Paplašinātā meklēšana
Meklējam sl..
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9997):
- konverģences apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa apakšslānis, kas no augšējiem platjoslas _ISDN_ tīkla slāņiem saņemtās paketes sadala 48 bitu fragmentos un nodod tos segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānim pārveidošanai šūnās.
- segmentēšanas un reasamblēšanas apakšslānis _ATM_ adaptācijas slāņa zemākais apakšslānis, kas saņem no konverģences apakšslāņa pārsūtāmo datu 48 baitu fragmentusun pārveido tos 53 baitu šūnās, pievienojot tām galvenes, kurās dota šūnas pārsūtīšanai un kļūdu labošanai nepieciešamā informācija.
- lietotāja-tīkla saskarne _ATM_ foruma izveidota publisko un privāto _ATM_ tīklu saskarne, kas nodrošina _ATM_ galalietotāja un _ATM_ komutatora sadarbību. Šo saskarni izmanto arī kadru retranslēšanas tīklos.
- live _burtiski_ "dzīvā veidā"; tiešraidē, tiešā translācijā (par radio, televīzijas raidījumu); tiešais koncertieraksts (gk. par audioierakstu).
- nature morte _burtiski_ "nedzīvā daba"; klusā daba (mākslā).
- non sequitur _burtiski_ "neizriet"; slēdziens, kura galaspriedums loģiski neizriet no premisām.
- persona non grata _burtiski_ "nevēlama persona"; diplomātiskais pārstāvis, ko tās valsts valdība, kurā viņam jādarbojas, pasludinājusi par nevēlamu.
- sub rosa _burtiski_ "zem rozes"; slepeni.
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- kokcidioidīns "Coccidioides immitis" buljona kultūras filtrāts, ko lieto ādas raudzei šīs sēnes ierosinātās slimības diagnozes noteikšanā.
- nouvelle vague "jaunais vilnis"; jauns virziens, piemēram, mākslā.
- raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- pī-džī "PG" - stafilokoku enterotoksīns, kas ir bioloģisks kaujaslīdzeklis, sevišķi stipras iedarbības kaujasviela, ko lieto aerosola veidā.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
- lagoftalms "Zaķa acs", nepilnīga acs spraugas slēgšanās.
- normālā (pilnā) audzes biezība (20 gadu un vecākās audzēs) - faktiskā šķērslaukuma attiecība pret augšanas gaitas tabulās (attiecīgās sugas, vecuma un bonitātes audzei) uzrādīto šķērslaukumu.
- pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
- tūmelēties (darbā) atlikt lietas uz vēlāku laiku, būt slinkam
- tumšie elfi (gnomi, rūķi) sargā pazemes alās noslēptos dārgumus un ir pazemes kalēji
- slāns (liela auguma) slaists, slamāns
- uzlikt (arī uzvilkt) masku, arī (pa)slēpties zem maskas, arī valkāt masku, arī staigāt maskā (no)slēpt savu īsto būtību
- (no)iet (retāk aiziet) dibenā (no)slīkt, (no)grimt; panīkt; pagrimt, nonīkt
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.)
- (iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
- iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- in folio (papīra) pusloksnes formātā
- aiztiekties (Slepus) aizlīst, aizrāpot, noslēpties aiz kaut kā
- kaišļu zāles (slikta) zāle, ko izmanto kā pakaišus
- dalbajobs [muļķis]{e:57061}, slikts cilvēks
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- gaisa trošu ceļš [transporta]{s:2545} veids pasažieru un preču pārvietošanai, kurā vagonu, vagoniņu, kabīņu vai krēslu pārvietošanai tiek izmantota [trose]{e:57030}, kas nostiepta starp balstiem tādā veidā, ka vagoni (kabīnes, krēsli, vagonetes) nepieskaras zemei
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- ideāls kristāls 1) kristāls ar ideālu trīsdimensiju periodisku režģi, kurā nav struktūras defektu, piemaisījumu atomu un dislokāciju; 2) ideālas formas kristāls, kurā fizikāli ekvivalentas skaldnes ir vienādi attīstītas.
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- atcirte 10-15 m plata izcirtuma josla ziemeļu-dienvidu virzienā lielu, 35-45 gadus vecu egļu masīvu vidū, ko izcērt ar mērķi egļu audzes rietumu malu padarīt noturīgu pret vējgāzēm.
- mudehāra stils 11.-16. gs. Spānijas arhitektūras un lietišķās mākslas stils, kurā apvienota mauru māksla un gotikas un renesanses stila elementi; tam raksturīgi dekoratīvi austrumnieciski motīvi un ornamenti.
- izlīdzinošs laidums 12,5 m garš vai mainīga garuma (12,62; 12,58; 12,54; 12,5; 12,46; 12,42; 12,38 m) sliežu posms starp sametinātiem vienlaidu sliežu ceļa posmiem, lai varētu regulēt spraugas sliežu salaidnē, atkarā no temperatūras izmaiņām apkārtējā vidē.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Samoa salas 14 salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumos (angļu val., "Samoa Islands"), Polinēzijas rietumu daļā, platība — >3000 kvadrātkilometru.
- Bravē režģi 14 trīsdimensiju ģeometriski režģi, kas apraksta iespējamos kristāliska režģa translācijas simetrijas veidus (sk. kristālu simetrija).
- indikts 15 gadu ilgs laika posms, kurā romieši trīs reizes ievāca meslus no uzvarētajiem
- činkvečento 16. gs. itāliešu renesanses māksla un literatūra.
- antinomisms 16. gs. luteriskajā baznīcā radies un noraidīts uzskats, ka kristiešiem, lai panāktu viņu grēknožēlu, nav jāsludina bauslība, bet jāsludina tikai evaņģēlijs un Kristus ciešanas.
- romānisms 16. gs. nīderlandiešu mākslas virziens, kuram raksturīga renesanses elementu izmantošana, zināma eklektika un manierisms.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija 1789. g. 26. augustā Francijā publicētais dokuments, kas saskaņā ar apgaismības ideāliem pasludināja visu cilvēku vienlīdzību.
- septembrizāde 1792. gada septembrī apcietināto aristokrātu, garīdznieku un rojālistu noslepkavošana Parīzes cietumos.
- setečento 18. gs. apzīmējums itāliešu mākslā un literatūrā.
- čipendeils 18. gs. mēbeļu stils; tam raksturīga vienkārša uzbūve, izsmalcināts dekors, kurā izmantoti dažādu mākslas stilu elementi; pēc angļu mēbeļu meistara Tomasa Čipendeila (Chippendale, 1718-79) vārda.
- salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
- Nikobaru salas 19 salu grupa Indijas okeānā (angļu val. "Nicobar Islands"), starp Bengālijas līci un Andamanu jūru, Indijas teritorija, platība - 1600 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 642 m vjl.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
- simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- demimonds 19. gs. Francijā - to sieviešu slānis, kuru sociālo stāvokli un tikumību uzskatīja par apšaubāmiem; šāds sieviešu slānis jebkurā citā sabiedrībā.
- peredvižņiki 19. gs. otrās puses krievu mākslinieku reālistu grupējums.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- evolucionisms 19. gs. vidū izveidojies filozofisks virziens, kas pasludināja attīstības principu par visu aptverošu.
- Harta-77 1977. g. 1. janvārī Čehoslovākijā izdots dokuments, kurā simtiem inteliģences pārstāvju pieprasīja, lai komunistiskais režīms respektētu cilvēktiesības.
- modernisms 20. gs. 2. pusē radušies mākslas virzieni, kuri meklē jaunus izteiksmes līdzekļus un formas, cenšas dziļāk atklāt subjektīvos pārdzīvojumus.
- etnofutūrisms 20. gs. 80. gadu beigās Igaunijā radies literatūras un mākslas grupējums, kura nolūks bija apvienot visus pasaulē izkaisītos somugrus vienotai radošai rīcībai.
- neoekspresionisms 20. gs. beigu tēlotājas mākslas virziens, kura pārstāvji lieto gadsimta sākuma ekspresionistu paņēmienus.
- urbānisms 20. gs. mākslā - ar lielas mūsdienu pilsētas dzīvesveidu saistīta tematika.
- minimālā māksla 20. gs. modernās mākslas (gk. tēlniecības) virziens, kam raksturīgs ierobežots izteiksmes līdzekļu izmantojums; minimālisms.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- prekariāts 21. gs. sākumā veidojusies jauna sociālā šķira, kuras vietu mūsdienu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība, kas saistīta ar pagaidu, īslaicīgiem darbiem, nepilna laika darbu ar zemu samaksu un vāju sociālo aizsardzību.
- laika joslas 24 joslas, kurās aptuveni pa meridiāniem sadalīta zemeslodes virsma un kuras izmanto joslu laika skaitīšanā; katras laika joslas centrālais meridiāns ir daudzkārtnis 15°_x_n (n – joslas numurs no 0 līdz 23).
- smalkvilna 30–80 mm garas vienmērīgas, smalkas, cirtainas pūku šķiedras (diametrs 14–25 μm), ko lieto labas kvalitātes trikotāžas izstrādājumu un audumu ražošanai; vislabāko smalkvilnu iegūst no merīnaitām (merīnvilna).
- standartlaktācija 305 slaukšanas dienu ilga laktācija.
- fresison 4. prāta slēdziena figūras 5. modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums pa daļai apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs.
- spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
- monotelēti 7. gs. kristīgo ķeceru grupa, kas centās panākt izlīgumu starp ortodoksālo teoloģiju un monofizītismu, sludinādama, ka Kristum gan ir divas dabas, bet tikai viena griba.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- putnu gripa A tipa gripas vīrusa izraisīta putnu slimība (lat. "avian influenza"); pirmās dokumentāri apstiprinātās ziņas par putnu gripu rodamas 1878. gadā Itālijā
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei
- gada atskaite a/s un budžeta iestāžu rēķinu noslēgums, kas, saskaņā ar likumu, jāsagatavo katra darba gada beigās; sastāv no atskaites par gūto peļņu un zaudējumiem, bilances atskaites un pārvaldes darba atskaites
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
- tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
- Abhāzija Abhāzijas Republika - pašpasludināta valsts Krievijas aizbildniecībā
- Limilahs Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laulāto laimes dievība, pie kuras klusībā griezās jaunie cilvēki pēc zīlēšanas pavasara cikla rituālu noslēgumā
- abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
- bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
- koncentrators Abonentu līniju pieslēguma bloks, kas uzstādīts ārpus telefona centrāles (iestādē, dzīvojamā ēkā, slēgtā skapī u. c.)
- drošības tīkls abos sānos jahtas priekšgalā reliņā iesiets tīkls, lai pasargātu komandas locekļu, kā arī buru ieslīdēšanu jūrā
- cingulektomija Abpusēja smadzeņu jostas krokas priekšējās puses izgriešana, lietota psihisko slimību ārstēšanā
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- slīpgraudi Abrazīva materiāla graudi (kā) slīpēšanai
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai
- lepera šaržēšana abrazīvo graudu iespiešana lepera virsmas slānī
- slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai
- relatīvais kritums absolūtā krituma attiecība pret aplūkojamā posma garumu; gultnes slīpums
- rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
- ārējās testēšanas metode abstraktā testēšanas metode, kas paredz izmantot no testējamās sistēmas atdalītu apakšējo testeri, kura sadarbība ar testējamo sistēmu tiek realizēta, izmantojot atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa zemāko slāņu servisu
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
- panuveīts Acābola asinsvadu apvalka iekaisums, kas skar visu šo slāni
- acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības
- tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
- ciklodukcija Acs ābola grozīšana, ko veic slīpie acs muskuļi
- eksoftalmija Acs ābolu izspiešanās no acu dobumiem slimības rezultātā
- oftalmodesmīts Acs cīpslu vai saišu iekaisums
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
- ārējā oftalmopātija acs konjunktīvas, radzenes vai palīgorgānu slimība
- fakometecēze Acs lēcas dislokācija
- lēcas plakode acs lēcas ektodermālais aizmetnis, kas pieguļ acs pūslītim
- blefarīts Acs plakstiņu malu iekaisums, grūti ārstējama slimība
- eksoforija Acs redzes līnijas nosliece uz āru, slēpta diverģējoša šķielēšana
- katarrakta Acs redzes slimība; katarakta 1
- tēņš Acs slimība, kad iekaisušais acs ābols pārklājas ar kutikulu
- pigmentdeģenerācija Acs tīklenes pārmantota slimība, kas attīstās vielmaiņas traucējumu dēļ
- oftalmopātija Acu slimība
- radzenes līdējčūla acu slimība, ko izraisa pneimokoki, retāk stafilokoki, streptokoki
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās un redzes spējas pavājināšanās
- nagata Acu slimība; zirgu acu slimība
- oftalmiatrija Acu slimību terapija
- antistrefons Ačgārns slēdziens
- iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
- dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
- dziemulis Ādama ābols (rīkles skrimslis)
- eksofilakse Ādas aizsargājošā funkcija pret slimības ierosinātāju iekļūšanu organismā
- ergodermatoze Adas arodslimība
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
- ektīma Ādas iekaisumslimība, kam raksturīgas lielas, lēzenas pustulas, kuras pārvēršas čūlās un pārklājas ar kreveli
- pigmentējošā ādas grunts ādas krāsojuma otrais slānis (ādu klājošajā krāsošanā), kas dod ādas virsai vajadzīgo krāsu
- piesūcinošā ādas grunts ādas krāsojuma pirmais slānis, ko uzklāj, lai sekmētu klājošās krāsas vienmērīgu iesūkšanos
- limfodermija Ādas limfvadu slimība
- hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
- šķelšana Ādas sadalīšana labajā (augšējā) un kreisajā (apakšējā) slānī
- derma Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas
- pamatāda Ādas saistaudu slānis, kas atrodas zem epidermas; īstā āda; derma
- daudzkrāsainā ēde ādas sēnīšslimība, ko izraisa patogēnā sēne "Pityrosporum orbiculare" un uz ķermeņa rodas sīki, apaļi, brūngandzelteni plankumi, kuru virspusē raksturīga klijveida lobīšanās
- īstā āda ādas slānis starp virsādu un zemādu
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas
- šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot kārtās ādas pusfabrikātu
- ādslimība Ādas slimība
- skropulis Ādas slimība - kraupis
- skraupulis Ādas slimība - kraupis; arī kašķis
- zeisms Ādas slimība (PP avitaminoze), par kuras cēloni agrāk uzskatīja vienpusīgu kukurūzas uzturu
- sekretodermatoze Ādas slimība ar pastiprinātu normālu sekrētu izdalīšanos
- hidroa Ādas slimība ar pūslīšu izsitumiem
- pustuloderma Ādas slimība ar pustulu veidošanos
- pitiriāze Ādas slimība ar raksturīgu klijveida lobīšanos
- kasus Ādas slimība kašķis
- mikrosporija Ādas slimība, gk. galvas matainajā daļā, ko ierosina "Microsporon" ģints parazītiskās sēnes; galvas ādā ir krasi norobežoti ieapaļi plankumi, kas klijveidīgi lobās; bojājuma perēkļi klāti sīkām zvīniņām un aplūzušiem matiem
- ekzēma Ādas slimība, kam raksturīga mezgliņu, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās, niezēšana
- niezekls Ādas slimība, kam raksturīga niezēšana
- keratoze Ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta raga kārtas veidošanās
- vitiligo Ādas slimība, kam raksturīgi pigmentācijas traucējumi
- niezis Ādas slimība, kas izraisa niezēšanu
- dermatoartrīts Ādas slimība, kas saistīta ar artrītu
- epidermoze Ādas slimība, kas skar epidermu
- saharomikoze Ādas slimība, ko ierosina "Saccharomyces" ģints sēnes
- epidermatozoonoze Ādas slimība, ko ierosina parazīts, kurš mīt uz ādas, piem., uts
- eritrazma Ādas slimība, ko izraisa baktērija "Corynebacterium minutissimum", attīstās tādās vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, augšstilbu iekšpusē, padusēs
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, strutu pūslīši, kas raksturīgi šai slimībai
- svīdres Ādas slimība, ko izraisa organisma pārkaršana un pastiprināta svīšana
- rubrofītija Ādas slimība, ko izraisa patogēna sēne un kam raksturīgi apaļi, norobežoti, sarkani, zvīņām klāti bojājuma perēkļi
- epidermofītija Ādas slimība, ko izraisa sēnīte
- krikoderma Ādas slimība, ko raksturo gredzenveida infiltrāti ap centrālu sacietējumu
- serpiginozā, lienošā angioma ādas slimība, ko raksturo punktveida vaskulāru mezgliņu grupas, kas veido lokus
- favus Ādas slimība, kuras cēlonis ir augu parazīts - sēnīte
- adesmoze Ādas slimība, kuras sekas ir saistaudu atrofija
- skrapulis Ādas slimība, līdzīga kašķim
- dermatoterapija Ādas slimību ārstēšana
- vitropresija Ādas slimību diagnostikas paņēmiens, uzspiežot ādai stiklu, lai novērstu hiperēmiju un saskatītu ādas krāsas pārmaiņas
- dermatica Ādas slimību dziedināšanā lietojamie zāļu līdzekļi
- buloze Ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
- eritrodermija Ādas slimību grupa, kuru klīniskajā ainā dominē ģeneralizēts difūzs ādas sarkanums un lobīšanās
- dermatoze Ādas slimību vispārējs nosaukums - slimību grupa, kam raksturīgi dažāda veida un izcelsmes izsitumi ādā
- slejs Ādas sloksne
- segepitēlijs Ādas un gļotādas virsējais slānis, kas nodrošina organisma aizsardzību, vielu uzsūkšanos un izvadīšanu
- šķīstības josta ādas vai metāla josta, kas sedz sievietes dzimumorgānus un aizslēgta ar atslēgu
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piemēram, dokumentu, grāmatu pārnešanai)
- mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- ķeņģis Ādenis; arī lamuvārds slinkam cilvēkam
- župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
- sisla Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Islandē; viens no šīs valsts 26 reģioniem
- župa Administratīvi teritoriāla vienība Horvātijā (līdz 1918. g.), Ungārijā (līdz 1919. g.), Čehoslovākijā (līdz 1928. g.), Krievijas Aizkarpatos (līdz 1919. g.)
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
- Izvaltas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Krāslavas un Biķernieku pagasta teritorijas, savukārt liela daļa pirmskara Izvaltas pagasta pievienota tagadējam Šķeltovas pagastam, mazāka Naujenes pagastam
- Krāslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu rezultātā aizņem ceturto daļu pirmskara Krāslavas pagasta teritorijas, pārējā iekļauta tagadējā Ūdrīšu, Kombuļu un Kalniešu pagastā
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
- pavasara adoniss adonisu suga ("Adonis vernalis") ar lieliem dzelteniem ziedīem, indīgs, uzlējuma veidā lieto sirds slimību ārstēšanā
- ieadīt Adot ieveidot (adījumā, piemēram, rakstu, joslu)
- ieejas punkts adrese, komanda vai cits identifikators, kas norāda pieslēgšanās punktu programmai vai tās atsevišķam fragmentam
- slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
- šagrinēšana Ādu rūpniecībā mākslīga graudainuma iespiešna
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā
- leģionella Aerobiskas nūjiņveida baktērijas, kuru augšanai nepieciešams cisteīns un dzelzs un kuras cilvēkam izraisa pneimonijveida slimību leģionelozi jeb leģionāru slimību
- kriogēnā aerodinamiskā caurule aerodinamiskā caurule, kurā, izsmidzinot šķidro slāpekli, darbgāzi atdzesē līdz kondensāta līdzsvaram plūsmā
- deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas
- AIA Afganistānas Islāma apvienība
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- AFN Afgāns; Afganistānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - puls
- gilzaji Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- puštuni Afgāņu daļa, kas dzīvo Pakistānas ziemeļrietumos, runā puštu valodas dialektos, saglabājušās stipras ģints un feodālās iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- huti āfrikāņu tauta, dzīvo gk. Ruandā (~85% iedzīvotāju, \~10% ir huti; izteiktu etnisku atšķirību starp hutiem un tutsiem nav, tie drīzāk ir dažādi sabiedrības slāņi)
- fulfulde Afrikāņu valoda, kurā ir 20-25 gramatiskās dzmtes, tajā (un dažādos tās dialektos) runā ap 25 miljoni cilvēku Sāhelas joslā uz dienvidiem no Sahāras; fulu valoda
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
- afrikatīvs Afrikatīvs slēdzenis - afrikāta
- mazā tumsā (arī tumsiņā) agra rīta krēslā
- mazā tumsiņā (arī tumsā) agra rīta krēslā
- pseidoagrāfija Agrāfijas veids, kad slimnieks spēj norakstīt, bet nespēj rakstīt patstāvīgi
- ehogrāfija Agrāfijas veids, kura gadījumā slimnieks spēj rakstīt pēc diktāta vai pārrakstīt uzrakstīto, bet nespēj izteikt savas domas rakstveidā
- Carex praecox agrais grīslis
- Cytisus x praecox agrais slotzaris
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- jašmans agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna
- plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- lazarete agrāk slimnīca slimniekiem ar lipīgām slimībām, īpaši ar lepru; mēra nams
- biezputras diena agrāk viena no ziemas cikla noslēguma dienām, kas saistīta ar dažādiem barības (šai gadījumā biezputras) nodrošināšanas un vairošanas rituāliem
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
- iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena
- montānisms Agrās kristietības kustība, kas radās Frīģijā 2. gs. vidū un eksistēja līdz 8. gs., sludināja askētismu, atteikšanos no īpašuma, vērsās pret bīskapa varu
- pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
- Domica Agtelekas alas nosaukums slovāku valodā, atrodas Slovākijas un Ungārijas robežapvidū
- provīzija Aģentam izmaksājamā atlīdzība vai tās daļa no noslēgto darījumu apjoma
- ahilobursīts Ahileja cīpslas gļotsomiņas iekaisums
- ahilorāfija Ahileja cīpslas sašūšana
- aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
- bildinājums Aicinājums noslēgt laulību
- igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- Carex loliacea aireņu grīslis
- kopepodi Airkāji, zemāko vēžu kārta, visprimitīvākie starp tiem, kam pie olveida galvas un krūšu daļas pievienojas tievāks slaids abdomens, ar 4-5 divās daļās šķeltām airējamām (krūšu) kājām, kurām kā kustības orgāns piebiedrojas arī lielākās pirmās antenas, gk. bez sirds un asinsvadiem
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- plaktis Aitu aknu slimība
- aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
- griezauka Aitu griešanās slimība
- estroze Aitu invāzijas slimība, entomoze, ierosina aitu spindeles kāpuri, ko lidojošas spindeļu mātītes iešļāc aitas nāsīs
- aitmēsli Aitu mēsli
- pires Aitu mēsli
- griešanās aitu slimība, kas izpaužas kā aitas riņķošana ap sevi
- aitu niezulis aitu slimība, ko izraisa prioni
- plaktes Aitu slimība, ko rada aknu dēle
- millerioze Aitu un kazu invāzijas slimība, ko ierosina specifiska nematoze, slimie dzīvnieki klepo, novājē
- nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
- griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- uz (kāda) pamata aiz (kāda) iemesla; ar (kādu) motivāciju
- zvaikstīties aiz slinkuma apkārt mētāties
- aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
- aizsērīt Aizbērt ar saslaukām (upes gultni)
- apmēzt Aizbērt, aizbārstīt ar mēsliem
- preteksts Aizbildināšanās iemesls
- aizgansts Aizbildināšanās iemesls, izruna
- aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
- aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
- aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
- ātrslēdzējs Aizdare ar viegli slīdošu slēdzi (apģērbam vai tā daļai); rāvējslēdzējs
- slēģēt Aizdarīt slēģus
- stienēt Aizdarīt, noslēgt ar stieni
- aizlakot Aizdarīt, pārklājot ar laku hermētiski noslēgt
- aizdarvot Aizdarvot, darvojot noslēgt
- bodmereja Aizdevuma darījums, ko kapteinis uz sava pilnvarojuma pamata slēdz svešā ostā, ieķīlādams kuģi, frakti un kravu (vai kādu no tiem), lai turpinātu braucienu vai sagādātu līdzekļus kuģa remontam
- īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
- aizdusnieks Aizdusas slimnieks
- eksaltācija Aizgrābtība, satraukums; slimīga jūsma
- eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs
- slāvisms aizguvums (krievu valodā) no senslāvu vai baznīcslāvu valodas
- slāvisms aizguvums no kādas slāvu valodas
- abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai
- aizdalsāt aiziet (bez zināma iemesla)
- aizslampāt aiziet (kaut kur) bez īsta iemesla
- aizpluskāt aiziet ar slapjiem sieviešu svārkiem
- aizšļampāt aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu
- aizsliedēt aiziet, izveidojot sliedes, pēdas
- aizdiedelēt aiziet, klaiņojot, slaistoties apkārt
- aizjāt Aizjāt kādam priekšā, viņam tā noslēdzot ceļu
- rēdes Aizjūga piederums - slejas
- šlejas Aizjūga piederums - slejas
- lence Aizjūga slejas
- aizkārtne Aizkaramā atslēga
- spīne Aizkaramā atslēga
- aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme)
- aiziet garo ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
- aiziet garu ceļu aizklīst tālu projām, pazust no redzesloka
- aizlīst Aizkļūt (aiz kā) - par sīkiem priekšmetiem; aizslīdēt
- Pikstlauki Aizkraukles novada Sunākstes pagasta apdzīvotās vietas "Pikslauki" nosaukuma variants
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzene
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzene
- šleperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
- šneperatslēga Aizkritņa slēdzenes atslēga
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība
- pankreatopātija Aizkuņģa dziedzera slimība
- aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
- atlavīties Aizlavīties, slepeni aiziet
- dzeresis Aizlejs, mērce; slotrams
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā
- katla dzīšana aizliegts zaķu medīšanas paņēmiens, kad cilvēku grupa ar bisēm slēgtā lokā ietver lauku un, virzoties uz centru, šauj iztraucētos dzīvniekus
- bans Aizliegums, publisks pasludinājums
- interdikcija Aizliegums; tiesmedicīnā aizliegums psihiski slimai personai rīkoties kā ar savu personisko, tā ar svešu mantu
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai
- aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
- AMM Aizrobežu mākslas muzejs
- āliņģis Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums
- datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
- aizsargjosla Aizsardzībai iekārtota josla
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- pretvēja josla aizsargājama josla gar mežaudžu malām, t. s. meža kažoks
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
- puskaponieris Aizsargbūve, kurā uzstāda ugunslīdzekļus (lielgabalu, ložmetēju), lai atklātu flanguguni
- kulise Aizsargjosla, ko veido vairākas aukstumizturīgu kultūraugu rindas
- rupjredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur lielus priekšmetus, to veido režģis ar 20 un vairāk cm atstarpēm
- smalkredeles Aizsargredeļu veids vai slānis, kas aiztur sīkus peldošus priekšmetus, to veido režģis ar dažu cm attālumu starp stieņiem
- profesionālā darba tērpi aizsargtērpi, sanitārie, tehnoloģiskie, korporatīvie, uniformu, daļēji – sporta veidu (piemēram, hokejistu, slēpotāju, motobraucēju, paukotāju, jātnieku, peldētāju), izrāžu (piemēram, skatuves, cirka, kino, karnevāla), amatu u. tml. tērpi
- brāzeniski Aizskarot, pieskaroties, dārdot un klaudzot; slīdot uz leju
- aizgriezt Aizskrūvēt, noslēgt; arī aizslēgt
- aizslacināt Aizslacīt
- apšļakstēt Aizslacīties, aizšļakstēt uz visām pusēm
- aiztīrīt Aizslaucīt
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu)
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā)
- aizslēga Aizslēgs
- slēdzis Aizslēgs
- pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā
- pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā
- aizslogs Aizslēgs, aizgalds, aizslēdzama istaba
- aizzieģelēt Aizslēgt
- aizsprēgt Aizslēgt ar (nelielu) piekaramo slēdzeni
- aizmūķēt Aizslēgt ar mūķi
- apstieņot Aizslēgt ar stieni
- konklāve Aizslēgta istaba, kur sapulcējas kardināli pāvesta izvēlēšanai
- aizslēģēt Aizslēģot
- slēģot aizslēģot (visus logus)
- noslēģot Aizslēģot (visus logus)
- aizsklidināties Aizslēpot
- aizslēpāt Aizslēpot
- aizslēpēt Aizslēpot
- aizslēpjot Aizslēpot
- aizsklidēt Aizslīdēt
- slīdzēt Aizslīdēt
- aizšļokāt Aizslīdēt ar slēpēm
- aizsklenst Aizslīdēt sāņus
- aizsklidināties Aizslīdēt, aizšļūkt
- aizšļūdēt Aizslīdēt, aizšļūkt (neviļus, negribot)
- aizšļūcināties Aizslīdēt, aizšļūkt (pēc paša ierosmes)
- aizlīst Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) - par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli
- aizsklidināt Aizslidināt
- aizslīdināt Aizslidināt (1)
- nokrīčolēt Aizslidot
- aizstatnis Aizslietnis
- uzstatnis Aizslietnis
- širmis Aizslietnis; aizsegs (ap gultu)
- kniediņš Aizslietnis; dēļu starpsiena
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizdambēt Aizsprostot (gultni, straumi), radot šķērsli tecējumam
- ciet Aizstājot verba priedēkli aiz-, norāda, ka darbības objekts tiek ar ko slēgts, pildīts u. tml.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties
- aizšļūkāt Aizšļūkt, aizslīdēt
- aizsist ciet aiztaisīt, slēgt
- aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem)
- kutka Aizvainojoša palama stīvai, slimai būtnei
- aizkritnis Aizvars, kas pie noteiktiem nosacījumiem krītot ātri noslēdz kādu eju
- piekloģināt Aizverot noslēgt, nostiprināt ar kloģi
- aizslēģot Aizverot, aizliekot logam priekšā slēģus, aizdarīt (logu)
- sleņģēt aizvērt (slēģus)
- pievākot Aizvērt vāku un noslēgt
- ciešains Aizvērts, nosegts, noslēgts (trauks)
- noslūpēt Aizvest ar ragavu slūpēm, sliecēm
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams vai lai gūtu patvērumu; paslēpties (aiz kā)
- barjers Aizžogojums, šķērslis, kavēklis; barjera
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
- kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
- apmaksātais pamatkapitāls akciju sabiedrības pamatkapitāls pēc tam, kad beidzies izsludinātā pamatkapitāla apmaksas termiņš
- akinēze Akinēzija - locītavu darbības nespēja paralīzes vai slimības dēļ
- tifloptoze Aklās zarnas noslīdējums
- sierakmins Akmenns, ko lieto siera slogošanai
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- litotriptoskopija Akmens sadrumstalošana urīnpūslī redzes kontrolē
- litotrītija Akmens sadrupināšana urīnpūsli ar litotrītu
- gonecistolīts Akmens sēklas pūslītī
- cistolitiāze Akmens urīnpūsli; slimības stāvoklis, kas ar to saistīts
- sierakmens akmens, ko lieto siera slogošanai
- sierakminis Akmens, ko lieto siera slogošanai
- urobilīti Akmeņi, kas attīstās urīnvados, sevišķi nieru bļodiņās un urīnpūslī
- pūšļakmeņi Akmeņi, kas veidojas žultspūslī vai urīnpūslī
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- fluorēns Akmeņogļu darvā atrodama viela, kas slāņojas bezkrāsainās lapiņās; lieto dažādu krāsu un medikamentu sintēzei
- parastais akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex aquifolium"), ko dēvē arī par aslapu ileksu
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- litiāze Akmeņu slimība, akmensveida konkrementu veidošanās nierēs, urīnpūslī un žultspūslī, Meiboma dziedzeros u. c.
- litodialīze Akmeņu šķīdināšana pūslī
- histerolitiāze Akmeņu veidošanās dzemdē; slimība, kas ar to saistīta
- hepatoptoze Aknu noslīdējums
- distomatoze Aknu puve - aknu dēles radīta slimība mājkustoņiem
- hepatoze Aknu slimība, ko izraisījuši distrofiski procesi aknu šūnās, bez izteiktas mezenhimālas reakcijas
- cirroze Aknu slimība, kurā aknas saraucas; ciroze
- hepatologs Aknu slimību speciālists, aknu pētnieks
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- blāzijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta un ģints ("Blasia") ar 1 sugu, izplatīta tikai Z puslodē
- Carex atherodes akotainais grīslis
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos)
- akroosteolīze Akroosteolīzes sindroms - pārmantota bērnu slimība: locekļu, biežāk kāju distālo daļu progresējoša osteolīze ar jušanas, trofiskiem un reflektoriskiem traucējumiem un ar sekojošu deformāciju
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam); lomu tēlotājs balagānu uzvedumos
- izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
- rezonieris aktiermākslas ampluā: aktieris, kas atveido racionālu tēlu, tādu cilvēku, kurš mēdz pamācīt citus personāžus, moralizēt par viņu rīcību
- lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
- kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
- epoksīdi Aktīvas organiskas vielas, kas satur īpašu skābekļa un oglekļa trīslocekļu (epoksīda) gredzenu
- pārvarēt Aktivizējot savu gribu, spēt pārciest (slimību), spēt paciest (sāpes)
- lietojumslāņa entītija aktīvs lietojumslāņa elements
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- fideikommiss Akts, kurā testamenta taisītājs savu mantu noraksta kādam ar klaju vai slepenu pavēli mantojumu nodot citai personai
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
- toksikodermija Akūta ādas slimība, ko izraisa organisma palielināta jutība pret medikamentiem, pārtikas produktiem, toksīniem
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs limfmezglu bojājums un intoksikācija un ko pārnēsā galvenokārt grauzēji
- pseidotuberkuloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina nūjiņveida baktērijas
- listereloze Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina specifisks mikroorganisms
- vezikulārā ekzantēma akūta cūku infekcijas slimība, ko ierosina enterovīruss; raksturīgs drudzis, pūšļveida izsitumi uz kājām, šņukura, tesmeņa
- kolibakterioze Akūta dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina zarnu nūjiņas
- listerioze Akūta dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un dažādu iekšējo orgānu bojājumi
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
- francaieloze Akūta govju, aitu kazu un ziemeļbriežu vienšūnas asins parazītu ierosināta sezonas slimība
- terminālā infekcija akūta infekcija, kas pievienojusies kādas citas slimības beigu posmā un kļūst par tiešo nāves cēloni
- cūciņa Akūta infekcijas slimība - aizauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts
- masalas Akūta infekcijas slimība ("morbilli"), kam raksturīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, nelieli, bāli sārti izsitumi uz ādas, palielināti perifērie limfmezgli
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, liesas sērga
- liesas sērga akūta infekcijas slimība (dzīvniekiem, arī cilvēkiem), ko izraisa mikroorganismi; Sibīrijas čūla, Sibīrijas mēris
- herpangīna Akūta infekcijas slimība ar drudzi, katarālu angīnu un herpetiformiem izsitumiem uz aukslējām un žāvas
- Ebolas drudzis akūta infekcijas slimība ar hemorāģisko sindromu un augstu letalitāti; izraisa filovīrusu dzimtas ebolavīrusi
- izsitumu tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīga intoksikācija un asinsvada bojājums; viena no riketsiozēm
- masaliņas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga mazliet paaugstināta ķermeņa temperatūra, apsārtusi žāva, punktveida izsitumi uz ādas
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija
- skarlatīna Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
- papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, ko izraisa spiroheta "Borrelia recurrentis" un kam raksturīgas atkārtotas drudža lēkmes
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- gaļēdāju mēris akūta kažokzvēru un suņu infekcijas slimība, ko izraisa _Paramixo_ dzimtas _Morbilli_ ģints vīruss
- infekciozā mononukleoze akūta labdabīga vīrusslimība ar limfaudu bojājumu: atipisks, akūts 1-3 nedēļas ilgs drudzis; ģeneralizēts vai reģionāls limfmezglu pietūkums
- piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
- ulceromembranozā angīna akūta nekrotizējoša mandeļu saslimšana, kuras ierosinātāji ir simbionti
- mutes un nagu sērga akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina _Picornaviridae_ dzimtas _Rhinovirus_ ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki
- impetigo Akūta pustuloza ādas slimība ar virspusējiem bojājumiem, kas neatstāj rētas; ierosinātāji ir streptokoki un stafilokoki
- miksodermija Akūta slimība ar ekhimozēm, ādas atmiekšķēšanos un muskuļu kontrakcijām
- denge Akūta transmisīva slimība, ko raksturo divas drudža lēkmes, sāpes muskuļos un locītavās un masalām līdzīgi izsitumi otrajā drudža lēkmē
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam
- ornitoze Akūta, vīrusu ierosināta putnu infekcijas slimība, ar kuru slimo arī cilvēks un kurai raksturīgs drudzis un specifisks plaušu karsonis
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums
- tifomānija Akūts maniakāls uztraukums ar sekojošu letarģisku stāvokli, ko dažreiz novēro tīfa u. c. ilgstoša drudža slimību gadījumā
- ķenksis Āķis tīruma vagu vai sēšanas joslu iezīmēšanai
- ķanksis Āķis, ar kuru no vezuma uz tīruma izvelk mēslus
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- aldas Aldīnas - 15.-16. gs. grāmatmākslas paraugi
- ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
- asilābija Aleksijas veids, kurā slimnieks pazīst atsevišķus burtus, bet nesaprot tos zilbēs un vārdos
- recesīvās alēles alēles, kas heterizigotā attiecīgās pazīmes veidošanos ietekmē mazāk nekā dominantās alēles vai arī paliek apslēptā stāvoklī
- alergoze Alergēna ierosināta slimība, piem., bronhiālā astma, nātrene, agarnulocitoze u. c.
- neirodermīts Alerģiska hroniska ādas slimība, kas mēdz atkārtoties pēc pārdzīvojumiem, pārguruma vai arī pēc kairinošu vielu, saldumu lietošanas uzturā
- favīds Alerģiska rakstura izsitumi ķermeņa un locekļu ādā kraupja slimniekiem
- polinoze Alerģiska slimība - siena drudzis, ko izraisa siena putekļi, kā arī vairāku augu ziedputekšņi
- nātrene Alerģiska slimība, kam raksturīgi nātres dzēlumiem līdzīgi ādas (retāk gļotādu) izsitumi un nieze; urtikārija
- serumslimība Alerģiska slimība, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu
- skeptofilakse Alerģiska slimnieka desensibilizācija ar mazu alergēna devu, piem., pirms antiseruma ievadīšanas
- epidermofitīdi Alerģiski izsitumi epidermofītijas slimniekiem, kas rodas tālu no galvenā bojājumu perēkļa un izpaužas kā folikulāri papulozi mezgliņi, eritemoskvamozi plankumi vai sīki pūslīši
- trihofitīdi Alerģiski izsitumi trihofītijas slimniekiem plankumu, miliāru papulu vai vezikulu veidā
- imūnsupresija Alerģisko reakciju apslāpēšana, novēršana (angļu "immunosuppresion")
- izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
- jaukšana algoritmiska metode, kas ļauj pārveidot ieraksta atslēgu, kas nosaka datu atrašanās vietu, tā adresē
- dialekts Algoritmu valodas paveids, kas paredzēts lietošanai konkrētas sērijas skaitļotājos atbilstoši to translatoru konstrukcijai; versija
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos
- acikliskie savienojumi alifātiskie savienojumi, organiskie savienojumi, kuros oglekļa atomi savā starpā saistītivaļējās virknēs (nevis slēgtos ciklos)
- antrarobīns Alizarīna redukcijas produkts; lieto ziedēm ādas slimībās
- taliktrīns Alkaloīds dažu saulkrēsliņu sugu sakneņos
- enamīni Alkēnu atvasinājumi ar slāpekļa atomu pie dubultsaites oglekļa atoma
- blankskrodznieki Alojas novada Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Blankaskrogs" iedzīvotāji
- Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš
- asperages Altāra un dievlūdzēju apslacīšana ar svētīto ūdeni mises laikā
- Ara Altāris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs; arī šī nosaukuma saīsinājums
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
- Altiplana Altiplano - depresiju josla Centrālajos Andos
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- kutols Alumīnija borotannāts, gaiši brūns pulveris; lieto pret ādas slimībām un gonoreju
- alunds Alumīnija oksīds Al~2~O~3~, ko iegūst mākslīgi no boksītiem; lieto par abrazīvu materiālu un ugunsizturīgu tīģeļu izgatavošanai
- elektrīts Alunds - mākslīgi iegūts kristālisks alumīnija oksīds
- vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus
- gultnes alūvijs aluviālie nogulumi, ko veido slīpslāņoti smilts vai grants un oļu nogulumi
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos
- kompaņonāži Amata zeļļu apvienības Francijā, darbojās gk. slepeni, radās 12.-13. gs. lai palīdzētu klejojošiem amatniekiem, pastāvēja līdz 19. gs., kad to vietā radās arodbiedrības
- kinoamatieris Amatieris, kas darbojas kinomākslā
- daiļamatniecība Amatniecības nozares, kuru darinājumiem ir mākslinieciska vērtība
- amata zaķi amatnieki, kas nebija amatnieku cunfšu locekļi un slepeni nodarbojās ar kādu amatu
- kokgrebis Amatnieks, kas grebj pēc dotā parauga un strādā pa daļai ar mašīnu; reizēm tā apzīmē arī mākslinieku, kas pats zīmē un pats grebj
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus
- akmeņslīpētājs Amatnieks, kas slīpē akmens virsmas
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
- cenzors Amatpersona, kas pārrauga informācijas līdzekļos, grāmatās, mākslas darbos u. tml. izplatāmo informāciju
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu
- TIROS Amerikāņu eksperimentālo meteoroloģisko Zemes mākslīgo pavadoņu sērija (angļu "Television and Infra-Red 0bservation Satellite")
- SAS Amerikāņu Zemes mākslīgo pavadoņu sērijas "Explorer" 3 ZMP apakšsērija "Small Astronomical Satellite", kas 1970.-1975. g. veica astronomiskos novērojumus rentgenstarojumā un gamma starojumā
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās
- Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
- mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
- aminoacidūrija Aminoskābju pastiprināta izdale ar urīnu, galvenokārt aknu slimību gadījumos
- amiotrofisks Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- laterālskleroze Amiotrofiskā laterālskleroze - hroniska progresējoša muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga muskuļu atrofija un piramidālā (apzināto kustību) trakta darbības traucējumi, kas rodas motoneironu deģenerācijas dēļ
- lytoceratidae Ammonītu (gliemju) dzimta ar spirālē saritinātu, bet gludu čaulu ar šķērslīnijām, parādās jura sākumā un izmirst krīta beigās
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli)
- amonija mēsli amonijmēsli
- ammonjaks Amonjaks - slāpekļa un ūdeņraža savienojums, gāze ar asu smaku
- silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla
- abpusējas darbības amortizators amortizators, kas pārvietojuma svārstības slāpē divos pretējos virzienos
- hidrauliskais amortizators amortizators, kas slāpē svārstības ar pretestību, kura rodas, izspiežot eļļu caur kalibrētu urbumu; lieto būvju, mašīnu un aparātu, karkasu un korpusu konstrukcijās, transporta un celšanas mašīnās
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
- loksotomija Amputācija ar slīpu griezienu
- fentanils Analgētisks līdzeklis; aktīvāks par morfīnu; darbība īslaicīga (15-30 min.)
- kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
- blokators Analogā telefonu tīkla iekārta, kas vienai līnijai pieslēdz divus abonentu aparātus ar dažādiem numuriem
- blokirators Analogās telefonijas ierīce, ar kuras palīdzību divus dažādu numuru telefona aparātus pieslēdza vienai divvadu līnijai; vienam abonentam paceļot klausuli, otrs tika atslēgts
- operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
- autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks
- pielocistanastomoze Anastomoze starp nieres bļodiņu un urīnpūsli
- holecistoduodenostomija Anastomozes izveidošana starp divpadsmitpirkstu zarnu un žultspūsli
- ureterocistostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un pūsli
- herems Anatēma (lāsts un izslēgšana) jūdaismā
- tenontoloģija Anatomijas nozare, kas pētī cīpslas
- vestibulārais aparāts anatomiskie veidojumi, kas saistīti ar astotā galvas nerva vestibulāro zaru (apaļais maisiņš, iegarenais maisiņš, pusloka kanāli, astotā nerva vestibulārais zars un līdzsvara kodoli)
- And Andromeda, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
- atslāņošanās aneirisma aneirisma, kurā asinis nokļūst starp artērijas iekšējo un muskuļu slāni, atslāņojot tos vienu no otra
- īstā aneirisma aneirisma, kuras sienu veido vismaz viens vesels artērijas sienas slānis
- sekundārā anēmija anēmija, kā dažādu patoloģisku stāvokļu sekas, piem., ļaundabīgu audzēju, hronisku infekciju, hemorāģisku slimību, saindēšanās sekas
- vietējā anestēzija anestēzija, ko veic, lai radītu nejūtību kādā ķermeņa rajonā, slimniekam saglabājot apziņu un kustīgumu
- solisitors Anglijā - advokāts, kas dod padomus līgumu slēgšanā un sagatavo iztiesāšanai paredzētās lietas
- šerifs Anglijā - grāfistes vecākā amatpersona, kas izpilda administratīvās funkcijas un kārto dažus tieslitu jautājumus
- claret Anglijā senāk mākslīga aromātiska vīna nosaukums; vēlāk sarkanā Bordo vīna nosaukums
- estētiskais virziens angļu 19. gs. beigu māksliniecikais strāvojums, kas realizēja doktrīnu "māksla mākslas dēļ"
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību
- helmitols Anhidrometīlēncitronskābais heksametīlēntetramīns, balts pulveris, šķīst ūdenī, lieto kā antiseptisku līdzekli pret pūšļa slimībām
- starptautiskā tiesa ANO galvenā tiesas institūcija, darbojas saskaņā ar Statūtu, kas ir ANO Statūtu neatņemama sastāvdaļa, izšķir strīdus starp valstīm un dod konsultatīvos slēdzienus Drošības padomei un Ģenerālajai asamblejai, kā arī ar Ģenerālās asamblejas atļauju citām ANO institūcijām un tās specializētajām iestādēm
- anoksiskā anoksija anoksija, kuras cēlonis ir plaušu slimība vai zems skābekļa spriegums atmosfērā
- heteropātija Anomāla vai slimīgi pastiprināta reakcija uz kairinājumiem
- polakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
- pollakidipsija Anomāli bieža slāpju sajūtas rašanās
- paradipsija Anomāli stipra slāpju sajūta
- atribūcija Anonīma zinātniska vai mākslas darba autora, rašanās laika, vietas noteikšana
- paskvinātas Anonīmi satīriski sacerējumi dzejā vai prozā, kas vērsti pret Romas kūrijas locekļiem, rakstniekiem vai citām slavenām personām
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
- antiangināls Antianginālie līdzekļi - vielas, ko izmanto sirds išemiskās slimības ārstēšanai, stenokardijas lēkmju pārtraukšanai vai novēršanai
- Mērfija balva antibalva par gada vislielāko neveiksmi reklāmas kampaņā, publiskā tēla veidošanā, sabiedrisko attiecību kampņā
- aureomicīns Antibiotiska viela, ko veido starainā sēnīte; lieto dažu infekcijas slimību ārstēšanā
- antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
- antihistamīnisks Antihistamīnisks līdzeklis - tāds līdzeklis, kas kavē histamīna darbību organismā; lieto alerģisku slimību terapijā
- mutuli Antīkā arhitektūrā plātnes zem geizona, virs triglifu joslas
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri)
- eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām
- enkomija Antīkajā dzejā slavinājuma dziesma kādai noteiktai personai vai notikumam
- epitalāma Antīkajā mākslā kāzu slavinājuma dziesma
- eksods Antīkajā teātrī - traģēdijas beiguposms, kura noslēgumā koris līdz ar aktieriem atstāj skatuvi
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām
- brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem
- autoantitoksīns Antitoksīns, kas rodas organismā un pasargā to no saslimšanas
- Antaslovas ezers Antoslavas ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā
- Stolānu ezers Antoslavas ezers Ņukšu pagastā
- endaortīts Aortas iekšējā slāņa iekaisums
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ
- mezaortīts Aortas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums, visbiežāk sifilisa izraisīts
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi
- rokassprādze Ap roku valkājama rotaslieta; aproce (2)
- parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze
- gatja Apakšbikses; slovāku, ungāru zemnieku un ganu linu bikses
- Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- pamatne Apakšējais slānis (piemēram, gruntī, iežu kompleksā, ģeoloģiskā veidojumā)
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam)
- interdigitācija Apakšējo un augšējo zobu pauguriņu saslēgšanās sakodienā
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
- radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
- ugunsaizsegs Apakšvienību darbības nodrošinājuma paņēmiens ar artilērijas u. c. ugunslīdzekļu uguni
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
- aizsleji Apaļi vai sašķelti koki, kas slīpi atslieti pret mājas sienām, lai aizturētu siltumu
- gafele Apaļkoks, kura viens gals piestiprināts pie burukuģa masta; pie gafeles piestiprina slīpās buras augšējo malu
- svītrošana Apaļo kokmateriālu daļēja mizošana - mizas nogriešana garenisku slokšņu veidā
- apaļslīpējammašīna Apaļslīpmašīna
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- rengals Apaļš sacietējums (mēsli)
- rengulis Apaļš sacietējums (mēsli)
- kūkans apaļš vai garens tortveidīgs, slāņains cepums
- Carex globularis apaļvārpu grīslis
- vakuumkamera Aparāta, iekārtas, agregāta slēgtā daļa, kurā ir vakuums
- detektofons aparāts ar slēptu mikrofonu sarunu noklausīšanai
- oksigenators aparāts asins piesātināšanai ar skābekli un atbrīvošanai no oglekļa dioksīda; mākslīgās asinsrites aparāta sastāvdaļa
- antifons aparāts auss ārējās ejas noslēgšanai pret trokšņiem
- elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
- kontrollers aparāts elektromotoru ieslēgšanai un režīma regulēšanai (gk. elektriskajos transportlīdzekļos)
- psihrometrs aparāts gaisa mitruma mērīšanai pēc divu termometru - sausa un saslapināta - rādījumiem
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
- petehiometrs aparāts kapilāru trausluma noteikšanai, mākslīgi radot petehijas
- kompass aparāts nogāžu un slāņu kritumu leņķu noteikšanai
- uroazotometrs aparāts slāpekļa daudzuma noteikšanai urinā
- skeneris aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu
- diafons aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā)
- batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
- limnigrafs aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā
- limnimetrs aparāts ūdenslīmeņa augstuma automātiskai reģistrēšanai (atzīmējot grafiski); lieto ezeru u. c. ūdens krātuvju līmeņu pētīšanā; limnigrafs
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
- ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni
- taimers Aparāts, kas pēc iepriekš noteikta laika sprīža ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci u. tml. vai arī signalizē par šī laika sprīža beigšanos
- taimeris Aparāts, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, mašīnu, ierīci vai arī signalizē par šā laika sprīža beigām
- filmu skeneris aparatūra negatīvu un slaidu pārvēršanai ciparu formātā
- pieslēgvietas izvērsējs aparatūra, ar kuru vairākas sakaru līnijas (iekārtas) pievieno vienai pieslēgvietai. Sakaru līnijas piekļuvi pieslēgvietai nodrošina ar speciālas programmatūras vai slēdža palīdzību
- klupe Aparatūras īslaicīga vai gadījumrakstura disfunkcija, ko var radīt kāda negaidīta signālu izmaiņa shēmā un kas savukārt var radīt kļūdainu datora izejas informāciju vai ekstremālā situācijā - sistēmas avāriju
- aparatūras drošība aparatūras, piemēram, ierobežotājreģistru vai slēdžu un atslēgu sistēmu izmantošana datora datu aizsardzībai
- vispārinātā marķēšanas standartvaloda aparatūrneatkarīga standartizēta formāla valoda, kas nosaka, kā jāveic dokumentu iezīmēšana, lai noteiktu tādu teksta noformēšanas elementu kā treknraksta, slīpraksta, malu u. c. izmantošanu; valoda _SGML_
- aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
- aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem)
- aizčākstējis apaukstējoties saslimis cilvēks
- sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas
- virskurpes Apavi, ko valkā virs kurpēm, lai aizsargātu tās no slapjuma, dubļiem
- prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
- apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
- jūsmotājs Apbrīnotājs, slavinātājs
- lēģernieks Apcietinātais; nometnē ieslodzītais
- apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai)
- apdares klājuma izturība apdarītās virsmas spēja pretoties apkārtējās vides iedarbībai un ekspluatācijas slodzēm
- 3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes
- 2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi
- apsvēpēšana Apdūmošana, apkvēpināšana, lai pasargātu no saslimšanas
- apdiet Apdziedāt (slavējot)
- Īslīči apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Urga apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Braslavas pagastā
- Aleksandrova apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
- Rītausmas apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Bērzkalni apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai
- Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
- Ezernieki apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 50 km no Krāslavas, pagasta centrs
- Airītes apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Juknišķi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Lielsvirkale apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Rudeņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Viteikas apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Vilzēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Braslavas pagastā
- Poguļanka apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Armaņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Soleimi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Auguļova apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Ezeriņi apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Prinosini apdzīvota vieta (mazciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Klāmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Braslavas pagastā, pagasta administratīvais centrs
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Vikiški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Osva apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Čaplinščina apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
- Kuzmini apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
- Zagorci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Indras pagastā
- Dreģeļi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Manuha apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Juhņeviči apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Suhorukova apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Volkojedi apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Leiši apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Bički apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Duboviki apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Bikova apdzīvota vieta (skrajciems. izzudis) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Ķepova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Dagdas
- Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši
- Andiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Bikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Birža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Biža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dilmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dinduni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Dubņagi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Klismeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Oloveca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Piruški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Pozdņakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- Bondariški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Domoriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Dukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Gajova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Klīsmeti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Kļukuški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Noglas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Andzeļu pagastā
- Aprobavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Butkoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Kiuliņauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Klabauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Ļutavci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Mazā Asūne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Mazā Jolza apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Parfenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Paukštova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Pļupova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Anči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Bleideļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Buseniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Butkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Čerpinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Drieģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Drongāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ezergali apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Grītāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Jākaveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kaktiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kalviši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Krūģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kubari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Māteji apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Meža Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Lejas Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Kalna Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Lielie Doski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Nitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Plotie apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Ramaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Rubeni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Šķipi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Veiguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Viļamāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Visauleja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Žaunerāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Zīperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Aulejas pagastā
- Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Budovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Buraki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Cepliši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Dehteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Keiļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Loceiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Nazari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Pauļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Pļeņčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Alženova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā
- Beitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā
- Aksjonova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Altinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Egļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Essenmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Garaudži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Juguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Lielā Garavatka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Niperi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Novomisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Ostravļani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Paholki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Patmaļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Primisļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā
- Piļori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ezernieku pagastā, pie Andzeļu pagasta robežas
- Akmenīca apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Apšenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Belkauski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Belogrudova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Eižvertiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Froli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Gailiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Jelinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Kļišova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Ostrovs apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Purpuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Raģeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Raginski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Grāveru pagastā
- Auguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Baltā apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Bārtuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Barzjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Blukovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Breimari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Butkunova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Dailidova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Dargeļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Fiļipovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Ganusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Geidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Gorodišče apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Izova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Janeļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Karklinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Kelova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Kevreļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Kikovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Kļasi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Lapoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Liniķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Masiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Mateiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Melnā apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Naktjunova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Ostrovna apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Petrovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Pugači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Rusakova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Saveiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Savenci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Semjoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Šņokova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Udinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Vaicuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Zareki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Zeļonščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Zizovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Indras pagastā
- Bernadski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Beržine apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Butāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Celitāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Eliši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Gubernati apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Hmeļnicki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Kalviši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Kozliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Leikumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Livkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Lielie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Meža Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Mazie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Jaunie Račini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Lielie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Lielie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Lejas Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Mazie Trūļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Mazie Škipori apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Mazie Stivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Mazie Ģeņģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Kalna Japini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Lielie Pokuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Lielie Onzuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Lielie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Mazie Murāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Lielie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Mazie Loči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Kalna Boliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Naiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Pitrini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Sprūģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Sturmoviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Torpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Tukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Undrukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Izvaltas pagastā
- Atgoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Baldeniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Baltica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Baltiņa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Bindari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Buciniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Caurumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Daudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Dauguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Dervaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Dilbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Dorotpole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Dubrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Evarti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Grabežiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Juhniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Juragova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Kačāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Karoliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Kokini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Kurpnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Leiniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Lielindrica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Livčāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Loņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Ļukati apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Lukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Obročnaja Statja apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Jaloveckaja Gora apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Kalna Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Tālie Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Otrie Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Nipaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Pakuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Paulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Peļniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Podži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Prikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Raudaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Ringi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Rukmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Šakini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Silovi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Spalvi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Spalviški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Stainiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Stalti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Stirniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Streiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Taulinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Trestiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Vaičuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Vikaiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Zarembovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā
- Bangas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Dvorišči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Gaiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Gandeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Gaspari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Māliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Matulišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Novoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Rožupole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Rusteiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Saulkrasti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Smetani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Teņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Upmale apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Upmalieši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Varnaviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Vecborne apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Veckaplava apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Zimaši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Aleksandrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Barovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Bergofa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Blaževiči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Deņeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Dubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Foļvarka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Jegorova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Kauškaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Ladiškina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Ļesinski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Kalna Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Lejas Butkāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Ņikitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Novinki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Novosjolki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Ogurecka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Protiriha apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Pustoški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas pagastā
- Jaunokra apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā
- Ašari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Balūži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Banceniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Bauriškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Bragas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Čaupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Cihani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Cimoškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dobromiļa apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dombrova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dricmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Dzalbi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ģeriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Jadlovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kebzeri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kropiškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Krumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Kursīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ļakses apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Ludzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Sarkanais Rags apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Lielie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Mazie Zīmaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Mazie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Lielie Unguri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pītrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pīzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Platači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Plintes apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Pliuči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Sēneitis apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Skadiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Skrebeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Turki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Vagaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Valdiniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Vidoki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Virveļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Virveliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Voronkas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Zubri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Žuras apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- Avlasenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
- Eisaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
- Ojatnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
- Pervelišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Konstantinovas pagastā
- Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Baltica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Ceplīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Cimoškas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Ģerķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Gintauti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Gribuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Kozindi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Krumpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Liučāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Pirmie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Otrie Tračumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Naudīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Pastari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Podboroks apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Rusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Skumbiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Voiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagastā
- Aišpūri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Aišpuri" nosaukuma variants
- Barinauci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- Blusova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- Dinaborčiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- Mazie Apaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- Aleksandrova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Apoļinovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Berjozki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Berjozovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Cirmani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Domnopole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Domopole apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Dvorčani apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Gorbačova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Kiseļevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Koškovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Krivoseļci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Kuļbova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Lazoviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Makņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Marki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Patarnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Škļarovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Stremki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Toloevci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Andinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Blusi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Borisovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Borovina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Broģi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Butkumi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Denisova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Dunci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Gelutjova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Ikaženci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Jalova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Joņini apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kaļedovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kazinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Krumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kseverova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kuhtiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Kulakiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Ļumāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Maksimova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Masāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Meļevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Meņgova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Mikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Nauļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Nikšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Okolica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Parahņova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pavļinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pipiri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pleiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Plitarova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podari apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podjuhnevici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podleškova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Podozerci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Poreči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Pupiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Sinkeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Skuki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Stanislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Teļežki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Tresteniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zaharova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Žakeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zareniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Zulova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Žurilova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- Bebriši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Berniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Bluzmi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Brenciški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Čenčupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Dembovci apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Ekši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Gaugariški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Glagači apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Grundāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Indrica apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Kališkas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Kaziņči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Kuliniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Ļaksi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Lipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Loņki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Ludviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Luņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Pirmie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Otrie Zukuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Lejas Trušeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Otrā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Pirmā Skaista apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Ņemčinova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Ornicāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Orupi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Pipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Podļesicas apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Pouriški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Puncuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Puzi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Romuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Seikaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Skradeli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Smildiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Stoli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Stolņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Teneismuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Trapciški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Treikaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Trušeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Unzuli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Vainiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Valteri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Veterovka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā
- Babrovščina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Beresņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Bunčeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Dobročina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Panova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Plutiški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Pušča apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Putramniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Svariņu pagastā
- Borkuici apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Davidenki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Dunduri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Kiseļova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Mazie Andžāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Novički apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Oļšaniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Ostrovski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Peickova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Ratkova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā
- Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
- Aksenova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Ancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Barševski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Boreksti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Borovije apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Foļvaroka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Jaudzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Kazuliški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Kloviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Pildigi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Prusaki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā
- Podskočeva apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķeltovas pagastā: Padskoči
- Augustiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Bancāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Bartkeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Bernāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Cauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Dunski apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Jurāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Kaplava apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Kazanova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Ludvikova apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Misjūni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Mazie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Ūdrīši 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Lejas Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Kalna Romuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Stacija “Krāslava” apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Lielie Muļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Odigjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Pankjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Pukjāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Pukjaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Rakuti apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Rimšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Saksoni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Silavi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Skerškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Stašāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Stigeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Stoli apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Užingorska apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Užinkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Valeiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Veceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Veiguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Vilmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Zapoļniki apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Aišpuri apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta ziemeļu daļā pie Krāslavas-Aglonas-Preiļu ceļa (P62)
- Kastuļina apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā)
- Baltiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
- Krasnoļenka apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
- Krīviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
- Miglāni apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
- Mazie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
- Lielie Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas pagastā
- Pastališķi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā
- Bērzi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā)
- Ādžūni apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā; līdz 1920. g. bija Kauņas guberņā
- Vilzēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
- Vizēni apdzīvota vieta (vidējciems) Braslavas pagastā
- Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
- Grāveri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1950.-2009. g. Krāslavas rajonā) 22 km no Krāslavas, pagasta centrs
- Šķeltova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni
- Priežmale apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 35 km no Krāslavas, Kastuļinas pagasta administratīvais centrs; Eizbahova
- Neikšāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. - Krāslavas rajonā) 56 km no Krāslavas, Ķepovas pagasta administratīvais centrs; padomju laikā saucās Ošupe
- Konstantinova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 36 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Konstantinow" teritorijā, pagasta centrs
- Svariņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Kombuļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 11 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; latgaliski Kumbuļs
- Kaplava apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Izvalta apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs
- Kalnieši apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 15 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas "Indrica" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Šterenbergs, Stalti
- Augstkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 2 km no Krāslavas, Ūdrīšu pagasta administratīvais centrs; latgaliski Augškaļne
- Piedruja apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 27 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; Daugavieši
- Robežnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 32 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Pustiņas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Pustiņa, latgaliski Pūstine, Rūbežnīki
- Ezerkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 4 km no Krāslavas, Krāslavas pagasta administratīvais centrs
- Astašova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Andrupenes pagastā 12 km no Dagdas, izveidojusies bijušās Astašovas muižas ("Astaszewa") teritorijā; arī Dzeguze
- Račeva apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Podvigailova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Punduri apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Bērziņu pagastā
- Ozoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Dagdas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 2 km no Dagdas pilsētas, arī Ūzuleņi, latgaliski Ūzuleni
- Andžāni apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Kalniešu pagastā 12 km no Krāslavas
- Apaļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- Lupandi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Piedrujas pagastā
- Skaista apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists
- Borovka apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Andrupene apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada ziemeļrietumu daļā, 14 km no Dagdas un 52 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Andrupenes muižas teritorijā, pagasta centrs; Ondrupine
- Asūne apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 10 km no Dagdas un 47 km no Krāslavas, pagasta centrs
- Andzeļi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Gaigalava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Aizpuri apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Asūnes pagastā
- Robeždaugavas apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Sproģi apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Vilnīši apdzīvota vieta (viensēta) Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Kārlaila apdzīvota vieta ASV (_Carlisle_), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos
- Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā
- Kingslenda apdzīvota vieta ASV ("Kingsland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Adaveila apdzīvota vieta Austrālijā (_Adavale_), Kvīnslendas štatā
- Alfa apdzīvota vieta Austrālijā (_Alpha_), Kvīnslendas štatā
- Aramaka apdzīvota vieta Austrālijā (_Aramac_), Kvīnslendas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas rietumos
- Atertona apdzīvota vieta Austrālijā (_Atherton_), Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā
- Ainsleja apdzīvota vieta Austrālijā (_Einasleigh_), Kvīnslendas štata ziemeļu daļā
- Bedouri apdzīvota vieta Austrālijā, Kvīnslendas štata rietumos
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
- Fausgrudsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē
- Seidisfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē
- Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē
- Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā
- Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā
- Bahkagerdi apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes ziemeļu daļā, Norvēģu jūrā
- Ķirģibaijargleistira apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes austrumu daļā
- Skougara apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes dienvidu daļā
- Hedla apdzīvota vieta Islandē, Dienvidu Zemes rietumos
- Hūsavika apdzīvota vieta Islandē, Grenlandes jūras Sģaulfandi līča austrumu krastā
- Reivarhebna apdzīvota vieta Islandē, Melrahkaslehtas pussalas ziemeļaustrumos
- Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
- Sandgerdi apdzīvota vieta Islandē, Reikjanesas pussalas ziemeļu daļā
- Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
- Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
- Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā
- Taulhknafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē
- Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē
- Tingeiri apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas rietumu daļā
- Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā
- Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā
- Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Oulafsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu atzara krastā
- Dalvika apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā
- Hjaldeiri apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā
- Hofsousa apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Skāgafjorda austrumu krastā
- Houlara apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas dienvidrietumu daļā
- Siglifjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalas ziemeļos
- Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
- Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē
- Kvammstaungi apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumos, Hrūdfjorda austrumu atzara austrumu krastā
- Blendiousa apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumu daļā, pie Blandas ietekas jūrā
- Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē
- Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā
- Vohpnafjerdira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Vohpnafjorda rietumu krastā
- Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
- Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē
- Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā
- Vīka apdzīvota vieta Islandes dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Eirarbahģi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Tordlaugshebna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Kvēragerdi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, austrumos no Reikjanesas pussalas
- Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Flūdira apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumu daļā
- Leigarvahdna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumu daļā
- Kvolsvedlira apdzīvota vieta Islandes Dienvidu Zemē
- Būdardalira apdzīvota vieta Islandes rietumu daļā, Kvāmmsfjorda austrumu piekrastē
- Reikholta apdzīvota vieta Islandes Rietumu Zemē
- Tourshebna apdzīvota vieta Islandes ziemeļaustrumos, Launganesa pussalas dienvidrietumos
- Bolungarvika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dienvidu piekrastē
- Reikjanesa apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dziļumā, pēdējā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Sūdavika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda otrā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Īsafjerdira apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda pirmā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Grēnivika apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Eijafjorda austrumu krastā
- Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā
- Reikjahlida apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemes austrumu daļā, Mīvahdna ezera ziemeļaustrumu krastā
- Auleja apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs
- Porečje apdzīvota vieta Krāslavas novada Bērziņu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs, 70 km no Krāslavas (pa autoceļu); Upmaļi
- Adamova apdzīvota vieta Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā
- Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
- Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ekeslompolo apdzīvota vieta Somijā (_Äkäslompolo_), Lapzemes rietumos
- Hammaslahti apdzīvota vieta Somijā (_Hammaslahti_), Ziemeļkarēlijas reģionā
- Bakuriani apdzīvota vieta un kalnu slēpošanas centrs Gruzijas dienvidrietumos, Samche-Džvantijas mharē, Trialetas grēdas ziemeļu nogāzē 1700 m vjl.
- Vinslēva apdzīvota vieta Zviedrijā (_Vinslöv_), Skones lēnē
- Apeineišu ezers Apeineišu ezers - atrodas Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,9 ha; Apinīšu ezers; Apenīšu ezers
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals
- slāpsna Apgabals, sleja
- slēģot apgādāt (logus) ar slēģiem
- saslēģot Apgādāt (logus) ar slēģiem
- apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē
- aporipse apģērba vai gultas veļas nomešana, simptoms, ko novēro dažās psihiskās slimībās
- tecēties Apieties, vaisloties
- bišu inde apitoksīns, toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī
- nokrecelēt Apkaisīt ar sienu vai mēsliem
- malstīties Apkārt mētāties, slinkot
- dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
- ārpasaule Apkārtne, vide, kas atrodas ārpus kā izolēta, noslēgta, norobežota
- Kaina zīme apkaunojums, publiski zināms negods, neslava
- apgrandīt Apkaut, apslepkavot (par masveidīgu slepkavību)
- žambrāt Aplami, slikti ēst
- paraloģistika Aplamu slēdzienu, secinājumu, sofismu izmantošana (kādiem mērķiem)
- izsaukt Aplaudējot aicināt (mākslinieku) vēlreiz parādīties uz skatuves
- aplēkt Aplecināt, apvaislot
- attaisnot Apliecināt, pierādīt īstenībā (uzticības, cerību, slavas u. tml. pamatotību, pareizību)
- slejot aplikt slejas (zirgam)
- apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu)
- krepjains Aplipis ar mēslu gabaliem
- inficēšanās Aplipšana - slimību izraisošu mikroorganismu iekļūšana organismā
- aplēkšēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
- aplēkšķēt Aplipt ar blīvām mēslu, netīrumu lēkšķēm
- grauļāties Aplipt ar govju mēsliem
- noķezēt Aplipt ar netīrumiem, mēslu pikām (par mājlopiem)
- tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā)
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas
- paralagma Apmaiņa; lauzta kaula galu dislokācija
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma
- apslokāt Apmeklēt slaistoties (klejojot)
- calumnia Apmelojums, neslavas celšana
- nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu
- kalumniātors Apmelotājs, neslavas cēlējs
- kalumniants Apmelotājs, neslavas cēlējs: kalumniātors
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
- apsūdāt Apmēslot
- apsūdot Apmēslot
- nomēšlot Apmēslot
- izrijolēt Apmēslot, nomēslot (kādu zemes platību), ierokot mēslojuma slāni zem augsnes virskārtas
- novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga)
- rustojums Apmetuma apdares paņēmiens - rievojums, kas sadala sienas plakni joslās, kuras imitē akmens rustu apšuvumu
- atslāpēt Apmierināt slāpes
- atslāpt Apmierināt slāpes
- atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
- aplāpis Appelējis, apsūnojis, slideni glums
- plēki Apputējuši zirnekļu tīkli; baltās pelnu pārsliņas
- žļirks Apraksta īslaicīgas ūdens šalts radītu skaņu
- pļauks Apraksta skaņu, kas rodas kaut kam mīkstam vai slapjam krītot
- apklusināt Apremdināt (izsalkumu, slāpes)
- izšmurgāt Aprunāt, celt neslavu, apmelot
- klepot Aprunāt; runāt (ko) sliktu
- šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu
- coperto Apsegts, aizklāts; ar surdīni apslāpēta skaņa
- šarpe Apsējs, kurā iekar slimu (ievainotu) roku
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
- irrigācija Apskalošana; mākslīga apūdeņošana
- fascinācija Apskaušana ar ļaunu skatu vai ļauniem vārdiem, kā arī ar uzslavu
- aspersija Apslacināšana ar svētītu ūdeni
- apslaka Apslacīšana
- apmirdzināt Apslacīt
- apšļakāt Apslacīt
- nobluzgāt Apslacīt
- nošļakāt Apslacīt
- nošļakatāt Apslacīt
- nošļandēt Apslacīt
- paspridzināt Apslacīt
- traškāt Apslacīt
- samīzināt apslacīt ar kodīgu šķidrumu (par dažām skudru sugām)
- sazuzināt Apslacīt, aprasināt
- apšļircināt Apslacīt, apšļakstināt
- mujēt Apslacīt, arī mīksti izrunāt
- apspridzināt Apslacīt, nošķiest
- noslapēties Apslacīties
- nošļandēties Apslacīties, aplieties
- nospridzināties Apslacīties, aptašķīties
- iesvaidīt Apslakot iesmaržot
- iesvaidīt Apslakot vai ieziežot ar smaržīgu eļļu, iesvētīt
- apslānēt Apslānīt
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst
- apmudīt Apslāpēt, nosmacēt
- apslāgt Apslāpēt, nosmacēt
- izmest Apslāpēt, pārvarēt (piemēram, emocionālu stāvokli, tā izpausmi)
- šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kas rodas, ja raud, elso
- apslapēt Apslapināt
- ieslakāt Apslapināt
- noliedēt Apslapināt
- seilāt apslapināt ar siekalām
- slienot apslapināt ar siekalām
- apglumināt Apslapināt ar siekalām, nosiekalot visapkārt
- nomīzt Apslapināt ar urīnu
- pieveldzināt Apslapināt, apmērcēt
- uzslapināt Apslapināt, apmērcēt
- apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām
- uzveldzināt Apslapināt, atsvaidzināt ar mitrumu
- piemiekšēt Apslapināt, padarīt valgu
- nozvejot Apslapināties (par mazu bērnu)
- apmēzt Apslaucīt, izslaucīt visapkārt
- aizmaskēt Apslēpt
- aizmaskot Apslēpt
- aizslāt Apslēpt, noslēpt, pasargāt
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts
- kriptomnēzija Apslēptas atmiņas, kas uzpeld apziņā, kad tieši vai netieši uz tām aizrāda (asociāciju izraisītas atmiņas); arī atmiņas, kas līdz apziņai nenonāk, bet, zemapziņā pastāvēdamas, kā nosacījuma reflekss izraisa emocionālu pārdzīvojumu; grūtības atšķirt pagātnes reālu notikumu no lasītā, dzirdētā vai redzētā
- occulta Apslēptas lietas, noslēpumi
- izmaknīt Apslēpti iztukšot, slepeni izzagt kaut ko
- nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi
- pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis
- okults Apslēpts, neredzams, piem., asiņošana
- abstrūzs Apslēpts, nesaprotams (tumšs)
- abstrūss Apslēpts, nesaprotams, neskaidrs
- kripto- Apslēpts, slepen-, slepens (piem., kriptofīti, kriptogrāfija)
- apmūdīt Apslīcināt
- sazamblāt apslienāt, apsiekalot
- noļebināt Apslienāt, apsiekalot
- sazabināt Apslienāt, apsiekalot
- apšļiekāt Apslienāt, nosiekalot
- apsliekot Apslienāt, nosiekalot
- novimbāties Apslienāties
- sazamblāties apslienāties, apsiekaloties
- sailains apslienāts, aptraipīts ar siekalām
- apsirgt Apslimt
- apslinkoties Apslinkt
- apslogāt Apslodzīt
- apslotēt Apslokāt
- aizgānīt Apsmulēt, notraipīt, piemēslot, darīt netīru
- sekstēt apsmulēties, pakāpeniski kļūt cietākam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem
- apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas)
- apklusināt Apspiest, apslāpēt sevī (jūtas)
- aprakt Apspiest, apslēpt, apvaldīt (jūtas); atmest (domas, cerības)
- apspurslāt apsprauslot
- apsprauslāt Apsprauslot
- apsprauslēt Apsprauslot
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu
- suprimēt Apspriest, noslēpt, izšķērdēt
- atklātība Apstākļi, kam nav slepenības rakstura
- Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni
- gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- apšļaupt Apstrādāt klišeju malas, noēvelējot tās ieslīpas un gludas; nošļaupt
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus
- fasetēt Apstrādāt, slīpēt (ko), veidojot fasetes
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, aptuvenu virsmu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot uzlaidi gludapstrādei
- klājiens Apstrādei izklāta (piemēram, labības) kārta, slānis
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot
- sasmaulēt Apsvīnīt, apslienāt aplaizot
- appļupt Apšļakstināt, padarīt slapju
- apšļacināt Apšļakstīt, apslacīt, apskalot
- apšļākāt Apšļākt, apslacināt atkārtoti (ar roku)
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses
- šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
- nokārnīties Aptašķīties ar kūtsmēsliem
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
- pārsiet Aptīt, apņemt ar pārsēju brūci, ķermeņa daļu (slimniekam, ievainotajam)
- Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
- virspusējā pašteces apūdeņošana apūdeņošanas veids, kad ūdeni pa apūdeņojamā lauka virsmu sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem
- pieūdeņot Apūdeņot, saslapināt, piesātināt ar mitrumu, ūdeni
- paulīnisms Apustuļa Pāvila īpatnējais mācības virziens; arī virziens, kas pieslējās tam
- Apustuļu dekrēts Apustuļu koncila noslēguma dokuments
- ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds
- apvaišļot Apvaislot
- apvaislēties Apvaisloties
- apvaišļoties Apvaisloties
- uzdzenāt Apvaisloties
- ērzeļoties Apvaisloties (par ķēvi)
- aprūkāties Apvaisloties, apaugļoties
- apkuiļoties Apvaisloties, sapāroties (par cūkām)
- kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas
- norunāt Apvārdot, ar buramvārdu palīdzību apturēt sāpes vai kādu slimību
- norunātājs Apvārdotājs, kas ar buramvārdu palīdzību aptur sāpes vai kādu slimību
- apbērt vai ar zeltu apveltīt kādu ar vislielākajiem labumiem, pateicoties par kaut ko vai vēloties ko panākt savā labā
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus)
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs
- tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
- bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām
- sakomponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, izveidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu)
- komponēt Apvienojot atsevišķas daļas, elementus, veidot (ko veselu, piemēram, mākslas darbu, tekstu)
- sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku)
- smurkāt apzelēt, noslienāt
- apsvaidīt Apziest, apslacīt, ieziest
- īhrams Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islama pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā un svētceļojumā uz Meku; īrāms
- īrāms Apzīmējums iesvētījuma stāvoklim, ko islāma pienākumu mācība prasa no tiem, kas piedalās rituālā lūgšanā vai svētceļojumā uz Meku
- tritiks apzīmējums indonēziešu batikai, kas atgādina mazus ūdens pilienus, kas slīd lejup pa vienu līniju, bet no punktiem veido arī sarežģītu, ģeometrisku dizainu
- vācele Apzīmējums kādam, kas nevar paturēt pie sevis noslēpumu, pļāpam
- Samta revolūcija apzīmējums mierīgajai valsts iekārtas maiņai Čehoslovākijā 1989. gadā; samtainā revolūcija
- Tjaņaņmeņa Apzīmējums nežēlīgajam studentu demonstrantu slaktiņam Tjaņaņmeņas jeb Debesu laukumā Pekinā, 1989. gada 3. un 4. jūnijā - bojā gāja simtiem cilvēku
- flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
- cīkonis Apzīmējums sliktam strādniekam
- reģence Apzīmējums tā laika mākslas un arhitektūras stilam, kas ir pāreja no baroka uz rokoko
- bz Apzīmējums tendences raksturošanai biržā ar nozīmi, ka slēgti darījumi, piedāvājumi un pieprasījumi ir līdzsvarojušies vai gandrīz līdzsvarojušies
- zagt dienas apzināti dzīvot bezdarbībā, dīkdienīgi; slaistīties
- karikatūra Apzināti pārspīlēts, smieklīgs (kā negatīva) attēlojums, attēlojuma veids (daiļliteratūrā, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
- predormicija Apziņas krēslas stāvoklis īsi pirms aizmigšanas
- predormīcija Apziņas krēslas stāvoklis pirms aizmigšanas
- Ēslēva apzīvota vieta Zviedrijā (_Eslöv_), Skones lēnē
- dermat- ar ādu, ādas slimībām saistīts
- dermato- ar ādu, ādas slimībām saistīts
- suaheļi ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
- rehabilitēt ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- izpačāties ar baudu pērties, mazgāties pirtī ar lapu slotu
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
- uzburt ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu)
- četrslīpju ar četrām slīpēm (parasti par jumtu)
- ošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2)
- ostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2)
- izokšķerēt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- izošņāt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2)
- izostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1)
- izost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2)
- saostīt ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2)
- saost ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1)
- divsleju ar divām slejām
- divslīpju ar divām slīpēm (parasti par jumtu)
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- pimbuļains ar dubļiem un mēsliem salipis, kunkuļains
- leskains ar dubļiem vai mēsliem nosmērēts, aplipis
- uzšņākt ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt
- nošņākties ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2)
- nošņākt ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2)
- pašņākt ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt
- šņākt ar dusmām, apslāpētā balsi runāt
- ortzonds ar dzelzs oksīdu stipri sacementētas, nereti izlocītas joslas nogulumos
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu
- apdziedāt ar dziesmām cildināt, slavināt; arī apdzejot
- spēkrats ar dzinēju darbināms bezsliežu braukšanas līdzeklis
- formolvakcīna ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām
- atlidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši atvirzīties šurp
- ielidot ar gaisa plūsmu viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā)
- aerokolons ar gaisu piepildīta zarna (mākslīgi vai gaisam pārejot no kuņģa pa zarnām aerofāgijas rezultātā)
- deglīgs ar gangrēnu (brantu) saslimis
- stabilivolts ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās
- stabilovolts ar gāzi pildīts aparāts, ko lietoja, lai uzturētu pastāvīgu spriegumu slogotajās radiotehniskajās shēmās
- gleznot ar glezniecības līdzekļiem radīt (mākslas darbu); atveidot (ko) glezniecības darbā
- glums ar gludu virsmu, gluds (par priekšmetu); viegli slīdošs (piemēram, par audumu)
- pusglūnis ar glūnošām acīm, paslepus (skatīties)
- gļotsomiņa ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa
- trasa ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā)
- atkleperēt ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu)
- kuķēties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
- urrāties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
- svompāties ar grūtībām celties, slieties (augšā)
- izšļucināt ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu)
- sašļucināt ar grūtībām nedaudz izslaukt (pienu)
- notomīt ar grūtībām pabeigt, noslēgt
- samocīt ar grūtībām, nemākulīgi izveidot (mākslas darbu, tā elementus)
- atsapērties ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu
- izsprukt ar grūtībām, slepeni u. tml. izkļūt (no nevēlama stāvokļa)
- ričains ar iebrauktām ratu sliedēm
- automašīna ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis (kustībai pa bezsliežu ceļiem); automobilis
- izgudrēm ar iepriekšēju, slēptu nodomu, arī ar viltību
- transplantēt ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai)
- iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
- cum laude ar izcilību, ar uzslavu
- stāvcirtu ar izslietām cirtām
- maskēt ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā)
- dasalikties ar kādiem paņēmieniem (piemēram, ar glaimiem) panākt darījuma noslēgšanu
- con brio ar kaisli, ar degsmi, pacilāti
- con affetto ar kaisli, degsmi
- anticipācija ar katru paaudzi ontoģenētiski agrāka iedzimstamas pazīmes vai slimības parādīšanās
- plēša ar klepu saistīta zirgu slimība, aizdusa
- komercnoslēpums ar komersanta uzņēmumu saistītas saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katra fiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citu personu (īpaši - konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam un attiecībā uz uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanas pasākumus
- izčaukstrēt ar krāsns slotu izslaucīt (krasni)
- izčauksturēt ar krāsns slotu izslaucīt (krasni)
- gnotobiots ar ķeizargriezienu sterili iegūts dzīvnieku mazulis, ko izmanto veterinārijā slimību pētīšanai; no specifiskās patogēnās mikrofloras brīvs dzīvnieks
- pakapačāt ar ķeksi paraut (kūtsmēslus) no vezuma
- kapačāt ar ķeksi raut kūtsmēslus no vezuma
- ķenksēt ar ķenksi (2) vilkt (mēslus no vezuma)
- izskruķēt ar lāpstu iztīrīt, izslaucīt
- lēkšus ar lēcienu (pārvarēt kādu šķērsli, attālumu u. tml.)
