem pēc amata gada notecējuma prasīja atskaiti par izlietoto valsts naudu.
- Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
- enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam.
- Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m.
- Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns.
- Adgoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukuma variants.
- Atguoniški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Atgoniški" nosaukums latgaliski.
- kroniji Krona svētki, ko Atēnās svinēja Hekatombaiona mēnesī (jūlija beigās), atbilst romiešu sāturnālijiem.
- brūnvēdera krūmputns krūmputnu suga ("Atrichornis clamos").
- rudvēdera krūmputns krūmputnu suga ("Atrichornis rufescens").
- rijnieki Krustpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Rijnieki" iedzīvotāji.
- atašāni Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
- atašānieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
- atašēnieši Krustpils novada Atašienes pagasta Atašienes ciema iedzīvotāji.
- herme Krūšu tēls jeb galva staba galā, ko Atēnās lietoja kā ceļa rādītāju; vēlāk sastopamas arī ar 2 galvām.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus.
- veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās.
- viļņainā lācīte lācīšu suga ("Atrichum undulatum").
- Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m.
- lācīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints ("Atrichum"), \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- LAP Latvijas Atdzimšanas partija.
- LAA Latvijas Attīstības aģentūra.
- Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Monrovija Libērijas galvaspilsēta ("Monrovia"), osta Atlantijas okeāna piekrastē, Sentpolas grīvā, 968000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Libērija Libērijas Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Liberia"), platība - 97754 kvadrātkilometri, 3441800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Monrovija, administratīvais iedalījums - 15 grāfistu, robežojas ar Sjerraleoni, Gvineju un Kotdivuāru, apskalo Atlantijas okeāns.
- Laplata Līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, Paranas un Urugvajas satekestuārs, garums - 320 km, platums - līdz 220 km, dziļums - 10-20 m.
- Fahsabloui Līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Faxafloi"), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini.
- Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs (Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos) ar trim muguras un divām anālām spurām.
- jūras asaris lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās; sarkanais asaris.
- Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Tristana da Kuņas salas Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas" sastāvdaļa (angļu val. "Tristan da Cunha Islands"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, platība - 201 kvadrātkilometrs, 263 iedzīvotāji (2014. g.), administratīvais centrs - Edinburga.
- Britānija Lielbritānijas alegorija no 18. gs. sākuma - sieviete ar Atēnas bruņucepuri galvā, jūru valdnieka Poseidona trijžuburi rokā un lauvu blakus.
- Lielbritānija Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos, Britu salās (angļu val. "Great Britan"), galvaspilsēta - Londona, administratīvais iedalījums - 4 karalistes daļas, robežojas ar Īriju, Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru.
- Bermuda Lielbritānijas valdījums (angļu val. "Bermuda") Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, atrodas >900 km no Ziemeļamerikas kontinenta, platība – 53,3 kvadrātkilometri, administratīvais centrs – Hamiltona, administratīvais iedalījums – 9 kopienas un 2 municipalitātes; Bermudu salas.
- Liepsala Liepsalas ezers - atrodas Teiču purva dienvidu daļā, Atašienes pagastā, 111,3 m vjl., platība - 35,4 ha, garums - 840 m, lielākais platums - 670 m, lielākais dziļums - 7,5 m, distrofs, bez noteces.
- Melnais ezers Liepsalas ezers Atašienes pagastā.
- galalietotāja licences līgums likumīga vienošanās starp programmas ražotāju un pircēju. Atzīmi par šo vienošanos parasti vai nu ieraksta uz programmatūras pakotnes, vai arī instalēšanas laikā izspīdina uz displeja ekrāna.
- atlantisks Ļoti spēcīgs (spēka ziņā līdzīgs grieķu mīta varonim milzim Atlantam).
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
- Īrijas jūra malas jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Irish Sea"), starp Lielbritānijas salu austrumos un Īrijas salu rietumos, ar Atlantijas okeānu savieno Ziemeļu un Sentdžordža šaurums, platība — 47000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 43 m, lielākais dziļums — 159 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 6,1 m.
- Labradoras jūra malas jūra Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Labrador Sea"), starp Grenlandi un Labradoras pussalu, platība - 841000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4316 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 4 m.
- Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
- Mariensee Marindzes muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Atašienes pagastā.
- Mariņezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
- Mariensejas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
- Marindzes ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
- Marijas ezers Marinzejas ezers Atašienes pagastā.
- Rabāta Marokas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, Regregas grīvā, 1,7 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
- Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- atmiņas elements mazākā konstruktīvi nobeigtā atmiņas daļa, kurā var glabāt vienu informācijas vienību. Atmiņas elementu veidošanā var tikt izmantotas vides elektriskās, magnētiskās, optiskās vai akustiskās īpašības.
- merlūza Mencu dzimtas jūras zivs, kurai apakšžoklis ir garāks par augšžokli; biežāk sauc par heku (parastais heks, sudrabotais heks); gk. izplatīta Atlantijas okeānā.
- menca Mencveidīgo zivju kārtas dzimta ("Gadidae"), pie kuras pieder, piemēram, Atlantijas menca.
- bālotne Meža balodene ("Atriplex hastatum").
- bālotnīte Meža balodene ("Atriplex hastatum").
- Ogigs Mītisks Atikas valdnieks, kura laikā plūdi izpostījuši visu zemi.
- plasticitātes skaitlis mitruma daudzuma starpība starp plasticitātes augšējo un apakšējo robežu; Aterberga skaitlis.
- atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelis modelis, kas apraksta Starptautiskās standartizēšanas organizācijas ieteiktos atvērto sistēmu uzbūves un mijiedarbības vispārējos principus un ko izmanto datoru tīklu protokolu standartu izstrādāšanai. Atbilstoši šim modelim datoru tīklu funkcijas un protokoli ir hierarhiski strukturēti un veido septiņus slāņus (fizikālo, datu posma, tīkla, transporta, sesijas, attēlošanas un lietojuma slānī).
- Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls.
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg.
- gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!".
- beladonna Nakteņu dzimtas ģints ("Atropa"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas.
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
- Naitingeila sala neapdzīvota sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 2,6 kvadrātkilometri.
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
- Abroļuša arhipelāgs nelielu salu grupa Atlantijas okeānā (_Abrolhos, Arquipélago dos_), Dienvidamerikas piekrastē, Baijas štata dienvidos.
- Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja.
- atpūtnieki Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- atpūtieši Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas"Atpūtas" iedzīvotāji.
- Nikaja Neretas pietekas Atašas nosaukums tās augštecē.
- Nigērija Nigērijas Federatīvā Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "Nigeria"), Gvinejas līča krastā, platība - 923768 kvadrātkilometri, 149229000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Abudža, administratīvais iedalījums - 36 štati un 1 teritorija, robežojas ar Beninu, Nigēru, Čadu un Kamerūnu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Tafilaleta Oāžu grupa Marokas dienvidaustrumos ("Tafilalet"), starp Atlasa grēdām un Giras hamādu, tektoniskā ielejā, ko šķērso izžūstošās upes Ziza un Gerisa, iedzīvotāji gk. berberi.
- Atlantijas slieksnis okeāna dibena pacēlums starp Grenladi, Islandi, Farēru un Šetlendu salām, veido robežu starp Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu, dziļums - \~600 m.
- dīķis Okeāns (parasti par Atlantijas okeānu), jūra.
- organizācija CODASYL organizācija, kas izveidota ASV 1959. g. datu apstrādes valodu izstrādāšanai (angļu "COnference on DAta SYstems Language")
- Abidžana Ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu "Abidjan", galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju.
- Īrija Otra lielākā (aiz Lielbritānijas) sala Britu salu arhipelāgā (Īru valodā "Eire", angļu valodā "Ireland"), platība - 84400 kvadrātkilometru, no Lielbritānijas salas atdala Īrijas jūra, Sentdžordža un Ziemeļu šaurums, rietumos Atlantijas okeāns.
- Parana Otra lielākā upe Dienvidamerikā (sp. val. "Rio Parana"), Brazīlijā, Argentīnā, Paragvajas robežupe, sākas Brazīlijas plakankalnē satekot Paranaibai un Riugrandi, garums - 3150 km, kopā ar Riugrandi 4380 km, lejtecē saplūstot ar Urugvaju un ietekot Atlantijas okeānā, veido estuāru - Laplatas līci.
- polemarhs Otrais Atēnu arhonts, kas pārzināja kara būšanas un bija kara vadonis.
- Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
- Valdivijas sēklis pacēlums Vaļu grēdā Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums — 892 m.
- Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja.
- Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju.
- Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
- sievpaparde Paparžu klases dzimta ("Athyriaceae"), kuras pārstāvjiem sporangiju kopas sedz pusmēnesveida, nierveida, kupolveida vai ovāls plīvurs, \~15 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- vilkogas Parastā beladonna jeb melnā velnoga ("Atropa belladona").
- Hippoglossus hippoglossus parastais jeb Atlantijas paltuss.
- parists partiju apvienības _Attīstībai/Par!_ atbalstītājs.
- Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem (Ziemeļamerika un Dienvidamerika), platība - 42,5 miljoni kvadrātkilometru, \~784 miljoni iedzīvotāju, austrumu krastus apskalo Atlantijas okeāns, rietumu - Klusais okeāns, ziemeļu - Ziemeļu Ledus okeāns.
- Grenlande Pasaules lielākā sala, Dānijas autonoma sastāvdaļa, kas ietver arī nelielās blakussalas (dāņu valodā "Gronland", eskimosu valodā "Kalaallit nunaat"), platība - 2166089 kvadrātkilometri, 57600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Nūka, iedalījums - 4 pašvaldības un 1 nacionālais parks, 80% no teritorijas aizņem Grenlandes ledus vairogs ar biezumu līdz 3416 m, apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un Atlantijas okeāns.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā.
- Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā.
- Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m.
- Atavalpa Pēdējais inku impērijas valdnieks (Atahualpa; 1502.-1533. g.) pēc spāņu kolonizācijas.
- pundurītis Pelējumgraužu dzimtas ģints ("Atomaria"), sīkas, 1-2,5 mm garas vaboles, barojas ar sēnēm, >60 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu.
- Dipils Perikla laikā celtie vārti Atēnās.
- Atradze Pērses labā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 5 km; Lielā Atradze.
- Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos.
- AUI piesaistes bloka saskarne (angļu "Attachment Unit Interface").
- Santusa Pilsāta Brazīlijas dienvidaustrumos (port. val. "Santos"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā (tilti savieno ar kontinentu), Sanpaulu priekšosta Atlantijas okeāna Santusas līča krastā, 409000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agvāta Pilsēta Alžīrijā (fr. "Laghouat", angļu "Laghwat"), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lobitu Pilsēta Angolā ("Lobito"), Bengelas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 129000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Namibe Pilsēta Angolā ("Namibe"), provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 86400 iedzīvotāju (2008. g.).
