atvēzt
Lietojuma biežums :
atvēzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvēžu | atvēžam | atvēzu | atvēzām | atvēzīšu | atvēzīsim |
| 2. pers. | atvēz | atvēžat | atvēzi | atvēzāt | atvēzīsi | atvēzīsiet, atvēzīsit |
| 3. pers. | atvēž | atvēza | atvēzīs | |||
Pavēles izteiksme: atvēz (vsk. 2. pers.), atvēziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvēžot (tag.), atvēzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvēztu
Vajadzības izteiksme: jāatvēž
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piegājis pie lielākā zīmēm klātā akmeņa, Noa atvēza līdzpaņemto soliņu un sāka rīkoties zīmēšanai.
- Dante vīstīja dūres, sakoda zobus, nenocietās un jau atvēza dūri, lai bērnišķīgās dusmās iedunkātu guļošo, taču pēkšņi nošķindēja durvju slēdzene.
- Šorīt ieniru un automātiski izpildīju jau kopš zēna gadiem veikto kustību: atvēzu izstieptās rokas atpakaļ un ņēmos ātri irties uz priekšu, sizdams kājas uz sāniem, tad atkal pastiepdamies uz priekšu un ļaudams matiem pieplakt galvai, izdodams to zemo, dūcošo zemūdens skaņu, kas dzimst tik dabiski, kad pēkšņi esmu viens.
- Bet no pīlāru kapiteļiem, plafoniem, apakšējiem un augšējiem koriem viņai gāzās virsū apbrīnojams daudzums visdažādāko akmenī izkalto tēlu: izvaikšķījušies mērkaķi, aszobainie lauvas, plankumainie tīģeri, grifoni, himēras, kentauri, baziliski, hidras, dižciltīgi bruņinieki, mednieki, kas pūš dzinēju ragus, ķēniņi un ķēniņienes, neredzēti divgalvu briesmoņi un zvīņaini rumpji, kas ar vairākām galvām vienlaikus lūkojās uz visām pusēm, atiezušies ugunsspļāvēji nelabie un zobenus atvēzušie ercenģeļi...
- Un, ja zivs atvēztu asti un ar to pa ūdeni sistu, tad vilnis rastos tik liels, ka tas visu Rīgu applūdinātu.