- aizlēkt ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm)
- ledusceliņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš
- ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš
- leikozains ar leikozi slims
- leikozaiņš ar leikozi slims
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim
- dekrēta laiks ar likumu noteikts laiks, kas atšķiras no joslas laika
- aplinkiem ar līkumu; slēptā veidā; aplinkus; runāt netieši, neminot pašu lietu
- noglizināt ar lupatu pavirši noslaucīt (aplietu galdu)
- apofīze ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums
- maskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu censties slēpt (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- nomaskēt ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko)
- nomaskēties ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko
- samanīt ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu)
- marmorēts ar marmoram līdzīgu dzīslojumu
- ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību)
- ārstēt ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem palīdzēt (slimajam) atgūt veselību
- izstrādāt ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piemēram, mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām
- veidot ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (teksts, mākslas darbs, teorija, apstākļi u.tml.)
- sūdājs ar mēsliem notraipīts
- sūdains ar mēsliem notraipīts; ļoti netīrs
- mēslaiņš ar mēsliem notriepts, piemēslots, netīrs
- notrupināt ar mēslojumu un mitrumu sagatavot (zemi) sējai
- rekultivētas zemes ar mežu neapklāta zeme, kas pēc tās izmantošanas citām vajadzībām, piemēram, karjeriem, ir sagatavota mākslīgai apmežošanai
- meža kultūru fonds ar mežu neapklātās zemes, kurās paredzēta mākslīga vai dabiska meža atjaunošana
- poliribosoma ar mRNS saistīti ribosomu agregāti, kas ir ribosomu aktīvā forma translācijas procesā
- riteņkrēsls ar nelieliem riteņiem aprīkots (biroja) krēsls
- pimbuļais ar netīrumiem vai mēsliem aplipis
- izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
- apmelīgs ar noslieci uz apmelošanu
- aizdarināt ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet
- atmilnīt ar nūju kārtīgi noslānīt
- izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli
- šuve ar pavedienu izveidota un nostiprināta savienojuma josla brūcei, plīsumam u. tml.
- videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
- mistērija ar prātu neaptverams ticības noslēpums
- aizpērt ar priekšlaicīgu mazgāšanos atkal saslimt (ar izsitumiem)
- piestutēties ar pūlēm piecelties, uzslieties
- nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
- izmoļļāties ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu)
- atķellāties ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt
- nopūšļot ar pūšļošanu censties novērst, atvairīt, slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
- šļūte ar ragavām slīpi nobraukta nogāze
- uzlēžāt ar ragaviņām (no kalna) slidināties
- pievēkšties ar raudāšanu izraisīt kaut ko sliktu
- noriebt ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu)
- noriebt ar riebšanu censties novērst, atvairīt slimību, ļaunumu, dziedināt cilvēku, dzīvnieku
- krūpīte ar rīkles slimību saslimusi vista
- šļurcīt ar rokām spaidīt, braucīt (kaut ko slapju un mīkstu)
- neorokoko ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā
- paketslēdzis ar roku darbināms elektrisks aparāts vairāku zemsprieguma elektrisko ķēžu vienlaicīgai pārslēgšanai
- atslēga ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai
- rokraksts ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē)
- kable ar sakni izcirsts koks ragavu sliecei
- bāka ar salmiem, mēsliem un zemi pārsegta kartupeļu vai sakņu kaudze uz lauka
- nolaist ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli)
- nolaist ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī
- nopelnīt ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt novērtējumu (piemēram, uzslavu, atzinību, arī sodu)
- simulēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- nodarīt ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu)
- aizstāvēt ar savu rīcību, darbību saglabāt un vairot (godu, slavu u. tml.)
- plēst ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp
- tēlot ar skatuves mākslas līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi); atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.)
- garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
- bane ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- banīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- bānīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- banīte ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- banītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- bānītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
- pārpļekāt ar slapjām kājām pāriet pāri
- blačāt ar slapjām un netīrām kājām staigāt pa istabu
- izlāčot ar slapjiem apaviem sasmērēt
- ieblūžģēt ar slapju apavu radītu troksni ienākt
- spiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē)
- izspiegot ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko)
- grautiņš ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ
- pārslidināt ar slīdošu kustību pārvirzīt (pāri kam, pār ko)
- paslīdēt ar slīdošu kustību pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (par cilvēku vai dzīvnieku)
- pārslīdēt ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem
- šļūckāt ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu
- sliekains ar sliekām bagātīgs
- atklemburot ar sliktu zirgu atjāt
- izvejot ar slotu pavirši izslaucīt
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību ņemt (ko tādu, kuru kāds ir satvēris, tur u. tml.)
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (kādam ķermeņa daļu) tā, ka nodara (tam) sāpes
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā), pārtrūkstot saistījumam
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā)
- raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
- cilptestēšanas metode ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu noteiktā retranslācijas sistēmu protokolu realizāciju konformances testēšanas metode, kas paredz izmantot tikai apakšējo testeri. Testeris ģenerē testu secības un saņem atbildes reakciju no testējamā objekta caur diviem dažādiem kontroles un novērošanas punktiem
- anginoze ar stenokardiju saistīta vispārēja saslimšana
- stiklpapīrs ar stikla putekļiem pārklāts papīrs slīpēšanai un pulēšanai
- lēkt ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm)
- kabaleta ar stretas paņēmienu veidots ārijas vai dueta noslēguma posms 19. gs. itāļu operās vai oratorijās
- bobs ar stūri vadāmas kamanas nobraukšanai pa speciālu trasi ar asiem pagriezieniem; bobslejkamanas
- čūksla ar sūnu klāts cinis; cūksla
- maksts ar šķidrumu pildīts saistaudu maisiņš ap cīpslu
- vakuola ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas
- iepīpināt ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi
- organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
- portretēt ar tēlotājas mākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
- notrūdināt ar trūdiem mēslot
- tabisks ar tuberkulozi vai ar sifilitisku smadzeņu slimību saslimis; uz šīm slimībām attiecīgs
- hidrosfēra ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi
- ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
- hidrokūdra ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos
- pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
- tanks ar vāku noslēdzams trauks fotofilmu attīstīšanai
- apvārdot ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku)
- nolaupīt ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā
- stāvstrīpām ar vertikālām svītrām, joslām
- izvicēt ar vicu izslaucīt
- fizikālās signalizācijas apakšslānis ar vides piekļuves apakšslāni saistīta fizikālā slāņa daļa, kas lokālajos tīklos izpilda bināru simbolu kodēšanas un pārraides funkcijas, to uztveršanu un dekodēšanu
- vienslīpuma ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīps
- vienslīps ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīpuma
- vienslīpes ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpuma; vienslīpnes; vienslīps
- vienslīpnes ar vienu slīpni (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpuma; vienslīps
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
- izlikt slazdu ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem, radīt kādam nevēlamu, bīstamu situāciju
- izvilināt ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu)
- izvilt ar viltu panākt, ka izpauž (piemēram, noslēpumu), izsaka (ko)
- vīšķēt ar vīšķi slaucīt, berzēt (tīrot)
- pingāt ar zariem vai kociņiem nospraužot robežas, izslēgt no lietošanas
- bulla ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums
- Muhameds Arābu priesteris (~570.-632. g.), islāma dibinātājs
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
- apvēršana Aramkārtas apgriešana uz otru pusi arot ar arklu, lai iestrādātu zemē mēslus un uz lauka virsmas esošos atkritumus
- Ārdaukas ezers Ārdavs, ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis
- noārdīt Ārdot (piemēram, mēslus), noklāt (ar tiem kādu vietu, platību)
- ožive Arehitektūrā smails spraislis gotu stilā
- čaula Ārējā forma, kas slēpj būtību
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību
- dendijisms Ārējā izskata samākslotība, pārspīlēti moderns ģērbšanās stils, manieru pārspīlētība, teatrāla izsmalcinātība
- salmonella Ārējā vidē izturīgas baktērijas, pieder pie dzimtas "Enterobacteriaceae" ģints "Salmonella", nesporulējošas kustīgas nūjiņas, iedala 4 apakšģintīs, 65 serogrupās, vairākas sugas cilvēkiem un siltasiņu dzīvniekiem ierosina zarnu infekcijas slimības
- āda ārējais (cilvēka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis
- garoza Ārējais slānis (dažiem orgāniem)
- eksoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa
- ektoderma Ārējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; ārējā dīgļlapa
- eksoderma Ārējais šūnu slānis zarndobumaiņiem
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā
- apšuves daļa ūdenslīnijā ārējās apšuves daļa uz brīvsānu un zemūdens daļas robežas, ko sauc arī par kimmjoslu
- universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
- standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
- apaļslīpēšana Ārēju cilindrisku virsmu apstrāde ar slīpripas perifēriju
- ieklučot Arestēt, ieslodzīt
- Artakserkss Arhemenīdu dinastijas valdnieks Persijā 465.-424. g. p. m. ē., iznīcināja Atēnu floti Nīlas deltā (454. g. p. m. ē.), noslēdza mieru ar grieķiem 449. g. p. m. ē.
- epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. _Bahama Islands_), ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā, izņemot Tērksas un Kaikosas salas
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
- Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
- Havaju salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Hawaiian Islands"), platība — 16700 kvadrātkilometru, 8 apdzīvotas salas un 136 mazākas salas un koraļļu rifi; Sendviču salas
- Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
- Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
- Karolīnu salas arhipelāgs Mikronēzijā (angļu val. "Caroline Islands"), Klusā okeāna rietumos, ietver 936 vulkāniskas un koraļļu salas, garums rietumu-austrumu virzienā - 3700 km, platība - 1320 kvadrātkilometru, augstums - līdz 791 m, salu rietumu daļu aizņem Palau, centrālo un austrumu daļu - Mikronēzija
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa)
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa
- frontons arhitektonisks ēkas fasādes elements trīsstūra, pusloka, segmenta vai citā formā, kuru sānos ierobežo jumta slīpne, bet pie pamata – dzega; radies ordera arhitektūrā kā divslīpju jumtgale
- dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
- romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība
- neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
- gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā
- hondriosomas Arī mitohondriji - visu dzīvnieku un augu šūnu pastāvīgie ieslēgumi (organoīdi); hondriosomas ir olbaltumvielu un lipotdu kompleksi, kas piedalās šūnā notiekošajos olbaltumvielu sintezēšanas procesos
- cabaletta Ārijas un dueta noslēguma posms itāļu 19. gs. operās un oratorijās
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
- supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele
- hiperpātija Ārkārtīgs slimīgums
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
- arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
- skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
- skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
- pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
- Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
- Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs
- Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem
- borplastiķi armētas plastmasas, kas pildītas ar bora monošķiedrām vai no tām austiem vai neaustiem materiāliem; lieto ļoti noslogotu konstrukciju izgatavošanai vai metāla konstrukciju pastiprināšanai
- feldjēgers Armijas vai valdības kurjers svarīgu, galvenokārt slepenu, dokumentu nosūtīšanai
- Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
- ārmrestlings Ārmreslings
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
- vibrāciju slimība arodslimība, ko izraisa ilgstoša un sistemātiska vibrāciju iedarbība uz cilvēka organismu; vibroslimība
- aramsloksne Arot apvērstā augsnes sloksne
- vādžot Arot atstāt neapartas joslas
- vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
- vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
- proskripcija Ārpus likuma izsludināto personu saraksts
- periglaciāls Ārpusledāja
- salvarsāns Arsēna preparāts sifilisa ārstēšanai, lieto arī malārijas, atguļas tīfa un dažu citu slimību ārstēšanai
- ārsta noslēpums ārsta pienākums neizpaust ziņas par cilvēka slimību bez viņa piekrišanas; viens no svarīgākajiem medicīnas deontoloģijas principiem
- līdzestība Ārsta un pacienta abpusēja sadarbība un sapratne, savstarpēja uzticība, kas nodrošina vislielāko ārstniecisko efektu
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu
- izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais) kļūst pilnīgi vesels
- daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās
- izārstēt Ārstējot pilnīgi novērst (slimību)
- haimoterapija Ārstēšana ar asinīm, ievadot tās slimnieka organismā, ārpus barības vada
- aerjonterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni
- aerojonoterapija Ārstēšana ar mākslīgi jonizētu gaisu, kurā ir negatīvi lādēti skābekļa joni (aerojoni)
- etiotropā terapija ārstēšana ar medikamentiem, kas iedarbojas uz slimības izraisītājiem mikrobiem, baktērijām; kauzālā terapija
- aizvietotājterapija ārstēšana ar medikamentiem, kas kompensē dabisko vielu trūkumu organismā (piemēram, insulīns cukura diabēta slimniekiem)
- autouroterapija Ārstēšana ar slimnieka paša urīnu, ievadot to parenterāli
- autotuberkulinizācija Ārstēšana ar tuberkulīnu, kas iegūts no slimnieka paša mikobaktērijām
- simptomātiskā ārstēšana ārstēšana, ar kuru gk. novērš slimības simptomus, bet ne cēloņus (piemēram, atbrīvo no sāpēm, aizdusas un klepus lēkmēm u. tml.)
- autoterapija Ārstēšana, ievadot organismā paša slimnieka serumu vai sekrētus
- teleterapija Ārstēšana, kad terapeitiskās iedarbības avots atrodas zināmā attālumā no slimnieka, piem., staru terapijas gadījumā
- kuratīvā indikācija ārstēšana, kas motivēta ar slimības diagnozi, arī tad, ja slimības izraisītāji nav izpētīti, piem., asins pārliešana, ja ir mazasinība
- ambulatorā ārstēšana ārstēšana, kas neparedz slimnieka uzņemšanu slimnīcā, bet parakstītie medikamenti tiek lietoti mājās
- patoģenētiskā terapija ārstēšana, kas vērsta pret slimības rašanās un attīstības mehānismiem
- heteroterapija Ārstēšana, kas vērsta pret slimības simptomiem; nespecifiska terapija
- piroterapija Ārstēšana, kurā izmanto ķermeņa temperatūras mākslīgu paaugstināšanu
- osmoterapija Ārstēšana, mākslīgi mainot osmotisko spiedienu audos, piem., hipertonis-ka šķīduma ievadīšana vēnā, lai radītu dehidratāciju asinsrites mazā loka audos
- autoseroterapija Ārstēšana, slimniekam injicējot viņa paša asins serumu
- medikomanija Ārstēšanas kaislība
- baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā
- telegammaterapija Ārstēšanas metode, apstarojot ar virzītu gamma starojumu no avota, kas atrodas noteiktā attālumā no slimnieka ķermeņa
- homeopātija Ārstēšanas metode, pēc kuras slimniekam mazās devās dod tādu līdzekli, kas lielās devās veselam cilvēkam izraisa attiecīgai slimībai raksturīgās pazīmes
- seksuālterapija Ārstēšanās metodes, ko izmanto cilvēku seksualitātes slimīgu traucējumu un patoloģisku noviržu gadījumos
- izopātija Ārstēšanas paņēmiens, zināmu slimību ārstēšanai lietot pašās šais slimībās izveidojušos vielu maiņas produktus
- autohemoterapija Ārstēšanas veids; slimniekam izdara no viņa vēnas ņemtu asiņu intramuskulāru injicēšanu
- dziedēt Ārstēt (slimību)
- dziedināt Ārstēt (slimību)
- dziedēt Ārstēt (slimo)
- dziedināt Ārstēt (slimo)
- gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā
- nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (visu laikposmu) un pabeigt ārstēties
- tūkstošzālīte Ārstnicisks augs, kas palīdz daudzu slimību gadījumos
- medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei
- klīnika ārstniecības iestāde, kas specializējas vienā ārstniecības nozarē un kurā stacionāro slimnieku ārstēšana var būt saistīta ar zinātnisko un pedagoģisko darbību
- stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanās laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem
- ārstētava Ārstniecības iestāde; slimnīca
- simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekli, kas novērš vai pavājina slimības simptomus (piemēram, sāpes, paaugstinātu temperatūru), bet neiedarbojas uz slimības ierosinātājiem un nepārtrauc patoloģiskā procesa attīstību
- polifarmakons Ārstniecības līdzeklis, kas derīgs pret daudzām slimībām
- antihistamīns Ārstniecības līdzekļi, kurus lieto pret alerģiskām slimībām
- allopatija Ārstniecības metodes, kurās izmanto līdzekļus, kas iedarbojas pretēji slimības cēloņa izraisītājām sekām
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem
- sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
- medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
- bērnu ārsts ārsts - speciālists bērnu slimībās
- ordinators Ārsts (piemēram, slimnīcā, poliklīnikā, dzemdību namā), kurš nodaļas vadītāja vadībā tieši veic ārstniecisko un profilaktisko darbu
- laringootorinologs Ārsts kakla, ausu un deguna slimību speciālists
- otologs Ārsts speciālists ausu slimībās
- otiatrs Ārsts, ausu slimību speciālists
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
- ginaikologs Ārsts, kas specializējies sieviešu slimībās
- gastrologs Ārsts, kuņģa slimību speciālists
- gastroenterologs Ārsts, kuņģa un zarnu slimību speciālists
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts
- terapeuts Ārsts; slimnieku kopējs
- konsīlijs ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piemēram, slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē
- slejaršana Aršana, kurā veido slejas (3)
- eksarteriīts Artērijas ārējā slāņa iekaisums
- eksarterīts Artērijas ārējā slāņa iekaisums
- ektatiskā aneirisma artērijas daļas paplašināšanās kā visu tās slāņu izplešanās sekas
- endarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums
- endoarterīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums
- endoarteriīts Artērijas iekšējā slāņa iekaisums; endarteriīts
- tromboendarterīts Artērijas sienas iekšējā slāņa iekaisums ar tromba veidošanos
- trūces veida aneirisma artērijas sienas iekšējo slāņu izspiešanās caur ārējā slāņa bojājumu
- mezarterīts Artērijas sienas vidējā slāņa jeb muskuļslāņa iekaisums
- arteriopātija Artērijas slimība, sevišķi funkcionāla
- periarteriīts Artēriju ārējā saišķaudu apvalka iekaisums, reti novērojama asinsvadu slimība
- endarteriolīts Arteriolas iekšējā slāņa iekaisums
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām
- gonartroze Artrītiska ceļa locītavas slimība, kas radusies traumas vai deģenerācijas dēļ
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni
- repatriācija Ārvalstīs dzīvojošu citas valsts pilsoņu atgriešanās savā valstī pēc līguma, ko savstarpēji noslēgušas attiecīgās valstis
- trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
- lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni
- Euphorbia esula asais dievkrēsliņš
- ēzeļpiene Asais dievkrēsliņš ("Euphorbia esula")
- krosasambleris Asamblera translators, kurš datorā ģenerē programmu cita tipa datora komandās
- dakriocistoptoze Asaru maisa noslīdējums
- alakrima Asaru trūkums, patstāvīga iedzimta autosomāli dominanta slimība; no zīdaiņa vecuma raksturīgs asaru sekrēcijas trūkums
- spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- dūrāji Asas, durstošas sāpes; slimība, kurai raksturīgas šādas sāpes
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit")
- rinks Asfaltēts vai ar koka segumu klāts laukums slidošanai ar skrituļslidām
- kuesta Asimetriska grēda ar gandrīz nesaposmotu līdzenu vienu nogāzi un klinšainu stāvu otru nogāzi, kas veidojusies denudācijas un erozijas ietekmē, dažādas cietības iežu slāņiem lēzeni krītot vienā virzienā
- ģilināt Asināt, slīpēt
- pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni
- vairākātrumu asinhrondzinējs asinhrondzinējs, ar kuru, mainot statora tinumu slēgumu (savienojumu), iespējams iegūt dažādas magnētiskā griežlauka rotācijas frekvences un līdz ar to dažādus rotora griešanās ātrumus
- eritrocitūrija Asins izdalīšanās ar urīnu; slimības pazīme; hematūrija
- imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem
- embols Asins receklis, gāzes pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus
- leikoze Asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu, kā arī funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās, leikēmija
- retikulozes Asins slimības, kam raksturīga saistaudu savairošanās asinsrades orgānos - kaulu smadzenēs, limfmezglos, liesā
- othematoma Asinsizplūdums starp arējās auss skrimsli un perihondriju
- asinssuns Asinskārs cilvēks; slepkava
- šņeperis Asinslaidēju rīks dzīslas pārciršanai
- aplastiskā anēmija asinsrades orgānu saslimšana, ko raksturo samazināts leikocītu un trombocītu skaits un eritrocītu reģenerācijas traucējumi
- mielomas slimība asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs
- mielomatoze Asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga patoloģiska plazmatisko šūnu vairošanās kaula smadzenēs; mielomas slimība
- palīgasinsrite Asinsrite, ko nodrošina ar mākslīgās asinsrites aparāta palīdzību
- reperfūzija Asinsrites atjaunošana apvidū vai ķermeņa daļā, kas īslaicīgi bijusi ishēmiska
- laterālā ligatūra asinsvada daļēja noslēgšana ar vaļīgu ligatūru
- endangiīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums
- endangīts Asinsvada iekšējā slāņa iekaisums
- angiomiozīts Asinsvada muskuļu slāņa iekaisums
- pseidointīma Asinsvada transplantāta vai protēzes jaunais iekšējais slānis, kas sastāv, piem., no plazmas proteīniem vai kolagēna, nevis no epitēlijšūnām
- neointīma Asinsvada transplantāts vai protēze, jauna endotēlijšūnu kārta asinsvada iekšējā slānī
- medionekroze Asinsvada vidējā slāņa nekroze; bieži rada asinsvada plīsumus
- angioplastija asinsvadu ārstēšana invazīvi, to paplašināšana vai slēgtā asinsvada plūsmas atjaunošana
- angiohialinoze Asinsvadu muskuļu slāņa hialīnā deģenerācija
- angiomiopātija Asinsvadu muskuļu slāņa saslimšana
- angiopātija Asinsvadu saslimšana
- varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums
- angiopsatiroze Asinsvadu trauslums
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar asinīs vai limfā nokļuvušu asins recekli, gāzes pūslīti u. tml.
- epistakse Asiņošana no deguna, pa laikam kādas citas slimības simptoms
- cistohemorāģija Asiņošana urīnpūslī
- hemorāģiskā angiohialinoze asiņošanas tieksme, kuras cēlonis ir artēriju muskuļu slāņa iedzimta deģenerācija
- hemodialīze Asiņu attīrīšana ar mākslīgām, puscaurlaidīgām membrānām; to veic ar speciālu aparātu (mākslīgo nieri)
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību
- pirenula Asku ķērpju klases rinda (Pyrenulales"), kas mērenajās joslās pārstāvēta samērā maz, Latvijā konstatētas 3 dzimtas, 8 sugas
- zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks
- himēnijs Asku un bazīdiju sēņu, arī ķērpju augļķermeņa slānis
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- aslaivīte Aslaiviņa
- oxytropis Aslaiviņas
- pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
- cladium Aslapes
- Persea drymifolia aslapu avokado
- Carex echinata aslapu grīslis
- dzelzine Aslapu grīslis ("Carex muricata")
- paparde Aslapu papardes - paparžu klases ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā krāšņumaugus
- cyrtomium Aslapu papardes, arī cirtomijas
- Fortīna aslapu paparde aslapu paparžu suga ("Cyrtomium fortunei")
- Helleborus argutifolius aslapu sniegroze
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
- aspartāms-acesulfāms Aspartāma-acesulfāma sāls - pārtikas piedeva E962, mākslīgs saldinātājs, nav ieteicams bērniem un sievietēm grūtniecības laikā
- Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam
- Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam
- stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis
- lancinējošs Ass, šaujošs, urbjošs, griezīgs; par tabesa slimnieku sāpēm - zibenīgs
- radze ass, šķautņains izcilnis (kurpes vai pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; rādze
- rādze Ass, šķautņains izcilnis (pakava apakšdaļā) berzes palielināšanai, slīdēšanas novēršanai; radze (3)
- statiskā asslodze asslodze ritošā sastāva nekustīgajā stāvoklī
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
- Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
- mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
- stēvija Asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
- dusulains Astmatisks, slims ar aizdusu
- dusulīgs Astmatisks, slims ar aizdusu
- sarkanais korallis astoņstaraino koraļļu suga ("Corallium rubrum"), ko bieži izmanto rotaslietu izgatavošanai
- Dendrobaena octaedra astoņšķautņu slieka
- asteroseismoloģija Astrofizikas nozare, kas pētī ļoti nelielas izmaiņas zvaigznes spožumā, ko izraisa vielas kustības tās iekšējos slāņos kodolreakciju rezultātā
- debess mehānika astronomijas nozare, kurā pēta dabisku un mākslīgu debess ķermeņu kustību un deformāciju dažādu spēku (gravitācijas, atgrūšanās, vides pretestības, elektromagnētisko spēku, radiācijas spiediena) ietekmē
- orbitālā observatorija astronomiskais Zemes mākslīgais pavadonis (ZMP); Zemes mākslīgajā pavadonī ievietota astronomiskā observatorija
- Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā
- Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga
- saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas
- vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem
- ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States")
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- Ašmora Ašmoras un Kartjē salas ("Ashmore and Cartier Islands" / Ašmoras un Kartjē Salu Teritorija - "Territory of Ashmore and Cartier Islands") ir Austrālijas ārējā teritorija, platība - 10 ha, neapdzīvoti dabas rezervāti
- ultraīslaicīgā atmiņa atbalss veida īslaicīgā atmiņa
- attutināt Atbalstīt, atsliet
- stuģēt Atbalstīt, atsliet
- atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur)
- pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
- pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot
- atstutēties Atbalstīties, atslieties
- atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko)
- atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko)
- atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt
- pretkvēla Atbildes kvēle, kaisle
- atslaukas Atbirumi, saslaukas
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam
- atpestīt Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem)
- nocīpslot Atbrīvot no cīpslām vai šķiedrām
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu; guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa)
- soskočiķ Atbrīvoties no ieslodzījuma pirms termiņa
- atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības)
- brīv- Atbrīvots; nenoslogots
- ablācija Atdalīšana; aortas, tīklenes u. c. atslāņošanās, atdalīšanās
- atslāņoties Atdalīties (par slāni, kārtu)
- noslāņoties Atdalīties, sadalīties slāņveidīgi
- atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas)
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību
- antīkizēt Atdarināt antīkos mākslas darbus
- slēģot atdarīt slēģus
- atslēģot Atdarīt slēģus
- vivifikācija Atdzīvināšana; brūces malu atjaunošana, nogriežot virsējo slāni
- atpumpēt Atdzīvināt, mākslīgi elpinot
- šindars Atejas mēslu izvedējs; (retāk) atkritumu savācējs
- šinders Atejas mēslu izvedējs; (retāk) atkritumu savācējs
- paraša Atejas mēslu tvertne (cietuma kamerā)
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā
- ateroģenēze Ateromatozu bojājumu veidošanās artēriju iekšējā slānī
- pseidoatetoze Atetotiskas pirkstu kustības, ja slimnieks izstiepj rokas un aizver acis; novēro tabesa un multiplas sklerozes gadījumā
- kārtaksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis
- kārtāksnis Atgremotāju dzīvnieku kuņģa daļa; kārtakslis
- uzpūšanās atgremotāju dzīvnieku saslimšana, kas saistīta barības strauju rūgšanu priekškuņģos un atraugošanās traucējumiem
- habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas
- moniezioze Atgremotāju invāzijas slimība, ko ierosina gk. specifiski lenteņi, biežāk slimo jaundzīvnieki
- paramfistomatoze Atgremotāju slimība, ko ierosina paramfistomas piesūcoties priekškuņģa gļotādai
- trihostrongiloidoze Atgremotāju un putnu invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes, kas parazitē kuņģī un tievajā zarnā
- comeback atgriešanās profesionālajā darbības laukā pēc ilgāka pārtraukuma (gk. par slaveniem sportistiem, izpildītājiem u. tml.)
- pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
- atveseļoties Atgūt veselību (pēc slimības)
- atspirgt Atgūt veselību, spēkus; atlabt (pēc slimības)
- atdzīvāties Atgūties no smagas slimības
- atsirgt Atgūties pēc slimības; atkal ataugt
- atžiebt Atgūties pēc smagas slimības
- gamēlions Atiskā kalendāra septītais mēnesis (janvāra otrā puse un februāra sākums), kad visvairāk slēdza laulības
- atslimt Atkal saslimt
- entetobioze Atkarība no mehāniska implantāta, piem., no mākslīgā sirds elektrostimulatora
- seksuālā apsēstība atkarība no seksa, kad nepieciešams slimīgi pērspīlēts seksa kontaktu siakts
- rieri Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa
- rieru Atkārtojumā izmanto slaucot pienu no piebrieduša tesmeņa
- nodaudzināt Atkārtot, slavināt, atvairīt baumas
- reimunizācija Atkārtota imunizācija (pret kādu infekcijas slimību)
- reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā
- autoinfekcija Atkārtota saslimšana, ko izsauc mikrobi, kas palikuši pēc kādreiz pārslimotas infekcijas slimības un kādu noteiktu apstākļu pēc savairojas
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
- gulstuļot atkārtoti celties un apgulties (par slimu dzīvnieku)
- reimunizēt atkārtoti imunizēt (pret kādu infekcijas slimību)
- reinficēties atkārtoti inficēties ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības
- izknitināt pienu atkārtoti nepilnīgi izslaucot govi, izraisīt piena izsīkšanu
- atslaistīt atkārtoti piesliet
- pārmēslot atkārtoti vai papildus mēslot
- recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību)
- atmēgties atkārtoties, īpaši par slimībām
- atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā)
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot
- noraut masku (kādam) atklāt kāda slēptos nolūkus; parādīt kāda īsto dabu, būtību
- saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību
- raznačiķ Atklāt noslēpumu
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
- atšifrēt Atklāt, noskaidrot (ko sarežģītu, grūti izprotamu, arī maskētu, slēptu)
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ka kāds rīkojas noziedzīgi, ka kādam ir slepeni nodomi, plāni u. tml.)
- atmaskot Atklāt, pierādīt (ko negatīvu, slēptu)
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā)
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs)
- kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot
- nelegāls Atklātībā nezināms, slepens
- klajš Atklāts, neslēpts
- slaumes Atkritumi, saslaukas
- slaumi Atkritumi, saslaukas
- šubraki Atkritumi, saslaukas, nevajadzīgi nieki
- bruncis Atkritumi, saslaukas; pakaiši
- atkritumu uzglabāšana atkritumu glabāšana tam speciāli piemērotās un aprīkotās vietās to turpmākai pārstrādei vai apglabāšanai (izņemot īslaicīgu uzglabāšanu mazāk par trim mēnešiem to rašanās, šķirošanas un savākšanas vietās daudzumos, kas nerada kaitējumu videi vai draudus cilvēku veselībai)
- atkritumu apsaimniekošana atkritumu savākšana (tai skaitā atkritumu vākšana, šķirošana un sajaukšana, lai tos pārvadātu), uzglabāšana, pārkraušana, pārvadāšana, pārstrāde (tai skaitā atkritumu sadedzināšana, iegūstot enerģiju, iekārtās, kuru pamatdarbība nav atkritumu sadedzināšana), reģenerācija un apglabāšana (tai skaitā sadedzināšana sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās), šo darbību pārraudzība, kā arī atkritumu apglabāšanas vietu ierīkošana un pārstrādes objektu vai iekārtu uzturēšana un aprūpe pēc to slēgšanas
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
- drēgs Atkusnis, slapjdraņķis
- soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija
- grafitizācijas atkvēlināšana atkvēlināšana, kurā baltā čuguna lējumu karsē līdz augstai temperatūrai un ilgstoši iztur, lai dzelzs karbīds sairtu un veidotos pārslveida grafīts; grafitizācijas atkvēlināšana ir kaļamā čuguna ražošanas pamatā
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura)
- izapravīties Atlabt pēc slimības, ievainojuma
- pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā
- Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
- nolaižamais saraksts atlases lauks, kurā ir redzama tikai kārtējā izvēle. Pārējās izvēles ir apslēptas līdz brīdim, kad lietotājs veic noteiktu darbību, lai izspīdinātu sarakstlodziņu, kas satur pārējās izvēles
- honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu
- inkrustāti Atlikumi koka slīpējuma papīros, kas gaismas un siltuma ietekmē veicina papīra dzeltēšanu
- atļubt Atļukt, noslīdēt uz leju
- atļupt Atļukt, noslīdēt uz leju, noļukt
- buferis Atmiņa īslaicīgai datu glabāšanai, ko pārsūta starp divām ierīcēm, lai izlīdzinātu to darbības ātrumus, signālu līmeņus vai nodrošinātu asinhrono pārraidi
- energoneatkarīga atmiņa atmiņa, kas izveidota tā, lai saglabātu ierakstīto informāciju arī tad, kad barošanas spriegums ir atslēgts
- aizsargātā atmiņa atmiņa, kurai nevar piekļūt bez speciālu atmiņas atslēgu izmantošanas
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā
- pseidomnēzija Atmiņas traucējums, kad slimniekam šķiet, ka viņš atceras notikumus, kas nekad nav bijuši
- mnemastēnija Atmiņas vājums bez organiskas nervu sistēmas slimības
- amnēzija Atmiņas zudums galvas smadzeņu saslimšanas gadījumā
- Ofēlijas sindroms atmiņas zudums slimniekiem ar limfogranulomatozi; veiksmīgi ārstējot, atmiņa atjaunojas
- kreve Atmirušo audu slānis, kas veidojas kokaugu stumbra virspusē no peridermas un mizas šūnām
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā
- mezopauze Atmosfēras pārejas slānis starp mezosfēru un termosfēru; tajā novērojami sudrabainie mākoņi
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru (50-55 km augstumā)
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas
- hemosfēra Atmosfēras slānis 30-80 kilometru augstumā
- heterosfēra Atmosfēras slāņi augstāk par 100 km, kuros gaisa sastāvs, augstumam pieaugot, stipri mainās molekulu disociācijas dēļ
- azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā
- nitrogrupa Atomu grupa, kas sastāv no viena slāpekļa atoma un diviem skābekļa atomiem
- rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu
- atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta)
- veļot Atpūsties, slinkot
- raslabons atpūta, atslābums
- krēslgulta Atpūtas krēsls, kas pārveidojams par guļvietu
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties
- atrakciju un atpūtas parki atpūtas un izklaides vietas brīvā dabā, kas ir labiekārtota meža vai mākslīgi veidotu apstādījumu teritorija
- defenestrācija Ātra atbrīvošana no darba vai izslēgšana no politiskās partijas
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
- Krāslavas pilskalns atradās Krāslavas rietumu daļā, Krāslavas-Daugavpils autoceļa kreisajā pusē pie Adamovas ciema, bija \~40 m augsts, iegarens paugurs starp 2 dziļām gravām, 3 pusēs tā nogāzes bija dabiski stāvas, bet lēzenākajā plakumu norobežoja 3 m dziļš grāvis, norakts 20. gs. 60. gadu beigās, tā vietā izbūvēta automašīnu stāvvieta un skatu laukums; Adamovas pilskalns
- Hercoga aptieka atradās Kuldīgā, Baznīcas ielā 10, dibināta 1622. g. (taču tā nav bijusi galma aptieka, ko uzturēja par hercoga naudu), vēlāk tā dēvēta par Grūbes aptieku, slēgta 1939. g. sakarā ar īpašnieka izceļošnu
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Astašovas ezers atradās tagadējā Krāslavas novada Andrupenes pagastā uz dienvidiem no Astašovas ciema, 1960. gados ūdens nolaists, apaļo ezerdobi (~1 km diametrā) apņem kontūrgrāvis, kas meliorācijas ūdeņus novada uz Indru, ezera vietā izveidojies krūmains klajums, tā vidū akačains, ovāls purvs; Dzeguzes ezers; Dzegūžu ezers; Zaguzes ezers
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- izraktnes Atradņu izpētes darbos mākslīgi veidoti iežu atsegumi (attīrījumi, grāvji, šurfi, ejas, šahtas, urbumi)
- atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku)
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- buferatmiņa Ātrdarbīga atmiņa datu īslaicīgai glabāšanai vai uzkrāšanai (paketēšanai)
- platjosla Ātrgaitas datu pārraide, kas raksturīga platas frekvenču joslas sakaru kanāliem
- šmukt ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt
- aizsprukt ātri aizbēgt; ātri aizslēpties
- apskriet ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.)
- ķarstīt ātri izraisīties (par slimību)
- pārķerstīt ātri kaut ko darīt (piemēram, slaucīt)
- novicināt ātri noslaucīt; ātri nopļaut
- aplidot ātri parādīties, kļūt redzamam, pārslīdēt (par smaidu)
- ieskriet ātri pārvietojoties, atsisties (pret šķērsli)
- pieslāt ātri piesliet
- pasajāties ātri skrienot, slīdot pakrist
- iepikāt ātri un nevērīgi paslēpties
- derbelēt ātri un slikti kaut ko darīt
- kudurs ātri uzslieta, ne sevišķi izturīga celtne
- pārsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
- atsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā)
- iesprukt Ātri, bēgšus, slapstoties iekļūt (kur iekšā)
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.)
- izsprukt Ātri, bēgšus, slapstoties izkļūt cauri (kam), caur (ko)
- nosprukt Ātri, bēgšus, slapstoties virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
- nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
- nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt
- iedrāzties Ātri, steigā pārvietojoties, neviļus, negribēti atsisties (pret šķērsli)
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot
- Daudu dižakmens atrodas \~50 m no Gaujas senlejas Daudas gravas augšmalā, Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, atsegta tikai viena vertikālā šķautne (augstums — 2,7 m, garums 5 m), pārējā dižakmens daļa paslēpta gravas nogāzē
- Aizputes smilts un grants laukums atrodas 4 km uz dienvidaustrumiem no Aizputes, platība 12,6 kvadrātkilometri, ledāja kušanas ūdeņu nogulumi, derīgā slāņa biezums 16 m, izmanto 3 atradnes
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
- Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Debesbraukšanas sala atrodas Atlantijas okeāna centrālajā daļā (angļu val. "Ascension Island"), Lielbritānijas aizjūras teritorijas "Sv. Helēnas sala" sastāvdaļa, platība - 88 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2005. g.)
- Dienvidšetlendas salas atrodas Atlantijas okeāna dienvidos (Dienvidu okeāna Atlantiskajā sektorā), Dreika šaurumā (angļu val. "South Shetland Islands"), sastāv no 11 lielām un daudz mazām salām un klintīm, garums 500 km, platība - 3600 kvadrātkilometru, augstums - līdz 2105 m
- Reikjanesa grēda atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā ("Reykjanes Ridge"), uz dienvidrietumiem no Islandes, atdala Labradoras jūru no okeāna, garums - 1350 km, dziļums - līdz 2000 m, atsevišķos pacēlumos līdz 587 m, pie 57. ziemeļu platuma grāda pāriet Ziemeļatlantijas grēdā
- Āfrikas–Antarktīdas lielieplaka atrodas Atlantijas un Indijas okeāna robežjoslā, garums 6200 km, platums 1500 km, lielākais dziļums 6972 m, gultnē 600-700 m biezs sarkanā māla un diatomeju dūņu slānis
- Zamečkas pilskalns atrodas Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, ir 18 m augsts, savrups paugurs, postīts ar 1. pasaules kara ierakumiem, plakums — \~200 x 150 m, stāvās nogāzes mākslīgi padarītas vēl stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~1.-2. gs.
- Jaunsventes muiža atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā, tās kungu māja celta vēlīnā baroka un agrīnā klasicisma formās kā neliela, mākslinieciski izteiksmīga vienstāva ēka ar mansarda jumtu, fasādes rotā rusti, festoni un sandriki; netālu no kungu mājas atrodas ieejas vārti, tiem abās pusēs - vienāda lieluma klētis
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas
- Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns)
- Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs
- Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Guberļas kalni atrodas Dienvidurālu dievidaustrumu daļā, Krievijā, Orenburgas apgabalā, vidējais augstums - 300-350 m, garums - \~70 km, tufs un slānekļi, nogāzēs stepe
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Bērzbeķes muiža atrodas Dobeles pagasta Bērzbeķē, pirmās ziņas no 1672. g., kungu māja celta 1830. g. kā klasicisma stila monumentāla vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu ar nošļauptiem galiem, kas vēlāk stipri pārbūvēta, ap to parks, kas saglabājies daļēji
- Ķetu pilskalns atrodas Dzērbenes pagastā pie Ķetu mājām, līdz 15 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - ovāls 65 x 45 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Hērda sala atrodas Indijas okeāna dienvidu daļā ("Heard Island"), uz dienvidaustrumiem no Kergelena salas, klinšaina, vulkāniskas izcelsmes (Mosona vulkāns - 2745 m), nogāzēs šļūdoņi, platība - \~200 kvadrātkilometru
- Tingvallas nacionālais parks atrodas Islandē, izveidots 1930. g., platība - 92,7 km^2^
- Tingvedliras nacionālais parks atrodas Islandes rietumu daļā ("Thingvellir"), uz ziemeļiem no Tingvadlavatna ezera, platība - 39,7 kvadrātkilometri, dibināts 1928. g., vulkāniska depresija ar sastingušas lavas "ezeru", kas tagad pildīts ar ūdeni
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs
- Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
- Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo
- Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
- Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus
- Kandavas pilskalns atrodas Kandavas ziemeļu daļā, Abavas ielas kreisajā pusē, \~400 m no pilsētas robežas, ir \~20 m augsts zemes izvirzījums Abavas senlejas malā, plakums izlīdzināts 26 x 40 m, tajā konstatēts līdz 1 m biezs kultūrslānis, domājams, ka bijis apdzīvots līdz 13. gadsimtam
- Hispara šļūdonis atrodas Karakoruma dienvidrietumu nogāzē ("Hispar"), uz ziemeļrietumiem no Čogori kalna, Indijā, aizņem starpkalnu ieleju Hunzas baseinā (Indas pietekas Gilgitas pieteka), garums \~53 km, platība - 620 kvadrātkilometru, noslīd rietumu virzienā līdz 3000 m
- Stanovišķu pilskalns atrodas Kastuļinas pagasta Stanovišku ciemā, ir garena, \~20 m augsta paugura augstākā daļa, plakums - \~50 x 30 m, nogāzes augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, rietumu nogāze nocietināta ar grāvi un valni, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Tuamotu salas atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā (fr. val. "Archipel des Touamotou"), Francijas Polinēzijā, platība - 885 kvadrātkilometri, 15900 iedzīvotāju (2002. g.), pasaules plašākais atolu arhipelāgs, izkliedēts 1,2 mlj kvadrātkilometru akvatorijā, veido 78 atoli, kas slejas dažus m vjl., lielākais augstums - 113 m
- Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli
- Gilberta salas atrodas Klusajā okeānā ("Gilbert Islands"), abpus ekvatoram, Mikronēzijas dienvidaustrumos, platība — 260 kvadrātkilometru, uz zemūdens grēdas 16 atolu virkne ar zemām koraļļu salām, dažas vulkāniskas salas (līdz 20 m vjl.)
- Brāslavas pilskalns atrodas Krāslava novada Aulejas pagasta Brāslavā, \~20 m augsts paugurs, austrumu pusē pret ezeru ļoti stāvs, plakums - \~70 m diametrā, datējams ar agro metālu un dzelzs laikmetu
- Krāslavas perspektīvais smilts laukums atrodas Krāslavas austrumu malā, platība - 400 ha, derīgā slāņa vidējais biezums - 12 m
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus atrodas Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, Ludzas novada Rundēnu pagastā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība 25341 ha, dibināts 1977. g., lai saglabātu Latgales augstienes centrālajai daļai raksturīgo dabas daudzveidību un ainavu
- Klabaucu pilskalns atrodas Krāslavas novada Asūnes pagastā, pie Klabaucu ciema, \~10-12 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 20 m, austrumu pusē norobežo grava, rietumu pusē ieplaka, bijis ilgstoši apdzīvots līdz \~4 gs.; Klabauču pilskalns; Čornaja gora
- Šķirstala ezers atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2,4 ha; Škesdraba ezers; Škezdreva ezers; Šķersdrava ezers; Šķerzdrava ezers; Šķirztala ezers
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
- Raģeļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Raģeļu ciemā, ir 15 m augsts paugurs, tajā ierīkota ar mūra žogu apjoztā Raģeļu kapsēta un uzbūvēta kapliča, līdz ar to pilskalns stipri postīts, plakums - 80 x 30 m, ziemeļrietumu malā saglabājušās vaļņa paliekas, datējums nav zināms
- Gorodiščes pilskalns atrodas Krāslavas novada Indras pagasta Gorodiščē, garena, \~15 m augsta reljefa pacēluma dienvidaustrumu galā, plakums ovāls (garums 60 m, lielākais platums 45 m), ziemeļrietumu pusē to no apkārtnes domājams atdalījis grāvis, pārējās nogāzes stāvas, kultūrslānis noarts
- Izvaltas pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Beržines ciemā, aizņem ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura augstāko ziemeļu galu, ziemeļu un rietumu nogāze stāva (augstums \~20 m), plakums 50 x 30 m, bijis apdzīvots 1. gt.; Berezaukas pilskalns; Piliņkalns
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Deņevas ezers atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 13,6 ha; Deņevo
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Ekšu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta Ekšos, uz ziemeļiem no Stirnu ezera, savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~70 x 40 m, ziemeļu nogāze mākslīgi izveidota stāvāka, kultūrslānis attiecināms uz 1. gt. p. m. ē. un 1. gt.
- Grundānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Skaistas pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums 50 x 35 m, blakus pilskalnam atradusies apmetne, datējams gk. ar 1. gt.
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Lubānes pilskalns atrodas Krāslavas novadā, Dagdas dienvidrietumu daļā, starp Daugavpils ielu un Luboneņa ezeru, ir 15 m augsts paugura dienvidaustrumu gals, plakums \~50 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots no \~1500 g. p. m. ē. līdz 4. gs.; Lapsu kalns; Priežu kalns
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
- Aģes purvs atrodas Krimuldas novadā, Aģes baseinā, platība - 1363 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 6 m
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis
- Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
- Braslavas parks atrodas LImbažu novada Braslavā, 14 km uz dienvidiem no Mazsalacas, platība - 14,2 ha, bijusī muižas pils atradusies parka ziemeļu daļā, aug 22 vietējās un 23 introducētās koku un krūmu sugas, vērtīgi ir šeit augoši skuju koki, kas ražo sēklas un ir izmantojami par māteskokiem
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
- Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
- Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Gorku pilskalns un apmetne atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pilskalns ierīkots paugurā, kura stāvā nogāze pret purvaino apvidu dienvidu un rietumu pusē ir \~20 m augsta, plakums 45 x 25 m, kultūrslāņa dziļums \~1 m
- Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Gribažu pilskalns atrodas Madonas novada Dzelzavas pagastā, aizņem \~30 m augsta, savrupa paugura ziemeļaustrumu daļu, kas norobežota ar 1 m dziļu grāvi un 1 m augstu valni, plakums ieapaļš (diametrs \~30-40 m), ar nelielu slīpumu uz dienvidrietumiem, plakumā konstatēts \~1m biezs kultūrslānis
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Ļaudonas saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Madonas novadā, 3 km uz ziemeļiem no Ļaudonas, platība - 240 ha, derīgā slāņa biezums - līdz 4,8 m
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Aņītes Vidējais iezis atrodas nākamajā Braslas līkumā 20-50 m attālumā no upes un paceļas līdz 10 m augstu un ir 100 m garš
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Ķēču pilskalns atrodas Nītaures pagastā, tas ir 13 m augsts austrumu-rietumu virzienā orientēts reljefa pacēlums (garums - 60-70 m, platums - 20 m), ne mākslīgu nocietinājumu pazīmes, ne kultūrslānis nav konstatēti
- Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis
- Engures ezers atrodas Piejūras Engures līdzenumā, Talsu un Tukuma novadā, 3,2 m vjl., platība — 4046 ha, garums — 17,9 km, lielākais platums — 4,4 km, vidējais dziļums — 0,4 m, lielākais dziļums — 2,1 m, no Rīgas līča atdala 1,5-2,5 km plata kāpu josla, eitrofs, virsūdens aizaugums — 65% platības
- Gostiņu skansts atrodas Pļaviņās pie Skanstupītes ietekas Daugavā, netālu no Aiviekstes grīvas, būvēta 17. gs. sākumā kā zviedru nocietinājums pret poļiem, tās 4 bastioni un vaļņi labi saglabājušies, kultūrslānis liecina par tā ilglaicīgu izmantošanu
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Kantinieku pilskalns atrodas Rēzeknes novada Kantinieku pagastā, \~1 km uz ziemeļaustrumiem no pagasta centra Livžankas ielejas malā, aizņem līdz 15 m augsta garena paugura rietumu galu, ko norobežo 1 m augsts valnis un 3 m dziļš grāvis no pārējās paugura daļas, nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas
- Lūznavas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, kungu ēka celta 1905.-1908. g. no sarkanajiem ķieģeļiem, cokolstālvs mūrēts un dekoratīvās joslas fasādēs veidotas no šķeltiem laukakmeņiem, pie muižas ir parks ar dīķu sistēmu, alejām un celiņiem
- Bondaru pilskalns un apmetne atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Bondaros, Pērkoņu ezera ziemeļu pusē, pilskalns ir savrups, 18 m augsts ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakums - 70 x 25 m, 3-5 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apjož terase, kalna pakājē konstatēts kultūrslānis, datēts ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
- Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%
- Garmo šļūdonis atrodas Rietumpamirā, Garmo smailes nogāzē, Tadžikistānā, garums — 27,5 km, platība — 15330 ha, noslīd līdz 2980 m vjl.
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Šņepstu pilskalns atrodas Rušonas pagasta Šņepstu ciemā, ir savrups, \~19 m augsts paugurs, plakums - 80 x 60 m, rietumu un ziemeļu nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, postīts, izmantojot lauksaimniecības vajadzībām, rokot granti un ar mantu racēju rakumiem, bijis apdzīvots līdz 12. gs.
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Skosu pilskalns atrodas Saukas pagastā, \~250 m uz dienvidiem no Skosu mājām, ir savrups, 15 m augsts, ziemeļu un dienvidu ir dabiski stāvas, lēzenākās mākslīgi padarītas stāvākas, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
- Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
- Sērenes pilskalns atrodas Sērenes pagastā pie Pilskalnu mājām, \~2 km no Daugavas, ir kukuļveidīgs paugurs bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, postīts ar 1. pasaules kara tranšejām, datējums nav zināms
- Gavēņu pilskalns atrodas Siguldas novada Krimuldas pagastā pie Gavēņu mājām, savrups paugurs, kam mākslīgi izveidotas stāvas nogāzes 4 m augstumā, apjož mākslīgi rakts grāvis un 2-3 m augsts valnis, kultūrslānis nav konstatēts, bet iespējams, ka tur atradusies Indriķa hronikā minētā lībiešu vecākā Anno pils ("villa Annonis")
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols
- Zvārtavas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, no tā saglabājušās pils, dārznieka māja, klēts ar lieveņa arkādi, holandiešu tipa mūra vējdzirnavas, kā arī 2 staļļi (tajos iekārtotas mākslinieku darbnīcas) un vēl dažas saimniecības ēkas
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Līvu centrs atrodas Talsu novada Kolkas pagasta "Zītaros", dibināts 1991. g. ar mērķi apzināt lībiešu kultūras mantojumu, tajā glabājas etnogrāfisku priekšmetu kolekcija, kurā ir lībiešu senie sadzīves priekšmeti, darbarīki, amatniecības izstrādājumi u. tml.; regulāri organizē lībiešu mākslinieku un amatnieku darbu izstādes
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
- Kurzemes grants atradne atrodas Talsu novada Lībagu un Laucienas pagastā, platība 177,6 ha, derīgā slāņa biezums 35 m, grants derīga būvniecībai, ceļu būvei, betona ražošana
- Kačoru purvs atrodas Trikātas pagastā, platība 1155 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 2,1 m
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m
- Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts
- Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi
- Cēsu izstāžu nams atrodas, Cēsīs, Lenču ielā 7b, dibināts 1985. g., ierīkots 18. gs. celtajā Cēsu jaunās pils ratnīcā-stallī, darbojas kā mākslas un kultūras centrs, tajā regulāri tiek rīkotas Cēsu novada, Latvijas un ārzemju mākslinieku darbu izstādes, notiek kamermūzikas un koru koncerti
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu
- nostāties Atrodoties miera stāvoklī, sadalīties vielas daļiņu slāņos (par šķidrumu); nodalīties no šķidruma, kas atrodas miera stāvoklī (par vielas daļiņu slāni)
- acuzmetiens Ātrs, īslaicīgs skatiens
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas
- ātrslēdzis Ātrslēdzējs
- slidskriešana Ātrslidošana
- šorttreks Ātrslidošanas sporta veids (īsajā celiņā)
- slidskrējējs Ātrslidotājs
- asins grimšana ātrums, ar kādu sarkanie asinsķermenīši grimst asins paraugā, kas aizsargāts no sarecēšanas; atkarīgs no vecuma un dzimuma; palielināta asins grimšana norāda uz slimību
- aizmeteklis Atrunāšanās, iegansts, iemesls
- pavadāties Atsākt slaukt (pēc atnešanās)
- atsludināt Atsaukt iepriekš izsludināto
- ekspropriēt Atsavināt (privātīpašumu) kādai sabiedrības šķirai vai slānim par labu sabiedrībai vai valstij
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa
- kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem
- nozare Atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktām īpatnībām, noteiktu specifiku
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām)
- skrāpiens atsevišķa, īslaicīga skrāpēšanas darbība
- aprimušais ledus atsevišķas ledāja daļas, kas kļuvušas nekustīgas, visilgāk saglabājas reljefa pazeminājumos, kūstot tā ledus plaisās, caurkusumos, virsledus un zemledus kanālos vai tuneļos uzkrājas nogulumi un izveidojās specifisks reljefa formu komplekss - kēmi, kēmu terases u. c.
- spīkulas Atsevišķi īslaicīgi (5-7 min) gaismu izstarojošas plazmas stabi, kas no hromosfēras paceļas Saules vainagā līdz 10 000 km augstumā; uz Saules vienlaicīgi veidojas simtiem tūkstošu spīkulu, taču tās iespējams novērot tikai gar Saules diska malu
- galdkalni Atsevišķi kalni ar plakanām virsotnēm, stāvām vai kāpļainām nogāzēm, kas paceļas galdzemē (plakanslāņu zemē) vai plato malā
- kāzuss Atsevišķs saslimšanas gadījums, ko apraksta līdz ar apstākļiem, kas to pavada
- kolonna atsevišķs vertikāls balsts, kas paredzēts slodzes uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, saliedējums, māksliniecisks saskaņojums
- izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
- manevrēšana Atsevišķu lokomotīvju un vagonu pārvietošana pa stacijas sliežu ceļiem, formējot un izformējot vagonu sastāvus, padodot vagonus uz kravu iekraušanas un izkraušanas vietām u. tml.
- mikrocietība Atsevišķu materiāla mikrostruktūras iecirkņu cietība, ko mērī, virsmā ar slodzi \~2 N iespiežot dimanta piramīdu
- kazuistika Atsevišķu slimības gadījumu pētīšana un aprakstīšana, kuri rada interesi retuma dēļ
- stiklprofilīts Atsevišķu stikla elementu veidā izgatavots būvmateriāls, kam ir kārbveida, T veida, U veida, pusloka u. c. šķērsgriezums; var būt stiegrots ar tērauda sietu un nestiegrots, bezkrāsains vai krāsains; izmanto gaismcaurlaidīgu sienu, starpsienu un pārsegumu izveidošanai
- nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim
- iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
- žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim
- saspēlēt Atskaņot, tēlot (ko) skatuves mākslā, saskaņojot savas darbības (ar kādu); arī samēģināt
- diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā
- retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā
- retrospektīvais skatījums atskats uz bijušo; pagātnes notikumu tēlojums un apcere literatūrā (mākslā)
- atkrīčolēt Atskriet ar skrituļslidām
- ceta Atslābināšanās stāvoklis, atsvešinātība
- relaksācija Atslābināšanās, nomierināšanās; stresa samazināšana
- atsprindzināt Atslābināt
- atslēgties Atslābināties no stresa, dienas steigas
- demobilizējošs Atslābinošs
- lentando Atslābinot, atlaižot
- ahalāzija Atslābšanas nespēja; grūti novēršama sfinkteru spazma
- atšļābt Atslābt
- atspringt Atslābt
- nošlābt Atslābt
- nošļābt Atslābt
- apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā)
- drugt Atslābt, mazināties
- piešļābt Atslābt, pamazināties
- pagurt Atslābt, pierimt (par parādībām dabā)
- apsikt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
- apsīkt Atslābt, sākt zust (par spēku, interesi u. tml.); zaudēt spēku, interesi u. tml. (par cilvēku)
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei
- atšļurāt Atslampāt
- atšļupāt Atslampāt, kājas velkot atnākt
- atslāpstīties Atslapstīties
- eliminators atslēdzējs, izslēdzējs
- etslēdziņa Atslēdziņa
- sleseris Atslēdznieks
- šloseris Atslēdznieks
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas
- autoremontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic automašīnu remontu
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus
- šlosereja Atslēdznieku darbnīca
- atslāga Atslēga
- atslene Atslēga
- clavis Atslēga
- etslēga Atslēga
- klonis Atslēga
- kļučene Atslēga
- kļučiks Atslēga
- šļūta Atslēga
- slēdzenis atslēga (1)
- slēdzene Atslēga (1)
- krustzobatslēga Atslēga ar krustveidīgu slēdzamo daļu
- veloatslēga Atslēga, kas piemērota velosipēda pieslēgšanai stāvvietā
- atšifrēšanas atslēga atslēga, ko izmanto šifrēto ziņojumu atšifrēšanai
- piekaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- priekškaramā atslēga atslēga, ko noslēdzamai vietai piekar priekšā
- datu bāzes atslēga atslēga, ko piešķir datu bāzes pārvaldības sistēma un kas viennozīmīgi identificē datu bāzes ierakstu
- publiskā atslēga atslēga, ko publiskās atslēgšifrēšanas procesā lietotājs izplata saviem potenciālajiem korespondentiem un ko šie korespondenti izmanto, lai šifrētu lietotājam adresētus ziņojumus un atšifrētu lietotāja signatūru, kas šifrēta ar lietotāja privāto atslēgu
- caurduru atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
- caurcērtamā atslēga atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs
- kompozītatslēga Atslēga, kuru veido divi vai vairāki lauki datnē, kolonnas tabulā vai atribūti relāciju datu bāzē
- slons Atslēga, mūķīzers
- vidra Atslēga, mūķīzers
- slēdzele Atslēga, slēdzamais
- loze Atslēga; priekškaramā atslēga
- maļci Atslēgas
- maļčiki Atslēgas
- slēgtuve Atslēgas "māte"
- paravols Atslēgas ar zvanu, ar ko aizbiedēt zagļus
- caurdure atslēgas caurums
- klavikulektomija Atslēgas kaula izoperēšana
- klavikulotomija Atslēgas kaula pārgriešana
- MCL Atslēgas kaula viduslīnija
- atslēgkauls Atslēgas kauls
- bulta Atslēgas sastāvdaļa, kas aizslēdz vai atslēdz
- stipens Atslēgas slēdzene, koka sprungulis
- liedzējs Atslēgas slēdzeņa zobs
- šplintene Atslēgas veida aizbīdnis
- sargspraudnis Atslēgspraudnis
- datu šifrēšanas atslēga atslēgšifrēšanas elements, ko izmanto datu šifrēšanai un atšifrēšanai
- abrubīt Atslēgt
- uzslēgt Atslēgt
- atrubīties Atslēgties
- izrubīties Atslēgties
- deskriptors Atslēgvārds
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- atslēģēt Atslēģot
- atslēpēt Atslēpot
- atsklidēt Atslidēt
- atšļūkt Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par priekšmetiem
- atšļukt Atslīdēt uz mugurpusi
- atšļūdēt Atslīdēt, atšļūkt
- atsklidināt Atslidināt
- atsklidināties Atslidināties
- atslīst Atslidināties
- atslīdināties Atslidināties (bez slidām)
- atslaistīt Atsliet
- atstutēt Atsliet (1)
- atbalstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā)
- balstīt Atsliet (pret ko), piesliet, piespiest (pie kā)
- nostuģēt Atsliet un nostiprināt
- atsliekties Atslieties
- atslīkt Atslīgt
- atšļukt Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) - par cilvēku
- atslogāt Atslogot
- atstūkāt Atslogot kaut ko cieši piebāztu, izņemot daļu
- slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē
- atsperes nosēde atsperes deformācija zināmas slodzes ietekmē
- virzuļa gredzens atsperīgs, nenoslēgts metāla gredzens, kas tiek ievietots virzulī izveidotās rievās, lai nodrošinātu blīvu saskari ar cilindra sienām
- canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
- atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties
- analepse Atspirgšana pēc slimības
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) - par mākslas darbu
- notēlot Atspoguļot, atveidot (mākslas tēlos); attēlot (1)
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā)
- atmēgties atstāt sliktas sekas, atriebties
- lumsteklis Atsvars pie lumsta 1(2), kas neļauj tam noslīdēt
- sviķelis Atšķirīgā rakstā veidota josla, vīle (zeķē)
- strīpe Atšķirīgas krāsas, arī atšķirīga materiāla josla (piemēram, adījumā, audumā)
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem
- atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies); tikt atslābinātam (par ko savilktu)
- atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.)
- Carex distans attālinātais grīslis
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu
- iegrime attālums no peldlīdzekļa ūdenslīnijas līdz ķīļa vai šverta viszemākajai vietas; peldes dziļums
- brīvsānu augstums attālums no ūdenslīnijas līdz augšējai klāja malai
- šķērsbāze attālums starp gaisakuģa riteņu, slēpju vai pludiņu kontakta ar virsmu centriem
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
- platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) izplatības joslas vienas malas līdz otrai
- rindstarpa Attālums, josla starp iesētu, iestādītu augu rindām
- sadurrindstarpa Attālums, josla starp vagās iesētu, iestādītu augu rindām
- Carex remota attālvārpu grīslis
- studijas pults attēla pārslēgšanas ierīce, ko izmanto raidījuma režisors, lai no viena attēla avota pārslēgtos uz citu
- efektu bloks attēla pārslēgšanas matricas daļa, kas tiek lietota kombinācijā ar speciālo efektu aprīkojumu
- modelis Attēlojamais objekts tēlotājā mākslā; cilvēks, kas pozē māksliniekam
- stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs
- kariķēt Attēlot (mākslas darbā) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā
- ietēlot Attēlot (piemēram, mākslas darbā)
- ēnot Attēlot (tēlotājas mākslas darbā) mazāk apgaismotas (priekšmeta, ķermeņa u. tml.) vietas
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt
- atkailināt Attēlot tieši, arī vienkāršoti (mākslas darbā)
- ietvert Attēlot, atspoguļot (parasti mākslas darbā)
- ilustrēt Attēlot, atspoguļot mākslinieciski pasīvi, bez dziļākas problemātikas
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā)
- atklāt Attēlot, atveidot, parādīt (mākslā, literatūrā)
- pusmēness Attēls, kurā atveidots mēness šādā fāzē, - reliģisks vai heraldisks islāma simbols
- veksīrattēls Attēls, kurā jāatrod apslēpta figūra
- skice Attēls, kurā vispārināti, arī vienkāršoti, nedetalizēti ir fiksētas (kā veidojama, piemēram, mākslas darba, celtnes) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti ir fiksēts kāds iespaids, iecere, ideja u. tml.
- laso attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta; vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies
- pretstats Attiecības starp diviem jēdzieniem vai uzskatiem, kas savstarpēji izslēdz viens otru
- nepamatota lietvedība attiecības, kurās viena persona pilda citas personas pienākumus bez iepriekš viņu starpā noslēgta līguma; piemēram, kāda persona pēkšņi saslimst un viņas kaimiņš saimnieko viņas vietā
- serovakcinācija Attiecīga seruma iepotēšana kādas slimības agrīnā sākuma stadijā vai profilaktiski
- rājveida branga attiecīgajam peldlīdzekļa šķērsgriezumam precīzi izgatavota noslēgta arka (riba), kura atbils t labo un kreiso sānu (bortu), kā arī dibena un nklāja sijas profilam un pie kuras stiprina apšuvumu
- disģēnisks attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības
- jugulārs attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula
- hemiautotrofs attiecīgs uz mikroorganismiem, kas sintezē proteīnus no neorganiskā slāpekļa, bet kuriem nepieciešams organiskais ogleklis
- interparoksismāls attiecīgs uz periodu starp divām slimības lēkmēm
- anovezikāls attiecīgs uz tūpli un mīzalpūsli
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu)
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu
- kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā
- sliecība Attīstības virziens; satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- slieksme Attīstības virziens; satura ideoloģiskā virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- nosliece Attīstības virziens; satura, ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem)
- novest Attīstīt, izveidot (ko mākslas darbā) līdz kādam rezultātam
- attīstīšanas pārtraukšana attīstītāja neitralizācija, lai pasargātu fotoemulsiju no krāsainu laukumu vai joslu izveidošanās, kas var notikt, ja fotomateriālu tieši no attīstītāja pārliek fiksāžā
- karence Atturēšanās no kaut kā; diētā atslodzes diena
- vēsi atturīgi, noslēgti, vienaldzīgi, bez emocijām (izturēties)
- nepiekļāvīgs Atturīgs; sevī noslēdzies, nepiemīlīgs
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
- celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
- derivatīvs Atvasinātais instruments - finanšu darījuma dokuments, līgums, kuru noslēdz uz reāla vai nosacīta aktīva pamata un kura vērtība mainās atkarībā no noteiktas procentu likmes, vērtspapīru un preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu un likmju indeksa, kredītvērtējuma un kredītindeksa, vai līdzīga mainīgā lieluma izmaiņām
- atklāsme atveidošana, izpausme (mākslas darbā)
- modelēt Atveidot (ko) ar tēlotājas mākslas līdzekļiem
- kopēt Atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, mākslas darbu)
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā)
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4)
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu
- ganglionostomija Atveres izveidošana cīpslas ganglija apvalkā
- atpuļķēties Atvērties (par durvīm, kas noslēgtas ar puļķi)
- pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus
- servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai
- skaldīšana atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku apakšējā blakusslāņa savienojumu izmantošanu viena aplūkojamā slāņa savienojuma uzturēšanai
- tīkla slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalona modeļa trešais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp transporta slāņa aktīvajiem elementiem (entītijām) un veic datu bloku (pakešu) maršrutēšanu datu pārraides tīklā
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā
- servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai
- konkatenācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa funkcija, kas nodrošina vairāku aplūkojamā slāņa protokola datu bloku attēlošanu vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu bloka veidā
- servisa datu bloks atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - slāņa saskarnes datu daļa, kas saglabā savu identitāti to pārsūtīšanas laikā pa savienojumu, kuru uztur aplūkojamais slānis
- pieprasījuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs kādas procedūras izsaukšanai
- entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību
- iegultā testēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa daudzslāņu protokolu realizācijas testēšana, kas notiek bez tiešas piekļūšanas pie šī slāņa robežām
- retranslācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, ar kuras palīdzību aplūkojamā slāņa entītija pārsūta datus no vienas šī slāņa korespondējošās entītijas otrai
- reasamblēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vairākus protokola datu blokus vienā šī paša slāņa datu blokā
- segmentēšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa funkcija, kas attēlo kāda slāņa vienu servisa datu bloku vairākos protokola datu blokos
- datu posma slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa otrais slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp tīkla slāņa aktīvajiem elementiem, formējot un pārveidojot kadrus, kā arī atklāj un izlabo kļūdas, kas rodas fizikālajā slānī
- fizikālais slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa pirmais (zemākais) slānis, kas nodrošina datu apmaiņu starp datu posma slāņa aktīvajiem elementiem, nodibinot, uzturot un pārtraucot savienojumus datu pārraides vidē
- indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā
- pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām
- sesijas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina divu lietotāju dialoga organizēšanu un sinhronizēšanu, kā arī datu apmaiņas vadību starp šiem lietotājiem
- transporta slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slānis, kas nodrošina drošu un no kodēšanas neatkarīgu datu apmaiņu starp sesijas slāņa entītijām, izmantojot tīkla slāņa servisu
- iniciators atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītija, kas ir iniciējusi dotajā slānī loģiskā savienojuma nodibināšanu
- entītijas nosaukums atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa entītijas pastāvīgs identifikators
- rekombinācija atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas identificē aplūkojamā slāņa uzturētā savienojuma protokola datu blokus servisa datu blokos, kuri tiek saņemti pa vairākiem šī slāņa apakšējā blakusslāņa uzturētajiem savienojumiem
- atdalīšana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas ļauj identificēt aplūkojamā slāņa protokola datu blokus, kuri iekļauti vienā šī slāņa apakšējā blakusslāņa servisa datu blokā
- multipleksēšana atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas nodrošina apakšējā blakusslāņa viena savienojuma izmantošanu vairāku savienojumu uzturēšanai aplūkojamajā slānī
- sablokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas vairākus aplūkojmā slāņa servisa datu blokus apvieno vienā šī paša slāņa protokola datu blokā
- atblokošana Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa funkcija, kas veic vairāku vienā aplūkojamā slāņa protokola datu blokā iekļautu servisa datu bloku identificēšanu
- neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt
- korespondējošās entītijas atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tādas slāņu entītijas, kas saistītas ar savienojumu, kuru uztur apakšējais blakusslānis
- atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
- apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
- starpsistēma Atvērto sistēmu sadarbības tīkla slāņa sistēma, kas nodrošina pakešu pārsūtīšanu un izpilda maršrutētāja vai retranslatora funkcijas
- vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem
- rekonvalescence Atveseļošanās periods, kad vairs nav klīnisku slimības pazīmju, bet vēl nav pilnīgi atjaunots agrākais organisma stāvoklis
- ievest Atvest (ar transportlīdzekli) un ievietot (slimnieku slimnīcā)
- reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti
- apbirzēt Atzīmēt sējamās vai apsētās joslas
- diagnoze Atzinums (par slimību, tās būtību, raksturu, gaitu) pēc slimnieka izmeklēšanas dotumiem
- ārstniecība Atziņu sistēma un praktiskā darbība slimību novēršanā vai ārstēšanā; ārstēšana
- norakstīt zaudējumos atzīt (ko) par neveiksmi, atzīt (piemēram, mākslas darbu) par mākslinieciski vāju
- atgāzene Atzveltnes krēsla atzveltne, atzveltnes krēsls
- lēnkrēsls Atzveltnes krēsls
- atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni
- miziņa Audi, kas, veidojoties peridermai, paliek stumbrā ārpus korķa slāņa un tādēļ nomirst
- tripsinizācija Audu gabaliņu apstrāde ar tripsīna šķīdumu, lai iegūtu atsevišķas šūnas vienslāņa audu kultūrai
- periflebīts Audu iekaisums ap vēnu; vēnas sienas ārējā slāņa iekaisums
- periholecistīts Audu iekaisums ap žultspūsli
- heterotopija Audu vai orgānu izveidošanās netipiskā vietā dzīvnieka organismā (piem., zobi izaug aukslējās)
- stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums
- vebe Auduma malas josla
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela
- rožceliņš Auduma tehnika, kam raksturīgs pārveidots trinīša pamatsējums un sīkrakstainas joslas
- natte Audums no merserizētas kokvilnas ķemmdzijas zīda vai mākslīga zīda panamas pinumā
- organdīns Audums no smalkiem kokvilnas diedziņiem, līdzīgs muslīnam, tikai blīvāk austs un stīvāk apretēts
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai
- smirģeļaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piemēram, slīpēšanai, pulēšanai; smilšaudekls
- madarojums Audumu mākslinieciskās apdares veids - rotājuma izveide uz auduma krāsošanas procesā
- pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
- ksantofibroma Audzējs ar ksantomas šūnu grupām un saistaudiem; bieži lokalizējas locītavu kapsulās, cīpslu makstīs un ādā
- hondroblastoma Audzējs, kura šūnām ir sliecība diferencēties par skrimšļa šūnām
- šķērslaukums Audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa (kvadrātmetros uz hektāru), ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
- audzes šķērslaukums audzes koku krūšaugstuma šķērslaukumu summa m^2^/ha, ko pieņem par mēru salīdzināšanai un biezības noteikšanai
- kritiskā audzes biezība audzes kritiskā šķērslaukuma attiecība pret normālo
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa
- uzmava Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas
- plagiotropisms Auga sānu orgānu augšana horizontāli vai slīpi pret ass orgānu atkarībā no kairinājuma avota
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim
- gļotaugi Augi (aļģes, baktērijas, gļotsēnes), kuru šūnas ietver gļotu slānis
- mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos
- oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
- saulmīļi Augi, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā
- nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa
- plaukšana Augiem patstāvīga pumpuru un tajos ieslēgto, jau visumā labi attīstīto orgānu - ziedu un lapu atvēršanās un turpmākā izveidošanās līdz pilnīgai darbības gatavībai
- apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai
- auglīgais pusmēness Auglīgais pusloks
- fertils Auglīgs, augļus nesošs; vaislīgs
- kriptocefālis Auglis ar neizveidotu, apslēptu galvu
- hemiencefālis Auglis, kam ir tikai viena galvas smadzeņu puslode
- ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
- epitrihijs Augļa divslāņu epidermas virsējais slānis jeb periderma
- embriopātija Augļa saslimšana ar patoloģijas attīstīšanos vai bez tās
- fetopātija Augļa saslimšana laikā no grūtniecības 4. mēneša līdz dzemdībām
- sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
- augļu puve augļu sapūšana kokos un glabātavās, ko izraisa slimību ierosinātājas sēnes
- apērde Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- apirda Augonis uz pirksta, kas no skabargas radies; pirksta vaļņa apmilzums; slimība, kura ceļas, ja pirksta galā kaut kas ieduras un netiek izvilkts
- mitraudzis Augs, kas aug mitrās, slapjās vietās
- nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
- spalvaina zeme augsne ar dažāda veida zemi vai zemes slāņiem blakus
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
- kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
- siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana
- aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
- arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu)
- rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi
- arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
- augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu
- apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
- programmēšanas valoda PROLOG augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās
- PROLOG Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās (angļu "PROgramming in LOGic"); prologs 2
- prologs Augsta līmeņa loģiska programmēšanas valoda, ko plaši izmanto mākslīgā intelekta sistēmās; PROLOG
- interpretācija augsta līmeņa programmēšanas valodas priekšrakstu translēšana mašīnvalodas instrukcijās
- kompilēšana Augsta līmeņa valodā uzrakstītas programmas translēšana mašīnvalodā
- pults Augsta mēbele ar slīpu virsu (rakstīšanai, lasīšanai)
- franklinizācija Augsta sprieguma līdzstrāvas elektriskā lauka izmantošana dažu galvas slimību ārstēšanā
- Carex elata augstais grīslis
- Getliņa purvs augstais purva ar nelielu zemā purva daļu, atrodas pie Rīgas pilsētas dienvidaustrumu robežas, platība - 610 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,9 m, rietumu daļā 86 ha izmanto Rīgas reģiona atkritumu apsaimniekošanas poligons
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš
- Nīcgales purvs augstais purvs Augšdaugavas novadā (52 ha Preiļu novadā), platība — 962 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6,9 m
- Nauduševas purvs augstais purvs Balvu novada Balvu pagastā, platība — 503 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m; Naudaskalna purvs
- Lutinānu purvs augstais purvs Balvu novada dienvidaustrumu daļā, platība - 829 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,8 m, gar rietumu malu te Tilža
- Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
- Vilzēnu purvs augstais purvs Braslavas un Brīvzemnieku pagastā, platība — 568 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,8 m
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis
- Ķemeru–Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m
- Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču
- Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m
- Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
- Ozolu tīrelis augstais purvs Kuldīgas novada Rendas pagastā, \~9 km uz ziemeļaustrumiem no Kuldīgas, platība — 681 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, iegūst pakaišu kūdru
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs
- Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
- Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
- Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
- Lielais Ungura purvs augstais purvs Raiskuma un Straupes pagastā, piekļaujas Ungura dienvidu galam, platība - 902 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 10 m, 320 ha platībā iegūst frēzkūdru; Unguru purvs
- Saklauru purvs augstais purvs Ramatas pagastā, tā ziemeļu daļa (800 ha) atrodas Igaunijā, Latvijā platība - 2903 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, daudz akaču un lāmu, 2 ezeri (Lielezers un Mazezers)
- Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
- Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi
- Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru
- Laugas purvs augstais purvs Siguldas novada Inčukalna un Allažu pagastā, platība - 1244 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 6,5 m
- Kalnpurvs Augstais purvs Smiltenes novada Gaujienas pagastā, platība - 663 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,7 m, lielākais - 8,5 m, tiek ražota pakaišu frēzkūdra
- Daibes purvs augstais purvs Stalbes pagastā, Gaujas pietekas Lenčupes baseinā, platība - 762 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 9 m
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs
- Spirku purvs augstais purvs Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, platība - 737 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,7 m, apaudzis retām priedītēm
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem
- Garais purvs augstais un zemais purvs Aizkraukles novada Bebru pagastā, platība — 505 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,1 m
- velosīts augstākā labuma minerāleļļa, ar ko ieeļļo mehānismus, kuri veic daudzus apgriezienus ar nelielu slodzi, piemēram, vērpjamo mašīnu vārpstiņas
- oblast Augstākā pārvaldes vienība Dienvidslāvijā 1922.-29. g.
- gastronomija Augstākā pavārmāksla
- iekapsulēšana Augstāka slāņa protokola kadra galvenes un datu ievietošana zemāka slāņa protokola kadrā
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- skupščina Augstākā valsts varas un likumdevēja institūcija Dienvidslāvijā
- Gerlaha smaile augstākā virsotne (2654 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. _Gerlachovsky štit_), Tatros, Tatru nacionālā parka teritorijā
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā)
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
- Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
- aristokrātija Augstākais, privileģētais valdošās šķiras slānis; dižciltīgie, augstmaņi
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra - lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas
- blastocista Augstāko zīdītāju (placentāļu) dīgļa pūslīšveida attīstības stadija; dīglis šajā stadijā
- girencefāli Augstāko zīdītāju grupa ar krokotu galvas smadzeņu pusložu virsmu
- bezserdes transformators augstfrekvences transformators bez feromagnētiskas serdes; Teslas transformators
- Kodri Augstiene Moldovā, starp Reutu (Dņestras baseinā) un Prutu, garums - \~100 km, augstums - līdz 429 m (Balanešti kalns), erozijas reljefs, dziļas gravas, upju ielejas, noslīdeņi, karsta procesi
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m
- Austrumlatvijas augstienes augstieņu josla Baltijas grēdas austrumu malā, Latvijas austrumos, Daugavas ieleja to sadala Latgales augstienē un Augšzemes augstienē
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
- pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas
- alpīna josla augstkalnu josla ar kalnu pļavām; plašākā nozīmē - visa josla, kas atrodas kalnos virs mežu joslas
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās
- snobs Augstprātīgs, iedomīgs cilvēks, kas pretendē uz pārākumu intelektuālajā jomā, izsmalcinātu gaumi, īpašu mākslas izpratni vai piederību pie kādas sociālās vai profesionālās grupas
- pamata sivēnmāte augstražīga vaislas cūka, ko vairākkārt izmanto sivēnu ieguvei
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā)
- kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.)
