buciņš
buciņš apvidvārds
1.Dem. → buks.
1.1.Stirnu āzis, briedis.
Stabili vārdu savienojumiBuciņu josta.
- Buciņu josta kolokācija — senāk no brieža ādas šūdināta josta ar misiņa sprādzi, kas bij rotāta buciņu tēliem reljefā
2.joma: jūrniecība Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
Avoti: LE, JūVM
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un uztraukums vēl tikai augs – tas buciņš un tie radziņi.
- Gaidījis cūku, bet ieraudzījis, ka nāk buciņš ar skaistiem ragiem.
- Atstāts ozoliņš, kā redzam, kur buciņam radziņus parīvēt.
- Ir arī buciņi un bebrīši, gulbji ar bērniņiem, daudz pīļu.
- Neizturēja stirnu buciņš ziemu, tā sacīt.