buciņa
Lietojuma biežums :
buciņa apvidvārds
Dem. → buka 1(5); krēsls bez atzveltnes.
Avoti: LivP
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izprast, ka radziņu augšana līdz ar buciņu ir gluži normāla, dabīga parādība, šoreiz palīdz psihoterapeite, psiholoģe Ineta Ozoliņa-Pese.
- Liepājas puikas, kas pavasara brīvdienas pavada lauku mājās, kļūst par detektīviem, meklējot pieradināto stirnu buciņu, kas pazudis ugunsgrēka laikā, taču šie meklējumi noved viņus pie citiem atklājumiem - pie noslēpumaina purva salas bunkura un sarežģītiem vēstures notikumiem.
- Arī mēs redzējām stirnu buciņu mierīgi stāvam meža malā kā dzīvā dabas gleznā.
- Divās pasakās, kur sižeta shēmā ietilpst funkcija „ Brīnumainā līdzekļa iegūšana“ ( vienā variantā septiņjūdžu vīzes, otrā — buciņa ‘muciņa’), sastopamas verba skriet formas: aizskrēja laimi meklēt ( Š IV: 98), pajem .. veizis i
- Ja ne, papriecinājiet, jo mīļi uzskatiet, iz pakaļējām rindām pa buciņai izmetiet, un viņš ar būs labs.