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem
- īsslēdzējs Augstsprieguma elektrisks aparāts māklīgu īsslēgumu radīšanai apakšstacijās
- štagburšoneris Augsttakelēts divmastu šoneris (buru kuģis ar slīpajām burām)
- subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
- hipsonoze Augstuma slimība, kalnu slimība
- Augstais Velds augstums - 1300-2000 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- Vidējais Velds augstums - 800-1300 m, veido smilšakmeņi, slānekļi u. c. nogulumieži
- kohinūrs Augstvērtīgs slīpēts dimants
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
- metafīze Augšanas josla stobrkaula galos starp epifizi un diafīzi
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
- Rīteru dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles novadā, derīgais slānis vidēji 5,6 m biezs, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Turkalnes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Tīnūžu pagastā, derīgais slānis 3,7-15,1 m biezs, segkārta 1,8-10,1 m, dolomīts derīgs šķembu ražošanai
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Jonišķu svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-14 m, veido zaļganpelēki, plankumaini, viļņoti lēcveida dolomīta slāņi, kas mijas ar organogēni detrītiskas struktūras dolomītiem
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
- Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
- Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
- Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai)
- blefarohalāze Augšējā plakstiņa atslābušās ādas nokarāšanās pāri plakstiņa brīvajai malai
- suprēms Augšējais slieksnis
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma
- platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
- kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
- Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
- Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
- Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
- Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
- vērīt Augt garam un slaidam, nelokoties
- cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
- kāpt Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) - par augiem
- antraknoze augu (linu, kokvilnas krūmu, vīnogulāju, jāņogulāju, pākšaugu, ķirbjaugu) slimība, ko izraisa parazītiskas sēnītes
- efedrīns augu alkaloīds, kuram piemīt spēcīgas stimulējošas un halucinācijas izraisošas īpašības; sašaurina asinsvadus, paplašina bronhus un acu zīlītes; to lieto astmas u. c. slimību ārstēšanai; var izraisīt pieraumu un atkarību, tāpēc pielīdzināms narkotikām
- tilles augu anatomijā šūnas vadu audos, kas ieaug sulas stobru dobumā no malas un tā noslēdz to, apturot sulas plūšanu
- aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
- subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
- epifitotija augu infekcijas slimības vienlaicīga izplatīšanās plašā teritorijā
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
- augseka meža kokaudzētavā augu maiņa meža kokaudzētavas sējeņu un stādu nodaļās, kas novērš vienpusīgu augu barības elementu izmantošanu, veicina nezāļu iznīdēšanu, ierobežo kaitēkļu un slimību izplatīšanos, kā arī ievieš noteiktu kārtību platību izmantošanā
- kleistogāmija augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī
- aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas
- feloderma augu segaudu (peridermas) iekšējais slānis
- ļemenis augu slānis, kas pamazām pārklāj aizaugušus ezerus, dīķus, upju līčus
- bakas augu slimība
- kvēpsarma augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem
- raibplankumainība augu slimība, kam ir raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām
- hloroze augu slimība, kam raksturīga lapu dzeltēšana
- miltrasa augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme
- kraupis augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles
- fuzarioze augu slimība, ko ierosina Fusarium ģints sēnes
- baltā puve augu slimība, ko ierosina sēne "Sclerotinia sclerotiorum", bojā burkānus, gurķus, kāpostus, tomātus, zirņus u. c. augus lauka apstākļos, segtajās platībās, glabātavās
- ziedu svītrainība augu slimība, ko ierosina vīrusi
- rūsa augu slimība, ko izraisa sēnes, kuras uz auga orgāna veido dažādas formas un lieluma pustulas, kas pildītas ar sporu masu rūsganā krāsā
- plankumainība augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām
- sausplankumainība augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām
- sīkplankumainība augu slimība, kurai raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām
- puve augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela
- mozaīkslimība augu slimība, no kā lapām rodas dažāda izskata un krāsas plankumi
- traheobakteriozes augu slimības, ko izraisa baktērijas, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas)
- traheomikozes augu slimības, ko izraisa sēnes, kuras bojā saimniekauga ūdens pārvades sistēmu (trahejas)
- fomoze augu slimību grupa, kas parādās kā augu virszemes daļu (lapu, lapu kātu, stumbru, zaru) plankumainība un sakņu bumbuļu puve, ierosina Phoma ģints sēnes, kas pieder pie nepilnīgi pazīstamas sēņu grupas (Fungi imperfecti), piknidāļu rindas (Pycnidiales)
- melnplaukas lauks augu slimību grupa, ko ierosina melnplaukas bazīdiju sēnes; bojā galvenokārt graudaugu ģeneratīvos orgānus, arī stiebrus, lapas
- kosmopolīts augs augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās
- citolemma augu šūnas protoplazmas ārējais slānis jeb plazmatiskā membrāna
- pārkūdrošanās augu un augu daļu lēna, nepilnīga sadalīšanās bez gaisa skābekļa piekļūšanas aizaugušos ezeros, purvos un slapjās pļavās
- pollenīns augu vaislības puteklīšu sastāvdaļa, ko dabū puteklīšus mērcējot alkoholā
- apputināšana augu virsmas vienmērīga noklāšana ar pulverveida preparātu kaitēkļu, slimību, nezāļu apkarošanai
- mozaīka augu vīrusu slimība, kam raksturīga bojāto orgānu dažāda forma un nokrāsa
- sušķis augumā īsi un slikti auguši lini
- sumastivs aukla vai ādas sloksne saku sasiešanai
- aukšlēja Aukslēja
- aušlēja Aukslēja
- augšlejas Aukslējas
- aukslejas Aukslējas
- aukšlējas Aukslējas
- aukšļejas Aukslējas
- aukšlēji Aukslējas
- ausleja Aukslējas
- auslejas Aukslējas
- krātiji Aukslējas
- kratīlas Aukslējas
- muzla Aukslējas; arī smaganas; mute; govs lūpas
- kratīli Aukslējas; kratīlas
- pažangle Aukslēju dobums
- palatīts Aukslēju iekaisums
- brahistafilija Aukslēju īsums (aukslēju indekss 85,0 vai vairāk)
- aukslējeņi Aukslēju līdzskaņi (palatālie līdzskaņi) - j, g, k
- tonsilektomija Aukslēju mandeles izoperēšana
- paratonsilīts Aukslēju mandeļu apaudu iekaisums
- palataļi Aukslēju skaņas jeb aukslējeņi
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
- likostoma Aukslēju šķeltne, vilkarīkle
- vilka rīkle aukslēju šķeltne; vilkarīkle
- palatorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
- stafilorāfija Aukslēju šķeltnes sašūšana
- motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
- Rietumvēju straume aukstā straume dienvidu puslodē, plūst no rietumiem uz austrumiem aptuveni starp 40. un 55. dienvidu platuma grādu, šķērso Atlantijas, Indijas un Kluso okeānu
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
- kriopātija Aukstuma radīta slimība vai slimīgs stāvoklis
- Aries Auns, debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs
- Ari Auns, debess ziemeļu puslodes zvaigznējs
- jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši)
- izklausīšana Auskultācija - viena no slimnieka izmeklēšanas pamatmetodēm, kuras būtība ir iekšējos orgānos radušos skaņu novērtēšana
- ausle Ausleja
- aukslēja Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- aušine Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- ausla Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- auslīte Ausleja - baltzivju pasugas zivs
- šļanka Ausleja - karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus")
- auslēja Ausleja - karpu dzimtas zivs
- auslejs Ausleja - karpu dzimtas zivs
- Leucaspius delineatus ausleja 2
- osleja Auslējas; ausleja 1
- auslīžņi Auslīdis
- forficulidae Auslīžņi, plaši izplatīta kukaiņu dzimta ādspārņu kārtā
- dregoviči Auslrumslāvu cilšu savienība Pripetes un Dņepras upstarpā; 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža
- otomiastēnija Auss muskuļu (bungplēvītes slēdzējmuskuļa, kāpslīša muskuļa) vājums un pavājināta dzirde
- plente Austa josla vai lenta sedulkas virsmā
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu
- radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam vai radioraidītājam
- Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
- Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
- Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
- koka kastītes austrumnieciskas cilmes sitaminstrumentu komplekts ar dobju, noslēpumainu, biedīgu skaņu no senajiem tempļiem
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos
- tiveri Austrumslāvu cilšu grupa, dzīvoja ap Dņestru un pie Donavas grīvas, ap 11. gs. beigām lielākā daļa aizgāja uz Z, kur sajaucās ar citām slāvu ciltīm
- rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos
- volīnieši Austrumslāvu cilšu savienība (10.-11. gs.) Bugas augšteces baseinā
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
- radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē
- bužāni Austrumslāvu cilts, dzīvoja pie Dienvidbugas līdz 10. gs.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas
- Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas
- Krivs Austrumslāvu mitoloģijā - kriviču ciltstēvs, saistīts ar zemi
- poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem
- zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi
- Nemirstīgais Kaščejs austrumslāvu mitoloģijā - ļauns burvis, kura sirds paslēpta vairākos cits citā ievietotos priekšmetos un dzīvniekos
- pūķis austrumslāvu mitoloģijā - Mājas gara palīgi, pēc izskata līdzīgi kaķiem, pēc dienvidkrievu ticējumiem, tie nes savam saimniekam no citām mājām pārtikas līdzekļus un naudu
- Korgorušs Austrumslāvu mitoloģijā - mājas gariņa palīgs, ko iztēlojās kā kaķi uz divām kājām un prot runāt un ticēja, ka tas palīdz trūcīgajiem, atņemot krājumus un naudu bagātajiem
- mežainis Austrumslāvu mitoloģijā - meža gars, cilvēkam līdzīga būtne, kas mīt mežā un sargā kokus un meža zvērus
- Sīrins Austrumslāvu mitoloģijā - paradīzes putns, kas nes laimi un slavu
- Baņņiks Austrumslāvu mitoloģijā - pirts gars, kas ir draudīgs tiem, kas mazgājas
- Virijs Austrumslāvu mitoloģijā - sens paradīzes un paradīzes pasaules koka nosaukums
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē
- Kijs Austrumslāvu mitoloģijā - tautas varonis, Kijevas pilsētas dibinātājs
- Kupala austrumslāvu mitoloģijā - vasaras saulgriežu svētki un šo svētku galvenais personāžs, kas tiek prezentēts lelles veidolā, svētku laikā to slīcina ūdenī
- prikoličs Austrumslāvu mitoloģijā - vilkatis, par kādiem kļuva ārlaulībā dzimušie bērni vai incestā dzimušie bērni, kā arī dažos citos gadījumos
- Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums
- beregiņas Austrumslāvu mitoloģijā – dabas dievības, mežu un ūdens stihijas personifikācija, līdzīgas nārām
- baltkrievi Austrumslāvu tauta, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji
- koļadka Austrumslāvu tautasdziesma - bagātības, veselības, ražas, auglības u. c. labumu vēlējums
- Pjatņica austrumslāvu un dienvidu slāvu tradīcijās - senslāvu panteona galvenā sieviešu kārtas dievības Mokošas vēlākā laika variācija, kas personificē nedēļas nepāra dienu piektdienu
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu
- tabulē Austrumu tautu ēdiens - ar citronu sulu un olīveļļu pārslacīti pētersīļu, piparmētru un bulgura salāti
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- otopātija Ausu slimība
- otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
- jaušs Auša, vēja grābslis
- daiļaušana Aušana, kā daiļamatniecības jeb lietišķās mākslas veids
- kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita
- izaicinājums/atbilde autentifikācijas metode, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai lietotājam ir tiesības pieslēgties tīklam; kad lietotājs piesakās tīklam, tīkla serveris tam aizsūta "izaicinājuma" numuru, kuru ievadot marķierierīcē, kas ģenerē atbildi un nosūta serverim
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- pašsagremošana Autodiģestija - slimīga parādība, kad organisms sagremo pats savus audus, kas var būt par cēloni kuņģa čūlas attīstībai
- motokārs Autokārs - nelieli bezsliežu pašgājēji rati ar iekšdedzes motoru, kurus lieto kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.)
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies
- dozators automātiska iekārta beramu, šķidru vai pastveida vielu periodiskai daudzuma mērīšanai, atdalīšanai un izdošanai; lieto hidrauliskās sistēmās cauruļvadu noslēgšanai pēc noteikta šķidruma daudzuma izplūšanas
- svārstību slāpētājs automātiska ierīce brīvo svārstību slāpēšanai – gaisakuģa svārstību samazināšanai ar nekustīgām aerodinamiskām virsmām vai ar automātiskām vadības ierīcēm
- telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
- sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību
- meklētājs Automātisko telefona centrāļu elektromehāniska komutācijas ierīce; galvenās sastāvdaļas ir stators, rotors un slīdkontakti
- elektriskais nodalītājs automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai
- atvienotājs Automātisks aparāts augstsprieguma elektriskā tīkla bezslodzes daļu ātrai komutēšanai
- sējmašīnu autouzpildītājs automobilis ar ierīcēm sēklu un minerālmēslu iepildīšanai sējmašīnās; dažus no tiem var izmatot arī minerālmēslu sajaukšanai un sēklu kodināšanai
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem
- "crash" tests automobiļa (vai citas ierīces) izturības pārbaude, tam triecoties pret šķērsli
- neatsperotā masa automobiļa daļu masa, kuras slodzi neuzņem balstiekārtas elastīgie elementi
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
- autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
- robežcikls Autonoma nelineāra diferenciālvienādojuma slēgta trajektorija, uz kuru, laikam t augot vai dilstot tiecas kāda cita trajektorija
- teifers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu
- strāvas invertors autonomais invertors, kura izejas strāva periodiski ar lēcienu maina virzienu; samazinot slodzes strāvu, ievērojami pieaug izejas spriegums
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija
- replika Autora atkārtots mākslas darbs, kas atšķiras no iepriekšējā darba, piemēram, ar citiem izmēriem, pārmaiņām mazāk nozīmīgās detaļās
- autordarbs Autora radošās darbības rezultāts literatūras, zinātnes vai mākslas jomā neatkarīgi no tā izpausmes veida, formas un vērtības
- kopiraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
- kopīraits Autortiesības; literāra un mākslas darba autora ekskluzīvas tiesības pārdot savu darbu; līgums par autortiesībām
- Bernes konvencija autortiesību pamats visā pasaulē – Bernes konvencija par literāro un mākslas darbu aizsardzību (pieņemta 1886. gadā, vairākas reizes papildināta); Latvija pievienojās 1938. gadā, atkārtoti – 1995. gadā. Pašlaik spēkā ir 1971. gada redakcija, kas 1996. gadā papildināta ar nodaļu, kurā tiek formulētas tiesības uz darbiem, kas veidoti, izmantojot jaunās tehnoloģijas
- reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta
- safari rallijs autosacīkstes Kenijā (agrāk arī Tanzānijā un Ugandā) pa neslēgtiem vispārējās lietošanas ceļiem; trases garums - 3500 km (agrāk - 5000 km). Starts un finišs Nairobi
- drifts Autosporta sacensību veids uz šosejas tipa trases, kurā galvenais ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē un rezultāts tiek vērtēts pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrumsjosla, prezentācija
- autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
- enadelfs Autozīts, kura ķermeņa dobumā ieslēgts parazīts
- poridžs Auzu pārslu putra
- neoavangardisms Avangardisma izpausmes literatūrā un mākslā sākot ar 20. gs. otro pusi
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
- turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla
- turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
- aviotrieciens Aviācijas īslaicīga un spēcīga darbība uz pretinieku nolūkā iznīcināt tā virszemes (jūras) objektus, izmantojot dažādus aviācijas munīcijas veidus
- planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju
- sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai
- numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
- slāpsnas zeme avoksnēja, slapja zeme
- kultūraizguvums Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā - transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā - transkribēts) mērķtekstā
- spēļu automāta papildspēle azartspēļu automātu un sistēmā saslēgtu azartspēļu automātu spēles noteikumos paredzēta iespēja, iestājoties noteiktiem nosacījumiem, spēlēt spēli bez maksas, bet ar laimēšanas iespējām, izslēdzot izlozes elementus
- Eposs par Gilgamešu babiloniešu poēma, kas tapusi 7. gs. p. m. ē., bet kurā ir iekļauti arī daudz senāku tekstu fragmenti; tā stāsta par Gilgameša veltīgajiem centieniem atklāt nemirstības noslēpumu, un tajā ir iekļauts arī babiloniešu mīts par plūdiem
- Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
- baciloze Baciļu ierosināts stāvoklis vai slimība
- izsalcināt Badināt, slikti barot
- gandi bagandi, tauta Ugandā, Tanzānijā, val. (luganda) pieder pie Nigeras-Kongo valodām, reliģija - kristietība, arī islāms, daļa saglabājusi vietējās tradicionālos ticējumus
- flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi)
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
- mecenāts Bagāts zinātnes, mākslas, arī sporta veicinātājs
- piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību)
- omulis Baikāla omulis - zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus autumnalis"), slaida, no sāniem saplacināta zivs, ko nesekmīgi mēģināts introducēt Latvijas ūdeņos
- ekofobija Bailes atgriezties mājās pēc izrakstīšanās no psihiatriskās slimnīcas
- venerofobija Bailes inficēties ar venērisku slimību
- nekrofobija Bailes no miroņiem; slimīgas bailes no nāves
- simbolofobija Bailes no notikumiem ar slēptu jēgu un kurus uztver kā nelabvēlīgas pazīmes
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
- arahibutirofobija Bailes no riekstu eļļas pielipšanas pie aukslējām
- nozofobija Bailes saslimt
- maniofobija Bailes saslimt ar māniju
- trihopatofobija Bailes saslimt ar matu slimību; pārmērīgas rūpes par matiem
- patofobija Bailes saslimt; pārspīlēta baidīšanās no slimībām
- bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus
- pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to
- AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B
- azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei
- entobakterīns Bakteriāls pulverveida preparāts, kas satur kukaiņiem patogenas baktērijas sporas, bakteriālos ieslēgumus, barotnes atliekas un neitrālu balastvielu
- azotobakters Baktērija, kas spēj saistīt gaisa slāpekli; tas bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem
- citoplazmatiskā membrāna baktērijas ārāejā slāņa struktūra, ko veido proteīni un poras, kas regulē vielu plūsmu un atbild par enerģijas ražošanu
- peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai
- pneimokoks Baktērijas, kas ierosina plaušu un elpošanas ceļu slimības
- kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem
- slāpekļsaistītājas baktērijas baktērijas, kas var izmantot molekulāro gaisa slāpekli
- augu tuberkuloze baktēriju izraisītas augu slimības; uz slimības skartajiem orgāniem izveidojas raupji uzaugumi - pauguriņi, kuru tukšumus (kavernas) piepilda slimības ierosinātāji; slimība skar bietes, olīvas, ošus un oleandrus
- pasāža Baktēriju pārpotēšana no viena organisma citā; baktēriju vairošana mākslīgā barotnē
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
- miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
- ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
- lizogēniskais cikls bakteriofāga attīstības process, kurā šūnā iekļuvusī bakteriofāga DNS ieslēdaz (integrējas) baktērijas hromosomā, bet specifiskās bakteriofāga olbaltumvielas - represori traucē autonomu bakteriofāga DNS replikācijuunlītiskā cikla realizēšanos
- uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras
- variola baku pūtīte; bakas, akūta infekcijas slimība, ko ierosina baku vīruss; raksturīga ar tipisku drudzi un pūšļveida izsitumiem, kas sastruto un sadzīstot atstāj rētas
- salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama
- kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
- koda baletā - deju noslēgums; cēliena fināls, kurā piedalās visi solisti un kordebalets
- glissé baletā - slīdošs solis, parasti ar pēdas daļu
- balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja
- baletdejotājs Baleta mākslinieks
- dejotājs Baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā
- Carex pallescens bālganais grīslis
- globālā raķete ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra
- Col Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Columba Balodis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- plieksts Bāls, slimīgs
- bālata Bāls, vājš slimīgs cilvēks
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi
- vairogskrimslis Balsenes vairogveida skrimslis
- biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- miohordīts Balss saišu atslābinātājmuskuļa iekaisums
- fonaksija Balss vingrināšana, seno grieķu dziedāšanas un runas māksla
- holerafonija Balss zudums holeras slimniekiem smagā stāvoklī
- balzdi Balsti, kas savieno ragavu slieces ar to augšdaļu
- elastīgs balsts balsts, kas zem slodzes elastīgi deformējas (pārvietojas)
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu
- ledeburīta struktūra baltā čuguna struktūra (ar eitektisko oglekļa daudzumu 4,3%), kas veidojas kristalizācijas procesā nemainīgā temperatūrā, sastāv no austenīta un cementīta graudu smalka mehāniska maisījuma; ļoti cieta, trausla, grūti apstrādājama griežot
- elaidīns Balta kristāliska taukviela, oleīna izomērs; iegūst, apstrādājot oleīnu ar slāpekļa paskābi
- metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
- septorioze Baltā plankumainība - augu slimība, kam raksturīga plankumu (gk. uz lapām) veidošanās; visizplatītākās ir graudaugu, tomātu, jāņogu un ērkšķogu septoriozes
- Enchytraeus albidus baltā sīkslieka
- borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā
- Belojes ezers Baltais ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā
- atpakaļgaitas lukturītis baltas gaismas lukturītis, kas automātiski ieslēdzas, transportlīdzeklim braucot atpakaļgaitā
- plēka Baltās pelnu pārsliņas
- leukhaimija Baltasinība; slimība ko raksturo balto asins ķermenīšu pavairošanās asinīs
- Maranta leuconeura baltdzīslu maranta
- lapkoku baltenis balteņu dzimtas suga ("Aporia crataegi"), tauriņa spārnu plētums - 50-62 mm, spārni balti ar tumšbrūnu dzīslojumu un smalku melnu apmatojumu
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām
- baltistāņi Balti - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
- leikonīhija Balti plankumi vai punkti uz nagiem; to cēlonis ir gaisa pūslīši zem nagiem
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē
- Viduslatvijas monoklināle Baltijas sineklīzes ziemeļaustrumu daļas tektoniskā struktūra, kas iezīmējas pamatklintāja virsā un kaledonijas kompleksa nogulumos, pamatklintāja virsa ir slīpa un atrodas 850-1300 m zjl.
- BSB Baltijas slāvu biedrība
- Prove Baltijas slāvu mitoloģijā - dievs, to Stargardā godāja kā augstāko dievu, saistīts ar mežiem
- Rujevits Baltijas slāvu mitoloģijā - kara dievs, ko attēloja ar septiņām sejām
- Triglavs Baltijas slāvu mitoloģijā - trīsgalvaina dievība, kuras trīs galvas simbolizēja varu pār trim pasaulēm - debesu, zemes un pazemes pasauli
- balti Baltistāņi - tauta, dzīvo Kašmiras ziemeļu daļas augstkalnu ielejās (Baltistānā), valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, tuvu radniecīgi tibetiešiem, reliģija - islāms (šiisms), arī budisms
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.)
- parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
- ditilīns Balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī; muskuļu atslābinātājs līdzeklis
- Baltas ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
- Balta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
- Baltais ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
- Bolta ezers Balts, ezers Krāslavas pagastā
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā
- Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
- benislavieši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" iedzīvotāji
- Beņislava Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
- Benislova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Benislava" nosaukuma variants
- Tanacetum balsamita balzama biškrēsliņš
- zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita")
- šļaubiens Baļķa gala slīpa nokantējuma izveide
- mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem
- Ošena Banaba, sala Klusā okeāna rietumu daļā ("Ocean Island"), Kiribati teritorijas rietumos, platība - 650 ha, augstums - līdz 81 m, 335 iedzīvotāji (2012. g.)
- uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
- bandāžas (riteņa) uzmala bandāžas (riteņa) velšanās virsmas norobežojošs izcilnis sliežu ceļa iekšpusē; novērš riteņpāra nobraukšanu no sliedēm
- bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
- bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību
- kontango Banku praksē - starpība starp termiņlīguma valūtas kursu un to kursu, kāds ir līguma slēgšanas brīdī
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
- zivskauls Bārdas vaļu, īpaši valzivs bārdas ragviela, kas šķiedrodamies (līdz 5 m x 15 cm x 35 cm) aug abās pusēs augšžoklim no aukslēju kaula (katrā pusē 250-300)
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
- litofānija Bareljefa attēla izveidošana vaskā - sagatavošanas process caurspīdīgu māksliniecisku attēlu izgatavošanai uz papīra
- lopbarības apstrāde, sagatavošana barības līdzekļu sasmalcināšana, granulēšana, vārīšana vai sutināšana sausā karsēšana, fermentēšana, raudzēšana diedzēšana, iedarbība ar ķīmiskām vielām (amonjaku, nātrija sārmu) u. c. paņēmieniem, lai uzlabotu sagremojamību un garšas īpašības, bagātinātu ar slāpekli, olbaltumvielām, vitamīniem vai atbrīvotu no kaitīgam vielām
- ezofagoptoze Barības vada noslīdējums
- ezofagopātija Barības vada slimība
- solbārs Bārija polisulfīds, ko lietoja augu kaitēkļu un augu slimību izraisītāju apkarošanai
- zestava Barjera, šķērslis
- endohorijs Bārkstainās plēves iekšējais slānis
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts
- fontanžs Baroka laikmetā - augsta, vairākstāvīga dāmu galvasrota no muslīna, mežģīnēm un lentēm uz stiepļu karkasa; bija modē 1680.-1720. g.
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- aizbarot Barot ar sliktu ēdamo
- bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu
- Mula Džadi bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - dievs, demiurgs, kurš ir mūžīgs un pārvalda trīs pasaules: augšējo (debesis), kas sastāv no septiņiem slāņiem, vidējo (zeme) un apakšējo (pazemes okeāns)
- batialā Batialā zona - dziļš jūras ūdens slānis (apmēram 200 līdz 2000 m dziļumā), kur vāja ūdens kustība, diezgan pastāvīga temperatūra un kur gaisma iekļūst tikai šā slāņa augšējā daļā
- Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā
- adžūnieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Adžūni" iedzīvotāji
- auzgalieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Ausgaļi" (arī "Auzgaļi") iedzīvotāji
- Vārpa Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" bijušais nosaukums padomju laikā
- bērzieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērzi" iedzīvotāji
- bērzinieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" iedzīvotāji
- īslīcieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Īslīce" (tagad - "Rītausmas") iedzīvotāji
- jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji
- lībieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Lībieši" iedzīvotāji
- pastaliscieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
- pastališķieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Pastališķi" iedzīvotāji
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausma" iedzīvotāji
- rītausmieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" (senāk "Mariannas") iedzīvotāji
- Rītausma Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Rītausmas" nosaukuma variants
- strucenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Struki" iedzīvotāji
- vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
- viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji
- Bornsmuende Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums
- Vornemindskaja Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Bornsmindes pagasts Bauskas novada Īslīces pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās
- bazedovisks Bazedova slimības-
- BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
- rūsas sēnes bazīdijsēņu nodalījuma teliomicēšu klases rinda ("Uredinales"), pēc barošanās veida ir obligāti parazīti, kas attīstās augstāko augu audos, to ierosinātās augu slimības sauc par rūsām, rindā 126 ģ., \~5000 sugu, Latvijā konstatēta 21 ģ., >240 sugu
- lopolīts Bāzisko vai ultrabāzisko iežu ieplakans kausveida masīvs, kas veidojies, šķidrai magmai ielaužoties nogulumiežu slāņos un tiem, magmā daļēji šķīstot, ieliecoties uz leju
- anatēma Baznīcas lāsts, izslēgšana no baznīcas
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā
- švēri Bēdīgi; slikti
- groba Bedre, izbraukta ratu sliede
- philtrum Bedrīte virslūpas vidū
- bodzināt Bēdzināt, slēpt
- budzināt Bēdzināt, slēpt
- zemteks Bēglis, vajātais, tāds, kas slapstās (piemēram, no ģimenes); klaidonis
- bēgļu repatriācija bēgļu atgriešanās dzimtenē pēc 1. pasaules kara un Brestas miera līguma noslēgšanas (1918. g.), kas paredzēja karagūstekņu un internēto civiliedzīvotāju apmaiņu pāri demarkācijas līnijai, pēc 1920. g. miera līguma noslēgšanas līdz 1927. g. no Krievijas atgriezās vairāk nekā 223000 Latvijas iedzīvotāju, vairāk nekā 12000 no citām valstīm, ieskaitot karagūstekņus
- bēglīgs Bēgošs, ar noslieci bēgt
- apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt
- nobēgt Bēgot noslēpties (kur, aiz kā u. tml.)
- uzbēgties Bēgot paslēpties (kur augšā)
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus)
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus
- bēguļot Bēgot, vairoties (no kā), vairākkārt mainīt slēptuvi un pārvietošanās virzienu
- bokstēt Bēguļot; vairīties; slapstīties
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- iznākt dienas gaismā beigt slapstīšanos, parādīties atklātībā
- tomīt Beigt, slēgt
- labu galu neņemt beigties slikti
- noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5)
- dzist Beigties, zust (piemēram, par slavu)
- rubīnbeka Beku dzimtas ģints ("Chalciporus"), samtbekām līdzīga beka ar sarkanu stobriņu slāni, Latvijā konstatētas 2 sugas
- Bēl Ahanaslūha Belinaslou - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
- drempeļsiena Bēniņu ārsiena starp pēdējā stāva pārsegumu un jumta slīpēs sākumu
- omeprazole Benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
- gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
- Com Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Coma Berenices Berenikes Mati, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- miega slimība beri-beri - infekcijas slimība, ko pārnēsā cecemušas; beriberi
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm
- skolas fobija bērna bailes no skolas, kuru cēloņi ir: emocionāls diskomforts, mācību neveiksmes un vardarbība skolā, sociālā noslēgšanās, trauksme, kas saistīta ar šķiršanu no vecākiem, ceļošanas fobija
- atpalicība mācībās bērna vai pieaugušā nosacīta nespēja sekot mācību darbā saviem vienaudžiem objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm
- uzmanības trūkums bērnības vai pusaudža vecuma traucējums, ko raksturo impulsīva uzvedība, ļoti īslaicīga uzmanība, paātrinātas kustības
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē)
- šņuka Bērns, kas bez iemesla raud
- čura Bērns, kas bieži apslapinās
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla
- čūra Bērns, kas bieži slapinās
- šļāga Bērns, kas bieži slapinās
- mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos
- žeiris Bērns, kas slapinās gultā
- bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
- šlāga Bērns, kurš bieži saslapinās
- bērnu patversme bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi un audzināšanu
- paidiatrija Bērnu ārstniecība; zinātne par bērnu slimībām
- mumps Bērnu infekcijas slimība; cūciņa
- BKUS Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
- drypatā īšona bērnu rotaļa (slēpšanās)
- vacumi bērnu slimība
- naktspamaša Bērnu slimība, kad bērns nemierīgi guļ
- spazmofilija Bērnu slimība, ko novēro līdz 3 g. v.; tai raksturīga pastiprināta nervu un muskuļu uzbudināmība un nosliece uz kloniski toniskiem krampjiem; šķir slēpto un manifestēto formu
- globuošonuos bērnu spēle (slēpšanās)
- pliņķīši Bērnu spēle, kurā viens aizver acis un citi slēpjas
- vecāku varas pārtraukšana bērnus atņemot, tādas tiesības ir bāriņtiesai, ja bērnu atrašanās pie vacākiem neatbilst bērnu interesēm un tas radies no vecākiem neatkarīgu objektīvu apstākļu dēļ - grūtas slimības, garīgās atpalicības, dažādas apstākļu sakritības u. tml.
- Bērštele Bērstele, Īslīces pieteka
- Bērštelis Bērstele, Īslīces pieteka
- tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas
- slošzari bērza zari slotām
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis)
- frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma
- Planborn Bērzu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
- bēzlītis Bēslītis
- reproterols Beta-mimētiskās grupas viela ar īslaicīgu darbību, ko izmanto kā pretastmas līdzekli
- noplančot bez darba blandīties, slaistīties, vazāties apkārt
- luderēt bez darba slaistīties
- malžāt bez darba slaistīties
- vinčelēt bez darba slaistīties apkārt
- slundurēt bez darba slaistīties, tūļāties
- sazvilnēt bez darba slaistoties sasniegt
- aplamai bez iemesla
- bez dzelas bez iemesla
- gumzināt bez iemesla gurdeni riet
- ģiezēties bez iemesla īgt un strīdēties
- klemst bez iemesla riet
- ļerkāt bez iemesla riet
- ļerkšķēt bez iemesla riet
- vaušķīt bez iemesla riet
- zvalkšķināt bez iemesla riet
- žvaukstēt bez iemesla riet
- mirmināt bez iemesla smieties
- kaņģerēt bez iemesla sūtīt šurp un turp
- impromptu bez iepriekšējas sagatavošanās radīts un priekšā nests darbiņš dzejā, mūzikā vai kādā citā mākslā
- tāpat vien bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības
- izkaulots bez kauliem (pavārmākslā)
- blīnēt bez miega gulēt, slimot
- tīšiprāt bez nopietna iemesla
- varkāties bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos
- bezčauļi Bezčaulvēži - žaunkāju apakšklases kārta ("Anostraca"); vidēji lieli, slaidi vēžveidīgie
- bezdarba veidi bezdarba dalījums pēc atšķirīgiem kritērijiem (tautsaimniecības situācijas, darba tirgus vajadzībām un tehnoloģiskajām prasībām, bezdarba ilguma vai darba tirgus segmentācijas u. c.); pastāv: strukturālais bezdarbs; cikliskais bezdarbs; frikcionālais jeb īslaicīgais bezdarbs; sezonālais bezdarbs; klasiskais bezdarbs ekonomistu izpratnē; slēptais bezdarbs; ilgstošais bezdarbs
- vārtīties Bezdarbībā, arī slimojot gulšņāt
- dīkdienība Bezdarbība, slinkošana
- gumijstiepšana Bezdarbīga laika pavadīšana; slinkošana
- dīkdienīgs Bezdarbīgs, slinks
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
- asēbija Bezdievība, zaimošana dažādās formās: grēksūdzes noslēpuma izpaušana, kulta priekšmetu nolaupīšana, zaimojoša attieksme pret svētbildēm un dievnamiem, apbedījumu, baznīcas rituālu pārkāpšana
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens
- aneuraceae Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta
- aneura Bezdzīslenes - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints
- pimsla Bezgaršīgs dzēriens, susla
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam
- bezkaislīgums Bezkaislība
- amonjaks Bezkrāsaina gāze - slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem
- melanogēns Bezkrāsaina viela, kurai oksidējoties rodas melanīns; atrodama melanomas slimnieku urīnā
- hloretons Bezkrāsaini kristāli, šķīst spirtā, ēterī, hloroformā; pasargā no jūras slimības
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem
- polistirols Bezkrāsains, bet viegli krāsojams, ciets, trausls stirola polimērs, ko izmanto par apdares materiālu, elektroizolācijai aparātbūvē u. c.
- bezmargas Bezmargas krēsls - krēsls bez atzveltnes
- šlīherēt Bezmērķīgi dzīvot; slinkot
- šloderēt Bezmērķīgi klīst; slaistīties
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas
- arginīnfosforskābe Bezmugurkaulnieku muskuļos atrodama skābe, kur tai līdzīga nozīme kā kreatīnfosforskābei mugurkaulnieku muskuļos - muskuļu kontrakcijā tā noārdās, atslābumā - resintezējas
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- padje Beznoteces vai īslaicīgas noteces kalnu ieleja, aiza, starpkalnu pazeminājums Sibīrijā vai Tālajos Austrumos
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
- bezoārs Bezoāra akmeņi - ieapaļi, no vairākiem slāņiem sastāvoši veidojumi vairāku gremotāju iekšās
- bezpriekšmetisks Bezpriekšmetiskā māksla - abstrakcionisms
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo
- adoxaceae Bezslavīšu dzimta
- adoxa Bezslavītes - divdīgļlapju klases bezslavīšu dzimtas ģints
- automobilis bezsliežu pašgājējs sauszemes transportlīdzeklis, kas pārvietojas, izmantojot tajā uzstādīto enerģijas avotu
- robokārs Bezsliežu programmējami automātiski pašgājēji ratiņi kravu piegādāšanai elastīgu ražošanas sistēmu darba vietās
- pajūgu transports bezsliežu transporta veids, kur par vilcēju izmanto iejūga dzīvniekus (zirgus, vēršus); svarīgākais sauszemes transporta veids pirms dzelzceļa rašanās 19. gs. 1. p.
- Suecas kanāls bezslūžu kuģošanas kanāls Ēģiptē (angļu val "Suez Canal"), garums — 161 km, platums — 120-318 m, dziļums kuģuceļā — līdz 22 m
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko)
- atšiepties Bezspēkā noslīgt
- nošļukt Bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem)
- šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
- bezsudraba Bezsudraba fotogrāfija - paņēmieni attēla iegūšanai ar sudraba halogenīdus nesaturošiem gaismjutīgiem slāņiem
- doldrums Bezvēja un mainīgu vēju josla ekvatora tuvumā
- tets Bezzemnieku slānis, brīvie pilsoņi senajā Grieķijā
- finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī; dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu
- Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
- Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas
- vulgāta Bībeles tulkojums latīņu valodā; ar Tridentas koncila lēmumu 1546. g. pasludināts par obligātu katoļu baznīcai
- čenkslis Bicepsa cīpsla
- bīdāmatslēga Bīdatslēga
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību)
- Iduna Biedrība Stokholmā, dibināta 1862. g., piedalās cilvēki, kurus interesē māksla, zinātne, literatūra un mūzika
- bjennāle Biennāle - mākslas sarīkojums (festivāls, izstāde), kas regulāri notiek ik pēc 2 gadiem
- melnkājība Biešu, kāļu kāpostu un kartupeļu slimības, ko rada dažas zemākās sēnes un baktērijas
- galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs
- pālums Biezā slānī žāvēšanai izklāts siens
- zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas cilvēka sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; arī dubultzods
- līkšņa Bieza, cieši saaugušu ūdensaugu kārta, kas klāj ūdens virsmu; slīkšņa
- bantdzelze Biezāka dzelzs stīpa, sloksne
- molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
- morica Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.)
- morice Biezas masas maisījums (mēsli kūtsmēsli u. tml.)
- maki Biezi krūmāji, kur slēpās Sardīnijas un Korsikas laupītāji
- laimiņš Biezlapju dzimtas ģints ("Sedum"), sukulenti lakstaugi vai puskrūmi ar sulīgām lapām, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā; 500 sugas; Latvijā konstatētas 5 sugas
- borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes
- margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim)
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā izveido otru zodu
- pļega Biezs, bet bieži arī slapjš maisījums
- drebuļi Bieža muskuļu saraušanās un atslābšana
- tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē
- vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme
- noslavēt Bieži slavējot sabojāt
- deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Bornsmindes muiža bijusī muiža Bauskas novadā, kuras teritorija mūsdienās daļēji iekļauta Rundāles pagastā, bet daļa Īslīces pagastā
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
- Konstantinow Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojies Konstantinovas ciems
- Landskoronas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Krāslavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Šķaune
- bikts krēsls biktskrēsls
- spavednīca Biktskrēsls
- bilharcioze Bilharcijas radīta slimība Āfrikā un Amerikā
- bimasumbieši Bimasumbiešu tautas - tautu grupa (bimi, sumbieši, mangaraji, ngadi, lio, siki, nagi, savuāņi), dzīvo Indonēzijas salās (Sumbavas austrumos, Sumbā, Floresas rietumu un centrālajā daļā, un Savu), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms, stipras animisma paliekas
- edo Bini - tauta, dzīvo Nigērijas D, valoda (edo) pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi
- slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
- biodinamisks Biodinamiskā apstrāde - apstrāde ar dabisko mēslojumu, nelietojot ķīmiskus mēslošanas un kaitēkļu apkarošanas līdzekļus
- imūnbioloģija Bioloģijas nozare, kas pētī imunoloģisko faktoru ietekmi uz dažādiem procesiem, piem., infekcijas slimībām, augšanu un attīstību, iedzimtību, novecošanu, audzēju rašanos, audu transplantāciju u. c.
- biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju
- biopreparāti Bioloģiski preparāti, ko lieto ārstniecībā, profilaksē un slimību diagnosticēšanā
- infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā
- serodiagnoze Bioloģisks lipīgu slimību un olbaltumvielu noteikšanas paņēmiens
- biostatistika Biometrijas nozare, kas nodarbojas ar cilvēku dzimstību, mirstību un saslimstību; vitālā statistika
- bāze Bipolārā tranzistora vidējais slānis un atbilstošais izvads
- arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms
- preču birža birža, kurā notiek darījumu slēgšana par precēm (aizstājamām lietām) pēc to paraugiem vai aprakstiem un standartiem
- biržas sanāksme biržas biedru un brokeru sapulcēšanās biržas zālē noteiktā laikā biržas darījumu slēgšanai
- pankarta Biržas cenu izsludinājums
- ažiotāža Biržas kursa vai preču cenu mākslīga paaugstināšana vai pazemināšana peļņas nolūkos
- norēķinu komisija biržas struktūrvienība, kas reģistrē noslēgtos termiņdarījumus un nodrošina biržas biedru (brokeru) norēķinus par tiem
- taimings Biržas termins, kas apzīmē vislabvēlīgāko momentu akciju pirkšanai un pārdošanai
- kontrdarījums Biržas termiņa darījuma daļa, ko noslēdz biržas spekulants, lai viņam spekulatīvā darījuma izpildu termiņā nebūtu pašam jāpiegādā preces vai tās jānoņem
- katedra Bīskapa krēsls dievkalpojumā
- skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība
- malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
- sprāgstošā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var eksplodēt. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kas var ķīmiski reaģēt ar tādu ātrumu, ka īslaicīgi rada ļoti augstu spiedienu un/vai temperatūru, un var ievainot cilvēkus un sabojāt apkārtējos priekšmetus. Tādas kravas var būt, piemēram, detonatori, sprāgstvielas spridzināšanas darbiem, pirotehniskie izstrādājumi uguņošanas vai trokšņa efekta radīšanai
- tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
- holera Bīstama zarnu infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, krampjiem, ķermeņa temperatūras pazemināšanos un šķidruma zudumu organismā
- Rietumnīlas vīruss bīstamas infekcijas slimības ierosinātājs, ko pārnēsā odi
- vārīgs Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu)
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
- cērmju zāles biškrēsliņi
- biškrēslīns Biškrēsliņi
- bīskrēslīši Biškrēsliņi
- tanacetum Biškrēsliņi
- bišu krēsliņš biškrēsliņš
- bikrēslīte Biškrēsliņš
- bikrēslītis Biškrēsliņš
- biskrēsliņš Biškrēsliņš
- biskrēslītis Biškrēsliņš
- balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita")
- balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
- parastais biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum vulgare")
- apitoksīns Bišu inde - toksisks bišu sekrēts, kas veidojas divos indes dziedzeros un uzkrājas indes pūslītī; izmanto medicīnā
- apioterapija Bišu indes lietošana slimību, sevišķi reimatisma ārstēšanai
- puve Bišu peru infekcijas slimība, kurai raksturīga peru pūšana
- akarioze Bišu slimība
- brauloze Bišu slimība, ko ierosina bišmuša jeb bišuts
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
- akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī
- varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem
- nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja
- Carex buchananii Bjūkenena grīslis
- kulišu cirsmu piesliešanās veids blakus cirsmai atstāj necirstu joslu 2—3 cirsmu platumā un to nocērt >10 g. ilgā laikā pēc pirmās cirsmas nociršanas
- sāņšlieta blakuslieta, mazāk svarīga lieta
- flederēt Blandīties apkārt; slaistīties
- zaustīties Blandīties, kaut kur aizklīst, slapstīties
- lažierēt Blandīties; slapstīties
- ložierēt Blandīties; slapstīties
- prohorijs Blastocistas ārējais slānis, no kura veidojas horijs
- zodiakālā gaisma blāvs ķīļveida spīdums uz nakts debess fona zodiaka joslā
- finete Blēžu žargonā apslēpta kabata, īpaši apzīmētu spēļu kāršu uzglabāšanai
- kasibers Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā
- ksive Blēžu žargonā slepena sarakste cietumnieku vai cietumnieku un ārpus cietuma esošu personu starpā; kasibers
- bietēt Blietēt - nolīdzināt, noplanēt māla joslu
- aitbembers Blīva aitu mēslu lēkšķe
- lekše Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
- lekšķe Blīva mēslu, netīrumu lēkšķe
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem
- gagāts Blīva, spoža brūnogle; veidojusies māla vai karbonāta iežos ārpus ogļu slāņa; paleolītā lietots rotu darināšanai
- autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā
- līde Blīvi noslēdzams caurums kuģu ūdensblīvās starpsienās, dubultdibenā, ūdensblīvās ūdenstvertnēs, tvaika katlos, \~30x45 cm, lai varētu ielīst cilvēks
- diagonālaudums Blīvs (vilnas vai kokvilnas) audums ar slīpām rievām
- himēnijslānis Blīvs asku sēņu un bazīdijsēņu sporveidojošo šūnu slānis
- marokens Blīvs mākslīga zīda audums ar viļņotu stiegru reljefu
- sūds Blīvs mēslu, izkārnījumu gabals
- locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver blakus esošo kaulu galus
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa
- bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu
- paduks Blīvs, ciets un smags koks koraļļu sarkanumā, tumši svītrots, ko lieto mākslas galdniecībā un finierēšanai
- kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums - ādas aizstājējs (piemēram, apavu rūpniecībā)
- tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni
- acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes
- blīvspiedis Blīvslēgs
- saļņiks Blīvslēgs
- roners Blokā ievērtas troses slogotais (kravas) gals; gals, kas piestiprināts pie buras (tās regulēšanai)
- vadības bloks bloks, kas nodrošina citu iekārtu ieslēgšanu, izslēgšanu, aizsardzību un regulēšanu atbilstoši iekārtas darba programmai
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa
- viļaka Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļaklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļāklis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļāknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļakns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļākns Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļaks Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- viļuknis Bluķis, ar ko blietē, pielīdzina, nosloga
- Carex pulicaris blusu grīslis
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā)
- Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem
- Boguslava Bohuslava - pilsēta Ukrainā
- miglas boja boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos
- tākelboja Boja, pie kuras peldlīdzekļi var īslaicīgi pietauvoties, lai takelētos (uztakelētos)
- ūdensnelaime Bojāeja, slīkstot ūdenī; kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdens nelaime
- uzbrukšana bojājumu radīšana (augiem) - par kaitēkļiem, slimībām
- bojāt klasi bojāt (savu labo) slavu
- endoprotezēšana Bojātas locītavas aizvietošana ar mākslīgu locītavu
- ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam
- deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots)
- pleroze Bojātu audu atjaunošanās pēc slimības
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā
- Bondariški Bondarišku ezers - atrodas Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 5,5 ha; Bondarišķis; Bondarišķu ezers
- bonzai Bonsai - japāņu pundurkociņi; šo kociņu audzēšanas māksla
- borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts
- Bornsmuende Bornsmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- botulīntoksīni Botulisma nūjiņas toksīni, kas veidojas nepareizi gatavotos vai nepietiekami noslēgtos konservos
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobradāties Bradājot (pa ko), notraipīties, saslapināties
- salāčot Bradājot notraipīt, padarīt slapju, netīru
- šļokāt Bradāt (nomīdot augus, veidojot sliedes)
- braģis Braga - starp 4 stabiem augšup un lejup bīdāms jumtiņš siena kaudzes aizsargāšanai no slapjuma
- braks Braga - uz augšu un leju bīdāms jumts uz stabiem, lai izžāvētu sienu pasargātu no slapjuma
- testicardines Brahiopodi ar slēdzes aparātu
- strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
- tētiņš Brāļu draudzes sludinātājs
- adelfoktonija Brāļu slepkavība
- Brasle Brasla
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
- Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe
- Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
- Cīruļupe Braslas pietekas Divupes kreisā satekupe Stalbes pagastā
- Dimza Braslas pietekas Divupes labā satekupe Cēsu novada Stalbes pagastā, izteka Limbažu novada Umurgas pagastā
- Breslau Braslava
- braslavieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Braslava" iedzīvotāji
- imantieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
- urdzieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Urga" iedzīvotāji
- vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji
- Breslau Braslavas pagasta bijušais nosaukums
- Braslavskaja Braslavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- braste Brasls
- brasts Brasls
- bresla Brasls
- bresls Brasls
- brads Brasls - sekla, pārbrienama vieta upē
- ceļvieta Brasls, vieta, kur šķērsot upi
- Presburga Bratislava
- ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas
- slogbrauciens brauciens, veicot kravas (vai pasažieru) pārvadājumu, kas var būt kā ar pilnu slodzi (nominālo kravu vai pasažieru skaitu), tā arī ar daļēju slodzi; brauciens ar kravu
- kustīgās autoceļa tilta slodzes braucošu transportlīdzekļu un gājēju radītās slodzes uz tilta; izmanto tiltu, caurteku un ceļu segu aprēķinam
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti
- noskriet no sliedēm braucot novirzīties no sliedēm (par sliežu transportlīdzekļiem)
- bļorrāt Braucot pa slapju, dubļainu ceļu, bojāt (to), darīt grambainu, (iešanai, braukšanai) grūti izmantojamu
- izbļorrāt Braucot pa slapju, dumbrainu ceļu, padarīt (to) viscaur dubļainu, nelīdzenu; izdangāt
- moļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
- muļļāt Braucot, piemēram, pa slapju, dubļainu ceļu, vietu, darīt nelietojamu, bojāt (ceļu, vietu)
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla)
- apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
- papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā
- laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
- maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu)
- raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
- skrituļot Braukt ar skrituļslidām
- krīkļot braukt ar sliktu zirgu
- braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu
- kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri
- iela Brauktuve šādā joslā
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
- stretta Bravūrīga mūzikas darba noslēguma daļa
- kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
- kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
- frikcijas bremzes bremžu sistēma, kurā vilciena bremzēšana notiek ar berzes spēku, kas rodas ritošā sastāva riteņu vai uz ass uzstādītu īpašu bremžu disku un bremžu kluču mijiedarbībā, izmantojot riteņu saķeri ar sliedēm
- elektromagnētiskās bremzes bremžu sistēma, kuras darbības pamatā ir elektromagnētisko iekārtu iedarbība uz sliedēm
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas)
- nobristies Brienot (pa ko), notraipīties, saslapināties
- nosabristies Brienot notraipīties, saslapināties
- gāneklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- gānēklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- gāniklis Briesmonis, kauna traips, dīkdienis, slaists
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
- šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā)
- čūsliens Brikšņi, čūkslājs
- čūslis Brikšņi, čūkslājs
- panaceja Brīnumainas iedomātas zāles, brīnumains iedomāts līdzeklis pret visām slimībām
- čampāt Brist pa dubļiem, mēsliem u. tml.
- slemerēt brist pa slapjumu
- slabrīt Brist; slabrāt
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas
- mala Brīva josla, kas ierobežo lappuses tekstu, attēlus
- demiurgs Brīvais amatnieks, tirgotājs, ārsts, mākslinieks Senajā Grieķijā; vēlāk - augstākais valdības ierēdnis doriešu valstīs
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats
- zaķa cilpa brīvas formas noslēgts zaķa skrējiens, bēgot no dzinējsuņa vai cita vajātāja
- saistpunkti Brīvi izvēlēti mākslīgi vai dabiski punkti, kas ainu blokā redzami vismaz 2 ainās; saista ainas un stereomodeļus savā starpā, aerotriangulācijas gaitā saistpunktiem mēra ainas koordinātas un izlīdzināšanas rezultātā iegūst ģeodēziskās koordinātas
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
- A.L.M. Brīvo mākslu maģistrs (latīņu "Artium Liberalium Magister")
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
- sdaka Brīvprātīgs labdarības maksājums Pakistānā, viens no labdarības veidiem, ko nosaka islāms
- saulzieži Brīvziedlapjiem piederīga divdīgļlapju augu dzimta, dzelteniem ziediem, ar 1 irbuli un ar 5 nevienādām kauslapām (2 mazākas par citām)
- trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
- aregēlija Bromēliju dzimtas augs Brazīlijā, ap 20 sugu, lapas zaļi sārtas, ziedi daļēji paslēpti lapu rozetē, audzē arī siltumnīcās un dzīvokļos
- egofonija bronhofonijas forma, kurā slimnieka izrunātā "a" skaņa dzirdama kā platais "ē", līdzīga kazas blēšanai
- bronhopātija Bronhu saslimšana
- bronholitiāze Bronhu saslimšana, kas saistīta ar konkrementu rašanos
- bronhoaspergiloze Bronhu slimība, ko ierosina "Asperillus" ģints pelējumsēnes
- bronhomoniliāze Bronhu slimība, ko izraisa "Candida" ģints raugveida sēne
- hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- brucelose Bruceloze - alerģiska cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganismi brucellas
- aizbruģēt Bruģējot aiztaisīt ciet, noslēgt
- kumba Bruka (slimība)
- ohronoze Brūna vai zili melna skrimšļu un cīpslu pigmentācija, ko bieži pavada alkaptonūrija, kas radusies primāru vielmaiņas traucējumu dēļ
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga
- fuki Brūnaļģu ciklosporu klases ģints ("Fucus"), lapoņi lentveidīgi, dihotomiski zaroti, līdz l m gari, ziemeļu puslodes jūrās, 15 sugu; Latvijā konstatēta 1 suga
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču
- apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
- Carex brunnescens brūnganais grīslis
- dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas
- jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas
- gulsnis brusas veida zāģmateriāls izmantošanai dzelzceļa sliežu atbalstam
- ūbēt Būbēt - pārklāties ar plānu pelējuma vai cita uzslāņojuma kārtu; saziedēt (par maizi, pienu)
- būre Būda, sliktas kvalitātes ēka
- Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
- Šākjamuni budisma mitiloģijā - pēdējais zemes buda, kas sludināja dharmu, uz kuras pamata izveidojās budisma ticības mācība
- Maudgaljajāna Budisma mitoloģijā - budas Šākjamuni skolnieks, kam piemita vislielākās maģiskās spējas
- pratjekabuda Budisma mitoloģijā - tas, kas sasniedzis nirvānu, bet nesludina dharmu
- duhkha Budismā tā dēvē visas ciešanas, ļaunumu un slimības
- meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos
- Sārnāta Budistu svētceļojumu vieta 6 km uz ziemeļiem no Benaresas (Indijas ziemeļaustrumu daļā), kur Buda esot sācis vispirms sludināt savu mācību
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām
- izvadbuferis Buferis, kas paredzēts īslaicīgai izvaddatu glabāšanai līdz to pārsūtīšanai uz izvadierīci
- Carex buxbaumii Buksbauma grīslis
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
- četņiki Bulgāru un dienvidslāvu partizānu vienību (četu) dalībnieki (gk. haiduki), kas cīnījās pret turku jūgu 15. - 19. gs.
- bulīmiķis Bulīmijas slimnieks
- bulozā dermatoze buloze - ādas slimību grupa, ko raksturo čulgu veidošanās
- Sagitta Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Sge Bulta, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums
- bērniņš Bumbulis (sīku bumbuļu veidošanās kā kartupeļu slimība)
- ķilas Bumbuļi pie kāpostu saknēm, rodas kāpostu slimības dēļ
- miringodermatīts Bungplēvītes ārējā slāņa un ārējās auss ejas ādas iekaisums
- miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana
- uzlūvēšana Burājot pie vēja, īslaicīga kursa maiņa tuvāk pie vēja
- izbīļu vārdi buramie vārdi pret baiļu radītu slimību
- buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi
- marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas
- leitvāgas slīdnis buras vadīšanai paredzēts metāla kalums, kas pārvietojas (slīd) pa slīdstieni; pie tā stiprina bloku vai caur to izvelk šoti, ar kuru buru ievelk vai palaiž vaļīgāk
- Vel Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Vela Buras, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Božintojs Burjatu (Austrumsibīrija, Aizbaikāls) mitoloģijā - debesu gars, kalēju mākslas un kalēju aizgādnis
- pesteļošana Buršana, burvju māksla, maģija; vārdošana; zīlēšana; maģisku darbību veikšana
- pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu
- apcirknītis Burtenes nodalījums viena zināma burta vai slēdzeņa novietošanai
- parindenis Burtisks (teksta) tulkojums, kas paredzēts, piemēram, mākslinieciska tulkojuma izveidei, informācijai par (teksta) saturu
- justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs; aplauzējs (2)
- izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs
- Lielais grāvis Burtnieku ezera pieteka Burtnieku pagastā, kas ievadīta slēgtā drenāžas sistēmā
- treknais slīpraksts burtstils, kurā rakstzīmes biezinātas un ieslīpinātas pa labi
- pasvītrošana Burtu, vārdu un rindu uzsvēršana ar dažādu līniju palīdzību, it īpaši sludinājumu salikumos
- šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā
- ledus jahta buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu; ledusjahta
- motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
- buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām
- gafelšoneris Burukuģis (2 līdz 7 mastu) ar slīpajām burām
- barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras
- burmanis Burvju mākslinieks, acu apmānītājs
- faķīrs Burvju mākslinieks, kas demonstrē ķermeņa nejutīgumu pret sāpēm u. tml.
- māžoklis Burvju mākslinieks; acu apmānītājs
- hokuspokus Burvju mākslinieku formula un paņēmieni; krāpšana, acu apmānīšana
- neredzēt tālāk par savu degungalu (arī degunu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
- neredzēt tālāk par savu degunu (arī degungalu) būt aprobežotam, būt ar šauru redzesloku
- būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko)
- slīdēt būt ar slidenu virsmu
- nolaisties būt ar slīpumu lejup un aizstiepties lejā (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - par reljefa veidojumiem
- neredzēt tālāk par savu degungalu būt ar šauru redzesloku, nespēt tālredzīgi spriest
- vesties būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību)
- ietverties būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā)
- atēnoties būt attēlotam, atspoguļoties (mākslas darbā)
- nokarāties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
- nokārties būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem)
- dīžāt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dīžāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dizināt būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dīžļāties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dīžļoties būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- dīžot būt bezdarbībā, slaistīties bez darba
- darboties būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā
- rullēt būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā
- stāvēt (arī būt) aiz atslēgas (arī deviņām atslēgām) būt ieslēgtam; tikt sargātam, slēptam (no kā)
- aizkaist būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes
- izslāpt būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- alkt būt izsalkušam, izslāpušam
- aizstiepties būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.)
- caurvīt būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piem., par tēmu, ideju mākslas darbā)
- cauraust būt izteiktam, attēlotam, arī dominēt (piemēram, par motīvu, tēmu, ideju mākslas darbā)
- skanēt būt izteiktam, izpaustam (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
- stīgot būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā
- gribēt būt kādā norisē, stāvoklī, būt ar noslieci uz kādu norisi, stāvokli
- krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
- baidīties pašam no savas ēnas būt ļoti bailīgam, baidīties bez kāda iemesla
- apgaut būt ļoti noslogotam
- peldēt sviedros būt ļoti slapjam no sviedriem
- nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt
- (tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
- (tikko) vilkt dzīvību būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
- (tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku)
- urdīties būt neatslābstošam, uzmācīgam (par psihisku stāvokli)
- sastingt būt nemainīgam, arī mākslotam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.)
- neglaudīt galvu būt nemierā ar kāda rīcību, nosodīt, izteikt pārmetumus, neslavēt
- būt aiz ādas (kādam) būt nodomā, padomā, prātā kaut kam slēpjamam, ļaunam, nosodāmam
- slepstoties būt noslēpumainam cilvēkam
- aiziet būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.)
- iet būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā)
- sākties būt par (kā) robežu, pirmo izplatības daļu, joslu
- saliekt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu)
- piesaistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvokli, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
- saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu)
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- rosināt būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt)
- saliekt ragā būt par cēloni tam, ka (kāds) ir ļoti salīcis (piemēram, par slimību, grūtu dzīvi)
- stindzināt būt par cēloni tam, ka (kāds) īslaicīgi zaudē nepiespiestību, nespēj justies brīvi, atraisīti
- nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
- nolēmēt būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību)
- mēslot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu
- kaut būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām)
- pamērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst samērā, arī mazliet slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
- mērcēt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piemēram, par nokrišņiem)
- mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
- savilkt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.)
- paasināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, slimība, sāpes) izpaužas krasāk
- apbarāt būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes
- izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs
- vajāt būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem)
- sēt būt par cēloni tam, ka rodas (krēsla, arī tumsa)
- nogāzt būt par cēloni tam, ka saslimst tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī
- sakāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
- (sa)kāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
- sagrozīt galvu būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.)
- kāpt galvā būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml)
- samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
- saliedēt būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš
- apreibināt būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slava u. tml.)
- aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei
- rīvēt godam kantes būt par iemeslu pārliecībai, ka ir aizskarts gods
- iepazīstināt būt par informācijas avotu (par rakstītu tekstu, mākslas darbu u. tml.)
- šķērsot būt par šķērsli (kam); veidot šķērsli (kā kustībai)
- nosprostot būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kā) pārvietošanos, plūsmu; būt par šķērsli, kas kavē, arī pārtrauc (kur) kustību, plūsmu
- aizsprostot būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu)
- stāvēt ceļā (kādam, kaut kam) būt par traucēkli, šķērsli
- nokārties būt pārlieku noslogotam (ar darbiem, pienākumiem)
- skanēt būt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
- gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- mirkt būt slapjam, būt pārklātam ar ūdeni, rasu u. tml. (par kādu platību)
- kaltēt būt slāpju sajūtai, kas saistīta ar sausu mutes vai rīkles gļotādu
- slivēt būt slavenam
- slūt būt slavenam
- slavēties būt slavenam; būt plaši pazīstamam (ar kādu spilgti izteiktu īpašību)
- čingot būt sliktā garastāvoklī
- justies kā izšņauktam būt sliktā garastāvoklī
- sadirties būt sliktā garastāvoklī
- smirdēt būt sliktam, nepatīkamam, slikti novērtētam
- slimot būt slimam - par augiem
- slimot būt slimam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- gulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
- nogulēt būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu)
- spruka būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā
- kāpt būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi
- mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
- sprēgāt būt tādam, kad zemā temperatūrā (kas) plaisā, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par laikapstākļiem, laikposmu)
- mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
- mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
- dziedināt būt tādam, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām)
- būt pirmajā vietā būt tādam, kam jāpievērš vislielākā uzmanība
- turēt būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem
- savaldzināt būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piemēram, par parādībām dabā, mākslas darbiem)
- vīt būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību)
- reprezentēt būt tādam, kas atspoguļo (piemēram, darbības, zinātnes, mākslas nozari), no kā var iegūt informāciju (par to)
- uzrunāt būt tādam, kas iedarbojas (uz kādu), ietekmē (kādu) - piemēram, par mākslas darba, daiļdarba saturu, tēlu u. tml.
- nokarāties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem
- nokārties būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu
- pārstāvēt būt tādam, kas ir saistīts ar kādu darbības sfēru, sabiedrisku virzienu (piemēram, par tekstu, mākslas darbu)
- slāpēt būt tādam, kas izjūt slāpes (1)
- pārnēsāt būt tādam, kas izplata (cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātājus)
- sagatavot būt tādam, kas ļauj uztvert pāreju starp (mākslas darba) daļām
- vainagot būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu
- pretoties būt tādam, kas novērš slimību (par organismu)
- iespēt būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu)
- žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
- veltīt būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība
- pārliecināt būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (par mākslas darbu, tā elmentiem)
- paust būt tādam, no kura var iegūt informāciju (par ko) - piemēram, par tekstu, attēlu, mākslas darbu
- nest būt tādam, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti
- uzņemt būt tādam, uz kuru iedarbojas (kā spēks, slodze u. tml.)
- gurdeļot būt vārgam, slimīgam
- gurduļot būt vārgam, slimīgam; gurdeļot
- būt uz pekām būt veselam (parasti pēc slimības)
- būt uz kājām būt veselam; būt atspirgušam (no slimības)
- austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā)
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu
- gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā ka jāatrodas guļus stāvoklī
- divinils Butadiēns - nepiesātināts ogļūdeņradis, gāze, mākslīgā kaučuka izejviela
- eritrens Butadiēns, nepiesātināts ogļūdeņradis, ko pagatavo stipri karsējot hidrēta benzola un fenola tvaikus, polimerizējoties tas dod mākslīgu kaučuku
- kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā)
- esenciāls Būtisks; patstāvīgs; bez redzama cēloņa, primārs (slimība)
- būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā
- hidrotehniska būve būve ūdens resursu izmantošanai vai ūdens (viļņu) kustības ierobežošanai – ūdens līmeņu un ūdens caurplūdumu regulēšanai, plūsmas virziena un ātruma mainīšanai, sanēšu režīma vadīšanai, ledus novadīšanai, mākslīgas ūdens plūsmas, ūdensteces u. c. veidošanai
- inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
- aizbūvēties Būvējot ēku, izveidot ar to šķērsli, aizsegu (kam priekšā)
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu
- kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni
- būvdinamika Būvmehānikas nozare, kas aplūko būvju elementu kustību, kuru izraisa dažādas dinamiskas (laikā mainīgas) slodzes
- būvstatika Būvmehānikas nozare, kas pētī būvju izturēšanos statisku slodžu iedarbībā
- kamparskābe C~10~H~16~O~4~, iegūst oksidējot kamparu ar slāpekļskābi; balti kristāli, kūst 187 grādu temperatūrā
- terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
- semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
- pentobarbitals C~11~H~18~N~2~O~3~, īslaicīgas vai vidēji ilgas darbības barbiturāts
- sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
- omeprazols C~17~H~19~N~3~O~3~S, benzimidazola aizstājējs; lieto kuņģa skābes sekrēcijas mazināšanai barības vada slimību gadījumā un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanā
- trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem
- oksandrolons C~19~H~30~O~3~, androgens steroīdiem radniecīgs laktons, kas veicina slāpekļa, kālija un fosfora retenci; lieto anabolisma veicināšanai un/vai pārmērīga katabolisma mazināšanai
- metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu
- nitromannīts C~6~H~8~(ONO~2~)~6~, viela, kas iegūta, nitrējot mannītu ar slāpekļskābi un sērskābi
- propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai
- skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā
- izosafrols C10H10O2, atrodams ilang-ilangeļļā, mākslīgi iegūst no safrola
- opiānskābe C10H10O5, savienojums, kas iegūts, sildot narkotīnu atšķaidītā slāpekļskābē
- tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā
- felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi
- izopulegols C10H18O, mākslīgi iegūstams no citronellāla, pēdējam autooksidējoties gaisā saules ietekmā, kā arī iedarbojoties uz citronellālu ar skābēm
- takrīns C13H14N2, holīnesterāzes inhibitors; lieto kognitīvo spēju uzlabošanai cilvēkiem ar vieglu vai mērenu Alcheimera (Alzheimer) slimības formu
- mersalils C13H16HgNNaO6, diurētisks dzīvsudraba savienojums; lieto kombinācijā ar teofilīnu sekundārās tūskas ārstēšanai, piem., kardiorenālu slimību, nefrozes, aknu cirozes gadījumā
- tanacetīns C15H20O4, rūgtviela biškrēsliņu seklās, lapās un ziedos
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā
- prazepāms C19H17ClH2O, benzodiazepīnu grupas līdzeklis; lieto īslaicīgai nemiera un trauksmes mazināšanai
- oksifenbutazons C19H20N2O3, fenilbutazona atvasinājums ar tam līdzīgu toksiskumu, pretiekaisuma, pretsāpju un pretdrudža darbību; lieto artrīta, podagras un līdzīgu slimību ārstēšanā
- fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
- skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius")
- pteridīns C6H4N4, slāpekļbāze, pterīna sastāvdaļa
- pirodīns C6H5(NH)2COCH3, kristāliska, indīga viela (noārda eritrocītus); lieto par hrizarobīna aizstājēju psoriāzes u. c. ādas slimību ārstēšanā
- fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
- pulloroze Cāļu baltā caureja, slimo cāļi, tītarēni līdz 20 dienu vecumam, uzņēmīgi arī baloži, truši
- puloroze cāļu baltā caureja; vistveidīgo putnu infekcijas slimība, ar ko pirmajās 20 mūža dienās slimo putnu mazuļi; ierosina mikroorganisms _Salmonella pullorum_
- illegālists Cariskā Krievijā revolucionārs, kas slēpdamies no policijas dzīvoja ar viltotu pasi
- vēja bulta caurdure, lopu slimība
- vēja lode caurdure, lopu slimība
- caurdurvju Caurdurvju atslēga - atslēga, kuras slēdzēja daļa iestiprināta durvīs; caurduru
- caurguļa Caureja kā slimība
- šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums
- caurduru Caurslēdzams (par atslēgām); caurdurvju
- savienotā koka algoritms caurspīdīgajos tiltos izmantots algoritms, kas dinamiski izveido vislabāko datu pārraides ceļu no avota līdz galamērķim
- Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai
- lazējums Caurspīdīgs vai gandrīz caurspīdīgs krāsas slānis, ar ko pārklāj nožuvušas gleznas virsmu, tā iegūstot smalkāku krāstoņu harmoniju
- roratslēga Cauruļatslēga
- fitings cauruļvadu savienotājelements no tērauda, bronzas, kaprona u. c. materiāliem, var savienot vienāda vai dažāda diametru cauruļu posmus, veido līkumus, sazarojumus, galanoslēgumus
- uzmava Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.; arī uzmaucama detaļa
- paseknis Caurums, plaisa; kakts; paslēptuve
- adiatētisks Cēlies bez slimības uzņēmības
- slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā
- hipomērs Celoma mezoteliālā slāņa ventrālā daļa; no tās veidojas pleira, perikards un vēderplēve
- causa Cēlonis, iemesls
- pamats Cēlonis, iemesls
- vaina cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei)
- apķērkt Celt neslavu
- gnauzt Celt neslavu
- iekliegt Celt neslavu
- saķengāt Celt neslavu, aprunāt
- slāvīt Celt neslavu, aprunāt
- ienievāt Celt neslavu, bojāt reputāciju
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu
- blamierēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu; apvainot; niecināt
- laupīt godu celt neslavu; pazemot
- nolaupīt godu celt neslavu; pazemot
- aizskart godu celt neslavu; pazemot
- uzsliekt Celt, sasliet
- riezt Celt, sliet (ķermeņa daļu, piemēram, asti, galvu) - par dzīvnieku
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai
- ledus halle celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai)
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot)
- pamats Celtnes daļa, kas pārnes slodzi uz grunti
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
- sienmale Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
- sienmalis Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi
- architektūra Celtniecības māksla; arhitektūra
- architekts Celtniecības mākslas speciālists; arhitekts
- portālceltnis Celtnis uz portālveida statnes ar riteņiem, kurš pārvietojas pa sliedēm
- okluzivpesārijs Celuloīda, cietas gumijas vai sudraba aizsargcepurīte dzemdes noslēgšanai (pret grūtniecību)
- celulozes acetāti celulozes atvasinājumi; lieto plastmasu un mākslīgu šķiedru izgatavošanā
- slāpekļskābes metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto slāpekļskābi
- nitroceluloze Celulozes slāpekļskābes esteris
- Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri
- brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš
- ceļa seguma pamats ceļa nesošā kārta, kas balsta segumu un pārnes transportlīdzekļu (riteņu) slodzi uz segas papildkārtu vai grunts pamatni
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
- pusstingā ceļa sega ceļa sega ar bituminētu segumu uz viena vai vairākiem ar cementu nostiprinātiem slāņiem
- ceļa segas papildkārta ceļa sega, kas atrodas zem ceļa seguma pamata un var sastāvēt no drenējošā, salizturīgā, izlīdzinošā u. c. slāņiem; uzlabo ceļa konstrukcijas ūdens un siltuma režīmu, galvenokārt akumulē un izvada segā iekļuvušo ūdeni
- makadams Ceļa seguma veids; uz akmeņu slāņa uzber vairākus slāņus sīku šķembu, kuras blīvi pieveļ ar ceļu veltni; kā saistvielu lieto ūdeni vai bitumenu (bitumena makadams)
- ēze Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta sliede, ko ir izveidojuši transportlīdzekļa riteņi
- nosvaida Ceļa slīpums
- nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs
- cinksla Ceļgala lielā cīpsla
- činksla Ceļgala lielā cīpsla
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
- peregrīnomanija Ceļošanas kaislība
- pārcelties Ceļot ko smagu, pārpūlēties, saslimt
- dasacelties Ceļot krēslu, pievirzīties pie kā
- pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, arī saslimt
- šoseja Ceļš ar cietu segumu; autoceļš ar daudzslāņu segumu
- slīdceļš Ceļš, arī īpaša josla, kas paredzēta (kā) pārvietošanai slīdes kustībā
- robežceļš Ceļš, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās
- Carex plantaginea ceļteku grīslis
- augšējais ceļu škērsojums ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli)
- platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos
- ķenksle Cenksle, cīpsla pacelē
- censulis Censlis, censonis
- meklēt Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.)
- spēlēt paslēpes censties apmānīt kādu, noslēpt patiesību, nerīkoties atklāti
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
- spēkoties censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.); censties iznīcināt, pārvarēt, novērst (slimību, kaiti)
- hipokrātisms Cenšanās palīdzēt organisma dabiskajiem aizsargspēkiem, ārstējot slimības
- Cen Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Centaurus Centaurs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- kodols Centrālā (stumbra) daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni
- centraļņiks centrālā atslēga
- nervs Centrālā tēma, galvenā ievirze (mākslas darbā)
- galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā)
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos
- gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
- aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- paslāņi Cepuma vai smalkmaizītes apakšējie slāņi
- cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus
- rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas
- laulība Ceremonija, kurā noslēdz laulību
- anoplocefaloze Cērmju ierosināta dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu u. c.) slimība, slimību ierosina dažas lentes tārpu sugas, kas parazitē zarnās
- cērmuzāles Cērmjuzāles - biškrēsliņi ar cukuru
- aizcirst Cērtot izveidot šķērsli
- Dzērbenes muiža Cēsu novada Dzērbenes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērbene" bijušais nosaukums; muižas kungu māja celta 18. gs. beigās, ir vienstāva mūra ēka ar stāvu divslīpju jumtu nošļauptiem galiem; stallis un klēts ir smagnējas laukakmeņu mūra ēkas ar arkādi galvenās fasādes centrā
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- Atharvavēda Ceturtā un jaunākā no vēdām ar 731 himnu, kas aizgūtas no "Rigvēdas", un citi teksti, kas dažādu iemeslu dēļ iepriekš nebija uzņemti vēdiskajā kanonā, gk. tie ir raksti par medicīnu, dziedniecību, to rituāliem un maģiskām burvestībām
- bamalips Ceturtās slēdziena figūras pirmais modus: virsteikums un apakšteikums vispār apstiprinošs, slēdziens partikulāri apstiprinošs
- fesapo ceturtās slēdzienu figūras ceturtais modus: virsteikums vispār noliedzošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai noliedzošs
- calemes ceturtās slēdzienu figūras otrais modus, kur virsteikums vispārīgi apgalvojošs, bet apakšteikums un slēdziens vispārīgi noliedzošs
- dimatis ceturtās slēdzienu figūras trešais modus: virsteikums pa daļai apgalvojošs, apakšteikums vispār apgalvojošs, slēdziens pa daļai apgalvojošs
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā
- Barbizona ciemats Parīzes tuvumā, kur 19. gs. no 30. līdz 60. gadiem darbojās mākslinieku grupa
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
- digestors cieši noslēdzams katls, kur lielā karstumā var izvārīt vaļējos katlos neizvārāmas vielas
- hermetizēt cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums)
- iluminators cieši noslēgts (vai noslēdzams) logs (kuģī, lidaparātā)
- cietā karte cietā diska analogs, kas kopā ar vadības shēmu izveidots kā datora slotā ievietojama karte
- pirmdarva Cietā kurināmā (ogļu, kūdras, degslānekļu) termiskās pārstrādes (puskoksēšanas) produkts
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā
- pahimeningopātija Cietā smadzeņu apvalka slimība
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi
- katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
- skraute cieti sasluši izkārnījumi uz ceļa
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī
- sklerotrihija Cieti, trausli mati
- uranorāfija Cieto aukslēju sašūšana
- uranostafilorāfija Cieto un mīksto aukslēju sašūšana
- uranostafiloshīze Cieto un mīksto aukslēju šķeltne
- kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju
- stropols ciets mēsls, parasti zirga
- grāmatas iesējums ciets, izturīgs grāmatas pārvalks, kas nodrošina tās saglabāšanu, vienlaikus būdams arī mākslinieciskā noformējuma elements
- osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni
- kasiterīts ciets, trausls, dzeltens vai brūns oksīdu grupas minerāls SnO~2~; galvenā alvas rūda
- kamernieks Cietuma kamerā ieslodzītais
- kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
- ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
- ilgizturības robeža cikliskā slogojumā sprieguma amplitūdas vērtība, kurā slogojumā ciklu skaits teorētiski var būt neierobežoti liels
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu)
- tropiskais ciklons ciklons pasātu joslā starp 10 un 20 grādiem paralēli abās puslodēs virs okeāniem; mazāka apjoma, bet ar daudz lielāku postošo spēku salīdzinājumā ar mēreno platumu cikloniem
- žļadzināt Cilāt slapju veļu mazgājot
- slavas dziesma cildinājums, uzslava, pārmērīgs slavinājums
- dziedāt slavas dziesmas (kādam, kaut kam) cildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt
- celt Cildināt, slavināt
- daudzināt Cildināt, slavināt
- apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā)
- aizcildīt Cildinot, slavējot panākt, ka slava izplatās līdz kādai noteiktai vietai
- cilindroīds Cilindram līdzīgs gļotu veidojums ar eliptiskiem galiem vesela vai slima cilvēka urīnā
- bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām)
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai)
- slanga Cilpa, slazds
- kaduglikrongi Cilšu grupa (kadugli, krongo, miri, tuleši, keigi u. c.), dzīvo Kordofānā (Sudānā), valodas veido savrupu grupu starp Kordofānas valodām, reliģija - islāms (sunnisms)
- nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
- mandari Cilšu grupa (matakami, dabi, gamergi, gidari u. c.), dzīvo Kamerūnas ziemeļos un kaimiņrajonos Nigērijas ziemeļaustrumos, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - gk. islāms
- buli Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- gani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kajo Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mabi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- patani Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vedi Cilšu grupa Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
- kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
- kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
- koalibtagoji Cilšu grupa, dzīvo Sudānas dienvidos, Kordofanas plato austrumu malā, valoda veido savrupu grupu starp Kordofanas valodām, reliģija - islāms (sunnisms)
- jiriki Cilšu grupa, dzīvo Turcijas dienvidrietumos un dienvidos, runā turku valodas dialektos, tiek uzskatīti par turku etnogrāfisku grupu, reliģija - islāms (sunnisms)
- gudžari Cilšu grupas, dzīvo izklaidus Himalaju rietumu priekškalnēs Indijā un Pakistānā, runā radniecīgos dialektos, kas pieder pie indoāriešu valodām, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājuši arī cilšu kultus, ģints iekārtas paliekas
- eskijiriki Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- hadžisali Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- haiti Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- honamli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karahadžili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karakojunli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islams (sunnisms)
- karatekeli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- saračli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- sarikečili Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- tingišli Cilts Turcijā, pieder pie turku etnogrāfiskas grupas - jirikiem, runā turku valodas dialektā, reliģija - islāms (sunnisms)
- kadžari Cilts, dzīvo Irānas ziemeļos, Hazardžeribas ielejā (Mazenderanā) un Gorganas kalnos, kā arī Teherānā u. c. pilsētās, valoda pieder pie tjurku grupas, reliģija - islāms
- ortropsija cilvēka acs spēja redzēt labāk rītausmā vai krēslā nekā spilgtā saules gaismā
- krūšu reģistrs cilvēka balss diapazona zema josla
- ūdens nelaime cilvēka bojāeja slīkstot
- somatomērs cilvēka figūras mērgarumu vai citu mērlielumu (piem., masas, plecslīpes leņķa) mērījuma vai aprēķina rezultāts, ko izmanto apģērbu konstruēšanā
- pakaļa cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (4)
- HIV cilvēka imūndeficīta vīruss (angļu "human immunodeficiency virus"), kas izraisa hronisku, lēni progresējošu infekcijas slimību, kuras noslēguma stadija ir AIDS
- portrets cilvēka individualizēts attēlojums (piemēram, skatuves un kino mākslā, mūzikā)
- erizipeloīds cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina cūku sarkanguļas ierosinātājs, galvenais simptoms - norobežots ādas iekaisums infekcijas iekļūšanas vietā
- attaisnošana cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā
- kultūra cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē)
- garabērns cilvēka radošā darba rezultāts (piemēram, mākslas darbs, zinātnisks atklājums)
- tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
- drošumspēja cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta
- raksturtēls cilvēka tēls (skatuves mākslā) ar spilgtām, labi uztveramām īpašībām
- aktinomikoze cilvēka un dzīvnieku hroniska infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās aktinomicētes
- leišmanioze cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina leišmanijas; izšķir ādas un iekšējo orgānu (viscerālo) leišmaniozi
- leptospirozes cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina mikroorganisms leptospīra un kas gk. bojā asinsvadus, nieres, aknas un nervu sistēmu
- opistorhoze cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina kaķa termatode - sūcējtārps, kas parazitē aknās, žultspūslī un aizkuņģa dziedzerī
- cisticerkoze cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
- vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa sekundārā dobuma daļa (starp krūšu dobumu un iegurņa joslu)
- enterobioze cilvēka zarnu invāzijas slimība, ko ierosina spalīši
- baskājainie ārsti cilvēki ar elementāro praktiskās medicīnas izglītību, kuri nodarbojas ar slimnieku aprūpi lauku rajonos; izteiciens radās 60. gadu Ķīnā kultūras revolūcijas laikā
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
- asinsbrāļi Cilvēki, kas īpašā rituālā noslēguši asinsbrālību (2)
- mājinieki Cilvēki, kas paliek mājoklī (pretstatā tiem, kas īslaicīgi izgājuši, izbraukuši)
- helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības
- parvēnijs cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt
- plebejs cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks
- sīkpilsonis cilvēks ar aprobežotām interesēm, šauru redzesloku
- vilks cilvēks ar lielu pieredzi (piemēram, kādā literatūras, mākslas, sporta nozarē); daudz piedzīvojis cilvēks
- vizionieris cilvēks ar noslieci uz rēgainiem, fantastiskiem redzējumiem; arī gaisa piļu cēlājs
- leptostafilīns cilvēks ar šaurām un augstām aukslējām; aukslēju indekss ir 79,9 vai mazāks
- leptosoms cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
- narcaka cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
- narcaks cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
- nercaka cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
- nēsātājs cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- slīcējs cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1)
- nāvinieks cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ)
- meistars cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē)
- dižmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā)
- lielmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā)
- sineastisks cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem
- zaķlūpa cilvēks, kam ir nesaaugusi virslūpa
- mietpilsonis cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, sabiedrisko interešu trūkums un šauru, savtīgu personīgo interešu izvirzīšana par galveno
- budzis cilvēks, kam ir uz augšu izslējies matu kušķis
- buģis cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā
- piromāns cilvēks, kam raksturīga slimīga, maniakāla tieksme dedzināt
- netiklis cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks
- nepieskaitāms cilvēks, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties un vadīt savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu
- algotnis cilvēks, kas aizstāv cita intereses nevis aiz pārliecības, bet atalgojuma, savtīgu iemeslu dēļ
- pakalpiņš cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}
- ložņa cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus)
- ošņa cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus)
- ārstētājs cilvēks, kas ar kādiem paņēmieniem, līdzekļiem palīdz (slimajam) atgūt veselību
- kapačātājs cilvēks, kas ar ķeksi rauj kūtsmēslus no vezuma
- kratītājs cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- racējs cilvēks, kas ar metālu detektoru meklē un izrok zemē paslēptus priekšmetus
- simulants cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt
- farizejs cilvēks, kas ārēji ievēro visas normas, bet pats tās neatzīst un slepeni pārkāpj
- ieslodzītais cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā (2)
- sifilofobiķis cilvēks, kas bailēs saslimt ar sifilisu pārspīlēti tiecas izvairīties no pieskaršanās citiem cilvēkiem
- ģīblis cilvēks, kas bieži ģībst; vārgs, slimīgs cilvēks, arī dzīvnieks
- piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
- dislektiķis cilvēks, kas cieš no disleksijas
- mākslinieks cilvēks, kas darbojas izpildītājmākslā
- mākslinieks cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē
- pielūdzējs cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību
- dresētājs cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem
- dīkdienis cilvēks, kas dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists
- robežnieks cilvēks, kas dzīvo pie (kā) robežas, cilvēks, kas dzīvo robežjoslā
- nelegālists cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu
- vienas dienas muša cilvēks, kas dzīvo, nedomājot par priekšdienām; kaut kas īslaicīgs
- lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
- laureāts cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās)
- vieninieks cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā
- pašdarbnieks cilvēks, kas interesējas par kādu mākslas veidu un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- amatieris cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, arī zinātnes, mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
- pamatlicējs cilvēks, kas ir aizsācis, nodibinājis (piemēram, zinātnes nozari, mākslas virzienu)
- kalps cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla
- rokaspuisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš
- rokas puisis cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2)
- mnemonists cilvēks, kas ir attīstījis liela informācijas daudzuma ātras iegaumēšanas iemaņas uz mnemonisku paņēmienu pamata ar mākslīgu asociāciju izveidošanas palīdzību
- ačka cilvēks, kas ir gudrs un izliekas zinām noslēpumus
- slavenība cilvēks, kas ir ieguvis slavu, ir zināms plašam cilvēku lokam
- slepkava cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību
- malacis cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu
- virsotne cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē)
- abortmahers cilvēks, kas izdara abortu ārpus slimnīcas
- augurs cilvēks, kas izliekas, ka viņam uzticēti sevišķi noslēpumi
- bakšķi cilvēks, kas izliekas, kaut ko slēpj
- plānā galdiņa urbējs cilvēks, kas izvairās no grūta darba; slaists
- emigrants cilvēks, kas kādu iemeslu dēļ izceļo vai ir izceļojis uz citu valsti
- melomāns cilvēks, kas kaislīgi ciena mūziku
- glūža cilvēks, kas lien un glūnēdams slepeni dara blēņas
- fans cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs
- māceklis cilvēks, kas mācās kāda vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē)
- skolnieks cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas
- apsēklātājs cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus
- spraisls cilvēks, kas māksloti izturas
- bukņica cilvēks, kas mēdz citus buknīt, grūstīties; kauslīgs cilvēks
- bretērs cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties
- mēzājs cilvēks, kas mēž kūtsmēslus
- mežinieks cilvēks, kas mežā slēpjas no iesaukšanas karadienestā
- mīļotājs cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu)
- kurls cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird
- loderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists
- diletants cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu) bez pietiekošām zināšanām, sagatavotības, arī bez talanta
- dziedātājs cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu
- dziedonis cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu
- vokālists cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis
- aģents cilvēks, kas nodarbojas ar valsts vai militāru noslēpumu saturošu ziņu vākšana, zagšana ar nolūku tās nodot citai valstij, citas valsts izlūkošanas organizācijai; spiegs
- laulājams cilvēks, kas noslēdz laulību
- pledekls cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis
- pledeksnis cilvēks, kas pa gaisu lidinās, vējgrābslis
- adepts cilvēks, kas pamatīgi iedziļinājies kādas mācības, mākslas utt. noslēpumos
- orators cilvēks, kas pārvalda runas mākslu
- slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
- līrlūris cilvēks, kas paslepus skatās, glūn
- pļāpa cilvēks, kas pauž ko slēpjamu
- pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā)
- invalīds cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma vai slimības dēļ)
- dauzoņa cilvēks, kas rīko tračus, skandālus, kautiņus; kauslis; arī klaidonis
- vējgrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis
- vējagrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis
- gaisagrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; vējagrābslis
- peršinieks cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus
- onkopacients cilvēks, kas saņem medicīnisko palīdzību kādas onkoloģiskas saslimšanas ārstēšanai
- tabētiķis cilvēks, kas saslimis ar tabesu
- skatītājs cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, kinomākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu)
- slapstoņa cilvēks, kas slapstās
- slapsts cilvēks, kas slapstās
- bēglis cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis
- čelovek v ģunah cilvēks, kas slepeni sadarbojas ar cietuma drošības dienestu
- biezausis cilvēks, kas slikti dzird
- ačka cilvēks, kas slikti redz
- nepraša cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko)
- kleķermanis cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara
- nespējnieks cilvēks, kas slimības vai vecuma dēļ nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus
- slimnieks cilvēks, kas slimo
- alāliķis cilvēks, kas slimo ar alāliju
- astmatiķis cilvēks, kas slimo ar astmu
- cukurslimnieks cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis
- epileptiķis cilvēks, kas slimo ar epilepsiju
- krītonis cilvēks, kas slimo ar epilepsiju jeb krītamo kaiti
- hemofiliķis cilvēks, kas slimo ar hemofiliju
- histēriķis cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks
- hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību
- šņupdeguns cilvēks, kas slimo ar iesnām
- ausnieks cilvēks, kas slimo ar kādu auss slimību
- plaušnieks cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi)
- plaužnieks cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks
- kleptomāns cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju
- kretīns cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1)
- maniaks cilvēks, kas slimo ar māniju (1)
- neirastēniķis cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks
- neiropāts cilvēks, kas slimo ar neiropātiju
- neirotiķis cilvēks, kas slimo ar neirozi
- paralītiķis cilvēks, kas slimo ar paralīzi
- paranoiķis cilvēks, kas slimo ar paranoju
- psihastēniķis cilvēks, kas slimo ar psihastēniju
- rahītiķis cilvēks, kas slimo ar rahītu
- reimatiķis cilvēks, kas slimo ar reimatismu
- shizofrēniķis cilvēks, kas slimo ar shizofrēniju
- sifilitiķis cilvēks, kas slimo ar sifilisu
- sirdsslimnieks cilvēks, kas slimo ar sirds slimību
- mēnessērdzīgs cilvēks, kas slimo ar somnambulismu
- somnambulis cilvēks, kas slimo ar somnambulismu
- spitālīgs cilvēks, kas slimo ar spitālību
- spitālis cilvēks, kas slimo ar spitālību
- šizofrēniķis cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju
- aucērumnieks cilvēks, kas slimo ar tuberkulozi
- herētiķis cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris
- bleņķeris cilvēks, kas staigā apkārt, slinko
- amatnieks cilvēks, kas strādā (zinātnē, mākslā u. tml.) bez radošas ierosmes, arī bez talanta
- okstoņa cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā
- okstonis cilvēks, kas svešā vietā visur paslepus izstaigā, izskata, izprašņā
- mistiķis cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam
- revolucionārs cilvēks, kas tiecas panākt tūlītējas, straujas pārmaiņas kādā zinību jomā, tehnikā, mākslā u. c. nevairīdamies no radikālām metodēm
- asinssūcējs cilvēks, kas tīko slepkavot, spīdzināt; nežēlīgs ekspluatators
- sandvičs cilvēks, kas uz krūtīm un muguras nēsā reklāmas un sludinājumus
- estēts cilvēks, kas uztver mākslas darbu formu atrauti no idejiskā satura
- spaidītājs cilvēks, kas vārdojot masē, lai ārstētu (slimību, slimo ķermeņa daļu)
- plāngaldiņa urbējs cilvēks, kas veic nenozīmīgu darbu; arī sliņķis
- blazdars cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- blazders cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- tradicionālists cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām
- zambo cilvēks, kura dzīslās rit indiāņa un afrikāņa vai metisa un mulata asinis
- ķeceris cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos)
- ačkis cilvēks, kurš slikti redz
- badadzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu
- ekumene Cilvēku apdzīvotā zemeslodes daļa
- dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā
- mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
- smerdakli Cilvēku mēsli
- ankilostomoze Cilvēku un dažu zīdītāju slimība, ko izraisa organismā parazitējoši velteniskie tārpi
- trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
- trakumsērga cilvēku un dzīvnieku akūta infekcijas slimība, kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi; izraisa _Rhabdoviridae_ dzimtas _Lyssavirus_ ģints vīrusi
- tuberkuloze Cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko izraisa baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, kaulus, ādu, locītavas, limfmezglus
- fascioloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina sūcējtārpi; helmintoze
- tripanosomoze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina tripanosomas
- trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā
- trihinelloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas
- trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas
- trihomonoze cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihomonas (_Trichomonas vaginalis_); trihomoniāze
- cestodozes Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimības - helmitozes, ko ierosina lenteņi (cestodes)
- akariozes Cilvēku un dzīvnieku parazitārās slimības, ko ierosina ērces
- helmintoze Cilvēku un dzīvnieku slimību grupa, ko ierosina dažādi parazītiskie tārpi
- himenolepidoze Cilvēku, arī dažu grauzēju (peļu, žurku, kāmju) un putnu invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi; helmintoze
- anaglifs Ciļņa griezums antīkajā mākslā
- popenis Cinis, sūnains paugurs purvā vai slapjā pļavā
- konkurēt Cīnīties par izdevīgākiem preču ražošanas un realizēšanas apstākļiem, par vislielākās peļņas iegūšanu (par privātiem preču ražotājiem, kapitālistiem, to apvienībām vai kapitālistiskajām valstīm)
- cinksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa
- činksla Cinkslis - kājas aizmugurējā daļa
- melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu)
- palaistrika Cīņas māksla, vingrošana, ģimnastika
- Carex caespitosa ciņu grīslis
- šaurlapu dievkrēsliņš ciprešu dievkrēsliņš
- Euphorbia cyparissias ciprešu dievkrēsliņš
- cīpsteles cīpsla
- dzīsla cīpsla
- cīkara Cīpsla
- cimsla Cīpsla
- dzīpsla Cīpsla
- dzīpsle Cīpsla
- dzīpstala Cīpsla
- cimslis Cīpsla (gaļā)
- dzīkstele Cīpsla gaļā
- lēna Cīpsla gaļā
- cenkste Cīpsla pacelē
- džīpstala Cīpsla, dzīsla
- stīga Cīpsla, dzīsla
- stīgra Cīpsla, dzīsla
- tendo Cīpsla, dzīsla
- cīpstala Cīpsla; dzīsla
- čīpstala Cīpsla; dzīsla
- cīpstele Cīpsla; dzīsla
- krimslas cīpslaina gaļa
- skrīpsti Cīpslaina gaļa
- cimslains Cīpslains
- cīpatains Cīpslains
- cīpstalains Cīpslains
- cīpstalaiņš Cīpslains
- dzīpslains Cīpslains
- čīpslains Cīpslains, dzīslains
- džīpstalains Cīpslains, dzīslains
- cīpatas Cīpslas
- cīpšļi Cīpslas
- peridesmīts Cīpslas apvalka iekaisums
- tenolīze Cīpslas atbrīvošana no saaugumiem
- ģergsts Cīpslas iekaisums
- ģerkste Cīpslas iekaisums
- tendinīts Cīpslas iekaisums
- tenonektomija Cīpslas izgriešana
- čīksts Cīpslas izmežģījums (plaukstas locītavā)
- nītis Cīpslas locītavās
- tendovaginīts Cīpslas maksts iekaisums
- tenosinovektomija Cīpslas maksts izoperēšana
- tekostegnoze Cīpslas maksts sašaurināšanās
- ksantosarkoma Cīpslas maksts vai aponeirozes milzu šūnu sarkoma, kurā ir ksantomšūnas
- censeles Cīpslas pacelē
- osteodesmoze Cīpslas pārkaulošanās
- tenonostoze Cīpslas pārkaulošanās
- tenodēze Cīpslas piestiprināšana jaunā vietā
- fasciodēze Cīpslas piešūšana citai fascijai vai cīpslai
- tenalģija Cīpslas sāpes
- tenorāfija Cīpslas sašūšana
- tenomioplastika Cīpslas un muskuļa kombinēta plastika, cīpslas un muskuļa pārstādīšana
- stiegras Cīpslas, dzīslas
- stigras Cīpslas, dzīslas
- conjunctiva Cīpslene
- sklēra Cīpslene, acs ābola apvalka necaurspīdīgā daļa
- sklerektomija Cīpslenes gabaliņa izgriešana, ārstējot glaukomu
- sklerotomija Cīpslenes pārgriešana
- čīksts cīpslu izmežģījums (plaukstas locītavā)
- tendomucīns Cīpslu mucins
- prestidižitācija Cirka (estrādes) mākslas veids - dažādu, uz pirkstu un plaukstu veiklību pamatotu triku demonstrēšana
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību
- akrobātika Cirka mākslas žanrs
- dresūra Cirka mākslas žanrs - uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes)
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir veikla manipulācija ar priekšmetiem vai līdzsvara demonstrējumi uz virves
- kumēdiņu rādītāji cirka mākslinieki, aktieri
- cirkačs Cirka mākslinieks
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā
- stieples (arī virves) dejotājs cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves)
- virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples)
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus
- klauns Cirka vai pantomīmas mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids - šķietamu brīnumu demonstrēšana
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus
- poradenīts Cirkšņa limfmezglu slimība, kam raksturīga mazu abscesu veidošanās
- orhiocēle Cirkšņa trūce, kuras maiss noslīdējis sēklinieku maisiņā; sēklinieka pietūkums
- vividifūzija Cirkulējošu asiņu pakļaušana dialīzei ārpus organisma un atgriešana organismā bez pakļaušanas gaisa vai kaitīgai ietekmei; šo principu izmanto dialīzē ar mākslīgo nieri
- Cir Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Circinus Cirkulis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- čirkse Cirslis
- cirkslis Cirslis
- cirksns Cirslis
- cirkstiņš Cirslis
- cirslītis Cirslis
- cirklis Cirslītis
- šnicere Cirslītis
- šņīpars Cirslītis
- šņīpstere Cirslītis
- urvilka Cirslītis
- ķirtupelis Cirslītis; meža cirslis ("Sorex araneus")
- organizētā cirsma cirsma, kurā ir iezīmētas slejas, izveidots kokmateriālu pirmējā transporta ceļu tīkls un ierīkota augšgala krautuve
- lielais ūdens cirslis ciršļu suga ("Neomys fodiens"), kas dzīvo ūdens malā, nevairās arī peldēt, Latvijā aizsargājama; Lielais ūdenscirslis
- joslu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz vidējā koka augstumu
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236. g.
- finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki
- pneimocistogrāfija Cistogrāfija pēc gaisa ievadīšanas urīnpūslī
- panendoskops Cistoskopa modifikācija, ar ko var apskatīt gan urīnpūsli, gan urīnizvadkanālu
- hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas
- ksenolīts Cita ieža atlūzu ieslēgums magmatiskā iezī
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus
- klusiņām Citiem nezinot; paslepus
- klusiņi Citiem nezinot; paslepus
- klusītēm Citiem nezinot; paslepus
- klusītiņām Citiem nezinot; paslepus
- klusu Citiem nezinot; paslepus
- klusībā citiem nezinot; tā, ka nepievērš citu uzmanību; slepeni
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu
- ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis
- endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis
- citotoksikoze Citotoksīna radīts slimīgs stāvoklis
- citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu
- itrols Citronskābais sudrabs, balts pulveris, grūti šķīst ūdenī; antiseptisks līdzeklis skalošanai un iešļircināšanai pret gonoreju un acu slimībām
- piedauzības akmens citu neapmierinātības, pārmetumu iemesls
- punktācija Civiltiesībās nesaistoša norma par nākotnē slēdzamu līgumu
- COM ports COM pieslēgvieta
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
- coņ Coņ, nu! - sauciens, ar kuru nomierina govi, slaucot
- gļotskābe COOH(CHOH)4COOH, divvērtīga skābe, balts kristālisks pulveris, ko iegūst oksidējot piencukuru, galaktozi, kā arī daudzas gumijas šķirnes ar puskoncentrētu slāpekļskābi
- cūcīna Cūciņa (slimība)
- epidēmiskais parotīts cūciņa, akūta infekcijas slimība, kuras pazīmes ir pieauss dziedzeru pietūkums, paaugstināta temperatūra un vispārējs nespēks
- vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai
- remontcūka Cūka, kuru audzē veco, neproduktīvo vaislas cūku nomaiņai
- cībari Cūku bēru ēdiens, kas tiek pagatavots no mazajiem gabaliņiem, kas cūkas sadalot kur nekur atkrīt, kā cīpslām, nierēm, aknām utt., ko visu saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam izkusušos taukus nosmeļ un atlikušos sausumus ēd ar maizi vai kartupeļiem
- metastrongiloze Cūku invāzijas slimība, ko ierosina specifiskas nematodes
- sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte
- aizauši Cūku slimība - aizauss dziedzeru iekaisums
- laukas Cūku slimība, mandeļu iekaisums, sarkanā kaite
- cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs
- diabētiskā koma cukurslimības koma
- paradiabēts Cukurslimības pazīmes bez poliūrijas vai glikozūrijas
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
- nelaisks Čakls, tāds, kas nav slinks
- dzemdētājgliemeži Čaula brūna vai pelēka, vilciņveidīga, ar 3 tumšām, spirāliskām joslām, augstums - <40 mm, dzīvdzemdētāji, saldūdeņos; Latvijā 2 sugas
- čechoslovaki Čehoslovaki
- čehoslovāki Čehoslovākijas (1918-1993) pamatiedzīvotāji - čehi un slovāki
- ČTK Čehoslovakijas informācijas aģentūra (čehu "Československa tiskova kancelar")
- ČSR Čehoslovakijas Republika
- ČSSR Čehoslovakijas Sociālistiskā Republika
- jaunčehi Čehu Nacionālās partijas radikālā spārna pārstāvji (ofic. nos. - Nacionālā brīvdomātāju partija, dib. 1874.); 1918. g. iekļāvās Čehoslovakijas Nacionāldemokrātiskajā partijā
- omladina Čehu strādnieku un studentu slepena organizācija 19. gs beigās ar nacionālu un pa daļai radikāli sociālistisku raksturu
- panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm
- machaons Čemurziežu dižtauriņš ("Papilio machaon") dienas tauriņu suga sēradzelteniem, melni plankumotiem un dzīslotiem spārniem, bet pakaļspārni arī ar zili zvīņotu lentu un rūsbrūnu plankumu
- vairoglape Čemurziežu dzimtas ģints ("Hydrocotyle"), daudzgadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar apaļām vai nierveida lapām, ziedi galviņveida čemuros vai pa 2-3 mieturos, \~75 sugas (gk. dienvidu puslodē), Latvijā konstatēta 1 suga
- Mazais Beirams četras dienas ilgi islāmticīgo svētki 70 dienas pēc Lielā Beirama; upursvētki
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai
- slipa rati četrriteņu metāla konstrukcija, kas pārvietojas pa slipa sliedēm; trulis, platform; vagonete
- nošļaupts jumts četrslīpju jumts ar pilnām plaknēm visās četrās ēkas pusēs (bez zelmiņiem)
- astroīda Četrstarainas zvaigznes veida līkne, kuru apraksta aploces punkts, ja tā bez slīdēšanas veļas pa citas nekustīgas aploces iekšmalu (šai otrai aplocei ir četrkārt lielāks rādiuss nekā pirmajai)
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē
- Eiseniella tetraedra četršķautņu slieka
- Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums
- epifiziopātija Čiekurveida dziedzera slimība
- pinealopātija Čiekurveida dziedzera slimība
- zebīt Čiept, zagt, slepeni pakampt
- Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu
- činkvečentisti Činkvečento laikmeta mākslinieki
- čirkināt Čirkatām slaukt (govi)
- žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
- kontrforss čuguna spraislis lielkalibra enkurķēdes katrā loceklī deformācijas novēršanai
- gultņu materiāli čuguni ar grafīta ieslēgumiem, bronzas, alvas, svina un cinka sakausējumi, t. s. babīti, kaprons, teflons, koka plasti – materiāli ar mazu slīdes koeficientu, lielu nodilumizturību, spiedes un temperatūras noturību
- kaļamais čuguns čuguns, ko iegūst, ilgstoši augstās temperatūrās atkvēlinot baltā čuguna lējumus (notiek karbīda sadalīšanās un grafīta kristalizācija pārslu veidā); tā rezultātā čuguns saglabā stiprību, iegūst nelielu plastiskumu
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
- čūkšļains Čūkslains
- čūsklains Čūkslains
- čūskliena Čūkslājs
- čūksliena Čūkslājs - sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām aizaugusi, slīkšņaina vieta
- čuksts Čūkslis
- čunkstēt Čūkstēt (par slapju kurināmo)
- švīkstēt Čukstēt, kaut ko slepus runāt
- aizčukstēt Čukstus aizslīdēt
- pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni)
- šankrs Čūla uz dzimumorgāniem venerisku slimību gadījumos
- PUD Čūlas slimība (angļu "peptic ulcer disease")
- apčurāt Čurājot apslapināt; apurinēt
- nočurāt Čurājot noslapināt
- ehidnīns Čūsku inde vai slāpekli saturoša tās pamatviela
- čūslenis Čūsliens
- čuslijs Čuslis 2
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
- kurināms Dabā atrodama vai mākslīgi iegūta viela, ko dedzina, lai iegūtu siltumu, siltuma enerģiju
- minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā un subarktiskajā joslā (galvenokārt ziemeļu puslodē) un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, augsts gaisa mitrums, īss veģetācijas periods
- Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm
- Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
- Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
- Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
- Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
- Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
- Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
- Maizezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Umurgas pagastā, platība - 65 ha, izveidots 1999. g., lai aizsargātu minerālvielām nabadzīgās augtenēs augošos augus, neskartos purvus un slīkšņas
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
- Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
- Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
- Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
- Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
- Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
- Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
- Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
- Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- Piejūras zemiene dabas rajons, kas aizņem 6-25 km platu joslu Baltijas jūras piekrastē un 2-20 km platu joslu Rīgas līča piekrastē 490 km garumā, platība — 594400 ha
- apsaimniekotājs dabas resursu nodokļa maksātājs vai komercsabiedrība, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju, organizē un koordinē attiecīgo atkritumu savākšanu un pārstrādi vai reģenerāciju vai arī izvešanu pārstrādei vai reģenerācijai uz citām valstīm, ievērojot vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pārstrādes vai reģenerācijas apjomus
- Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
- Austrumfrīzlande dabas teritorija Vācijā (_Ostfriesland_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumu daļā
- Inčukalna pazemes gāzes krātuve dabasgāzes glabātava Inčukalna, Siguldas un Sējas pagasta teritorijā, kas darbojas kā maģistrālo gāzes vadu sistēmas gāzesapgādes regulators, gāze tajā tiek iesūknēta vasarās, lai to izmantotu rudenī un ziemā, kad maģistrālie gāzes vadi ir stipri noslogoti
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā)
- gvano dabīgā veidā sadalījušies jūras putnu vai sikspārņu ekskrementi, kas satur ievērojamu daļu slāpekļa un fosfora savienojumu; ļoti augstvērtīgs mēslojums
- asfaltlaka Dabiska vai mākslīga bituma šķīdums organiskā šķīdinātājā
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi
- bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
- grote Dabiska vai mākslīgi izveidota ala, arī atsevišķa alas daļa, nozarojums
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne
- akmensmateriāli Dabiskas izcelsmes (dolomīts, smilšakmens) vai mākslīgi izgatavoti (betons, dzelzsbetons) cieti materiāli, ko lieto par rūpnieciskām izejvielām vai būvmateriāliem
- zelta rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt zeltu; galvenā nozīme ir tīrradņa dzīslu vai kliedņu zeltam, kā blakusproduktu to iegūst arī no vara un polimetālu rūdām
- kāpnes Dabiskas terases vai mākslīgi iedobumi (arī robi) stāvā virsmā (klintī, nogāzē u. tml.)
- biomateriāli Dabiskas un mākslīgas izcelsmes materiāli, ko var izmantot bojātu cilvēka audu un orgānu aizstāšanai, neradot kaitējumu organismam
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
- patvēruma vietas dzīvniekiem dabiskas vai mākslīgi veidotas vietas, kur meža dzīvnieki var netraucēti uzturēties; tās nepieciešamas normālu dzīvības funkciju veikšanai — ligzdošanai, mazuļu dzemdēšanai un audzēšanai, kā arī lai izvairītos no plēsējiem
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
- katakombas Dabiski vai mākslīgi apakšzemes labirinti
- ar mežu apklātas zemes dabiski vai mākslīgi izcēlušās audzes
- antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
- būvakmeņi Dabiskie akmens materiāli un mākslīgie akmeņi, ko lieto celtniecībā
- apatīti Dabiskie fosformēsli, zemes izrakteņi; lieto apvidos, kas atrodas tuvāk to iegūšanas vietām
- homogenizācija Dabisko (piem., piena) un mākslīgo (piem., majonēzes) pārtikas emulsiju dispersijas pakāpes palielināšana pārtikas rūpniecībā
- bitumlakas Dabisko vai mākslīgo bitumu šķīdumi organiskos šķīdinātājos
- pļava Dabisko vai sēto zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsā, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega
- akmens plātne dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- akmens plātnes dabisks akmensmateriāls, ko iegūst, mehāniski apstrādājot (zāģējot, skaldot, slīpējot, pulējot) dabiskos iežus (akmeņus)
- gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis
- helioterma dabisks vai mākslīgs ārstnieciskos nolūkos izveidots, atklāts nātrija hlorīda ūdens baseins ar 38-40⁰ C temperatūru
- kurināmais Dabisks vai mākslīgs organiskas dabas materiāls, kuru sadedzinot, iegūst siltuma enerģiju
- dobums Dabisks vai mākslīgs pasekls padziļinājums (kādā virsmā)
- dzīvs zieds dabisks zieds; pretstats: mākslīgs zieds
- brīvs Dabisks, nepiespiests, bez sasprindzinājuma; arī nemākslots
- svabads Dabisks, nepiespiests, nemākslots; arī atklāts, vaļsirdīgs; brīvs (5)
- spridzināšana Dabisku vai mākslīgu materiālu kontrolējama sagraušana vai pārveidošana, to struktūras, īpašību vai formas mainīšana ar sprādzienu
- ūdenskritumu kaskāde dabisku vai mākslīgu ūdenskritumu sērija, kas rodas, ūdenim plūstot pa terasveidīgu vairākpakāpju gultni
- bardana Dadža sakne, ko ievāc no atsevišķu pasugu augiem, uzlējumu plaši lietoja pret ādas slimībām, reimatismu un sifilisu, sevišķi kā matu audzēšanas līdzekli
- daiļruna Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana
- deklamācija Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna
- daiļlasīšana Daiļdarba māksliniecisks priekšnesums; daiļruna
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai
- garīga barība daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku
- gara (arī garīga, garīgā) barība (arī maize) daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī [teika]{s:1835}, [leģenda]{s:1834}
- satīra Daiļliteratūras, tēlotājas mākslas darbs, kur izmantots šāds tēlojuma veids
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.) mākslas tēlos
- piruete Daiļslidošanā - ātrs apgrieziens uz slidas purngala
- flips Daiļslidošanā - lēciens ar apgriezieniem gaisā
- aksels Daiļslidošanā un skrituļslidošanā - lēciens ar pusotru apgriezienu un piezemēšanos uz pretējās kājas
- dejas uz ledus daiļslidošanas disciplīna - deju izpilde uz ledus ar slidām
- ngadži Dajaku cilšu grupa, dzīvo Kalimantānas dienvidos (Indonēzijā), valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, animistiski ticējumi, stipra islāma ietekme; olongadži
- sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi
- dakškas dakšas smagumu celšanai, mazās mēslu dakšas
- klauva Dakšveida ierīce gafeles priekšgalā ar kuras palīdzību tā slīd gar mastu un turas pie tā
- slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums
- slāņojums Dalījums slāņos (3); slāņu kopums
- kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt
- kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām); dalot, virzot līdzināt plānākā slānī
- drupināties Dalīties nelielās daļās (par ko irdenu, trauslu)
- drupt Dalīties nelielās daļās (piemēram, par ko irdenu, trauslu)
- slāņoties Dalīties slāņos (3); kļūt tādam, kurā veidojas slāņi
- magnētiskā lauka izkliede daļa no kopējās magnētiskās plūsmas, kas ārpus magnētiskās serdes noslēdzas gaisā vai kas nav "saķēdēta" ar visiem magnetizēšanas tinuma vijumiem
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- uranokoloboma Daļēja cieto aukslēju šķeltne
- tenotomija Daļēja vai pilnīga cīpslas pārgriešana, lai cīpslu saīsinātu vai pārvietotu
- parafāzija Daļējas afāzijas veids, kad slimnieks runājot izlaiž atsevišķas skaņas vai vārdus vai aizvieto tos ar citiem
- pustīšām daļēji (pa pusei) ar (slēptu) nolūku
- piesegt daļēji apslēpt
- pieslēpt daļēji apslēpt (parasti kādu defektu)
- pusatklāts daļēji atklāts, neslēpts
- pleistons daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums
- iezelēt daļēji noslienāt košļājot
- atslogot daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu
- atslogoties daļēji samazināt slodzi, darbības apjomu
- pusslims daļēji slims, tāds, kas nav pilnīgi vesels
- sociogēnās augsnes daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās
- pusmākslīgs Daļēji, pa pusei mākslīgs, pa pusei mākslots
- pussūdu Daļēji, pa pusei mēslu
- hipnoze Daļējs miegs, kas mākslīgi izraisīts cilvēkam (piemēram, ar attiecīgiem vārdiem, cita cilvēka ietekmi) vai dzīvniekam
- darba nespēja daļējs vai pilnīgs darba spēju zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ
- darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspējas zaudējums slimības, nelaimes gadījuma vai citu iemeslu dēļ
- semiveģetārisms Daļējs veģetārisms - uzturs kurā tiek izslēgts kāds noteikts gaļas veids, piemēram, "sarkanā gaļa", un tiek lietota cita veida gaļa
- koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
- Walrode Dambenieku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- grambāt Dangāt, sliedēt
- grambot Dangāt, sliedēt
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā)
- darba devēja uzteikums darba devēja rakstveida paziņojums darbiniekam par noslēgtā ar viņu darba līguma izbeigšanu
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos
- zvīra Darbā lēnīgs cilvēks, sliņķis
- darbinieku skaita samazināšana darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā
- zilā lapa darba nespējas, arī slimības lapa
- glāmāt Darbā slinkot, nesteigties
- božāties Darbā slinkot, neveiklam būt
- boža Darbā slinks, neveikls cilvēks
- pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
- stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks
- stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis
- dārza zāģi darbarīki augļu koku vainagu retināšanai, sausu vai slimību bojāto zaru izzāģēšanai
- ķeksis Darbarīks ar līkiem zariem, piemēram (mēslu) izgrābšanai, izkraušanai (no vezuma)
- montāžas instruments darbarīks montāžas darbu veikšanai, piemēram, uzgriežņu atslēga, āmurs u. c.
- sliepne Darbarīks sliepnēšanai; špaktele
- špaktele darbarīks špaktelēšanai; sliepne; paletes nazis; krāsotāja lāpstiņa
- steptests Darbaspēju, trenētības pārbaude ar kāpšanas-nokāpšanas slodzi
- atslēgšana darbība --> atslēgt
- slēpšanās darbība --> slēpties
- slidošana darbība --> slidot
- publicēšana darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība
- triks darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā)
- primārā profilakse darbība, kas tiek veikta ar mērķi novērst slimības vai sociālās problēmas rašanās cēloņus
- hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas)
- konkludenta darbība darbība, kuras sekas ir līguma slēgšana; izpaužas vārdos neizteiktā gatavībā noslēgt līgumu
- apslēpšana darbība, process --> apslēpt
- atslogošana darbība, process --> atslogot
- denunciācija darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums apsūdzēšanas nolūkā
- izslēgšana darbība, process --> izslēgt (4)
- izslēgšana darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana
- konjugācija darbība, process --> konjugēt (3); infuzoriju dzimumprocess - divu organismu īslaicīga savienošanās, apmainoties ar kodolu ģenētisko materiālu
- noslīde darbība, process --> noslīdēt (5)
- noslīde darbība, process --> noslīdēt (7)
- pārdislokācija darbība, process --> pārdislocēt, pārdislocēties
- pārslēdze darbība, process --> pārslēgt (1)
- saslēdze darbība, process --> saslēgt(1)
- slīde darbība, process --> slīdēt (1)
- mocīšana Darbībās nolūkā radīt ciešanas cilvēkam, ilgstoši liedzot ēdienu, dzērienu, brīvību vai citādā veidā, kas apdraud dzīvību vai izsauc smagu saslimšanu
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze
- aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās)
- liekamais darbības vārds darbības vārds, kas izsaka darbības cēloņa vai iemesla nozīmi
- dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā)
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē)
- darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
- neizpaušanas pienākums darbiniekam ir pienākums neizpaust viņa rīcībā nonākušo informāciju, kas ir darba devēja komercnoslēpums
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija
- svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
- darba ņēmējs darbinieks; līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu
- papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki
- slīpmašīna Darbmašīna materiālu slīpēšanai, galvenokārt virsmu raupjuma mazināšanai; galvenās izpildietaises ir darbvārpsta - slīpripas griešanai, suports un galds - padevei
- tēsējmašīna Darbmašīna tēšanai; galvenās sastāvdaļas ir slīdnis (tēsējinstrumenta pārvietošanai) un galds (apstrādājamā ķermeņa pārvietošanai)
- grieznes Darbmašīna vai darbarīks materiāla nogriešanai ar paralēliem, slīpiem (giljotīngrieznes) vai diska asmeņiem
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1)
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks)
- pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
- pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi)
- sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
- breņģēt Darboties pa slapju vietu
- breņģēties Darboties pa slapju vietu
- dejot Darboties par baleta mākslinieku (kādā mākslas iestādē), būt par dalībnieku (kādā deju kolektīvā)
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz
- maize bez garozas darbs bez grūtuma; labums bez sliktuma
- opus Darbs, mākslas darbs, skaņdarbs; sacerējums
- pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde
- izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar reljefētu (kameja) vai iegrieztu (intalja) miniatūrattēlu; senos laikos gemmas izmantotas par zīmogiem, īpašuma zīmēm, amuletiem, rotaslietām
- kabošons Dārgakmens, nevis šķautnains, bet reljefi noslīpēts no vienas vai divām pusēm
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija
- rebe Darījums (slepens, nesolīds)
- terminētais darījums darījums, kas ir slēgts uz kaut kādu termiņu (nākotnē), kā juridisks termins tas ir pretstatā nosacījuma darījumam
- simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma
- biržas darījums darījums, kas noslēgts biržas zālē biržas sanāksmes laikā publiskā izsolē, kurā piedalās brokeri, dīleri un biržas apmeklētāji, kuriem ir tiesības piedalīties biržas darījumos
- konsensuāls līgums darījums, kas skaitās noslēgts ar vienošanās brīdi neatkarīgi no tā, vai abas puses to izpilda noslēgšanas brīdī vai vēlāk
- aizdevums darījums, ko noslēdz aizdevējs un aizņēmējs
- blēņoties darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu
- godu izglābt darīt (ko), rīkoties, lai novērstu apstākļus, situāciju, kas kaitē kāda godam, labajai slavai
- junnēt darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu
- mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām
- zapadlo darīt kaut ko sliktu
- leskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
- loskāt darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu)
- vargaņiķ darīt slēptus darbus
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- paust darīt zināmu (ideju, pārdzīvojumu u. tml.) mākslas darbā, tā sastāvdaļās
- paudēt darīt zināmu, izsludināt
- pārslēdzējs darītājs --> pārslēgt
- slāpētājs darītājs --> slāpēt
- slaucējs darītājs --> slaukt
- slēdzējs darītājs --> slēgt
- slidotājs darītājs --> slidot
- sludinātājs darītājs --> sludināt
- saliktais tranzistors Dārlingtona slēgums
- Euphorbia peplus dārza dievkrēsliņš
- zemeskrēsliņš Dārza dievkrēsliņš ("Euphorbia peplus")
- melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem)
- dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
- tiešās piekļuves datne datne, kuras ierakstiem piekļuvi nosaka ar adreses vai atslēgvārda palīdzību
- datnes atribūts datnei pievienota iezīme, kas apraksta un nosaka tās statusu vai izmantošanas veidu, piemēram, piederību lasāmajām vai arhīva datnēm, kā arī to, vai tā ir sistēmas, direktorija vai apslēptā datne
- datnes uzturēšana datnes atjaunināšana, pievienojot, izmainot vai izslēdzot no tās datus
- avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst
- datu validācija datora atmiņā vai dokumentos glabājamo datu atbilstības pakāpes reālajam atspoguļojamo objektu stāvoklim pārbaude, kas nodrošina pārbaudāmo datu atbilstību noteiktajām specifikācijām, un izslēdz neparedzētu rakstzīmju un datu tipu izmantošanu vai novirzes no uzdotajiem lauku garumiem
- gaistoša atmiņa datora atmiņa, kas zaudē datus, ja tiek atslēgta enerģijas padeve
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu
- reģistrs Datora atmiņas ātrdarbīgs elements, kas paredzēts datu īslaicīgai uzglabāšanai
- galviņievilkšana Datora cietā diska galviņu fiksēšana pozīcijā, kas izslēdz plates virsmas bojāšanos, diskdzini pārvietojot
- datņkope Datora datņu sakārtošana, t. sk., īslaicīgo datņu un dublējumdatņu dzēšana, atmiņas sadrumstalotības likvidēšana
- aukstā sāknēšana datora iedarbināšana, sākot ar barošanas sistēmas ieslēgšanu un operētājsistēmas ielādi
- tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
- vīrišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kas ar spraudņu palīdzību ļauj kabeli saslēgt ar sievišķo savienotāju
- sievišķais savienotājs datora kabeļa pieslēgvietas konstrukcija, kuras ligzdas izvietotas atbilstoši vīrišķā savienotāja spraudņu izvietojumam
- universālais asinhronais raiduztvērējs datora komponents, kas apstrādā asinhronos sakarus, un tāds ir katram iekšējam modemam, kā arī katram datoram seriālo pieslēgvietu pārvaldībai
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
- pēcprocesors Datora programma, ar ko veic datu apstrādes noslēguma operācijas
- izpildāma programma datora programma, kas gatava palaišanai noteiktā datorā. Lai programma būtu izpildāma, tā iepriekš jāpārtranslē attiecīgā datora mašīnvalodā
- saišu redaktors datora programma, kas paredzēta vienota ielādes moduļa izveidošanai no viena vai vairākiem neatkarīgi translētiem ielādes vai objektmoduļiem, kā arī šķērsatsauču likvidēšanai starp moduļiem
- virtuālā realitāte datorā veidota mākslīga trīsdimensiju vide, kas rada realitātes ilūziju
- datorvide Datorā veidota mākslīga vide informācijas apstrādei un glabāšanai
- lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
- vandaļi datorprogramma, kas veic slepenu vai ļaunprātīgu darbību, piemēram, atšifrē lietotāja paroli, īsteno pieeju neatļautiem datiem vai dzēš cieto disku
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- kompjūtertomogrāfija Datortomogrāfija - diagnostikas metode dažādu orgānu slāņu attēlu ieguvei ar datora palīdzību
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim
- interfeisa datu bloks datoru tīklā - datu bloks, kas tiek pārsūtīts starp kāda slāņa un tā augšējā blakusslāņa entītijām caur apskatāmā slāņa servisa piekļuves punktu
- slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
- izsaucamais lietotājs datoru tīkla servisa lietotājs, ar kuru izsaucējlietotājs vēlas dotajā slānī nodibināt savienojumu
- izsaucējlietotājs Datoru tīkla servisa lietotājs, kurš iniciē dotā slāņa savienojuma nodibināšanu
- gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu
- gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā
- objekts datoru tīklos - kopēja mērķa sasniegšanai saistītas viena slāņa funkcijas
- intelektuālo sistēmu teorija datorzinātnes apakšnozare, kas aptver mākslīgā intelekta teorētiskās atziņas, tehnikas un tehnoloģijas; tā pētī intelektuālo sistēmu uzbūves principus, struktūras, funkcionalitāti, darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus un izstrādāšanas metodoloģiju, lai radītu sistēmas, kas spēj uztvert apkārtējo pasauli, spriest par to un racionāli tajā darboties
- mākoņdatošana Datu apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja dati tiek glabāti un apstrādāti dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā aplūkojamais funkcionālais bloks strādā neatkarīgi no tā, vai tas ir pieslēgts sistēmai vai arī atslēgts no tās. Sistēma tā darbību nevada
- datizrace Datu bāzes datu analīze, kas paredzēta apslēptu sakarību meklēšanai kādā datu grupā
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
- piekļuves ātrums datu pārraides ātrums lietotāja piekļuves kanālā, kas nosaka maksimālo ātrumu, ar kādu gala lietotājs var iesūtīt datus kadru retranslēšanas tīklā
- ķēžu komutācija datu pārraides ceļa izveides metode, kas paredz veidot savienojumu no ķēdē saslēgtiem sakaru posmiem; līniju komutācija
- caurspīdīgums datu pārraides sistēmās - datu pārraides režīms, kurā dati var saturēt jebkuras rakstzīmes, t. sk. izmantot pārraides vadības rakstzīmes, un ir izslēgta iespēja, ka uztverošajai ierīcei vai programmai rodas grūtības šo datu interpretēšanā
- bitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas nosaka kadra formātu ar fiksētu vadības simbolu izvietojumu
- baitorientēts protokols datu posma slāņa protokols, kas stingri nefiksē vadības simbolu izvietošanu kadrā; šo simbolu interpretācija ir atkarīga no izmantojamā koda
- saistīts saraksts datu saraksts, kurā elementu secība uzdota ar norādēm, kas ieslēgtas pašos saraksta elementos
- digitālā aploksne datu šifrēšanas metode, kas izmanto gan publiskās, gan privātās atslēgas metodes
- pārbraukties daudz braucot kļūt vājam un slimam
- pieraudāt daudz raudot, padarīt slapju (ko)
- sagodēt daudz slavēt, cildināt
- iedaudzināt daudz un plaši iestāstīt; izslavēt, reklamēt
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt, saslavināt
- saslavēt Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām
- desmitcīņa Daudzcīņa desmit disciplīnās (100 m skrējienā, tāllēkšanā, lodes grūšanā, augstlēkšanā, 400 m skrējienā, 110 m barjerskrējienā, diska mešanā, kārtslēkšanā, šķēpa mešanā un 1500 m skrējienā); dekatlons
- kukaiņēdājs augs daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule
- ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās
- famozs Daudzināts, pazīstams, slavens
- slēgaļāt Daudzkārt nesekmīgi mēģināt aizslēgt
- vairākkārtām Daudzkārtīgi, kārtās slāņots
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā)
- Euphorbia polychroma daudzkrāsu dievkrēsliņš
- nesējraķete Daudzpakāpju raķetes dzenošā pakāpe (daļa), kas paceļ no planētas un ievada orbītā (piemēram, mākslīgos debess ķermeņus)
- fotojutīgs materiāls daudzslāņu materiāls, kurš maina savas fizikālās vai ķīmiskās īpašības gaismas iedarbības rezultātā
- ektoblasts Daudzšūnu dzīvnieka embrija ārējais šūnu slānis, ārējā dīgļlapa, ektoderma
- blastoderma daudzšūnu dzīvnieku dīgļa - pūslīša (blastulas) sieniņa, kas sastāv no vienas šūnu kārtas
- blastula Daudzšūnu dzīvnieku embrionālās attīstības stadija; dīgļa pūslis
- bvanga Daudzu afrikāņu cilšu "slepenā biedrība", kas nodarbojas ar dziedniecību
- sociālā medicīna daudzu sociālo un medicīnisko disciplīnu apvienojums, kas integrē sociālos un medicīniskos veselības slimības un invaliditātes aspektus, dodot iespēju iegūtās zināšanas lietot praktiski slimību profilaksē un rehabilitācijā
- multilingvisms Daudzvalodība, stāvoklis, kur indivīds, grupa, sociāls slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) vairāk nekā divas valodas
- kāpeklis Daudzžuburaina dakša, ar ko izkāpj no vezuma mēslus
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi
- Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
- Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka
- Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
- Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka
- Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze)
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve
- Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
- kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī
- mahrs Dāvana (nauda vai manta), kuru Islāmticīgs līgavainis dod līgavai, lai viņu laulība būtu likumīga
- burkšķiens Dažāda augstuma un stipruma troķšņus apvienojoša īslaicīga skaņa
- smiga Dažāda lieluma 1 vai 2 tipogrāfisko punktu biezs slēdzenis vārdu retināšanai un rindas izslēgšanai salikumā
- granulomatoze Dažādas etioloģijas hroniskas slimības, kam raksturīga granulomu veidošanās
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija
- vēzis Dažādas izcelsmes augu slimība
- križuļi Dažādas piestiprināmas rotaslietas
- gvaiša Dažādas zirgu kaites, slimības, miesas trūkumi
- izsitumi dažādi ādas un gļotādu pārveidojumi, kas sastāv no atsevišķiem, reizēm saplūdušiem elementiem (piemēram, plankumiņiem, mezgliņiem, pūslīšiem)
- adresēšanas shēmas dažādi adresēšanas veidi, ko izmanto gadījumos, kad adreses garums ir ļoti liels un to neērti ieslēgt komandā, vai arī kad nav nepieciešams norādīt reālo adresi
- ekskūzācijas dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
- impulsterapija Dažādu fizikālo faktoru (elektriskās strāvas, elektriskā un magnētiskā lauka, ultraskaņas u. c.) iedarbība uz slimnieka organismu atsevišķu, ritmisku, īslaicīgu impulsu veidā
- parkūrs dažādu fizisku aktivitāšu veids un mākslas žanrs, kurā izpildītājs veic dažādu šķēršļu pārvarēšanu urbānā vai citā šķēršļotā vidē
- sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
- neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms
- jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms
- drupināšana Dažādu materiālu sadrumstalošana gabalos, kuru izmēri lielāki par 5 mm; cietos un abrazīvos materiālus drupina ar spiešanu, stigros un plastiskos - ar spiešanu un bēršanu, trauslos - ar skaldīšanu un triecienu
- porakas Dažādu mēslu sajaukums
- porumi Dažādu mēslu sajaukums
- puromi Dažādu mēslu sajaukums
- borumi Dažādu mēslu sajaukums; porumi
- kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana, lai likvidētu slimību
- svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
- komposti Dažādu organisko vielu (augu atlieku, kūdras, kūtsmēslu, vircas) sadalīšanās produkts
- eklektisms Dažādu pagātnes stilu atdarināšana un savienošana 19. gs. arhitektūrā un mākslā
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- bronhomikoze Dažādu patoloģisku sēņu ierosināta bronhu slimība
- atjaunošanas cirtes dažādu paveidu pakāpeniskās cirtes (regulētā izlases cirte, grupu izlases cirte, joslu izlases cirte) pieaugušos, pāraugušos, aizsargājamos, saudzējamos un saimnieciskos mežos, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus dabiskās meža atjaunošanas norisēm (sēklinieku klātbūtne, labvēlīgāks mikroklimats saimnieciski vēlamo koku sugu paaugas augšanai)
- sinkrētisms Dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas
- digitālā plaisa dažādu sabiedrības grupu vai arī valstu vidū sociālekonomisku iemeslu dēļ pastāvošas atšķirības informācijas tehnoloģiju pieejamībā
- fusion Dažādu stilu, kultūru, ietekmju, virtuvju u. tml. sajaukums, mikslis
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīviem izteiksmes līdzekļiem
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums
- elaidīnreakcija Dažām augstākām nepiesātinātām šķidrām taukskābēm raksturīga reakcija slāpekļskābes iespaidā pārvērsties par cietiem kristāliskiem izomēriem
- pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
- robers Dažās kāršu spēlēs (bridžā, vistā) - noslēgta partijas daļa
- neofrēnija Dažas psihisko slimību formas agrā bērnībā
- Tūle dažkārt lietots Islandes nosaukums
- nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu
- apsarme dažu augu slimību simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja)
- fagoterapija dažu bakteriālu slimību ārstēšana ar specifiskiem bakteriofāgiem
- purda dažu islāma un hinduisma tautu praktizētā sieviešu izolēšana
- sabatisms dažu kristīgā protestantisma virzienu uzskats, ka svētdiena jāsvētī stingri kā sabats, jo to prasa Bībeles ceturtais bauslis
- skeletēšana dažu kukaiņu kāpuru barošanās veids: kāpuri izēd lapas mīkstumu, bet dzīslas atstāj neskartas
- paidogeneze dažu kustoņu spēja vaisloties jau kāpuru veida
- manna dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos)
- cisticerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī
- hlamidospora dažu mikroskopisko sēņu vairošanās orgāns; spora, kas ieslēgta divos apvalkos
- denārijs dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos
- minerālterapija dažu slimību ārstēšana, izmantojot dārgakmeņu vai pusdārgakmeņu īpašības
- dipsoterapija dažu slimību ārstēšana, stingri ierobežojot uzņemamā šķidruma daudzumu
- tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
- periplasts dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas
- landgrāfs dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls
- Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- Strēlnieks debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Sgittarius"; saīsinājums "Sgr") Piena Ceļā, tajā daudz zvaigžņu, bet sevišķi spožu nav, tā virzienā atrodas Galaktikas centrs; Latvijā novērojams vasarā pie paša horizonta
- teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Paradīzes Putns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Apus", saīsinājums "Aps"), kurā nav spožu zvaigžņu (tā α zvaigžņlielums ir 3,8), Latvijā nav novērojams
- Altāris debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Ara"; saīsinājums "Ara") Piena Ceļā uz dienvidiem no Skorpiona, Latvijā nav novērojams
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā
- Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
- Centaurs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Centaurus", saīcinājums "Cen"), atrodas uz dienvidiem no Hidras, spožākā zvaigzne Centaura Alfa, Latvijā nav novērojams
- Cirkulis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Circinus", saīsinājums "Cir") Centaura tuvumā, Latvijā nav novērojams
- Balodis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Columba", saīsinājums "Col") Lielā Suņa tuvumā; spožu zvaigžņu nav
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts
- Zelta Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Dorado", saīsinājums "Dor"), kurā atrodas Lielais Magelāna Mākonis, Latvijā nav redzams
- Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
- Dzērve debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Grus", saīsinājums "Gru"), Latvijā nav novērojams, spožākā zvaigzne - Alnairs
- Indiānis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Indus", saīsinājums "Ind"), Latvijā nav novērojams; šī zvaigznāja α atrodas 100 ly attālumā, tās spožums 3,2
- Zaķis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lepus"; saīsinājums "Lep") uz dienvidiem no Oriona, spožākā zvaigzne - Arneba; Latvijā novērojams ziemā
- Vilks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lupus", saīsinājums "Lup") uz dienvidiem no Skorpiona un Svariem; Latvijā nav redzams
- Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
- Oktants debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Octans", saīsinājums "Oct"), kurā atrodas debess dienvidpols, spožu zvaigžņu nav,, Latvijā nav redzams
- Pāvs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pavo", saīsinājums "Pav"), tā spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 1,94, pārējās zvaigznes ir ievērojami vājākas, Latvijā nav redzams
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa
- Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
- Tukāns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Tucana"; saīsinājums "Tuc"), kurā atrodas Mazais Magelāna Mākonis, tā α ir 2,9. zvaigžņlieluma un atrodas 199 ly attālumā; Latvijā nav redzams
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- krusts Debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā, Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts"
- pamale Debess josla apvāršņa tuvumā
- perihēlijs Debess ķermeņa vai Saules mākslīgā pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Saules centram
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kuras centrālā līnija ir ekliptika
- debess ekvators debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslodē
- ziemas saulgriežu punkts debess sfēras punkts, kurā Saules diska centrs atrodas ziemas saulgriežos; tas iestājas ap 21. decembri, un tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
- Auns debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Aries", saīsinājums "Ari"), spožākās zvaigznes ir Hamals un Šeratans, Latvijā vislabāk novērojams rudenī; pirms \~2000 g. šajā zvaigznājā atradās pavasara punkts
- Vēzis debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Cancer"; saīsinājums "Cnc") starp Dvīņiem uņ Lauvu; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Dvīņi debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Gemini", saīsinājums "Gem"), Latvijā vislabāk novērojams ziemā; spožākās zvaigznes ir Kastors un Pollukss
- Lauva debess ziemeļu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Leo"); spožākās zvaigznes ir Reguls un Denebola, kā arī Zosma un Algieba; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Andromeda debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Andromeda", saīsinājums "And"), vislabāk novērojams rudenī, spožākās zvaigznes: Sirrahs, Mirahs un Alamaks
- Vedējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Auriga"; saīsinājums "Aur") starp Perseju un Dvīņiem, spožākā zvaigzne - Kapella; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Vēršu Dzinējs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Bootes"; saīsinājums "Boo") uz austrumiem no Lielajiem Greizajiem Ratiem, spožākā zvaigzne - Arkturs, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
- Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
- Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
- Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks
- Vērsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Taurus"; saīsinājums "Tau") starp Perseju un Orionu, viens no zodiaka zvaigznājiem, spožākā zvaigzne - Aldebarans; Latvijā vislabāk novērojams ziemā
- Trijstūris debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Triangulum"; saīsinājums "Tuc") zem Andromedas; Latvijā vislabāk novērojams rudenī; tā α spožums ir 3,4. zvaigžņlielums, un tā atrodas 64 ly attālumā
- Pegazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs ekvatora tuvumā (latīņu "Pegasus", saīsinājums "Peg"), spožākās zvaigznes: Markabs, Šeats, Algenibs, Enifs un Matars
- Persejs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Perseus", saīsinājums "Per"), spožākās zvaigznes - Mirfaks, Algols un Menkibs; Latvijā novērojams ziemā
- Pūpe debesu dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Puppis"; saīsinājums "Pup") Piena Ceļā Lielā Suņa tuvumā, Latvijā nav redzams, spožākā zvaigzne - Naoss; Kuģa Gals
- Euphorbia lathyris dedestiņu dievkrēsliņš
- diedēt Dēdēt (1) - vārgt, nīkuļot, arī novājēt (slimības, novecošanas dēļ)
- siloģisms Deduktīvs slēdziens, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma)
- degsme Dedzīga, kaisla, kvēla aizraušanās; aizrautība, dedzība
- ardito Dedzīgi, kaisli
- agns Dedzīgs, enerģisks, uzņēmīgs, ugunīgs, kaislīgs
- degsmīgs Dedzīgs, kaisls, kvēls
- čūrināt Dedzināt slapju koku
- lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību
- papīra atslāņošanās defekts, kura dēļ vairākslāņu papīrs sadalās atsevišķos slāņos un tādējādi kļūst nepiemērots drukai
- plastiskā (neelastiskā) deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas deformētais ķermenis neatgūst sākotnējo formu un izmērus
- elastiski plastiskā deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas ķermeņa forma un izmēri atjaunojas daļēji
- elastiskā deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas ķermeņa forma un izmēri pilnīgi atjaunojas
- viskozi elastiskā deformācija deformācija, kuras lielums nemainīgā slodzē ir atkarīgs no laika
- kaustobiolīti Degoši, ar organiskām vielām bagāti bioķīmiskas izcelsmes ieži (kūdra, nafta, ogles, degslānekļi u. c.), kas radušies, uzkrājoties un pārveidojoties augu vai dzīvnieku organismu atliekām
- degšīferis Degslāneklis
- uzdegums Degšanas, oksidēšanās norisē radies vielu slānis uz (kā) virsmas
- sprēgāt Degt, radot īslaicīgus, asus trokšņus (par uguni)
- transiluminācija Deguna blakusdobumu apgaismošana ar slimnieka mutē ievietotu gaismas avotu
- antirezonanse Deguna dobumā radītās akustiskās svārstības, kas slāpē mutes dobumā radītās akustiskās svārstības
- krātīlas deguna skrimslis; aukslējas
- rinopātija Deguna slimība
- rinomiāze Deguna slimība, ko ierosina mušu vai dunduru kāpuri
- koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā
- koksatroze Deģeneratīva gūžas locītavas slimība
- osteoartropātija Deģeneratīva locītavas un tās kaulu slimība
- akantolīze Deģeneratīvs process epidermas dzeloņainā slāņa šūnās un starpšūnu tiltiņos, kur tonofibrillu izšķīšanas dēļ šūnas savā starpā zaudē sakaru; pamatslānī veidojas spraugas un dobumi, kas klīniski parādās kā bullas un vezikulas
- osteohondroze Deģeneratīvs process skrimslī un kaulā
- spoku deja deja, kas radās 19. gs. 70. gados Ziemeļamerikas indiāņu reliģiskas kustības ietvaros; tika uzskatīts, ka ar šo deju var panākt visu mirušo indiāņu atdzimšanu uz zemes, kura kļūs brīva no slimībām un nāves
- ratiņdejas Dejas (dejotāju sacensības), kur vismaz viens no partneriem atrodas ratiņkrēslā; dejas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
- orhēstika Dejas māksla
- choreogrāfija Dejas mākslas iestudējums vai režija; horeogrāfija
- kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, ja cilvēku pēc darba kesonā, kur ir paaugstināts spiediens, pārāk ātri izceļ virs ūdens
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids
- karnīze Dekoratīva forma, kas noslēpj āķus vai stieņus, pie kuriem piekārti aizkari
- gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem
- dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1)
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte
- DMK Dekoratīvās mākslas kombināts
- noformētājmāksla Dekoratīvās mākslas nozare, kas pievēršas ielu, laukumu, ražošanas teritoriju, skatlogu, tirdzniecības un kultūras reklāmas mākslinieciskai noformēšanai
- akmeņdārzs Dekoratīvi augu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos
- baroks Dekoratīvi krāšņs un dinamisks mākslas stils (16.-18. gadsimtā), kas radās Itālijā pēc renesanses un manierisma, bet to nomainīja rokoko un klasicisms
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids, mākslinieciski augstvērtīgu rotaslietu, sadzīves, kulta interjera priekšmetu, ieroču izgatavošana
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot
- slepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns
- šļepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns (1)
- trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
- fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā
- pinakls Dekoratīvs arhitektūras elements: četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
- pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums
- kleitas aste dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi
- šlepe Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce
- šagrēnpapīrs Dekoratīvs papīrs, kas izgatavots, uzklājot uz vienas puses krāsainu vai cilspieduma slāni, kurš imitē šagrēnādu; lieto grāmatu, žurnālu u. c. papīra izstrādājumu apdarei
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas
- slīpēšanas dekorēšana dekorēšana, ar dažāda profila slīpripām uz stikla izstrādājuma virsmas izveidojot dažādu elementu (riņķu, ovālu, staru u. c.) kompozīcijas; viens no slīpēšanas veidiem ir skaldņošana
- Thalictrum delavayi Delavē saulkrēsliņš
- Delphinus Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Del Delfīns, debess ziemeļu puslodes zvaigzvājs
- garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās
- īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā
- ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens
- svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- lesks dēlis (vai kāpnes), ko pieslien pie ratiem, lai tajos ieveltu kaut ko smagu
- klamburis Dēlītis, ko piesien niknam bullim uz pieres (ragiem) aizsedzot redzeslauku, lai tas neredzētu citus dzīvniekus
- aizkrēslītis dem. --> aizkrēslis
- aizslēdziņš dem. --> aizslēgs
- atslēdziņa dem. --> atslēga
- buciņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
- bukiņa dem. --> buka 1(5); krēsls bez atzveltnes
- cīpslīņa dem. --> cīpsla
- dzīsliņa dem. --> dzīsla
- grīslītis dem. --> grīslis
- iekrēsliņa dem. --> iekrēsla
- kāpslītis dem. --> kāpslis
- knaušelis dem. --> knauslis
- knauslītis dem. --> knauslis
- knislītis dem. --> knislis
- krēsliņa dem. --> krēsla
- krēsliņš dem. --> krēsls 1(1)
- krimslītis dem. --> krimslis, skrimslis
- krisliņš dem. --> krisls
- merdziņa dem. --> merga, marga, slita
- pakrēsliņa dem. --> pakrēsla
- pakrēsliņš dem. --> pakrēslis
- pakrēslītis dem. --> pakrēslis
- pirtsslotiņa dem. --> pirtsslota
- puslociņš dem. --> pusloks
- sērmūkslīts dem. --> sērmūkslis
- slauktuvīte dem. --> slauktuve
- slauneņš dem. --> slauns 3(1)
- slejiņa dem. --> sleja
- slēpīte dem. --> slēpe
- sliktiņa dem. --> slikta
- sliktīns dem. --> slikts
- slimeņš dem. --> slims
- slimiņš dem. --> slims
- slitiņa dem. --> slita
- slokalāns dem. --> sloka
- slocēniņš dem. --> sloka 1
- slocēns dem. --> sloka 1
- slokeniņš dem. --> sloka 1
- slokulēns dem. --> sloka 1
- sloksnīte dem. --> sloksne
- slotiņa dem. --> slota
- sprieslītis dem. --> sprieslis
- sprūslītis dem. --> sprūslis
- susliņa dem. --> susla
- traceņš dem. --> traks (psihiski slims)
- vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika
- iedzīvotāju līknes demogrāfisko notikumu (dzimšanas, laulību noslēgšanas u. c.) biežuma atkarībā no indivīdu vecuma grafisks atspoguļojums, retāk - iedzīvotāju skaita dinamika grafiskā formā
- laulātība demogrāfisks process, kas raksturo laulību noslēgšanu; personas individuālais statuss attiecībā pret laulības institūtu
- dumpings Dempings - preču pārdošana ārzemju tirgū par mākslīgi pazeminātām cenām
- eksogēnā depresija depresijas veids, kad slimības attīstība ir saistīta ar cilvēka reakciju uz ārējiem faktoriem; var izraisīt tādi dzīves notikumi kā šķiršanās, vardarbības traumatiska pieredze, diskriminējoša attieksme, nabadzība, bezdarbs
- endogēnā depresija depresijas veids, kas izpaužas kā bipolāri afektīvie un rekurenti (atkārtoti) depresīvie traucējumi, tā var būt pamatslimība
- Altiplano depresiju josla Centrālajos Andos, Punas plakankalnē (_Altiplano_), Bolīvijā un Peru, 3600-3850 m virs jūras līmeņa (atsevišķi masīvi līdz 5300 m)
- derenieks Derību slēdzējs, saderētājs
- derībnieks Derību slēdzējs, saderētājs
- derinieks Derību slēdzējs, saderētājs
- dernieks Derību slēdzējs, saderētājs
- seismozondēšana Derīgo izrakteņu izlūkošana, pamatojoties uz nelielu mākslīgu sprādzienu radīto seismisko viļņu novērojumiem
- utile dulci miscere derīgo savienot ar patīkamo (to ieteicis Horācijs "Dzejas mākslā")
- onihopatoloģija Dermatoloģijas nozare par nagu slimībām
- imūndermatoloģija Dermatoloģijas nozare, kas pētī, kā imūnprocesi ietekmē ādas slimības, to ārstēšanu un profilaksi
- genodermatoloģija Dermatoloģijas virziens, kas pētī pārmantotas ādas slimības
- ektocista Dermoidālās vai hidatīdes cistas ārējais slānis
- ceika desmit paralēlas līnijas, kas šķērsotas ar šķērslīniju, lai fiksētu to, ko esat laimējis kāršu spēlē
- osteoīdosteoma Destruktīvs kāda atsevišķa kaula bojājums: sāpes slimajā kaulā, it sevišķi naktī vai pēc slodzes; apkārtējo mīksto audu pietūkums, attiecīgās muskulatūras atrofija inaktivitātes dēļ
- parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku
- cokols Detaļa (spuldzes, elektronu lampas) pareizai un drošai ieslēgšanai apgaismošanas tīklā vai radiotehniskā shēmā
- belzenis Detaļa (šaujamieroča aizslēgā) patronas kapsulas pārsišanai
- pusloks Detaļa ar nenoslēgtu cilindrisku virsmu
- gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma
- suka Detaļa, kas, slīdot gar elektromašīnas kolektoru, nodrošina kontaktu ar to
- patrona Detaļa, kurā ieskrūvē elektrisko spuldzi, lai to pieslēgtu pie elektriskā tīkla
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts (piemēram, par mākslas darbu)
- atslodzes gājiens detaļas vai mehānisma pārvietojums bez slodzes
- Carex davalliana Devela grīslis
- skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
- Dasypus novemcinctus deviņjoslu bruņnesis
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu
- dezoksans Dezinfekcijas līdzeklis, ko (0,2-0,5% šķīdumu) lieto olu slapjai dezinfekcijai
- diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks
- frenoptoze Diafragmas noslīdējums
- rentgendatortomogrāfija Diagnostikas metode ar ko iegūst atsevišķu izmeklējamā objekta slāņu attēlu rentgenstarojumā
- caurskate Diagnostikas veids, kurā slimību nosaka pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna
- eksognoze Diagnoze izslēgšanas ceļā
- izodiagnoze Diagnozes noteikšana, ievadot slimnieka asinis dzīvniekam, kas uzņēmīgs pret varbūtējo infekciju
- spīriņš Diagonāls spraislis laivas buras nostiprināšanai
- apgrieztais jumtiņš diakritiskā zīme, ko raksta virs līdzskaņa burta (latviešu valodā tā norāda, ka līdzskanis ir divcentru slēdzenis); kāsītis
- aporēma Dialektisks, loģiski grūti atrisināms slēdziens
- slīdīte Diapozitīvs; rāmītī ievietots atsevišķs kadrs, ko ieslīdina projektora atverē rādīšanai uz ekrāna
- spārkslauks Dibena slauķis
- sprākplauks Dibena slauķis
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- mācību priekšmets didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācība programmas; mācībpriekšmets
- mācībpriekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets
- priekšmets Didaktiski pamatota zināšanu un prasmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas, mākslas nozarei un paredzēta apgūšanai mācību iestādē pēc noteiktas mācību programmas; mācību priekšmets, mācībpriekšmets
- klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piemēram, slimnīcā, sanatorijā)
- lamsts Dienaszaglis, sliņķis
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
- kollijs Dienesta suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, melnbaltu vai brūni baltu apspalvojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitu suns
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām
- Fegeraša masīvs Dienvidkarpatu augstākā (ziemeļu) daļa Rumānijā ("Muntii Făgărasului"), garums — \~35 km, kristālisku slānekļu masīvs ar torņveida virsotnēm, augstākā virsotne — 2543 m (Moldovjans)
- Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
- jugoslāvi Dienvidslāvi
- TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
- DKS Dienvidslāvijas Komunistu savienība
- dienvidslāvi Dienvidslāvijas pamatiedzīvotāji
- DSFR Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
- Federatīvā skupščina Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas augstākā likumdevēja institūcija
- kolo Dienvidslāvu dārziņa tipa rotaļdeja
- Zduhāčs Dienvidslāvu mitoloģijā - cilvēks, kuram ir pārdabisks spēks, kas izpaužas tikai viņam guļot
- četi Dienvidslāvu partizānu vienību pamatšūniņas 15.-19. gs. cīņā pret turkiem
- horvāti Dienvidslāvu tauta gk. Horvātijā; runā horvātu valodā, lieto latīņu alfabētu un gk. ir katoļi
- slovēņi Dienvidslāvu tauta, Slovēnijas Republikas pamatiedzīvotāji, runā slovēņu valodā, ticīgie - gk. katoļi
- flamenko Dienvidspānijas dziesmu, deju un ģitāras spēles veids, kas 18. gs. beigās izveidojās Andalūzijas čigānu mākslā
- Garangs Dienvidsudānas dinku mītos pirmais vīrietis, viņa sieva bija Abuka, pirmā sieviete, kuras dēļ cilvēkus piemeklē slimības un nāve
- lielā pūslene dienvidu pūslene
- Utricularia australis dienvidu pūslene
- aurojošie četrdesmitie dienvidu puslodes četrdesmito (arī piecdesmito) grādu platumi, kuros virs okeāniem raksturīgi stipri rietumu vēji un biežas vētras
- dienvidu tropu loks dienvidu puslodes tropu loks jeb Mežāža trops 23°27' uz dienvidiem no ekvatora
- Dīvs Dienvidu slāviem milži vai tumsas dēmoni, kas dzīvo debesīs, negaisa mākoņu valstībā
- zadruga dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
- badņaks Dienvidu slāvu mitoloģijā - bluķis, celms, pagale vai zars, ko dedzināja ziemas saulgriežu svētkos, to dēvēja arī par veco gadu
- Dodola Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar pērkona dievu un lietus izsaukšanas rituālu
- Dabogs Dienvidu slāvu mitoloģijā - dievs devējs, laimes, labklājības un bagātības dievs
- Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus
- Gamajuns Dienvidu slāvu mitoloģijā - teiksmains putns ar sievietes seju un krūtīm, kurš spēja cilvēkam pareģot veiksmi un laimi
- Božičs Dienvidu slāvu mitoloģijā - tēls, kas saistīts ar meteņu rituāliem, reizēm tika uzskatīts par jaunā gada personificējumu
- junaki Dienvidu slāvu tautas eposa varoņi; eposā cildināta cīņa pret turku kundzību
- Triangulum Australe Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- TiA Dienvidu Trijstūris, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Piscis Austrinus Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- PsA Dienvidu Zivs, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- diaita Diēta, kvantitatīvi un kvalitatīvi pareizs barošanas veids, atkarībā no slima vai vesela organisma vajadzībām un īpatnībām
- Opus Dei Dieva darbs; Romas katoļu baznīcas organizācija, kas sludina svētumu ikdienas dzīvē
- pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs; arī reliģiski eksaltēts cilvēks
- izredzētība Dieva izvēle attiecībā uz Israēla tautu, kas pausta Sīnāja kalnā noslēgtajā derībā un kuras manifestācija ir Dieva dāvātā Israēla zeme
- aleluja Dieva slavināšanas sauciens vai dziesma jūdaismā un kristietībā
- orākuls dievība pareģojums, ko priesteris pasludina cilvēkiem, atbildēdams uz viņu jautājumiem
- Māra Dievība senlatviešu mitoloģijā, galvenā gādniece par cilvēkiem un dzīvniekiem, nosaka cilvēka dzīvi, piešķir tikumu, rūpējas par bāreņiem un slimniekiem, nes svētību sētai
- Gaci un Gaimi dievības, kuras pielūdza Ibērijas (Austrumgruzija) iedzīvotāji pirms kristietības izplatīšanās, pēc hronikām tie ir "burvji — visslepenākā zinātāji"
- Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī
- kabiri Dievietes Ištaras (viens no viņas vārdiem ir Kabara) priesteri, kas kļuvuši slaveni ar izlaidīgu orģiju rīkošanu
- apgrēcināšana Dievišķās patiesības izpaudums, kas atklāj cilvēkā apslēpto grēku un izprovocē grēcinieku uz naidīgu konfrontāciju ar Dievu vai dievišķās patiesības paudēju
- euphorbia Dievkrēsliņi un eiforbijas
- rīcinaugs Dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas; rīcins (1)
- rīcins dievkrēsliņu (eiforbiju) dzimtas suga ("Ricinus communis"), augs (Āfrikā), kura augļi satur daudz eļļas, Latvijā dažkārt audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- ricinus Dievkrēsliņu dzimtas ģints
- kaņepene Dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Mercurialis"), viengadīgs vai daudzgadīgs indīgs augs ar viendzimuma ziediem ķekaros vai vārpās, 8 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- mandeļveida dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia amygdaloides")
- ciprešu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia cyparissias")
- asais dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia esula")
- Grifita dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia griffithii")
- saules dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia helioscopia")
- dedestiņu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia lathyris")
- miršu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia myrsinites")
- purva dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia palustris"), aizsargājams augs
- dārza dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia peplus")
- daudzkrāsu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia polychroma")
- rīkšu dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia virgata", arī "Euphorbia waldsteinii")
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā)
- Virakoča Dievs radītājs inku reliģijā, viņš bija senās pilsētas Tiavanako, dievs un civilizācijas nesējs; devītais inku valdnieks Pačakuteks viņu pasludināja par augstāko dievu, kas pārāks pat par Saules dievu
- Pta Dievs seno ēģiptiešu reliģijā; sākotnēji (3. gt. p. m. ē.) uzskatīts par mākslas un amatu aizbildni
- inšallā Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens
- inschallāh Dievs tā grib, islāmticīgo izteiciens
- himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos
- paprasts Diezgan sliktas kvalitātes
- multiplais ataktiskais neirīts difterijas slimniekam vērojams simptomu komplekss, kas atgādina dorsālo tabesu: ataksija un dziļās jušanas traucējumi
- progresējošā difūzā intersticiālā pneimofibroze difūza, intersticiāla plaušu fibroze: attīstībā divas fāzes: lēns slimības sākums ar mokošu sausu klepu un sāpēm krūtīs, afebrils, reizēm vairāku nedēļu ilgs febrils stāvoklis; otrā fāze - plaušu mazspēja, progresējoša dispnoja, tahipnoja, izteikta vispārēja cianoze, poliglobulija, bungvālīšu pirksti
- progresējošā poliodistrofija difūzas, progresējošas lielo smadzeņu pusložu garozas deģenerācijas klīniskā aina bērniem (autosomāli recesīva pārmantošana); pēc nedēļām, mēnešiem vai gadiem ilga normālas attīstības perioda arvien biežāk rodas lokāli un lēkmjveida krampji un miokloniskas hiperkinēzes; iestājas garīgās un statiskās attīstības traucējumi
- DSL Digitālā abonenta līnija interneta pieslēgumam mājā; ciparu abonentlīnija (angļu "Digital Subscriber Line")
- bezdarbība Dīkdienība, slinkošana
- bezdarbis Dīkdienis, slaists
- būkšķis Dīkdienis, slaists
- dienaszaglis Dīkdienis, slaists
- klamsteris Dīkdienis, slaists
- klemberis Dīkdienis, slaists
- plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis
- plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis
- lampata Dīkdienis, slaists, plukata
- bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs
- dienas zaglis dīkdienis, slaists; dienaszaglis
- lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis
- dīkacis Dīkdienis, sliņķis
- dīkonis Dīkdienis, sliņķis
- slaišķis Dīkdienis, sliņķis
- slaistonis Dīkdienis, sliņķis
- lielais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Lymnaea stagnalis") ar slaidi konisku čaulu 4-5 cm augstumā, barojas ar ūdensaugiem un sīkiem dživniekiem
- miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks
- nemākslinieks Diletants (mākslā); tas, kas nav mākslinieks
- konsumpcija Dilonis; izdilšana; novārdzinoša slimība
- kutānreakcija Diloņslimniekiem ādas sarkanumi un tulznojumi 1-2 dienas pēc tuberkulīna iepotēšanas
- delme Diloņslimnieks
- aizčākstējis diloņslims cilvēks
- dilonains Diloņslims, tāds, kas slimo ar plaušu tuberkulozi
- ferbams Dimetilditiokarbamīnskābes dzelzs sāls, fungicīds tumšpelēkā krāsā, 20% preparātu lieto ābeļu un bumbieru kraupja apkarošanai, izmanto arī puķu slimību apkarošanai zemstikla kultūrās
- diodtiristors Dinistors - pusvadītāju ierīce ar vairākām p-n pārejām un diviem izvadiem, kuru ar vadības impulsu var pārslēgt no aizvērta stāvokļa atvērtā
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
- sauropoda Dinozauru rindas "saurischia" iedalījums, ūdens un purvu apdzīvotāji, vislielākās formas līdz 30 m lielumā
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd
- kaprifolijaugi Dipsaku rindas dzimta, vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi, liānas ar vienkāršām lapām, stumbri dobi, vai ar serdi, izplatīti gk. Z puslodes mērenajā joslā, \~15 ģinšu, \~300 sugu
- toriņš Dīrātājs; arī atkritumu savācējs, mēslu izvedējs
- pagaidu direktorijs direktorijs, kas izveidots īslaicīgai izmantošanai, piemēram, lietojumprogrammu instalēšanai vai datņu saspiešanai un atspiešanai
- viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piemēram, orķestri, kori)
- demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana
- aliterācija Disfāzijas veids, kurā slimnieks lieto vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu līdzskani
- starta disks disks, kurā ir sistēmas apslēptās datnes un datne _COMMAND.COM_, kas nepieciešama datora darbības uzsākšanai
- piespiedējdisks disks, uz kuru tieši iedarbojas piespiedējatspere un kurš pārvada motora griezes momenta daļu, ja sajūgs ir ieslēgts
- dizanagnozija Disleksijas veids, kurā slimnieks noteiktus uzrakstītus vārdus nepazīst un to vietā izlasa citus
- kolpohisteropeksija Dislocētas dzemdes piestiprināšana maksts sienai
- skrūves dislokācija dislokācija, kas veidojas kristālā no vienas vienīgas atomu vai jonu izliektas kārtas, kura vītņveidīgi aptver skrūves dislokācijas līniju
- bīdījums Dislokācija, kurā gar šķeltni jeb plaisu notikusi slāņu kompleksa pabīdīšanās
- sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos
- elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis
- parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē
- distancenes distanču slēpes
- Amadžuba distrikts Dienvidāfrikas Republikas Kvazulu-Natālas provincē (_Amajuba_), administratīvais centrs - Ņūkāsla
- melanodermatoze Distrofiska ādas slimība, kam raksturīga pastiprināta pigmentācija
- špalera Divas cilvēku rindas, kas ir izveidotas ceļa, joslas u. tml. malās, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona
- dobās vēnas divas vislielākās vēnas, pa kurām asinis ieplūst sirds labajā priekškambarī
- apslēpts divd. --> apslēpt
- noslēgts divd. --> noslēgt
- samākslots divd. --> samākslot
- slaukāms divd. --> slaucīt
- slaucams divd. --> slaukt
- slavējams divd. --> slavēt
- slēgts divd. --> slēgt
- slēpts divd. --> slēpt
- slīdošs divd. --> slīdēt
- slīpēts divd. --> slīpēt
- slēguzgrieznis Divdaļīgs skrūves pārvada uzgrieznis darbmašīnas vilcējietaisē virzes kustības ieslēgšanai un pārtraukšanai
- asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
- dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1
- halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā
- proteācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki un krūmi ar ādainām lapām, augšēju sēklotni un krāsainu, vainagveida apziedni, gk. D puslodē
- juglandācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki ziemeļu mērenā joslā un tropiskā A-Āzijā un Amerikā, gk. ar ēdamiem augļiem
- dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
- murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs
- duboisia Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas krūmājs, kas satur pret acu slimībām lietojamu alkaloīdu
- apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
- neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
- gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
- fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
- heveja Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases eiforbiju rindas eiforbiju (dievkrēsliņu) dzimtas ģints ("Hevea"), mūžzaļš koks, 12 sugas
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
- bezsalvītes Divdīgļlapju klases dzimta ("Adoxaceae") un ģints ("Adoxa"), kurā ir tikai 1 suga, kas izplatīta ziemeļu puslodes mērenajā joslā
- amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
- eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas
- melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
- ziemciete Divdīgļlapju klases dzimta ("Pyrolaceae"), mūžzaļi daudzgadīgi lakstaugi, ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, 11 ģinšu, 30-60 sugu; Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- ceļteka Divdīgļlapju klases dzimta ("Plantaginaceae"), lakstaugi, retumis puskrūmi, krūmi, gk. mērenajās joslās; 3 ģintis, 265 sugas; Latvijā 2 ģintis, 7 sugas
- cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
- divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem
- asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
- konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
- nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
- anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
- gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi)
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
- lukteņa divi baļķi virs grodiem klētī pirts slotiņu glabāšanai
- Asūnes ezeri divi ezeri Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 148,6 m vjl., eitrofi
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai; slīdrags
- tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
- dubultsliedes Divi paralēli sliežu ceļi
- dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu
- vārti Divi sastiprināti apaļkoki ar šķērskokiem siena žāvēšanai; šādas divas puses, kas saslietas viena pret otru
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku
- mārksna Divkāršais zods; mārksla 1
- palmerstons Divkāršs audums, kam virsēji meti un audi no ķemmdzijas, bet apakšējie meti no kokvilnas un apakšējie audi no mākslīgās vilnas
- ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam)
- Carex dioica divmāju grīslis
- kuteris Divmastu zvejas kuģis ar slīpām burām XIX gs. Baltijā un Ziemeļjūrā
- saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes
- pārkātēm Divos slāņos
- pārkārtēm Divos slāņos; pārkātēm
- unaus Divpirkstainais sliņķis, kustonis Dienvidamerikā; mēdz ieķerties koku zaros un karāties ar galvu uz leju
- Carex diandra divputekšņlapu grīslis
- Carex disticha divrindu grīslis
- smirģelis divripu galda slīpmašīna
- Carex disperma divsēklu grīslis
- diedrs Divskaldnis, vienkāršā kristalogrāfiskā forma, kas līdzīga divslīpju jumtiem, divas neparalēlas skaldnes
- gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras
- vējdēļi Divslīpju jumta galos piestiprināti dēļi, kas aizsedz jumta stateniskās, atklātās malas (virs zelmiņa), lai jumta segumu pasargātu no vēja postījumiem un nokrišņiem
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas; jumtgale
- divspārnu jumts divslīpju jumts
- cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos
- antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji
- pretpēdnieks divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji; antipods
- kontokorents Divu fizisku vai juridisku personu savstarpējo norēķinu tekošais konts, ar kura starpniecību tās savstarpēji izpilda viena otras rīkojumus, kādi paredzēti to noslēgtajā līgumā
- žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst
- publiskā atslēgšifrēšana divu matemātiski saistītu skaitļu pāru jeb atslēgu izmantošana, no kuriem viens ir publiski izmantojams
- gumīts Divu minerālu - kirīta un sodīta slēpti kristālisks maisījums, kas veidojas kā gaiši sarkans, oranžs un dzeltens apsarmojums vai garoziņa, sairstot uraninitam
- iešūšana Divu piegriezumdetaļu galīgā savienošana ar diegu šuvi pa slēgtu vai noslēdzamu līkni (piemēram, piedurknes iešūšana rocē)
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi
- novelšana Divu saskarē esošu ķermeņu saskaņota savstarpēja pārvietošana bez slīdes
- Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors
- vairākdatoru sistēma divu vai vairāku datoru saslēgums, kurā katrs dators izpilda kādu uzdevuma daļu, specifisku funkciju vai funkciju kombināciju
- apgrieztais filtrs divu vai vairāku kārtu dabiska vai mākslīgi sagatavota (šķirota) grunts materiāla slāņi, kas sakārtoti ar pieaugošu daļiņu caurmēru gruntsūdens filtrācijas plūsmas virzienā, lai novērstu filtrācijas deformācijas gruntī
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- krustojums Divu vai vairāku mākslas virzienu, veidu u. tml. apvienojums
- starptautisks līgums divu vai vairāku valstu vai citu starptautisko tiesību subjektu rakstveidā noslēgta vienošanās atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām
- eutektiks Divu vielu maisījums tādās attiecībās, ka maisījuma kušanas temperatūra uzrāda vislielāko iespējamo minimumu
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā
- bilingvisms Divvalodība, tāds stāvoklis, ka indivīds, grupa, sociālais slānis, tautas daļa vai visa tauta prot (aktīvi lieto) divas valodas
- ārdeklis Divzarainas mēslu dakšas, ar ko uz lauka ārda mēslojumu
- ķenksis Divzaru dakšas, mēslu izmešanai no ratiem uz tīruma
- dizains dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē
- disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
- Cladium mariscus dižā aslape
- naktstārps Dižā slieka ("Lumbricus terrestris")
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas
- bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas
- perlamutrene Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Unio"), gliemis ar biezu divvāku čaulu, kam ir slēdzene, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt
- Carex pseudocyperus dižmeldru grīslis
- notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem
- Amerikas dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus grandifolia"), ko Latvijā audzē kā dekoratīvu koku Kurzemē, Zemgalē un šaurā joslā gar jūru, bet šeit tas neražo dīgtspējīgas sēklas
- Lumbricus terrestris dižslieka jeb dižā slieka
- čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
- heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne
- būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
- būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
- žvakšķis Dobjš, īslaicīgs troksnis
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
- slēpts attēls dobspiedē iespiests attēls, kas kļūst redzams, dokumentu pagriežot un aplūkojot slīpā krītošā gaismā
- dobums Dobtais vienkoča krēsls
- atdzirdīt Dodot dzert, remdēt (kāda) slāpes
- sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
- viscerālisms Doktrīna, ka visām slimībām ir sākums iekšējos orgānos
- dokumenta formāts dokumenta ārējais veidols, kas tam piešķirts formatēšanas procesā un ko nosaka tādi tā elementi kā, piemēram, malu platums, galvenes un parindes forma, lappušu numuru izvietojums, teksta dalījums slejās u. c.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana
- ratifikācijas raksts dokuments par līgumslēdzēju valstu pilnvaroto personu noslēgta starptautiska līguma apstiprinājumu
- apdrošināšanas polise dokuments, kas apliecina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ietver apdrošināšanas līguma noteikumus, kā arī visus šā līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem apdrošinātājs un apdrošinājuma ņēmējs ir vienojušies apdrošināšanas līguma darbības laikā
- garantijas polise dokuments, kas apliecina garantijas līguma noslēgšanu un ietver garantijas līguma noteikumus, kā arī visus līguma grozījumus un papildinājumus, par kuriem garantētājs un garantijas ņēmējs ir vienojušies līguma darbības laikā
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni
- fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
- laulības apliecība dokuments, kurš apliecina laulības noslēgšanu starp divām personām
- laulības šķiršanas apliecība dokuments, kurš apliecina noslēgtās laulības šķiršanu
- Garais ezers Dolgoje, ezers Krāslavas pagastā
- uzsvēršana Domas vai elementu izcelšana runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.
- piedomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemēram, mākslas darbu)
- individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference
- ruminācija Domu atgremošana, psihiatrijā neatlaidīga nodošanās vienai domai vai domu sistēmai, kas pārvalda slimnieka prātu, par spīti visām pūlēm no tās atbrīvoties
- rosinante Donkihota zirgs Servantesa slavenajā romānā
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas
- diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā
- pabēdzināt dot iespēju (tam, kas tiek meklēts) aizbēgt un paslēpties, izglābties
- parādīt dot iespēju iepazīt, noskatīties (skatuves mākslas darbu vai kinofilmu); izrādīt (3)
- pavērt logu uz pasauli dot iespēju uzzināt ko par ārpasauli; paplašināt redzesloku
- šķiebt Dot, piedāvāt (slepeni)
- bēgt Doties prom (piemēram, no ieslodzījuma) bīstamos apstākļos, pārvarot šķēršļus, grūtības
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ
- kramadika Draiskulīgs zēns; mazvērtīgs, slinks cilvēks
- dramaturģija Drāmas (1) daiļdarbu uzbūves teorija un māksla
- arlekīns Drāna pie skatuves portāla arkas (šās drānas krokās senajos laikos slēpās Arlekīns)
- putekļu lupata drānas gabals putekļu slaucīšanai
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu
- līdzgaitnieciska mīlestība draugmīlestība - mīlestība bez kaisles, bet ar padziļinātu emocionālu tuvību
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
- pakroķe Drēbes sloksne, ko liek zem kroķēm 1(1), lai tās būtu kuplākas
- šalkas pārskrien pa kauliem drebuļi, trīsas, cilvēkam saslimstot vai nobīstoties
- šulgans Drēgns, mitrs, slapjš
- garendrenāža Drenu izvietojuma veids, kad drenas virzītas gruntsūdeņu līmeņu vai arī zemes virsmas lielākā slīpuma virzienā
- aizsargtapa Drošības ierīce, kas, pirms tā nav izņemta no munīcijas, novērš konkrēta munīcijas veida iedarbināšanas mehānisma netīšu ieslēgšanos
- drošinātājtapa Drošības ierīce, kas, pirms tā nav izņemta no munīcijas, novērš konkrēta munīcijas veida iedarbināšanas mehānisma netīšu ieslēgšanos
- drošības aizsargjoslas drošības joslas, kas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem, to galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstinātā riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī veicināt vides un cilvēku drošību
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
- tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
- drudzinieks Drudža slimnieks
- akcidentdarbi drukas darbi (pārsvarā mākslinieciski) – veidlapas, sludinājumi, afišas, vizītkartes, ielūgumi, diplomi u. c., kuru dizains veidots tā, lai ne tikai sniegtu informāciju, bet arī būtu vizuāli izteiksmīgs
- drumstalošanās drukas defekts – divreizēja viena un tā paša elementa parādīšanās ar nobīdi gurķa formas veidolā, kuras iemesls var būt sprauga starp formas un cilindra zobratiem, nepareizs krāsas uzlikšanas velmju regulējums, nepareiza dekeļa izvēle u. c.
- joslošanās Drukas defekts, kas rodas iespiešanas laikā, – pamanāmas, parasti drukas virzienam perpendikulāras joslas uz novilkuma
- svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
- švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
- svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
- nemielīgs Drūms, slikts, nepatīkams (par laikapstākļiem)
- dramsla Drumsla
- drumsala Drumsla
- drumska Drumsla
- drumsls Drumsla
- drumstaļa Drumsla
- spirgulis Drumsla
- spirgala Drumsla, lauska
- lupa Drumsla, mazs gabals, skranda
- skarbala Drumsla, strēmele
- skambala Drumsla, šķemba
- šķindala Drumsla, šķemba
- kaušķis Drumsla, šķēpele
- pīte Drumsla, šķēpele
- šķērle Drumsla, šķēpele
- šķipata Drumsla, šķēpele
- blizas Drumslas
- grumslas Drumslas, gruži
- blizes Drumslas, sīkas šķembas
- dūzas Drumslas, šķēpeles
- bliza Drumstala, drumsla
- trusins Drupans, trausls
- trusens Drupans, trausls; irdens
- dibenmorēna Drupu materiāls, kas atrauts no ledāja (šļūdoņa) gultnes un ko pārvieto ledāja dibenslānis
- virga Drūzma, burzma, ņudzeklis, kaušanās, plosīšanās; kauslis
- stīgoņa Dubļaina, slīkšņaina vieta
- ķese Dubļi, netīrumi mēsli
- ķesa Dubļi, netīrumi, mēsli
- Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā
- dujdziju Dujdziju cimdi - cimdi ar diviem adījuma slāņiem
- poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi
- ūksts Dūksts; slīksnājs
- Carex limosa dūkstu grīslis
- rūģe Dūmaka, krēsla
- sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt
- sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis
- dunoksnis Dumbrājs; muklājs, slīksnājs; dumūksnis
- lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
- diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri
- Dunekļa ezers Dūneklis, ezers Krāslavas pagasrtā
- Dūnekļa ezers Dūneklis, ezers Krāslavas pagasrtā
- darbars Durbars - svinīga valdības sanāksme Indijā, Afganistānā, Irānā, kurā notiek svarīgu valsts aktu pasludināšana, sūtņu pieņemšana utt.
- vazopunktūra Dūriens sēklvada, lai izskalotu sēklas pūslīšus
- Zvente Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās augštecē
- Balgale Dursupes pietekas Oksles otrs nosaukums tās lejtecē; Balgales upe
- tulukšot Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī ar mākslīgu apgaismojumu)
- tulukšēt Durt zivis (ar speciālu zivju duramo, naktī mākslīgā apgaismojumā)
- patentatslēga Durvīs iemontējama atslēga ar īpašu sarežģītu slēdzeni: šāda slēdzene
- ļenka Durvīs iestiprināta metāla detaļa, ko uzmauc uz stenderē iestiprinātas dzinteles (durvju slēgšanai ar piekaramo atslēgu)
- bīdāmatslēga Durvju slēdzamais ar bultu
- furioso dusmīgi, saniknoti, vētraini, kaislīgi
- būzīgs Dusmīgs, sliktā omā
- aizrobs Dusmu iemesls
- smacēns Dūšīgs, bet slinks cilvēks
- arrepsija Dvēseles līdzsvars un miers, atturoties no prāta slēdzieniem
- alterācija Dvēseles uzbudinājums; mainīšanās (uz ko sliktāku)
- trauku dvielis dvielis trauku slaucīšanai
- rokslaukāmais Dvielis, drānas gabals, kur slauka rokas
- mutesdvielis Dvielis, kas paredzēts sejas slaucīšanai
- rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas
- slaukulis dvielis; arī galda slaukāmais
- dvaga Dvinga, slikta smaka
- Gem Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Gemini Dvīņi, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- enadelfija Dvīņu kroplība, kad parazīts ieslēgts autozīta ķermeņa dobumā
- epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām
- dzeslis Dzāslons
- frīzs Dzega, josla; frīze
- karnīze Dzega, noslēguma josla, kas sienu atdala no jumta
- parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
- lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus
- meisterzingeri Dzejnieki un dziesminieki vācu pilsētās kuri savienojās sevišķos pulciņos un skolās ar saviem statūtiem; 17. gadsimtenī viņi sāka izzust, bet beidzamo skolu slēdza tikai 1839. gadā Ulmā
- Cleome spinosa dzeloņainās kleomes "Cleome hassleriana" nosaukuma sinonīms
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā
- plaiksne Dzeltenā lēpa - divdīgļlapju ģints ūdens un purva augs, zieds ar 5 dzeltenām kauslapām, daudz vainaglapām un putekšlapām, pudeles veida auglis; \~12 sugu, Latvijā 2 sugas
- Bolbitus vittelinus dzeltenā mēslene
- kolofonijs dzeltena vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām
- ksanthematīns Dzeltena viela, ko iegūst, hematīnu šķīdinot atšķaidītā slāpekļskābē
- Carex flava dzeltenais grīslis
- Thalictrum flavum dzeltenais saulkrēsliņš
- ozoliņš Dzeltenais saulkrēsliņš ("Thalictrum flavum")
- sjēna dzeltenbrūns dabas pigments, kas sastāv no dzelzs oksīdiem; lieto mākslinieku, tipogrāfijas u. c. krāsās
- lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos
- norobežotā iedzimtā limfangioma dzelteni pūslīši ādā ar biezām, izstieptām sienām, kuri savienoti ar limfvadiem
- ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
- Homalothecium lutescens dzeltenīgā slaidlape
- ohriāze Dzeltenīgs, slimīgs bālums
- hrizarobīns Dzeltens pulveris (goa pulveris), ko iegūst no Brazīlijas koka "Andira araroba"; lieto parazitāru un hronisku ādas slimību terapijā
- ksantoproteīns Dzeltens savienojums, kas rodas, proteīnu apstrādājot ar koncentrētu slāpekļskābi
- Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Brasa Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 6 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. ar nosaukumu "Kriegshospital", 1919.-1938. g. saucās "Brasla"
- Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
- Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā
- relse Dzelzceļa sliede
- reika Dzelzceļa sliedes
- balastieris Dzelzceļa sliežu ceļa mašīna balasta dozēšanai un iestrādāšanai sliežu ceļa virsbūvē
- dzelzceļlīnija Dzelzceļa sliežu ceļš
- lapatka Dzelzceļa sliežu gulsnis
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga)
- Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
- Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
- Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
- viensliedes dzelzceļš dzelzceļa transporta sistēma, kas balstīta tikai uz vienu sliedi
- tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa
- šaursliežu dzelzceļš dzelzceļš, kura sliežu platums ir līdz 1200 mm, izmanto rūpniecības uzņēmumos, raktuvēs, kūdras un koksnes sagatavošanas vietās, kā arī pasažieru pārvadāšanai
- ilksnīca Dzelzs āķis, kas savieno ilksi ar slieci vai ratiem
- Aulejas apmetne dzelzs laikmeta dzīvesvieta, atrodas Kārsavas novada Aulejā pie Aulejas pamatskolas, konstatēts kultūrslānis \~200 x 300 m platībā
- dzelzskapis Dzelzs skapis naudas un vērtslietu glabāšanai
- endometrijs Dzemdes iekšējais slānis, kas sievietēm reproduktīvajā vecumā regulāri noārdās, proti, notiek menstruālā asiņošana
- histerokleize Dzemdes mutes operatīva slēgšana
- histeroptoze Dzemdes noslīdējums
- miometrijs Dzemdes sienas muskuļslānis
- miometrīts Dzemdes sienas muskuļslāņa iekaisums
- histeroloksija Dzemdes slīpa versija vai fleksija
- leija Dzērājs, žūpa, slaists
- slapums Dzeramais; slapjums
- atspirdzinošie dzērieni dzērieni, kas dod spirgtumu, možumu, dzesē slāpes, atveldzē
- dzisamais Dzēriens slāpju remdēšanai
- dzisams Dzēriens slāpju remdēšanai
- pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja"
- nodzerties Dzerot mazināt slāpes; arī padzerties
- padzesēt Dzerot mazliet, daļēji remdēt (slāpes)
- dzesēt Dzerot remdēt (slāpes)
- atdzerties Dzerot remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairs negribas
- potomanija Dzeršanas kaislība
- pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā
- planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu)
- plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt
- Gru Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Grus Dzērve, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- dzēst slāpes dzesēt slāpes
- nodzesēt Dzesēt un pabeigt dzesēt (slāpes)
- kantomanija Dziedāšanu kaislība, kas piemīt it sevišķi dienvidu tautām
- braucāt Dziedējoši pabraucīt (slimu vietu)
- Ai-ais Dziedinošs avots Greitfišas kanjonā Dienvidāfrikā (hotentotu val. - liels siltums), līdz 85 Celsija grādiem sasilušais ūdens atjauno veselību daudziem smagiem slimniekiem
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- acinuss Dziedzera gala pūslītis, kas izklāts ar secernētajām šūnām
- folikuli Dziedzeru pūslīši
- adenopātija Dziedzeru saslimšana bez skaidras etioloģijas
- stāvbedre Dziļa bedre, kas piepildīta ar kartupeļiem un pārklāta ar salmiem.un zemes slāni
- batiestēzija Dziļā jutība; dziļo ķermeņa daļu (muskuļu, locītavu, cīpslu u. c.) sajušana
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pakāpeniski izveidot, radīt (piemēram, domu, mākslas tēlu)
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu)
- gravēšanas dekorēšana dziļā slīpēšana, ko lieto biezsienu kristālslikla izstrādājumu dekorēšanai
- rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā
- skambas dziļas riteņu sliedes (uz ceļa)
- erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē)
- dzelmīgs Dziļdomīgs, daudzslāņains (arī asprātīgs)
- dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā)
- trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu); arī sirsnīgs, maigs
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- hauliods dziļjūras zivs _Chaulidous sloani_, dzīvo tropu un subtropu dziļjūrā, garums 20 - 25 cm, tās zobi ir vairāk nekā uz pusi garāki par galvu un apņem žokļus kā restes, kad mute ir aizvērta
- antikosmoss Dziļo ūdens vai zemes slāņu apzīmējums
- dzīle Dziļš (Zemes vai cita debess ķermeņa) slānis
- fokālterapija Dzīļu psiholoģijā praktizēta īslaicīga terapija
- iedzīvotāju dabiskā kustība dzimstības, mirstības, laulību noslēgšanas un šķiršanās procesi, kas ietekmē iedzīvotāju skaitu un sastāvu
- herpesvīrusi Dzimtai "Herpesviridae" piederoši vīrusi, kas izraisa dažādas cilvēka un dzīvnieku infekcijas slimības
- servi dzimtļaudis viduslaikos Rietumeiropā
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā)
- gonadopātija Dzimumdziedzeru saslimšana
- balanopostīts Dzimumlocekļa galviņas un priekšādas iekšējā slāņa iekaisums; bieži komplicējas ar fimozi vai parafimozi
- depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā
- sievietes viltus impotence dzimumnespēja, kuras iemesls ir partnera traumējošā uzvedība
- incestofilija Dzimumtieksme uz asinsradiniekiem, nosliece uz incestu
- nominālais moments dzinēja elektromagnētiskā momenta vērtība, kas atbilst nominālai slodzes vērtībai
- pašizslēgšanās Dzinēja noslāpšana - dzinēja neparedzēta apstāšanās bez pilota komandas
- dzintarnieks Dzintara rotaslietu izgatavotājs
- kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās
- kurst Dzirdei pasliktināties
- LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level")
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība
- audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu
- presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā
- otocista Dzirdes pūslītis bezmugurkaulniekiem, otīdijs
- kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī
- mītības Dzīres pēc noslēgta maiņas darījuma
- Dsirkaln Dzirkales muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni
- Valču dzirnavas dzirnavas Balvu novada Baltinavas pagastā Duļbovā; nosaukums veidots, lai iemūžinātu dzirnavās bīdelēšanai izmantoto mehānismu - valču krēslu; Duļbovas dzirnavas, Duļdas dzirnavas
- valču dzirnavas dzirnavas, kurās bīdelēšanai izmanto valču krēslu
- Tartaka ezers dzirnavezers Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, uzstādināts Rudņas upē, 107,4 m vjl., platība — 33 ha, lielākais dziļums — 3 m; Tartaka dzirnavezers; Tartakas dzirnavezers; Tartaku dzirnavezers
- Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
- Dzirnupīte Dzirnupe, Īslīces pieteka
- cīsla Dzīsla
- dzīksla Dzīsla
- dzīkstele Dzīsla
- šūla Dzīsla
- cīpsla Dzīsla (parasti gaļā)
- čīpsla Dzīsla, cīpsla
- ķīpsla Dzīsla, cīpsla
- cenksle Dzīsla, cīpsla pacelē
- cenksta Dzīsla, cīpsla pacelē
- dzimsla Dzīsla, stīga
- cipsla Dzīsla; muskuļu šķiedra
- skrimstala dzīslaina gaļa
- Nepeta nervosa dzīslainā kaķumētra
- Peltigera venosa dzīslainā peltigera
- dzīkslains Dzīslains
- dzīslājs Dzīslains
- dzīšļojs Dzīslains
- čipslains Dzīslains, cīpslains
- kauslains Dzīslains, cīpslains (par gaļu)
- asinstrauki Dzīslas
- cenkstes Dzīslas, cīpslas pacelēs
- horioidīts Dzīslenes iekaisums
- horoidīts Dzīslenes iekaisums
- horoidopātija Dzīslenes patoloģija
- horioidopātija Dzīslenes saslimšana
- horioidociklīts Dzīslenes un cilārā ķermeņa iekaisums
- horoidiciklīts Dzīslenes un ciliārā ķermeņa iekaisums
- horioidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums
- horoidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums
- dzīsliņa Dzīsliņu lapeņas - ceļteka ("Plantago")
- Mahonia nervosa dzīslotā mahonija
- izdzīt Dzīšanas procesā izzust (par slimības radītu audu bojājumu, par slimību, kas rada audu bojājumu)
- neēdējs Dzīva radība, kas slikti ēd
- kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne
- emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ)
- demence Dzīves laikā iegūta plānprātība, kuras cēlonis ir smadzeņu bojājumi vai slimības
- savoir-vivre Dzīves prasme, dzīves māksla
- vecummāja Dzīves un aprūpes vieta veciem, slimiem, darba nespējīgiem ļaudīm
- natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju
- kontrkultūra Dzīvesveids, arī kultūras, mākslas u. tml. virzība, kas atšķiras no tradicionālajām un vairākuma pieņemtajām normām un vērtībām un var būt apzināti pret tām vērsta
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku
- biosfaira Dzīvību aptvērēja zemeslodes daļa
- audzējs Dzīvnieka vai cilvēka audu slimīgs jaunveidojums, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā
- heterotermiski dzīvnieki dzīvnieki (piemēram, ezis, susliks u. c.), kuriem pastāvīgas ķermeņa temperatūras periodi mijas ar ievērojamiem tās svārstību periodiem, ko izraisa apkārtējās vides temperatūras svārstības
- adelopodi Dzīvnieki ar paslēptām kājām
- saprofāgi dzīvnieki, kas barojas ar pūstošām organismu atliekām vai dzīvnieku izdalījumiem (piemēram, mēslvabole)
- koprofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no citu dzīvnieku izkārnījumiem; mēslēdāji
- ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2)
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām
- līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai
- krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā
- kokcidioze Dzīvnieku (galvenokārt putnu) sezonas slimību grupa, ko izraisa sporaiņi, iznīcinot zarnu, aknu un nieru epitēlija šūnas
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana
- inkubācija dzīvnieku (putnu, bišu, zivju, zīdtauriņu) mākslīga pavairošana
- disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli
- cicerisms Dzīvnieku eksperimentāla slimība, kas atbilst cilvēku latīrismam; intoksikācija ar dažiem pākšaugiem
- fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu
- aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana
- sarkosporidioze dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; retumis slimo arī cilvēki
- sarkocistoze Dzīvnieku hroniska invāzijas slimība, ko ierosina vienšūņi, veidojot cistas; sarkosporidioze
- nekrobakterioze Dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīga audu nekroze
- panzootija Dzīvnieku infekcijas slimības epidēmija, kas aptver plašu teritoriju (valsti, vairākas valstis, kontinentu)
- hipodermatoze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina govju parastās un govju dienvidu spindeles kāpuri; entomoze
- telazioze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina mušu pārnēsātās nematodes; visbiežāk slimo govis, retāk - zirgi
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks
- dermatoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija
- dermoplastika Dzīvnieku izbāšana, māksla kolekciju nolūkos piešķirt ādām dzīva dzīvnieka izskatu; taksidermija
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko
- pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem
- tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu
- sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai
- adenomatoze dzīvnieku plaušu slimība, kas raksturīga ar pastiprinātu gļotu izdalīšanos
- klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu
- klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem
- influence Dzīvnieku slimība, kurai raksturīga, piemēram, paaugstināta temperatūra
- urticaria Dzīvnieku slimība, nātru drudzis, kas raksturojas ar nātru dzēlieniem līdzīgiem izsitumiem uz ādas, biežāks limo cūkas un zirgi, retāk govis
- DzSAS Dzīvnieku slimību apkarošanas stacija (raj.)
- pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību
- MMA sindroms dzīvnieku tesmeņa un dzemdes pēcdzemdību slimības
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
- dermatozoonoze Dzīvnieku valsts parazītu ierosināta ādas slimība
- ketoze Dzīvnieku vielmaiņas slimība
- osteodistrofija Dzīvnieku vielmaiņas slimība, kuras izpausme ir patoloģiskas kaulu un kaulaudu pārmaiņas
- daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem
- galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā
- kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai
- auklēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot
- turēt rokas klēpī dzīvot dīkā, nestrādāt; slinkot
- dzīvot kā mucā dzīvot noslēgti, bez sakariem ar ārpasauli
- laiskot Dzīvot, būt bezdarbībā; arī slinkot
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot
- viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri
- kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli
- jihad Džihāds - musulmaņu svētais karš pret neticīgajiem un islāma pretiniekiem
- džidžits Džiudžitss - japāņu pašaizsargāšanās māksla un cīņas veids
- tokoferols E vitamīns, pastāv vairākās formās - vislielākā bioloģiskā aktivitāte piemīt alfa, beta un gamma tokoferoliem, atklāts kā pretsterilitātes faktors žurkām; atrodas augos, gk. sēklu dīgļos un augu eļļās; tā trūkums rada muskuļu atrofiju; pārtikas piedeva E306, antoksidants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, saldēšanas rezultātā var noārdīties
- treife Ebreju apzīmējums visam, ko bauslība aizliedz (pretstats - košers)
- haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas
- Dalila Ebreju mitoloģijā - filistiešu skaistule, kas ar viltu uzzināja Samsona spēka noslēpumu (tas bija viņa matos) un nodeva viņu, slepus apgriežot tam matus
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
- Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci
- Miķelis ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - erceņģelis, debesu karapulku vadonis pēdējā kaujā pret tumsas spēkiem
- Ieva Ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - kopā ar Ādamu - pirmie cilvēki
- ganību ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir plakantērauda stienīšu tīkls; lieto kurmju rakumu nolīdzināšanai, mēslojuma izkliedēšanai
- refektorijs Ēdamzāle viduslaiku klosterī; remteris
- zuda Ēde, ādas slimība
- zude Ēde, ādas slimība
- zūde Ēde, ādas slimība
- zuds Ēde, ādas slimība
- terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne
- slapnāms Ēdiens - rūgušpiens ar krējumu, locoņiem, tajā slapināja kartupeļus
- kulinārija Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana
- pavārmāksla Ēdienu gatavošanas māksla; arī ēdienu gatavošana; kulinārija (1)
- bini Edo - tauta, dzīvo Nigērijas dienvidos, valoda pieder pie kva valodām, reliģijas - islāms un kristietība, arī vietējie tradicionālie ticējumi
- iestiprināties Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes
- apremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazinās, zūd (izsalkums, slāpes)
- pieremdināt Ēdot, dzerot panākt, ka mazliet mazinās (izsalkums, slāpes)
- sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem
- sētložnis Efeju sētložņa ("Glechoma hederaceae"), ilggadīgs, ložņājošs savvaļas ārstniecības augs, līdzeklis pret drudzi un krūšu slimībām
- Koptu baznīca Ēģiptes baznīca, vairāk vai mazāk atzīta minoritāte Ēģiptē pirms islāma ieviešanas 642. gadā; tā ir Monofizītu baznīca, proti, tā noliedz mācību par Kristus cilvēcisko dabu, ko pieņēma ekumēniskais koncils Haikēdonā
- makads Ēģiptes islāmiskā viesistaba ar kolonnu arkādu pret pagalmu
- Kebhuta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieva Anubisa meita, aukstā, tīrā ūdens dieviete, kas veldzē ceļinieku slāpes, dod spēku nevarīgajiem un nogurušajiem
- Ptahs ēģiptiešu mitoloģijā - dievs, sākotnēji kā visa esošā radītājs, vēlāk mākslas un amatu aizbildnis; Pta
- euforbiaceae Eiforbiju dzimta jeb dievkrēsliņaugi
- manioka Eiforbiju rindas dievkrēsliņu dzimtas ģints ("Manihot"), kokaugi un lakstaugi ar lielām staraini daivainām, šķeltām vai dalītām lapām, >160 sugu
- eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem
- informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija
- akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
- Kaleidoscope Eiropas dimensijas mākslinieku un kultūras aktivitāšu atbalsta programma
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām
- apakšuzņēmējs Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskā persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi
- Luterštate Eislēbene, pilsēta Vācijā
- nožļakstināt Ejot ar slapjiem apaviem notašķīt
- noklemst Ejot pa sliktu ceļu, nokļūt
- apsliedēt Ejot vai braucot (pa pļavu, tīrumu u. tml.), atstāt sliedes, pēdas (pieliecot pie zemes zāli, labību u. tml.)
- kāpt Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu); iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā)
- likt soļus (arī soli) ejot veidot soļus; veidot soli (piemēram, slidojot)
- kāpt Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu)
- krustot Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.)
- zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju
- erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda
- planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas
- dzīva ekonomiskā dzīve, dzīvesveids, dzīves māksla
- ekotons ekosistēmu saskares josla, kurā viena ekosistēma pāriet otrā
- boutique Ekskluzīvs veikaliņš, kurā pārdod modes preces, ko neražo sērijveidā, bižutēriju, mākslas darbus u. c.
- superekslibri Ekslibra veids uz grāmatu ārējiem vākiem, kad grāmatas īpašnieks atzīmēts ādas sējuma ārpusē ar iespiestu ģerboni, venzeli, vārda pirmiem burtiem utt.
- alosoma Eksogēni ieslēgumi citoplazmā
- pieļaujamā slodze ekspluatācijas laikā pieļaujamā konstrukcijas elementa slogojuma slodze; nosaka pēc konstrukcijas elementu izmēriem un pieļaujamā sprieguma
- cilvēktirdzniecība ekspluatācijas nolūkā veikta cilvēku vervēšana, pārvadāšana, nodošana, slēpšana
- aktīvā māksla ekspresionisma novirziens, kura piekritēji uzskatīja, ka mākslai jātuvinās dzīvei, jāiesaistās aktīvā cīņā pret negatīvajām parādībām; aktīvisms
- katatāze Ekstensija dislokācijas labošanai lūzuma vai mežģījuma gadījumos
- perkolācija Ekstrakcijas metode, kurā ekstrahentam ļauj lēni plūst caur nekustīga ekstrahējamā materiāla slāni
- kutikula Ektodermas šūnu izdalīts slānis ķermeņa virspusē (tārpiem, posmkājiem)
- dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
- seismiskie viļņi elastīgas svārstības, kas rodas no zemestrīcēm, sprādzieniem, sitieniem, vibrācijām un izplatās Zemes slāņos
- klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem
- šalteris Elektrības slēdzis
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu
- barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana
- daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos)
- Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai
- papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām
- elektriskais impulss elektriskā signāla (sprieguma vai strāvas) īslaicīga lēcienveida izmaiņa laikā vai arī kā noteikta skaita svārstību virkne, kuras seko cita citai
- kondensators elektriska sistēma, kas sastāv no diviem vai vairākiem ar dielektriķi atdalītiem vadītājmateriālu klājumiem (elektrodiem) un izvadiem ieslēgšanai elektriskajā ķēdē
- īsslēguma strāva elektriskā strāva elektrotehniskā ierīcē vai elektriskā sistēmā īsslēguma režīmā; tā ir maksimāli iespējamā strāva ierīcē vai sistēmā ar nemainīgu tīkla spriegumu
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās
- fāzes strāva elektriskā strāva trīsfāžu ģeneratora vai transformatora fāzes tinumā vai slodzes fāzes pretestībā
- trīsfāžu strāva elektriskā strāva trīsfāžu sistēmu slēgumos (fāzes, līnijas strāva, strāva nullvadā)
- nullvada strāva elektriskā strāva zvaigznē slēgtas trīsfāžu sistēmas nullvadā
- drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi
- kailvads Elektriskais vads bez izolācijas slāņa
- ārējā raksturlīkne elektriskās enerģijas avota sprieguma atkarība no slodzes strāvas; parasti, strāvai pieaugot, spriegums uz avota spailēm samazinās
- strāvas avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt lielāka par slodzes pretestību
- elektrodzinējspēka avots elektriskās enerģijas avots, kura iekšējā pretestība daudzkārt mazāka par slodzes pretestību
- impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā
- tukšgaita elektriskās iekārtas vai sistēmas darbība, ja ir atslēgta slodze
- divpols Elektriskās ķēdes daļa (vai visa ķēde) vai ierīce ar divām pieslēgspailēm
- četrpols Elektriskās ķēdes daļa vai ierīce ar četrām pieslēgspailēm
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci
- komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību)
- īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana
- galvenais zars elektriskās ķēdes zars ar mērinstrumentu (ampērmetru, galvanometru), kam paralēli slēdz šuntu
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- grafs elektriskās shēmas attēls, kas satur visus shēmas mezglus un zarus, no kuriem izslēgti visi shēmas elementi (enerģijas avoti un patērētāji)
- drošinātāja ieliktnis elektrisko ķēžu aizsardzības aparāta drošinātāja nomaināmā daļa, kas satur kūstošu elementu, kurš pārslodzes vai īsslēguma gadījumā izkūst un pārtrauc strāvas ķēdi
- pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu
- stūrējošais tīkliņš elektrods, kam pieslēdzot negatīvu spriegumu attiecībā pret katodu, samazinās lampas anodstrāva
- trīsfāžu asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot trīsfāžu maiņstrāvas avotam
- vienfāzes asinhrondzinējs elektrodzinējs, kuru darbina, pieslēdzot vienfāzes maiņstrāvas avotam
- Zēbeka efekts elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, kas sastāv no virknē slēgtiem dažādiem vadītājiem, kuru kontaktvielu temperatūra ir dažāda; izmanto termoelementos un temperatūras mērīšanai
- attīstītājs elektrofotogrāfijā - dispersa vide, kas sastāv galvenokārt no tonera un nesēja, ko savstarpēji saista elektrostatiskie spēki, kas spēj vizualizēt slēptu elektrostatistisku attēlu
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku
- elektrošoks Elektrokrampju terapija iedarbībai uz galvas smadzenēm dažu psihisku slimību ārstēšanā
- gredzenlīnija Elektrolīniju kopa, kas veido noslēgtu kontūru
- kritiskais moments elektromagnētiskā momenta vislielākā iespējamā vērtība
- molekulu spektri elektromagnētiskā starojuma sadalījums, molekulai to izstarojot vai absorbējot sev raksturīgā veidā; vērojami joslu veidā spektra ultravioletajā, redzamajā vai infrasarkanajā daļā
- palaišanas moments elektromagnētiskais moments, ko attīsta dzinējs uzreiz pēc pieslēgšanas elektriskās enerģijas avotam
- radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām
- kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma
- griežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar rotoram piekārtotiem slīdkontaktiem, kas ļauj komutēt sakaru līnijas pēc pienākošo signālu impulsiem; meklētājs (3)
- grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam
- magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
- mērtilts Elektromēraparāts, kura elementi slēgti tilta shēmā un kura darbības pamatā ir elektrisko lielumu salīdzināšanas metode
- ventiļmotors Elektromotors, kurā strāvas komutāciju (pēc rotora stāvokļa) veic vadāmie ventiļi vai elektroniskie slēdži
- Dolbija sistēma elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā
- dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma
- atlecis ziņojums elektroniskā pasta ziņojums, kas pēc neveiksmīga mēģinājuma to nodot adresātam atgriežas atpakaļ pie nosūtītāja; neveiksmīgas nodošanas iemesls var būt kļūdaina adrese vai kļūda datoru tīkla darbībā
- skenēšana elektroniska virsmas vai attēla notaustīšana, elektronu staram virzoties pa šaurām, paralēlām joslām; attēlu ievadīšana datora atmiņā ar šādu notaustīšanu
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu
- e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai
- ciparsertifikāts Elektronisks dokuments, kurš apstiprina publiskās atslēgas piederību kādai personai vai citai vienībai
- sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā
- radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija)
- pārvietojamā elektrostacija elektrostacija transportlīdzekļos (automobiļos un to piekabēs, uz dzelzceļa platformām, plostiem); sastāv no primārā dzinēja, elektromašīnģeneratora, sadales iekārtas, relejaizsardzības un signalizācijas ierīcēm un kabeļiem patērētāju pievienošanai; paredzēta īslaicīgai izmantošanai vietās, kas atrodas tālu no stacionārajiem elektrotīkliem; biežāk lieto dīzeļelektrostaciju
- elektrokonvulsīvā terapija elektrošoka terapija ir metode, ar ko ārstē depresijas, maniakālās depresijas un dažu veidu šizofrēnijas slimniekus, izraisot konvulsijas laižot caur smadzenēm elektrisko strāvu
- sekcionēšanas postenis elektrotehniska iekārta, kas izvietota starp blakus vilces apakšstacijām un aprīkota ar automātiskiem slēdžiem kontakttīkla aizsardzībai pret īsslēgumiem
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti)
- mikroviļņu terapija elektroterapijas veids, kad slimnieku apstaro ar ultraīsiem elektromagnētiskiem viļņiem
- primitīvs elementārā transakcija, kuru izmanto datoru tīklos, lai organizētu blakus slāņu protokolu mijiedarbību
- ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru
- slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis
- kores kopturis elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to uz statņiem un atgāžņiem
- apakšējais kopturis elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu
- nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti
- kontrastējoša kompozīcija elementu salikums mākslas darbā, kas satrauc skatītāju, ir negaidīts, nenoturīgs, asimetrisks, kustīgs un sarežģīts
- olekranartropātija Elkoņa locītavas slimība
- putekļinfekcija Elpceļu infekcijas slimība, ja inficēšanās notiek pa gaisu ar putekļiem
- oktilaldehīds Eļļa ar augu smaržu CH3(CH2)6CHO, atrodama dažās ēteriskās eļļās, vai iegūstama mākslīgi oksidējot oktilalkoholu
- pamatemalja Emaljas slānis, ko uzklāj tieši uz metāla; tam jānodrošina laba stikla saistība ar metālu
- segemalja Emaljas slānis, ko uzklāj uz pamatemaljas, veidojot izstrādājuma fizikālās īpašības un dekoratīvo izskatu
- enameloblasts Emaljas veidotāja šūna, emaljas orgāna iekšējā slāņa epitēlijšūna, kas piedalās zoba emaljas veidošanā
- ektoglija Embrija agrīnās nervu caurules apvalka plānais, ārējais slānis
- ektoģenēze Embrija attīstība mākslīgos apstākļos
- anālā membrāna embrija kloākas membrānas mugurējā daļa, kas noslēdz taisno zarnu
- otocista Embrionālais dzirdes pūslītis mugurkaulniekiem
- dīgļlapa Embrionālu šūnu slānis (cilvēka vai dzīvnieku) dīgļa agrās attīstības stadijā
- mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu"
- ironiskais stils emocionāli ekspresīvs stils, kas izsaka smalki apslēptu izsmieklu un negatīvu attieksmi pret runas priekšmetu un adresātu
- simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko)
- bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās
- hipotaksija Emocionāls saskaņas stāvoklis hipnozes sākumā starp slimnieku un hipnotizētāju
- tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu un šo zināšanu izmantošana praksē
- deemulģēšana Emulsijas izjaukšana, šķidruma sadalīšana divos slāņos
- pašēna Ēna - neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums tēlotājmākslas darbā
- nosaule Ēna, paēna, pakrēslis
- ūksma Ēna, pakrēslis
- susētivs Ēna, pakrēslis, vieta, kur neķer saule
- ēnojums Ēnas attēlojums tēlotājas mākslas darbā
- pseidocefalocēle Encefalocēle, kas radusies galvaskausa slimības vai ievainojuma dēļ
- nozohtonogrāfija Endēmisku slimību ģeogrāfija; medicīnas ģeogrāfija
- ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti
- limfokinēze Endolimfas pārvietošanās pusloka kanālos
- endotelioangiīts Endotēlija sistēmas saslimšana, līdzīga "lupus erythematosus", ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu
- endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu
- psammoma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus
- psamnioma Endotelioma, kurā ir koncentriski slāņaini veidojumi, kas satur kalcija sāļus
- maksimumslodze Energosistēmas diennakts, mēneša, gada vai cita laika perioda lielākā vidējā slodze
- hidrauliskais slīpums enerģijas līnijas kritums – lielums ūdens kustības raksturošanai vaļējā gultnē – plūsmas enerģijas maiņas attiecība pret plūsmas noieto ceļu; vienmērīgā plūsmā tas ir vienāds ar gultnes ģeodēzisko slīpumu
- entamebiāze Entamēbu invāzija; slimība, ko ierosina entamēbas
- Tešenas slimība enzootiskais encefalomielīts, cūku infekcijas slimība, ko izraisa vīruss; visbiežāk saslimst sivēni pēc atšķiršanas
- Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
- ependimopātija Ependīmas saslimšana
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis
- akantoze Epidermas dzeloņainā slāņa hiperplāzija, ko novēro daudzās ādas slimībās
- keratomalācija Epidermas raga slāņa atmiekšķēšanās
- diskeratoze Epidermas raga slāņa nenormāla attīstība
- keratolīze Epidermas raga slāņa sairšana; lobīšanās
- epifiziolistēze Epifīzes noslīdēšana
- epipalātisms Epignatisma veids, kurā parazīts vai tā daļas piestiprinātas autozīta aukslējām
- hipoderma Epitēlija slānis, kas atrodas zem dažu posmkāju hitīna skeleta
- parastruma Epitēlijķermenīšu hipertrofija, kas atgādina kāksli
- paratireopātija Epitēlijķermenlšu slimība
- epitalaksija Epitēlijšūnu lobīšanās, īpaši zarnu iekšējā slānī
- maldu gruntsūdens epizodisks gruntsūdens aerācijas zonā, kurš vietumis veidojas uz vājāk filtrējošu nogulumu slāņiem vai lēcām un atrodas virs attiecīgā apvidus gruntsūdeņu līmeņa; virsgruntsūdens
- ēre ēra - naudas vienība Islandē līdz 1980. g., 1 e = 1/100 kronas, sakarā ar valūtas vērtības samazināšanos izņemta no apgrozības
- ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
- ērģeļmāksla Ērģeļmūzikas komponēšanas, atskaņošanas māksla
- subbass Ērģeļu 16-pēdu slēgta balss, gk. pedālī
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm
- Eri Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Eridanus Eridāna, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- TED Eritēmas sliekšņa deva (angļu "threshold erythema dose")
- uleritēma Eritematoza ādas slimība ar rētu veidošanos pēc infiltrata resorbcijas
- shistocīts Eritrocīta drumsla, kurā ir hemoglobīns
- hemaglutinācija Eritrocītu salipšana un izpārslošanās, kas notiek, ja uz tiem iedarbojas specifiskas antivielas
- eritrocitoze Eritrocītu skaita pavairošanās perifēriskajās asinīs kā skābekļa trūkuma sekas dažu sirdskaišu, plaušu slimību u. c. gadījumos
- sekundārās eritrodermijas eritrodermijas, kas rodas uz kādas citas slimības fona kā komplikācija
- sprēdaļa Ērkulis, kodeļa, sprēslīca, vērpste
- londžeris Ērts atpūtas krēsls
- klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls
- skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem)
- pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas; apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt
- gravīra Estampa tehnikās veidots mākslas darbs
- naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē
- pavārība Ēstgatvošanas prasme, māksla
- entertainer Estrādes mākslinieks
- imitators estrādes mākslinieks, kurš profesionāli nodarbojas ar imitēšanu
- decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai
- epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija
- acetonitrils Etiķskābes nitrils, šķīdinātājs, kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kā mākslīgo nagu noņēmēju, var radīt ādas kairinājumu, toksiska gremošanas orgāniem un aknām, nervu sistēmas inde
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā
- Vanta etrusku mitoloģijā - aizkapa pasaules sieviešu kārtas dēmons, nāves personifikācija, viņas pastāvīgie atribūti ir tīstoklis, lāpa, zobens, čūskas, kas apvij rokas, atslēga; dažkārt tiek identificēta ar grieķu fūrijām
- Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā
- misione Evaņģēlija pasludināšana, ko kristietis veic, pamatojoties uz Kristus pavēli
- šepings Ēvelējoša metālgriešanas darbmašīna, kurā galveno kustību veic grieznis, kas iestiprināts slīdņa suporta griežņu turētājā; horizontālo šķērspadeves kustību izdara galds ar apstrādājamo detaļu, vertikālo padeves kustību, ja tā nepieciešama - suports ar griezni
- ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves
- slībeņķis Ēvelsols (priekšmeta apstrādāšanai arēveli un slīmestu)
- mikroevolūcija Evolucionāras izmaiņas, kas noris sugas ietvaros, bagātina tās struktūru, izraisa varietāšu un pasugu veidošanos un noslēdzas ar jaunu sugu tapšanu
- exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
- Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
- Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers
- Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers
- Šilovkas ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 132,6 m vjl., platība — 81,5 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 13,0 m, eitrofs, aizaugums — niecīgs; Rožlauku ezers; Rožlaukuma ezers; Silavs; Silovka ezers
- Dalrimpla ezers ezers Austrālijā, Kvīnslendas austrumos, ietek Keipa un Beljando, caurtek Bērdekina
- Liliju ezers ezers Baldones pagastā, izveidojies karsta piltuvveida iegruvē virs ģipša slāņiem, platība - 0,4 ha
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā
- Iļdzeits ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie Šķipiem, platība - 12,8 ha, lokveida, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,2 km, lielākais dziļums - 4 m; Ildzis; Ildzas ezers; Ilza ezers
- Galšūns ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Dagdas pagastā, 161 m vjl., platība - 65,3 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 5,6 m, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Galšums; Galšūnu ezers; Rabšu ezers; Rapšu ezers
- Dorotpoles ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 131,8 m vjl., platība - 37,8 ha, garums - 1 km, platums - līdz 400 m, lielākais dziļums - 12,2 m, galamorēnas sprostezers, eitrofs, aizaugums - 9%; Sila ezers
- Baltais ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, uz Baltkrievijas robežas, 159,5 m vjl., platība — 41,3 ha (Latvijā 35,3 ha), garums — 1,7 km, vidējais dziļums — 4,4 m, lielākais dziļums — 12,2 m, eitrofs ezers, aizaugums — tikai 8%; Belojes ezers
- Ildza ezers ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā pie Bogdāniem, platība - 26 ha, garums - \~1,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,9 m; Ildze; Ildzis; Ilzas ezers
- Kulis ezers Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 148,6 m vjl., platība - 35,8 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 nelielas salas, eitrofs, aizaugums - 5%: Kuļu ezers; Kūļu ezers
- Balts ezers Dagdas pauguraines nolaidenumā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā, 163,6 m vjl., platība – 58,2 ha, garums – 2,0 km, lielākais platums – 0,3 km, vidējais dziļums – 7,1 m, lielākais dziļums – 24,3 m, aizaugums – tikai 5%, bagāts zivīm; Balta; Baltais; Baltas ezers; Bolta ezers
- Bēšonu ezers ezers garā iegultnē starp Dagdas un Feimaņu pauguraini, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Šķeltovas pagasta robežas un Aglonas-Krāslavas ceļa, 143 m vjl., platība - 64 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 22,7 m, eitrofs, aizaugums - 10%; Bešons; Biešanas ezers; Biešena ezers; Biešons; Bišenu ezers; Karašu ezers
- Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
- Vertsjervs ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers
- Hammārs ezers Irākā ("Hammar"), Eifratas lejteces rajonā, platība - 2000-5000 kvadrātkilometru (atkarībā no Eifratas ūdenslīmeņa un paliem), garums - 120 km, platums - līdz 20 km, dziļums - 1-2 m
- Dedifoss ezers Islandē, Ziemeļu Zemes austrumu daļā
- Houpa ezers ezers Islandes Ziemeļu Zemes rietumos, ietek Vīdidalsau, noteka uz Grenlandes jūras Hūnabloui līci
- Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis
- Ārtileri ezers ezers Kanādā (_Artillery Lake_), Ziemeļrietumu Teritoriju austrumu daļā, noteka uz Greitsleivleiku
- Ailenda ezers ezers Kanādā (_Island Lake_), Manitobas provinces austrumu daļā
- Bafalo ezers ezers Kanādā, Ziemeļrietumu Teritoriju dienvidos, noteka uz Greitsleivleiku
- Ašars ezers Kombuļu pagastā, uz ziemeļiem no Krāslavas pilsētas, platība - 19 ha, garums - \~1,1 km; Ašaru ezers, Asaru ezers; Ašera ezers
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers
- Pozņakovas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 22,2 ha; Poznakovas ezers; Pozņakova ezers; Mazais Kustaru ezers; Mazais ezers
- Ņemčiks ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 7,7 ha; Ņemčika ezers
- Bebrišu ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 2,4 ha; Belbošu ezers
- Dubulis ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība 10,2 ha; Dubļu ezers
- Diunoklis ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 19,6 ha; Danakļa ezers; Dunakļa ezers; Dunekļa ezers
- Borauga ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 22,5 ha; Dauguļu ezers
- Lodiņu ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 7,7 ha
- Bedinka ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība - 8,9 ha; Bedenkas ezers; Bedinkas ezers; Betinka ezers
- Eglīca ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība – 2,5 ha; Eglītes ezers; Svetļinkaja ezers
- Bondarišku ezers ezers Krāslavas novada Andzeļu pagastā, platība — 5,5 ha; Bondarišķis
- Galenis ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība - 4,3 ha; Galājais; Galējais ezers
- Ļutavcu ezers ezers Krāslavas novada Asūnes pagastā, platība — 14,5 ha
- Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers
- Lubāniņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,9 ha; Lubančika ezers; Lubančiks
- Ildzas ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 12,8 ha; Ildzīša ezers; Ilza ezers
- Ūgliņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 16,9 ha; Ogliņa ezers; Ugliņas ezers; Ugļu ezers
- Iudrineits ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers
- Plaudiņs ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 22,2 ha; Plaudineitis; Plaudineits; Plaudinis; Plaudiņš; Plaudiņa ezers; Plaudiņu ezers; Plaudīšu ezers; Plavdiņa ezers
- Maceņš ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 8,1 ha, dziļums - līdz 1 m, aizaugošs; Mateja ezers; Mateļa ezers; Mateļu ezers; Mateņu ezers
- Mazais Dubeļu ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība — <1 ha
- Juguļu ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagasta ziemeļu nomalē, platība - 4,1 ha
- Dubuleits ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - \~8 ha
- Nomaškaļs ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,1 ha; Namačkalis; Namačkalnu ezers; Namačkalu ezers; Namaškalu ezers; Kamaškalu ezers
- Boļtiņais ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,4 ha; Beļenkoje; Bieļenkoje
- Kāšūns ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība - 2,7 ha; Kaušanu ezers; Kaušaņu ezers
- Paholku ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība — 2,2 ha
- Plataču ezers ezers Krāslavas novada Ezernieku pagastā, platība 2,2 ha
- Pisiņs ezers Krāslavas novada Grāveru pagastā, platība - 2,0 ha; Tiksiņš
- Izovas ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 19,4 ha; Ižovas ezers
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 34 ha; Belojes ezers
- Ustubnīks ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 145,4 m vjl., platība - 17 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 4,9 m, lielākais dziļums - 12,2 m, aizaugums - \~15%; Uztupnieku ezers; Ustubņiku ezers
- Maču ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1 ha
- Deģeru ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,6 ha
- Zīmeļs ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 1,8 ha; Ziemeļu ezers; Zimeļu ezers
- Dziļais ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 11,6 ha
- Purva ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 15 ha
- Rinģis ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 20,7 ha; Černavu ezers; Rinču ezers
- Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 3,6 ha
- Prudoka ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 4,7 ha; Milaka ezers; Orilana ezers
- Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,4 ha; Lielais Silava ezers; Lielais Silavu ezers; Silava ezers
- Noviku ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība - 5,9 ha
- Mazais Silavu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 1,8 ha; Silava ezers
- Šternberga ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 15 ha, caurtek Stirna; Dauguļu ezers; Šteinberga ezers; Šterenberga ezers; Šterenbergas ezers
- Gulbju ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 6,5 ha; Gulbņa ezers
- Celmu ezers ezers Krāslavas novada Kalniešu pagastā, platība — 9,4 ha
- Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers
- Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers
- Dubinka ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 2,3 ha, Dubinas ezers; Dubinkas ezers
- Jablonkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 4,3 ha
- Saučenku ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Saučinkas ezers; Savčenko ezers
- Baļščina ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 7 ha; Balticas ezers; Baltijas ezers; Baltu ezers
- Mazais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība — 1,6 ha; Bolovatkas ezers; Borvinka ezers; Borvinkas ezers
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagasta dienvidaustrumu daļā, 12,7 ha; Baltas ezers; Baltezers; Beloje
- Pasiņas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 11,6 ha, maksimālais dziļums - 7,7 m; Aktica; Pasinecas ezers; Pisiņš
- Plautinkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība - 5,7 ha; Platonovkas ezers; Plautinka; Plautiņka; Plavdinka
- Foļvarkas ezers ezers Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, platība — 4,6 ha; Foļvarka ezers
- Varkļons ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - <1 ha
- Guļbiņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 14,4 ha; Gulbena ezers; Gulbinas ezers; Gulbīša ezers; Gulbīšu ezers; Gulbītis; Guļbinas ezers
- Solkas ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 2,1 ha; Salnas ezers; Saules ezers
- Dridzes ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,1 ha; Priedulāju ezers
- Nameņš ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 4,6 ha; Namiņa ezers; Namiņš; Nemeta ezers
- Dubiņs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 7,6 ha; Dubina ezers; Dubiņa ezers
- Zubru ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,8 ha
- Joda ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,9 ha; Iodezers; Jodezers
- Lejs ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība 177,4 ha, līčains, 3 salas; Lejas ezers
- Mandeļu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - \~1 ha; Mandaļas ezers; Mandele
- Krugloje ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - <1 ha
- Dūneklis ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2 ha, Dunekļa ezers; Dūnekļa ezers
- Dolgoje ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 2,5 ha
- Skujiņu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība - 8,9 ha; Skujeņa ezers; Skusņas ezers
- Skumbiņu ezers ezers Krāslavas novada Krāslavas pagastā, platība — 1 ha
- Zarosloje ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 3,1 ha
- Kaloda ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība - 6,6 ha; Koloda; Kolodas ezers
- Goreloje ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 3,4 ha; Kuļbovas ezers
- Makņu ezers ezers Krāslavas novada Piedrujas pagastā, platība — 6,4 ha; Makņenskoje ezers
- Čornoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā un Baltkrievijā
- Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā)
- Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
- Mošņica ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10 ha; Moščnīcas ezers; Mošņicas ezers
- Mateika ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 10,2 ha; Maceika; Maceiku ezers; Mateikas ezers; Moseikas ezers
- Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
- Orļinoje ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 8 ha; Ērgļu ezers; Oriol; Orlas ezers; Orļonoka ezers
- Ikažencu ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 2,3 ha
- Žabinka ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 3 ha
- Suhorukovas ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 4,7 ha, dziļums — līdz 3,7 m
- Lāču ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība — 7,9 ha; Medvedka ezers
- Trudiņka ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība 4,4 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Trudinkas ezers; Trudniku ezers; Trudņika ezers; Trudņiku ezers
- Lotas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 1,6 ha
- Margaucis ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11 ha; Margancis; Marganča ezers; Margaucu ezers; Margauča ezers; Margavicu ezers; Margaviču ezers; Margolta ezers; Marguca ezers
- Rūbežnīks ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 11,3 ha; Robežnieku ezers; Rūbežu ezers
- Teneiss ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 12 ha; Tenisa ezers; Tenīsa ezers; Teņa ezers
- Kauseņš ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 13,8 ha; Kausiņš; Kausiņu ezers; Kovšika ezers; Kovšuna ezers
- Dūņu ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 14,6 ha
- Linokas ezers ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 3,3 ha; Linoksa ezers; Lipaks
- Lubāns ezers Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība - 5,2 ha; Lubančiku ezers; Lubāniņš; Lubānu ezers
- Trešā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, aizaugošs
- Lubānītis ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - <1 ha; Mačulkas I ezers
- Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers
- Lielā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 21,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 0,5 m
- Mazā Paļts ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība — 18,5 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 0,5 m
- Osvas ezers ezers Krāslavas pagastā, platība — 14,8 ha
- Persteņa ezers ezers Krāslavas pilsētas teritorijā, platība - \~2,5 ha; Percinka ezers; Perciņa ezers
- Bērzu ezers ezers Krāslavas rajona Kalniešu pagastā, platība — 2,8 ha
- Aslikuls ezers Krievijā (_Asly-Kulˈ, ozero_ / _Asylykül_), Baškorostānas Republkā
- Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
- Okras ezers ezers Latgales augstienē Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, 154,7 m vjl., platība - 63,5 ha, garums - 2,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 3,4 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis
- Arla ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Andzeļu pagastā, 190 m vjl., platība — 27,3 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 10,8 m, eitrofs
- Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers
- Garais ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Indras pagastā, 130,2 m vjl., platība - 71,2 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 16,5 m, lielākais dziļums - 56 m; Dolgojas ezers; Dolgoje ezers; Dolgojes ezers; Garzis
- Dubuļu ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, subglaciālā iegultnē starp Okras ezeru un Geraņimovas Ilzas ezeru, 152 m vjl., platība - 72,4 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 11,8 m, lielākais dziļums — 30 m
- Seklis ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 175,6 m vjl., platība - 26,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, gar malām aizaudzis; Seklais ezers; Sēkļa ezers; Sekļu ezers
- Biržkalna ezers ezers Latgales augstienē, uz dienvidaustrumiem no Rušona, Preiļu novada Aglonas pagastā pie Krāslavas novada Kastuļinas pagasta robežas, 150,7 m vjl., platība - 272,2 ha, garums - 3 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, dibenā dūņu slānis, daudz zivju; Biržas ezers; Bērzgales ezers; Bērzgaļu ezers; Kapiņu ezers
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis
- Mazais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Drīdzi un Lielo Ožukni, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība — 10,4 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~200 m; Mazais Āžuknis; Mazais Āžūknis; Mazais Džunas ezers; Ožukna ezers; Ožuknas ezers
- Birža ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 163 m vjl., Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,05 km^2^, garums — 3,2 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,6 m, lielākais dziļums — 10 m, dzīvo ūdensputni, daudz zivju; Biržas ezers
- Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Jolzas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 149,8 m vjl., platība — 52,2 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 1,6 m, eitrofs ezers, aizaugums — 15%; Ilzas ezers
- Cērps ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā pie robežas ar Kastuļinas un Andrupenes pagastu, 163,5 m vjl., platība - 134,9 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 5,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Cerpa ezers; Cērpes ezers; Tērpenes ezers; Tērpes ezers
- Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
- Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
- Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
- Osvas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Bērziņu pagastā, 167,9 m vjl., platība — 51,8 ha, garums — 1,4 km, platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 8,9 m, lielākais dziļums — 8,9 m, eitrofs, maz aizaudzis; Asvas ezers
- Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
- Melnais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, 128,6 m vjl., platība - 48,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 14 m, eitrofs; Černojes ezers; Čornojes ezers; Melnezers
- Ostrovnas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, dabas liegumā “Starinas mežs”, 122,8 m vjl., platība — 28,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,6 m, liepām apaugusi sala 3 ha, eitrofs, aizaugums — neliels
- Sargovas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Izvaltas pagastā, 140 m vjl., platība - 53,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,9 m, eitrofs, aizaugums 15%; Sargova ezers; Sarguņu ezers
- Stirns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kalniešu pagastā, 144,2 m vjl., platība - 149 ha, garums - 3,7 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 25,8 m, 3 salas, mezoeitrofs, aizaugums - neliels; Stirnas ezers; Stirnu ezers
- Ots ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers
- Kombuļu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 177,5 m vjl., platība — 23,7 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, aizaugums — \~25%
- Drīdzs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu un Skaistas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 753 ha, garums - 9,8 km, lielākais platums - 2,4 km, vidējais dziļums - 12,8 m, lielākais dziļums - 63,1 m, dziļākais ezers Baltijā; Dridza ezers; Drīdza ezers; Dridzis; Drīdzis; Dridža ezers
- Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
- Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
- Ormijas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 157,7 m vjl., platība - 66,4 ha, garums - 2,2 km, lielākā platība - 0,5 km, vidējais dziļums - 9,4 m, lielākais dziļums - 43 m, aizaugums - neliels
- Indrs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 157,6 m vjl., platība - 202 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m; Indra ezers; Indras ezers; Indricas ezers
- Ārdavs ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Sauleskalna ziemeļu piekājē, 159,3 m virs jūras līmeņa, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 229 ha, garums - 4 km (puslokā pa asslīniju), lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 14,0 m
- Garais ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, subglaciālā iegultnē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 158,4 m vjl., platība - 103 ha, garums - 5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 25,1 m, 1 sala
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Cārmins ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers
- Baltais ezers ezers Latgales augstienes dienvidaustrumu daļā, Krāslavas novada Indras pagastā, 131,4 m vjl., platība — 34 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 8 m, eitrofs, dūņains ezers, aizaugums — \~26%
- Skaists ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 162,1 m vjl., platība - 46,7 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, aizaugums - \~8%
- Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
- Soma ezers ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Skaistas pagastā, 163,0 m vjl., platība — 33,6 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 4,7 m, lielākais dziļums — 13,4 m, eitrofs, aizauguma gandrīz nav
- Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
- Zirga ezers ezers Latgales augstienes malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Krāslavas pilsētas ziemeļu robežas, 119,8 m vjl., platība - 38 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Zirgezers
- Salājs ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
- Asariņs ezers Latvijā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība - 3,9 ha
- Ausls ezers Lietuvā (_Auslas_), Utenas apriņķa Zarasu rajonā
- Riebezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera
- Dziļezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
- Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
- Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers
- Antoslavas ezers ezers Ludzas novada Ņukšu pagastā, platība - 10 ha; Antaslovas ezers; Stolānu ezers
- Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
- Tirifjords ezers Norvēģijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Oslo 63 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, līčains
- Sanmartina ezers ezers Patagonijas Kordiljeras austrumu piekājē ("Lago San Martin") 285 m vjl., Čīlē (nosaukums — O'Higinsa ezers) un Argentīnā, platība — 1010 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes, fjordveida līči, ieslīd O'Higinsa šļūdonis
- Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
- Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
- Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
- Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
- Mazezers ezers Ramatas pagastā, Saklauru purvā, uz dienvidrietumiem no Ramatas Lielezera, platība - 23,0 ha, garums - 0,85 km, lielākais platums - 0,35 km, lielākais dziļums - 3,2 m, distrofs, biezs dūņu slānis, aizaugums - niecīgs; Mazjervs
- Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers
- Kirjaņiška ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers
- Dubekšu ezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 1 ha; Dubekslis
- Lejaslabiņu ezers ezers Talsu novada Laucienes pagastā, 122,5 m vjl., platība — 3,7 ha; Lejaslobiņu ezers
- Kalnezers ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 132,2 m vjl., platība - 1,7 ha; Kalnu ezers; Lejaslāču ezers
- Pieslaistes ezers ezers Teiču purva ziemeļu daļā (Mindaugas purvā), Madonas novada Barkavas pagastā, platība - 8,2 ha; Peslaistes ezers
- Ciematnieka ezers ezers Teiču purvā, Atašienes pagastā, platība - 54,7 ha, garums - \~0,9 km, lielākais platums - \~0,8 km; Pieslaista ezers
- Maksimovas ezers ezers uz Baltkrievijas un Latvijas robežas, Krāslavas novada Indras pagastā, platība — 46 ha (Latvijā 16,1 ha), garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums Latvijas daļā — 1,3 m, eitrofs, stipri aizaug; Maksimova ezers; Maksimovo ezers
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs
- Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers
- Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls
- Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m
- Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
- Zaļezers ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
- pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
- Essernhof Ezeru muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
- šanti Ezoterismā - miers; Tibetas lamaistu un budistu klosteros to atkārtojot katru reizi nobeidzot sludinājumu
- džen Ezoterismā cilvēcīgums, māksla būt cilvēkam
- sādhana Ezoterismā garīgi vingrinājumi, ko lieto lai atbrīvotos no vēlmēm, kaislībām un iekārēm
- vasana Ezoterismā ieradumi un noslieces; kaitīgi ieradumi, no kuriem pēc iespējas ātrāk jāatbrīvojas
- tamass Ezoterismā inerce, slinkums un aizspriedumainība
- numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam
- čan Ezoterismā pretstats mākslīgajam, pretstats nenormālajam
- annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma
- dzirvans Eža, neuzarta zemes strēmele, josla starp diviem tīrumiem
- subbasa atslēga F atslēga uz 5. līnijas
- f-mols Fa-minors, molla toņkārta no f līdz f, ar 4 bemoliem pie atslēgas
- aizkulises Fakti, arī rīcība, ko plašākai sabiedrībai slēpj; paslepeni darījumi
- piefantazēt Fantazējot radīt, izveidot (ko no jauna), papildinot (ar to, piemetām, mākslas darbu)
- farizejisms farizeju mācība, kas prasīja stingri un precīzi pildīt bauslibas priekšrakstus
- klīniskā farmakoloģija farmakoloģijas nozare, kurā pēta zāļu vielu iedarbību uz veselu un slimu organismu slimnīcas apstākļos
- ķīmiskas izcelsmes stresori farmakoloģiski preparāti, profilaktiskās apstrādes, slimību ierosinātāji u. c.
- profilslīpēšana Fasonvirsmu apstrāde ar slīpripu, ko pārvieto pa virsmas profilam ekvidistantu trajektoriju
- kopējošā slīpēšana fasonvirsmu apstrāde ar virsmas profilam atbilstošas formas slīpripu
- baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti)
- dispersa fāze fāze, kas dispersas sistēmas tilpumā sadalīta sīku daļiņu, pilienu, pūslīšu vai citādu ieslēgumu veidā
- Islāmābādas galvaspilsētas teritorija federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība — 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām
- Phe Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Phoenix Fēnikss, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā
- amidāze Ferments, kas sarauj saites starp slāpekli un oglekli skābju amīdos
- abomīns Fermentu preparāts, ko iegūst no dzīvnieku kuņģa un zarnu gļotādas, izmanto akūtu un hronisku kuņģa un zarnu slimību ārstēšanā
- paliekošā indukcija feromagnētiķa magnētiskā lauka indukcija pēc magnetodzinējspēka izslēgšanas
- kriofibrinogēns Fibriogēnam līdzīgs proteīns asinīs, kas izpārslo no plazmas aukstumā
- Fidži Fidži Republika - salu valsts Okeānijā (angļu val. "Fiji" / "Republic of the Fiji Islands"), Melanēzijas dienvidaustrumos, \~2500 km uz austrumiem no Austrālijas, aptver 322 Fidži arhipelāga salas un Rotumas salu, galvaspilsēta - Suva, platība - 18300 kvadrātkilometru, 932000 iedzīvotāju (2008. g.), apdzīvotas >200 salas
- divstūris Figūra uz sfēras; to veido divi sfēras lielo riņķu pusloki
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
- kolopeksotomija Fiksētas lokzarnas pārgriešana, izveidojot mākslīgu tūpli
- snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film"
- abdukcija Filozofijā un loģikā - samērā ticams slēdziens, kas piemērots hipotēzes ģenerēšanai
- pantelisms filozofiska mācība, kas par pasaules procesu pamatu pasludina gribu
- riska samazināšanas princips finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus
- opcijas taustiņš firmas _Apple_ tastatūras taustiņš, kurš apvienojumā ar kādu rakstzīmes taustiņu veido speciālus simbolus, piemēram, lodziņus, dažādu valūtu simbolus, slīpsvītras u. c.
- datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
- ražošanas automatizācijas protokols firmas _General Motors_ izstrādātais standarts, kas nosaka protokolu izvēli dažādiem lokālā tīkla slāņiem, un nodrošina vienotas saskarnes dažādām ražošanas automatizācijas sistēmām; protokols _MAP_
- arhitektūra SNA firmas _IBM_ datoru tīklu daudzslāņu arhitektūra (angļu "Systems Network Architecture"), kurā definētas atsevišķu slāņu funkcijas un to savstarpējā saistība
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru)
- sistēmpieprasīšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas, personālajam datoram strādājot lieldatora termināļa režīmā, ļauj lietotājam pārslēgties no vienas sesijas uz otru vai veikt speciālas termināļa pārslēgšanas darbības
- standarts SSL firmas _Netscape Communications_ izstrādāts drošības standarts komerciālu transakciju pārsūtīšanai pa internetu: seansam sākoties serveris aizsūta publisko atslēgu pārlūkprogrammai, kas to izmanto, lai nosūtītu patvaļīgi ģenerētu slepeno atslēgu atpakaļ serverim, tādējādi nodrošinot iespēju apmainīties ar slepenajām atslēgām seansa laikā
- intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
- tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare"
- firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram
- aktīvas straumēšanas formāts firmas "Microsoft" izstrādāts straumēšanas formāts, kas nodrošina audio, video, diapozitīvu (slīdu) un sinhronizētu notikumu pārraidi
- pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu
- gastrostomija Fistulas izveidošana kuņģa sienā mākslīgai barošanai
- cistokolostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un resno zarnu
- cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu
- bakterioze fitopatogēno baktēriju ierosināta augu slimība
- bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
- fitoftorozes Fitopatogēno sēņu ierosinātas augu slimības
- psauoskopija Fizikāla izmeklēšanas metode: ar rādītājpirksta spilventiņu viegli brauka pa slimo vietu, virs kuras manāma ādas pretestība
- ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
- koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai
- elektrodzinējspēks Fizikāls lielums, kas rada un uztur elektrisko strāvu noslēgtā elektriskā ķēdē; EDS
- koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā
- subantarktiskā josla fizioģeogrāfiskā josla Zemes dienvidu puslodē starp mēreno joslu ziemeļos un antarktisko joslu dienvidos
- ledus zona fizioģeogrāfiskā zona antarktiskajā un arktiskajā joslā, kur lielāko teritorijas daļu sedz ledāji
- fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
- vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
- fotoķīmijterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto furokumarīna preparātu un garviļņu ultravioleto staru kombināciju; lieto gadījumos, kad citus fizioterapijas veidus nedrīkst lietot - galvenokārt nieru, aknu saslimšanā, ja ir grūtniecība, katarakta
- siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
- abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu
- nūjošana Fiziska nodarbe, kurā pastaiga apvienota ar distanču slēpošanas elementiem, izmantojot speciālas nūjas, ar kurām pastaigas laikā tiek trenēti ķermeņa augšdaļas muskuļi un ir aktivizēti 90% no visiem ķermeņa muskuļiem
- fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve
- būvuzņēmējs Fiziskā vai juridiskā persona, kas, pamatojoties uz līgumu, kurš noslēgts ar pasūtītāju, veic būvdarbus
- grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta
- intelektuālais īpašums fiziskas vai juridiskas personas radīta intelektuāla vērtība; to rada literāru, māksliniecisku un zinātnisku darbu, publisku priekšnesumu, izgudrojumu, zinātnisku atklājumu, rūpniecības preču paraugu, preču zīmju firmu nosaukumus u. c. intelektuālās darbības rezultātā tapušu darbu autori
- elpēties Fiziski atlabt pēc slimošanas
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības
- smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās
- sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību
- kavals flautas tipa pūšamais mūzikas instruments, izplatīts Bulgārijā, Rumānijā, bijušās Dienvidslāvijas valstīs
- aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
- fluorizācija Fluora sāļu pievienošana dzeramajam ūdenim, lai mazinātu saslimstību ar zobu kariesu
- polējamā skābe fluorūdeņraža skābes un sērskābes maisījums, ko lieto slīpētu stikla virsmu pulēšanai
- ārpusledāja fluvioglaciālie nogulumi fluvioglaciālie nogulumi, kas uzkrājās no ledus brīvajās platībās - kontaktjoslās ar kūstošo ledu vai tiešā tā tuvumā
- Folklenda Folklenda (Malvinu) salas (angļu val. "Falkland Islands", sp. val. "Islas Malvinas"), Folklenda Salu Kolonija - arhipelāgs Atlantijas okeāna dienvidrietumos, uz Patagonijas šelfa, Lielbritānijas valdījums, platība - 12200 kvadrātkilometru, 3100 iedzīvotāju (2008. g.)
- Malvinu salas Folklenda salu nosaukums Argentīnā u. c. spāņu valodas zemēs ("Islas Malvinas")
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
- džurkstēt fonētiski imitējošs darbības vārds, kas apzīmē skaņu, ko ejot rada slapji zābaki
- nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija
- paaugstināts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; diezēts
- diezēts Fonoloģijā - tāds, kam raksturīgs spektra formantu neliels paaugstinājums, kas rodas, mēles daļai paceļoties pret cietajām aukslējām un mutes dobuma apjomam samazinoties; paaugstināts
- konsonantisks Fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka skaņas izrunā vokālajā traktā ir būtisks šķērslis, ko rada vai nu divi aktīvie runas orgāni, savstarpēji tuvojoties, vai arī viens runas orgāns, kas tuvojas kādam pasīvam runas orgānam
- priekšējs fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem cietajām aukslējām; palatāls
- vokālisks fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli
- permanentfonts Fonts, kas pēc ielādēšanas lāzerprinterī saglabājas tā atmiņā tik ilgi, kamēr printeris pieslēgts barošanas avotam
- praediatura Forma (atpirkuma un piegādes) līgumu nodrošināšanai, kurus senā Romā slēdza kapitālistu sabiedrības ar valsti vai pašvaldībām, kas varēja būt vai nu galvojums vai nekustamā īpašuma ieķīlāšana
- izveids Forma (mākslas darbam)
- abstraktā sintakse formāla lietojumslāņa protokola datu bloku struktūras specifikācija, izmantojot attiecīgu notāciju
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- manierisms Formas pārspīlējums, pārsmalcinātība, samākslotība (mākslā); manierība (2)
- veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem
- aizpilde Formu aizpildīšana ar slēdzeņiem
- graudainums formu procesos – iespiedformas faktūra, kam raksturīga graudaina un raupja virsma; ofseta iespiedformas virsmas graudainība veicina tirāžnoturības palielināšanos, jo uzlabo gaismjutīgā slāņa saķeri ar pamatni un palielina neapdrukājamo elementu mitrumuzņēmību
- Cyrtomium fortunei Fortina aslapu paparde
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu)
- vadfosilijas Fosilijas, pēc kurām vadās nosakot ģeoloģisko slāņu vecumu
- parapiteks Fosils cilvēkpērtiķis, kura atliekas Ēģiptē uzietas oligocēna slāņos
- centrālslēdzējs Fotoaparātā abu objektīva elementu vidū ierīkots momenta un laika slēdzējs
- momentslēdzējs Fotoaparāta gaismas slēdzis, kas dod iespēju ļaut gaismai iedarboties tikai 1/25-1/3000 sekundes daļu
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā
- elektroniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kas darbojas tikai ar elektrisko strāvu
- elektromehāniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kurā bez strāvas avota var realizēt vienu vai vairākus patstāvīgus mehāniskus ekspozīcijas laikus
- mehāniskais fotoaparāts fotoaparāts ar slēdža mehānismu, kam papildus nav vajadzīgs strāvas avots
- pseidosolarizācija Fotografēšanas paņēmiens, kurā eksponētu fotoemulsijas slāni daļēji attīsta, nefiksētu vienmērīgi sagaismo un attīsta vēlreiz; arī fotoattēla (negatīvā un pozitīvā attēla detaļas, kas atdalītas ar kontūrlīniju), kas iegūts šādā veidā
- gaismjutība fotogrāfiskā materiāla gaismjutīgā slāņa spēja ķīmiski mainīties gaismas staru iedarbībā, radot latento fotoattēlu, kas pēc fotoķīmiskās apstrādes kļūst redzams
- paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci
- paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu)
- reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni
- fiksēšana Fotoķīmisks process (attēla nostiprināšanai), kurā nereducētais sudraba halogenīds no fotomateriāla gaismjutīgā slāņa pāriet šķīdumā
- pretoreola slānis fotomateriāla aizsargslānis, kas novērš atspīdumu oreolus, fotografējot spilgtus vai mirdzošus objektus
- miecēšana Fotomateriāla apstrādāšana pirms attīstīšanas kālija hroma alauna, kālija alumīnija alauna vai formalīna šķīdumā vai fiksāžā, kurai pievienotas šīs vielas, lai palielinātos mitra emulsijas slāņa mehāniskā izturība
- spektrālā jutība fotomateriāla gaismjutīgajā slānī esošā sudraba halogenīda spēja ķīmiski mainīties noteikta gaismas spektra ietekmē
- desensibilizācija Fotomateriāla mākslīga gaismjutības samazināšana speciālu organisku vielu (desensibilizatoru) šķīdumā; pēc tam fotomateriāla tālāko fotoķīmisko apstrādi var veikt gaismā
- retikulācija Fotomateriālu emulsijas slāņa sakrokošanās un saplaisāšana (rodas tīkliņveida raksts) nepareizā apstrādes režīmā
- rezolvometrija Fotomateriālu gaismjutīgā slāņa izšķirtspējas kvantitatīvās novērtēšanai metodes
- gaismas jutīgums fotomateriālu spēja gaismas starojuma iedarbībā reģistrēt šo starojumu, veidojot nomelnējumus emulsijas slānī
- ortotipija Fotomehānisks pustoņa iespiedums gludspiedumā un izcilspiedumā ar asfalta kopējumu uz gludi slīpētām plāksnēm
- graudainums fotoprocesos - gaismjutīgā slāņa struktūra, kas parādās pēc eksponēšanas un ķīmiskas apstrādes; to nosaka gaismjutīgās vielas kristālu (graudu) forma un novietojums; graudainība (3)
- hiperreālisms Fotoreālisms - virziens tēlotājā mākslā 20. gs. 60.-70. gados
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē
- parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
- sezanisms Franču gleznotāja postimpresionista P. Sezana sekotāju māksla 20. gs., kas, nezaudējot saites ar konkrēto realitāti, tiecās pēc priekšmetu struktūras atveidojuma (ģeometrizētas formas) un arī pēc dekoratīvas krāsainības (lokālu krāsu laukumiņi)
- Az Franču lietots ķīmisks simbols slāpeklim
- neofovisti Franču mākslinieki, kas 20. gs. 20. gados atspoguļoja tikai dzīves gaišās parādības
- kamambērs Franču mīkstais baltā pelējuma siers, viena no slavenākajām franču siera šķirnēm
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi
- chanson de geste franču viduslaiku varoņpoēma
- lampionpuķe Franšē fizālis ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), kultivēts krāšņumaugs, kuram augļu laikā zieda kauss izaug par lielu, plēvainu spilgti oranžsarkanu pūsli; lampions
- katarze Freida metode psihoneirozes ārstēšanai, pamudinot slimnieku "izkratīt" visu, kas nomāc viņa apziņu (psihokatarse jeb abreakcija)
- joslas platums frekvenču diapazons, kas ir starpība starp caurlaižamo frekvenču augšējo un apakšējo robežu, ja sakaru kanālā ir viena caurlaides josla; ja sakaru kanālā ir vairākas caurlaides joslas, tad joslas platumu veido atsevišķo frekvenču joslu platumu summa
- kanāls frekvenču josla, kas rezervēta specifiskai, piemēram, vienas raidsabiedrības lietošanai
- nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
- nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
- frīsteils Frīstails - kalnu slēpošanas trīscīņas paveids
- ftalāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu kraupi, ķiršu lapbiri, vīnkoku miltrasu u. c. slimības
- kaptāns Fungicīds, ar ko apkaro ābeļu un bumbieru kraupi, kauleņkoku sausplankumainību, kartupeļu lakstu puvi, biešu neīsto miltrasu un dažādas krāšņumaugu slimības
- slāņa pārvaldība funkcijas, kas saistītas ar kāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pārvaldību un kas aplūkojamajā slānī daļēji tiek izpildītas atbilstoši tā protokolam, bet daļēji - kā sistēmas pārvaldības funkciju apakškopa
- blokāde Funkciju izslēgšana (kādam orgānam vai orgānu sistēmai)
- nelabums Funkciju traucējums organismā; arī slimība
- veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem)
- psihoneiroze Funkcionāla centrālās nervu sistēmas slimība, piem., neirastēnija, histērija
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu
- datu komutators funkcionāls bloks, kas veic tādas pārslēgšanas funkcijas sakaru tīklā, kā, piemēram, ķēžu komutāciju, ziņojumu komutāciju, pakešu komutāciju
- ķepe Gabals, pika, kušķis, pārsla
- ķepis Gabals, pika, kušķis, pārsla; ķepe
- vasara Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 21. vai 22. jūnija līdz 22. vai 23. septembrim; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā
- ziema Gadalaiks, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā
- attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos
- moda Gadījumlieluma vērtība, kuras varbūtība ir vislielākā, t. i., variante ar vislielāko absolūto vai relatīvo biežumu variācijas rindā
- nokaitēt Gadīties, notikt (par saslimšanu)
- dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi
- Mārtiņdiena Gadskārtas svētki, ko svin 10. novembrī, un tie iezīmē šķirtni starp rudeni un ziemu, senāk arī saimnieciskā gada noslēgumu
- eiropeāde Gadskārtējs Eiropas tautu mākslas festivāls
- kremstele Gaisa (vēsmas) rīkle; skrimslis
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana
- augsnes aerācija gaisa apmaiņa starp augsnes slāni un atmosfēru
- ūdens aerācija gaisa apmaiņa starp ūdens slāni un atmosfēru
- zonde gaisa balons ar īpašu aparatūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos
- meteoroloģiskā zonde gaisa balons ar speciālu apartūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos
- eļļas gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir eļļā samitrināts metāla siets vai perforētas plāksnes
- porainais gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir putu poliuretāns
- auduma gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir speciāls audums
- grāba Gaisa grābslis
- gaisa grābeklis gaisa grābslis, auša, gaisonis
- ķezēklis Gaisa grābslis, muļķis
- liederis Gaisa grābslis, vazaņķis
- gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks
- plēve Gaisā izveidojies (miglas, dūmakas u. tml.) slānis, kas padara ko grūti saskatāmu vai nesaskatāmu
- apakšvējš Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli
- antipasāti Gaisa plūsmas, kas 5-10 kilometru augstumā virs Zemes pasātu joslā plūst virs pasātiem un vērstas tiem pretējā virzienā
- augstuma emfizēma gaisa pūslīšu uzkrāšanās asinīs un limfā, cilvēkam paceļoties lielā augstumā, kur samazinās gaisa spiediens
- krimšana Gaisa rīšana zirgiem, netikums ko tie mācās viens no otra, īpaši, ja tiem par maz rupjas barības; noved pie kuņģa-zarnu slimībām
- Zemes atmosfēra gaisa slānis ap zemeslodi (gāzu maisījums - apm. 78% slāpekļa, 21% skābekļa, 0,9% argona, 0,03% ogļskābās gāzes) vairāku simtu km biezumā, kura īpašības (blīvums, sastāvs, gāzu jonizācijas pakāpe, temperatūra u. c.) stipri mainās atkarībā no augstuma
- migla gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt
- aerofors Gaisa tvertne ūdenslīdēju un glābšanas aparātos; arī īpašs ventilators
- atgaisošana Gaisa vai citu gāzveida vielu ieslēgumu aizvākšana no šķīduma, kausējuma vai izstrādājuma
- aerēmija Gaisa vai gāzes pūslīši asinīs; Kesona slimība
- burbulis Gaisa vai gāzes pūslītis, kas rodas šķidrumā
- putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē
- alds Gaisagrābslis, vējagrābslis
- strebeklis Gaisagrābslis, vējagrābslis
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli
- aprēķina slodzes gaisakuģa ārējās slodzes maksimālās vērtības, pēc kurām nosaka gaisakuģa konstrukcijas stiprību
- paleciennosēšanās Gaisakuģa nosēšanās ar lielu vertikālo ātrumu, kā rezultātā notiek viens vai vairāki īslaicīgi palēcieni; "āzis"
- aprēķina gadījums gaisakuģa slogojums ekstremālos apstākļos, kas jāņem vērā projektējot, aprēķinot gaisakuģa stiprību
- pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
- sporta gaisakuģis gaisakuģis sportistu apmācībai, treniņam un sacensībām; ar sporta gaisakuģi ir iespējams izpildīt sarežģītu pilotāžu ar lielām pozitīvām un negatīvām pārslodzēm
- špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu
- guns Gaisma (parasti mākslīga)
- ekspozīcija gaismas daudzums, kas iedarbojas uz fotomateriāla gaismjutīgo slāni uzņemšanas (fotografēšanas) laikā
- Fabrī–Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai
- neidentificēts lidojošais objekts gaismas parādība atmosfērā vai fizisks objekts, kura izcelsme subjektīvu vai objektīvu iemeslu pēc nav zināma; NLO
- rūsa Gaismas parādība virs horizonta - īslaicīgs, plašs tāla zibens atspīdums
- uguns Gaismas stari, apgaismoti laukumi u. tml., ko rada gaismas avoti; ieslēgti gaismas avoti, kas izplata gaismu, priekšmeti, kas atstaro gaismu
- diazotips gaismjutīga viela, kuras pamatā ir amīnu savienojumi ar slāpekļpaskābi
- fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai
- kūdras pakaiši gaissausa sasmalcināta sūnu kūdra (frēzkūdra), kas labi uzsūc mitrumu un gāzi, saista slāpekļa savienojumus, palielina kūtsmēslu apjomu
- naga mēnestiņš gaiša lokveida josla pie naga saknes
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- Utricularia ochroleuca gaišdzeltenā pūslene
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus
- telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti
- operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku
- krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus
- magnētiskais galds galds apstrādājamā ķermeņa nostiprināšanai ar elektromagnēta spēku; lieto plakanslīpmašīnās
- regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene
- plauktene Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, burtene burtu salikšanai
- Galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi
- trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju
- sabrukums Galējs, slimīgs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piemēram, nervu) funkciju izbeigšanās
- galēnisms Galēna (un Hipokrāta) mācība par ķermeņa sulu nozīmi temperamenta veidošanā un slimību izcelsmē
- galerists galerijas īpašnieks; uzņēmējs, kas nodarbojas ar mākslas darbu eksponēšanu un pārdošanu galerijā (6)
- līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks
- dubļenes Galošas - gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- noraukties Galotnē kļūt tievākam, slaidākam
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4)
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz)
- čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties
- elektriskais pols galvaniska elementa, akumulatora u. c. līdzstrāvas avotu pieslēgspaile
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits; slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais
- matēzis Galvas ādas slimība, kam raksturīga matu izkrišana
- galasmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas ārpus smadzeņu stumbra un ietver divas smadzeņu lielās puslodes, kas katra sastāv no 5 daivām
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm; šī daļa nodrošina orientāciju ārējā vidē
- otoencefalīts Galvas smadzeņu iekaisums kā auss slimības komplikācija
- lielās puslodes galvas smadzeņu lielās puslodes
- smadzeņu puslodes galvas smadzeņu lielās puslodes
- prosencephalon Galvas smadzeņu priekšējais pūslītis, no kura embrionālā laikā veidojas beigu smadzenes un starpsmadzenes, sadaloties šim pūslītim krānio-kaudālā virzienā 2 daļās
- hemisfēra Galvas smadzeņu puslode
- kroka Galvas smadzeņu puslodes vai smadzenīšu virsmas daļa, kas atrodas starp divām rievām
- ārprātība Galvas smadzeņu saslimšana, kas parādās prāta spēju traucējumos
- epilepsija Galvas smadzeņu slimība, kam raksturīga pēkšņa samaņas zaudēšana un krampju lēkmes
- encefalomeningopātija Galvas smadzeņu un smadzeņu apvalku slimība
- encefalomieloneiropātija Galvas smadzeņu, muguras smadzeņu un perifērijas nervu slimība
- encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija
- encefalomielopātija Galvas un muguras smadzeņu slimība
- kraniopātija Galvaskausa saslimšana
- kraniosinostoze Galvaskausa šuvju priekšlaicīga slēgšanās
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā
- paspartū Galvenā atslēga; atslēga, ar ko var atslēgt visas slēdzenes
- pamatdiagnoze galvenā diagnoze, kas norāda pamatslimību, kura pacientam izraisa lielākos veselības traucējumus
- Uraltavs Galvenā Dienvidurālu ūdensšķirtnes grēda, atrodas gk. Krievijas Baškorostānas Republikā, garums - \~300 km, augstums - līdz 1068 m, kristāliski slānekļi, kvarcīti, filīti
- ideja Galvenā doma, galvenā problēma (piemēram, mākslas darbā)
- vadlīnija Galvenā ideja (piemēram, mākslas darbā)
- GULAG Galvenā nometņu pārvalde (krievu "Glavnoje Upravļeņije LAGerej"), Padomju Savienības ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma
- pamatdoma Galvenā, nozīmīgākā doma (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī ideja (4)
- pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa (mākslas darbā)
- pamattēma Galvenā, nozīmīgākā tēma (piemēram, mākslas darbā, mākslinieka daiļradē)
- protomediķis Galvenais ārsts (viduslaiku termins)
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē)
- mainstream galvenais virziens (uzskatu sistēmā, modē, mākslā, mūzikā u. tml.)
- pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.)
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais tālāk nedalāmais elements, galvenā, nozīmīgākā tālāk nedalāmā sastāvdaļa (mākslas darbā); arī galvenais, nozīmīgākais temats, pamatdoma (mākslas darbā)
- organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs)
- skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums
- normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants
- izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piemēram, no ieslodzījuma)
- rekommendācija Galvošana par personu vai lietu, tās ieteicot otra gādībai vai ievērībai; uzslava; rekomendācija
- storēt galvu izslējis, aušīgi iet
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem
- spirocerkoze Gaļēdāju (suņu, lapsu, polārlapsu, korsaku) parazitāra slimība, ko ierosina nematodes
- toksaskaridoze Gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība specifiska cērme, kas parazitē pieaugušu dzīvnieku tievajā zarnā un kuņģī; invadējas alimentāri
- uncinarioze Gaļēdāju invāzijas slimība, ko ierosina nematode, helmintozes veids
- gametopātija Gametu attīstības vai nobriešanas primārs traucējums, kas radies hromosomu anomāliju dēļ; iedzimta slimība, radusies kā šī traucējuma sekas
- konjugācija gamētu vai vienšūnas organismu īslaicīga savienošanās vai pilnīga saplūšana
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem
- pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
- linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu
- beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts
- autosplenektomija Gandrīz pilnīga liesas izzušana progresējošas fibrozes sakarā un šā orgāna sarukšanas dēļ, piem., sirpjveida šūnu anēmijas slimniekiem
- akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis
- paveikls Gandrīz, puslīdz izveicīgs
- noma Gangrenozs stomatīts, biežāk novārgušiem bērniem pēc pārciestas infekcijas slimības
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
- slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski
- furiosus Gara slimnieks (ārprātīgais, vājprātīgais), kam Romā jau pēc 12 tabulu likumiem noteica aizgādnību
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements
- sila priede gara, slaida priede
- eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā
- taljatelles Garas makaronu sloksnītes
- nazenes Garas slidas
- naženes Garas slidas
- maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas
- Thuidium recognitum gardzīslas ežlape
- vale Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts āboliņš
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība
- ūdens joma garena, parasti nošķirta, ūdens josla
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne
- baraks Garenisks divslīpju zārds
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai
- sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds
- lete Garens, galdam līdzīgs, no priekšpuses slēgts paaugstinājums, kas nošķir pārdevēju no pircēja, preču tirgošanai (veikalā, kioskā, bufetē u. tml.)
- dibenstringers Garensija peldlīdzekļa iekšpusē kimjoslas rajonā
- garenstiepnis Garenvirzienā noslogots stienis
- pieslietne gari baļķi, kas pieslieti pie ārsienas un pasargā to no lietus
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards
- vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
- kaftāns Gari, senlaicīgi svārki ar divrindu pogām (piemēram, tjurku, slāvu tautām)
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks
- kapelāns garīdznieks (bruņotajos spēkos, slimnīcās u. tml.)
- džins Garīga būtne islāmā, veidota no liesmas, kas nerada dūmus
- amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli
- zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā
- sidhi Garīga un psihofiziska pilnība, spējas, ko iegūst ar garīgajām praksēm, kā telepātija, levitācija, telekinēze u. c., ar kurām slaveni tantrisma jogi
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem)
- upeslejieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upeslejas" iedzīvotāji
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
- hemidekortikācija Garozas noņemšana no vienas galvas smadzeņu puslodes
- ciganskaja igla garš īlens miesas bojājumu un slepkavību izdarīšanai
- stiepnis Garš stienis, kas slogots garenvirzienā
- dzedrs Garš un slaids
- luize Garš un slaids cilvēks (galvenokārt par sievieti)
- sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām
- snaigs Garš, slaids
- snaiks Garš, slaids
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai)
- izstīdzējis Garš, slaiks
- ādzens Garš, slaiks, taisns
- vice Garu bērza žagaru slota pelavu, arī graudu slaucīšanai piedarbā
- filārijas Garu un tievu parazīttārpu dzimta nematožu klasē, ko pārnēsā odi; izraisa vairākas cilvēku un dzīvnieku slimības
- amfigastrula Gastrula, kuras blastomēri abās puslodēs ir dažāda lieluma
- pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad augu produktam ir vislielākā vērtība
- ņapāties Gatavojoties uzbrukumam griezt zobus un slienāties (par kuili)
- bultēt Gatavot (zemi) sējai, (to) nemēslojot
- siet sieru gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga
- ready-made Gatavu objektu izmantošana oriģināla mākslas darba veidošanā
- nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru
- Lorupes grants atradne Gaujas senā alūvija un fluvioglaciālās deltas nogulumu iegula Siguldas novadā, 8 km uz rietumiem no Siguldas, derīgā slāņa biezums - 5,3 m, grants derīga betonam, tika izmantota līdz 1979. g.
- saums Gavēnis, kas jāievēro islāmticīgajiem ramadānā; viens no pieciem islāma pīlāriem
- Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
- izagāzalēties Gāzelējoties vezumam, izslīdēt, izkrist no tā
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā)
- pomfolihēmija Gāzes pūslīši asinīs
- burbuļainums Gāzes pūslīšu ieslēgumi cietu izstrādājumu masā, piem., stiklā
- vulkāniskās gāzes gāzes, kas izplūst no vulkāniem izvirduma laikā vai pēc tā; visbiežāk tās veido ūdens tvaiki, slāpeklis, ūdeņradis, sērūdeņradis, hlors, fluors un argons
- gāziensnidze Gāziennokrišņi sniega vai slapja sniega veidā
- šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu)
- brukt Gāzties, strauji slīdēt lejup
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai
- dzidrināšana gāzu ieslēgumu izdalīšana no stikla masas kausējuma
- atmosfēra gāzu slāņi, kas aptver debess ķermeņus
- gaiss gāzveida slānis, kas aptver Zemi un veido tās atmosfēru; galvenās sastāvdaļas procentos: slāpeklis (78,09), skābeklis (20,95), cēlgāzes (0,94), ogļskābā gāze (0,03), inertās gāzes un citi piemaisījumi
- nepārzāģētā josla gāžamā koka stumbrā iepretī aizzāģējumam atstātā josla, kas nodrošina koka krišanu vēlamā virzienā
- Geislers Geislers Heinrihs (1815.-1879. g.) - vācu fiziķis
- pusletālie gēni gēni, kas izraisa organismā iedzimtus defektus un slimības
- gēnu terapija gēnu inženierijas paveids, nomainot, piem., kādu bojātu gēnu ar veselu, lai izārstētu slimu indivīdu vai novērstu iedzimtas slimības attīstību
- Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu
- povindi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, klejotāji karavāntirgotāji, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- aliheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- nasiri Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- suleimanheli Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- taraki Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- tohi Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islams (sunnisms)
- andari Gilzaju grupas cilts Afganistānā, dzīvo valsts dienvidaustrumos, saglabājušās ģints iekārtas paliekas, reliģija - islāms (sunnisms)
- konspirēt Glabāt slepenībā, izmantojot konspirācijas noteikumus, metodes
- aizslēgt (ar) deviņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; glabāt lielā slepenībā
- glagoliskais raksts glagolica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem
- kvēpināt vīraku glaimīgi slavināt, cildināt
- glasīt Glasīt vēderu - slinkot
- carezzando Glāstoši maigi; klavieru spēles piesitiena veids, kad pirksti it kā slīd pār taustiņiem
- sliegt Glausties, pieslieties, spiesties klāt
- glaims Gleims - slidens, glums, lipīgs
- glenosporoze Glenosporu ierosināta slimība
- krakelūra Gleznas krāsu slāņa plaisājums, kas rodas gk. tikko pabeigtā darbā, nevienmērīgi žūstot krāsai, un aptver visu gleznas virsmu
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums
- dekoratīvā glezniecība glezniecības veids, ko izmanto arhitektūras ansambļu vai lietišķās mākslas priekšmetu apdarē
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu)
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā
- miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot krāsās gaisa un gaismas mijiedarbību; dabas mākslinieciska studēšana ārpus mākslinieka darbnīcas
- Pic Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- Pictor Gleznotājs, zvaigznājs debess dienvidu puslodē
- liegs Glezns, trausls (par priekšmetiem)
- bezzobis Gliemene, kurai nav slēdzējzobu
- dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
- joldija Gliemeņu klases ģints ("Yoldia"), čaula garena, trijstūraina; garums - 1-4 cm, ziemeļu puslodes jūrās \~ 20 sugu
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta
- lielvāciņgliemeži Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases ģints, čaula vilciņveidīga (augstums - līdz 40 mm), ar tumšākām joslām, mīt saldūdeņos, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā
- glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture
- zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize
- klinčains Glīzdains, slikti izcepis
- kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus
- slīmēt gludināt ar slīmestu
- ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene
- sklandots ceļš gluds ceļš, pa kuru ragavas slīd sānis
- šļūteres Gluds ledus, kur slidināties
- gludsavienojums Gluds salaidums, piem., sliedēm
- spalgans gluds, slidens
- glaumens Gluds, slidens
- glieds Gluds, slidens
- klīns Gluds, slidens
- šļūgans Gluds, slidens
- sklaids Gluds, slidens (par ledu)
- gloms Gluds, slidens, glums
- glošs Gluds, slidens, glums
- fototipija Gludspieduma paņēmiens - attēla fotogrāfiska reproducēšana uz plates, kas pārklāta ar gaismjutīgu želatīna slāni; attēls, kas iegūts ar šādu paņēmienu
- gļeve Gluma, slidena masa
- glote Gluma, slidena masa
- kā ieziepēts glums, slidens
- slīdans glums, slidens
- glūnactiņa Glūņa; kāds, kam ir slepus vērojošs skatiens
- ar atkaru kauliem gļēvi, ar atslābinātiem muskuļiem, bez spraiguma darbā
- ļengans Gļēvs, slābs (par cilvēku vai dzīvnieku kustībām, stāvokli)
- glēvis Gļēvs, slinks cilvēks
- litauris Gļēvs, slinks cilvēks
- gļēva Gļēvs, slinks cilvēks; glēvis
- aftoze Gļotādas saslimšana ar čūlu veidošanos
- bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi
- bursopātija Gļotsomiņas saslimšana
- granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu
- elkesaīti Gnostiķu sekta, nodarbojās ar astroloģiju, maģiju, turējās cieši pie bauslības, apgraizīšanas un Kristus progresīvas inkarnācijas
- akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā
- vālī Goda tituls islāmā; to piešķir svētajiem, kā arī gudrajiem un garīdzniekiem, it sevišķi sūfiju skolotājiem
- apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt
- Hērostrats Godkārīgs cilvēks, kas cenšas kļūt slavens ar jebkuriem līdzekļiem
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē
- lamstīties Gorīties, staipīties, slinkot
- gotiskais stils gotika, viduslaikos arhitektūra ar augstiem torņiem, smailiem spraišļiem utt.
- tabernākuls Gotiskajā arhitektūrā - dekoratīvs torņveida elements virs altāriem, kapa pieminekļiem, stājmākslas darbiem
- leska Govij pielipusi mēslu pika
- govis apgulējušās govis guļot nosmērējušās ar mēsliem
- kūtsmeita Govju kopēja un slaucēja
- govmeita Govju kopēja, slaucēja
- skujiņa Govju mehanizētās slaukšanas agregāts
- pļeka Govju mēslu čupa
- pļocka Govju mēslu čupa
- pļoka Govju mēslu čupa
- Cow Parade govju parāde, publiskās mākslas un mecenātisma projekts
- tesmiņa pampums govju slimība - tesmeņa uztūkums
- pieroze Govju slimība, kas var rasties no nepietiekošas piena izslaukšanas
- BSE Govju trakuma slimība (angļu "bovine spongiform encephalopathy")
- spongiformā encefalopātija govju trakuma slimība; BSE
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri
- sūdu plāķis govs mēsli
- graula Govs mēsli
- graulis Govs mēsli
- graule Govs mēslu apaļā čupa
- pļeda Govs mēslu plācenis
- pļenika Govs mēslu plācenis
- saplaka Govs mēslu plācenis
- grene Govs mēslu plācenis, pļecka
- kreņa Govs mēslu pļecka
- leķe Govs mēslu pļeka
- govs aizcietēja govs vairs nav slaucama
- ķūtala Govs, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
- semilše Govs, kas nav kļuvusi slaucama
- žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd
- vecpiene govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna; pārslaucene
- ādaine Govs, ko jau otrajā gadā slauc
- adiene Govs, ko jau otrajā gadā slauc
- sperška Govs, kura slaucot spārdās
- puorslaucine Govs, kura vienu gadu nav slaucama
- rekordgovs Govs, no kuras iegūst visaugstāko izslaukumu
- šķūtala Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- šķūtaļa Govs, tādas govs vārds, kam ir gaišāka svītra, josla (pār muguru)
- haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
- hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
- kārtainis Govslopu kuņģa daļa
- vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts)
- bric-a-brac Grabažas; vecas lietas, rotaslietas
- čelbt Grābt saslaucītos mēslus
- silfīda Gracioza, slaida jaunava
- pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās
- lubiņas Grafikas darbi ar viegli uztveramu saturu, kuru autori ir gk. neprofesionāli mākslinieki
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanā izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla (piemēram, zīda, mākslīgas šķiedras) sietu; šādā tehnikā veidots attēls
- ķeksītis Grafiska zīme - divas, no viena punkta izejošas, slīpi uz augšu vērstas līnijas
- lietojumlogs Grafiskajā lietotāja saskarnē - logs, kas sastāv no virsrakstjoslas, lietojumu izvēlņu joslas un darba laukuma
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
- laktācijas līkne grafiski attēlotas izslaukuma izmaiņas pa mēnešiem
- oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās
- cirsmas izstrādes tehnoloģiskā shēma grafisks cirsmas izstrādes plānojums, kurā atzīmētas cirsmas robežas, slejas, pirmējā transporta ceļu tīkls, augšgala krautuves vieta, bīstamās zonas, izvešanas ceļi, vietas, kur izvieto dažādu inventāru
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām
- Sautjorkšīra Grāfiste Lieelbritānijā ("South Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Bārnsli, platība - 1552 kvadrātkilometri, 1393400 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vaitas sala grāfiste Lielbritānijā ("Island of Wight"), administratīvais centrs — Ņūporta, platība — 384 km^2^, 141000 iedzīvotāju (2017. g.)
- Taina un Vīra grāfiste Lielbritānijā ("Tyne and Wear"), Anglijas ziemaļaustrumu daļā, administratīvais centrs - Ņūkāsla, platība - 538 kvadrātkilometri, 1129500 iedzīvotāju (2017. g.)
- grafitists Grafiti izpildītājs, grafiti mākslinieks
- izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
- foliants Grāmata pusloksnes formātā
- ciltsgrāmata Grāmata, kur sistemātiski reģistrē kādas vaislai derīgas šķirnes mājdzīvniekus
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u.tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas
- polihromografija Grāmatiespiedēju māksla ar vienreizēju iespiedienu dabūt attēlus dažādās krāsās
- pieļāvums gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt
- grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare
- apgāds Grāmatu izdevējfirma; uzņēmums, kas savā vārdā apgādā un izplata preses, literārus, mūzikas, tēlotājas mākslas vai fotogrāfiskus darbus
- librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs
- analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti
- kolonels Grāmatu spiestuvēs 7 punktu lieli burti sludinājumu salikšanai
- kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
- atdalis Grāmatu spiestuvēs slēdzenis, kura platums - līdzīgs attiecīga burta grāda biezumam un šķērsgriezums dod kvadrātu
- saldo Grāmatvedības uzskaitē - konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām
- vēzes Grambas, ratu sliedes
- riči grambas, sliedes
- gramšļi Gramslis
- mikrosoma Granulārs ieslēgums šūnas homogenātā; dzīvā šūnā neeksistē
- groši Grašu nosaukums slāvu zemēs
- kornfleiki Graudaugu (lielākoties kukurūzas) pārslas
- skrasts graudaugu vai linu krāvuma slānis vai iedalījums
- kornfleiks Graudaugu, galvenokārt kukurūzas, pārslas
- platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
- pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
- ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
- molīnija Graudzāļu dzimtas ģints ("Molinia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug ciešos ceros, daži slaidi stiebri līdz 2 m garumā; pīpjuzāle; Latvijā konstatēta 1 suga
- miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
- ērkšķuzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Scolochloa"), kas aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
- koleoptile Graudzāļu pirmā lapa pēc dīgļlapām, tai nav plātnes, un tā attīstās kā noslēgta caurulīte, kurā ietverts jaunā auga pumpurs, stumbra un augšanas konuss
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi
- grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
- gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali
- sāngrāvis Grāvis katrā ceļa pusē (vai vienā pusē), kas savāc un novada virszemes ūdeni no ceļa klātnes un brīvjoslas; ceļa grāvis
- ķivete grāvis ūdens novadīšanai no sliežu ceļa
- robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu vai sadala to divās paralēlās joslās
- Cae Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Caelum Greblis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Beskidi Grēdu un masīvu josla Karpatu ziemeļos (poļu val. "Beskidy", čehu val. "Beskydy"), Polijā un Slovākijā, garums – >300 km, augstums līdz 1725 m
- vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla
- Ņūtona gredzeni gredzenveida interferences joslas, kas novērojamas plānā mainīga biezuma gaisa slānī caurspīdīgas, plakanas un nedaudz izliektas (lēcveidīgas) virsmas vai divu izliektu virsmu saskares punkta apkārtnē
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraujoties noslēdz vai sašaurina (kā) atveri
- lagriets gredzenveida šablons, ap ko liec riteņa lokus, ragavu slieču galus, zirga lokus
- Mejo grēfiste Īrijas ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Slaigo, Roskomonas un Golvejas grāfisti, Rietumos un ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns, administratīvais centrs - Kāslbāra
- Greitsleivs Greitsleiva ezers - Greitsleivleiks
- Lielais Vergu ezers Greitsleivleiks, ezers Kanādā
- Greiyersdorf Greizdarbes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- sašķiebts Greizs, slīps
- Carex grayi Greja grīslis
- grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša
- autosinoja Gremdēšanās savos iekšējos pārdzīvojumos, piem., halucinācijās, ilūzijās, pilnīgi ignorējot ārpasauli; novērojama dažās psihiskās slimībās
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
- mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē)
- celiakija gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība
- dispepsija Gremošanas traucējumi, cilvēku un dzīvnieku vielmaiņas slimība
- kārtākslis Gremotāju kuņģa nodaļa grāmatnieks; guza putniem; kārtakslis
- Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
- Ehsarfjords Grenlandes jūras līcis Islandes ziemeļos, starp Tjerdnesu un Melrahkaslehtu
- truzuļi Greznas rotaslietas
- štāteslieta Greznumlieta; rotaslieta
- radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); griba radīt, radīšanas griba
- patolēzija Gribasspēka traucējumi vai nespēks; slimīga iegriba (histērijas gadījumā)
- eihelaions Grieķu baznīcā - slimnieku sakraments
- akatists Grieķu baznīcā slavas dziesma Dievmātei, ko dziedāja kājās stāvot
- Hērostrats Grieķu kurpnieks, kurš 356. g. p. m. ē. nodedzināja Artemīdas templi Efesā, lai kļūtu slavens un nemirstīgs
- Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
- Diomēds Grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieks, slavens grieķu karotājs Trojas karā
- Amfoters grieķu mitoloģijā - Akarnāna brālis; atriebjot tēva nāvi viņi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
- Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi
- Tantals grieķu mitoloģijā - ar savu bagātību slavens varonis, Zeva un Plūto dēls, kas valdīja Dienvidfrīģijā (Mazāzijā), un bija ieguvis dievu labvēlību, varēja piedalīties viņu dzīrēs, bet izrādīja nepateicību atklājot cilvēkiem dievu noslēpumus, par ko Zevs viņu soda, likdams tam pazemes valstībā mūžīgi ciest badu un slāpes, lai gan augļi un ūdens ir tuvumā
- Danaja Grieķu mitoloģijā - Argas valdnieka Akrisija meita; tika ieslodzīta tornī, bet Zevs to slepus apmeklēja zelta lietus veidā, un Danajai piedzima dēls Persejs
- Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
- Akadēms grieķu mitoloģijā - atēniešu varonis, kas parādīja Dioskūriem, kur paslēpta viņu māsa, Tēseja nolaupītā Helēna; no viņa vārda cēlies nosaukums "akadēmija"
- Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
- Empūsa Grieķu mitoloģijā - briesmone, krēslas un burvību dievietes Hekates pavadone, sieviešu dzimtes ļaunais gars
- Delfins grieķu mitoloģijā - briesmonis, pūķis, pussieviete, pusčūska, kam Pītons bija nodevis glabāšanā Zevam divkaujā izgrieztās cīpslas nolicis sargāt Zevu, bet Hermejs un Pāns nozaga cīpslas un izārstēja Zevu
- Āte Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva meita, varena dievība, kas personificē prāta aptumsumu un maldus, ir ļaunprātīga un kaitē cilvēkiem; neprātīgas kaislības iemiesojums, nespēja atšķirt labu rīcību no ļaunas
- Aloādi grieķu mitoloģijā - divi brāļi: Ots un Efialts, Īfimedijas un Poseidona dēli (vai mazdēli), kas bija slaveni ar savu neizmērojamo spēku un gigantisko augumu
- Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo
- Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā
- Mahāons Grieķu mitoloģijā - dziedniecības dieva Asklēpija dēls, kas no tēva bija mantojis ārstniecības mākslu un pie Trojas izārstēja daudzus varoņus
- Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
- Aktaions Grieķu mitoloģijā - kaislīgs mednieks, kas reiz medījot nejauši ieraudzīja dievieti Artemīdu peldamies kailu, par sodu viņš tika pārvērsts par briedi, ko saplosīja paša suņi
- Atēna grieķu mitoloģijā - kara, uzvaras, gudrības, mākslas un amatniecības dieviete, Zeva meita; romiešu mitoloģijā - Atēnai atbilda Minerva
- Septiņi pret Tēbām grieķu mitoloģijā - karagājiens pret Tēbām, kura galvenais iemesls bija naids starp Edipa dēliem Polineiku un Eteoklu, viens no svarīgākajiem notikumiem pirms Trojas kara
- Heirons Grieķu mitoloģijā - kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu
- Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
- Aerope Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieka Mīnoja mazmeita, kuru tēvs bija licis noslīcināt jūrā vai pārdot verdzībā
- Īdomenejs Grieķu mitoloģijā - Krētas valdnieks, valdnieka Mīnoja mazdēls, viens no Helenas preciniekiem, Trojas kara dalībnieks, viens no tiem, kuri, paslēpušies koka zirgā, iekļuva Trojā
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
- Hipodameja Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieka Peiritoja līgava, kuras nolaupīšanas mēģinājums kāzās kļuva par iemeslu kentauromahijai
- Skilla grieķu mitoloģijā - megaru valdnieka Nīsa meita, kura iemīlējās valdniekā Mīnojā, kas bija aplencis viņu pilsētu, un palīdzēja ieņemt to, cerot uz precībām, bet Mīnojs viņu noslīcināja, baidoties no viņas
- Merope grieķu mitoloģijā - Mesēnijas valdnieka Hērakleida Kresfonta sieva, kad valdnieka radinieks Polifonts nogalināja Kresfontu un divus tā dēlus, viņai izdevās noslēpt jaunāko - arī Kresfontu, kas vēlāk nogalināja Polifontu
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto
- Glauks Grieķu mitoloģijā - Mīnoja dēls, kas noslīka medus mucā
- Erīda grieķu mitoloģijā - naida un ķildu dieviete, radīja strīdu starp Hēru, Atēnu un Afrodīti, kas bija par iemeslu Trojas karam
- Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
- dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd
- Daidals grieķu mitoloģijā - prasmīgs meistars, arhitekts un tēlnieks, kas Krētas salas valdniekam uzbūvē slaveno labirintu
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi
- Dēidamija Grieķu mitoloģijā - Skīras salas valdnieka Likomēda meita, pie kura jūras dieva Nereja meita Tetīda pirms Trojas kara slēpa savu dēlu Ahileju
- Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
- lapiti grieķu mitoloģijā - teiksmaina kareivīga tauta Tesālijā, Grieķijas ziemeļu daļā; lapitu cīņa ar kentauriem bija iemīļots sižets grieķu tēlotājā mākslā
- Teikrs grieķu mitoloģijā - Telamona un trojiešu valdnieka meitas Hēsiones dēls, ko uzaudzinājis tēvs Salamīnas salā, piedalījās Trojas karā, kļuva slavens loka šaušanā, viens no grieķu karavīriem, kas paslēpušies koka zirgā iekļūst Trojā, vēlāk nokļūst Kipras salā, kur nodibina Salamīnas pilsētu
- Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
- Asterija Grieķu mitoloģijā - titanīdas Foibes meita, Lēto māsa, krēslas un burvības dievietes Hekates māte
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni
- Akamants grieķu mitoloģijā - Trojas kara laikā trojiešiem palīgā atnākušais trāķiešu vadonis, slavens ar savu drosmi un ātro skrējienu
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns)
- Talojs Grieķu mitoloģijā - vara milzis, kas sargāja Krētas salu, viņam bija tikai viena dzīsla, kas pildīta ar dievu asinīm; tiek uzskatīts arī par pirmo robotu pasaulē
- Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
- Melpomene grieķu mitoloģijā - viena no 9 mūzām, traģēdijas aizbildne; skatuves mākslas simbols
- Enio grieķu mitoloģijā - viena no trīs māsām grajām (kauslīgā), kas dzīvoja Atlasa kalnu pakājē un jau piedzimstot bija vecas, gorgonu māsas
- telhīni grieķu mitoloģijā - zemūdens burvji, Poseidona pavadoņi un pēc seniem nostāstiem Rodas salas vissenākie iemītnieki; tie izgudrojuši dažādas mākslas un amatus
- Trojas karš grieķu mitoloģijā tiešais kara iemesls bija Spartas valdnieka Menelāja sievas Helenas nolaupīšana un jau sākotnēji bija pareģots, ka Troju izdosies ieņemt tikai kara desmitajā gadā
- Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
- Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis
- lektika grieķu un romiešu nesamais krēsls; Grieķijā to lietoja gk. dižciltīgas dāmas; Romā tās lietošana bija sevišķā kārtas privilēģija
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
- skaidvirsma Griezējķīļa virsma, kura pavērsta pret materiāla nogriežamo slāni un pa kuru noslīd skaida
- ciliarotomija Grieziens starainās josliņas apvidū, kuru izdara, operējot glaukomu
- cistotomija Grieziens urīnpūslī
- riepu kaukšana griezīga skaņa, kas rodas, riepām lielā ātrumā berzējoties pret ceļa segumu, tā liecina par riepu izslīdi vai buksēšanu (pagriezienos, bremzējot, ieskrienoties)
- greizonis Griezonis (aitu slimība)
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet)
- žagarot Griezt slotām zarus
- izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens)
- izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes)
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm)
- nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām)
- Euphorbia griffithii Grifita dievkrēsliņš
- krostīni Grilētas, ar ķiploku ierīvētas itāļu minimaizītes, kas viegli apslacītas ar olīveļlu un pārklātas ar garšvielām, dārzeņiem u. tml.
- staigt Grimt, slīkt
- laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties)
- influenca Gripa; lipīga kakla un deguna slīmība
- gripinieks Gripas slimnieks
- grīsliens Grīslaine
- grīslājs Grīslains
- maucuksnes Grīslim līdzīga zāle, ko pavasarī izmanto lopbarībai
- grisla Grīslis
- lanka Grīslis
- grīva grīslis ("Carex")
- rogaine grīslis ("Carex")
- grīsla Grīslis ("Carex")
- grīslans Grīslis ("Carex")
- grīsle Grīslis ("Carex")
- grīsls Grīslis ("Carex")
- grīste Grīslis ("Carex")
- grīvlis Grīslis ("Carex")
- grislis Grīslis, dzelzszāle; grisla
- trīskanšu Grīslis; arī sausa, cieta zāle
- grīslājs Grīšļu audze; vieta, kur aug grīslis
- dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- dzelzszāle Grīšļu suga ("Carex nigra"), pelēkzaļš grīslis, kas aug pļavās un purvos
- Hjēradsbloui grīvlīcis Islandes rietumu piekrastē, Jēgilsau au Dālas lejtecē
- slīdskava Grotburas priekšējai malai (līķim) piestiprināts profilēts apkalums, kas pārvietojas (slīd) pa sliedīti pie masta
- sunīši Grotburas priekšējai malai (līķim) vienādos attālumos cita no citas piešūtas skaviņas, kas apņem masta sliedīti un slīd pa to
- ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
- virpināmais Grozāmgrābslis
- virbeļšotauga Grozekļa šotauga - slīdstienim uz klāja vai speciālai sijai piestiprināta šotauga, kas var griezties ap tās piestiprināšanas asi
- grumzlas Grumslas
- cirpuliņi Grumslas, dradži
- grimšļi Grumslas, dradži
- kriuzdi Grumslas, dradži
- kūkumošanās Grunts izplešanās gruntsūdenim sasalstot vai spiedienūdenim atduroties pret saslušu slāni; uzblīdums
- gruntējums Grunts klājums, materiāla pārklājuma kārta pirms krāsas, emaljas vai cita klājuma slāņa; aizpilda virsmas poras, uzlabo adhēziju, aizsargā materiālu pret koroziju
- krīps Grunts lēna slīdēšana pa nogāzi
- pamatne Grunts masīvs, uz kuru celtnes pamati pārnes slodzi
- praimeris gruntslaka
- niezulis Grupa hronisku ādas slimību, kurām raksturīga nieze un izsitumi
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
- grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros
- diazogrupa Grupējums, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem slāpekļa atomiem; ietilpst azosavienojumos un diazosavienojumos
- primārā grupa grupu veids, kad cilvēki uztver viens otru kā unikālu personību neatkarīgi no tās objektīvās piederības noteiktam sociālam slānim, profesionālai vai etniskai grupai, reliģiskai konfesijai utt.
- speciālās izglītības grupas grupu veids, ko veido bērni ar redzes, dzirdes, valodas, ar garīgās vai fiziskās attīstības traucējumiem, ar smagām somatiskām, psihoneiroloģiskām slimībām, kā arī ar ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācīties
- putnu pārošanas veidi grupu, ligzdu, sprostu, pārmaiņu pārošana un mākslīgā apsēklošana
- pīcis Grūslis - no zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens
- grušļi Grūslis (3)
- ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš
- cieti slaukt grūti slaukt
- ne dzīvotājs, ne mirējs grūti, ilgstoši slims, ļoti vārgs cilvēks
- crux Grūtības, šķērslis
- pirmslaulību grūtniecība grūtniecība sievietei, kuras laulība vēl nav noslēgta
- grūtniecības iznākums grūtniecības gala rezultāts: dzīvi vai nedzīvi dzimušie, spontānais vai mākslīgais aborts
- mākslīgs aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana
- mākslīgais aborts grūtniecības mākslīga pārtraukšana (medikamentozi vai mehāniski)
- kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai
- pirmslaulību dzemdības grūtniecības noslēgums ar bērna piedzimšanu pirms laulības noslēgšanas
- nelegāls aborts grūtniecības pārtraukšana valstīs, kurās mākslīgie aborti ir nelikumīgi vai arī likumā paredzētie ierobežojumi ir pārkāpti
- aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
- nebāls Grūts, slikts, nelāgs
- apčūlot Gruzdēt kā slapjai malkai
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu
- daikši Gruži, atbiras, saslaukas
- bruģis Gruži, atkritumi, saslaukas
- graušļi Gruži, gruveši, mēsli
- griva Gruži, gruveši, mēsli
- gruižļi Gruži, saslaukas
- žogas Gruži, saslaukas
- žogi Gruži, saslaukas
- ruida gruži, saslaukas, netīrumi
- roida Gruži, saslaukas, netīrumi
- roiska Gruži, saslaukas, netīrumi
- rūsis Gruži, saslaukas, netīrumi, atkritumi, kas sabērti kaudzē
- roidčupa Gružu, saslauku kaudze
- roidmēsli Gružu, saslauku kaudze
- rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums
- Usoļlag Gulaga struktūrvienība KPFSR Molotovas (tagad Permas) apgabalā, dibināta 1938. g., centrs atradās Soļikamskā, tās nometnes (Surmogā u. c.) bija viena no galvenajām 1941. g. deportēto Latvijas pilsoņu, it īpaši kultūras darbinieku un uzņēmēju, ieslodzījuma vietām
- Sevuraļlag Gulaga struktūrvienība Krievijā Sverdlovskas apgabalā 1938.-1960. g., \~40 nometnes, 1941.-1948. g. tur tika ieslodzīti arī daudzi Latvijas iedzīvotāji
- Soļikamskas nometnes Gulaga struktūrvienības "Usoļlag" nometņu grupa, kurās bija ieslodzīti daudzi 1941. g. deportētie Latvijas pilsoņi
- Cyg Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cygnus Gulbis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- silli Guleniskas dzīslas veida izvirdumu iežu iegulas starp horizontāli gulošiem slāņiem
- ķēžot Gulēt gultā ar augšup saslietām kājām
- gulstavāt Gulēt neparastā laikā, slinkot
- gulstuļot Gulēt neparastā laikā; gulšņāt; slinkot
- gulēt uz nāves gultas gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties
- pūt Gulēt, slinkot
- guldenis Gulošs slimnieks
- guldens Gulošs slimnieks
- slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes
- ležņāt Gulšņāt, slinkot
- sleigznēt Gulšņāt, slinkot
- moskitero Gultas aizklājs, kas aizsargā pret moskitiem, siltu zemju odiem, no kuru dūrieniem saslimst ar purva drudzi
- blietēties Gulties (slāņiem, kārtām) vienam virs otra
- izslēdzējgultnis Gultnis, kas pārnes ass slodzi no sajūga izslēdzējdakšas uz sajūga mehānisma rotējošajām detaļām
- slīdgultnis Gultnis, kura virsmas saskares pamatā ar otra ķermeņa virsmu ir slīde
- nikometalls Gultņu metāls, kas satur alvu (50-84% Sn, 0-14% Sb un 1,5-14% Ni), ar lielu cietumu un spiedes izturību, bet samērā trausls
- atgultnes krēsls guļamkrēsls
- stratum Guļas, atrašanās vieta; sega, slānis, sevišķi anatomijā (audu kārta)
- sutenis Guļava, sliņķis
- gulšņus Guļot, slinkojot
- šļaubeniski Guļus, nolaideni, slīpi
- galošas Gumijas apavi, ko valkā, piemēram, virs kurpēm, velteņiem, lai aizsargātu tos no slapjuma, dubļiem
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans
- slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs
- glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
- gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
- glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
- nolaidies Gurdens, slābs
- lēts Gurds, slābans
- brūkšķēt Gurkstēt (piemēram, velkkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu)
- brūšķēt Gurkstēt (piemēram, velkot plaukstu pār gludu, tīru, slapju virsmu); brūkšķēt
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- uzlielīties Gūt panākumus pašslavinoties
- limfadenoze Ģeneralizēta limfātiskās sistēmas slimība
- sfingomielinoze Ģeneralizēta pārmantota fosfatīdu tezaurismoze agrā bērnībā (autosomāli recesīva pārmantošana): slimība sākas pirmajos dzīves mēnešos
- ihtioze Ģeneralizēta pārragošanās anomālija ar ādas hiperkeratozi un sviedru un tauku dziedzeru sekrēcijas pazemināšanos; raksturīga ar ādas raga slāņa sabiezējumu un zvīņu veidošanos; parādās pirmajos dzīvības gados
- lipoīdā nekrobioze ģeneralizēta, atrofiska dermatoze ar lipodistrofiju cukura diabēta slimniekiem: atsevišķas vai multiplas, mazliet spīdīgas, dažāda lieluma papūlas, kas pamazām pārveidojas asi norobežotās pangās ar dzeltenīgu centru un sārtu vai zilganvioletu apmali; pangu centrs vēlāk atrofējas un kļūst redzamas teleangiektāzijas
- bāzes slodzes ģeneratoragregāts ģeneratoragregāts, kuru paredzēts darbināt ar nominālai slodzei tuvu slodzi tik ilgi, cik tas ir ekonomiski izdevīgi
- blokingģenerators ģenerators, kas pats atslēdzas, veidots tā, lai radītu atdalītus vienādi virzītus impulsus
- Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
- abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām
- eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu
- elektroizpēte Ģeofizikas metožu grupa, kas pamatojas uz iežu dabisko vai mākslīgi izraisīto elektrisko un elektromagnētisko lauku pētījumiem
- seismoakustika Ģeofizikas un akustikas nozare, kas pētī dabīgos un mākslīgi radītos akustiskos viļņus un to izmantojamību ģeofizikālajā izpētē
- tundra ģeogrāfiskā zona arktiskajā un subaktiskajā joslā starp arktiskajiem tuksnešiem un mežatundru
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos
- harnišs Ģeoloģijā kalnraču apzīmējums slīdņu plāksnēm starp 2 iežu kompleksiem
- triasa Ģeoloģijā otrā laikmeta zemes slānis, sastāv no kaļķakmeņiem, smilšakmeņiem un merģeļiem
- inženierģeoloģija Ģeoloģijas nozare par Zemes garozas augšējo slāņu ģeoloģiskajām īpatnībām un procesiem saistība ar cilvēka inženierdarbību
- stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos
- endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē – vulkāniskas parādības, zemestrīces u. tml.
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
- daudzstūris ģeometriska figūra, ko ierobežo noslēgta lauzta līnija; poligons
- gaismas stars ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles
- geraniācejas Ģerāniju dzimtas divdīgļlapju augi, gk. lakstaugi un puskrūmi mērenajā joslā
- forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
- atdaļa Ģērba piegriezuma augšējās joslas pamatdetaļa, ar kuru panāk ģērba virsmas piekļāvumu valkātāja figūrai un citus vēlamus formas efektus
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā
- vandali Ģermāņu cilts, tauta, kas 445. gadā izlaupīja Romu un izpostīja pie tam lielu pulku ievērojamu mākslas darbu
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
- vecvecāku ģimene ģimenes modelis, kurā vecvecāki dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vecāku nāve, emigrācija, slimība) audzina mazbērnus; var pastāvēt īstermiņā vai ilgtermiņā, prognozējamu vai neprognozējamu laika periodu
- Papardes zieds ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācija, kas informē sabiedrību par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, īpašu uzmanību pievērš jauniešu un sociālā riska grupu informēšanu par kontracepcijas līdzekļiem, aizstāv AIDS slimnieku tiesības u. c.
- atraitnība ģimenes stāvoklis personai, kurai ir miris laulības partneris un kura nav noslēgusi atkārtotu laulību
- gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm
- Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti
- Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
- etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā
- HAMĀS Hamas (2) - "Islāmiskā pretošanās kustība" (arābu val. "Harakat al-Muqawamah al-Islamiyya")
- Cha Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Chamaeleon Hameleons, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- tibu Hamitu un nēģeru mistru tauta Sahāras vidienē, islāmticīgie
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām
- nīčeānisms Haosu slavinošais un ārdošais, pārcilvēka visatļautība un imorālisms; nīčisms
- vargas Harmonikas (sliktas); kāds stīgu instruments
- puskadence Harmoniskā gājiena noslēgums ar dominantes vai (retāk) subdominantes funkcijas akordu
- nesējsignāls Harmonisku svārstību analogsignāls, kas izvēlēts tā, lai vislabāk atbilstu konkrētas pārraides vides īpašībām
- Carex hartmanii Hartmaņa grīslis
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
- protostrongiloze Helmintozes veids, aitu un kazu plaušu slimība, ko ierosina "Protostrongylus" ģints nematodes
- singamidoze Helmintozes veids, nematodu ierosināta vistu dzimtas mājputnu un savvaļas putnu slimība
- biohelmitozes Helmintu ierosināto slimību grupa, kuru ierosinātāji attīstās, mainot saimnieku
- hemohromogēns Hēma komplekss savienojums ar slāpekļa bāzēm vai proteīniem
- imūnhematoloģija Hematoloģijas nozare, kas pētī asins slimības, kuru patoģenēze un klīniskās izpausmes saistītas ar antigēna un antivielas reakciju
- aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās
- ārējie hemoroīdi hemoroīdi, kas atrodas ārpus tūpļa slēdzējmuskuļa
- iekšējie hemoroīdi hemoroīdi, kas atrodas iekšpus tūpļa slēdzējmuskuļa
- noslīdējuši hemoroīdi hemoroīdi, kas izspiedušies cauri tūpļa slēdzējmuskulim
- hemopauze Hemosfēras augšējais slānis
- pseidoskleroze Hepatolentikulārajai deģenerācijai simptomatoloģiski līdzīga slimība, ko raksturo intencijas trīce, muskulatūras rigiditāte, nervu darbības traucējumi un redzes nerva atrofija
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
- progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
- Her Herkuless, debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Hercules Herkuless, plašs debess Ziemeļu puslodes zvaigznājs
- balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai
- uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā
- barokamera Hermētiski noslēgta kamera, kurā iespējams radīt paaugstinātu vai pazeminātu spiedienu
- skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle
- skābgraudi Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēti graudi
- sifons Hermētiski noslēgts trauks, no kura šķidrumu izsmidzina vai pa caurulīti iztecina ar gāzes spiedienu
- vācbrālis Hernhūtiešu sludinātājs no Vācijas, Vidzemē 18.-19. gs.
- rozeolvīruss Herpesvīrusu dzimtas viruss, kas izraisa akūto mazbērnu vīrusslimību ar masaliņveida izsitumiem - pēkšņo eksantēmu
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
- Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
- pirimidīnbāzes Heterocikliskas slāpekli saturošas bāzes: pirimidīna atvasinājumi
- purīnbāzes Heterocikliskas, slāpekli saturošas bāzes; purīna atvasinājumi
- diazīns Heterociklisks savienojums ar diviem slāpekļa un četriem oglekļa atomiem gredzenā
- heterofioze Heterofīdu ierosināta slimība; parazīti no tievās zarnas var iekļūt sirds muskulī pa limfvadiem
- Arma hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei)
- Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās
- paisuma elektrostacija hidroelektrostacija, kas okeāna (jūras) paisuma enerģiju pārveido elektroenerģijā, izmantojot ūdenslīmeņa starpību paisuma un bēguma laikā; PES
- limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju
- cilvēcisko vajadzību piramīda hierarhiska cilvēka vajadzību struktūra, kuras pamatnē ir fizioloģiskās vajadzības, tālāk nāk drošības, piederības, pašcieņas vajadzības un piramīdas smailē - pašrealizācijas vajadzības; Maslova piramīda
- hipotēcijs Hifu slānis zem dažu sēņu himēnija apotēciju apakšējā daļā
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā pasākumus psihisko slimību novēršanai
- mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- tīrumene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Agrocybe")
- samtmicīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas mēsleņu dzimtas ģints ("Conocybe" un "Pholiotina")
- bērzlapjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta, augļķermeņi gaļīgi, trausli, Latvijā konstatēts \~100 sugu, aug mežos, birzīs, purvos, lielākā daļa izmantojamas pārtikā
- aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
- Dhundhu hindu mitoloģijā - asura, kas gudrajam Utankam traucēja veikt reliģiskos rituālus, viņš slēpās zem smilšu jūras, bet viņu no turienes izraka un nogalināja valdnieks Kuvalajasva ar saviem dēliem
- Šukra hindu mitoloģijā - asuru audzinātājs un priesteris, kurš pārzināja mākslu atdzīvināt nogalinātos
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā
- Rati Hindu mitoloģijā - mīlas kaisles dieviete, mīlas dieva Kāmas sieva
- dākinī Hindu mitoloģijā - neganti un cietsirdīgi sieviešu kārtas dēmoni, nāves dievietes Kālī pavadones, tās palīdz budisma piekritējiem un spēj cilvēkiem atklāt dharmas noslēpumus
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
- vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
- paņčamakāra Hinduistu tantrisma galvenais rituāls: grupu maltīte, kurā piedalās vismaz astoņi cilvēki un kura noslēdzas ar grupu dzimumaktu
- lamprofīri Hipabisālie vai dzīslu tipa metanokrātiskie ieži, kam nav abisālo analogu ķīmiskā sastāva un minerālsastāva ziņā
- hiperemizācija Hiperēmijas mākslīga radīšana terapijas nolūkā
- akantokeratodermija Hiperkeratozes veids, kāju vai roku ādas raga slāņa šķautnains sabiezējums
- labdabīgā hipertensija hipertonijas slimības pirmā, neirotiskā stadija, kas nav saistīta ar asinsvadu sklerozi vai nieru insuficienci
- folikulstimulētājhormons Hipofīzes izstrādāts hormons, kas sekmē olnīcas pūslīša (folikula) augšanu; folikulus stimulējošais hormons; FSH
- krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu
- Gondvana Hipotētisks paleozoja un mezozoja sākuma (pirms 170-125 mij gadu) superkontinents Zemes dienvidu puslodē, kas apvienojis tagadējo Dienvidameriku, Āfriku, Arābi-jas un Indostānas pussalas, Madagaskāru, Austrāliju un Antarktīdu
- Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu
- monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā
- neīstā anoreksija histērijā novērojams stāvoklis: slimnieks atklāti nekā neēd, bet ēd slepeni
- neiromimēze Histērijas simptomi, kas atgādina organiskas nervu slimības
- boopija Histērijas slimnieku sapņainais skatiens
- jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai
- rinkhokejs hokejs ar bumbiņu uz skrituļslidām
- koliera Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība
- kulieris Holera - bīstama zarnu infekcijas slimība
- alūvijs Holocēns - pēcleduslaikmets, aptuveni pēdējie 10 tūkstoši gadu
- urnings Homoseksuālists (pats pret savu dzimumu slimīgi tiecīgs vīrietis)
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis
- elektrohonēšana Honēšanas veids, kurā sagatavi ievieto elektrolītā, pieslēdz anodam, bet hongalvu - katodam, apstrādāto virsmu pulējot, var iegūt spoguļvirsmu
- neirulācija Hordaiņu (arī cilvēka) dīgļa nervu kārtiņas veidošanās un tās turpmākā ieslēgšanās nervu caurulītē; šajā periodā dīgļlapās sāk izveidoties orgānu sistēmu aizmetņi
- atdarināšanas horeja horejiskas kustības veseliem bērniem, kuriem ir saskare ar horejas slimniekiem
- orts Horizontāla raktuvju eja, kurai nav tiešas izejas virszemē un kuru izbūvē derīgo izrakteņu slāņa virzienā, leņķī pret atradni
- kveršlāgs Horizontāla vai ieslīpa pazemes eja derīgo izrakteņu izpētei, transportēšanai, ventilācijai, ūdens notecei
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis
- tunelis Horizontāli vai slīpi izbūvēta apakšzemes eja transportam, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai
- berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu
- rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
- berma horizontāls vai mazliet slīps laukums starp dažāda augstuma derīgo izrakteņu ieguves kāplēm
- bugsprits Horizontāls vai slīps no buru kuģa priekšgala uz priekšu izvirzīts apaļkoks, pie kura piestiprina klīverus, lai palielinātu kuģa manevrēšanas spēju
- tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā
- paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi
- ustaši Horvātu nacionālā kustība, dibināta 1929. g., vērsta pret serbu diktatūru; 1941.-45. g. vācu kontrolē vadīja "Neatkarīgo Horvātijas valsti" un organizēja serbu, ebreju un čigānu masveida slepkavības; vēlāk darbojās trimdā, veicot teroristiskas darbības
- vašpitālis Hospitālis, slimnīca
- Carex hostilna Hosta grīslis
- pūšļēde Hroniska ādas slimība, kam raksturīga mazliet sāpīgu mazu čūlu, pēc tam dažāda lieluma pūšļu veidošanās, nieze, dedzinošas sāpes
- parapsoriāze Hroniska ādas slimība, kam raksturīgs ādas apsarkums un lobīšanās bez niezes
- sarkanās pinnes hroniska ādas slimība, kam raksturīgs sejas apsārtums un asinsvadu paplašināšanās degunā un ap to
- neirodermatīts Hroniska ādas slimība, saistīta ar autointoksikāciju
- arterioskleroze Hroniska artēriju saslimšana - artēriju sieniņu sabiezināšanās un pārkaļķošanās ar elastības un savilkšanās spējas samazināšanos
- eritrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kam raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
- ertrēmija Hroniska asinsrades sistēmas slimība, kurai raksturīga eritrocītu daudzuma un asins plazmas apjoma, kā arī leikocītu un trombocītu daudzuma palielināšanās asinīs
- vibrioze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina baktērijas; enzootija
- paratuberkuloze Hroniska atgremotāju infekcijas slimība, ko ierosina specifiska baktērija
- sporotrihoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku ādas sēnīšslimība, kurai raksturīga abscesu, čūlu, kārpveida izaugumu veidošanās ādā, zemādā, iekšējos orgānos
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti
- ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
- ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka
- adenoze Hroniska dziedzeru un it sevišķi limfmezglu slimība
- onhocerkoze Hroniska dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes - onhocerki
- ģeotrihoze hroniska dzīvnieku un cilvēka infekcijas slimība, ko ierosina "Geotrichum" ģints sēnes, tai raksturīgi ādas, mutes gļotādas, mandeļu, bronhu, plaušu, kuņģa un zarnu trakta bojājumi
- hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes
- rinoskleroma Hroniska infekcijas slimība - deguna skleroma
- donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos
- skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist
- deformējošā osteodistrofija hroniska kaulu sistēmas slimība, kam raksturīgi kaulu sabiezējumi un izliekumi
- botriomikoze Hroniska lipīga, sēnīšu ierosināta slimība, ar kuru visbiežāk slimo zirgi
- siringomiēlija Hroniska muguras smadzeņu slimība, kam raksturīga dobumu veidošanās un neiroglijas savairošanās
- multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs; simptomi atkarīgi no patoloģiskā procesa lokalizācijas
- HOPS Hroniska obstruktīva plaušu slimība
- anetodermija Hroniska progresējoša ādas atrofija plankumu veidā; slimībai ir 3 stadijas - eritematozā, atrofiskā un trūces veida ādas izspieduma stadija; ādā deģenerējas un izzūd elastiskās šķiedras
- hronisks atrofiskais polihondrīts hroniska recidivējoša slimība ar iekaisigiem un deģeneratīviem bojājumiem locītavu, ausu, deguna, elpvada, bronhu u. c. skrimšos un sekojošu deformāciju, piem., seglveida degunu
- fibrozīts Hroniskā reimatisma forma, kam raksturīga fibrozo audu hiperplāzija muskuļos, cīpslās, locītavu somiņās
- latīrisms Hroniska saindēšanās ar indīgiem dedestiņu ģints augiem; slimības aina līdzīga spastiskajai spinālajai paralīzei
- vanādijisms Hroniska saindēšanās ar vanādija putekļiem un vanadātiem kā arodslimība; pazīmes - reibonis, katarālas parādības elpceļos un gremošanas orgānu sistēmā
- veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes
- dermatoskleroze Hroniska saistaudu slimība, kolagenoze, kas izpaužas ar saistaudu sacietējumu (sklerozi) un sabiezējumu jebkurā orgānā, bet gk. ādā; sklerodermija
- sklerodermija Hroniska saistaudu slimība, kurai raksturīga ādas audu sablīvēšanās un sacietēšana
- tabess Hroniska sifilitiska nervu sistēmas slimība, kas gk. bojā muguras smadzenes
- bronhoektāzija Hroniska slimība - bronhu paplašināšanās
- čūlas slimība hroniska slimība ("morbus ulcerosus"), kam raksturīga viena vai vairākas čūlas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas gļotādā
- limfoleikoze Hroniska slimība, kam raksturīga limfoīdo audu hiperplāzija un metaplāzija, palielināti limfmezgli, limfoīdo audu infiltrācija ādā, aknās, nierēs u. c. orgānos; asinīs izteikta leikocitoze ar absolūtu limfocitozi
- sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
- eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju
- sifiliss Hroniska veneriska slimība, ko izraisa mikroorganisms - bālā treponēma
- gastrofiloze Hroniska viennadžu (zirgu, ēzeļu, mūļu) slimība, ko ierosina spindeļu kāpuri; entomoze
- lepra Hroniska vispārēja infekcijas slimība, kas bojā galvenokārt ādu un nervu sistēmu; spitālība
- parodontoze Hroniska zobu un parodonta slimība
- mieloleikoze Hroniska, ļaundabīga asinsrades sistēmas slimība ar mieloīdo audu, gk. granulocītu, hiperplāziju un metaplāziju; noris ar ievērojamu liesas un aknu palielināšanos, anēmiju, hemorāģiskās diatēzes parādībām, leikocītu skaita palielināšanos un mielocītiem perifēriskās asinīs
- izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša slimība, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi dažādās centrālās un perifērās nervu sistēmas daļās
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
- autopioterapija Hronisku sastrutojumu ārstēšana, injicējot slimniekam sterilas strutas, kas ņemtas no viņa strutu perēkļa
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos)
- humofoss Humīnskābju un fosforskābes mēslojums
- smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā)
- guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu
- hipogramma Ide pirmdzejas skaniskās organizācijas veids, kurā atslēgas vārda (dievības, sakrālas, maģiskas darbības u. tml.) skaņas tiek pastiprināti bieži atkārtotas citos teksta vārdos
- islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica
- čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts
- maķedoniešu valoda Ide valodu saimes slāvu valodu grupas dienvidslāvu valoda, kurā runā Ziemeļmaķedonijā un tai tuvajās teritorijās, radniecīga bulgāru valodai; rakstības pamatā kirilica
- slovāku valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda
- ukraiņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda, rakstība - kirilicas variants
- krievu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; lieto krievu rakstu
- slovēņu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- sorbu valodas ide valodu saimes slāvu valodu grupas valodas; ir 2 lit. val.: augšsorbu val. un lejassorbu val.; rakstības pamatā latīņu alfabēts
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā)
- doma Ideja, atziņa (piemēram, mākslas darbā)
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus
- preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma
- virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums
- kosmopolītisms Ideoloģija, kas noraida nacionālu patstāvību un suverenitāti, sludina vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām
- autemēzija Idiopātiska vemšana; vemšana pēc paša gribas (dažās psihiskās slimībās)
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām)
- iegreidāt Ieaust, ieadīt (horizontālas svītras, joslas)
- apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi
- riesa Iebraukta sliede
- risa Iebraukta sliede
- apžeba Iebrauktā sliede, gramba
- grauze Iebraukta, iestaigāta sliede
- iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums
- špūre Iebrauktas slēpju sliedes
- šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
- piegriezumdetaļas izklājums iecerētā vai materializētā ģērba piegriezuma apjomiskās aptvērumdetaļas virsmas bezuzlaižu pirmsagataves plakniskais apveids, kura izmēri atbilst uzdotā lieluma figūras somatomēriem un modeļa virslaidēm
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
- gāzt no kājām Iedarbojoties uz (kāda) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- nogāzt no kājām Iedarbojoties uz (kādu) organismu, traucēt tā normālu funkcionēšanu tā, ka jāatrodas guļus stāvoklī (piemēram, par alkoholiskiem dzērieniem, slimībām)
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē)
- ņemt cauri Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)
- papārte Iedobums zem krāsns mūrīša, kur saslaucīt ogles, kad tās izdzēstas
- pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi
- epinoze Iedomāts slimīgs stāvoklis, kas seko pārciestai slimībai
- doksogēns Iedomāts, piem., iedomāta slimība
- apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu
- sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās
- apsadzerties Iedzerot ko aukstu, saslimt
- apsakvacīties Iedzerot ko aukstu, saslimt
- līkapa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
- līkopa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
- līkupa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
- uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
- palatoshīze Iedzimta aukslēju šķeltne
- akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums
- miopātija Iedzimta muskuļu slimība, muskuļu vājums un atrofija
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības
- gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments
- shizoprozopija Iedzimta šķeltne sejā, piem., lūpas vai aukslēju šķeltne; vairākas šķeltnes sejā
- kardiomiopātija iedzimta vai iegūta slimība, kam raksturīga sirds muskuļa sabiezēšana un/vai sirds dobumu paplašināšanās
- dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte
- diatēze Iedzimta vielmaiņas procesu anomālija, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažām slimībām
- nosliece Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomu)
- slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); sliecība (2), nosliece (3)
- sliecība Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.); slieksme (2), nosliece (3)
- funkcionālie traucējumi iedzimti, slimības vai traumas izraisīti ilgstoši vai īslaicīgi fiziska vai psihiska rakstura traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt, aprūpēt sevi, ierobežo rīcībspēju un apgrūtina cilvēka iekļaušanos sabiedrībā
- zaķlūpa Iedzimts anatomisks defekts - nesaaugusi virslūpa
- akleidiaks Iedzimts kroplis bez atslēgas kaula
- disrāfija Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās
- disrāfisms Iedzimtu anomāliju grupa, kuru rašanās atkarīga no muguras smadzeņu attīstības traucējumiem un primārās neirālās caurules aizkavētas slēgšanās
- pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
- hiperostotiskais nanisms iedzimtu, iespējams, autosomāli dominanti pārmantotu anomāliju komplekss: simptomi rodas agrīnā zīdaiņa vecumā; novēro attīstības traucējumus, ļenganu ādu ar progeroīdu izskatu; plašas, neslēgušās galvaskausa šuves un avotiņi
- ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji iedzīvotāji, kas darba nespējas vai citu iemeslu dēļ nestrādā un aktīvi nemeklē darbu
- demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās
- iedzīvotāju vecuma piramīda iedzīvotāju dzimuma un vecuma sadalījums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām; informācija par vīriešiem un sievietēm tiek attēlota pretējos virzienos
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ)
- stratocīds iedzīvotāju iznīcināšana pēc to piederības pie noteikta sabiedrības slāņa (lielsaimnieki, tirgotāji, inteliģence utt.)
- depopulācija Iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko rada mirstības pārsvars pār dzimstību; dažreiz tā apzīmē arī situāciju, kad iedzīvotāju skaits samazinās citu iemeslu (piemēram, migrācijas) dēļ
- sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi
- raznočinci Iedzīvotāju starpslānis (Krievijā 18. un 19. gadsimtā), ko veidoja no dažādām kārtām nākuši inteliģenti, kuri strādāja par ierēdņiem, speciālistiem dažādās nozarēs; šī starpslāņa pārstāvji
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokļa statistisks rādītājs - gada laikā saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu
- paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti
- casus belli iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem)
- ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse
- Baukalns Iegarens vaļņveida paugurs (gar. \~1,5 km) ar viļņotu virsotni Augstrozes paugurvalnī, Braslas upes ielokā, Cēsu novada Straupes pagastā, absolūtais augstums - 87,2 m vjl., relatīvais augstums - 38 m
- cistidolaparotomija Iegriešana urīnpūslī cauri vēdera sienai
- iemirkt Iegrimt (šķidrumā) un saslapt
- paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt
- sastaigt Iegrimt, ieslīkt
- šekums Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa
- zeķturis Iegurņa joslu aptverošs, nestaklēts jostveida apakšģērbs ar vairākiem garo zeķu turētājiem
- pelvifiksācija Iegurņa noslīdējuša orgāna nostiprināšana
- heptilskābe Iegūst oksidējot heptilaldehidu ar slāpekļskābi
- meliseļļa Iegūstama no melisas, pārtvaicējot to ar ūdenstvaiku; vislielāko iznākumu (0,1%) iegūst, kad augi ir pilnos ziedos
- sadabūt iegūt (ievainojumu), saslimt (ar ko)
- piedabūties iegūt (ko nevēlamu, piemēram, kukaiņus, slimības)
- tikt iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību)
- uzkāpt slavas augstumos iegūt lielu slavu, slavas augstāko pakāpi
- aizmudēties iegūt sliktu garšu
- apmudēt iegūt sliktu garšu, sabojāties
- sapelnīt Iegūt, saņemt par darbu, rīcību u. tml. (piemēram, uzslavas, sodus)
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis
- iesēdēties Ieilgt (par kaiti, slimību)
- ievecoties Ieilgt (par kaiti, slimību)
- iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību)
- dūlēties Ieilgt, ildstoši (slimot)
- stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
- ķinķele Iejaukšanās, apjukums, nesaskaņas, strīdi, šķērslis
- peritendinīts Iekaisums saistaudos ap cīpslu; cīpslas apvalka iekaisums
- panmetrīts Iekaisums, kas skar visus dzemdes sienas slāņus
- vnutrjaks Iekaļamā slēdzene
- sameņģēt iekāpt dubļos, mēslos
- slēdzējiekārta Iekārta (kā) slēgšanai
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās
- galiekārta Iekārta (piemēram, tālruņa aparāts, fakss, modems, datu pārraides iekārta, privātā automātiskā telefonu centrāle, privātais tīkls, taksofons), kas paredzēta tiešai vai netiešai pieslēgšanai publiskā elektronisko sakaru tīkla pieslēguma punktiem
- ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai
- uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo)
- elektriskās enerģijas pārveidotājs iekārta maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā (taisngriezis), līdzstrāvas pārveidošanai maiņstrāvā (invertors), maiņstrāvas frekvences izmainīšanai, lieljaudas elektrisko ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai, sprieguma regulēšanai u. c.
- aukstummašīna Iekārta mākslīgai temperatūras pazemināšanai (dzesēšanai), izmantojot pievadīto enerģiju (piem., elektroenerģiju)
- centrifūga Iekārta pārslodzes radīšanai ar centrbēdzes spēku (aparātu izmēģināšanai, lidotāju trenēšanai)
- piena kannu dzesētājs iekārta piena dzesēšanai kannās un īslaicīgai glabāšanai; sastāv no ūdens vannas un aukstuma agregāta
- piena dzesēšanas rezervuārs iekārta piena uzkrāšanai, dzesēšanai un īslaicīgai glabāšanai noteiktā temperatūrā; var komplektēt ar jebkuru slaukšanas iekārtu
- pūslīšu kamera iekārta, ar ko kodolfizikā un elementārdaļiņu fizikā reģistrē augstas enerģijas lādētas daļiņas, izmantojot pārkarsētu šķidrumu, kurā daļiņa rada iztvaikošanas centrus, ap kuriem parādās tvaika pūslīši, kas iezīmē daļiņas trajektoriju
- retranslators Iekārta, ierīce (kā) retranslācijai
- slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2)
- datoriekārta Iekārta, kas darbojas datoru tīklā vai ir tieši pieslēgta datoram
- maģistrāles pievienotājbloks iekārta, kas paredzēta datoru tīkla stacijas pievienošanai maģistrāles kabelim, izmantojot atzarkabelii; ar maģistrāles pievienotājbloka starpniecību ir iespējams staciju pieslēgt datoru tīklam vai arī to apiet
- slips Iekārta, kas sastāv no ratiņiem un ūdenī slīpi iegremdētām sliedēm un kas ir paredzēta kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī
- aizsprostveida Iekārta, kuras darbības nodrošināšanai tiek izmantots kāds šķērslis, kas aiztur kustību vai plūsmu
- āizņemtībstunda iekārtas noslodzes rādītājs reālajā laikā
- šļūce Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu
- radioficēt Iekārtot, veidot radiofonijas un radiotranslācijas tīklu (kādā teritorijā)
- mijiedarbības bloks iekārtu kopums, iekārta vai tās daļa, kas veic retranslāciju
- rezervēšana Iekārtu papildināšana nestrādājošiem (aukstā rezerve) vai paralēli strādājošiem (karstā rezerve) elementiem, kas automātiski vai pārslēdzot aizvieto bojātos iekārtu elementus
- kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas pievada elektrisko enerģiju transportlīdzekļiem pa slīdošu kontaktu no kontaktvada
- radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā)
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā)
- ieliedēt Iekļaut (piemēram, mākslas darbā)
- iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu
- pārsātināt Iekļaut, ietvert (ko, piemēram, mākslas darbā) pārāk lielā daudzumā
- pārblīvēt Iekļaut, ietvert (piemēram, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā, literārā darbā u. tml.) pārāk lielā daudzumā
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā (sastāvdaļas, elementus) kādā sistēmā (piemēram, mākslas darbā)
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā)
- ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā)
- ielaušanās Iekļūšana ēkā vai apžogotā sētā, bojājot aizsprostojumus vai aizslēgumus
- apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
- iekremslāties Iekremsloties
- iekrimšķināties Iekremsloties
- pagaidu migrācija iekšējā vai starptautiskā migrācija, ja uzturēšanās ilgums noteiktā vietā ir īslaicīgs, ieskaitot atgriešanos iepriekšējā dzīves vietā, tranzīta un sezonas migrāciju
- represija Iekšējais analogs noliegšanai, jebkāda potenciāla vai nepieņemama impulsa izslēgšana no apziņas
- dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi
- entoderma Iekšējais šūnu slānis daudzšūnu organisma dīglim; iekšējā dīgļlapa
- entoderma Iekšējais šūnu slānis zarndobumaiņiem
- dzirdes plakode iekšējās auss aizmetnis, ektodermas sabiezējums laterāli no rombveida smadzeņu pūslīša
- akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis
- statokinētiskais labirints iekšējās auss priekštelpa un pusloka kanāli
- splanhnoptoze Iekšējo orgānu noslīdējums
- visceroptoze Iekšējo orgānu noslīdējums
- splanhnopātija Iekšējo orgānu slimība
- iekšķīgās slimības iekšējo orgānu slimības
- iekšslīpēšana Iekšēju cilindrisku virsmu slīpēšana
- dermadroms Iekšķīgo slimību izpausme ādā; kāda sindroma ādas komponents
- ielaidans Ielaidens, ar pakāpenisku slīpumu uz leju
- ievilcināt Ielaist (slimību)
- apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās
- Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā
- Bezengi ielejas šļūdonis Galvenajā Kaukāza grēdā, Bezengi sienā, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā un Gruzijā, garums - \~14 km, platība - >40 kvadrātkilometru, noslīd līdz 2000 m vjl.
- Lekzirs Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas dienvidu nogāzē, uz austrumiem no Ušbas kalna, Gruzijā, garums - līdz 15 km, platība - 38,9 kvadrātkilometru, noslīd līdz 1980 m vjl.
- Dihsu Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Kabardas-Balkārijas Republikā, garums - 13 km, platība 40,7 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2040 km vjl.
- Karaugoms Ielejas šļūdonis Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 14 km, noslīd līdz 1820 m vjl., sākas Terekas pieteka Uruha
- Mordangas subglaciālā iegultne ielejveida pazeminājums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu un Kuldīgas novada robežjoslā, 5 km uz dienvidaustrumiem no Spāres, garums - 7 km, platums - 500-700 m, orientēta gk. ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā
- sinklināla kroka ieliekta kroka ar jaunākiem slāņiem kodolā
- iešņāpt Ielikt (atzīmi, parasti sliktu)
- izdrāzt Ielikt sliktu atzīmi
- iedābt Iemēslot
- iemēslāt Iemēslot
- iesūdot Iemēslot
- iepūdīt Iemēslot; ietrūdināt
- atkarme Iemesls
- emeklis Iemesls
- iemesle Iemesls
- iemeslis Iemesls
- iemēsls Iemesls
- iepa Iemesls
- dzenulis Iemesls, apstāklis, kas mudina darboties; dzinulis
- iedaža Iemesls, cēlonis
- atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai
- slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai
- neprietelis ienaidnieks; slikta persona
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu
- pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu)
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam vai par fotografēšanas, filmēšanas objektu
- seksa sludinājums iepazīšanās sludinājums laikrakstā vai žurnālā, kurā tiek meklēts partneris privātiem vai lietišķiem dzimumsakariem
- Amundsena lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeānā, starp Lomonosova un Gakeļa grēdu, garums — \~2000 km, platums — 200-400 km, lielākais dziļums — 4321 m, nogulumu slāņa biezums — 2000 m
- izmēru ķēdes kompensējošais loceklis iepriekš izvēlēts izmēru ķēdes loceklis, ar kura izmaiņu panāk vajadzīgo slēdzošā locekļa precizitāti
- šifrs Iepriekš norunāta burtu, ciparu, vārdu u. tml. lietošanas sistēma slepenai informācijas fiksēšanai, pārraidei
- predisponēt Iepriekš noteikt, nolemt; iepriekš padarīt uzņēmīgu (pret kādu slimību)
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā
- prēdikācija Iepriekšējā pasludināšana
- preliminārijas Iepriekšējas sarunas, vienošanās pirms līguma noslēgšanas; pagaidu lēmumi
- zamaška Ieradums (parasti slikts)
- atvērt kontu ierakstīt iepriekšējā gada konta slēguma atlikumu (saldo) jauna gada kontā
- likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos
- vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem)
- aizbīdnis ierīce (caurules) noslēgšanai
- slēdzis ierīce (kā, piemēram, aparāta, iekārtas) ieslēgšanai, izslēgšanai, pārslēgšanai, noslēgšanai
- slēgs ierīce (kā) noslēgšanai vai pārslēgšanai
- slēdzējierīce ierīce (kā) slēgšanai
- pults ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī
- lamatas ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds
- rāvējslēdzējs ierīce (tērpa, apavu, somas u. tml.) atvēruma malu savienošanai - divas lentes ar zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa
- slūpe ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus
- abonenta komplekts ierīce automātiskajā telefona centrālē, kurai pieslēdz abonenta telefona līniju
- menisks ierīce degvielas padeves momenta noteikšanai dīzeļmotoru sprauslām, kas analizē šķidruma virsmas stāvokli stikla caurulītē
- aizlaidnis ierīce dūmvada noslēgšanai (krāsnī, skurstenī); aizbīdnis
- reotoms ierīce elektriskās strāvas izslēgšanai un ieslēgšanai ķēdē uz īsu laiku
- rezistīvs pastiprinātājs ierīce elektrisko signālu pastiprināšanai, kurā aktīvā elementa (elektronlampas, tranzistora) noslogojumu nodrošina rezistors
- vakuumsūknis ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums
- refleksmultiplikators ierīce grafiskai cīpslu refleksu reģistrācijai
- koksankilometrs ierīce iegurņa nolieces mērīšanai gūžas locītavas slimību gadījumā
- pelviklizeometrs ierīce iegurņa slīpuma un diametru noteikšanai
- remontuars ierīce kabatas pulksteņa atsperes uzvilkšanai un rādītāju pārvietošanai bez atslēgas, tikai pagriežot pulksteņa galviņu; arī pati šī uzvelkamā galviņa
- oksigenators ierīce mākslīgai elpināšanai ķirurģiskās operācijas laikā
- šūnu valči ierīce mākslīgo bišu šūnu izgatavošanai – divi metāliski veltņi, kuros iegravētas darbabišu šūniņu pamatnes
- tecīla ierīce metāla darbarīku asināšanai - abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu
- relaskops ierīce mežaudzes šķērslaukuma, koku augstuma, caurmēra (dažādā augstumā virs sakņu kakla), horizontālo attālumu un zemes virsas slīpuma noteikšanai
- palatomiogrāfs ierīce mīksto aukslēju kustību grafiskai reģistrācijai runas laikā
- stabilizators ierīce nemainīga sprieguma (vai strāvas) nodrošināšanai atkarībā no slodzes
- akselerometrs ierīce paātrinājuma (pārslodzes) mērīšanai dažādos kustībā esošos objektos
- forsāžas degkamera ierīce papildu degvielas dedzināšanai gāzes plūsmā aiz turbīnas ar nolūku paaugstināt tās temperatūru pirms reaktīvās sprauslas
- garengrieznis ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs
- pārslodzes mērītājs ierīce pārslodzes mērīšanai; sastāv no vertikāla akselerometra un indikatora, kura skala izteikta relatīvās vienībās
- sprieguma stabilizators ierīce pastāvīga sprieguma automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma
- frekvences stabilizators ierīce pastāvīgas frekvences automātiskai uzturēšanai neatkarīgi no svārstībām elektrības tīklā un slodzes lieluma
- pomfoligometrs ierīce pūslīšu skaitīšanai un mērīšanai
- liektuve ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai
- periskops ierīce redzeslauka pārbaudei
- refleksometrs ierīce refleksa sliekšņa noteikšanai
- korobats ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli
- tiposkops ierīce sāngaismas izslēgšanai, kas nepieciešama, kataraktas un ambliopijas slimniekiem lasot
- siltumcaurule ierīce siltuma pārnesei ar mazu temperatūras kritumu; sastāv no hermētiski noslēgta kanāla, kas daļēji aizpildīts ar šķidru siltumnesēju, kurš, iztvaikojot vienā kanāla galā, uzņem siltumu, bet, kondensējoties otrā kanāla galā, to atdod; tvaika kustība kanālā notiek spiediena starpības dēļ starp iztvaikošanas un kondensācijas zonām
- siltumakumulators ierīce siltumenerģijas uzkrāšanai siltumenerģētikas iekārtās; lieto dažādās ierīcēs enerģētisko slodžu izlīdzināšanai nevienmērīgas siltuma piegādes gadījumā; tvaika un ūdens akumulators siltumu uzkrāj ar karstu ūdeni; termoakumulators
- nitrometrs ierīce slāpekļa satura noteikšanai tā oksīdos
- azotometrs ierīce slāpekļa satura noteikšanai urīnā
- krustenis ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu
- meniķis ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē - slūžu dambis
- ledusjahta ierīce uz vairākām slidām ar burām vai spārnu braukšanai pa ledu
- grafometrs ierīce zināmu rokraksta elementu (raksta slīpuma, rindas virziena utt.) mērīšanai
- kamera ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa
- klinometrs ierīce, ar ko mērī nogāzes slīpumu, slāņa krituma leņķi
- monitors ierīce, ar ko pastāvīgi kontrolē narkozē esošu slimnieku dzīvības pazīmes vai novēro un reģistrē fizioloģiskos raksturlielumus, piem., pulsa biežumu un asinsspiedienu
- akvamobilis ierīce, ar kuras palīdzību viegli ekipēti ūdenslīdēji pārvietojas zem ūdens
- pieslēgs ierīce, arī detaļa vadu, kabeļu, līniju pieslēgšanai pie iekārtas vai pie enerģijas patērētāja
- sprūds ierīce, detaļa (kā) noslēgšanai, aizķeršanai, saslēgšanai
- saslēgs ierīce, iekārta u. tml. (kā) saslēgšanai
- fiziskā slēdzene ierīce, kas aizsargā datus pret lietotāja piekļuvi, izmantojot, piemēram, datora slēdzenes atslēgas pārslēgu vai datnes aizsargmehānismu disketē
- spēkratu un tehnoloģisko iekārtu sinhronizators ierīce, kas atvieglo pārnesumu pārslēgšanu un samazina detaļu triecienslodzi pārnesumkārbā, sinhronizējot saslēdzamo vārpstu un zobratu griešanās ātrumus
- hidroslēgs ierīce, kas automātiski bloķē hidrocilindra vai hidromotora darbību, noslēdzot eļļas vadus un tādējādi nepieļaujot iekārtas patvaļīgu kustību, piem., smaguma spēka iedarbībā
- gaisma ierīce, kas dod mākslīgu apgaismojumu
- apgaismojums ierīce, kas dod mākslīgu gaismu
- elektriskais aparāts ierīce, kas elektriskajās ķēdēs izpilda noteiktas operācijas (ieslēgšanu,izslēgšanu, reguēšanu u. c.)
