atvēzēties
atvēzēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvēzējos | atvēzējamies | atvēzējos | atvēzējāmies | atvēzēšos | atvēzēsimies |
| 2. pers. | atvēzējies | atvēzējaties | atvēzējies | atvēzējāties | atvēzēsies | atvēzēsieties, atvēzēsities |
| 3. pers. | atvēzējas | atvēzējās | atvēzēsies | |||
Pavēles izteiksme: atvēzējies (vsk. 2. pers.), atvēzējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvēzējoties (tag.), atvēzēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvēzētos
Vajadzības izteiksme: jāatvēzējas
Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un saimniece atvēzējās ar tukšu spaini, bet es steidzos paslēpties.
- - jautri pajautāju un it kā atvēzējos, Henriks pat sarāvās.
- Lavīze jau bija atvēzējusies, kad Brēmans atjēdzās: — Nesavainojies!
- Vēlāk es skaidroju pašvaldības policistiem, ka čalis mani apsauca un atvēzējās.
- Un, kā atvēzējos, tā iedevu pa degunu viņam.