anektēt
anektēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | anektēju | anektējam | anektēju | anektējām | anektēšu | anektēsim |
| 2. pers. | anektē | anektējat | anektēji | anektējāt | anektēsi | anektēsiet, anektēsit |
| 3. pers. | anektē | anektēja | anektēs | |||
Pavēles izteiksme: anektē (vsk. 2. pers.), anektējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: anektējot (tag.), anektēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: anektētu
Vajadzības izteiksme: jāanektē
Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jeruzalemes austrumdaļu Izraēla 1967.gadā okupēja un 1980.gadā - anektēja.
- Ukrainas Ārlietu ministrija izteikusi arī protestu par Medvedeva vizīti anektētajā teritorijā.
- Incidents notika uz robežlīnijas starp Jeruzalemes rietumdaļu un Izraēlas anektēto austrumdaļu.
- Der atcerēties hitleriskās Vācijas rīcību, no Čehoslovākijas anektējot Sudetijas apgabalu.
- kura var diplomātisku argumentu vārdā okupēt vai anektēt savu kaimiņu zemes.