- Bengela Pilsēta Angolā, Atlantijas okeāna piekrastē, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Laplata Pilsēta Argentīnā ("La Plata"), Atlantijas okeāna Laplatas līča krastā, Buenosairesas provinces administratīvais centrs, 649000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mara del Plata pilsēta Argentīnā (“Mar del Plata”), Buenosairesas provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 605300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Komodora Rivadavija pilsēta Argentīnā, Atlantijas okeāna Sanhorhes līča krastā, 177000 iedzīvotāju (2010. g.), universitāte (dib. 1961. g.).
- Baijablanka Pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā, osta Atlantijas okeāna Elrinkona līča krastā, 313000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Riogaljegosa Pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ataskadero Pilsēta ASV ("Atascadero"), Kalifornijas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ataskosita Pilsēta ASV ("Atascocita"), Teksasas štatā, 65800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ečisona Pilsēta ASV ("Atchison"), Kanzasas štatā, 10770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Alabamas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Džordžijas štatā, \~60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Ohaio štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Teksasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Tenesī štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atlanta Pilsēta ASV ("Atlanta"), Džordžijas štata administratīvais centrs, 456000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1847. g.
- Atlantiksitija Pilsēta ASV ("Atlantic City"), Ņūdžersijas štatā, 39500 iedzīvotāju (2015. g.), viens no lielākajiem kūrortiem pasaulē.
- Etmora Pilsēta ASV ("Atmore"), Alabamas štata dienvidu daļā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etvotera Pilsēta ASV ("Atwater"), Kalifornijas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortetkinsona Pilsēta ASV ("Fort Atkinson"), Viskonsinas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Floridas štata dienvidos, Atlantijas okeāna krastā, 430300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filadelfija Pilsēta ASV ("Philadelphia"), Pensilvānijas štatā, jūras osta Delavēras krastos, 150 km no Atlantijas okeāna, 1560300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virdžīnijabīča Pilsēta ASV ("Virgina Beach"), Virdžīnijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē, 451000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpālmbīča Pilsēta ASV ("West Palm Beach"), Floridas štatā, Atlantijas okeāna krastā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Providensa Pilsēta ASV (angļu val. "Providence"), Rodailendas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna Naragansetas līča krastā, 179200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžporta Pilsēta ASV, Konektikutas štatā ("Bridgeport"), Atlantijas okeāna Longailendas šauruma piekrastē, 147600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Bostona Pilsēta ASV, Masačūsetsas štata administratīvais centrs, osta pie Atlantijas okeāna, 655800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atnanga-Puhaime Pilsēta Austrijā ("Attnang-Puchheim"), Augšaustrijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Abaetetuba pilsēta Brazīlijā (_Abaetetuba_), Paras štatā, Atlantijas okeāna Maražo līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Arakažu Pilsēta Brazīlijā ("Aracaju"), Atlantijas okeāna krastā, Seržipi štata administratīvais centrs, 668000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kanoasa Pilsēta Brazīlijā ("Canoas"), Riugrandi du Sula štatā, Portualegri anglomerācijā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 323800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Iļeusa Pilsēta Brazīlijā ("Ilheus"), Baijas štatā, jūras osta pie Kašueiras ietekas Atlantijas okeānā, 148500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itabuna Pilsēta Brazīlijā ("Itabuna"), Baijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 199700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Olinda Pilsēta Brazīlijā ("Olinda"), Pernambuku štatā, Atlantijas okeāna krastā, 389500 iedzīvotāju (2015. g.).
- Vitorija Pilsēta Brazīlijā ("Vitoria"), osta Atlantijas okeāna krastā, Espiritu Santu štata administratīvais centrs, 320000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fortaleza Pilsēta Brazīlijā (port. val. "Fortaleza"), Searas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Paranagva Pilsēta Brazīlijā, Paranas štatā, Paragvajas brīvosta Atlantijas okeāna krastā, 133800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Riodežaneiro Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanvisenti Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Masejo Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Maceio"), Alagoasas štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1089000 iedzīvotāju (2007. g.); Maseio.
- Natala Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Resifi Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Recife"), Pernambuku štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Salvadora Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Salvador"), osta Atlantijas okeāna krastā, Baijas štata administratīvais centrs, 2,8 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Parnaiba Pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos, pie Parnaibas ietekas Atlantijas okeānā, \~300000 iedzīvotāju.
- Kopjapo Pilsēta Čīlē, pie Panamerikas autoceļa, Atakamas reģiona administratīvais centrs, 158400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Anglē Pilsēta Francijā ("Anglet"), Aktivānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Atismona Pilsēta Francijā ("Athismons"), Ildefransas reģiona Esonas departamentā, 30400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bresta Pilsēta Francijā ("Brest"), Bretaņas reģiona Finistēras departamentā, Atlantijas okeāna Iruā līča piekrastē, 141300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nante Pilsēta Francijā ("Nantes"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 285000 iedzīvotāju (2010. g.), osta Atlantijas okeāna Luāras estuāra krastā (50 km no okeāna krasta).
- Orvo Pilsēta Francijā ("Orvault"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 24500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Po Pilsēta Francijā ("Pau"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 81200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rezē Pilsēta Francijā ("Rezé"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senerblēna Pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sennazēra Pilsēta Francijā ("Saint-Nazaire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 67000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sensebastjēna pie Luāras pilsēta Francijā ("Saint-Sébastien-sur-Loire"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vertū Pilsēta Francijā ("Vertou"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kajenna Pilsēta Francijas aizjūras valdījumā Gviānā ("Cayenne"), Atlantijas okeāna piekrastē, Franču Gviānas reģiona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Baijonna Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Bayonne"), Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.).
- Biarica Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Biarritz"), Biskajas līča krastā, Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.); Miarice.
- Havra Pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (fr. val. "Le Havre"), Augšnormandijas reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Atlantijas okeāna piekrastē, naftas vads līdz Parīzei.
- Kuru Pilsēta Franču Gviānā ("Kourou"), Atlantijas okeāna piekrastē, 25200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Portžantila Pilsēta Gabonā, Atlantijas okeāna un Gabonas līča krastā, Piejūras Ogove provinces administratīvais centrs, 109200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Korivertona Pilsēta Gajānā ("Corriverton"), Atlantijas okeāna piekrastē, 11500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Lindena Pilsēta Gajānā ("Linden"), \~100 km no Atlantijas okeāna piekrastes, 29500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Rozhola Pilsēta Gajānā ("Rose Hall"), Atlantijas okeāna piekrastē, 39600 iedzīvotāju (2009. g.).
- Enridžaina Pilsēta Gajānā, Atlantijas okeāna piekratē, 12400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Ņūamsterdama Pilsēta Gajānā, Atlantijas okeāna piekratē, 16000 iedzīvotāju (2002. g.).
- Keipkosta Pilsēta Ganā ("Cape Coast"), Atlantijas okeāna Gvinejas līča piekrastē, 82300 iedzīvotāju (2000. g.).
- Keta Pilsēta Ganā, Atlantijas okeāna piekrastē, 24600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ajivarvara pilsēta Grieķijā ("Αγία Βαρβάρα"), Atikas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajaparaskeve pilsēta Grieķijā ("Αγία Παρασκευή"), Atikas perifērijā, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajoanargirija pilsēta Grieķijā ("Άγιοι Ανάργυροι"), Atikas perifērijā, 34200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosstefana pilsēta Grieķijā ("Άγιος Στέφανος"), Atikas perifērijā, 10000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Egaleja pilsēta Grieķijā ("Αιγάλεω"), Atikas perifērijā, 69900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Egina pilsēta Grieķijā ("Αίγινα"), Atikas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Alima pilsēta Grieķijā ("Άλιμος"), Atikas perifērijā, 41700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anavisa pilsēta Grieķijā ("Ανάβυσσος"), Atikas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Antusa pilsēta Grieķijā ("Ανθούσα"), Atikas perifērijā, 2130 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anikse pilsēta Grieķijā ("Άνοιξη"), Atikas perifērijā, 6500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Anoliosija pilsēta Grieķijā ("Άνω Λιόσια"), Atikas perifērijā, 33600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Argirupole pilsēta Grieķijā ("Αργυρούπολη"), Atikas perifērijā, 34100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Artemida pilsēta Grieķijā ("Αρτέμιδα"), Atikas perifērijā, 21500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aspropirga pilsēta Grieķijā ("Ασπρόπυργος"), Atikas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Avlonas pilsēta Grieķijā ("Αυλώνας"), Atikas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Afidnesa pilsēta Grieķijā ("Αφίδνες"), Atikas perifērijā, 3600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aharne pilsēta Grieķijā ("Αχαρνές"), Atikas perifērijā, 106900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vare Pilsēta Grieķijā ("Βάρη"), Atikas perifērijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Varnavas Pilsēta Grieķijā ("Βαρνάβας"), Atikas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vula Pilsēta Grieķijā ("Βούλα"), Atikas perifērijā, 28400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vuljagmene Pilsēta Grieķijā ("Βουλιαγμένη"), Atikas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vrilisija Pilsēta Grieķijā ("Βριλήσσια"), Atikas perifērijā, 30700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vironas Pilsēta Grieķijā ("Βύρωνας"), Atikas perifērijā, 61300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galatas pilsēta Grieķijā ("Γαλατάς"), Atikas perifērijā, 2600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Galace pilsēta Grieķijā ("Γαλάτσι"), Atikas perifērijā, 59300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Gerakas pilsēta Grieķijā ("Γέρακας"), Atikas perifērijā, 29900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glika Nera pilsēta Grieķijā ("Γλυκά Νερά"), Atikas perifērijā, 11050 iedzīvotāju (2011. g.).
- Glifada pilsēta Grieķijā ("Γλυφάδα"), Atikas perifērijā, 87300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dafne pilsēta Grieķijā ("Δάφνη"), Atikas perifērijā, 22900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Dionisa pilsēta Grieķijā ("Διόνυσος"), Atikas perifērijā, 40200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drapecona pilsēta Grieķijā ("Δραπετσώνα"), Atikas perifērijā, 14000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Drosija pilsēta Grieķijā ("Δροσιά"), Atikas perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ekale pilsēta Grieķijā ("Εκάλη"), Atikas perifērijā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eleisīna Pilsēta Grieķijā ("Ελευσίνα"), Atikas perifērijā, 24900 iedzīvotāju (2011. g.); Elefsina.
