bruncis2
bruncis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bruncis | brunči |
| Ģen. | brunča | brunču |
| Dat. | bruncim | brunčiem |
| Akuz. | brunci | brunčus |
| Lok. | bruncī | brunčos |
1.Kupli sieviešu svārki; brunči.
2.Atkritumi, saslaukas; pakaiši.
Avoti: EH, KiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā, nezinu, bruncis ar perfekti nošūtu vīlīti apakšā.
- Šis ir Stopiņu novada bruncis, kurš netika vienpersonīgi izdomāts.
- Baltā blūzē, svītrainā bruncī, pilsētā pirktām kurpītēm kājās.
- Tagad tik jāatrod īstie legingi vai jāpavelk apuškā cits bruncis, kā ieteca Kristīne...