bruncis1
bruncis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | bruncis | brunči |
| Ģen. | brunča | brunču |
| Dat. | bruncim | brunčiem |
| Akuz. | brunci | brunčus |
| Lok. | bruncī | brunčos |
Brūns zirgs.
Avoti: KiV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā kā, nezinu, bruncis ar perfekti nošūtu vīlīti apakšā.
- Šis ir Stopiņu novada bruncis, kurš netika vienpersonīgi izdomāts.
- Baltā blūzē, svītrainā bruncī, pilsētā pirktām kurpītēm kājās.
- Tagad tik jāatrod īstie legingi vai jāpavelk apuškā cits bruncis, kā ieteca Kristīne...