- Elliniko pilsēta Grieķijā ("Ελληνικό"), Atikas perifērijā, 17300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eritresa pilsēta Grieķijā ("Ερυθρές"), Atikas perifērijā, 3350 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zefire Pilsēta Grieķijā ("Ζεφύρι"), Atikas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Zografu Pilsēta Grieķijā ("Ζωγράφου"), Atikas perifērijā, 71000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iliupole pilsēta Grieķijā ("Ηλιούπολη"), Atikas perifērijā, 78200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iraklija pilsēta Grieķijā ("Ηράκλειο"), Atikas perifērijā, 49600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Trakomakedones Pilsēta Grieķijā ("Θρακομακεδόνες"), Atikas perifērijā, 6200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Iliona pilsēta Grieķijā ("Ίλιον"), Atikas perifērijā, 84800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaisariani pilsēta Grieķijā ("Καισαριανή"), Atikas perifērijā, 26500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalamosa pilsēta Grieķijā ("Κάλαμος"), Atikas perifērijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kaliteja pilsēta Grieķijā ("Καλλιθέα"), Atikas perifērijā, 100600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kalivja Torika pilsēta Grieķijā ("Καλύβια Θορικού"), Atikas perifērijā, 14400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kamatera pilsēta Grieķijā ("Καματερó"), Atikas perifērijā, 28400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kapandrite pilsēta Grieķijā ("Καπανδρίτι"), Atikas perifērijā, 4200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kerateja pilsēta Grieķijā ("Κερατέα"), Atikas perifērijā, 11200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Keratsini pilsēta Grieķijā ("Κερατσίνι"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, 77100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kifisija pilsēta Grieķijā ("Κηφισιά"), Atikas perifērijā, 47300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Koridala pilsēta Grieķijā ("Κορυδαλλός"), Atikas perifērijā, 63400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Krionere pilsēta Grieķijā ("Κρυονέρι"), Atikas perifērijā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kropija pilsēta Grieķijā ("Κρωπία"), Atikas perifērijā, 30300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kitira pilsēta Grieķijā ("Κύθηρα"), Atikas perifērijā, 4000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lavreotike pilsēta Grieķijā ("Λαυρεωτική"), Atikas perifērijā, 25100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Lavriona pilsēta Grieķijā ("Λαύριο"), Atikas perifērijā, 9900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Legrena pilsēta Grieķijā ("Λεγρενά"), Atikas perifērijā, 450 iedzīvotāju (2011. g.).
- Likovrise pilsēta Grieķijā ("Λυκόβρυση"), Atikas perifērijā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Magula pilsēta Grieķijā ("Μαγούλα"), Atikas perifērijā, 4700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mandra pilsēta Grieķijā ("Μάνδρα"), Atikas perifērijā, 12900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Maratona pilsēta Grieķijā ("Μαραθώνας"), Atikas perifērijā, 33400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Markopula Mesogaja pilsēta Grieķijā ("Μαρκόπουλο Μεσογαίας"), Atikas perifērijā, 20000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Markopola Oropa pilsēta Grieķijā ("Μαρκόπουλο Ωρωπού"), Atikas perifērijā, 2550 iedzīvotāju (2011. g.).
- Marusi Pilsēta Grieķijā ("Μαρούσι"), Atikas perifērijā, 72300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Megara pilsēta Grieķijā ("Μέγαρα"), Atikas perifērijā, 36900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metana pilsēta Grieķijā ("Μέθανα"), Atikas perifērijā, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Melisija pilsēta Grieķijā ("Μελίσσια"), Atikas perifērijā, 22700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Metamorfose pilsēta Grieķijā ("Μεταμόρφωση"), Atikas perifērijā, 29900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Moshata pilsēta Grieķijā ("Μοσχάτο"), Atikas perifērijā, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neaeritraja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ερυθραία"), Atikas perifērijā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neajonja pilsēta Grieķijā ("Νέα Ιωνία"), Atikas perifērijā, 67100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neamakre pilsēta Grieķijā ("Νέα Μάκρη"), Atikas perifērijā, 16700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neapentele pilsēta Grieķijā ("Νέα Πεντέλη"), Atikas perifērijā, 7200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neasmirni pilsēta Grieķijā ("Νέα Σμύρνη"), Atikas perifērijā, 73100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neafiladelfeja pilsēta Grieķijā ("Νέα Φιλαδέλφεια"), Atikas perifērijā, 25700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neahalkidona pilsēta Grieķijā ("Νέα Χαλκηδόνα"), Atikas perifērijā, 9800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Neopsihika pilsēta Grieķijā ("Νέο Ψυχικό"), Atikas perifērijā, 10100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Nikeja pilsēta Grieķijā ("Νίκαια"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, 89400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pajanija pilsēta Grieķijā ("Παιανία"), Atikas perifērijā, 26700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Palaja Fokaja pilsēta Grieķijā ("Πάλαια Φώκαια"), Atikas perifērijā, 2700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Paleofalira pilsēta Grieķijā ("Παλαιό Φάληρο"), Atikas perifērijā, 64000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Palline pilsēta Grieķijā ("Παλλήνη"), Atikas perifērijā, 16400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Papagu pilsēta Grieķijā ("Παπάγου"), Atikas perifērijā, 13700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pireja pilsēta Grieķijā ("Πειραιάς"), Atikas perifērijā, Atēnu piepilsēta, osta Egejas jūras Saronas līča krastā, 449000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pentēle pilsēta Grieķijā ("Πεντέλη"), Atikas perifērijā, 34900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Perama pilsēta Grieķijā ("Πέραμα"), Atikas perifērijā, 25400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Petrupole pilsēta Grieķijā ("Πετρούπολη"), Atikas perifērijā, 59000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pefki pilsēta Grieķijā ("Πεύκη"), Atikas perifērijā, 21400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Pikerme pilsēta Grieķijā ("Πικέρμι"), Atikas perifērijā, 2000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Polidendre Pilsēta Grieķijā ("Πολυδένδρι"), Atikas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Portorafte pilsēta Grieķijā ("Πόρτο Ράφτη"), Atikas perifērijā, 9700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rafina pilsēta Grieķijā ("Ραφήνα"), Atikas perifērijā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Rodopole Pilsēta Grieķijā ("Ροδόπολη"), Atikas perifērijā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Salamina Pilsēta Grieķijā ("Σαλαμίνα"), Atikas perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 25900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Spata Pilsēta Grieķijā ("Σπάτα"), Atikas perifērijā, 12300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sikamina Pilsēta Grieķijā ("Συκάμινο"), Atikas perifērijā, 1600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tavra Pilsēta Grieķijā ("Ταύρος"), Atikas perifērijā, 15000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Troezena Pilsēta Grieķijā ("Τροιζήνα"), Atikas perifērijā, 670 iedzīvotāju (2011. g.).
- Imita pilsēta Grieķijā ("Υμηττός"), Atikas perifērijā, 10700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Filoteja pilsēta Grieķijā ("Φιλοθέη"), Atikas perifērijā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.).
- File pilsēta Grieķijā ("Φυλή"), Atikas perifērijā, 46000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Haidare pilsēta Grieķijā ("Χαϊδάρι"), Atikas perifērijā, 46900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Halandre pilsēta Grieķijā ("Χαλάνδρι"), Atikas perifērijā, 74200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Holarga pilsēta Grieķijā ("Χολαργός"), Atikas perifērijā, 30800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Psihika pilsēta Grieķijā ("Ψυχικό"), Atikas perifērijā, 9500 iedzīvotāju (2011. g.).
- Opora pilsēta Grieķijā ("Ωρωπός"), Atikas perifērijā, 33800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosdimitrisa pilsēta Grieķijā (Άγιος Δημήτριος"), Atikas perifērijā, 71300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajosjanisa Retnisa pilsēta Grieķijā, Atikas perifērijā ("Άγιος Ιωάννης Ρέντης"), 16000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Mula Pilsēta Gvadelupas salā ("Le Mule"), Francijas aizjūras teritorijā, Atlantijas okeāna piekrastē, 22400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kapaitjēna Pilsēta Haiti, Ziemeļu departamenta administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 130000 iedzīvotāju (2003. g.).
- Laseiba Pilsēta Hondurasā ("La Ceiba"), Atlantidas departamenta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 156400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Etinraja Pilsēta Īrijā ("Athenry"), Konahtas provincē, 4800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Etaja Pilsēta Īrijā ("Athy"), Lensteras provincē, 9600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Atlona Pilsēta Īrijā ("Athlone"), Konahtas provincē, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Atella Pilsēta Itālijā ("Atella"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 3800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atesa Pilsēta Itālijā ("Atessa"), Abruco reģiona Kjeti provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atri Pilsēta Itālijā ("Atri"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atripalda Pilsēta Itālijā ("Atripalda"), Kampānijas reģiona Avellīno provincē, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Acugi pilsēta Japānā (_Atsugi_, 厚木市), Kanagavas prefektūrā.
- Acumi pilsēta Japānā (_Atsumi_), Jamagatas prefektūrā.
- Helifeksa Pilsēta Kanādā ("Halifax"), Jaunskotijas provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 282900 iedzīvotāju (2006. g.).
- Sidni Pilsēta Kanādā ("Sydney"), Jaunskotijas provincē, Keipbretonas salā, Atlantijas okeāna piekrastē, 31600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Almati pilsēta Kazahstānā ar īpašas nozīmes statusu, 1514300 iedzīvotāju (2014. g.), Kazahstānas galvaspilsēta 1929.-1997. g., pilsētas tiesības kopš 1867. g., (citās valodās saucās Alma-Ata), atrodas Aizilijas Alatau ziemeļu piekājē 650-950 m virs jūras līmeņa, Lielās un Mazās Almantikas krastos.
- Kulsari Pilsēta Kazahstānā, Atirau apgabalā, rajona administratīvais centrs, 55700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 2001. g.
- Barrankilja Pilsēta Kolumbijas ziemeļos (sp. val. "Barranquilla"), Atlantiko departamenta administratīvais centrs, jūras un upes osta Magdalenas krastā, 12 km no ietekas Karību jūrā, 1,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Puentnuāra Pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sanpedro Pilsēta Kotdivuārā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lejassasandras reģiona administratīvais centrs, 145000 iedzīvotāju (1988. g.).
- Atkarska Pilsēta Krievijā, Saratovas apgabala rietumu daļā, 92 km uz ziemeļrietumiem no Saratovas, pie Atkaras upes ietekas Medvedicā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1780. g.
- Kaibarjena Pilsēta Kubā ("Caibarien"), Viljaklaras provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 37900 iedzīvotāju (2007. g.).
- Barakoa Pilsēta Kubā, Gvantanamas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 81800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Moa Pilsēta Kubā, Olginas provincē, osta Atlantijas okeāna krastā, 57700 iedzīvotāju (2002. g.).
- Viļaka Pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs.
- Hārpera Pilsēta Libērijā ("Harper"), osta Atlantijas okeāna krastā, 20800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Ain Harūda pilsēta Marokā (_Ain Harrouda_), Lielās Kasablankas reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē.
- El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā.
- Sāfī Pilsēta Marokā ("Safi"), Dukālas-Abdas reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 284800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Sīdī Īfnī pilsēta Marokas dienvidrietumos ("Sidi Ifni"), Sūsa-Māsa-Draa reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 20000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Savīra Pilsēta Marokas rietumos ("Essaouira"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 78000 iedzīvotāju ("2014. g.).
- Kasablanka Pilsēta Marokas rietumos (sp. val. "Casablanca", arābu val. "Ad-Dār al Baidā"), Atlantijas okeāna krastā, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Dārelbeida.