- ceļa slēdzis ierīce, kas komutē elektrisko ķēdi, kad iekārtas kustīgā sistēma sasniedz ceļa galu (gala slēdzis) vai zināmu pozīciju tās ceļā
- divievades adapters ierīce, kas ļauj pieslēgt divas ārējās iekārtas vienai pieslēgvietai, piemēram, tā ļauj diviem lietotājiem ar dažādām pelēm strādāt ar vienu un to pašu datoru
- aizsargslēdzis ierīce, kas nenormāla darba režīma, nepareizas darbības vai bojājuma gadījumā automātiski atslēdz aizsargājamo objektu
- aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates
- ūdensmetējdzinējs ierīce, kas nodrošina peldoša ūdenslīdzekļa kustību, izmantojot izmestās ūdensstrūklas reaktīvo spēku
- universālās secīgās kopnes centrmezgls ierīce, kas palielina datora kopnes _USB_ portu skaitu; tā tiek pievienota datoram kopnes _USB_ pieslēgvietā
- sprieguma indikators ierīce, kas rāda, vai attiecīgais vads vai kontakts ir pieslēgts spriegumam
- autoknipsis ierīce, kas regulē laika intervālu fotoaparāta slēdža autonomai iedarbināšanai
- sinhrokontakts ierīce, kas saslēdz elektrisko ķēdi, nodrošinot zibspuldzes darbību fotoaparāta kadra loga maksimāla atvēruma brīdī
- galvgala remodulators ierīce, kas uztver datus no jebkuras platjoslas marķiermaģistrāles tīkla stacijas, izmantojot vienu nesējfrekvenci, un pārraida tos citām stacijām, izmantojot citu nesējfrekvenci
- kondensators ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē kapacitātes iegūšanai
- variometrs ierīce, ko ieslēdz elektriskajā ķēdē, lai laideni mainītu tās induktivitāti
- pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram
- veloergometrs ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā
- arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni
- elektriskā ķēde ierīču kopums elektriskās (elektromagnētiskās) enerģijas vai informācijas pārvadei pa vadiem, sadalei un pārveidošanai; ķēdē ietilpst arī komutācijas aparatūra (slēdži, releji), mēraparāti un aizsardzības ierīces
- segmentierievis Ierievis, kas piemērots precīziem savienojumiem nelielās slodzēs
- apsēdināt Ierīkot logiem aplodas, palodzes; iebūvēt durvīm aplodas, arī slieksni
- iegrožot Ierobežot kustību brīvību (dzīvniekiem), uzliekot iejūga piederumus, arī ieslogot (kur)
- speciālā leksika ierobežota lietojuma vārdi, kas tematiski saistīti ar kādu zinātnes, tehnikas, mākslas vai tautsaimniecības nozari, ar cilvēku nodarbošanos kādā nozarē
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem
- zona Ierobežota, apsargājama ieslodzījuma vietas teritorija
- ienēsāt Ierodoties izplatīt (kur, piemēram, slimības)
- ienasāt Ierodoties izplatīt kur (slimību)
- paralēlā ierosme ierosme, kuras tinumi slēgti paralēli enkuram
- virknes ierosme ierosme, kuras tinumi slēgti virknē ar enkuru
- mēģinājums iesācēja darbs (piemēram, literatūrā, mākslā)
- iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot
- iecūkāt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
- ieķēzīt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
- iebirzīt iesākt ar sēšanas joslu iezīmēšanu tīrumā
- iestrāvot iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā)
- iekvēloties iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni)
- iedegties iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeņiem)
- iemēzt iesākt mēslus mēzt
- aizslaukt iesākt slaukt, bet nepabeigt
- ieslaukt iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt
- uzliesmot iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties
- iesprauslāties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
- iesprausloties iesākt sprauslāt un tūlīt pārstāt
- aizbars Iesākts bars (labības vai zāles sleja) jeb spaile, labību pļaujot
- pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs
- Iesalkāja Iesala, Braslas pieteka
- Jūga Iesala, Braslas pieteka
- Jūgupe Iesala, Braslas pieteka
- Skausta Iesala, Braslas pieteka
- Skaustupe Iesala, Braslas pieteka
- Skrausta Iesala, Braslas pieteka
- Skraustupe Iesala, Braslas pieteka
- Susāne Iesala, Braslas pieteka
- Carex cinerea iesirmais grīslis
- iešļacināt Ieslacīt
- ieslakāt Ieslacīt
- iešļakāt Ieslacīt
- ieslacināt Ieslacīt (1)
- ieslacināt Ieslacīt (2)
- iešļampāt Ieslampāt
- ieslampot Ieslampāt
- ieslapēt Ieslapināt
- ieslīmēt Ieslāt, ielīst
- iegodēt Ieslavēt
- iecildināt Ieslavēt, ielielīt
- renomēts Ieslavēts
- pieslēgties Ieslēdzot attiecīgu sakaru sistēmu, padarīt (ko) uztveramu
- iedegt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- iededzināt Ieslēdzot panākt, ka (apgaismes ķermeņi) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot apgaismes ķermeņus, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma); iedegt
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt
- inkorporēšana Ieslēgšana savā sastāvā, citu organizāciju pievienošana
- inklūzija Ieslēgšana: svešas vai heterogēnas vielas ieslēgšanas process audos
- aizcietināt Ieslēgt
- aizslodzīt Ieslēgt
- aizsloksnēt Ieslēgt
- ierubīt Ieslēgt (aparātu, mehānismu, arī elektrību)
- aizspiest Ieslēgt tā, ka netiek laukā
- komutēt Ieslēgt, atslēgt vai pārslēgt elektriskas ķēdes daļas
- sprangāt Ieslēgt, ieslodzīt
- sprostīt Ieslēgt, ieslodzīt
- aizspostīt Ieslēgt, iesprostot
- iesekt Ieslēgt, izolēt
- aizaslēgties Ieslēgties
- aizataisīties Ieslēgties
- iesaslēgties Ieslēgties
- iesprostoties Ieslēgties, noslēgties
- aposoma Ieslēgums citoplazmā, kas radies no šūnas
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka)
- variola ieslēgums kalnu iezī akmens lodītes veidā
- inklūzija Ieslēgums, heterogēna vai sveša viela, kas ieslēgta šūnā, audos vai orgānā
- ievilkt Ieslēpt, ievirzīt dziļāk (apģērbā ķermeņa daļu)
- ielīsties Ieslēpties (ielienot); ielīst 1
- iesklidēt Ieslīdēt
- iesklidināties Ieslīdēt
- ieslidēt Ieslīdēt
- ietīst Ieslīdēt (par staipīgu masu)
- iešļūdēt Ieslīdēt, ievirzīties
- iesklidināt Ieslīdināt
- iesliedot Iesliedēt
- ieslēpēt Iesliedēt (taku, ceļu)
- iesliegties Iesliekties
- iesliet durvīs iesliet durvju (loga) ailē
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā)
- iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam
- ieslīkt Ieslīgt (1)
- ieslīkt Ieslīgt (2)
- noslīgt Ieslīgt (2)
- atplīst Ieslīgt dzēruma nemaņā
- aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku
- šķieliski ieslīpi
- ielaidenis Ieslīpi
- ieslīpai Ieslīpi
- ieslīpaniski Ieslīpi
- iezvilu Ieslīpi
- pusgulu Ieslīpi
- pusguļu Ieslīpi
- pusgulus Ieslīpi
- slīpanai Ieslīpi
- slīpaniski Ieslīpi
- cilindržāvētava ieslīpi novietots rotējošs cilindrs birstošu materiālu konvektīvai žāvēšanai
- iegarām Ieslīpi, gareniski pāri (kam)
- iešreianiski Ieslīpi, iešķērsām
- iešreijām Ieslīpi, iešķērsām
- iešreijaniski Ieslīpi, iešķērsām
- iešķieniski Ieslīpi; iešķērsām
- ielaidens Ieslīps
- noslīpāns Ieslīps
- pagāzens Ieslīps
- pagāzins Ieslīps
- slīpans Ieslīps
- ieslīpens Ieslīps (1)
- nogāzens Ieslīps, arī nolaidens
- noslīpens Ieslīps, nedaudz slīps
- noslīps Ieslīps, nedaudz slīps
- moku kambaris ieslodzījuma un spīdzināšanas vieta
- cietoksnis Ieslodzījuma vieta
- darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī
- Kalnciema darba nometme ieslodzījuma vieta Kalnciema pagasta Plostmuižā (tagad "Kaļķis"), dibināta 1935. g. kā Rīgas Centrālcietuma filiāle, ieslodzītos nodarbināja akmeņlauztuvēs, likvidēta 194. g.
- ļepila Ieslodzījuma vietas medicīnas daļas ārsts
- IeVP Ieslodzījuma vietu pārvalde
- pie ūdens un maizes ieslodzījumā, cietumā
- valsts maizē ieslodzījumā, cietumā, valsts uzturā
- klauzūra Ieslodzīšana, aizliegums mūkiem, bez atļaujas iziet no klostera
- iegūstīt Ieslodzīt
- iespert Ieslodzīt
- iespiest Ieslodzīt
- iesprangāt Ieslodzīt
- iesprēdzēt Ieslodzīt
- iesprestīt Ieslodzīt
- iesprūdīt Ieslodzīt
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus cilvēkus)
- saslodzīt Ieslodzīt (vairākus, daudzus dzīvniekus)
- ietimbāt Ieslodzīt cietumā
- iespostīt Ieslodzīt, ieslēgt
- saspostīt Ieslodzīt, ieslēgt
- saspostot Ieslodzīt, ieslēgt
- pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto
- akķivists Ieslodzītais, kas pakļaujas administrācijai
- mužiks Ieslodzītais, kas strādā cietumā
- galdu sistēma ieslodzīto hierarhijas sistēma
- masņits Ieslodzīto sadale
- apercepēt Iespaidus apzinīgi uztvert, īpatnēji uzņemt ierosmi mākslas darba procesā
- goža Iespēja atlaisties, slinkošana, laba dzīve
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās
- sociālā mobilitāte iespēja mainīt savu piederību pie tās vai citas sabiedrības grupas vai slāņa
- atlece Iespējamā lodes vai šāviņa virziena maiņa, tiem saduroties ar šķērsli
- paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos
- ķīmijprofilakse Iespējamās saslimšanas novēršana ar ķīmiskiem līdzekļiem
- sīkiespieddarbs Iespieddarbs ar nelielu lapu skaitu, piemēram, instrukcijas, sludinājumi, metodiskie norādījumi u. tml. materiāli
- aplaušana iespiedformas gatavošanas process, kurā tipogrāfijā no teksta salikuma slejām, ilustrācijām u. c. noformējuma elementiem izveido noteikta formāta lappuses
- binārs process iespiedprocess, kas spēj atveidot tikai divus vienas krāsas intensitātes līmeņus, no kuriem viens ir balts apdrukājamais materiāls, bet otrs – iespiedkrāsa, kuras slāņa biezums atkarībā no padeves var atšķirties, tomēr ir aptuveni vienāds visā tirāžā; starptoņus iespiedprocesā panāk ar rastra palīdžbu
- gludināšana Iespiedumlokšņu novietošana starp spodrpapēm un ieslēgšana hidrauliskās spiedēs, lai novērstu burtu iespiedumu negludumus
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris
- iespraušļāties Iesprauslāties
- Jura hospitālis iestāde slimnieku, invalīdu un trūkumcietēju aprūpei un ārstēšanai, pirmsākums 1220. g., 1846. g. uzcelta divstāvu ēka tagadējā Kungu ielā 34, darbojās līdz 1936. g.
- apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību
- emanatorijs Iestāde, kurā slimniekus ārstē ar radioaktīviem ūdeņiem un rādija emanācijas inhalācijām
- cirks Iestāde, uzņēmums, arī trupa, kas rīko izrādes ar akrobātu, klaunu, žonglieru un citu mākslinieku piedalīšanos
- līgumorganizācija Iestāde, uzņēmums, organizācija, kas slēdz līgumu (ar ko), kam ir līgumsaistības (ar ko)
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
- šļāka Iestaigāta sliede
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
- sklidu iestarpinājums, lai aprakstītu slīdēšanu
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru)
- aptumst Iestāties krēslai vai tumsai; satumst
- iegulties Iestāties un kļūt redzamam (kur) -par tumsu, krēslu
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu)
- iešūnot Iestiprināt mākslīgo šūnu (apkārē)
- iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni)
- izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
- misti Iesvētītie, kas piedalījās seno grieķu mistērijās, un nedrīkstēja izpaust citiem mistēriju noslēpumus
- iešļacīt Iešļākt, injicēt, ieslacīt
- šļepāt Iet (ar slapjām kājām vai pa dubļiem)
- šļepatām iet iet ar slapjām pastalām
- lamzāt Iet pa staignu, slapju vietu
- blasku blaskām iet iet sliktos laika apstākļos ("iet nelabā laikā")
- uilēties Iet uz leju, uz slikto pusi; iet uz elli
- zagties Iet, doties tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) - par cilvēkiem
- pārslēdzējs Ietaise (kā, piemēram, ierīces, iekārtas) darbības režīma maiņai; ietaise (darbības režīma) maiņai, piemēram, ierīcē, iekārtā; pārslēgs
- aizgrieznis Ietaise, ierīce (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai
- rekommendēt Ieteikt, ieslavēt; rekomendēt (1)
- Deņevas strauts ietek Deņevas ezerā Krāslavas novada Kastuļinas pagastā, garums — 11 km
- demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas
- dūzis Ietekmīga, augsta persona (kādā nozarē), arī augsta amatpersona, slavena, nozīmīga persona (piemēram, mākslā, sportā)
- guru Ietekmīgs skolotājs; slavens lietpratējs; autoritatīvs cilvēks
- ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā - parasti saistībā ar mākslu)
- ietūstīt Ietīstīt, ievīstīt; ietīstot, ievīstot (kur), paslēpt
- Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni
- ieveidot Ietvert, attēlot (mākslas darbā)
- glabāt (savā) sirdī Ietvert, slēpt sevī
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem"
- apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā
- vakcinēt Ievadīt cilvēka vai dzīvnieka organismā vakcīnu (pret kādu slimību)
- pārpotēt Ievadīt organismā (piemēram, saslimušus audus no cita organisma) pētnieciskā nolūkā
- sapotēt Ievadīt organismā vakcīnas (pret vairākām slimībām)
- spēļu pieslēgvieta ievadizvades pieslēguma vieta multivides papildierīču pievienošanai. Parasti tā ir 15 kontaktu ligzda personālā datora aizmugurē
- paralēlā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta informācijas ātrai sinhronai pārsūtīšanai pa paralēlām līnijām starp datoru un ārējām ierīcēm (piemēram, paralēlo printeri)
- seriālā pieslēgvieta ievadizvades pieslēgvieta, kas nodrošina secīgu (bitu pēc bita) informācijas pārsūtīšanu starp datoru un tā ārējām ierīcēm (piemēram, modemiem, pelēm, skeneriem, seriāliem printeriem u. c.)
- ievaislināt Ievaislot
- uzvazāt Ievazāt (slimību)
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi
- kulorumi Ievērojamas slepenas, mistiskas Filipīnu sektas biedri
- Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari
- deformēt Ievērojami pārveidoti attēlot mākslas darbā (priekšmetu, parādību)
- deformācija Ievērojami pārveidots (priekšmeta, parādības) attēlojums mākslas darbā
- sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli)
- Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
- stārhitekts Ievērojams arhitekts, kura darbi slaveni pasaules līmenī
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu
- makroplanocitoze Ievērojams makroplanocītu skaits kuņģa vēža slimnieku asinīs
- Valsts Ermitāža ievērojams mākslas muzejs Sanktpēterburgā
- ievazāt Ievest līdz ar sevi vai līdz ar ko citu (kur, piemēram, infekcijas slimību ierosinātājus)
- aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē)
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2)
- ielauzt Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavojamā formā (lappusē, slejā)
- hospitalizēt Ievietot (slimnieku) stacionārā ārstniecības iestādē
- iesalikties Ievietot (sludinājumu)
- brosiķ Ievietot cietumā vai īslaicīgās aizturēšanas izolatorā
- ieslāņot Ievietot kārtām, slāņiem (kur iekšā)
- dispozīcija Ievirze - indivīda sliecība noteiktā veidā uztvert dzīves un darbības apstākļus un tajos rīkoties
- ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), paslēpt, neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu)
- ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā)
- iebraukt Ievirzīties, ieslīdēt
- birzēt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmu u. tml.)
- biržāt Iezīmēt sējamās joslas platuma robežas (novelkot svītru, nometot salmus u. tml.)
- pabirzēt Iezīmēt sējuma joslu nelielā platībā
- pabiržot Iezīmēt sējuma joslu nelielā platībā
- iebirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- iebiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- uzbirzēt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- uzbirzīt Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- uzbiržot Iezīmēt sēšanas joslas tīrumā
- slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs
- segkārta Ieži, kas pārsedz derīgā izrakteņa slāni
- vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
- deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos)
- stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām
- slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība
- noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi
- disjunktīvās dislokācijas iežu pārrāvumdislokācijas (plaisas, lūzumi)
- dinamometamorfisms Iežu pārvēršanās zemes garozas augšējos iecirkņos; tas notiek galvenokārt virsējo slāņu stiprā spiediena iedarbībā; rezultātā ieži sablīvējas un noslāņojas, kā arī daļēji pārkristalizējas
- kinētometamorfoza Iežu reģionālā metamorfoze, kas notiek iežiem ar kalnu radītājām kustībām nonākot dziļākos zemes garozas slāņos, kur valda augsta temperatūra un spiediens
- bioloģiskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbes rezultātā
- organiskā dēdēšana iežu sadrupšana, sairšana, sadalīšanās augu (piemēram, koku sakņu), dzīvnieku (piemēram, slieku, kurmju) iedarbībā
- horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm
- starpslānis Iežu slānis, kas atrodas starp diviem citu iežu slāņiem
- bazāls slānis iežu slāņkopas pamatnes slānis
- glaciodislokācijas Iežu slāņu deformācijas ledāja spiediena ietekmē
- plaisa Iežu slāņu pārrāvums bez jūtamas pārbīdes; rodas tektonisko kustību rezultātā
- plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību
- konkordance Iežu slāņu sagulums to pareizā vecuma secībā
- sīkslāņojnms Iežu slāņu tekstūra, ko veido plānu (no mm desmitdaļām līdz dažiem cm biezu) slānīšu kopas
- klivāža Iežu šķelšanās pa paralēlām plaknēm, kas orientētas leņķī pret iežu noslāņojuma virsmām; rodas tektoniska spiediena dēļ
- Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
- grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums
- Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
- ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa
- salāts Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāhs
- salāhs Ikdienas liturģiskās lūgšanas - viens no Pieciem islāma stūrakmeņiem; salāts
- Muharrams Ikgadēja atceres diena, ko musulmaņu šiīti atzīmē pieminot Muhameda mazdēla Huseina noslepkavošanu 680. gada muharrama mēneša desmitajā dienā
- ceturtdalis Ikkatras burtu bieznes ceturtdaļas slēdzenis, ko šauros burtos lieto arī par vārdu starpu
- pārslēnieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Pārslas" iedzīvotāji
- ekzematoze Ikviena ādas slimība, kas līdzīga ekzēmai
- dermatomiāze Ikviena ādas slimība, ko izraisījušas mušas
- pigmentdermatoze Ikviena ādas slimība, kuras gadījumā novēro pigmentāciju
- arteriolopātija Ikviena arteriolu slimība
- hemopātija Ikviena asins slimība
- hemodistrofija Ikviena asins slimība, ko izraisījusi nepareiza parenterāla barošana
- histeropātija Ikviena dzemdes slimība
- komercnoslēpuma turētājs ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kura likumīgi ieguvusi komercnoslēpumu un ir tiesīga to pārvaldīt (kontrolēt), tostarp izmantot un izpaust
- gastricisms Ikviena kuņģa slimība
- holecistoze Ikviena neiekaisīga žultspūšļa slimība
- glomerulopātija Ikviena nieru kamoliņu slimība
- glomerulonefropātija Ikviena nieru kamoliņu slimība bez iekaisuma
- encefaloze Ikviena organiska galvas smadzeņu slimība
- leikodistrofija Ikviena pārmantota slimība, kam raksturīgi mielinizācijas traucējumi galvas un muguras smadzeņu baltajā vielā, kuri izpaužas ar daudzveidīgiem centrālās nervu sistēmas bojājuma simptomiem (organisma demence, krampji, centrāla paralīze, kustību koordinācijas traucējumi, redzes nervu atrofija u. c.)
- dermatokonioze Ikviena putekļu izraisīta ādas slimība
- keratopātija Ikviena radzenes slimība, kas nav radusies iekaisuma dēļ
- kolonopātija Ikviena resnās zarnas slimība vai disfunkcija
- keratocīts Ikviena saistaudu šūna, kas atrodas starp radzenes fibrozo audu slāņiem
- ginopātija Ikviena sieviešu slimība
- sinklonuss Ikviena slimība, kam raksturīga muskuļu trīce
- koagulopātija Ikviena slimība, kas saistīta ar asinsreces traucējumiem
- hepatosplenopātija Ikviena slimība, kas skar aknas un liesu
- klostridioze Ikviena slimība, ko ierosinājis kāds "Clostridium" ģints pārstāvis
- hospitālisms Ikviena slimība, kuras izcelšanās saistīta ar uzturēšanos slimnīcā
- enteropātija Ikviena zarnu slimība
- dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības
- Tortula subulata īlendzīslas vijzobe
- sagulsnēties ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem)
- klenčēt ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā
- moļļāties ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas)
- pārgulēt ilgāku laiku gulēt, slimot
- vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
- kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
- saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
- savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
- sazvilnēt ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba
- saslēpties ilgāku laiku nepārtraukti slēpties
- sagulēties ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu)
- nozust ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā)
- noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
- nosirgot ilgāku laiku slimot, vārguļot
- sadirgavot ilgāku laiku slimot, vārguļot
- saslāpēt ilgāku laiku turēt izslāpumā
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim)
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
- noslaistīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties
- noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
- noslidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam)
- noslimoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās)
- noslinkoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.)
- sanīkuļot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim)
- atkratīt ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus)
- noārdīties ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties
- atdaudzināt ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt
- saklepoties ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam
- atkolīt ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt
- izmocīties ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti
- izpirināt ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu
- sapļauties ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
- izslaucīties ilgāku laiku, daudz slaucīt
- noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
- izslaukties ilgāku laiku, daudz slaukt
- izslēpoties ilgāku laiku, daudz slēpot
- izslidināties ilgāku laiku, daudz slidināties
- izslidoties ilgāku laiku, daudz slidot
- noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
- atvaidēt ilgāku laiku, daudz slimot
- izslimoties ilgāku laiku, daudz slimot
- izslinkoties ilgāku laiku, daudz slinkot
- izpūties ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt
- nospēlēt ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti
- sablēžot ilgāku laiku, krietni slinkot
- saslēpt ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt
- sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties
- sašļūdelēt ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties
- saslimot ilgāku laiku, nepārtraukti slimot
- saslinkot ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot
- valkāt ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas)
- nomīties ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties
- sacelāties ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt
- sanesties ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām
- zvitkāties Ilgi un bez iemesla savstarpēji apsmiet, ņirgāties
- zvitkāt Ilgi un bez iemesla smieties
- nominālais ātrums ilgstoša darba režīma kustības ātrums nominālas slodzes apstākļos
- aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam
- delamais Ilgstoša, smaga slimība; arī tuberkuloze
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.)
- grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā
- nīkt Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam
- nīkuļot Ilgstoši slimot, būt fiziski nespēcīgam
- vārčāt Ilgstoši slimot, vārguļot
- tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu
- sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
- epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis
- kontagiozais impetigo impetigo ar virspusējām pustulām un slāņainām dzeltenām krevelēm
- impetiginizācija Impetigo pievinošanās citai ādas slimībai
- zāģspriegums Impulsspriegums, kam ir proporcionāli laikam mainīgs (lineārs) kāpums un īslaicīgs kritums
- imūndepresīvs Imūndepresīvie līdzekļi - vielas, kas kavē limfoidālo šūnu dalīšanos, antivielu veidošanos un nomāc organisma imūnreakcijas; lieto pret alerģiskām reakcijām, autoimūnslimību ārstēšanā, audu nesaderības reakcijas novēršanai
- iegūtā imunitāte imunitāte pēc infekcijas slimības izslimošanas vai pēc aktīvās vai pasīvās imunizācijas
- paraimunitāte Imunitāte, kas rodas pret kādu pavadmikrobu līdztekus imunitātei pret slimības ierosinātāju mikrobu
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu - process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības
- aktīvā imunizācija imunizācija, ievadot organismā novājinātus vai nedzīvus infekcijas slimības ierosinātājus
- imūndiagnostika Imunoloģisko metožu izmantošana slimību un organisma aizsargfunkcijas traucējumu noteikšanai; šo metožu pamatā ir specifiska antigēna-antivielu reakcija
- gaujaslīcieši Inčukalna novada Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
- gaujslīcieši Inčukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- Ind Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- Indus Indiānis, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
- matakomatagvaji Indiāņu cilšu grupa (mataki, matagvaji, čorogi, ašiuslaji, maki, gentusi, kočaboti), dzīvo Grančako (Argentīnā, Bolīvijā, Paragvajā), valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (katolicisms, protestantisms), daļa saglabājuši cilšu kultus
- mapučo indiāņu cilts Dienvidamerikā, gk. Čīlē; šīs cilts karš ar konkistadoriem ilga 260 gadu un pamiers tika noslēgts tikai 1883. g.
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem
- Kabīrs Indiešu dzejnieks un himnu autors (dzīvoja aptuveni 1440.-1518. g.), kas ietekmēja agrīnā sikhisma attīstību; centās sintezēt islāmu un hinduismu, vērsās pret kastu sistēmu un apgraizīšanu un mācīja par Dieva mīlestību, atdzimšanu un atbrīvošanos
- karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
- Nānaks Indiešu guru un sikhu reliģijas pamatlicējs (ap 1469.-1539. g.), kurš tiecās samierināt hinduistus un musulmaņus un ļoti daudz ceļoja, sludinot monoteistisku ticību, ko ietekmēja bhakti un sūfisms
- kritajuga Indiešu mitoloģijā - ideālais laiks, kas ildzis 1728000 gadu, kad cilvēki dzīvojuši bez rūpēm un nepazinuši slimības, un visi zemojušies tikai vienam dievam
- kalijuga Indiešu mitoloģijā - laika posms pēc dvāparajugas, kas ir mūsdienu laikmets, kad cilvēku dzīvi nomāc slimības, tā ārkārtīgi saīsinājusies, norisinās savstarpēji kari, un neviens, kā nākas, nepilda reliģiskos pienākumus, šīs jugas ilgums - 432000 gadu
- radžasa Indiešu mitoloģijā - viena no trijām gunām, kas ir kaislību, rosības un aktivitātes stāvoklis
- ribhu Indiešu mitoloģijā dieviem līdzīgas būtnes, skaitā 3, kas raksturojas ar veiklību mākslās
- Kurukšetra Indiešu mitoloģiskajā tradīcijā - svētais līdzenums netālu no Deli Panipatas, kur norisinājās slavenā kauja starp pandaviem un kauraviem, kas ilga astoņpadsmit dienas
- Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
- Rāmakrišnas misija indiešu reliģiska organizācija, ko nodibināja 1897. gadā ar mērķui mācīt vedāntu, rūpēties par slimajiem un trūcīgajiem
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša
- atropīns Indīga viela, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piemēram, sāpju remdināšanai, acu slimību ārstēšanai)
- tadžs Indijas islāma arhitektūrā - Mekas virziena rādītāja nišas ("mihrab") apdare
- Andamanu un Nikobaru salas Indijas savienotā teritorija tāda paša nosaukuma salās (_Andaman and Nicobar Islands_), kas atdala Bengālijas līci no Andamanu jūras, administratīvais centrs - Portblēra, platība - 8248 kvadrātkilometri, 411000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - hindi, angļu
- atmiņas atslēga indikators, kas saistīts ar vienu vai vairākiem atmiņas blokiem. Šo bloku izmantošanai nepieciešams, lai izpildāmajam uzdevumam būtu atbilstošā aizsargatslēga
- pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu
- saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
- netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija
- medības ar piezagšanos individuālo medību veids, kurā medniekam, dzīvnieka nepamanītam, jāpiekļūst droša šāviena attālumā, svarīgi, lai mednieks dzīvnieku pamanītu pirmais un to neiztraucētu, medniekam jāvirzās pret vēju vai šķērsām tam, lai dzīvnieks to nesaostu, ieteicams dzīvniekam tuvoties, slēpjoties aiz kāda aizsega — krūma, kokiem, garas zāles, siena zārda
- individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam)
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām
- satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām)
- slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
- baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
- ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas
- indolacetūrija Indoletiķskābe urīnā; novērojama zarnu slimībās
- Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā
- Dzeguze Indricas upes augšteces nosaukums līdz Indra ezeram, iztek no Astašovas purva (bijušā Astašovas ezera) Krāslavas novada Andrupenes pagastā
- reaktors Induktivitātes spole īsslēguma strāvas ierobežošanai un vajadzīgā sprieguma kvalitātes nodrošināšanai elektriskajos tīklos
- drosele Induktivitātes spole, kuru ieslēdz maiņstrāvas elektriskajā ķēdē, lai ar to regulētu vai ierobežotu strāvas lielumu
- abhišekā Indusu reliģiju rituālos - pielūdzamā dieva tēla apslacīšana ar ūdeni vai citiem šķidrumiem
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti
- pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji
- garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes
- pielipība Infekcijas slimība
- malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_)
- serumterapija Infekcijas slimība ārstēšana ar serumiem, kas iegūti no mākslīgi imunizētu dzīvnieku, asinīm
- rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem
- vēžu mēris infekcijas slimība, kas īsā laikā izraisa vēžu nobeigšanos
- endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
- cūku infekciozais atrofiskais rinīts infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja cūkas tur nelabvēlīgos mikroklimata apstākļos
- aspergiloze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēno aspergilu ģints mikroorganiskas sēnes; biežāk slimo jaunputni, it sevišķi ūdensputni, retāk govis, aitas, cūkas; var saslimt arī cilvēks
- riketsioze infekcijas slimība, ko izraisa riketsijas (piemēram, izsitumu tīfs)
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, patogēnās sēnes
- dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
- zoonoze Infekcijas slimība, kuras ierosinātājs parazitē kādā dzīvnieku sugā vai vairākās sugās (piemēram, trakumsērga, tuberkuloze, tularēmija)
- iegūtā imūndeficīta sindroms infekcijas slimība, kuru izraisa cilvēka imūndeficīta vīruss (_Acquired Immunodeficiency Syndrome, AIDS_)
- kīmijseroterapija Infekcijas slimības gadījumā kombinēta terapija ar specifisku serumu un ķīmiskiem līdzekļiem
- bacilis Infekcijas slimības izraisītājs
- kontāgijs Infekcijas slimības izraisītājs
- ķimioseroterapija Infekcijas slimības kombinēta terapija ar specifisku serumu un ķīmiskiem līdzekļiem
- epidēmija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās
- epizootija Infekcijas slimības masveida izplatīšanās dzīvnieku vidū
- venēriskās slimības infekcijas slimības, ar kurām saslimst galvenokārt dzimumsakaru ceļā
- antroponozes Infekcijas slimības, ar kurām slimo tikai cilvēks
- seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem gk. saslimst dzimumceļā, kā gonoreja, sifiliss, AIDS un herpesvīruss
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces
- ķīmijterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimības ierosinātājiem
- ķīmijiedarbība Infekcijas slimību ārstēšana ar ķīmiskām vielām, kas specifiski iedarbojas uz slimību izraisītājiem; ļaundabīgo audzēju ārstēšana ar ķīmiskām vielām
- seroterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar serumiem
- imunoterapija Infekcijas slimību ārstēšana ar vakcīnām, specifiskiem gamma globulīniem
- zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes
- antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes
- delitescence Infekcijas vai saindēšanās apslēptais periods
- infekcijas Infekciju slimību slimnīca; infekciju slimību nodaļa (slimnīcā)
- kailā ēde infekcioza ādas slimība
- piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība
- enterohepatīts Infekcioza tītaru slimība, visbiežāk novērota Amerikā, ierosina sēnīte, inficējas caur barošanas traktu
- kārpa Infekciozas slimības izraisīts ciets, norobežots, pārragots labdabīgs veidojums uz ādas
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem
- bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana
- ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē)
- atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus
- dienesta noslēpums informācija, kura saskaņā ar valsts institūciju normatīvajiem aktiem atzīta par noslēpumu un kuru ierēdņi, amatpersonas nedrīkst izpaust
- mākoņošana Informācijas apstrāde datoru tīkla mākonī (4), kad lietotāja iesūtītais uzdevums tiek apstrādāts dažādos, iepriekš nenoteiktos, tīklam pieslēgtos datoros
- celiņš Informācijas ieraksta josla magnetofona lentā
- vienjoslas pārraide informācijas pārraide, kurā izmantota amplitūdas modulācija ar nomāktu nesējfrekvenci un tikai viena sānjosla
- asinhronās pārsūtīšanas režīms informācijas pārsūtīšanas metode, ko izmanto platjoslas ISDN tīklos, tās specifikācijā definētas fiksēta garuma (53 baitu) paketes (šūnas), kuras raida, izmantojot fizikālā kanāla asinhrono laikdales multipleksēšanu; ATM režīms; ATM
- drošības klasifikācija informācijas pieejamības iedalījums kategorijās vai līmeņos tās drošības papildkontrolei (piemēram, slepena informācija, informācija, kas pieejama tikai medicīniskajam personālam, u. c.)
- pārklājplēves Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; overleji
- overleji Informācijas slāņi par apvidu, kuros objekti tiek grupēti pēc to nozīmes vai pazīmēm; pārklājplēves
- Boisa–Koda normālforma informācijas strukturēšanas veids relāciju datu bāzēs; normālforma izslēdz redundanci un pretrunīgumu, kā arī nodrošina efektīvu informācijas uzturēšanu, saglabāšanu un atjaunināšanu
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums
- anonsēt Informēt par gaidāmiem (parasti kultūras) pasākumiem; izsludināt
- termomaskēšanās Infrasarkanā maskēšanās: objektu (mērķu) slēpšana no pretinieka termoizlūkošanas un pretdarbība iznīcināšanai ar šāviņiem, kas aprīkoti ar termiskās pašvades uzgaļiem
- azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts
- tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos
- ieguļa Inkubācijas laiks (par slimību)
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām
- instrumentālais teātris instrumentālā mūzika, kuras atskaņojumā iekļauti dažādi vizuāli (teātra, cirka, tēlotājas mākslas) elementi
- postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle
- pincete instruments (piemēram, sīku, glumu, trauslu priekšmetu satveršanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem metāla elementiem
- litotrīts instruments akmens sadrumstalošanai pūslī
- litoskops instruments akmeņu apskatei urīnpūslī; cistoskops
- mikrodermatoms instruments ļoti plānu ādas slāņu griešanai
- bioteziometrs instruments vibrācijas sliekšņa izjūtas noteikšanai
- barižiroskops instruments zemeslodes rotācijas konstatēšanai
- liminometrs Instruments, ar ko noteic to cīpslas kairinājuma minimālo stiprumu, kas vēl spēj ierosināt refleksu
- abrazīvs instruments instruments, kas izgatavots no abrazīva materiāla un saistvielas - slīpripas, galodas u. tml.
- žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos
- slīplente Instruments, kas sastāv no abrazīviem graudiem, kuri ar saistvielu piestiprināti pie (papīra vai auduma) pamatnes; izmanto virsmu slīpēšanai
- atmiņas integrālā mikroshēma integrālā mikroshēma, kas īslaicīgi (brīvpieejas atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus
- atmiņas mikroshēma integrētā shēma, kas īslaicīgi (brīvpiekļuves atmiņā), pastāvīgi (lasāmatmiņā, programmējamā lasāmatmiņā) vai arī līdz brīdim, kad nepieciešams to mainīt (pārprogrammējamā lasāmatmiņā), saglabā tajā ierakstītās programmas vai datus
- sprostuguns Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu
- dračīt Intensīvi darbināt, noslogot (ko)
- sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu)
- ortopsihiatrija Interdisciplināra nozare, kas apvieno psihiatriju ar psiholoģijas, socioloģijas, sociālā darba u. c. nozaru principiem, lai pētītu un praktiski izmantotu psihiskās veselības atjaunošanu, uzsverot garīgo slimību profilaksi
- cīku cīku interjekcija čīkstošas, slīdošas skaņas aprakstīšanai
- pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju
- tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā
- sirdsnoslēpums Intīmas dabas noslēpums
- nozotoksikoze Intoksikācijas stāvoklis kā kādas slimības sekas vai blakusparādlba, piem., acidoze kā diabēta komplikācija
- daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas
- sills Intruzīvo iežu plātņveida iegulas starp horizontāli guļošajiem slāņiem; parasti izveidojas lielākā skaitā un izvietojas cits zem cita
- Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu
- balantidiāze Invāzijas slimība ("Balantidiosis"), ko ierosina infuzorijas
- babezieloze Invāzijas slimība dzīvniekiem, ko ierosina endoglobulārie bezpigmenta parazīti no "Babesiella" apakšģints, ko pārnēsā ērces
- toksokaroze invāzijas slimība, ko gaļēdājiem dzīvniekiem ierosina dzimtas "Anisakidae" cērmes
- ehinokokoze Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņa ehinokoka kāpuri; viena no helmintozēm
- trihineloze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas
- trihinoze Invāzijas slimība, ko ierosina parazīti trihīnas
- difilobotrioze Invāzijas slimība; helminloze, to ierosina gk. platais lentenis ("Diphyllobothrium latum")
- demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki)
- miāzes invāzijas slimības, ko ierosina mušu, dunduru u. c. kukaiņu kāpuri
- arahnoentomozes Invāzijas slimības, ko izraisa posmkāji - ērces un kukaiņi
- dezinvāzija Invāzijas slimību ierosinātāju iznīcināšana ārējā vidē
- gruntszinātne Inženierģeoloģijas nozare, kas pētī gruntis, lai noteiktu dažādu būvju celtniecības iespējas, izstrādā grunšu mākslīgās uzlabošanas metodes
- bioinženierija inženierzinātnes izmantošana bioloģijā un medicīnā, piemēram, mākslīgu locekļu, locītavu un orgānu izstrāde
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu)
- spēļu vadības adapters īpaša adaptera karte ar pieslēgvietu kursorsviras vai spēļvadnes pievienošanai datoram, lai to varētu izmantot datorspēlēm
- biznesa klase īpaša ceļojumu klase lidmašīnās darījumu cilvēkiem, kur tiek piedāvāts augsta līmeņa serviss (ērtāki krēsli, lielāks ēdienreižu skaits u. tml.)
- kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus
- mikroiezīme īpaša kodēšana ar mikrodaļiņām; veidota uz firmas _3M_ izstrādātās tehnoloģijas _Microtaggant^®^ Identification Particles_, kas sākotnēji bija paredzēta kā slepens marķējums
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem
- osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet
- sliežu enkurs īpaša skava, ar ko sliedes atspiežas pret gulšņiem, lai novērstu sliežu garenvirziena pārvietošanos vilces un bremzēšanas kustības režīmu laikā
- izolētā sliežu salaidne īpaša sliežu saladne, kas neļauj strāvai plūst no vienas sliedes uz otru; ierīko ar automātisko bloķēšanu aprīkotos ceļa iecirkņos uz blokiecirkņu robežām
- praivesi īpaša tiesību kategorija anglo amerikānu tiesību sistēmā, kas nozīmē privātās dzīves noslēpumu, neaizskaramību, cilvēka intīmo dzīvi
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
- slīpne Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus
- manevru lokomotīve īpašas konstrukcijas lokomotīve manevrēšanai un vagonu pārvietošanai pa stacijas sliežu ceļiem
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai
- atpūtas vieta īpaši iekārtota teritorija, kas izmantojama, atpūšoties brīvā dabā, ļoti iecienītas ir tādas aktīvās atpūtas formas kā medības, makšķerēšana, sēņošana, ogošana un pikniki; lai veicinātu dabas pretestības spējas pieaugošajām slodzēm, mežos jāierīko īpašas vietas un maršruti
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām
- stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu
- pamatne Īpaši izveidots (piemēram, ceļa) slānis, uz kura veido segumu
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot
- lakans Īpaši sagatavots klucis loku un slieču liekšanai
- tangas Īpaši šauras mazbiksītes, kas sastāv no divām sānos nesašūtām trapecveida slejām, kuras notur staipīgas lentes piejosta vai saites abos sānos
- odere Īpaši veidots aizsargslānis, arī apmetums (kā) iekšpusē
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to)
- vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem)
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt
- monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā
- lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā)
- glisando Īpašs atskaņošanas un dziedāšanas paņēmiens - slīdoša pāreja no vienas skaņas otrā
- legūminoze Īpašs barības preparāts slimiem un novājinātiem, zirņu, lēcu, pupu un labības miltu maisījums
- hipnotiskais miegs īpašs hipnozes stāvoklis, kad saglabājas hipnotizētāja kontakts ar slimnieku
- knope Īpašs pīts bumbiņas veida mezgls virves gala nobeigumā; nepieciešams, lai gals neizslīdētu no bloka vai no rokām un neatšķetinātos
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā
- ātrruna Īpašs runāšanas, deklamēšanas veids paātrinātā tempā (teātra mākslā)
- aparatūras atslēga īpašs slēdzis vai speciāla ierīce, kas aizsargā datoru vai noteiktu programmatūru pret nesankcionētu izmatošanu
- zemētājslēdzis Īpašs slēdzis, ar kuru drošības dēļ no sprieguma atslēgtas strāvu vadošas daļas savieno ar zemi
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis
- grifs īpašs uzraksts uz dokumentiem un grāmatām (piemēram, iestādes grifs, grifs "slepeni"); zīmogs ar parakstu; paraksta, uzraksta nospiedums uz dokumenta
- ārkārtējais stāvoklis īpašs valsts pārvaldes režīms, kuru izsludinot tiek ierobežotas valsts iedzīvotāju tiesības, pārvietoties, rīkot mītiņus, un demonstrācijas, pastiprināta valsts iestāžu un stratēģiski svarīgu objektu apsardze
- marga Īpašs zirgu piesienamais koks - slita
- margas Īpašs zirgu piesienamais koks - slita
- vērtspapīru tirgus īpašu ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, iegūstot vai atdodot vērtspapīros nostiprinātās tiesības, īstenojot slēgto un publisko emisiju, sākotnējo izvietošanu, otrreizējo publisko apgrozību
- miokīmija Īpatnēja mioklonijas forma: pakāpenisks slimības sākums ar vispārēju muskuļu vājumu, atslābumu, difūzām sāpēm vai krampjiem; vēlāk fibrilāra muskuļu raustīšanās (visbiežāk augšstilbā un ikros) un hiperkinēzes
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām
- bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
- kimatijs Īpatnējs rotas veids sengrieķu arhitektūrā, ko lieto kā atsevišķu būvlocekļu (arhitrava, geisona, kapitella) vainagu, bet ne kā lielu būves daļu augšas noslēgumu
- maiandrs Īpatnējs seno grieķu joslas ornaments, kas simbolizēja viļņotu ūdens virsmu
- piesitiens īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums
- palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā)
- ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta
- dzīvība turas kaulos ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku)
- hronisku sāpju kontrole ir ilgstošu sāpju (vairāk nekā 3–6 mēnešus) kontroles un ārstēšanas process, kas saistīts ar pamata slimības simptomātiku, piemēram, artrīts, nervu bojājumi, mugurkaula problēmas, migrēna; izvērtējot fizisko sāpju cēloņus, nepieciešams noskaidrot arī cilvēka dzīvi ietekmējošos emocionālos un sociālos faktorus
- tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
- dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans
- IRNA Irānas informācijas aģentūra (angļu "Islamic Republic News Agency")
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- IRR Irānas riāls; Irānas Islāma Republikas valūtas kods, sīknauda - dinārs, praktiski netiek lietota
- Parendi Irāņu mitoloģijā - sieviešu pavēlniece, pārpilnības dāvātāja, dārgumu un apslēptas mantas sargātāja
- Rustams Irāņu mitoloģijā - varonis no slavenas un senas dzimtas, Zahaka dzimtas atvase, varoņa Zala un Rudabas dēls
- irde Irdena kārta, slānis
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
- šleifs Irdenu nogulumiežu josla, kas veidojusies, saplūstot izneses konusiem, un aptver kalna vai augstienes piekāji
- Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums
- eironija Ironija, smalks izzobojums, slavējot to, ko grib pelt, un peļot to, ko grib slavēt
- panegiriks Ironisks slavinājums
- Ferguss Īru varonis, apveltīts ar milzu augumu un pārcilvēcisku spēku, Olsteras valdnieks, slavens ar savu spēku, karotāja prasmi un neremdināmu miesaskāri
- transgenomi IS elementi - nelieli eikariota genoma fragmenti (līdz 5x10^6^ nukleotīdu pāriem), kas spēj migrēt starp vienas sugas īpatņu genomiem un ieslēgties recipienta hromosomās
- recensija Īsa atsauksme par kādu literatūras, mākslas, vai zinātnes ražojumu, teātra izrādi vai koncertu; recenzija
- čirkste Īsa strūkla, piemēram, slaucot
- kacere Īsa, slikta bise
- stebere Īsa, slikta bise
- uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt
- koncentrēt Īsi, mērķtiecīgi kārtot, saistīt (piemēram, tekstu, izteiksmes līdzekļus mākslas darbā)
- sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piemēram, kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.)
- suksnīši Īsi, slikti paauguši lini
- islaya Islaya islayensis - Islajas neoportērijas ("Neoporteria islayensis") nosaukuma sinonīms
- novietne īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa
- neonatālā miastēnija īslaicīga (no nedēļas līdz mēnesim) jaundzimušo miastēnija, kas rodas miastēnisku sieviešu pēcnācējiem; raksturīga pazīme ir zīšanas un rīšanas grūtības
- aizturēšana īslaicīga aizdomās turētās personas arestēšana, lai aizkavētu tās bēgšanu un pierādījumu iznīcināšanu
- neiroleptanalgēzija īslaicīga anestēzijas metode sāpju nomākšanai, kas netraucē vielmaiņas procesus
- atspējošana īslaicīga aparatūras vai programmatūras funkcionēšanas pārtraukšana, lai padarītu tās izmantošanu neiespējamu
- koplietošanas auto sistēma īslaicīga automašīnu noma, kas paredz nomāšanu, izmantojot mobilo lietotni (bez tiešas saziņas ar automašīnas īpašnieku), un kas ļauj automašīnu pēc lietošanas novietot citā teritorijā, kas lietotnē atzīmēta kā atļauta
- buferizēšana īslaicīga datu uzglabāšana
- sviliens īslaicīga degšana, apdegums
- apnoje īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums
- iegaudiens īslaicīga gaudojoša skaņa
- ugunstrieciens īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā
- pseidoklonuss īslaicīga kloniska spazma
- klips īslaicīga knakšķa atdarinājums
- notrīsa īslaicīga kustība ar atgriešanos sākuma stāvoklī
- baitmultipleksēšana īslaicīga multipleksēšana, kuras rezultātā kanālam periodiski tiek izdalīts laiks viena baita pārraidei
- meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā
- pavira īslaicīga un nejauša atvēršana
- rings īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam)
- gastroļi īslaicīga uzturēšanās (kur)
- blējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> blēt
- čakstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> čakstēt (2)
- čiepstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> čiepstēt
- dārdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dārdēt (4)
- dīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dīkt
- dimdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (3)
- dimdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dimdēt (4)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (1)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (4)
- dūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dūkt (5)
- duniens īslaicīga vienreizēja skaņa --> dunēt (4)
- gaudiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> gaudot (1)
- guldziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (1)
- guldziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> guldzēt (2)
- iekauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1)
- kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2)
- kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaut (3)
- klukstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> klukstēt
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (1)
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2)
- krāciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3)
- kūkojiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kūkot 1
- kurkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (1)
- kurkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkstēt (2)
- kurciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kurkt
- kvieciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kviekt
- māviens īslaicīga vienreizēja skaņa --> maut
- ņaudiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņaudēt (1)
- ņurdiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> ņurdēt(1)
- parkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> parkšķēt (1)
- pēkšiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšēt
- pēkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pēkšķēt
- pīkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> pīkstēt(1)
- rēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1)
- rēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rēkt(1)
- rībiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rībēt (4)
- rējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> riet
- rukšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rukšķēt
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (1)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (5)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (6)
- rūciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> rūkt (7)
- sēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(1)
- sēciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sēkt(2)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(1)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(2)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(3)
- sīciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sīkt 1(4)
- skandiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> skandēt 2
- smilksts īslaicīga vienreizēja skaņa --> smilkstēt (2)
- sparkšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> sparkšķēt
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (1)
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (2)
- spiedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt (3)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (1)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (2)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (3)
- spindziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> spindzēt (4)
- stenējiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> stenēt (1)
- svilpiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1)
- svilpiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2)
- šalciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (1)
- šalciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šalkt (2)
- šķindiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> šķindēt
- trikšķiens īslaicīga vienreizēja skaņa --> trikšķināt
- zviedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (1)
- zviedziens īslaicīga vienreizēja skaņa --> zviegt (2)
- džinkstiens īslaicīga vienreizēja skaņa; džinkstēt
- impulsstarojums īslaicīga viļņu grupu (impulsu) izstarošana ar ievērojami lielākiem laika intervāliem starp tām nekā katra impulsa ilgums
- distribūtisms īslaicīga zemes pārdales kustība Lielbritānijā, ap 1925.-35. g.
- afekts Īslaicīga, bet ļoti spēcīga un ietekmīga emocija (pārdzīvojums), kas valda pār cilvēku un būtiski ierobežo viņa rīcībspējas; sakarā ar galvas smadzeņu garozas darbības īslaicīgiem traucējumiem tas nav pakļauts gribas kontrolei
- lāsmojums Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments
- psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība
- tankšķis Īslaicīga, spēcīga, asa skaņa, kas rodas, piemēram, metāla, stikla priekšmetiem atsitoties pret ko vai kam atsitoties pret tiem
- forsāža Īslaicīga, strauja forsēšana
- čiviens Īslaicīga, vienreizēja skaņa, kas rodas čivinot
- trjums Īslaicīgas aizturēšanas izolators
- mītne Īslaicīgas apmešanās vieta
- terbutalīns Īslaicīgas darbības bronhus paplašinoša viela
- salbutamols Īslaicīgas darbības medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai
- gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku
- pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot
- bankšķēt Īslaicīgi dūkt
- kabotāžas pārvadājumi īslaicīgi iekšzemes pasažieru vai kravas komercpārvadājumi ar autotransporta līdzekļiem, kas tiek veikti citā valstī, tajā nereģistrējot uzņēmumu, filiāli vai pārstāvniecību
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- žilbēt Īslaicīgi neredzēt (spilgtā gaismā). aptumšoties (par acu gaismu)
- izņirbēt Īslaicīgi ņirbēt, izstarot ņirbošu gaismu
- paguļa Īslaicīgi pagulēt, nosnausties
- nebūt savā sejā īslaicīgi pārmainīties ārējā izskatā, piemēram, negatīvu emociju ietekmē
- dējības intervāls īslaicīgi pārtraukumi starp dējības cikliem
- impulsa amplitūda īslaicīgi plūstošas strāvas vai īslaicīga sprieguma maksimālā vērtība
- uzbimbāt Īslaicīgi raudāt
- nobraukšķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt
- nobraušķēt Īslaicīgi skaļi brīkšķēt, kraukšķēt
- pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām
- noblaikšķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt
- noblaišķēt Īslaicīgi stipri trokšņot, blīkšķēt, plaukšķēt
- gāziennokrišņi Īslaicīgi, bet ļoti stipri nokrišņi, kas krīt no gubu lietusmākoņiem
- ieslānīt Īslaicīgi, nedaudz pērt, sist
- īsmirkļa Īslaicīgs
- mirkļa Īslaicīgs
- absanss īslaicīgs apziņas zudums; trūkums
- vorticisms īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā
- sačukstiens īslaicīgs čuksts savstarpējai saziņai
- pārtrauce īslaicīgs darbības pārtraukums
- zlaukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
- zliukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
- impresija īslaicīgs iespaids, īslaicīga izjūta
- refrakcija īslaicīgs kairināmības zudums
- starpkonts īslaicīgs konts grāmatvedības iegrāmatojuma atspoguļošanai; pēc šādiem kontiem iegūtais saldo tiek izmantots korespondēšanai ar citiem kompānijas grāmatvedības bilances kontiem; nekumulatīvs konts
- kursi īslaicīgs lekciju cikls, kurā sistemātiski izklāsta kādas zinātnes, ražošanas nozares vai praktiskas disciplīnas pamatus, māca valodas
- gāzienlietus īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš
- kūkums īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam)
- impulsspriegums īslaicīgs pārejas procesa radīts pārspriegums
- spaiks īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi
- blackout īslaicīgs samaņas zudums; prāta aptumšošanās, sevišķi alkoholiķiem
- simptomātiskā paramiotonija īslaicīgs sastingums, kustību sākot; novērots trīcošās paralīzes gadījumā
- svīdiens īslaicīgs sasvīdums
- svīdoņa īslaicīgs sasvīdums
- uzskatiens īslaicīgs skatiens
- uzskatījiens īslaicīgs skatiens
- cīruļputenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- atziema īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
- korners īslaicīgs spekulatīvs uzņēmēja nolīgums, kura mērķis ir uzpirkt noteiktu preču krājumus un paaugstināt cenu
- žvanksts īslaicīgs troksnis
- nobraikšķēt īslaicīgs troksnis, brīkšķis
- bezpigmenta plankumi īslaicīgs vai pastāvīgs ādas pigmenta melanīna zudums atsevišķos ādas apvidos bez iekaisuma pazīmēm
- čīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1)
- dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1)
- dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2)
- dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3)
- dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6)
- dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1)
- dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2)
- dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5)
- dipiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt
- dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2)
- dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3)
- dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6)
- duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1)
- duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2)
- duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3)
- gārdziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt
- grandiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1)
- grāviens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1)
- iesēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties
- klabiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1)
- klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1)
- klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2)
- klauvējiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1)
- klikstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt
- klunkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt
- krakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt
- kraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt
- krikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt
- kripšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt
- parkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2)
- plakšiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt
- plakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt
- plikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt
- plīkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt
- plunkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt
- pukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2)
- pukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4)
- rēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3)
- rēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4)
- rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1)
- rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2)
- rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3)
- rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5)
- rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2)
- rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3)
- rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4)
- rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8)
- skrakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens
- skrapstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens
- skrapšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens
- skraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens
- skripstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt
- sprakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens
- sprakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens
- spraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens
- šļakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt
- šļurkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt
- šmakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt
- šmaukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1)
- šmīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt
- šmiukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt
- šņakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt
- šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1)
- šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2)
- šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3)
- šņirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt
- švīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt
- švirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt
- tarkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1)
- tikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt
- tusnījiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2)
- žļakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt
- žļarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1)
- žļarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2)
- žļurkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt
- žņerkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt
- žņirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt
- žvadziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt
- žvakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt
- žvarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt
- žvīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt
- virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
- kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
- skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
- brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
- pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
- skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
- sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
- spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
- baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis
- blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis
- blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
- plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
- radioimpulss Īslaicīgs, impulsveida starojuma intensitātes pieaugums radioviļņos
- kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
- strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis
- knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
- bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
- skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces
- pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam
- puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
- knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
- šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts
- čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
- spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1
- šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
- krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
- plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis
- plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot
- brāziens Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums
- blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
- lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
- spurkšiens Īslaicīgs, vienreizējs spurkšis
- pasalums Īslaicīgs, virspusējs sasalums
- efemers Īslaicīgs; ātri pārejošs
- tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi
- ephemeraceae Īslaicīšu dzimta
- zobainā īslaicīte īslaicīšu suga ("Ephemerum serratum")
- ephemerum Īslaicītes
- STEL Īslaika ekspozīcijas robeža (angļu "short-term exposure limit")
- Neoporteria islayensis Islajas neoportērija
- džanna Islāmā - apzīmējums paradīzei
- mahdī Islāmā - mesija, glābējs, Dieva sūtnis, kas ieradīsies un nodibinās vienlīdzības un taisnības valsti
- azāns Islāmā aicinājums uz lūgšanu, ko pavēsta muedzins no minareta
- livans Islāma arhitektūrā bieži lietots halles veids
- mukarna Islāma arhitektūrā, īpatna nišveidīga forma, kas pārvada no šķautnes uz plakni vai otrādi
- harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis
- fatva Islāmā autoritatīvs paziņojums vai spriedums (piemēram, nāves spriedums)
- rasuls Islāma dibinātāja pravieša Muhameda tituls, kas viņu atšķir no visiem citiem praviešiem un apzīmē viņa Dievišķo Misiju īstenās ticības sludināšanā
- Hamas Islama fundamentālistu - ekstrēmistu kaujiniecisks grupējums (kustība); HAMĀS
- Hezbollah Islama funfamentālistu organizācija Libānā
- šeihs Islāma garīdznieks, teologs, tiesībnieks
- IKO Islama konferences organizācija
- muedzins islāma kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu
- širks Islāmā lielākais grēks, sevis pielīdzināšana Dievam
- izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti
- tabligs Islāma misionāru kustība, kas izvērsusies pēc 1945. gada un cenšas islāmiskās atjaunotnes un reformu idejas novadīt līdz mazizglītotajiem
- Hauva Islāma mitoloģijā - Ādama sieva, atbilst Bībeles Ievai
- Aklima Islāma mitoloģijā - Ādama un Hauvas meita, Kābīla (Kaina) dvīņumāsa, kuru Kābīls ļoti mīlēja, bet Ādams bija nolēmis atdot viņu par sievu Hābīlam (Ābelam)
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
- Dadžāls Islāma mitoloģijā - cilvēku kārdinātājs, kas parādīsies neilgi pirms pasaules gala
- Suleimāns Islāma mitoloģijā - Daūda dēls; atbilst Bībeles Zālamanam
- Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža
- Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms
- Munkars un Nakīrs islāma mitoloģijā - eņģeļi, kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham, kas naktī pēc apbedīšanas iekļūst kapā, pieceļ mirušo un uzdod jautājumu par Muhamedu, ja atbilde ir pareiza, eņģeļi atver kapa malā durvis, pa kurām pastardienā varēs iekļūt paradīzē; neticīgos viņi līdz pat pastardienai drausmīgi sit
- malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos
- Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem
- Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
- džinni Islāma mitoloģijā - fantastiskas būtnes, gari, kuriem piemīt saprāts un kuri spēj pieņemt jebkuru izskatu, kā arī izpildīt jebkuru darbu
- Lukmans Islāma mitoloģijā - gudrais, kurš pirmsislāma arābu kultūrā bijis pazīstams kā kultūras varonis, kas nodzīvojis ārkārtīgi ilgu mūžu
- Ishāks Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, atbilst Bībeles Īzākam, Korānā dēvēts par pravieti
- Ismaīls Islāma mitoloģijā - Ibrāhīma (Abrahāma) dēls, Korānā dēvēts par pravieti un Allāha sūtni
- Marjama Islāma mitoloģijā - Īsas māte, atbilst Bībeles Marijai
- Zakārija islāma mitoloģijā - Jahjas tēvs, kurš Korānā tiek uzskatīts par pravieti
- Dadžžāls Islāma mitoloģijā - kārdinātājs, viltus mesija, musulmaņu antikrists
- Hārūts un Mārūts islāma mitoloģijā - kritušie eņģeļi
- Firauns islāma mitoloģijā - ķēniņš, kura laikā dzīvoja un darbojās Mūsa (Mozus)
- amālīki islāma mitoloģijā - leģendāra sena tauta vai etniska grupa, kas iespējams, dzīvojusi Arābijas pussalā, Sīrijas un Palestīnas teritorijā
- Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu
- šaitāns islāma mitoloģijā - ļaunais gars, sātans
- gūlas Islāma mitoloģijā - ļauni sieviešu kārtas džinni, kas mainīja savu izskatu, ievilināja cilvēkus vientuļās vietās, nogalināja un aprija
- Džālūts islāma mitoloģijā - mītiska persona, kas atbilst Bībeles Goliātam, bet musulmaņu tradīcijā viņa nozīmīgums ir palielināts, uz viņu attiecinātas arī vairākas epizodes, kas saistītas ar izraēliešu kariem ar filistiešiem un midiāniešiem
- Asja Islāma mitoloģijā - Mozus laikā Ēģiptē valdošā faraona sieva
- Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
- isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku
- Hārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) brālis un Allāha sūtīts palīgs, atbilst Bībeles Āronam
- Kārūns Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) ienaidnieks un apspiedējs, kuru uzskatīja par alķīmijas pamatlicēju
- Imrāns islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, kaut arī vairākas detaļas atšķiras
- Imrāms Islāma mitoloģijā - Mūsas (Mozus) tēvs, atbilst Bībeles Amrāmam, lai gan vairākas detaļas viņa dzīvesstāstā ir atšķirīgas no Bībeles
- Akrats Islāma mitoloģijā - mūžīgā dzīvošana, kas paredzēta tikai vīriešiem, lai gan musulmaņu paradīzē sievietēm atvēlēta hūriju loma
- Hadirs Islāma mitoloģijā - mūžīgi dzīvais pravietis, jūrasbraucēju aizgādnis, ceļinieku aizstāvis, kā arī laimes un bagātības devējs
- hūrijas Islama mitoloģijā - mūžīgi jaunas un skaistas jaunavas paradīzē (džannā)
- Abūjabja Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, kas nošķir dvēseli no ķermeņa
- Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm
- Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
- Jādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Mādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
- Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs
- mirādžs Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda ceļojums uz debesīm
- Daūds Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Dāvidam, Korānā dēvēts par Allāha vietnieku, tika uzskatīts par metālapstrādes amatu aizgādni
- Jahja Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jānim Kristītājam
- Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem
- Mūsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Mozum, pēc Korāna Muhameda priekštecis, kas māca to pašu, ko Muhameds
- Nūhs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Noasam
- Hūds Islāma mitoloģijā - pravietis, kas cēlies no leģendāras milžu tautas Hadramautas ielejā Dienvidjemenā
- Sālihs islāma mitoloģijā - pravietis, ko Allāhs sūtīja pie samūdu tautas ar pamācībām
- Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam
- Idrīss Islāma mitoloģijā - pravietis, viens no nemirstīgajiem, kuram piedēvētas pārdabiskas spējas un zināšanas un kurš tāpēc kļuvis par cilvēku kultūras un civilizācijas radītāju
- iblīss Islāma mitoloģijā - sātans, ko sauc arī par šaitānu
- ifrīti Islāma mitoloģijā - sevišķi viltīgi un spēcīgi džinni, kas radīti no dūmiem un mīt pazemē vai pamestu māju drupās
- Arafa islāma mitoloģijā - svētais kalns austrumos no Mekas; tur svētceļojuma devītajā dienā notiek "stāšanās Allāha priekšā", un svētceļnieki pēc lūgšanas noklausās sprediķi
- jādžūdžs un mādžūdžs islāma mitoloģijā - tautas, kas dzīvo tālu austrumos un kas pasaulē izplata nešķīstību, atbilst Bībeles Gogam un Magogam
- Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
- Hidrs Islāma mitoloģijā - tēls, kas apvienojis sevī daudzu pirmsislāma mītu sižetus, Korāna komentētāji min, ka viņš palīdzējis Mūsam (Mozum) veikt viņa ceļojumus
- Lūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībelas Latam
- Hizkils Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Ecēhiēlam (Ecekiēlam)
- Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti
- Jūnuss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jonam, Korānā tiek uzskatīts par pravieti
- Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim
- Tālūts Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles ķēniņam Zaulam (Saulam)
- Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem
- mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas
- tasmi islāma mitoloģijā - viena no Arābijas pamatciltīm, kas gāja bojā savstarpējā cīņā ar džadisu cilti
- samūdi islāma mitoloģijā - viena no izzudušām Arābijas pamattautām, kas dzīvoja pārticīgi un nenovērtēja Allāha žēlastību pret viņiem un sava grēcīguma dēl tika iznīcināti
- Allāhs Islāma mitoloģijā - vienīgais dievs, kas ir identisks ar jūdaistu un kristiešu dievu
- Hābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Ābelam
- Kābīls Islāma mitoloģijā - viens no Ādama dēliem, kas atbilst Bībeles Kainam
- Mikaīls Islāma mitoloģijā - viens no Allāham tuvākajiem eņģeļiem, Bībeles eņģeļa Mihaēla līdzinieks
- Mīkāls islāma mitoloģijā - viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem, kurš atbilst Bībeles erceņģelis Miķelis
- Džibrīls Islāma mitoloģijā - viens no četriem erceņģeļiem, vistuvākais Allāham, kas nogādā Allāha pavēles praviešiem un atklāj tiem viņa gribu, atbilst Bībeles Gabriēlam
- Nakīrs Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Munkars), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham
- Munkars Islāma mitoloģijā - viens no diviem enģeļiem (otrs - Nakīrs), kas pārbauda mirušo cilvēku ticību Allāham
- Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
- Asmags Islāma mitoloģijā - viens no ļaunuma dieva Ahrimāna radītajiem dēmoniem, strīdu un un nesaskaņu dievs, viens no ļaunākajiem dēmoniem
- džāhilīja Islāma mitoloģijā un reliģijā - laiks, pirms Muhameds piedzīvoja savu atklāsmi un Allāhs viņam atklāja Korānu
- Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
- zulfakārs Islāma mitoloģiskajā tradīcijā - pravieša Muhameda zobens, kuram piemitis maģisks spēks un kuru viņš ieguva kādā kaujā
- mimbars Islāma mošejās paaugstināta vieta sprediķotājam
- Azraīls Islāmā nāves eņģelis, viens no četriem Allāham tuvākajiem enģeļiem līdzās Džabraīlam, Mīkālam un Isrāfīlam
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
- halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika
- musulmanis Islāma piekritējs, islāmticīgais; muhamedānis
- muhamedānis Islāma piekritējs; musulmanis
- islāmticīgais Islāma reliģijas piekritējs; musulmanis
- džanaba Islāma reliģiskajā praksē rituāla netīrība, ko izraisa ticīgā saskaršanās ar (1) jebko, ko izdala cilvēka organisma, (2) kristiešu dzīvnieku līķiem vai to daļām, (3) vīnu un citām reibinošām vielām (izņemot gadījumus, kad tās lieto medicīniskos nolūkos), (4) cūkgaļu vai citu "netīru" gaļu, (5) jebkādu priekšmetu ar nelāga izskatu un nejauku smaku u. tml.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
- namazs Islāma rituāls, obligātas pieckārtējas ikdienas lūgšanas
- almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
- jezīdi Islāma sekta, kas veidojusies no šeiha Adi ibn Musafira - sūfiju svētā (12. gs.) - mācekļiem
- kalāma Islāma sholastiskā teoloģija, par pamatlicēju tiek uzskatīts 10. gs. sāk. teologs Ašarī; islāma tradicionālās teoloģijas teorētiķi šo mācību uzskata par novirzīšanos no islāma teoloģijas
- Korāns Islāma svētie raksti, reliģiski dogmatisku, mitoloģisku un juridisku tekstu krājums
- sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi
- nabī Islāma termins, nosaukums cilvēkam, kas sludina Allāha vārdā
- Ādams Islāma ticībā - Dieva vietnieks uz zemes
- mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps
- īmān Islāma ticības mācība
- džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana
- mekheme Islāma tiesa
- mehkeme Islāma tiesas
- fakihs Islāma tiesību zinātājs, skolotājs
- šariats Islāma tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi
- imāns Islāma valodās apzīmējums ticībai, sevišķi īstai ticībai, islāmam
- Mogoli Islāma valsts valdnieki Indijā (1526.-1858. g.)
- ahmadisti Islāma virziena ahmadīija piekritēji
- ahmadīija Islāma virziens, ko dibinājis Mirza Gulams Ahmads (1839.-1908. g.) pasludinot sevi par mahdī un apsolīto mesiju; 1974. g. citi musulmaņi ahmadistus pasludināja par nemusulmaņiem
- šerīfs Islāma zemēs - Muhameda pēcteča tituls; persona, kam ir šāds tituls
- mohatra Islāma zemēs pazīstams pirkuma līgums, atvietojot aizdevuma līgumu ar nolūku apiet augļošanas un % aizliegumu
- Musulmaņu kalendārs islāma zemēs pieņemtais kalendārs, kura gadā ir 354 dienas, sadalītas 12 mēnešos, pārmaiņus ar 29 un 30 dienām, papildus, sākot ar 2. gadu. ik pēc 3 g. pēdējam mēnesim pieliek 1 papildus dienu; gada sākums un pārējie datumi pastāvīgi mainās attiecībā pret Gregora kalendāru un aptuveni atkārtojas 33 gados; nedēļā septiņas dienas un no tām svētī to, kurā notika Muhameda bēgšana, kas sakrīt ar piektdienu mūsu kalendārā; dienas sākumu skaita no Saules norietēšanas
- Islāmābāda Islāmābādas galvaspilsētas teritorija - federāla teritorija Pakistānā ("Islamabad Capital Territory"), platība - 1166 kvadrātkilometri, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.)
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā
- sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā
- islamisms Islāms
- muhamedānisms Islāms
- musulmanisms Islāms
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas cīnās par Islāma vērtībām
- modžahedi Islāmticīgie kaujinieki, kas Muhameda laikā cīnījās Islāma Svētajā karā (džihadā)
- giaur Islāmticīgo palama, ar ko tie apzīmē jebkuru citticībnieku
- beirams Islāmticīgo svētki
- mufti Islāmticīgo tiesnesis
- selamliks islāmticīgo viesistaba, recepciju telpa
- IS Islande, valsts divburtu kods
- Islandes Republika Islande, valsts Islandes salā pilnais nosaukums ("Lýðveldið Ísland"), kas bija spēkā līdz 2016. g. 23. februārim
- ISL Islande, valsts trīsburtu kods
- Cetraria islandica Islandes cetrārija
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
- ISK Islandes krona; Islandes Republikas valūtas kods, sīknauda - netiek izmantota
- cetrarīns Islandes ķērpja rūgtviela, kristāliska viela, kas stimulē gremošanas trakta peristaltiku un sekrēciju
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
- altings Islandes parlaments, pirmo reizi sasaukts kā iedzīvotāju sapulce 930. gadā, mūsdienās vēlē iedzīvotāji uz 4 gadiem
- Thyle Islandes sens nosaukums
- Heklefjells Islandiešu mitoloģijā - elle, Islandes vulkāns Hekla tika uzskatīts par vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vietu
- berserkeri Islandiešu mitoloģijā – cīnītāji, kurus cīņas laikā pārņēma nevaldāms niknums; no cīņas tie atgriezās neievainoti, taču galīgi zaudējuši spēkus
- islandiešu sāgas islandiešu prozas sacerējumi, no 10. gs. izplatījās mutvārdos; pierakstīti 12. un 13. gs.
- slaturs Islandiešu virtuves ēdiens, kas sastāv no jēra kuņģī pildītu subproduktu un auzu maisījuma
- isl. Islandiešu-; islandiešu valoda
- Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā
- Islitz Īslīce
- Islica Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslica Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslīca Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslīcis Īslīce, Lielupes pieteka
- Īslīkis Īslīces augšteces nosaukums Lietuvā
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone
- Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
- Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte
- Isliene Isliena, Aiviekstes pieteka
- Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
- Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā
- Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem
- atsauksme Īss kritisks apskats, arī recenzija (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku apcerējumu)
- aizrādījums Īss paziņojums ar sludinājuma raksturu
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
- aizslieksnis Istaba aiz sliekšņa
- korrektorijs Istaba, kur ieslodzīt nogrēkojušos mūkus katoļu klosteros
- uncinula Īstās miltrasas sēņu ģints "Erysiphaceae" dzimtā, attīsta spēcīgu gaisa sēņotni, kas ar baltu segu vai plankumiem pārklāj saslimušās augu daļas
- teatrālisms īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekli; teatralitāte (1)
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1)
- iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli
- krāsa Īstenības mākslinieciskā atveidojuma īpatnības, nianses, arī izteiksmes līdzekļi (mākslas darbā)
- virpuļdurvju sindroms īstermiņa pacientu atkārtota (ar izteikti ciklisku raksturu) uzņemšana institūcijā; visbiežāk izpaužas situācijās, kad pacienti ar hroniskām psihiska rakstura slimībām pēc recidīva tiek vairākas reizes atkārtoti uzņemti psihiatrijas nodaļā pēc viņu izrakstīšanas no slimnīcas
- vainags Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojama avotu
- oreols Īsts vai šķietams gaišs, mirdzošs aplis, īsta vai šķietama gaiša, mirdzoša josla ap gaismas avotu, arī ap kāda redzama izstarojuma avotu
- nosprauslāties īsu brīdi, vienu reizi sprauslot
- nosprausloties īsu brīdi, vienu reizi sprauslot
- fedings īsviļņu radiostaciju radiosignālu intensitātes īslaicīgas haotiskas vai regulāras izmaiņas, kuru cēlonis ir radioviļņu izplatīšanās apstākļu maiņa, kā arī pa dažādiem ceļiem uztveršanas vietā nonākušu radioviļņu summēšanās
- trecento Itāliešu apzīmējums 14. gadsimtenim mākslas vēsturē
- aldīnas Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija (15.-16. gs.) izdevumi - grāmatmākslas paraugi
- aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums
- buratīni Itāliešu leļļu teātra figūras; atšķirībā no marionetēm buratīniem ir tikai galva un ķermeņa augšdaļa, pārējo daļu sedz plats tērps, kas apslēpj leļļu rādītāja rokas
- sečentisms Itāliešu literatūras un mākslas stila novirziens, kas visspēcīgāk izpaudās 17. gs. (it. "seicento")
- karbonārs Itālijā 19. gadsimta sākumā nodibinātas slepenas biedrības loceklis, kas cīnījās pret franču un austriešu okupācijas varu Itālijā un par Itālijas apvienošanu
- cinkvečentisti Itālijā mākslas un literatūras pārstāvji 15. gs.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls)
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju
- vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas)
- Izabelina Izabelinas pagasts - Krāslavas novada Skaistas pagasta nosaukums līdz 1925. gadam
- noārstēt Izārstēt (kaiti, slimību)
- izdziedēt Izārstēt (slimību)
- izdziedināt Izārstēt (slimību)
- izdziedēt Izārstēt (slimo)
- izdziedināt Izārstēt (slimo)
- izcelt no gultas Izārstēt smagi slimu gulošu cilvēku
- uzcelt no miroņiem izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- piecelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- uzcelt no kapa izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- piecelt (arī uzcelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- uzcelt (arī piecelt) no miroņiem (arī no kapa) Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks
- uzcelties no miroņiem izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku)
- piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku)
- uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku)
- vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
- vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
- izsmaukties Izbēgt, izmukt, izslīdēt
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību)
- izšļokāt Izbradāt, izsliedēt
- dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā)
- grope Izbraukta ratu sliede
- sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā
- drepans Izburbējis, trausls
- drepens Izburbējis, trausls
- lukarna Izbūve ar logu stāva jumta slīpnē
- cilme Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā)
- uzsvērt Izcelt (piem., domu, formas elementu runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.)
- akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.)
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības; tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu
- uzsvars Izcēlums (piemēram, domai, formas elementam runā, tekstā, mākslas darbā u. tml.)
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ)
- korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks
- maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā)
- meistardarbs Izcils mākslas darbs
- šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1)
- skolotājs Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks; ģēnijs
- rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis
- eminents Izcils; slavens, augsts
- līnija Izcirsta josla (mežā)
- stiga Izcirsta josla mežā, kura atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no cita
- šņurgas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas (slimojot ar iesnām); šņorgas
- strobēt Izdalīt (signālu, tā daļu) noteiktā laika intervālā vai noteiktā frekvenču joslā
- izkrist Izdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist
- čūlot Izdalot mitrumu, slikti degt (par mitru malku)
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots
- velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis
- perkutēt Izdarīt (kā) perkusiju, izmeklēt slimnieku ar piesitieniem
- aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu)
- nākt pie secinājuma (arī slēdziena) izdarīt, izveidot secinājumu (slēdzienu)
- (no)nākt pie slēdziena izdarīt, izveidot slēdzienu
- paunekls Izdēdējis, slims cilvēks vai kustonis, kas ēdot nevar uzbaroties
- daidžests izdevums, kas satur mākslas darb adaptētu izklāstu
- čiekstiņš Izdilis, slimīgs cilvēks
- aizsprauslāties Izdot sprauslājošu skaņu
- izdrumslināt Izdrumslāt
- izdrumstalāt Izdrumslāt
- izmurzāt Izēst ar gariem zobiem un sliktāku kumosu atstājot
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai
- pēcskanis Izgreznojums pie kādas galvenās nots melodijā, gk. trillera noslēgums
- izžmaugt Izgriezt (kaut ko slapju)
- psaligrāfija Izgrieztu ēnu attēlu pagatavošanas māksla
- novārdoties Iziet vārdošanas procedūru, lai novērstu, atvairītu (slimību, ļaunumu), vai dziedinātu
- izpļekāt Iziet, izstaigāt (pa slapju, dubļainu vietu)
- levurīns Izkaltēts raugs, pelēki balts pulveris, stiprinošs un antiseptisks līdzeklis furunkulozes, cukura slimības un zarnu katara gadījumā
- garkāte Izkapts (arī slota u. tml.) ar garu kātu
- alohēzija Izkārnījumu izdalīšanās caur mākslīgu atveri
- sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot
- šovbizness Izklaidējošās mākslas industrija
- izbļaustīt Izklaigāt, celt neslavu
- klājiens Izklāta (piemēram, salmu, siena) kārta, slānis
- apslenderēt Izklenderēt (apslaistīties)
- dakratīt Izkliedēt papildus (piemēram, kūtsmēslus)
- mijkrēslis Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta vai pirms saullēkta; viegla krēsla
- vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla
- pārvālot Izlabot salmu jumta pirmo slāni
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas
- leidaks Izlaidīgs, slinks cilvēks
- izpluncīt Izlaistīt, izslacīt
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu)
- nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlaistot (ko), arī izlaistoties (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
- apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
- nosvēpēt Izlamāt, celt neslavu
- nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to); izlejot (ko), izlīstot (kam), tikt saslapinātam, arī notraipītam (ar to)
- simulācija Izlikšanās, nepareizs īstenības attēlojums maldināšanas nolūkā, piem., kādas slimības simulācija
- pipkoties izlocīties, slapstīties
- izlūkiebrukums Izlūkošanas veids ar slēptu piekļūšanu objektam un pēkšņu uzbrukumu tam, lai sagrābtu gūstekņus, dokumentus un ieroču paraugus
- rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem)
- kundzīte Izlutināta, slinka sieviete
- kundziņš Izlutināts, slinks vīrietis
- diadekse Izmaiņas slimības lokalizācijā un raksturā
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt
- pieblīvēt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā)
- piebārstīt Izmantot (vienveidīgus izteiksmes līdzekļus, vārdus u. tml.) lielākā daudzumā (piemēram, tekstā, mākslas darbā); arī pieblīvēt
- pamatoties Izmantot faktus, cēloņus, loģiskus slēdzienus u. tml., lai pierādītu, piemēram, sava sprieduma, atzinuma patiesumu, savas darbības, rīcības nepieciešamību
- zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā)
- iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.)
- flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
- antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību
- centrālcietums Izmeklēšanas cietums, atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, M. Matīsa ielā 3, celts 1902.-1905. g., ieslodzīto skaits līdz 2000, tie izvietoti 5 korpusos
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā
- noliedināt Izmērcēt lietū pavisam slapju
- izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā
- izmēru ķēdes sastādošais loceklis izmēru ķēdes loceklis, kura izmaiņa izraisa slēdzošā locekļa izmaiņu
- dilšana Izmēru, masas vai virsmas stāvokļa izmaiņa izstrādājuma virsmas slāņa noberzes rezultātā
- izkapačāt Izmest (kūtsmēslus) no vezuma
- žurgs Izmircis koks; slapji žagari
- nožurnēt izmirkt, kļūt viscaur slapjam
- noplaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam
- plaušāties Izmirkt, kļūt viscaur slapjam
- šļura Izmirkusi ūdeņaina zeme; ar slapju sniegu sajaukta zeme
- paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos
- nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti
- glosopteriss Izmirusi paparžu ģints, kas bija plaši izplatīta Zemes dienvidu puslodē augškarbonā - akmeņogļu (karbona) periodā
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai
- polabu valoda izmirusi rietumslāvu valoda, atsevišķu vārdu un izteicienu krājums saglabājies vairākās 18. gs. sākuma vārdnīcās
- kordaīti Izmirusi skuju koku klases apakšklase ("Cordaitidae"), līdz 30 m augsti koki, mūsdienu skuju koku priekšteči, kas eksistēja no devona beigām līdz triasam; arī no šādu mežu atliekām veidojušies akmeņogļu slāņi
- numulīti Izmiruši jūras organismi ar lielām kaļķa čaulām; veido t. s. numulītu kaļķakmens slāņus
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts
- izvazāt Iznēsāt, izplatīt (slimību dīgļus, slimības)
- apkarot Iznīcināt, ierobežot (slimības)
- mortificēt Iznīcināt, izsludināt par nederīgu
- plate Izņemama zobu protēze - plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas
- izcīpslot Izņemt cīpslas, atdalīt cīpslas no gaļas, aknām u. c.
- bāriskais ķīlis izobāru kartēs fiksēta augsta gaisa spiediena joslas iespiešanās zema spiediena joslas slāņos
- izkņēgāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā)
- izņakāt Izokšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā)
- iznužģināt Izokšķerēt, izmeklēt vislabāko
- izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām
- ileocistoplastika Izolētas līkumainās zarnas cilpas piešūšana urīnpūslim pūšļa tilpuma palielināšanai
- flokulācija Izpārslošana
- simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai)
- oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to
- izsacīt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām
- izteikt Izpaust (kādu saturu) - par mākslas darbu, tā sastāvdaļām
- izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu)
- vulšķēt Izpaust noslēpumus
- pasacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
- pateikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā, tā sastāvdaļās); būt tādam, kurā (kas) izpaužas, ir attēlots (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
- izsacīt Izpaust, attēlot (mākslas darbā)
- izteikt Izpaust, attēlot (mākslas darbā)
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu)
- atklāties Izpausties (mākslas darbā)
- ieskanēties Izpausties (mākslas darbā)
- izskanēt Izpausties (mākslas darbā); būt tādam, kurā kas izpaužas (par mākslas darbu)
- iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā)
- iemantot Izpelnīties (cieņu, atzinību, slavu u. tml.)
- izapērties Izpērties pirtī ar pirtsslotu
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā)
- iestudējums izpildītājmākslas darbs (parasti izrāde, skaņdarba atskaņojums)
- aktiermāksla Izpildītājmākslas veids, prasme radīt skatuves vai kino tēlu un darboties tā vārdā
- aplaist Izplatīt (kukaiņus, slimību, miegu u. tml.)
- zaņķēt Izplatīt baumas, sliktas valodas
- mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt
- sazeltīt Izplatīt sliktu slavu
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
- zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
- meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju)
- oglekļa dioksīds izplatītākais oglekļa oksīds CO~2~ (ogļskābā gāze), gāze, kas smagāka par gaisu; slāpē degšanu; pārtikas piedeva E290 (rūpnieciski iegūst raudzēšanas procesā), iesaiņošanas gāze, konservants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai pārtikā, toksisks nervu sistēmai
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- glazūras defekti izplatītākie glazūras defekti ir: matplaisas – sīku plaisiņu tīkls glazūras slānī; nolobīšanās – glazūra atdalās no drumstalas; savilkšanās – uzkausēšanas laikā glazūra savelkas pilienos; adatas dūrieni – punktveida iedobumi glazūras slānī līdz pat drumstalai; sausums – laukumi bez glazūras uz izstrādājuma virsmas; notecējumi – vietām uz izstrādājuma virsmas sabiezināta glazūras kārta
- krist Izplatīties (pret kādu šķērsli) - par skaņu
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.)
- aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.)
- iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.)
- ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām)
- slacīt Izplatot (uz kā) sīkas (šķidruma) lāses, panākt, būt par cēloni, ka (tas) kļūst mitrs, slapjš; izplatīt uz kā (sīkas šķidruma lāses)
- pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību
- pārstiepties Izplatoties šaurā joslā, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par gaismu, ēnu u. tml.
