atdeva
atdeva sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atdeva | atdevas |
| Ģen. | atdevas | atdevu |
| Dat. | atdevai | atdevām |
| Akuz. | atdevu | atdevas |
| Lok. | atdevā | atdevās |
1.novecojis; parasti formā: daudzskaitlis Paņemt uz atdevām – aizņemties.
2.lieto: reti Atmaksa, atriebība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Smējos par vīra jociņiem un vieglu roku atdevu niecīgo avansu.
- Mēģināju šņaukties, taču man palika tik slikti, ka gandrīz atdevu galus.
- Tāda bija situācija un viņi paši mums atdevās".
- Vakar miglas aizsegā ezers un debess atdevās viens otram, saplūstot kopīgā plašumā.
- Es viņu atdevu sievietei, kas vadīja šo iestādi.