- Rāiša Pilsēta Marokas ziemeļrietumos ("Larache"), zvejas osta Atlantijas okeāna krastā, 121200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Volfišbeja Pilsēta Namībijā, Erongo reģionā, Atlantijas okeāna piekrastē, 27400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Liderica Pilsēta Namībijā, Hardapas reģionā, osta Atlantijas okeāna krastā, 17000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Faru Pilsēta Portugālē ("Faro"), apgabala administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 64600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Majagvesa Pilsēta Puertoriko salas rietumu piekrastē, osta Atlantijas okeāna krastā, 78600 iedzīvotāju (2000. g.).
- Sanhuana Pilsēta Puertoriko salas ziemeļos, Puertoriko Sadraudzības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 416000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aresibo Pilsēta Puertoriko salas ziemeļu daļā ("Arecibo"), pašvaldības administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 102200 iedzīvotāju (2006. g.).
- Ajūna Pilsēta Rietumsahārā (arābu valodā "El-Aaisn"), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta "de jure".
- Rifiska Pilsēta Senegālā, Dakaras piepilsēta, osta Atlantijas okeāna krastā, 162100 iedzīvotāju (2007. g.).
- Agvarda pilsēta Spānijā (_A Guarda_), Galisijas autonomā apgabala dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē.
- Vigo Pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, Pontebedras provincē, Atlantijas okeāna piekrastē, 297700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akoruņa pilsēta Spānijā, Galisijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, 244800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atabeja Pilsēta Turcijā ("Atabey"), Ispartas ilā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atkaradžalara Pilsēta Turcijā ("Atkaracalar"), Čerkešas ilā, 1900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Čobanlara Pilsēta Turcijā, Atjonkarahisaras ilā, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atendorna Pilsēta Vācijā ("Attendorn"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Atēnas pilsētvalsts Atikā Senajā Grieķijā, kas izveidojās \~9. gs. p. m. ē., piedzīvoja uzplaukumu \~6.-5. gs. p. m. ē., 146. g. p. m. ē. iekaroja Roma.
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs.
- Dēlas savienība pirmā Atēnu piejūras pilsētu un Egejas jūras salu savienība, kas tika nodibināta 478. g. p. m. ē., lai apvienotu polisas cīņā pret Persiju; sapulces notika Dēlas salā Apollona templī; likvidēta 404. g. p. m. ē.
- Lielais Ņūfaundlendas sēklis plašs sēklis Atlantijas okeānā (“Grand Newfoundland Bank”), pie Ņūfaundlendas salas dienvidaustrumu krastiem, dziļums — pārsvarā <100 m, mazākais — 5,5 m (Vērdžina klints), gultnē — smilts, grants, oļi, viens no bagātīgākajiem zvejas rajoniem pasaulē (mencas, siļķes).
- Portugāle Portugāles Republika - valsts Eiropas dienvidrietumos (portugāļu valodā "Portugal"), atrodas Pireneju pussalas rietumu daļā, platība - 92345 kvadrātkilometri, 10707900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lisabona, administratīvais iedalījums - 18 apgabalu, 2 autonomi reģioni, robežojas ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Madeiras autonomais reģions Portugāles Republikas autonoms reģions, atrodas Atlantijas okeānā \~1200 km uz dienvidrietumiem no valsts kontinentālās daļas, administratīvais centrs — Funšala, platība — 801 kvadrātkilometrs, 267800 iedzīvotāju (2011. g.), 11 municipalitātes.
- Lisabona Portugāles Republikas galvaspilsēta (portugāļu valodā "Lisboa") un apgabala centrs, atrodas pie Težu ("Tejo") estuāra, 15 km no Atlantijas okeāna, 547600 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 800. g. p. m. ē.
- Ačkirkas Madaļāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Atšķiras Madelāni" nosaukuma variants.
- sikofants Profesionāls ziņu pienesējs senajās Atēnās (likums aizliedza Atēnās ievest vīģes, tāpēc tur bija vīģu pārdevēju uzrādītāji).
- intertīkla protokols IP protokolu _TCP/IP_ sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim. Protokols _IP_ nodrošina bezsavienojuma režīmu. Saskaņā ar šo protokolu tiek radīta pakešu maršrutēšana to pārsūtīšanā starp dažādiem savstarpēji savienotiem tīkliem.
- pārraides vadības protokols protokolu TCP/IP sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa transporta slāņa protokolam, paredz iepriekšēju savienojuma nodibināšanu, tajā ir tādi drošas datu pārraides un plūsmas vadības mehānismi kā slīdošais logs, taimauti, apstiprinājumi un atkārtotas pārraides.
- Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci.
- mājas apogs pūču dzimtas suga ("Athene noctua"), neliels Latvijā dzīvojošs putns ar saplacinātu galvu un dzintardzeltenām acīm.
- Levisa pundurītis pundurīšu suga ("Atomaria levisa"), kas Latvijā plaši izplatījušās 20. gs. 80.-90. gados.
- Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri.
- Keipkoda Pussala ASV ("Cape Cod Peninsula"), starp Atlantijas okeānu, Keipkodas un Bazardasa līci un Nantaketas šaurumu, platība - 1033 kvadrātkilometri, garums - 104 km, lielākais platums - 32 km, augstums - līdz 93 m, šķērso kanāls - 13 km (1914. g.).
- Delmarva Pussala ASV ("Delmarva"), starp Atlantijas okeānu un Česapīka līci, platība - 13500 kvadrātkilometru.
- Pireneju pussala pussala Eiropas dienvidrietumos, aizņem Spānija, Portugāle, Andora un Gibraltārs, platība — 584000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3479 m Sjerranevadas grēdā, no kontinenta šķir Pireneju kalnu sistēma, ziemeļos apskalo Biskajas līcis, rietumos un dienvidrietumos — Atlantijas okeāns, austrumos un dienvidaustrumos — Vidusjūra.
- Bretaņa Pussala Francijas ziemeļrietumos (fr. val. "Bretagne"), to apskalo Lamanšs un Atlantijas okeāns, garums - >200 km, platums - līdz 120 km.
- Halkidike Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos (gr. val. "Chalkidikē"), Centrālās Maķedonijas perifērijā, starp Termes un Strimonas līci, platība - 3000 kvadrātkilometru, iestiepjas jūrā 120 km, lielākais augstums - 2033 m (Atona kalns).
- Ajonora Pussala Grieķijas ziemeļaustrumos, Halkidikes pussalas austrumu izvirzījums Egejas jūrā, garums - 50 km, platums līdz 10 km, platība - 336 km^2^; Atona.
- Acumi pussala pussala Japānā (_Atsumi-hanto_), Honsju salas rietumos, Jamagatas prefektūrā.
- Jaunskotijas pussala pussala Kanādas dienvidaustrumos, starp Atlantijas okeāna Sentlorensa un Fandi līci, platība — 44000 kvadrātkilometru, garums — \~430 km, platums — līdz 130 km, augstums — līdz 243 m.
- Parija Pussala Venecuēlas ziemeļaustrumos ("Peninsula de Paria"), starp Atlantijas okeānu un Parijas līci, garums - \~120 km, kalnaina (augstums - līdz 1254 m).
- Floridas pussala pussala Ziemeļamerikas austrumos, starp Atlantijas okeānu un Meksikas līci, platība — 115000 kvadrātkilometru.
- Labradoras pussala pussala Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Labrador”), starp Atlantijas okeānu, Hudzona līci un šaurumu (Kanādā), platība — 1,6 mlj kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 1676 m, daudz ezeru, krāčainu upju.
- Bahamu jūra pusslēgtā jūra ("Bahama Basin") Atlantijas okeānā Vestindijas salās, starp Bahamu salu virkni, Floridas pussalu, Kubu un Haiti, lielākais dziļums — 4367 m, ziemeļrietumu daļā lielu platību aizņem Lielais Bahamu sēklis (dziļums — līdz 150 m).
- Karību jūra pusslēgtā jūra Atlantijas okeānā (angļu val. "Caribben Sea"), starp Centrālameriku, Dienvidameriku un Antiļu salām, platība - 2,7 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2429 m, lielākais dziļums - 7090 m.
- Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m.
- parastā putekļuts putekļutu suga ("Trogium pulsatorium syn. Atropos pulsatorium").
- Atēnu skola Rafaēla freska Vatikānā (angļu "The school of Athens"), kurā vienkopus attēloti dažādu laikmetu domātāji.
- Bermudu trijstūris rajons Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā starp Bermudu salām, Puertoriko un Floridas pussalu, kur notikusi kuģu un lidmašīnu nozušana bez konstatējamām avārijas pazīmēm.
- Ačafalaja Redriveras notece tās lejtecē (_Atchafalaya_) uz Meksikas līci, ASV, Luiziānas štatā.
- durtene Reņģe - Atlantijas siļķes Baltijas pasugas zivs.
- atspukieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" ("Atspuki") iedzīvotāji.
- Eleonora Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Atspuka" bijušais nosaukums.
- badjarnaki Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- basari Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- koņagi Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- tendaboeni Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- tendamaiji Rietumāfrikas iedzīvotāju cilts no tendu cilšu grupas, dzīvo Gvinejas Republikā, Senegālas un Gvinejas-Bisavas pierobežā, valoda pieder pie Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi.
- gludaste Rietumu gludaste - brūnvēdera krūmputns ("Atrichornis clamosus").
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- atgāzenieši Rīgas pilsētas daļas "Atgāzene" iedzīvotāji.
- Rionegro Rionegro province - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Rio Negro" / "Provincia de Rio Negro"), robežojas ar Naukenas, Lapampas, Buenosairesas un Čubutas provinci, kā arī ar Čīli, austrumos apskalo Atlantijas okeāna Sanmatiasa līcis, administratīvais centrs - Vjedma, platība - 203013 kvadrātkilometri, 603800 iedzīvotāju (2010. g.).
- aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā.
- Rietumsahāra Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika (faktiski Marokas anektēta teritorija ar nenoregulētu statusu), atrodas Āfrikas ziemeļrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 252120 kvadrātkilometru, 491500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Ajuna, robežojas ar Maroku, Alžīriju un Mauritāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- transatlantisks Saistīts ar Atlantijas okeāna šķērsošanu, tai raksturīgs.
- Fuerteventura Sala Atlantijas okeānā ("Fuerteventura"), Kanāriju salu grupā (Spānijā), platība 1700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 724 m.
- Grandtērka Sala Atlantijas okeānā ("Grand Turk"), Tērksu salās, kas ietilpst Lielbritānijas aizjūras teritorijā "Tērksas un Kaikosas".
- Trindadi Sala Atlantijas okeānā ("Ilha da Trindade"), Brazīlijas teritorija, platība - \~10 kvadrātkilometru, vulkāniskas izcelsmes, augstums - līdz 600 m.
- Malla Sala Atlantijas okeānā ("Mull"), Hebridu salu arhipelāgā, Lielbritānijā, Skotijas rietumu piekrastē, platība - 782 kvadrātkilometri, līčaini, klinšaini krasti, augstums - līdz 966 m vjl.
