atvēzēt
atvēzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvēzēju | atvēzējam | atvēzēju | atvēzējām | atvēzēšu | atvēzēsim |
| 2. pers. | atvēzē | atvēzējat | atvēzēji | atvēzējāt | atvēzēsi | atvēzēsiet, atvēzēsit |
| 3. pers. | atvēzē | atvēzēja | atvēzēs | |||
Pavēles izteiksme: atvēzē (vsk. 2. pers.), atvēzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvēzējot (tag.), atvēzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvēzētu
Vajadzības izteiksme: jāatvēzē
Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ (rīku, roku u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat arī čūskas nevarot atvēzēt galvu, lai padzertos kā cilvēks.
- Lejā, aizā, nebūs vietas atvēzēt neko garāku par roku.
- Ķermeņa svaru pārnes no labās kājas uz kreiso un atvēzē labo roku.
- Duglass strauji pieliecās, paķēra gaļas nazi un pagriezies atvēzēja asmeni cirtienam.
- Tēvs prasmīgi atvēzēja ieroci, lai trāpītu Finam pa degunu.