- čāburains Izpleties; samākslots, neīsts
- izplainīt Izpļāpāt (noslēpumus)
- pārpļaut Izpļaut (piemēram, joslu)
- benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus pilnīgi vai daļēji saņem kāds no māksliniekiem vai mākslinieku grupa
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā
- demonstrēt Izrādīt (filmu), rādīt (tēlotājas mākslas darbu)
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors
- Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību
- saraut izraisīt (ķermeņa daļā) muskuļu saraušanas (par krampjiem); izraisīt (ķermeņa dalās) mazkustīgumu vai nekustīgumu (par slimību)
- provocēt izraisīt (slimību, slimības uzliesmojumu)
- kaitēt izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu)
- saēst izraisīt stiprus bojājumus (ķermeņa daļā) - par slimību
- iesataisīties Izraisīties (par iekaisumu, slimību)
- iemesties Izraisīties (par saslimšanu), būt sajūtamam (par traucējumu organismā, sāpēm u. tml.)
- sisties Izraisīties (par slimībām)
- iesamesties Izraisīties (par slimību, traucējumiem organismā, sāpēm)
- dasamesties Izraisīties (par slimību)
- dasasieties Izraisīties (par slimību)
- dasasisties Izraisīties (par slimību)
- samesties Izraisīties (par vairākām, daudzām slimībām, traucējumiem organismā)
- lipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību)
- pielipt Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību)
- izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem)
- asinsdzīres Izrēķināšanās slepkavojot, spīdzinot un tīksmināšanās par to
- uzvērzēties Izrotāties, apkārties ar lētām rotaslietām
- azafija Izrunas neskaidrība, sevišķi, ja ir cieto un mīksto aukslēju defekti
- de- Izsaka (a) atdalīšanu, likvidēšanu, atcelšanu, (b) lejupslīdošu kustību, pazemināšanu
- izkārsis Izsalcis, izbadojies, ļoti izslāpis
- kalkt Izsalkt un izslāpt (par dzīvnieku)
- aizmērēties Izsalkt, izslāpt
- seroprofilakse Izsargāšana no saslimšanas, ievadot organismā ārstniecisku serumu
- izvairīties Izsargāties (no slimības, saslimšanas)
- Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams)
- Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams)
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- briks Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
- brikst Izsauksmes vārds asa, īslaicīga trokšņa atdarināšanai
- budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
- buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
- avai Izsauksmes vārds, parasti uzslavai
- uzraut koļķi izsaukt sliktu dūšu vai riebumu
- izknist Izsīkt (par pienu govs tesmenī slaukšanas laikā)
- izšļaupt Izsist slīpu robu
- fliktenoze Izsitumi, kam raksturīgi pūslīši
- labdabīgais pemfigs izsitumi, kas atgādina herpesu vai sarkano vilkēdi, uz galvas, skausta un kakla ādas ar subepidermāliem pūšļiem bez akantolīzes; mainīga vezikuloza enantēma mutē, rīklē un konjunktīvās; hroniska norise; kombinējas pārsvarā ar bronhiālo astmu, nātreni u. c. alerģiskām slimībām
- iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas)
- šlihs Izskalas - smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus
- noslābt Izslābt; noplakt
- izrasināt Izslacināt
- izslacināt Izslacīt (1)
- izslacināt Izslacīt (2)
- izšļakstināt Izslacīt (2)
- izšļakstīt Izslacīt (2)
- saslakāt Izslacīt, izšļakstīt
- izšļacīt Izslacīt; izšļakstīt
- izšļacīties Izslacīties, izšļakstīties
- izslapēt Izslapināt
- slāpains izslāpis
- izkaist Izslāpt
- izvērzt Izslaucīt, izmēzt, izgrozīt, uzvandīt, izrakņāt
- izgramžāt Izslaucīt, noslaucīt (ar pirkstiem)
- izrīrināt Izslaukt
- paslaukt Izslaukt
- izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu)
- noslaukt Izslaukt (parasti daļu piena)
- saslaukt Izslaukt (pienu) lielākā daudzumā; izslaukt (lielāku daudzumu piena)
- nošļucināt Izslaukt pēdējo pienu
- iznūžāt Izslaukt; lēni izslaukt
- aizslavēt Izslavēt
- izdaudzināt Izslavēt
- izslavināt Izslavēt
- izslivēt Izslavēt
- iecildīt Izslavēt, ieslavēt
- dadaudzināt Izslavēt, izcildināt, beigt slavēt
- eksklūzija Izslēgšana
- ekskomunikācija Izslēgšana no baznīcas draudzes vai piederības baznīcai vispār
- ekskommūnikācija Izslēgšana no kristīgas draudzes
- play off izslēgšanas spēles
- play-off Izslēgšanas spēles
- pleijofi Izslēgšanas spēles (sportā)
- r/o Izslēgt (angļu "rule out")
- R/O Izslēgt (angļu "rule out")
- glušīt Izslēgt (automašīnu) no aizdedzes
- nošatdaunēt Izslēgt (datoru)
- bloķēt Izslēgt (kādu orgānu vai orgānu sistēmas) funkcijas
- izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas)
- izsviest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas)
- atskaitīt Izslēgt (no mācību iestādes)
- izlidināt Izslēgt (no mācību iestādes); atlaist (no darba); padzīt (no kurienes)
- izrubīt Izslēgt (piem., radio)
- izdzēst Izslēgt (piemēram, elektriskos apgaismes ķermeņus)
- nogriezt elektrību izslēgt elektrisko strāvu, elektriskās gaismas avotu
- ekskomunicēt Izslēgt no baznīcas
- eksmatrikulēt Izslēgt no sarakstiem
- izrukāt Izslēgt no skolas; atlaist no darba
- apklusināt Izslēgt, apturēt (mašīnu, ierīci, kas rada skaņas)
- eliminēt Izslēgt; novērst; izdarīt elimināciju
- izrubīties Izslēgties
- izsklidēt Izslīdēt
- izsklīdēt Izslīdēt
- izslidēt Izslīdēt
- izšļūdēt Izslīdēt
- izslīgt Izslīdēt (1)
- izmukt Izslīdēt (par priekšmetiem)
- atsprukt Izslīdēt, izkrist no rokām (parko smagu, kas tiek nests, celts u. tml.); atraisīties
- izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem)
- pasprūdīties Izslīdēt, izsprukt
- izašļūkalēties Izslīdēt, izšļukt (par vezuma saturu)
- izslīst Izslīdēt, paslīdēt
- izaslidinēties Izslidināties
- izastatīt Izsliet
- izstatīt Izsliet
- izcelt Izsliet (piemēram, galvu) - par cilvēku; izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu)
- ieriezt Izsliet krūtis
- atcirst Izsliet un strauji atvirzīt atpakaļ (galvu)
- izaslieties Izslieties
- ieslieties debesīs izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu)
- nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties
- ģeņģeriski Izslietu un sagrieztu galvu (par jaunu zirgu)
- izslīkt Izslīgt
- izslimāt Izslimot
- izvaidēt Izslimot
- izvaidēties Izslimot
- pārslimot Izslimot
- pārvaidēt Izslimot
- pārciest Izslimot (slimību); pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.)
- izaslimāties Izslimoties
- izavaidēties Izslimoties
- izaslaistīties Izslinkoties
- izgurķoties Izslinkoties
- izlaiskoties Izslinkoties
- izslaistīties Izslinkoties
- izslamstīties Izslinkoties
- izsloņķēties Izslinkoties
- izsluņķēties Izslinkoties
- iztauvēties Izslinkoties
- izbakstīties Izslinkoties; izniekoties
- pankarta Izsludinājums, izjundējums par kaut ko publikai
- proskripcija Izsludināšana ārpus likuma
- izslodināt Izsludināt
- uzsludināt Izsludināt
- apteikt Izsludināt (lielā apkaimē)
- annonsēt Izsludināt, aizrādīt
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- aplacināšana Izsmiešana, neslavas celšana
- izšļākāt Izsprauslāt
- personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu
- fluorescēt Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem)
- censt Izstiept (cīpslas, dzīslas); atvilkt (loku)
- juvelierizstrādājums Izstrādājums (piemēram, rotas lieta, greznuma priekšmets, mākslas priekšmets), kas izgatavots no dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem, dārgmetāliem un metāliem
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas)
- bimetāls Izstrādājums, kas veidots no divu dažādu metālu slāņiem
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids
- kāple Izstrādāšanai sagatavota, pakāpienveidīga iežu daļa, ko no augšas norobežo horizontāla, bet no sāniem vertikāla vai slīpa virsma
- fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā
- izmočkāties Izstrādāties, izpūlēties (piemēram, darot ko slapjā, lietainā laikā, dubļainā vietā u. tml.)
- eliminācija Izstumšana, izslēgšana, atmešana
- releģēt Izsūtīt trimdā, izslēgt studentus vai skolniekus no augstskolas vai ģimnāzijas
- izpurslāt Izšķaudīt, izsprauslāt
- izšķaut Izšķaudīt, izsprauslāt
- nopļundurēties Izšķērdējoties slīgt nabadzībā
- plemperēt Izšķērdēt, izšķiest; slaistīties, slamstīties
- dundurēt Izšķiest laiku, nīkt dīkdienībā, slinkumā palaisties
- izšļuncināt Izšļākt, izlaistīt, uz visām pusēm izlaistīt, izslacīt
- atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes
- atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem)
- muckraking Izteiciens, sevišķi Amerikā, par žurnālistiem, kas mēģina atklāt korupciju valsts iestādēs un privātajā sektorā (angļu "mēslu grābšana")
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas
- mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai
- dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu)
- kreftīgs izteiksmīgs, spilgts, sulīgs (par izteikumu, mākslas darbu, arī darbību)
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi)
- implikācija izteikuma slēptais saturs, kas netiek tieši apgalvots, bet loģiski izriet no izteikuma satura
- presupozīcija Izteikuma slēptais saturs, resp., fona informācija, kas netiek tieši apgalvota un saglabājas noliegumā
- aizbildinājums izteikums, ar ko aizbildina vai aizbildinās; iemesls, ar ko aizbildina vai aizbildinās
- sadomāt Iztēlē radīt, sacerēt (mākslas darbu)
- izčingāt Iztīrīt, izslaucīt
- hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā
- pravietot Iztulkot un sludināt dieva gribu
- daudz nest izturēt lielu fizisko vai garīgo slodzi
- aizdrēgāt Izturēt slimošanu līdz kādam noteiktam laikam
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam
- nolasīt no acīm izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt; ātri izzināt, uzminēt kāda domas, vēlēšanos
- pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem mikroorganismiem
- slimībizturība Izturība, arī neuzņēmība (augiem) pret slimībām
- korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi
- buraudekls Izturīgs audums, no kura izgatavo buras, darba apģērbu u. c.; agrāk tam izmantoja kaņepājus, linus, kokvilnu, tagad - mākslīgās šķiedras
- pikē Izturīgs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu
- termometināmais saiņošanas papīrs izturīgs papīrs ar ierobežotu tvaiku caurlaidību, ar termometināmu virsmas slāni un normētu termometināmās šuves stiprību; lieto preču automātiskai iesaiņošanai
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai
- izdruka Izvadierīces iespiestais teksts, kas satur programmu tās sākotnējā vai translētajā formā, kā arī norāžu tabulas, diagnostikos ziņojumus un citu informāciju, ko pieprasa lietotājs
- izmurkšļāt Izvandīt, izrakņāt, šķidrumu slienājoties izstrēbt
- izsirgt Izvārgt, izslimot
- izsirgties Izvārgties, izslimoties
- Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
- Brisbenas latviešu kopiena izveidojās 20. gs. 40. gadu beigās, kad Austrālijā ieceļoja bēgļi no Latvijas un Brisbenā apmetās \~500-600 latviešu, 1990. gados Kvīnslendas štatā dzīvoja \~2000 latviešu, lielākā daļa no tiem Brisbenā
- Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
- Kalniešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. pirmskara Skaistas pagasta dienvidu daļu un pievienota neliela daļa no bijušā Krāslavas pagasta
- Ūdrīšu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem bijušā Krāslavas pagasta dienvidrietumu daļu un ļoti nelielu bijušā Izvaltas pagasta daļu
- sakonstruēt izveidot (ko, piemēram, mākslas darbu, tā elementus) samāksloti, pilnīgi vai daļēji neatbilstoši īstenībai
- individualizēt izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu)
- nostrādāt izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi
- izskaistināt izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu)
- iztaisīt izveidot (piemēram, mākslas darbu)
- sariest izveidot auduma pamatni (aužamajos slāvos)
- pārveidot izveidot citādu (tekstu, literāru sacerējumu, mākslas darbu u. tml.)
- sašļaupstīt izveidot slīpu (baļķa galu)
- nošļaupt izveidot slīpu, mazāk asu, smailu
- aizšķērsot izveidot šķērsli (kā kustībai); būt par šķērsli
- izslāņot Izveidot, izkārtot slāņos, kārtās
- izzīmēt Izveidot, notēlot (daiļdarbā, mākslas tēlā)
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā)
- pārslogot Izveidot, radīt (piemēram, tekstu, mākslas darbu), kurā ir iekļauts kā pārāk daudz
- Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
- ieviesties Izveidoties, attīstīties (piemēram, par slimību)
- noslāņoties Izveidoties, sakrāties, arī izvietoties slāņveidīgi
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko)
- kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā)
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
- demogrāfiskais optimums izvēlētajiem kritērijiem vislabāk atbilstošais, visracionālākais iedzīvotāju atražošanas tips; iedzīvotāju optimums
- uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs ar rādītājierīces starpniecību izvēlas kādu objektu, piemēram, tekstu, ritjoslu vai dialoglodziņu; kad lietotājs izvēlas noteiktu izvēlnes elementu, tad šī izvēlne no displeja ekrāna pazūd
- pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā
- izvelkamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā izvērstā veidā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli, tā ir redzama displeja ekrānā tikmēr, kamēr peles poga ir nospiesta
- nolaižamā izvēlne izvēlne, kuras vārds ir izvēļņu joslā un kura parādās displeja ekrānā, ja lietotājs to izvēlējies, izmantojot peli vai tastatūru
- paplašināšanas slots izvērses slots
- slots izvērses slots
- izakasties Izveseļoties; pēc smagas slimības nenomirt
- evakuēt Izvest (ievainotos, slimos karavīrus, arī kara materiālus) no kara darbības zonas
- izbirzēt Izvilkt birzes (sējumu joslas, vagas)
- izkārties Izvirzīties, izslīdēt ārā (no kā) un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu)
- intuīcija Izziņas forma, kurā loģiski sakārtotu slēdzienu vietā ir tieša jutekliskā vai intelektuālā apjausma
- meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts
- izjundētājs Izziņotājs, sludinātājs
- nobālēt Izzust, samazināties (piemēram, par slavu)
- izkaltēt Izžāvēt (piemēram, slapjas drēbes)
- guano Izžuvuši savvaļas putnu mēsli, ko izmanto par slāpekļa un fosforskābes mēslojumu
- RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs)
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
- si vis pacem, para bellum ja gribi mieru, gatavojies karam (romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdi)
- slipšķot ja izkapts labi negriež un vietām paliek nenopļauta zāle, tad saka, ka izkapts slipšķo
- pieauguma tiesības ja kāds no vairākiem līdzmantiniekiem kaut kāda iemesla dēļ nevar vai negrib mantot, tad viņa atbrīvojusies daļa piekrīt pēc pieauguma tiesībām pārējiem līdzmantiniekiem
- neuzdotā lietvedība ja personai prombūtnes, slimības vai cita iemesla dēļ nav iespējams kārtot lietas, lai pārvaldītu savu mantu, cita persona (lietvedis) drīkst pēc savas iniciatīvas uzņemties promesošās personas interesēs mantas pārvaldību
- platums ūdenslīnijā jahtas visplatākā vieta ūdenslīnijas augstumā
- kečs Jahtu takelējums ar diviem mastiem un slīpajām burām
- jātuve Jājams ceļš slēgtā telpā (manēžā)
- Kalns Jalovecka Kalns - Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
- Roži Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skola
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode - teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām
- Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta
- Japāņu Japāņu jūra - pusslēgtā jūra starp Koreju, Japānas salām un Sibīriju, platība - 978000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3670 m
- renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas
- buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē
- gurilaka Japāņu lakas tehnika, kas ieviesusies no Ķīnas; sastāv no dažādu krāsu lakas slāņiem ar iegrieztu ģeometrisku rakstu
- origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra
- Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs
- Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju
- Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies
- kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri
- busido Japāņu samuraju uzvedības kodekss viduslaikos
- ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem
- piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu
- pjafs Jāšanas mākslā speciāli izkopta rikšu gaita, kurā zirgs spēj lēni un graciozi rikšot pilnīgi uz vietas
- stīplčezs Jāšanas sacensība līdz 4 km distancē ar dabiskiem, mākslīgiem un jaukta tipa šķēršļiem
- oksers Jāšanas sportā - plats šķērslis, kas sastāv no divām paralēlām kārtīm ar dzīvžogu vidū
- apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni
- apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
- apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
- izmakarēt Jaucot, vandoties pārmeklēt; pārmeklējot atrast, izņemt (ko paslēptu)
- līnijslēdzis Jaudas slēdzis, kas atrodas attiecīgās elektropārvades līnijas ligzdā un paredzēts tās komutēšanai
- sekcijslēdzis Jaudas slēdzis, kas savieno divas sekcijas sekcionētā kopņu sistēmā
- ņorgāt Jaukt, vandīt, mēslot
- MCTD Jaukta saistaudu slimība (angļu "mixed connective tissue disease")
- Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā
- neografija Jauna pareizrakstība un kaislība uz to
- neopātija Jauna slimība; jaunatklāta slimības forma
- supervencija Jauna stāvokļa pievienošanās jau esošam, piem., slimības komplikācijas rašanās
- alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā
- avangards Jaunākais virziens mākslā
- jauncūkas Jaunas abu dzimumu cūkas no atšķiršanas līdz izmantošanai vaislai
- jaunlopu alimentārā anēmija jaundzimušu dzīvnieku (sivēnu, jēru, teļu, kumeļu) slimība, ko izraisa mikroelementu, vitamīnu vai olbaltumvielu trūkums barībā; pazīmes - gļotāda bāla, aizdusa, tahikardija, gulšņāšana
- akūtie stresori jaundzīvnieku atšķiršana, trokšņi, strauja gāzu koncentrācijas paaugstināšanās kūtī, stipras sāpes, slāpes, izsalkums, transportēšana
- strongiloidoze Jaundzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes
- diareja Jaundzīvnieku slimība, kas noris ar kuņģa un zarnu funkciju traucējumiem
- baltmuskuļu slimība jaundzīvnieku vielmaiņas patoloģiska novirze, kam raksturīgas deģeneratīvas pārmaiņas skeleta un sirds muskulatūrā; galvenais cēlonis ir selēna nepietiekamība; biežāk slimo jēri, kazlēni un teļi
- neoplasma Jauni audi, galvenā kārtā slimīgi veidojumi: audzēji
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu)
- YBA Jaunie britu mākslinieki (angļu "young British artists") 20. gadsimta 60.-70. gados dzimusī britu mākslinieku paaudze
- inovācija jauninājums, jaunievedums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte
- novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte
- Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- JMA Jauno mākslinieku apvienība
- kontrolizaudzēšana Jauno vaislas dzīvnieku pārbaude pēc fenotipa
- gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
- infantorijs Jaunpiedzimušo un zīdaiņu slimnīca
- sveķītis jaunpiens, ko izslauc pirmajā reizē pēc atnešanās; sveķupiens
- sveķupiens Jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot
- neofīts Jauns loceklis slepenās saeimās
- metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā
- rekrudescence Jauns uzliesmojums, slimības gaitas pasliktināšanās pēc remisijas
- zosentiņš Jauns zoslēns
- zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi
- vacumi jaunu meitu slimība (neēd, paliek vāja, dzeltena)
- modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē
- novitāte Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā); arī jauninājums
- Kas vainas Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
- vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
- bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis
- hromatodermatoze Jebkura ādas slimība ar pigmentācijas traucējumiem (hiperpigmentācija)
- atrofodermatoze Jebkura ādas slimība ar sekojošu atrofiju
- publiska akciju sabiedrība jebkura akciju sabiedrība, kas ir izlaidusi akcijas, izsludinot publisku parakstīšanos uz akcijām, kā arī jebkura akciju sabiedrība, kas bijusi valsts vai pašvaldības īpašuma objekts, ja šis objekts privatizēts, izmantojot privatizācijas sertifikātus
- oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem
- kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
- bandāžas (riteņa) velšanās loks jebkura bandāžas (riteņa) velšanās virsmas aploce, pa kuru notiek bandāžas (riteņa) velšanās pa sliedi
- akariāze Jebkura ērču izraisīta slimība
- spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu
- ielaidnis Jebkura ierīce, ko var izmantot ieejas noslēgšanai un atbrīvošanai, lai ielaistu mašīnas, cilvēkus kādā vietā
- alternatīvā atslēga jebkura kandidātatslēga datu bāzē, kurai nav piešķirta primārās atslēgas loma
- aplastiskā mieloze jebkura kaulu smadzeņu slimība, kas nomāc asins šūnu veidošanos
- akropātija Jebkura locekļu slimība
- tonsilopātija Jebkura mandeļu slimība
- trihopātija Jebkura matu slimība
- stomatoze Jebkura mutes slimība, kas nav iekaisīga
- munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums
- muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums
- Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms)
- veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu
- ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu
- starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā
- kolagenopātija Jebkura saistaudu sistēmas saslimšana
- kapilaropātija Jebkura slimība, kas bojā kapilārus, sevišķi tad, ja nav skaidra diagnoze
- mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana
- apomitoze Jebkura slimība, kas saistīta ar šķaudīšanu vai sēcošu elpu
- difteroīds Jebkura slimība, kas veido difterijas plēvēm līdzīgas plēves
- borelioze jebkura slimība, ko izraisījušas borēliju ģints baktērijas; plašāk zināmās no tām ir Laimas slimība un atguļas tīfs
- pemfigoīds Jebkura slimība, kuras izpausme ir pūšļu veidošanās zem epidermas
- holonoze Jebkura slimība, kuras pamatā ir žults veidošanās un izdales traucējumi
- antimāksla Jebkura tīši provokatīva mākslas izpausme, piemēram, bezjēgas (nonsensa) dzeja
- pircējs jebkura trešajā valstī reģistrēta juridiska persona, kas atbilstoši noslēgtajam eksporta līgumam apņēmusies samaksāt par produktu saskaņā ar eksporta kredīta noteikumiem, vai tās galvotājs
- autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija
- odontopātija Jebkura zobu vai to alveolu slimība
- medicīniskie dokumenti jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem
- noslāņošanās Jebkuras sistēmas patvaļīga sadalīšanās vairākos slāņos
- makropatoloģija Jebkuras slimības vai orgāna patoloģija, ko iespējams diagnosticēt bez mikroskopa izmantošanas
- neonīms Jebkurš jauns nosaukums, kas dots orgānam, funkcijai, slimībai u. c.
- samaksa par intelektuālo īpašumu jebkurš maksājums, ko saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi
- hipnopātija Jebkurš miega traucējums kā slimības simptoms; miega slimība
- tireoze Jebkurš slimīgs stāvoklis, ko izraisa vairogdziedzera disfunkcija
- nozotoksīns Jebkurš toksīns kā slimības cēlonis vai sekas
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus
- trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība
- dihotomija Jēdziena dalīšana divos savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos; objektu klases dalīšana divās savstarpēji izslēdzošās apakšklasēs
- trihotomija Jēdziena vai objekta dalīšana trīs savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos vai objektos
- rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma
- dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu
- abds Jēdziens islāmā, kas apvieno divas radniecīgas nozīmes - "dievlūdzējs" un "kalps"
- atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai
- dhvani Jēdziens sanskrita poētikā, kas apzīmēja valodas skaņās ietverto slēpto nozīmi, vēlāk arī tieši neizteikto, dzejas tekstā iekodēto maģisko nozīmi
- margināla grupa jēdziens, ar kuru apzīmē tās sociālās grupas, kuras atrodas ārpus galvenajiem sociālās stratifikācijas slāņiem, vispārīgām sabiedrības normām un pēc vienas vai vairākām pazīmēm atšķiras (vai tiek uzskatītas par atšķirīgām) no sabiedrības vairākuma
- pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts
- mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji
- Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē
- zemāda jēlādas apakšējais slānis, ko veido irdenie saistaudi ar bagātīgiem tauku nogulumiem: jēlādu izstrādes laikā šo kārtu nokasa
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras
- Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants
- īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji
- Enceļupe Jencelis, Braslas pieteka
- Endzeļupe Jencelis, Braslas pieteka
- Eņģeļupe Jencelis, Braslas pieteka
- panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae"
- profesi Jezuītu ordeņa locekli, kuriem zināmi visi viņu noslēpumi
- mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija
- tant pis jo sliktāk
- šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks
- autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai
- Zemes jonosfēra jonizētie Zemes atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā
- dekatrons jonu aparāts elektrisko ķēžu pārslēgšanai; izmanto skaitļošanas tehnikā
- oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
- strēla Josla
- strēle Josla
- sviela Josla
- sviels Josla
- mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo
- sliede josla (ierīcē), pa ko virzās kāda detaļa; apakšējā, sliedei līdzīgā daļa, ar ko arkls slīd pa zemi
- mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas; josla, kas piekļaujas šai robežai
- kārta Josla (kādā teritorijā)
- aizsargjosla josla (no polimēra, metāla vai cita materiāla), kas kā papildu aizsarglīdzeklis tiek iestrādāta substrātā tā izgatavošanas laikā; ir plašs aizsargjoslu klāsts – no polimēra joslām līdz joslām, kas pārklātas ar metālu, krāsainām lamināta joslām ar mikrodruku un ārkārtīgi sarežģītām mašīnlasāmām joslām
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu
- spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
- piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam
- ekvatoriālā josla josla abpus ekvatora starp 5-8 Z platuma grādiem un 4-11 D platuma grādiem
- debess mala Josla pie horizonta
- ragstarpe Josla starp dzīvnieka ragiem
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
- mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte
- tropu josla josla starp tropu lokiem, 23°27' uz abām pusēm no ekvatora
- subtropi josla starp tropu un mēreno joslu; subtropu josla
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus
- subarktiskā josla josla ziemeļu puslodē starp arktisko un mēreno joslu
- apgabals Josla, daļa
- loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
- loma josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
- loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
- vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves
- ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla
- ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās
- starprinda Josla, kas atrodas starp augu rindām
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām
- vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū
- šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem
- robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
- apmala Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
- apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
- birzmala Josla, kas robežojas ar birzi; birzes mala
- šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko)
- ugunsloks Josla, ko apšauda
- vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
- uguns josla josla, kuru apšauda
- vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
- šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede
- vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas
- sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
- rinka Josla, sleja
- slejs Josla, sleja
- sloka Josla, sleja
- banga Josla, svītra
- vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam
- Amadina fasciata joslainā amadīnžubīte
- Crotalus horridus joslainā klaburčūska
- Cryptanthus zonatus joslainā kriptante
- pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
- Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
- joslaini Joslains
- slāpsnām Joslām
- subtropu josla joslas abpus ekvatoram polu virzienā no tropu joslas, pārejas apgabali starp tropu un mēreno joslu; subtropi
- vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
- joslu diagramma joslu grafiks
- balaenopteridae Joslvaļu dzimta
- balaenoptera Joslvaļu dzimtas ģints
- megaptera Joslvaļu dzimtas ģints
- zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus")
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
- mazais joslvalis joslvaļu suga ("Balanoptera acutorostrata")
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
- tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas
- filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns
- tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus
- halelūja Jūdaismā un kristietībā Dieva slavināšanas sauciens
- Gabriēls Jūdaisma, kristietības un islāma (Džibrīls) mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, erceņģeļis, debesu sūtnis un "pasludināšanas" eņģelis
- Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu
- Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu
- ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju
- golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību
- nacionālais romantisms jūgendstila novirziens Latvijā 20. gs. sākumā, kad latviešu arhitekti centās radīt savu īpatnēju latvisku arhitektūru, raksturīgas smagnējas, monumentālas formas, stāvi jumti, logailas ar nošļauptiem augšējiem stūriem un sīkrūšu stiklojumu, rupjš apmetums, granīta cokoli un joslas, etnogrāfisku dekoratīvo elementu izmantojums
- žļugt Jukt (parasti par slapjiem, izmirkušiem apaviem)
- jumta kopne jumta konstrukcija, kas vispārējā gadījumā sastāv no augšējās un apakšējās joslas, statņiem un atgāžņiem, kuri savā starpā savienoti mezglu punktos; visvienkāršākā jumta konstrukcija sastāv no divām spārēm un apakšējās joslas
- vienslīpes jumts jumta konstrukcija, kurai slīpums ir tikai uz vienu pusi
- jumtslīpe Jumta slīpā daļa
- jumtveidā Jumta, parasti divslīpju, formā, veidā
- divslīpju jumts jumts ar slīpumu uz divām pusēm, visizplatītākais jumta veids mazstāvu ēkām
- daudzslīpju jumts jumts ar vairākām slīpēm; veido saliktas konfigurācijas ēkām
- piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
- četrslīpju jumts jumts, kuram slīpums ir uz četrām pusēm
- teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte
- Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
- Reikjanesas ieplaka jūras ieplaka Atlantijas okeānā, dienvidaustrumos no Grenlandes, līdz Islandei un Reikjanesas grēdai
- neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā
- Skudru smilts atradne juras kvarca smilts iegula Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, platība 30 ha, derīgā slāņa biezums 5-12.3 m, to veido balts smilšakmens, smiltij raksturīga augsta ugunsizturība (1690 °C),un gāzu caurlaidība
- Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
- Sģaulfandi jūras līcis Grenlandes jūrā, Islandes ziemeļu piekrastē, starp Flatejas salu rietumos un Tjerdnesas pussalu austrumos
- Skāgafjords jūras līcis Grenlandes jūras dienvidos, Islandes ziemeļos, strp Skāgi un Tredlas pussalu
- Ardnarfjords jūras līcis Islandē (_Arnarfjörður_), Rietumfjordu pussalas rietumu daļā
- Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos
- Reidarfjords jūras līcis Islandes austrumu piekrastē
- Borgafjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča austrumos
- Kvalfjords jūras līcis Islandes rietumos, Fahsabloui līča dienvidaustrumos
- Breidafjords jūras līcis Islandes rietumos, starp Rietumfjordu un Snaiveldsnesas pussalu
- Kvāmmsfjords jūras līcis Islandes rietumu daļā, Breidafjorda atzars tā dienvidaustrumos
- Padregsfjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā
- Īsafjords jūras līcis Islandes salas Rietumfjordu pussalas ziemeļrietumu daļā
- Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis
- Jēgilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos
- Trisdilfjords jūras līcis Islandes ziemeļrietumos, starp Melrahkaslehtu un Launganesu
- Hūnabloui jūras līcis Islandes ziemeļu piekrastē, atdala Rietumfjordu pussalu no Skāgi pussalas
- ķerpes Jūras mēsli jeb sūnas
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs
- neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā
- šūpes kaite jūras slimība
- tangs Jūras sūnas un zāles, mudi, labs mēslošanas līdzeklis
- Dāņu šaurums jūras šaurums starp Grenlandi un Islandi (angļu val. _Denmark Strait_), savieno Grenlandes jūru ar Atlantijas okeānu, garums - 530 km, platums - 287 km, mazākais dziļums kuģuceļā - 120 m
- fraktēšana Jūras transportdarījumu noslēgšana
- pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide
- pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide
- zemūdens kanjons jūras vai okeānu kontinenta zemūdens nogāzes šaura, līkumaina un dziļa ieleja ar stāvām nogāzēm, šauru pamatu, kam ir izteikts garenisks slīpums, līdz pat 20–30 grādiem
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
- crinoidea Jūraslilijas
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti
- apdrošinājuma ņēmējs juridiskā vai fiziskā persona, kas noslēdz apdrošināšanas līgumu savā vai citas personas labā
- valsts informācijas sistēmas lietotājs juridiska vai fiziska persona, kura noslēgusi līgumu ar valsts informācijas sistēmas pārzini par datu lietošanu vai kura uz pieprasījuma pamata saņem datus valsts informācijas sistēmas pārziņa vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā
- apdrošinātais Juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums
- apakšlietotājs Juridiska vai fiziska persona, kuras enerģijas vai gāzes apgādes sistēma ir pieslēgta kāda lietotāja apgādes sistēmai un kura par patērēto enerģiju vai gāzi norēķinās ar šo lietotāju
- līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura
- forenzisks Juridisks; attiecīgs uz tiesu, tieslietām
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos
- tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks
- šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā
- affettuoso Jūsmīgi, kaisli, brāzmaini
- justies glaimotam justies pagodinātam (piemēram, uzslavas dēļ)
- burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
- proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli
- dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē
- interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā)
- aizsākšana kā jauna ieviešana, pamatu likšana (mākslā, zinātnē, tehnikā)
- slampains Kā slampa
- atklāšana kā slēpta uzzināšana, atmaskošana
- koaksiālais kabelis kabelis, ko veido divi ar izolāciju atdalīti vadītāji, no kuriem viens ir centrālais vads, kuru apņem ar izolācijas slāni atdalīts otrs lielāka diametra cauruļvads vai vadu pinums
- kondukcijas jeb asociatīvā afāzija kad slimnieks spēj runāt un rakstīt, bet izlaiž vai atkārto vārdus un apmaina tos ar citiem, jo bojāti frontolentikulārie asodācijas ceļi starp valodas centriem
- sēre kāda aitu ādas slimība
- trūda kāda augu slimība, kas bojā saknes
- čēršļi kāda bērnu slimība
- pautnesis kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu)
- animālija kāda dzīvnieka atveids mākslā
- prolapss kāda iekšējā orgāna izspiešanās uz āru pa dabiskām vai mākslīgām atverēm
- krempis kāda izplatīta zirgu slimība
- znārba kāda kaite, slimība
- znērba kāda kaite, slimība, ēde; znārba
- znārbe kāda kaite, slimība; znārba
- divpuse kāda kakla slimība
- dzirkles kāda liellopu slimība
- pele kāda liellopu slimība
- promulgācija kāda likuma vai cita valsts akta oficiāla pasludināšana
- anelektrotonuss kāda nerva vai citu kairināmu audu pavājinātas kairināmības stāvoklis, kas rodas anoda pielikšanas apvidū, noslēdzot līdzstrāvu
- vieta kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments
- modelēšana kāda procesa pētīšana, mākslīgi reproducējot vienkāršu vai analoģisku procesu, piem., cilvēku slimībām raksturīgo patoloģisko procesu pētīšana dzīvniekā
- dūcis kāda putnu, īpaši vistu slimība
- dripata kāda rotaļa (spēle) ar slēpšanos
- pričom Kādā sakarā; kāda iemesla dēļ
- apoteoze kāda skaņdarba svinīga, gavilējoša kulminācijas epizode vai svinīgs noslēgums
- purviens kāda slapjāka vieta purvā
- ēdoksnis kāda slimība
- knudze kāda slimība
- krikšķis kāda slimība
- pēkši kāda slimība
- uzpūta kāda slimība
- vīvuļa kāda slimība, kas ceļas no pārēšanās; vēdergraizes
- vedene kāda slimība, kas noved līdz nāvei
- celiektomija kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode
- krūtnējs kāda zināma krūšu slimība, kad krūtis krāc
- lēkas kāda zināma slimība
- krimelis kāda zirgu nagu slimība
- cimduks kāda zirgu slimība
- īksns kāda zirgu slimība
- malandrija kāda zirgu slimība
- derža kāda zirgu slimība ar caureju
- kremis kāda zirgu slimība, kad tas rūc, kožas ar zobiem un it kā taisās vemt
- žapkas kāda zirgu slimība, kas izraisa ādas bojājumus virs nagiem
- spūre kāda zirgu slimība, vīvele 2
- rotaine kāda, kam daudz rotaslietu
- nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā)
- enzootija Kādam apvidum raksturīga mājlopu infekcijas slimība
- aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu
- izteikums kādas (dabiskās vai mākslīgās) valodas teikums, ko aplūko no tā patiesuma vai modalitātes viedokļa
- apoloģēts kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs
- patrocinijs kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki
- mundiera gods kādas iestādes, retāk kāda cilvēka labā slava
- kopvaloda kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos
- apologēti kādas kustības, virziena aizstāvji un slavinātāji
- apoloģēti kādas kustības, virziena aizstāvji un slavinātāji
- halāzija kādas ķermeņa atveres atslābums, piem., zīdaiņa kuņģa ieejas atveres slēdzēja atslābums, kas izraisa vemšanu
- kreve kādas masas sakaltušais ārējais slānis
- akcentējošā nosacītība kādas pazīmes pastiprināšana mākslas darbā, lai padarītu šo pazīmi īpaši izteiksmīgu un daiļrunīgu
- apoteoze kādas personas slavināšana
- atribūts kādas sabiedriskas parādības, mākslas tēla vai mitoloģiskas būtnes simbols
- akcesija kādas valsts pievienošanās citu valstu starpā agrāk noslēgtam līgumam
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda
- hibrīdkarš kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu
- apakšnozare kādas zinātnes, mākslas vai tautsaimniecības nozares tematiski (saturiski) vienots apakšiedalījums, kas ir būtiska nozares sastāvdaļa
- datu posma savienojuma identifikators kadra galvenes daļa, kuras kods norāda uz saņēmēja pieslēgvietu kādā no tīkla "Frame Relay" mezgliem
- kadra demontāža kadra sadalīšana, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis un kā rezultātā iegūtie kadra lauki tiek nodoti loģiskā posma vadības apakšslānim
- kadra montāža kadra sastādīšanas process, ko veic vides piekļuves vadības apakšslānis, izmantojot no loģiskā posma vadības apakšslāņa saņemtos kadra laukus
- transfokācijas kadri kadri, kas uzņemts ar translokatoru, uzņemšanas laikā mainot fokusa garumu
- vadības kadrs kadrs, kas tiek pārraidīts tā paša slāņa vai apakšslāņa aktīvajam elementam citā atvērtajā sistēmā, bet netiek pārraidīts augstākajiem slāņiem vai apakšslāņiem (piemēram, vides piekļuves vadības kadrs)
- protokols "Frame Relay" kadru retranslēšanas protokols
- Frame Relay kadru retranslēšanas tīkls
- pēkšķenes kāds augs, kas ārstējot pēkšu 2 slimību
- pēkšuma zāle kāds augs, kas ārstējot pēkšu^2^ slimību
- pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
- enkurs kāds šķidruma tilpums slēgtā traukā, kas iegremdēts atdzesēšanai akā vai pagrabā
- izžulka kāds vai kāda lieta, kas ir kļuvusi pavisam slapja
- kuliks kāds zināms putns; sloka
- silarājs kāds, kas apstrādā sila zemi (vai jebkuru sliktu zemi)
- slāpoņa kāds, kas bieži vai pastāvīgi ir izslāpis
- slāponis kāds, kas bieži vai pastāvīgi ir izslāpis
- slampa kāds, kas bradā pa slapjumu vai nobridies slapjš
- aubise kāds, kas dara visu ātri un slikti
- tošna kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs)
- tošņa kāds, kas elso, sten (piemēram, saslimusi govs)
- lamža kāds, kas gorās un slaistās, neveikls, netīrs un lempīgs, garš cilvēks
- murāns kāds, kas ir netīrs kā skursteņslauķis
- čunča kāds, kas ir slikti vai bezgaumīgi saģērbies
- bāzīgs kāds, kas mēdz noslēpt citu cilvēku mantas
- ķebis kāds, kas nesekmīgi līmē; slikts galdnieks
- zaustiķis kāds, kas slapstās
- slēpša kāds, kas slēpjas
- cietējs kāds, kas smagi slimo
- stribulīgs kāds, kas uzvedas vieglprātīgi, kā vējagrābslis
- aubiza kāds, kas visu dara ātri un slikti
- aubize kāds, kas visu dara ātri un slikti
- bradūzis kāds, kuram drēbes un apavi kļūst netīri un slapji
- savrūpenis kāds, kurš dzīvo sevī noslēgts
- pisiķis kāds, kurš iet plāni ģērbies sliktos laika apstākļos
- zvitka kāds, kurš ilgi un bez iemesla smejas
- mekšis kāds, kurš visur kaut ko slepeni meklē (okšķeris)
- pašļūcināties kādu brīdi ar patiku slidināties
- apauklēt kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas
- pabalzīties kādu brīdi paslinkot
- parirot kādu brīdi rirot (atkārtoti slaukt)
- paslēpēt kādu brīdi slēpot
- pasklidināt kādu brīdi slidināt
- pašļūcināt kādu brīdi slidināt
- pasirgt kādu brīdi slimot; pasirgot
- saduzot kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot
- pamurgot kādu laiciņu (naktī) slikti gulēt
- pačirkstināt kādu laiku (slikti) čīgāt (vijoli)
- pablisierēt kādu laiku klaiņot (slinkot)
- pačabēties kādu laiku klusām (slepus) tērzēt
- nodriegāt kādu laiku mazliet slimot
- sakūkot kādu laiku nepārtraukti slimot
- izkņēgāties kādu laiku okšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā)
- izslampāties kādu laiku pavirši, ar slapjām vai dubļainām kājām staigāt
- novīstīties kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties
- paglamstīties kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt
- iztīkāties kādu laiku slepus novērojot
- palaidināties kādu laiku slidināties uz ledus vai no kalna
- pasklidināties kādu laiku slidot, paslidināties
- notullēt kādu laiku slinki (tūļīgi) strādāt
- noknubināties kādu laiku slinkot
- paslampāt kādu laiku, nedaudz slampāt
- saligāt kādu noteiktu laiku slimot
- melmansērdzība Kāfda zināma slimība
- osteokaheksija Kaheksija hroniskas kaulu slimības dēļ
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā)
- kailkalns Kaila, klinšaina, šķembu joslas aptverta kalna virsotne, kas atrodas virs mežu augšējās robežas
- stīgtangas Kailgūžu tangas, kas sastāv tikai no priekšējās trīsstūrveida vai trapecveida slejas, kuru notur tieva, staipīga jostas aukla un staipīgas starpgūžu vai pagūžu auklas
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā)
- ginkgoācejas Kailsēkļu augu dzimta ("Ginkgoaceae"), koki ar lēverainām, paralēli dzīslotām lapām un kātainiem sēklas aizmetņiem
- karstgriba Kaisle
- karstprātība Kaisle
- passione Kaisle, kaislīgums, aizraušanās; arī žēlums, ciešanas, bēdas
- saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu
- kvēla Kaisle; neapvaldītas jūtas
- kvēle Kaisle; neapvaldītas jūtas
- gailestība Kaislība
- kvēlīgums Kaislība
- kaisle Kaislība (1)
- kaisle Kaislība (2)
- kaisle Kaislība (3)
- braulēt Kaislībā krist
- paradoksomanija Kaislība uz paradoksiem
- urskulis Kaislība, dedzība, drudzis
- metriopātija Kaislību, tieksmju mērenība
- melomānija Kaislīga mūzikas cienīšana
- passionato Kaislīgi
- sakaislināt Kaislīgi uzbudināt
- appassionato Kaislīgi, aizrautīgi
- braulīgs Kaislīgs
- furiozs Kaislīgs
- gailestīgs Kaislīgs
- kaislains Kaislīgs
- kaiss Kaislīgs
- sveļš Kaislīgs
- kaisls Kaislīgs (1)
- baletomans Kaislīgs baleta cienītājs
- bibliomāns Kaislīgs grāmatu vācējs un krājējs
- Romeo kaislīgs mīlētājs
- jāslis Kaislīgs tēviņš
- īve Kaislīgs uzbudinājums, satraukums
- zivotājs Kaislīgs zvejnieks
- krucelīgs Kaislīgs, dedzīgs
- kūsnīgs Kaislīgs, dedzīgs
- gribelīgs Kaislīgs, kārīgs
- kvelds Kaislīgs, kvēls
- nārstīgs Kaislīgs, nekaunīgs
- braulība Kaislīgums
- lakstība Kaislīgums
- kaislums Kaislīgums (1)
- braulums Kaislīgums, miesaskārība
- balletomans Kaisls baleta mīļotājs
- lascīvs Kaisls, netikls
- Fauns Kaisls, uzmācīgs vīrietis
- apstāji Kaite, kas saistīta ar kaprīzēm, slinkumu, slimīgām iedomām
- kvoroba Kaite, lipīga slimība
- akosmija Kaite; neregularitāte slimības gaitā
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba)
- vādēt Kaitēt, nākt par sliktu; apnikt
- vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
- miasms Kaitīgi zemes izgarojumi, kas it kā izraisa endēmiskas slimības, piem., malāriju
- nokse Kaitīgs faktors, slimību izraisītājs cēlonis
- činkslis Kājas ikri; cinkslis
- platiknēmija Kājas lielā kaula stilba saspiestība, kas rodas no ilgstošām pārslodzēm
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā
- kāju slaukāmais kājslauķis
- kājslaukams Kājslauķis
- paklājs Kājslauķis, celiņš (3)
- kājslaukamais Kājslauķis; kājslaukams
- kājslauks Kājslauķis; kājslaukams
- cinkslis Kāju locītavu dzīslas; stilbi
- obliterējošais trombangīts kāju obliterējošā endarterīta paveids: slimība sākas vidējos gados, noris ar recidīvu un remisiju miju
- paslauka Kāju slaucīšanas paklājs
- paslauķis Kāju slaucīšanas paklājs; paslauka (2)
- meslis Kāju soliņš; mesls
- grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu reljefi izceļas zem ādas
- kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu
- gāmurs Kākslis
- struma Kākslis - palielināts vairogdziedzeris
- sloškakts kakts, kurā novieto slotas
- kalams Kalāma - islāma sholastiskā teoloģija; noliedz cilvēka gribas brīvību, bet prasa viņa atbildību par izdarīto
- dekalcinācija kalcija sāļu izzušana no kaulaudiem dažu slimību gadījumos, kā arī ja vispār traucēta ūdens un minerālu apmaiņa organismā
- pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās
- kalve kalēja darbnīca metāla sadzīves priekšmetu, būvdetaļu un darbarīku izgatavošanai, zirgu apkalšanai, arī lauksaimniecības mašīnu remontēšanai un mākslas priekšmetu izgatavošanai
- republikāniskais kalendārs kalendārs, ko 1793. gadā Francijā ieviesa Konvents; šajā kalendārā mēnešiem bija šādi nosaukumi: vandemjērs, brimērs, frimērs, nivozs, pluviozs, ventozs, žermināls, floreāls, preriāls, mesidors, termidors, fruktidors; gads sākās 22. septembrī - republikas pasludināšanas dienā; kalendārs pastāvēja līdz 1806. gadam
- pēckalibrs Kalibrs, kas ir izveidots tehnoloģiskā procesa noslēgumā
- kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot
- chlorkalijs Kālija hlorīds KCl, kālija mēslošanas līdzeklis, ko parasti pārstrādā augstprocentīgos kālijsāļos
- mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem
- kālijs Kālija minerālmēsli
- kalijsālis Kālija minerālmēsli
- Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes
- iekalne Kalna apakšējā, ieslīpā daļa; piekalne
- Baurdarbunga kalna virsotne Islandē, Vahdnajegidla ledāja ziemeļrietumu daļā, augstums - 2000 m
- kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas
- Pensakolas kalni kalni Austrumantarktīdā (“Pensacola Mountains”), Transantarktīdas kalnu turpinājums rajonā, kas piekļaujas Ronnes un Filhnera šelfa ledājiem, stiepjas 400 km garumā, augstums — līdz 2000 m, gk. atrodas zem ledāja, virs tā slejas atsevišķas virsotnes un kalnu grēdas
- Jesenīki kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti
- Papuks kalni Horvātijā, starp Savu un Dravu, garums - >60 km, augstums - līdz 953 m, slānekļi, marmori, granīti, serpentinīti, ozolu un dižskābaržu meži
- Kalnieši Kalniešu pagasts - pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Skaistas, Robežnieku, Indras, Piedrujas, Kaplavas un Krāslavas pagastu
- flecs Kalnraču apzīmējums derīgu izrakteņu (ogļu) slāņiem, kas lielākā gabalā patur vienādu biezumu
- roburīts Kalnrūpniecībā akmenslauztuvēs un atklātos karjeros izmantota nitrosavienojuma sprāgstviela
- Bārtlfrīra kalns kalns Austrālijā, Kvīnslendas štata ziemeļaustrumu daļā, augstums - 1622 m
- Taišans kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.)
- Sauleskalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m
- Nauļānu kalns kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, absolūtais augstums — 178,9 m vjl., relatīvais augstums — 25 m; Nevļānu kalns
- Cara kalns kalns Latgales augstienes dienvidaustrumu malā, Krāslavas novada Asūnes pagastā, 7 km no Dagdas, absolūtais augstums - 186 m vjl., relatīvais augstums - 35 m
- Asaru kalns kalns Latgales augstienes dienvidu daļā, Krāslavas novada Kombuļu pagastā 2 km uz rietumiem no Kombuļiem, konusveida paugurs, absolūtais augstums — 229,4 m vjl., relatīvais augstums — 25 m, nogāzes klajas, ziemeļaustrumu nogāzē daudz laukakmeņu; Ašaru kalns
- Lisa kalns Rietumkarpatos, augstākā virsotne Morāvijas-Silēzijas Beskidos, Čehijas austrumos, augstums - 1324 m, smilšakmeņi, slānekļi
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m
- Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
- nivālā josla kalnu augšējā augstākā josla, kas atrodas virs sniega robežas
- Malhanas grēda kalnu grēda Aizbaikāla novadā un Burjatijas Republikā, Krievijā, starp Hilokas un Čikojas upi, garums - \~250 km, augstums - līdz 1735 m, granitīdi, granīti, slānekļi, dienvidu nogāzē - priežu meži, ziemeļu - lapegļu taiga, virs 1400 m - ciedrupriedes
- Selvina grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļaustrumu daļā ("Selwyn Range"), Kvīnslendā, starp Bārklija plato un Lielo Ūdensšķirtnes grēdu, augstums - līdz 461 m, savanna
- Hamerslija grēda kalnu grēda Austrālijas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Hamersley Range"), starp Forteskjū un Ašbērtonas upi, garums - \~300 km, lielākais augstums - 1236 m
- Susamirtavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~125 km, augstums - līdz 4048 m, granīti, metamorfie slānekļi, ziemeļu nogāze - krauja, nelieli šļūdoņi, dienvidu - lēzenāka
- Dauru grēda kalnu grēda Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - \~300 km, augstums - līdz 2523 m, granīti un kristāliski slānekļi, nogāzēs priežu un lapegļu meži
- Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
- Čevjotu kalni kalnu grēda Lielbritānijā ("Cheviot Hills"), Skotijas dienvidaustrumos, garums - \~600 km, augstums - līdz 816 m, slānekļi, smilšakmeņi, granīti
- Carex montana kalnu grīslis
- Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins)
- Iremels Kalnu masīvs Dienvidurālos, Krievijā, Baškortostānas Republikā, augstums - līdz 1582 m, kvarcīti un kristāliski slānekļi
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
- Prinsčārlza kalni kalnu masīvs Makrobetsona Zemē Austrumantarktīdā (angļu val. "Prince Charles Mountains"), stiepjas \~500 km garumā gar Lamberta šļūdoni, augstākā virsotne - 3355 m, atsevišķās vietās slejas virs ledāja līdz 500 m augstumam
- Kongurs Kalnu masīvs un augstākā virsotne (7579 m.) Rietumkunluna Kašgārijas grēdā, Ķīnas rietumu daļā, apledojums, ziemeļu nogāzē šļūdoņi noslīd līdz 3800 m vjl., dienvidos - līdz 4500 m
- Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni
- Alchemilla monticola kalnu rasaskrēsliņš
- Austrumtaurs kalnu sistēma Turcijas austrumos (_Doğu Toroslar_), no Malatajas ila līdz Vana ezeram
- Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
- nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu
- moguls Kalnu slēpošanas paveids - nobrauciens ar slēpēm vai dēļiem pa nelīdzenu trasi
- Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti
- frīstails Kalnu slēpošanas sporta veids
- karvings Kalnu slēpošanas stils - slēpotājs pagriezienā it kā ieliecas, veidojot ar kalna slīpumu šauru leņķi
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc
- oronoze Kalnu slimība
- ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs
- plene Kaltons - slapja galvas ādas ēde
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs)
- Kalu Kalu ezers - atrodas Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,4 ha
- Mozsloboda Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Mazsloboda" nosaukuma variants
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas)
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā)
- biotrons Kamera ar mākslīgu klimatu (regulējamu temperatūru, spiedienu, mitrumu u. tml.)
- kopkamera Kamera vairākiem ieslodzītajiem
- Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi
- kamsēns Kamslis
- Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
- Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m
- Prinča Edvarda Sala Kanādas province ("Prince Edward Island"), atrodas Atlantijas okeāna Sentlorensa līča dienvidu daļā, administratīvais centrs — Šarlotauna, platība — 5660 kvadrātkilometru, 141550 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- Bahožes kanāls kanāls Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistā, savieno Vislu un Oderu, nodrošina ūdeņu novadi uz abām upēm, senāk izmantots arī ūdenstransportam
- sekundārais kanāls kanāls, pa kuru pārraida vadības informāciju diagnostikas ziņojumos, lai atslogotu galveno datu pārraides kanālu
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai
- kandidoze Kandidamikoze - infekcijas slimība, ko ierosina attiecīgās raugveida sēnes
- žarbāties Kāpelēt, rāpties (bez iemesla)
- žārbāties Kāpelēt, rāpties (bez iemesla)
- žārboties Kāpelēt, rāpties (bez iemesla)
- kupolveida kapenes kapenes, segtas ar kupolu; slavenas ir Mikēnu kupolveida kapenes Grieķijā (ap 1500-1300 pr. Kr.)
- teleangioze Kapilāru un terminālo artēriju slimība
- izsludinātais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akciju sabiedrība izsludina parakstīšanos, lai noteiktā kārtībā palielinātu savu pamatkapitālu
- parakstītais pamatkapitāls kapitāls, uz kuru akcionāri un citas personas ir parakstījušās izsludinātā pamatkapitāla parakstīšnās termiņā
- pakāpt Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu)
- pakāpties Kāpjot pavirzīties (uz augšu pa slīpu virsmu)
- uzkāpt Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes)
- pārslīdēt Kāpjot, rāpjoties viegli, slīdoši pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
- mēslu kaplis kaplis mēslu izvākšanai no ratiem
- slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī)
- laida pasija kāpņu laida sija, kas balsta pakāpienu un uzņem no tiem slodzi
- kaprifoliāceja Kaprifolija - divdīgļlapju augu dzimta, krūmi un lakstaugi ziemeļu puslodes mērenajā joslā ap 300 sugu, Latvijā dzimta reprezentēta ar kliederu jeb plūšu koku, irbenāju, linneju un sausserdi, vairākas sugas krāšņumaugi
- ņerga Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- ņergāns Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- ņergava Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- ņergavs Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- ņeršķis Kaprīzs, izlutināts, arī vārgs, slimīgs cilvēks
- kāpsls Kāpslis
- kāslis Kāpslis
- pakāpienis Kāpslis
- skāpslis kāpslis (1)
- kociņš Kāpslis (pieslinamām kāpnēm)
- kāpsis Kāpslis, pakāpiens
- kāpsnis Kāpslis, pakāpiens
- stapedektomija Kāpslīša izgriešana
- stapediotenotomija Kāpslīša muskuļa cīpslas pārgriešana
- Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m
- Bolderājas–Priedaines kāpu grēda kāpu grēda Rīgas ziemeļrietumu nomalē, starp Buļļupi ziemeļos, Lielupi, Daugavu un Babītes lagūnas līdzenumu dienvidos, garums >10 km, platums 1-1,5 km, tā orientēta rietumu-austrumu virzienā, ir asimetriska kāpu grādu sistēma ar garu, lēzenu ziemeļu nogāzi un stāvu, līdz 16 m augstu dienvidu nogāzi, kāpu absolūtais augstums pārsvarā 4-10 m vjl., maksimālais - 27 m vjl., eolo smilšu slāņa biezums 8-25 m
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus
- Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
- tiltlicis Kāpurķēžu vai riteņu mašīna, kas paredzēta tilta konstrukcijas transportēšanai, uzstādīšanai pāri šķērslim vai noņemšanai no tā
- dzegušspļaudekļi Kāpuru kūniņa augu (parasti rasaskrēsliņu) lapās
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā)
- aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes)
- flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā
- stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu
- taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu
- karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku
- družīna Karadraudze senslāvu zemēs
- gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto koncentrēšanas un izolēšanas vieta ar sevišķi smagu režīmu
- bruņukuģis karakuģis ar lielkalibra artilēriju un bruņām uz klāja un gar kuģa ūdenslīniju; izplatīts galvenokārt 19. gs. beigās
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā
- teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību
- aqua regia karaļūdens (slāpekļskābes un sālsskābes maisījums)
- kara māksla karamāksla
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
- aplenkuma stāvoklis karastāvokļa veids, ko izsludina attiecīgas valsts institūcijas aizsardzības nolūkā
- ļubt karāties, slīdēt uz leju
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus
- pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā)
- silīts Karborunds - silīcija karbīds SiC, ko izmanto augstas temperatūras apstākļos un kā abrazīvu materiālu slīpēšanai
- bazalioma Karcinoma, kas attīstās uz epidermas pamatslāņa
- karose Kariete, slēgti grezni rati
- nolaicīt Kārīgi (un slepus) aiztikt
- salokāmā starpsiena karkasa konstrukcijā pa vadulām uz metāla vai cita materiāla rullīšiem pārbīdāma siena telpu īslaicīgai paplašināšanai vai sadalīšanai
- karmelītes Karmelītu sieviešu ordenis (no 1452), kuram 16. gs. ieveda vislielāko stingrību (staigāšanu basām kājām, 3 reizes nedēļā pērienu, ubagošanu)
- brāļošanās Karojošo valstu kareivju protesta forma 1. pasaules kara laikā, kad naidīgo armiju kareivji satikās neitrālajā joslā un ierakumos
- amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās
- Rietumkarpati Karpatu augstākā, rietumu daļa, Čehijā, Slovākijā, Polijā un Ungārijā, no Bratislavas līdz Duklas pārkāpei, garums - \~400 km, platums - >200 km, augstākā virsotne - Gerlaha smaile (2655 m)
- Tatri Karpatu augstākais kalnu masīvs (poļu un slovāku val. "Tatry"), stiepjas gar Polijas un Slovākijas robežu, garums - 64 km, augstākā virsotne - 2655 m
- Apuseni Karpatu kalnu sistēmas daļa Rumānijas rietumos ("Munti Apuseni"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, granīti, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, izvirdumieži, augstākais masīvs Bihori līdz 1848 m; Rietumrumānijas kalni
- salate Karpu dzimtas suga ("Aspius aspius"), slaida, ātraudzīga saldūdens zivs ar pilnīgu sānu līniju, lielu muti un konisku purnu; meža vimba
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
- papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- Pusluoči Kārsavas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Pusloči" nosaukums latgaliski
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī [sautēt]{s:2606}
- Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika
- iztvīkt Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
- dukņa Karstums, slikts gaiss, dvinga
- plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju
- kārte Kārta, josla
- brisma Kārta, slānis
- kārts Kārta, slānis
- klāšks Kārta, slānis
- klāsta Kārta, slānis
- ploci Kārta, slānis
- horizonts Kārta, slānis augsnē
- aizsargkārta Kārta, slānis, kas aizsargā
- virssedze Kārta, slānis, kas atrodas, ko novieto (kam) virsū, uz kā
- glaukonīts kārtains kāliju, magniju, dzelzi, ūdeni saturošs, iezaļgans silikāts (mālu sastāvdaļa); dzelzs, magnija un kālija alumosilikāts (K, Na)(Al, Fe, Mg)~2~(Al, Si)~4~O~10~(OH)~2~, lieto kā minerālkrāsu, minerālmēslojumu, ūdens mīkstinātāju
- triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas
- kārtokslis Kārtākslis
- kārtukslis Kārtākslis
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei
- agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
- cirsmu piesliešanās veids kārtība, kādā cirsmas meža nogabalā seko cita citai; ir 4 veidi: tiešais, starpjoslu, kulišu un šahveida
- anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi
- novaldzināt Kārtīgi apslapināt
- kārtošana pēc birkām kārtošanas procedūra, kurā atslēglauki tiek izvēlēti tā, lai izveidotu noteiktu kārtību, un faktiskie datu ieraksti tiek sakārtoti atbilstoši šīs kārtības prasībām
- āris Kārts ar diviem slīpiem zariem apakšgalā zivju ķeršanai
- sabors kārtu pārstāvniecības institūcija (dažās dienvidu slāvu zemēs)
- baltkāja Kartupeļu lakstu slimība, kas attīstās no kartupeļu bumbuļu bakām
- sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos
- elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs
- lakstu puve kartupeļu slimība
- kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tām brūngani pelēkus plankumus
- kartupeļu vēzis kartupeļu slimība, kuras rezultātā uz bumbuļiem izveidojas dažāda lieluma un formas tumši izaugumi
- sutra kartupeļu vai dārzeņu kaudze glabāšanai (zem klajas debess), pārklāta ar zemi, gariem salmiem un kūtsmēsliem
- šmucīgā veļa kas apkaunojošs, slēpjams
- sekundārā hipertensija kas attīstījusies sakarā ar kādu citu slimību, piem., nieru, centrālās nervu sistēmas, endokrīnu slimību vai asinsvadu patoloģijas gadījumā
- pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs)
- pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks)
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks)
- širpotrebs Kas mazvērtīgs, neoriģināls, arī nemāksliniecisks
- huiņa Kas riebīgs, neizdevies, arī pretīgs; nederīga lieta; mēsls
- sūds Kas slikts, kaitīgs
- panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars
- trauceklis kas vai kurš traucē, traucēklis, šķērslis
- plirstiķis Kas viegls, plāns, trausls
- kārtridžs Kasetne, konstruktīvi noslēgts lasāmatmiņas modulis, kurā par datu vidi izmantots disks, magnētiska lente u. c.
- senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā
- Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
- kašļi Kaslis
- nekrišķāns Kaslis, suka
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai
- kasi Kašķis (ādas slimība)
- nieza Kašķis, ādas slimība
- psora Kašķis; ikviena niezoša ādas slimība
- pakaust Kašņājot noslēpt
- primārā katarakta katarakta, kas attīstās neatkarīgi no kādas citas slimības
- katetrizācija Katetra ievadīšana urīnpūslī vai citā dobumā
- spārnots katetrs katetrs ar diviem izciļņiem galā, kuri to notur pūslī
- auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai
- margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem
- magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums dievmātei Marijai
- trapisti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas slavens ar savu stingro reglamentu, kurā cita starpā prasīts uzturēt klusumu, strādāt fizisku darbu un ievērot veģetāru diētu; cisterciešu ordeņa paveids
- redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi
- biktstēvs Katoļu priesteris, kas sēdēdams biktskrēslā uzklausa grēksūdzi
- kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām
- svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem
- bakterioze katra baktēriju radīta slimība
- laringopātija katra balsenes slimība, kas nav saistīta ar infekciju
- helkodermatoze katra čūlaina ādas slimība
- gastroze katra kuņģa slimība
- glosopātija katra mēles slimība
- magnētiskais pols katra no divām magnēta virsmas vietām, kur novērojama vislielākā magnētiskā lauka indukcija
- heliopātija katra saslimšana, ko ierosina saules gaisma
- heminoze katra slimība, kuras cēlonis ir ķīmiska reaģenta iedarbība
- individuālā atlase katrai mātītei piemērota vaislinieka izvēle
- kakopātija Katrs nopietns, ļaundabīgs stāvoklis vai slimība
- distireoze Katrs slimīgs stāvoklis, kas izveidojies sakarā ar traucētu vairogdziedzera funkciju
- tiešais cirsmu piesliešanās veids katru jaunu cirsmu paredz blakus iepriekšējai (šis cirsmu piesliešanās veids lietojams visās kokaudzēs)
- Kauzmuende Kaucmindes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
- Kaudzīšu Kaudzīšu ezers - atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 5 ha; Kaudišu ezers; Kavdišu ezers
- mahētika Kaujas, cīņas māksla
- marodēšana Kaujaslaukā kritušo un ievainoto apzagšana neatkarīgi no tā, vai tie ir savas vai pretinieka armijas karavīri; iedzīvotāju aplaupīšana kara vai nemieru laikā
- atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem)
- cīņaslauks Kaujaslauks
- muridi Kaukāzā muhamedāņu sekta (19. gadsmiteņa pirmā pusē), kas prasīja nerimstīgu cīņu ar neticīgajiem, bet sevišķi ar krieviem; sektas priekšgalā stāvēja slavenais Šamils, kuram krītot tā izira
- Abdals Kaukāza tautu (Dagestāna) mitoloģijā - medību dievs, kalnu āžu, kazu un briežu aizstāvis, kas rūpējas par dzīvniekiem, tos slauc un gana, regulē medības un soda ļaunprātīgus medniekus
- tars Kaukāziešu mūzikas instruments, ģitāras formā veidots, izdobts koka stumbrs, kam virsējā vāka vietā pārvilkts cūkas pūslis, 5 stīgas
- entohondrostoze Kaula attīstīšanās skrimslī
- epifiziopātija Kaula epifīzes slimība
- osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
- kambijs Kaulu plēves iekšējais irdenais slānis, kurā ir osteoblasti
- osteodistrofija Kaulu sistēmas slimība, kuras pamatā ir fizioloģisks līdzsvara trūkums starp kaula rašanās un noārdīšanās procesiem
- osteohondropātija Kaulu slimība, kam raksturīga irdenās kaulvielas distrofija
- leikomielopātija Kaulu smadzeņu leikocitārās sistēmas slimība
- blīvā kaulviela kaulviela, no kuras veidots ārējais, plānais kaula slānis
- vīķe Kaulzivju klases karpu dzimtas suga ("Alburnus alburnus"), neliela slaida saldūdens zivs ar tumšu, zilgani zaļu muguru un sudrabbaltiem sāniem
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
- dzīslainais kauslāčpurns kauslāčpurnu ģints sēņu suga ("Disciotis venosa")
- zieda lapas kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas
- Lewisia cotyledon kauslapu levīzija
- Tofieldia calyculata kauslapu tofīldija
- gredzens Kauslapu, vainaglapu vai putekšņlapu sakārtojuma veids
- kavēkslība Kauslība, plūkšanās kāre
- kausnīgs Kauslīgs
- kāvīgs Kauslīgs
- kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns
- mordaks Kauslīgs gailis
- ķildīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem)
- nesaticīgs Kauslīgs, agresīvs (par dzīvniekiem)
- ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks
- dūres varonis kauslis
- bokseris Kauslis
- encekls Kauslis
- kauka Kauslis
- kaušļa Kauslis
- kausnis Kauslis
- kautnieks Kauslis
- kavēklis Kauslis
- kāvekslis Kauslis
- kavulis Kauslis
- kāvulis Kauslis
- kulakvaronis Kauslis
- ķūznieks Kauslis
- ņerga Kauslis
- plēsis Kauslis
- plēska Kauslis
- plēskaķis Kauslis
- plēstaka Kauslis
- sislis Kauslis
- verga Kauslis
- virga Kauslis
- zabavnieks Kauslis
- kavekslis kauslis, cīņas gailis
- brazda Kauslis, trokšņotājs
- kavākslis Kauslis, vecs kareivis
- sprandu lauzējs kauslis; arī cīkstonis
- dūrenieks Kauslis; dūru cīņas dalībnieks
- kavokslis Kauslis; kavākslis
- kavoksnis Kauslis; kavākslis
- čirpatiņas kaut kā atliekas, paliekas, drumslas
- iespangains kaut kas (īslaicīgi) plankumains
- krimsla kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa
- ragaža kaut kas aukstumā sastindzis ciets (kad ar slapjām drēbēm iziet saltumā, tad sasalst ragā, un kad viss ir sasalis, tad to sauc par ragažu)
- glemesis kaut kas gluds, slidens, glums
- gliemesis kaut kas gluds, slidens, glums; glemesis
- kājminas kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais
- kājmiņas kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais
- kājmines kaut kas ko min ar kājām, kāju slaukāmais
- timeklis kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi)
- timēklis kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi)
- fakticitāte kaut kas mākslīgs, ar apdomu radīts
- bruzda kaut kas negaidīts (drīzāk slikts nekā labs)
- šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts
- dekorācija kaut kas neīsts, ārišķīgs, ārēji patīkams, ko izmanto kādu trūkumu noslēpšanai
- ķencis kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
- zarjaženo kaut kas noslēpts
- buzēzis kaut kas noslēpumains
- kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams)
- smigucis kaut kas sīks un niecīgs; piemēram, ods, knislis, sīkas ogas
- suklacis kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds
- ļauka kaut kas slapjš, izmircis tā, ka noļekst
- pažobele kaut kas slepeni aiznests, respektīvi, nozagts
- pļura kaut kas slikti izdevies
- šmoka kaut kas slikts
- šmorka kaut kas slikts
- pampars kaut kas slikts, lamuvārds
- nejaucēns kaut kas slikts, nelabs, nekvalitatīvs
- slauna kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru
- slauns kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru
- sluine kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru
- šluine kaut kas tāds, kas slīd viens gar otru; slauna
- snabļi kaut kas vājš, bezspēcīgs; slikti graudi, mazi āboli u. tml.
- šķaidīgs kaut kas viegli šķīstošs, drūpošs; slapjš, dubļains (par ceļu)
- teslice kaut kas, kas uz leju slābs nokarājies (kabata, uzvalka stūris utt.)
- jēglot kaut ko darīt nevērīgi, neuzmanīgi un bez panākumiem; slaistīties
- gumzāties kaut ko neveikli darīt, slinkot
- noutīt kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut
- kudīt kaut ko sliktu darīt vai runāt
- nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt
- nobāzs kaut kur nolikts, paslēpts burvju līdzeklis
- saložāt kaut kur paslēpties (par vairākiem un vairākās vietās)
- saložņāt kaut kur paslēpties (par vairākiem un vairākās vietās)
- plūkšinieks Kautiņa dalībnieks, kauslis
- sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas
- halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem
- aiztversme Kavēklis, šķērslis
- ķezēklis Kavēklis, šķērslis
- muteklis Kavēklis, šķērslis
- blozīties Kavēties, slaistīties
- rignēt Kavēties, slaistīties
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
- pseidomonoze Kažokzvēru infekcijas slimība ar hronisku gaitu
- trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus
- skarainā kelreitērija kelreitēriju suga ("Koelreuteria paniculata"), ko mēdz audzēt kā krāšņumaugu, sauc arī par pūslīškoku
- Ataturks Kemals Ataturks (1881.-1938. g.) - Turcijas valsts dibinātājs un pirmais prezidents, atcēla islāma likumus un halifāta sistēmu, kā arī ieviesa vesternizācijas programmu, kas ietvēra arī pāreju uz latīņu alfabētu
- keratomileize Keratoplastika, kuras laikā izgriež daļu slimnieka radzenes, to sasaldē, izveido nepieciešamo liekumu un retransplantē slimniekam; izmanto redzes defektu korekcijai
- Keri Keri kalni - atrodas Īrijas salas dienvidrietumu daļā (_Kerry_), augstums - līdz 1041 m, sarkanie smilšakmeņi, ielejās slānekļi, kaļķakmeņi
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- dekompresijas slimība Kesona slimība
- Kešlon Kešlon Nua Hiera - Ņūkāslvesta, pilsēta Īrijā ("an Caislean Nua Thiar"), tās nosaukums īru valodā
- izkliedētās pakalpojumatteices uzbrukums kiberuzbrukums, kas tiek veikts, caur internetu mērķsistēmai no daudziem datoriem nosūtot pieprasījumus un tādējādi izraisot tās pārslogojumu
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu
- Kinga Kinga sala - atrodas starp Austrāliju un Tasmaniju ("King Island"), Basa šauruma rietumu daļā, platība 1125 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 213 m, 1700 iedzīvotāju (2007. g.)
- art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam
- avangarda kino kino, kura galvenais mērķis ir nevis peļņas gūšana, bet mākslinieciski interesantu ainu veidošana uz ekrāna
- spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus
- kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu; attiecīgais kinomākslas žanrs
- attēls kinofilmas emulsijas slānī fiksētās ainas projekcija uz ekrāna
- trokšņizolētā kinokamera kinokamera ar īpašu apvalku, kas slāpē kinokameras radītos trokšņus, uzņemot filmu ar dzīvo skaņu
- skaņu kino kinomāksla attīstītas kinotehnikas posmā, kad tiek veidotas filmas ar fonogrammu
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez fonogrammas
- ķincis Kinomāksla; kinematogrāfija
- ķinis Kinomāksla; kinematogrāfija
- kino kinomāksla; kinematogrāfija (1)
- kinematogrāfija Kinomāksla; kino (1)
- kinokompozīcija Kinomākslas darba kompozīcija
- kinofilma Kinomākslas darbs
- šaurfilma Kinomākslas darbs, kas ir uzņemts uz šādas filmas
- filma kinomākslas darbs; kinofilma
- kinofestivāls Kinomākslas darbu festivāls
- kinokritika Kinomākslas darbu kritika
- kinokritiķis Kinomākslas darbu kritiķis
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums
- kinoklasika Kinomākslas klasika
- kinoklasiķis Kinomākslas klasiķis
- televīzijas kino kinomākslas nozare, kas ietver televīzijas filmu veidošanu
- kinodokumentālistika Kinomākslas nozare, kas specializēta dokumentālo kinofilmu veidošanai
- kinooperators Kinomākslas speciālists, kas filmē
- aktierkino Kinomākslas veids, kura pamatā ir inscenēts sižets, ko īstenojis režisors apvienodams radošās grupas dalībnieku darbu
- kinovēsture Kinomākslas vēsture
- kinožanrs Kinomākslas žanrs
- sineasts Kinomīlis, kino entuziasts; cilvēks, kam ir liela interese par kinomākslu, īpaši par kino mākslinieciskajiem un tehniskajiem aspektiem; mākslas kino veidotājs
- kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi
- propoitides Kipras salā jaunas meitenes, kuras neesot atzinušas Afrodīti, par ko šī viņām iedvesusi pārlieku nekaunīgu kaislību un beidzot pārvērtusi viņas akmeņos
- Kireins Kireins Kroins - skotu zemākā līmeņa mitoloģijā - milzīga ūdensčūska, vislielākais radījums pasaulē
- kiriliskais raksts kirilica - viens no diviem senslāvu raksta variantiem
- Cytisus x kewensis Kjū slotzaris
- Celovaca Klāgenfurte - pilsēta Austrijā, tās nosaukums slovēņu valodā
- planomānija Klaidonība, slimīga dziņa klejot
- džoniņš Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs"
- džonītis Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs"
- zaltens Klaidonis, blandonis, sliņķis
- saules brālis klaidonis, dīkdienis, sliņķis, morāli pagrimis cilvēks
- klaists Klaidonis, slaists
- kleists Klaidonis, slaists
- klidiņa Klaidonis, slaists
- klimeris Klaidonis, slaists
- lenderis Klaidonis, slaists
- lenteris Klaidonis, slaists
- jādelnieks Klaidonis, slaists, dīkdienis
- lezene Klaidonis, slaists; netīrelis, smulis
- blezeris Klaidonis, sliņķis
- deidelnieks Klaidonis, sliņķis, panīcis cilvēks
- Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem
- ieblisēt Klaiņojot, slinki pastaigāties
- slenderēties klaiņot, slenderēt
- bleņķerēt Klaiņot, staigāt apkārt; arī slinkot
- plenderēt Klaiņot; slaistīties, uzdzīvot
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei
- klājslota Klāja mazgāšanai paredzēta, otai līdzīga, slota ar garām bārkstīm, kurās labi saglabājas ūdens
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai
- gaišā dienas laikā klaji, atklāti, neslēpjoties
- Klānu Klānu purvs - zemais purvs Madonas novadā, Lubāna ziemeļu galā, platība - 2597 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 1,4 m
- klaņa galva klaņa augšējā vai apakšējā daļa; ja kloķvārpsta ir neizjaucama, klaņa apakšējā galva ir dalīta un tajā iemontēts slīdgultnis
- pirmiespiedums Klasiķu pirmizdevumi, inkunābulas un grāmatu mākslas pirmie ražojumi pilsētās, kur tie pirmoreiz parādījās
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai padarītu gludu šo virsmu; sliepnēt
- mēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu
- uzmēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu
- plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī
- iz(iet) (arī klāties) plāni klāties slikti
- iet plāni klāties, veikties slikti
- detonācijas klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu dzirksteļaizdedzes motorā, tam strādājot ar detonāciju. Detonācijas klaudze labi saklausāma, motoru intensīvi slogojot ar mazu griešanās frekvenci, piemēram, pārslēdzot augstāku pārnesumu un strauji palielinot degvielas padevi, braucot ar nepietiekamu ātrumu. Detonācijas klaudzi veicina neatbilstošas degvielas lietošana (benzīns ar mazu oktānskaitli), pārāk agra aizdedze, piededži motorā un citi faktori
- motora klaudze klaudze, kas novērojama spēkratu motorā un labi saklausāma iedarbinot motoru un atlaižot sajūga pedāli, vai arī braucot lielā ātrumā; pastiprinātas klaudzes galvenais iemesls var būt kloķvārpstas pamatgultņu vai klaņa gultņu palielināts izdilums
- klaunāde Klaunu māksla; uzvedums, intermēdija, ko izpilda klauni
- otrenieks Klaušu darbinieks, kas muižas darbos ārda mēslus un kasa sienu
- pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums
- vienlaidu kleita kleita, kuras stāvs ir piegriezts no slejām visā ģērba garumā bez horizontāliem dalījumiem
- sirt Klejot apkārt, lai laupītu, slepkavotu vai ubagotu; sirot
- dzeloņainā kleome kleomju suga ("Cleome hassleriana syn. Cleome spinosa")
- kraucenis Klepotājs, plaušu slimnieks
- volkamērija Klerodendrs - verbenu dzimtas augs ar smaržīgiem ziediem; aug tropu joslā; tiek audzēts arī istabā un oranžērijās
- šļukūzis Klēts ar slīpu jumtu
- izkliedēt Kliedējot izklāt plānā slānī
- revīzijas uzdevums klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude, kā arī klienta saimnieciskās darbības revīzija saskaņā ar likumu vai noslēgto līgumu
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga)
- mikroklimatoloģija Klimatoloģijas nozare par klimatu piezemes gaisa slānī ģeogrāfiskās ainavas nelielā daļā
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
- rīgels klintsslieksnis
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
- konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu
- kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem
- klunkšķiens Klunkstiens - kāda šķidruma vienreizēja šļakstiena skaņa slēgtā traukā
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu
- klusatnē Klusībā, slepenībā
- suffocato Klusināti, noslāpēti
- soffocato Klusināti, noslāpēti; suffocato
- glodans Kluss noslēpumains, nedrošs, aizdomīgs
- Kļešņiku Kļešņiku purvs - atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 2197 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7,8 m; Zabolotjes purvs
- datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju
- sabiezēt Kļūstot koncentrētam, pārvērsties (piemēram, no krēslas tumsā)
- iegūt pasaules vārdu kļūt (arī būt) plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu)
- sabiezēt kļūt blīvam, apjomīgam, koncentrētam (piemēram, par mākoņiem, miglu); kļūt tumšam (par krēslu), pilnīgi iestāties (par tumsu)
- nocīpslot kļūt cīpslainam, šķiedrainam
- apglemēt kļūt glumam, slidenam, gļotainam
- pasalaisties kļūt izlaidīgam, nepaklausīgam, slinkam
- ieslāpt kļūt izslāpušam
- saslāpt kļūt izslāpušam
- apsmakt kļūt karstākam; noslāpēt
- pakrēslot kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta)
- ieslinkoties kļūt laiskam, kūtram, slinkam
- saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- pārslapt kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega)
- sabrukt kļūt ļoti slimam (par ķermeņa dalām); nonākt galēja novājinājuma, izsīkuma stāvoklī (par veselību, spēkiem)
- rauties kļūt mazākam (par piena izslaukumu)
- ieslapt kļūt mazliet slapjam
- aizslapt kļūt mazliet slapjam (mitram)
- salaisties kļūt mitram, slapjam, (kam) izkūstot
- paslimt kļūt nedaudz slimam
- aprepēt kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) - par augiem
- padzist kļūt neietekmīgākam, neievērojamākam (piemēram, par slavu)
- nosalaisties kļūt neuzņēmīgam, slinkam; zaudēt enerģiju, uzņēmību
- ieslimt kļūt neveselam, slimam
- ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā kļūt noslēgtam, nesabiedriskam, arī nerunīgam
- noplūžņāties kļūt pavisam slapjam, notašķīties
- pieteikt savu vārdu kļūt pazīstamam (piemēram, mākslā, sportā); gūt pirmos panākumus (kādā nozarē)
- iesluvēt kļūt pazīstamam, zināmam, slavenam
- pieplakt kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni
- iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piemēram, ar darbu)
- aizskanēt kļūt plaši pazīstamam, zināmam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.)
- iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu)
- jukt kļūt psihiski slimam
- jukt prātā kļūt psihiski slimam
- pajukt kļūt psihiski slimam, parasti vieglā formā
- slābēt kļūt slābam
- atslābt kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem)
- slābt kļūt slābanam, slābam
- slāņoties kļūt slāņainam (1)
- slāņoties kļūt slāņainam (2)
- kārtoties kļūt slāņainam, sadalīties pa slāņiem
- apslapt kļūt slapjam
- slapt kļūt slapjam
- slapināties kļūt slapjam (1)
- slemerēt kļūt slapjam bradājot
- mirkt kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku)
- noliedināties kļūt slapjam lietū
- mērcēties kļūt slapjam lietū; liedēties
- apspogāt kļūt slapjam no šķidruma, kas spiežas no ārpuses
- mirkt kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem)
- noķinkt kļūt slapjam un nosalušam
- apžulkt kļūt slapjam un smagam
- mērcēties kļūt slapjam, gremdējoties, tiekot gremdētam, piemēram, ūdenī
- ņurgt kļūt slapjam, izmirkt (ūdenī), uzbriest, kļūt dubļainam vai putrveidīgam
Citās vārdnīcās nav šķirkļa sl..