tekalēt
tekalēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tekalēju | tekalējam | tekalēju | tekalējām | tekalēšu | tekalēsim |
| 2. pers. | tekalē | tekalējat | tekalēji | tekalējāt | tekalēsi | tekalēsiet, tekalēsit |
| 3. pers. | tekalē | tekalēja | tekalēs | |||
Pavēles izteiksme: tekalē (vsk. 2. pers.), tekalējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tekalējot (tag.), tekalēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tekalētu
Vajadzības izteiksme: jātekalē
Vairākkārt tekāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mēs stāvējām uz bruģa ielas vidū, ap mums tekalēja tūristi.
- Es varētu tekalēt viņai pakaļ, baudīt saullēktu, saulrietu.
- Atmiņas varu atsaukt, arī netekalējot pa līkajām vecpilsētas ieliņām.
- Vējš nes spilvu pūkas, vasarā piesaulē čūskas gozējas, tekalē ķirzakas.
- Šurpu turpu tekalēja barankas, savos caurumos pārnēsādamas dažādus saiņus.