dzīsliņa
dzīsliņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzīsliņa | dzīsliņas |
| Ģen. | dzīsliņas | dzīsliņu |
| Dat. | dzīsliņai | dzīsliņām |
| Akuz. | dzīsliņu | dzīsliņas |
| Lok. | dzīsliņā | dzīsliņās |
1.Dem. → dzīsla.
2.apvidvārds Dzīsliņu lapeņas – ceļteka ("Plantago").
Avoti: Aug2
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Savukārt zilā normalizē taukainu ādu, kā arī ierobežo sarkanās dzīsliņas.
- Viņa atvilka jaciņas piedurkni un apskatīja kreisās rokas zilās dzīsliņas.
- un, pudeli pārgriežot, vilksim cauri tā, ka iznāks tieva dzīsliņa.
- Mans grūtais miegs pārtrūkst pret rītu kā dzīsliņa pierē.
- Vēsajā gaisā stikls liekas aizsarmojis, sīkām ledus dzīsliņām caurvīts.