atjozt1
atjozt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atjožu | atjožam | atjozu | atjozām | atjozīšu | atjozīsim |
| 2. pers. | atjoz | atjožat | atjozi | atjozāt | atjozīsi | atjozīsiet, atjozīsit |
| 3. pers. | atjož | atjoza | atjozīs | |||
Pavēles izteiksme: atjoz (vsk. 2. pers.), atjoziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atjožot (tag.), atjozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atjoztu
Vajadzības izteiksme: jāatjož
Atraisīt, attaisīt vaļā (jostu); attaisīt (ko sajoztu).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurbads atjož savu zobinu, pieceļas un tura zobinu tiltam priekšā.
- — un, vēl aizvien vilkdams pakaļ kedas auklu, atjoza līdz manim.
- Pēc stundas ceturkšņa koši sarkanu seju atjoza desu večuks.
- Viņš atjož zobinu un pārcērt krustu pār gultiņu.
- Viņš atjož zobinu un pārcērt krustu pār avotu.