Heirons
Heirons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; īpašvārds, personvārds; joma: mitoloģijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | Heirons | Heironi |
| Ģen. | Heirona | Heironu |
| Dat. | Heironam | Heironiem |
| Akuz. | Heironu | Heironus |
| Lok. | Heironā | Heironos |
Grieķu mitoloģijā – kentaurs, kurš atšķirībā no ciltsbrāļiem bija slavens ar savu gudrību, izpalīdzību un jauko dabu.
Avoti: PmV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ahilleju uzaudzināja un skoloja viedais kentaurs Heirons.
- 6 Kentaurs Heirons audzinājis leģendāro Ahilleju.
- Heirona piedzimšana.
- Platons stāsta, ka Dāmonam kāds jautājis: Pasaki man vispirms ( es pāitraukšu tevi ) , Vai tiesa, ka Heirons tu esot, ja Periklu audzināji?
- Šo patiesību valdniekiem apslēptā veidā ir mācījuši senie rakstnieki, kas aprakstījuši, kā Ahillejs un daudzi citi senie valdnieki nodoti audzināšanā Kentauram Heironam, lai apgūtu viņa mācību: tas, ka tiem bijis par audzinātāju pus-cilvēks, puszvērs, nozīmē, ka valdniekam jāprot izmantot kā viena, tā otra raksturu, un tie viens bez otra nevar pastāvēt.