- Skaja Sala Atlantijas okeānā ("Skye"), Hebridu salu arhipelāgā ("Skye"), Lielbritānijā, Skotijā, platība - 1656 kvadrātkilometri, 10000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lielbritānija Sala Atlantijas okeānā (angļu val. "Great Britan"), lielākā sala Britu salu arhipelāgā, platība - 209300 kvadrātkilometru.
- Štoltenhofu ala sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,14 kvadrātkilometru, neapdzīvota.
- Midlailenda Sala Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Tristana da Kuņas salu arhipelāgā, platība - 0,2 kvadrātkilometri, neapdzīvota.
- Abako sala Atlantijas okeāna rietumos (_Abaco_), Bahamu salu ziemeļu daļā, uz austrumiem no Floridas ASV.
- Trinidāda Sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums.
- Keipbretona Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Cape Breton Island"), pie Sentlorensa līča ieejas, Kanādā, platība - 10300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 532 m, ar Jaunskotijas pussalu savieno 2,1 km garš dambis.
- Antikosti Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu valodā "Anticosti"), Sentlorensa līcī, Kanādas Kvebekas provincē, virsa līdzena, augstums - līdz 192 m, paltība 7910 kvadrātkilometru, 266 iedzīvotāji (2001. g.).
- Senpjēra Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos, platība - 25 kvadrātkilometri, lielākais augstums - 250 m.
- Longailenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Long Island"), ASV, Īstriveras caurteka un Longailendas šaurums to atdala no kontinenta, platība - 4500 kvadrātkilometru, garums - \~190 km, platums - 32 km.
- Ņūfaundlenda Sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē (angļu val. "Newfoundland"), Kanādā, netālu no Labradoras pussalas, platība - 111400 kvadrātkilometru, 514000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lūisa Sala Atlantijas okeānā, Hebridu salu arhipelāgā (Lielbritānijā), platība - 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos - nelieli kalni (augstums - līdz 799 m), pļavas, kūdrāji.
- Meinlenda Sala Atlantijas okeānā, Šetlendu salu grupā (Lielbritānija), platība 938 kvadrātkilometri.
- Tenerife Sala Kanāriju Salās, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā.
- Grankanārija Sala Kanāriju Salu grupā, Atlantijas okeānā, Spānijas Karalistes sastāvā, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1949 m.
- Ejina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Aigina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 87,4 km^2^, garums - 18,5 km; Aigīna.
- Salamina Sala Mitrejas jūras Saronikas līcī ("Nisos Salamina"), Grieķijas teritorija, Atikas perifērijā, apdzīvota, platība - 96,04 kvadrātkilometri, maksimālais garums - 15 km, augstums - līdz 375 m vjl.
- Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
- Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri).
- Ratnieki Saldus novada Nīgrandes pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" bijušais nosaukums.
- Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
- Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā ("Isles of Scilly"), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru.
- Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. “Channel Islands”), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
- Madeiras salas salu grupa Atlantijas okeānā (port. val. “Madeira”), \~700 km no Āfrikas ziemeļrietumu krasta, platība — 797 kvadrātkilometri, 239000 iedzīvotāji, salas ir zemūdens vulkānu virsotnes.
- Bermuda Salu grupa Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā, sastāv no \~150 koraļļu salām (20 apdzīvotas) un rifiem, augstums – līdz 76 m vjl.; Bermudas.
- Eiropas sardīne sardīņu suga ("Sardina pilhardus"), kas izplatīta Atlantijas okeāna jūrās.
- ānfeltija Sārtaļgu nodalījuma florideju klases gigartīnu rindas dzimtas ("Phyllophoraceae") sārtaļģu ģints ("Ahnfeltia"), visvairāk izplatīta suga ("Ahnfeltia plicata") - Ziemeļu Ledus okeāna jūrās un Atlantijas okeāna ziemeļos, arī Rīgas līcī, tiek arī audzēta, lieto agara iegūšanai.
- fraktālā saspiešana saspiešanas tehnika, kas sadala attēlus arvien mazākos četrstūros un, izmantojot matemātiskus pārveidojumus, cenšas atrast līdzvērtīgus attēla šablonus, kurus pēc tam dažādā veidā apstrādā. Atkārtojušies šabloni tiek saglabāti attēla rekonstrukcijai, bet pārējie kā mazsvarīgi tiek atmesti.
- Atlants Saturna pavadonis ("Atlas"), vidējais attālums no planētas - 137700 km, izmērs - 32 km.
- Kabubranku rags Seišaša rags ("Ponta du Seixas") - Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā, Atlantijas okeāna krastā ("Cabo Branco").
- Atons Senajā Ēģiptē - Saules disks kā vienīgās dievības simbols; sākotnēji - viena no saules dieva Atuma izpausmēm.
- koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti.
- dikterions Senajā Grieķijā valsts, vēlāk arī privāts publiskais nams; tādus izveidoja pēc Atēnu arhonta Solona likumiem 6. gs. p. m. ē.
- atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās.
- eponīms Senajās Atēnās - pirmais no deviņiem arhontiem, ar kura vārdu apzīmēja gadu.
- tesmoteti Senajās Atēnās seši arhonti, kas lūkoja cauri likumus un tanīs pamanītās pretrunas cēla tautai priekšā.
- ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem.
- ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām.
- hekatombaji Senās Atikas svēki, kad Apollonam upurēja hekatombu.
- atieši Senās Grieķijas Atikas novada ar centru Atēnās iedzīvotāji.
- Dakara Senegālas galvaspilsēta (angļu val. "Dakar") un apgabala centrs, atrodas Atlantijas okeāna krastā, lielākā Rietumāfrikas osta, 2,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Senegāla Senegālas Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 196722 kvadrātkilometri, 13711600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Dakara, administratīvais iedalījums - 14 reģionu, robežojas ar Mauritāniju, Mali, Gvineju, Gvineju-Bisavu un Gambiju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Pallāda Sengrieķu dieviete Atēna (tās otrs vārds).
- Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa.
- plejādes Sengrieķu mitoloģijā - septiņas titāna Atlanta un okeanīdas Plejones meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznājā.
- egīda Sengrieķu mitoloģijā - Zeva vai Atēnas vairogs, dievu labvēlības un dusmu simbols.
- Ariadne Sengrieķu mitoloģijā — Krētas valdnieka Mīnoja meita, kas Atēnu varonim Tēsejam ar diegu kamolu palīdz izkļūt no labirinta.
- Eleisija Sengrieķu pilsēta netālu no Atēnām.
- Atēnodors Sengrieķu tēlnieks (Athenodoros; 1. gs. p. m. ē.), Agēsandra dēls un skolnieks.
- naraka senindiešu mitoloģijā - elle vai vairākas elles; par "pazmes māju", kurā dēmoni moka grēciniekus, pirmoreiz runāts Atharvavēdā, daudz vēlākos priekšstatos tā sadalīta 7, 21, 25 vai 50 lokos, kas atrodas cits aiz cita aiz pazemes pasaules pātalas.
- atharvani senindiešu mitoloģijā - pirmā priestera Atharvana sekotāji un viņa iedibinātā ugunsupurēšanas tradīciju turpinātāji, kas uzskatīti par Atharvana pēctečiem.
- Atharvans senindiešu mitoloģijā - pirmais priesteris, kas esot iedibinājis upurēšanas rituālu, sacerējis Atharvavēdu, kurā izklāstījis šo rituālu un mācījis to saviem sekotājiem, kas, saukdamies viņa vārdā par atharvaniem, turpinājuši viņa iedibinātās ugunsupurēšanas tradīciju un uzskatīti par viņa pēctečiem.
- Anasūja senindiešu mitoloģijā - riši Atri sieva, viņa uzdāvināja Sītai brīnumziedi, kas padarīja to mūžam skaistu un pievilcīgu.
- demagogs Seno Atēnu (5. gs. p. m. ē.) demokrātiskā virziena politisks darbinieks, piemēram, Perikls u. c.
- Duga Senpilsēta Tunisijā, 110 km uz dienvidrietumiem no Tunisas, pazīstama no IV gs. p. m. ē., tagad drupas, arhitektūras pieminekļi - Atabana mauzolejs un numīdiešu pilsētas nocietinājumu mūri (III-II gs. p. m. ē.), romiešu laika foruma, triumfa arku u. c. drupas (I gs. p. m. ē. - V gs. m. ē.).
- nomofilaki Sevišķa komisija Atēnās, kuras uzdevums bija raudzīties, lai tautas sapulcē (eklēsijā) pieņemtie lēmumi nerunātu pretī likumiem.
- parastā sievpaparde sievpaparžu suga ("Athyrium filix-fenina"), kas sastopama bieži ēnainos lapkoku un skujkoku mežos (vērī, gāršā, slapjajā gāršā, dumbrājā) barības vielām bagātā, vāji skābā augsnē.
- ginekonoms Sievu uzraugs, Senajās Atēnās - īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- ginaikonoms Sievu uzraugs, senās Atēnās īpašs amats sievu greznības apkarošanai.
- Floridas straume silta jūras straume, kas sākas Meksikas līcī un caur Floridas šaurumu ieplūst Atlantijas okeānā; ātrums līdz 1,5 m/s.
- Antiļu straume siltā straume Atlantijas okeānā uz ziemeļaustrumiem no Lielajām Antiļu salām, sākas uz austrumiem no Puertoriko (Ziemeļpasātu straumes turpinājums), ziemeļu daļā pievienojas Golfa straumei, ātrums 0,9-1,9 km/h.
- Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s.
- Brazīlijas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sankori raga, uz dienvidiem no Laplatas, sastopoties ar auksto Folklendu straumi, ieplūst Rietumvēju straumē.
- Gvajānas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas Ziemeļamerikas piekrastē, Dienvidpasātu straumes atzars, sākas pie Sanroki raga (Brazīlijā), virzās gar Gvajānas krastiem un, savienojusies ar Ziemeļpasātu straumi, ieplūst Karību jūrā, ātrums — >3 km/h.
- Gvinejas straume siltā straume Atlantijas okeānā, Gvinejas līča ziemeļos, plūst no rietumiem uz austrumiem, vasarā savienojas ar Starppasātu pretstraumi, ātrums 0,9-2,8 km/h, vasarā >3 km/h.
- Irmingera straume siltā straume Atlantijas okeānā, Islandes dienvidu piekrastē (Ziemeļatlantijas straumes rietumu atzars), ātrums - \~1 km/h, padara maigāku Islandes klimatu.
- Golfa straume silto straumju sistēma Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un Ziemeļu Ledus okeānā no Floridas pussalas līdz Špicbergenai un Novaja Zemļai; vidējais ātrums 1,5 m/s; svarīgākais zvejniecības rajons pasaulē.
- lamantīns Sirēnu jeb zālēdāju valzivju kārtas zīdītājs, līdz 6 m garš; sastopams Atlantijas okeānā Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastē un upēs, kas ietek šai okeānā, kā arī Čadas ezerā.
- Frītauna Sjerraleones galvaspilsēta (angļu val. "Freetown"), Rietumu apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 835000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
- Frīne Skaista Atēnu hetēra, kas Feidijam bijusi par modeli.
