atjūgt1
atjūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atjūdzu | atjūdzam | atjūdzu | atjūdzām | atjūgšu | atjūgsim |
| 2. pers. | atjūdz | atjūdzat | atjūdzi | atjūdzāt | atjūgsi | atjūgsiet, atjūgsit |
| 3. pers. | atjūdz | atjūdza | atjūgs | |||
Pavēles izteiksme: atjūdz (vsk. 2. pers.), atjūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atjūdzot (tag.), atjūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atjūgtu
Vajadzības izteiksme: jāatjūdz
1.Nojūgt, izjūgt.
2.apvidvārds Atradināties, atrast.
Avoti: LLVV, RB
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Žīds atjūdz zirģeli un domā bēgšus aizbēgt, bet aita žīdam mugurā un žīds nevar ne kustēt.
- Vīrs viņu atjūdza, vienu pēc otras aizmeta ilksis, uzsvieda mugurā lupatu deķi un ieveda kūtī.
- Zirgu atjūdzot , sakas nedrīkst novilkt ilksīs , lai zirgam spalva stāv gludi
- Biezumnieks mierīgi atjūdza zirgu un , caur dubļiem brizdams , to aizveda uz mājām
- Dievs nu pavēl tiesnesi atjūgt un atkal kunga tēvu iejūgt