Pavasara versija 2026

413 577 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam te.

Atrasts vārdos (193):

Atrasts etimoloģijās (192):

Atrasts normatīvajos komentāros (47):

Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _pielēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _pielēkt_. (šķirklī pielēkt)
Forma _špahtele_ saglabājusies vācu valodas ietekmē, bet par pareizāku formu atzīta _špaktele_. (šķirklī špaktele)
Salīdzinājuma attieksmju izteikšanai lietotā vārda _kā_ vārdšķira latviešu valodniecībā tiek interpretēta dažādi -- to uzskata gan par saikli, gan par partikulu, šķīrumu nosakot pēc funkcijām teikumā (Latviešu valodas gramatika, LU Latviešu valodas institūts, 2013, 645.--646. lpp.). Šajā vārdnīcā tas norādīts kā saiklis, uzsverot salīdzinātājdaļas piesaistīšanas funkciju. (šķirklī kā)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2013. gada 9. oktobra sēdē nosaukumus *uzputenis* un *uzpūtenis* ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzputenis)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _uzlēkt_. (šķirklī uzlēkt)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _palēkties_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _palēkties_. (šķirklī palēkties)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _uzlēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _ielēkt_. (šķirklī ielēkt)
Pieraksts *ājatolla* 2005. gadā ieteikts kā pareizākais (sk. VpV-1-22), tādēļ pārējie rakstības varianti atzīmēti kā nevēlami. (šķirklī ājatolla)
Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbisks)
Ieteicams lietot tad, kad domāti vairāk nekā divi līmeņi. Ja domāti divi līmeņi, var lietot vārdu _vairāklīmeņu_. (šķirklī daudzlīmeņu)
Upes nosaukumu Ukrainas teritorijā tiek rosināts atveidot atbilstoši ukraiņu valodas izrunai līdzīgi kā apdzīvotās vietas nosaukumu *Dnipro* (varianti *Dņipra*, *Dņipro*), bet, cik zināms Tēzaura izstrādātājiem, uz 2023. gada vasaras versiju šāds lēmums Valsts valodas centrā vēl nav pieņemts. (šķirklī Dņepra)
LZA Terminoloģijas komisija (lēmums Nr. 80) iesaka lietot sieviešu dzimtes formu _advente_. (šķirklī advents)
Šī svešvārda atveidē sastopami rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija (LeK-15) ieteikusi formu *cukīni*, tāpēc rakstības variants *cukini* marķēts kā nevēlams. (šķirklī cukīni)
Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbiete)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā kā pareizāku šī vārda formu ieteikusi *štrīcele*, tomēr, kā var spriest pēc Korpuss.lv datiem 2025. gadā, šī forma nav iegājusies, jo praksē sastopams tikai šī vārda lietojums ar garo patskani. (šķirklī štricele)
Šī vārda forma ar līdzskani _n (želantīns)_ ir nevēlama, ieteicamā forma ir _želatīns_. (šķirklī želantīns)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā ieteikusi aizguvuma _vraps_ (angļu _wrap_) vietā lietot nosaukumu _tītenis_ vai vārdkopu _maizes tītenis_. (šķirklī vraps)
Vārds *pašreiz* darināts no vārdiem *[šajā] pašā reizē*. Valodas praksē bieži sastopamais variants *patreiz*, iespējams, radies kontaminācijā no vārdiem *patlaban* un *pašreiz*. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds *pašreiz*. (šķirklī pašreiz)
Diezgan bieži sastopams vārdu _lesbiete, lesbisks, lesbisms_ lietojums ar _z_: _lezbiete, lezbisks, lezbisms_. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar _s_: _lesbiete, lesbisks, lesbisms_. (šķirklī lesbisms)
Jāievēro, ka vārds _papildu_ tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds _papildus_ – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
Šī svešvārda atveidē sastopami dažādi rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi visbiežāk lietoto formu *piraija*, tāpēc pārējie rakstības varianti marķēti kā nevēlami. (šķirklī piraija)
Šī svešvārda atveidē sastopami rakstības varianti. Ieteiktā forma ir _tapirs_, tāpēc rakstības variants _tapīrs_ marķēts kā nevēlams. (šķirklī tapirs)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2013. gada 9. oktobra sēdē nosaukumus *uzputenis* un *uzpūtenis* ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