- Skošas jūra Skotijas jūra Atlantijas okeāna dienvidos.
- Seibla Smilšu sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos ("Sable Island"), Kanādas teritorija, garums - 44 km, platums - 3,8 m, augstums - līdz 30 m, pārvietojas uz austrumiem \~0,2 km gadā.
- atvarieši Smiltenes novada Bilskas pagasta apdzīvotās vietas "Atvari" iedzīvotāji.
- oranžā grāmata standartu kopums, kas nosaka formātus, kuri, izmantojot _CD-R_ diskdziņus, ļauj ierakstīt lasāmatmiņas kompaktdiskos informāciju tā, ka to var nolasīt ar parastajiem lasāmatmiņas kompaktdisku atskaņotājiem. Atšķirībā no Sarkanās grāmatas un Dzeltenās grāmatas standartiem Oranžās grāmatas standarti pieļauj datu ierakstīšanu kompaktdiskā vairāku sesiju laikā.
- Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā ("Hauts Plateaux"), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos.
- IAEA Starptautiskā atomenerģijas izmantošanas aģentūra (angļu "International Atomic Energy Agency"), viena no ANO organizācijām.
- IAAF Starptautiskā Vieglatlētikas federācija (angļu "International Amateur Athletic Federation").
- atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
- Paramaribo Surinamas galvaspilsēta (hol. val. "Paramaribo"), osta Surinamas krastā, 20 km no ietekas Atlantijas okeānā, 226000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Surinama Surinamas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (hol. val. "Suriname"), platība - 163820 kvadrātkilometru, 486600 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Paramaribo, administratīvais iedalījums - 10 distriktu, robežojas ar Gviānu, Brazīliju un Gajānu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns.
- Atanasijs Sv. Atanasijs - Aleksandrijas bīskaps (Athanasius of Alexandria; 295.-373. g.), viens no baznīcas tēviem, kurš stingri pretojās ariānisma mācībai un attīstīja kristīgās doktrīnas par inkarnāciju un trīsvienību.
- Svētās Svētās Helēnas Sala - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidu daļā (angļu val. "Saint Helena"), 1850 km uz rietumiem no Āfrikas krastiem, platība - 410 kvadrātkilometru, 7637 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Džeimstauna, administratīvais iedalījums - 3 apgabali.
- panatēnaji Svētki Atikā (Senajā Grieķijā) par godu dievietei Atēnai no 6. gs. p. m. ē.
- Litlminčs Šaurums Atlantijas okeānā, Lielbritānijā, Skotijā, starp Skajas salu un Ārējām Hebridu salām, garums - \~70 km, platums - 30-60 km, dziļums - līdz 208 m.
- Minčs Šaurums Atlantijas okeānā, starp Hebridu salu ziemeļiem (Ljoga salu) un Skotijas rietumu piekrasti, garums - \~100 km, platums - 40-70 km, dziļums - līdz 129 m.
- Magelāna šaurums šaurums starp Dienvidameriku un Ugunszemes arhipelāgu (sp. val. "Estrecho de Magallanes"), savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums - 575 km, mazākais platums - 2,2 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 19,8 m.
- Ziemeļu šaurums šaurums starp Lielbritānijas un Īrijas salu (angļu val. "North Channel"), savieno Īrijas jūru ar Atlantijas okeānu, garums — 170 km, platums — 20-40 km, dziļums — līdz 272 m.
- sievpaparde šīs dzimtas ģints ("Athyrium"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar īsu, resnu, plēkšņainu sakneni, nelielu stumbru un vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, \~180 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- plūkšņzivs Šīs dzimtas suga ("Liparis liparis"), kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu dalā gar Eiropas krastiem; Eiropas plūkšņzivs.
- makrele Šīs dzimtas suga ("Scomber scombrus"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūras austrumu daļā ir reta ieceļotāja, vairākkārt konstatēta arī Rīgas līcī; Atlantijas makrele.
- agbari Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- aitsimagi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- frugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- glavi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- ksimi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- menabi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- mtugi Šlehu tautas cilšu grupa Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena.
- Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku.
- Dienvidkarolīna Štats ASV dienvidaustrumu daļā ("South Carolina", no 1788. g.), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 80400 kvadrātkilometru, 4832500 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Kolumbija.
- Baija Štats Brazīlijas austrumos ("Bahia"), Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Espiritu Santu štats Brazīlijas austrumos ("Espirito Santo"), Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs — Vitorija, platība — 46078 kvadrātkilometri, 3487200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Seržipi Štats Brazīlijas austrumu daļā ("Sergipe"), administratīvais centrs - Arakažu, platība - 21910 kvadrātkilometru, 2019700 iedzīvotāju, robežojas ar Alagoasas un Baijas štatu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Seara Štats Brazīlijas austtumu daļā ("Ceara"), administratīvais centrs - Fortaleza, platība - 148826 kvadrātkilometri, 8547800 iedzīvotāju, robežojas ar Riugrandi du Norti, Paraibas, Pernambuku un Piaui štatu, ziemeļos un ziemeļaustrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Santakatarina Štats Brazīlijas dienvidu daļā ("Santa Catarina"), administratīvais centrs - Florjanopolisa, platība - 95346 kvadrātkilometri, 6118700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Paranas un Riugrandi du Sulas štatu, kā arī ar Argentīnu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Paraiba Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Paraiba"), Brazīlijas plakankalnē, Atlantijas okeāna piekrastē, administratīvais centrs - Žuaunpesoa, platība - 56440 kvadrātkilometru, 3770000 iedzīvotāju.
- atpakaļvērstā kļūdu labošana tāda kļūdu labošana pārraides kanālā, kad uztvērējs reaģē uz katru kļūdu uztvertajā datu blokā un nosūta raidītājam pieprasījumu atkārtoti pārraidīt attiecīgo datu bloku. Atšķirībā no turpvērstās kļūdu labošanas šīs metodes realizēšanai nepieciešams kanāls kļūdu indikācijai, izmantojot vai nu pozitīvu vai negatīvu apliecinājumu.
- atisks Tāds, kas attiecas uz seno Atiku, īpaši uz Atēnām.
- transatlantisks tāds, kas attiecas uz valstīm abās Atlantijas okeāna pusēs.
- atlantisks Tāds, kas ir saistīts ar Atlantijas okeānu, attiecas uz to.
- Pholis gunnellus taukzivs jeb Atlantijas taukzivs.
- šlehi Tauta Marokā, dzīvo Augstā Atlasa rietumos un Antiatlasā, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes berberu grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti); šilhi.
- tukuleri Tauta Mauritānijas dienvidu daļā un Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- fulbi Tauta Rietumāfrikā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos ticējumus.
- volofi Tauta Senegālā, dzīvo arī Mauritānijā, Gambijā, Mali, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Kongo-Kordofanas valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti), nedaudz kristiešu.
- sereri Tauta Senegālas dienvidrietumos, nedaudz arī Gambijā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, tuvu radniecīgi fulbiem, volofiem, reliģija - islāms.
- balanti Tauta, dzīvo gk. Gvinejas-Bisavas rietumos, arī Zaļā raga salās, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi (sunnīti); bulandi; brasi.
- dioli Tauta, dzīvo gk. Senegālas dienvidrietumos, arī Gambijā un Gvinejā-Bisavā, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas (iedalās ciltīs - felupi, bajoti, filhami, dīvati), reliģija - islāms (sunnisms), daļa saglabājuši vietējos tradicionālos kultus.
- bagi Tauta, dzīvo gk. Sjerraleonē un Gvinejā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- temni Tauta, dzīvo gk. Sjerraleonē un Gvinejā, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- kisi Tauta, dzīvo gk. Sjerraleones ziemeļrietumos, arī Gvinejas dienvidos, pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas, valoda pieder pie Rietumatlantijas valodām, izplatīti vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - musulmaņi.
- mandžaki Tauta, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- pepeli Tauta, Senegālas dienvidrietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- goli Tauta, Senegālas rietumos, valoda pieder pie bantu saimes Atlantijas grupas.
- eklēsija Tautas sapulce Senajās Atēnās, kas īstenoja likumdošanas, izpildu un tiesu varu, vēlēja amatpersonas, tajā varēja piedalīties visi 20 g. vecumu sasniegušie pilsoņi.
- periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem.
- Atlantīda Teiksmaina zeme, milzīga sala Atlantijas okeānā, par ko minēts Platona rakstos; Zevs sodīja Atlantīdas iedzīvotājus atlantus par viņu augstprātību un lepnību, nogremdējot salu okeānā.
- salikts dokuments teksta datne, kurā ir gan teksts, gan grafika. Atsevišķos gadījumos saliktā dokumentā var būt arī audio- un videoinformācija.
- babiloniešu netikle tēls Jāņa Atklāsmes grāmatā, iespējams, ar to domāta Roma, vēlāk arī baznīcas sekularizācija.
- cūkans Tēls kanādiešu rakstnieces Mārgaretas Atvudas (dz. 1939. g.) romānā "Oriksa un Kreiks" - būtne, kas radīta kā orgānu donors.
- Erekteions Templis Atēnu Akropolē ar 6 marmora kariatīdēm, celts 421-406 pr. Kr. joniskā stilā.
- areiopags Tiesas un uzraudzības iestāde Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
- Tjerras del Fuego province Tjerras del Fuego, Antarktīdas un Dienvidatlantijas salu province ("Tierra del Fuego" / "Provincia de Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur") - Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība, administratīvais centrs - Ušvaja, platība - 21571 kvadrātkilometrs, 133700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lome Togo galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 756000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Togo Togo Republika - valsts Rietumāfrikā, platība - 56785 kvadrātkilometri, 6031800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Lome, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, robežojas ar Ganu, Burkinfaso un Beninu, dienvidos apskalo Atlantijas okeāna Gvinejas līcis.
- Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats.
- zevgiti Trešā ietekmīgākā kārta Senajās Atēnās pēc Solona reformām, kas sastāvēja gk. no vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem.
- Indijas okeāns trešais lielākais (aiz Klusā un Atlantijas okeāna) pasaules okeāns, atrodas starp Āfriku, Āziju, Austrāliju un Antarktīdu, no Atlantijas okeāna un Klusā okeāna tiek atdalīts ar robežu, kas nosacīti vilkta pa meridiānu, kurš iet caur Adatas ragu Āfrikā un Dienvidu ragu Tasmānijā, robeža ar Dienvidu okeānu tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli, platība — 68,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7729 m.
- apaturijas Trijdienu svētki senās Atēnās par godu jaunekļu uzņemšanai frātrijā.
- Edinburga Tristana da Kuņas salu administratīvais centrs ("Edinburgh"), 290 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā.
- Namība tuksnesis tuksnesis Āfrikas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Namib Desert"), Atlantijas okeāna piekrastē, Namībijā, Angolā un DĀR, aizņem piejūras zemienes 50-130 km platā joslā, garums - \~2000 km, kāpļains līdzenums, augstums austrumu daļā - 1000-1200 m vjl.
- kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā.
- kemalisti Turku nacionālās atbrīvošanās kustības vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera atbalstītāji.
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m.
- Ilzīte ūdenstece Atašienes pagastā, ietek Marinzejas ezerā; Ilziņa; Ilzītes strauts.
- Aklā upīte ūdenstece Krustpils novada Atašienes pagastā, iztek no Teiču purva, ietek Marinzejas ezerā, garums - \~7 km.
- Rbija Umm Rbija - upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- Atbara Upe Āfrikā (angļu val. "Atbara"), Nīlas labā krasta pieteka Etiopijā un Sudānā, garums - 1120 km, sākas Etiopijas kalnienē, uz ziemeļiem no Tanas ezera, Nīlā ietek tikai lietus sezonā (jūnijs-novembris), sausajā sezonā izsīkst.
- Kvanza Upe Āfrikā (port. val. "Cuanza"), Angolā, garums - 960 km, sākas Bje plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā; Kuanza.
- Kunene Upe Āfrikā (port. val. "Cunene"), Angolā, lejtecē Angolas un Namībijas robežupe, garums - 945 km, sākas Biē plakankalnē, ietek Atlantijas okeānā.
- Volta Upe Āfrikā, Ganā (angļu val. "Volta"), veidojas satekot Baltajai un Melnajai Voltai, kas abas sākas Burkinfaso teritorijā, garums - 1600 km (kopā ar Melno Voltu), ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Senegāla Upe Āfrikas rietumu daļā, Gvinejā, Mali, Senegālas un Mauritānijas robežupe, garums - 1430 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā.
- Draa Upe Āfrikas ziemeļrietumos, Marokā, garums 1150 km, sākas Augstā Atlasa dienvidu nogāzē, pastāvīga tece 200 km (gandrīz visu ūdeni izmanto apūdeņošanai), Atlantijas okeānu sasniedz tikai kalnu sniega kušanas periodā.
- Šelīfa Upe Alžīrijas ziemeļrietumos ("Chelif"), garums no Tullas iztekas Sahāras Atlasā - \~700 km, ietek Vidusjūrā.
- Rionegro Upe Argentīnā ("Rio Negro"), veidojas Andos, satekot Neukenai un Limajai, garums (kopā ar Neukenu) - 1300 km, tek pa Patagoniju, ietek Atlantijas okeānā.
- Čubuta Upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā.
- Potomaka Upe ASV ("Potomac"), garums (kopā ar Sautpotomaku) - 590 km, ar estuāru - 780 km, sākas Apalačos satekot Nortpotomakai un Sautpotomakai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī.
- Savana Upe ASV ("Savannah"), garums - 725 km, sākas Apalačos, šķērso Pidmonta plato un Pieatlantijas zemieni, ietek Atlantijas okeānā, uzplūdieni pavasarī.
- Saskvehana Upe ASV ("Susquehanna River"), garums - \~990 km, tek pa Apalačiem, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, krāčaina.
- Sentdžona Upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī.
- Džeimsa Upe ASV, garums - \~550 km, veidojas Apalačos, satekot Džeksonai un Kaupasčerai, ietek Atlantijas okeāna Česapīka līcī, veido Hemptorodsas līci.
- Delavēra Upe ASV, garums 600 km, sākas Ketskila kalnos (Apalačos) 600 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Delavēras līcī, plūdmaiņas 210 km augšpus grīvas.
- Hudzona Upe ASV, Ņujorkas štatā ("Hudson River"), garums - 510 km, sākas Adirondaka masīvā 600 m vjl., ietek Atlantijas okeānā pie Ņujorkas, plūdmaiņas līdz Trojai (242 km), ar kanāliem savienota ar Ēri un Ontārio ezeru un Sentlorensu.
- Bērdekina Upe Austrālijas ziemeļaustrumos, Kvīnslendā, garums – 680 km, sākas Atertonas plato, ietek Koraļļu jūrā, sausajā sezonā gandrīz izsīkst, no lietus XII-III spēcīgi uzplūdieni.
- Agere Upe Austrijā, Augšaustrijas federālajā zemē, Traunas kreisā krasta pieteka, iztek no Aterezera.
- Dosi Upe Brazīlijā ("Rio Doce"), Minasžerisa un Espritu Santa štatā, garums \~600 km, veidojas Brazīlijas plakankalnē satekot Pirangai un Šopotai, ietek Atlantijas okeānā.
- Žekitinjonja Upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Urugvaja Upe Brazīlijā, Argentīnā un Urugvajā (port. val. "Uruguai", sp. val. "Uruguay"), garums - 2200 km (kopā ar Pelotasu), veidojas Brazīlijas plakankalnes Žerala grēdā, satekot Pelotasai un Kanoasai, ietekot Atlantijas okeānā kopā ar Paranu veido Laplatas estuāru.
- Kašueira Upe Brazīlijā, Baijas štatā, ietek Atlantijas okeānā, grīvā jūras osta Iļeusa.
- Sanfransisku Upe Brazīlijā, garums - 2830 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Kanastras grēdā 1400 m vjl., ietek Atlantijas okeānā.
- Paraiba du Sula upe Brazīlijas dienvidaustrumos (“Rio Paraibo do Sul”), Riodežaneiro štatā, garums — 1150 km (kopā ar Paraitingu), sākas Brazīlijas plakankalnes Mara grēdā, ietek Atlantijas okeānā.
- Igvasu Upe Brazīlijas dienvidaustrumos, Paranas kreisā krasta pieteka, garums - 1320 km, sākas Mara grēdā netālu no Atlantijas okeāna, tek rietumu virzienā, lejtecē veido robežu ar Argentīnu.
- Itapekuru Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Itapicuru"), Maranjaunas štatā, garums - 1650 km, sākas Brazīlijas plakankalnē, ietek Atlantijas okeāna Sanžozē līcī.
- Parnaiba Upe Brazīlijas ziemeļaustrumos (port. val. "Parnaiba"), garums - \~1500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Šapada das Mangabeirasa kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Kongo Upe Centrālajā Āfrikā, garums - 4320 km, sākas Šabas plato dienvidos 1435 m vjl., ietek Atlantijas okeānā veidojot \~700 km garu un līdz 19 km platu estuāru.
- Loa Upe Čīlē ("Loa"), garums - \~440 km, sākas Centrālajos Andos Rietumkordiljerā \~4000 m vjl., augštece dziļā aizā, šķērso Atakamas tuksnesi, ietek Klusajā okeānā.
- Oranža Upe Dienvidāfrikā, Lesoto, DĀR, Namībijā (afrikandu val. "Oranje", angļu val. "Orange"), garums - 1860 km, sākas Drakonu kalnos 3000 m vjl., ietek Atlantijas okeānā, lejtecē Namībijas un DĀR robežupe.
- Olifantsa Upe Dienvidāfrikas Republikā ("Olifants"), Rietumkāpas provincē, garums - 250 km, sākas Olifantsriveras kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Amazone Upe Dienvidamerikā (portugāļu valodā "Rio Amazonas"), Peru un Brazīlijā, Kolumbijas robežupe, lielākā upe pasaulē pēc garuma (6450 km), ūdenīguma un baseina platuma, ietek Atlantijas okeānā, veidojot lielu deltu, kuģojama 4300 km garumā (no grīvas līdz Andiem), 1700 km no grīvas Manausas osta pieejama okeāna kuģiem.
- Esekibo Upe Dienvidamerikā, Gajānā ("Essequibo"), garums - 970 km, sākas Gvajānas plakankalnes kalnos, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 25 km platu grīvlīci.
- Aheloja upe Grieķijā (_Achelóos_), Tesālijas un Rietumgrieķijas perifērijā, sākas Atamana grēdas ziemeļu daļā, ietek Jonijas jūrā.
- Kogona Upe Gvinejā ("Kogon"), ietek Atlantijas okeānā.
- Atraka Upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak"), daļēji robežupe, garums - 669 km, sākas Kopetdagā, palu laikā ietek Kaspijas jūrā (pārējā laikā visu ūdeni izmanto apūdeņošanai).
- Šenona Upe Īrijā (angļu "Shannon"), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā.
- Ērna upe Īrijas salā, Lielbritānijā (Ziemeļīrijā) un Īrijā, savieno Louerērna ezeru ar Atlantijas okeāna Donegolas līci, garums - 115 km.
- Tjoursau Upe Islandē, garums - 230 km, uzņem salas vidienes ledāju ūdeņus, vidustecē krāces, ūdenskritumi, lejtecē ezeri, ietek Atlantijas okeānā.
- Sleiva Upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces.
- Atabaska Upe Kanādas rietumos Makenzi baseinā (angļu "Athabasca"), garums - 1231 km, sākas Klinšu kalnos, ietek Atabaskas ezerā.
- Saghiza Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums - 511 km, sākas Mugodžaru rietumu malā, tek pa Piekaspijas zemieni, izsīkst solončakos 60-70 km attālumā no Kaspijas jūras.
- Žema Upe Kazahstānā, Aktebes un Atirau apgabalā, garums 712 km, sākas Mughalžara rietumu nogāzē, tek pa sausām stepēm, lejtecē pa Piekaspijas pustuksnesi un tuksnesi, bieži izsīkst, nesasniegusi Kaspijas jūru.
- Uila upe Kazahstānā, Aktebes, Atirau un Rietumkazahstānas apgabalā, garums - 800 km, sākas Mugodžaru rietumu daļā, izsīkst Piekaspijas zemienē.
- Minija Upe Lietuvā, Nemunas labā krasta pieteka, garums - 213 km, sākas Didova ezerā Žemaitijas augstienē, satekot ar Nemunas atteku Atmatu, veido deltu, Klaipēdas kanāls savieno ar Kuršu jomu.
- Ait Aisa upe Marokā (_Aït Aïssa, Oued_), Austrumu reģionā, izveidojas Augstā Atlasa austrumu nokalnēs un izsīkst pie Alžīrijas robežas, lietus periodā ietek Gīrā.
- Umm Rbija upe Marokā ("Oued Oum Rbia"), garums - 556 km, sākas Vidusatlasā, šķērso Marokas plakankalni, ietek Atlantijas okeānā.
- Kolorado Upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado.
- Taho Upe Pireneju pussalas vidienē, Spānijā un Portugālē (sp. val. "Tajo", port. val. "Tejo"), garums - 1010 km, ietek Atlantijas okeānā uz ziemeļiem no Lisabonas.
- Doru Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Portugālē (port. val. "Douro"), Spānijā - Dvero (sp. val. "Duero"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Dvero Upe Pireneju pussalas ziemeļos, tās nosaukums Spānijā (sp. val. "Duero"), Portugālē - Doru (port. val. "Douro"), garums - 938 km, sākas Ibērijas kalnos, ietek Atlantijas okeānā.
- Gambija Upe Rietumāfrikā (angļu val. "Gambia"), Gvinejā, Senegālā un Gambijā, garums - 1200 km, sākas Futadžalona plato, ietek Atlantijas okeānā, veidojot līdz 20 km platu estuāru.
