atvaicāt
atvaicāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvaicāju | atvaicājam | atvaicāju | atvaicājām | atvaicāšu | atvaicāsim |
| 2. pers. | atvaicā | atvaicājat | atvaicāji | atvaicājāt | atvaicāsi | atvaicāsiet, atvaicāsit |
| 3. pers. | atvaicā | atvaicāja | atvaicās | |||
Pavēles izteiksme: atvaicā (vsk. 2. pers.), atvaicājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvaicājot (tag.), atvaicāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvaicātu
Vajadzības izteiksme: jāatvaicā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — es atvaicāju, bet pats sirdī atzinu, ka doktoram taisnība.
- Bērziņš retoriski atvaicāja gluži kā Krievijas diplomāts vai apmaksāts anonīms " trollis" internetā.
- – atvaicā rakstnieks, iedams gar galdu.
- uz jautājumu, vai iespēja tikt pie īpašuma kāpās neliek justies īpaši privileģētam, atvaicājis Freibergs.
- Aprīlī uz jautājumu par jauniem inficēšanās gadījumu rekordiem viņš žurnālistiem retoriski atvaicāja: " Nu un?"