Sarunvalodā sastopamas dažādas šī lietvārda formas, bet apstiprinātais termins ir _skeneris_, kas atbilst principam aizgūt pēc izrunas. (šķirklī skeneris)
MLVV norādīts, ka par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani _a_ – _rasols_. (šķirklī rasols)
Jāievēro, ka vārds _papildu_ tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds _papildus_ – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
Oriģinālformai *Zinn* tuvāka būtu *cinnija*, bet botānikas terminoloģijā jau ieviesusies šī vārda forma nav mainīta, tādēļ termins ir *cīnija*, kā fiksēts LZA TK 1973. gada vārdnīcā. (šķirklī cīnija)
Literārajā valodā vietniekvārdam _kas_ nav lokatīva formas, tā vietā tiek lietots apstākļa vārds _kur_, bet sarunvalodā un izloksnēs sastopama arī lokatīva forma _kamī_. (šķirklī kas)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: _adiabāta_. (šķirklī adiabāta)
Vārds _atlass_ nozīmē 'karšu apkopojums' nav ieteicams, jo kalkēts no krievu valodas, kur šādu krājumu apzīmē ar vārdu _атлас_ (veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas _Atlas_). Latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu _Atlantos_. (šķirklī atlass)
Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums 2. nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar šādu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
Vārdu _pārpildīt_ nav ieteicams lietot 3. nozīmē 'pārsniegt'. (šķirklī pārpildīt)
6. nozīmē ieteicams izvēlēties darbības vārdu _būt_, nevis _sastādīt_, piem., _IKP apjoms ir nepilni 60 %_, nevis _IKP apjoms sastāda nepilnus 60 %_. (šķirklī sastādīt)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_. (šķirklī reemigrācija)
Verbs *sokas* tiek uzskatīts par bezpersonas verbu, kam mūsdienu valodā nenoteiksmi un citas formas nelieto. Pie leksēmām ir norādītas paralēlas tagadnes (*sekties*) un pagātnes (*sokties*) pamatformas, tomēr to lietojums pagaidām nav izpētīts un ir šaubas par leksēmas *sokties* locīšanas paradigmu. (šķirklī sekties)
Šo darbības vārdu neiesaka lietot 3. nozīmē 'izturēties (pret ko)', tāpēc ka tas uzskatāms par nevēlamu, krievu valodas ietekmē (no vārda _oтнестись_) radušos lietojumu, piem., _kā tu pret to attiecies_. Latviski var lietot citus darbības vārdus, piem., _izturēties_, _vērtēt_. (šķirklī attiekties)
Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda *detaļplānojums* vietā ieteikts lietot *detālplānojums*, *detālais plānojums*. (šķirklī detaļplānojums)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. (šķirklī čija)
2023. gada 14. februārī (sēdes protokola Nr. 2) Latviešu valodas ekspertu komisija vienprātīgi secināja, ka latviešu valodā tradicionāli lietotos nosaukumus _musulmanis_ un _musulmaniete_ nedrīkst aizstāt ar nosaukumiem _muslims_ un _muslima_. (šķirklī muslims)
MLVV ieteikts lietot aizguvuma *emodži* vietā. (šķirklī reālijzīme)
Vārds _birojs_ ir senāks aizguvums no franču valodas vārda _bureau_, savukārt _ofiss_ – jaunāks aizguvums no angļu vārda _office_, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu _birojs_. (Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/en/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=ofiss&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1) (šķirklī ofiss)
Šis saliktenis tiek uzskatīts par nevēlamu krievu valodas vārda _svojevremenno_ kalku. Tā vietā ieteikts izmantot apstākļa vārdus _laikus_, _laikā_, _laicīgi_ vai pārveidot teikumu, lai nebūtu jāizmanto īpašības vārds _savlaicīgs_. (šķirklī savlaicīgs)
Praksē nereti sastopams saliktenis _ilgspējīgs_, kas veidots no apstākļa vārda _ilgi_ un īpašības vārda _spējīgs_, resp., ‘ilgi spējīgs’, tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu _ilgtspējīgs_. (šķirklī ilgtspējīgs)
Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi ‘vārāmais sāls’ lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes _lek-_ lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds _lēkt_ jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas _lēkt_. (šķirklī lēkt)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

