anekdots
anekdots vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | anekdots | anekdoti |
| Ģen. | anekdota | anekdotu |
| Dat. | anekdotam | anekdotiem |
| Akuz. | anekdotu | anekdotus |
| Lok. | anekdotā | anekdotos |
Avoti: SV33
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Jūs taču zināt to veco anekdotu par sieviešu cietumu?
- Atmiņa viņai būs no debesīm dota, jo māsa Doroteja, lai kā gribētu, kaut vienu citātu vai anekdotu paturēt prātā — nepakam.
- Valles dramatiskā kolektīva dalībnieki bija iestudējuši M. Zīverta viencēlienu « Divkauja» ( A. Skosa), kas tika pieteikts, autora vārdiem runājot, kā dialoģizēts anekdots.
- Iekšēji pretojoties jebkuram vispārinājumam ( jo, tieši cerot uz vispārinājuma trūkumu, pievērsos šai ne visai svaigajai vielai), ievadā izlasīju obligātos pātarus par to, ka Puškina laikā mutiski izstāstīts īss, pārsteidzošs notikums uzskatīts par literatūras žanru, bet izglītotās muižniecības diskreditācija pēc dekabristu sacelšanās mainījusi saskarsmes kultūras nerakstītos likumus un iedzinusi anekdoti vulgāro sabiedrības slāņu nagos ( latviski varētu to atainot ar vārdu nomaiņu “ anekdots” – “ anekdote”).
- Tev toties būs laiks izlasīt Sviesta cibas draugu lentu, šodienas anekdotus, salamāties ar visiem Delfu komentāros, izložņāt vēl vienu puspazīstamo seju raundu « draugos.lv», noskatīties sava iemīļotā bērnu pornogrāfijas seriāla kārtējo sēriju un uzhakot savas darbavietas/skolas/bērnudārza serveri.