- Nigēra Upe Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), Gvinejā, Mali, Nigērā un Nigērijā, trešā lielākā upe Āfrikā (aiz Nīlas un Kongo), garums - 4200 km, sākas Leones-Libērijas augstienē (nosaukums Džoliba) 850 m vjl., ietek Atlantijas okeāna Gvinejas līcī.
- Gvadalkivira Upe Spānijā (sp. val. "Guadalquivir"), Pireneju pussalas dienvidos, garums - 650 km, izteka Andalūzijas kalnos, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī, veido 7 km platu estuāru.
- Gvadjana Upe Spānijā un Portugāles dienvidos (sp. val. "Guadiana"), garums - 820 km, izteka Lamančas plato 890 m vjl, ietek Atlantijas okeāna Kadisas līcī.
- Miņo Upe Spānijas ziemeļrietumos, lejtecē Spānijas un Portugāles (kur saucas - Miņu) robežupe, garums - 340 km, ietek Atlantijas okeānā.
- Etreka Upe Turkmenistānā un Irānā (daļēji robežupe), Atrakas lejteces posms no Sumbaras ietekas.
- Sumbara Upe Turkmenistānā, Atrekas labā krasta pieteka.
- Orinoko Upe Venecuēlā (sp. val. "Rio Orinoco"), Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - 2730 km, sākas Gvajānas plakankalnes Parimas grēdā 1047 m vjl., ietek Atlantijas okeānā; Orinoka.
- Urugvaja Urugvajas Austrumu Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidaustrumos, platība - 176215 kvadrātkilometri, 3510400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Montevideo, administratīvais iedalījums - 19 departamentu, robežojas ar Argentīnu un Brazīliju, apskalo Atlantijas okeāns.
- Montevideo Urugvajas galvaspilsēta (sp. val. "Montevideo"), departamenta centrs, atrodas Atlantijas okeāna Laplatas līča ziemeļu krastā, 1,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ottes dzirnavezers uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība — 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
- tinējsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Attelabidae"), neliela vabole, kam ir raksturīgs smeceris un kas bojā augu daļas, it īpaši lapas, tās apgraužot un satinot, Latvijā konstatēts >15 sugas.
- Atlantijas valnis vācu nocietinājumu līnija gar Atlantijas okeāna krastu 2. pasaules kara laikā.
- solecisms Valodas kļūda; nepareizs, attiecīgās valodas normām neatbilstošs vārdu savienojums (nosaukums cēlies no Solās - senās Atēnu kolonijas, kur grieķiski runāts visai nepareizi).
- Kongo Republika valsts Centrālajā Āfrikā (“Congo” / “République du Congo”), platība — 342000 kvadrātkilometru, 4012800 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Brazavila, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Gabonu, Kamerūnu, Centrālāfrikas Republiku un Kongo Demokrātisko Republiku, \~150 km apskalo Atlantijas okeāns.
- Argentīnas Republika valsts Dienvidamerikā, aizņem kontinenta dienvidaustrumu daļu, Ugunszemes austrumu daļu un vairākas salas, ziemeļu-dienvidu virzienā stiepjas 3694 km, rietumu-austrumu - 1423 km, galvaspilsēta - Buenosairesa, administratīvais iedalījums - 23 provinces un galvaspilsēta, robežojas ar Čīli, Bolīviju, Paragvaju, Brazīliju un Urugvaju, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā, aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju.
- Islande valsts Islandes salā Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (islandiešu valodā "Island"), platība - 103000 kvadrātkilometru, 306700 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Reikjavīka, administratīvais iedalījums - 26 sislas, Dāņu šaurums (280 km) šķir no Grenlandes.
- Beninas Republika valsts Rietumāfrikā, platība — 112622 kvadrātkilometru, 8792000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Portonovo, valdības rezidence — Kotonu, administratīvais iedalījums — 12 departamentu, robežojas ar Togo, Burkinfaso, Nigēru un Nigēriju, dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Spānija valsts Rietumeiropā, Pireneju pussalā, platība - 504782 kvadrātkilometri, 40525000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Madride, administratīvais iedalījums - 17 autonomu apgabalu, no tiem 8 ar nācijas nosaukumu, robežojas ar Portugāli, Franciju un Andoru, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu; Spānijas Karaliste.
- Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m.
- Kanāda Valsts Ziemeļamerikā (angļu val. "Canada"), platība - 9984670 kvadrātkilometru, 34018950 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Otava, administratīvais iedalījums - 10 provinču un 3 teritorijas, robežojas ar ASV, apskalo Klusais, Ziemeļu Ledus un Atlantijas okeāns.
- Dadhjančs vēdiskajā mitoloģijā - gudrais vientuļnieks, Atharvana dēls, kuru Indra apmāca zinībās, bet aizliedz tās nodot citiem.
- Teičas ezers Veiganta ezers Atašienes pagastā.
- Teiču purva I ezers Veiganta ezers Atašienes pagastā.
- Venecuēla Venecuēlas Bolivara Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Venezuela"), Karību jūrā pieder Margaritas, Tortugas u. c. salas Mazo Antiļu salu grupā, platība - 912050 kvadrātkilometru, 28833800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Karakasa, administratīvais iedalījums - 23 štati, 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Gajānu, Brazīliju un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns.
- atpūtnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Atpūtas" iedzīvotāji.
- Rietumindijas salas Vestindijas salas Atlantijas okeāna rietumos.
- Bearne Vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta - Po.
- Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja.
- Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā ("Attikē"), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas.
- Alvoranas jūra Vidusjūras rietumu daļa starp Ibērijas pussalu un Āfrikas Magribas piekrasti, apskalo Spānijas, Gibraltāra, Marokas un Alžīrijas krastus, Rietumos atrodas Gibraltāra šaurums, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu; pretstatā pārējai Vidusjūrai, Alvoranas jūrā ir ļoti šaurs kontinentālais šelfs.
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā.
- Skotija Viena no četrām Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes daļām, platība - 78772 kvadrātkilometri, 5168500 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Edinburga, sauszemes robeža ar Angliju, apskalo Atlantijas okeāns un Ziemeļjūra.
- Aspasija Viena no ievērojamākajām sievietēm Senajās Atēnās (Aspasia; ap 470. g. - ap 400. g. p. m. ē.), Perikla draudzene, viņas mājās pulcējās mākslinieki, rakstnieki un filozofi.
- divpunktu protokols viens no diviem standartprotokoliem datoru tiešai pievienošanai internetam, izmantojot parasto telefona līniju. Atšķirībā no agrāk lietotā protokola _SLIP_ šis protokols īsteno datu saskaņošanu, saspiešanu un kļūdu labošanu.
- atspucieši Viļānu novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Aļņi" (agrāk "Atspuka", "Atspuki") iedzīvotāju retāk lietots nosaukums; atspukieši.
- lēnaji Vīnogu spiešanas svētki Atēnās par godu Dionīsam (aptuveni janvāra beigās).
- Aīsa virsotne Alžīrijā (_Aïssa, Djebel_), Mišrījas vilājā, Sahāras Atlasa kalnu rietumu daļā, augstums 2236 m.
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.).
- ģeomori Zemes īpašnieki Senajā Grieķijā; Senajās Atēnās līdz 6. gs. p. m. ē. daudzi no tiem bija nokļuvuši parādu verdzībā pie citiem zemes īpašniekiem, Solona reformu laikā viņiem atjaunoja īpašumtiesības uz zemi.
- Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns).
- Arktika Zemeslodes ziemeļu polārais apgabals, kas aptver Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas kontinentu nomales un gandrīz visu Ziemeļu Ledus okeānu ar visām tā salām, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna tuvējās daļas.
- Blana rags zemesrags Āfrikas rietumos, uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas ("Cap Blanc"), Atlantijas okeāna krastā; Kapblans.
- Trafalgaras rags zemesrags Pireneju pussalas dienvidu daļā ("Cabo de Trafalgar"), Spānijā, Atlantijas okeāna piekrastē, \~50 km uz ziemeļrietumiem no Gibraltāla šauruma.
- Tevantepekas zemesšaurums zemesšaurums starp Atlantijas un Kluso okeānu Meksikā ("Istmo de Tehuantepec"), mazākais platums — 215 km, Centrālamerikas ziemeļu robeža.
- Pieatlantijas zemiene zemiene ASV (angļu val. "Atlantic costal plain"), Atlantijas okeāna piekrastē, aizņem teritoriju no Ņujorkas līdz Floridai, platums - 30-350 km, augstums rietumu malā - līdz 100 m.
- Makenzi zemiene zemiene Kanādas ziemeļrietumos, starp Kordiljeriem un Lorensa augstieni, stiepjas no Atabaskas ezera līdz Ziemeļu ledus okeānam, augstums — līdz 150-200 m, vietām izolēti kalni, lielākais augstums — 1443 m, kaļķakmeņi, naftas atradnes, mūžīgais sasalums.
- Bižagošu salas zemu salu grupa Atlantijas okeānā, Āfrikas rietumu piekrastē, ietilpst Gvinejā-Bisavā, platība - \~1600 kvadrātkilometru, apdzīvotas.
- Vaļu grēda zemūdens grēda Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, Dienvidatlantijas grēdas atzars, atdala Angolas un Kāpas lielieplakas, garums - 2450 km, dziļums 3000-4000 m, atsevišķos pacēlumos 1188 m un 892 m; šī grēda neļauj piegultnes aukstajiem ūdeņiem izplatīties uz ziemeļiem.
- Āfrikas-Antarktīdas grēda zemūdens reljefa paaugstinājums Atlantijas okeāna dienvidos, kas iestiepjas arī Indijas okeānā, augstākais punkts - Buvē sala.
- NATO Ziemeļatlantijas līguma organizācija (angļu "North Atlantic Treaty Organization").
- ziemeļpasāti Ziemeļpasātu straume - pasaules okeāna virsas pasātu straumju sistēmas ziemeļu puslodē, plūst austrumu-rietumu virzienā 1-2 km/h, Klusajā okeānā visu gadu, Atlantijas okeānā tikai vasarās, Indijas okeānā sakarā ar musonu vējiem ziemeļpasātu straumes neveidojas.
- NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation").
- mītila Zilā ēdamgliemene ("Mytilus edulis") - ēdama sāļūdens gliemene, gliemežvāks iekšpusē zils, ārpusē brūni melns, dzīvo Z-Atlantijā gar krastiem no pludmales līdz dažu metru dziļumam, kur tā sasniedz 15 cm garumu, Latvijas piekrastē izaug tikai 3 cm gara.
- čūskzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas adatzivju dzimtas suga ("Nerophis ophidion"), garums - 25-30 cm, planktonofāga, Atlantijas okeānā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā, arī Baltijas jūrā, bet Latvijas piekrastē reti.
- Ērglis zvaigznājs Piena Ceļā debess ekvatora rajonā (latīņu "Aquila", saīsinājums "Aql"), spožākās zvaigznes Altairs (vai Atairs) un Tarazeds.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa At.