Atrasts piemēros (34):

bērns - Bērni tev ir?
paziņot - Bet atnācu ne tāpēc, lai tev paziņotu tieši šo prieka vēsti.
virkne - Bet es redzu, ka ar to man nepietiktu, tev būs jādod vēl tā skaistā pērļu virkne, kuru tu noņēmi no kakla leišu vaivadenei, kad biji to nokāvis.
personība - Bet tāpēc jau tev nevajadzētu atteikties no savas personības.
telpa - Bet tev tūlīt būs jāceļas, jāatstāj šīs telpas un jāiet atkal karot.
reizē - Blumbergs centās būt šarmants un reizē nedaudz ironisks, lai viss būtu pēc noteikumiem.
pateicīgs - Būšu ļoti pateicīgs, ja paziņosiet man, kad atgriezīsies.
pārdošana - Būtu priecājies, ka tevi neapsūdz zagtu mantu pārdošanā.
arī - Dari, kā teicu, jo tā būtu darījis arī mans tēvs,- Magdalēna atcirta.
balss - Drīz pusnakts,- viņš teica izbrīnītā balsī, kā ilgi aizsēdējies ciemiņš.
viesnīca - Es atbraukšu tev pakaļ rītvakar, pēc sešiem,- viņš solīja, pavadīdams mani līdz viesnīcai.
izteikties - Es esmu prastu ļaužu, dižā jaunkundz, tāpēc neprotu tik smalki izteikties kā mans dēls.
cilvēks - Esi cilvēks, neņirgājies,- Malle mierinoši teic.
iedzimt - Interesanti, kurā tu tāda esi iedzimusi.
detektīvdrāma - Jā, tā ir detektīvdrāma, bet līdztekus drāmas elementiem ir tiešām interesants detektīvs.
apstiprināt - Jā,- meitene apstiprināja.
emocionāls - Jā,- pārsteigts par šo neviltoti emocionālo žestu, novilku.
šautene - Jāsalabo šautene!
prom - Jums te nav nekā, ko meklēt, ejiet projām no šejienes, kamēr vēl ir laiks, un lai ne jūsu smakas te vairs nebūtu, un pēc iespējas ātrāk, prom, prom, prom, vai dzirdat, ko es saku!
dzīvot - Jūs varat te dzīvot,- teica puisis, kurš bija atnācis līdzi Svētai.
pamanīt - Kad nokļuvu uz ielas, mazliet pārsteigts pamanīju, ka lietus ir pārstājis.
veikt - Kādi pienākumi tev tur jāveic?
notikt - Kas tev notika?
teritorija - Kas viņus ielaida fabrikas teritorijā?
interese - Katrs cīnās par sevi, par savām interesēm, un, kā jau parasti, daudz ko izšķir pati nauda.
āda - Klauss ir satvēris sievietes roku, viņa jūt sausu, atskabargainu, sastrādātu ādu.
atjaunošana - Labi, būšu,- es noteicu un ķēros pie skropstu tušas atjaunošanas.
lūgt - Lūdz Dievu, Kazimir, un varbūt tev tiks piedots.
sēdēt - Man jau nav grūti, tikai viņš parasti nekur neiet, vai nu sēž savā birojā, vai arī mājās vienatnē lasa žurnālus par arhitektūru...
televīzija - Man liekas, tādus tēlus var sastapt vien televīzijas seriālos...
mācīšanās - Man tas saslēdzas ar to, ko tu teici sākumā, atsaucoties uz ārsta teikto par mācīšanos no citu cilvēku likteņiem.
daļa - Man te ir lielisks stāsts, no tā mēs taisīsim seriālu — trīs daļās, ko rādīt televīzijā!
atkarīgs - Mans tēvs kādreiz teica, ka viss īsteni vērtīgais ir atkarīgs no atmiņas...
attieksme - Marita ātri pateica, it kā šis viņas lēmums kaut kādā veidā spētu ietekmēt manu turpmāko attieksmi pret viņu.

te citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv