šekums
Lietojuma biežums :
šekums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Iegurņa josla; arī augšējā (kājas) daļa.
2. Žuburs, stakle.
3. Kājstarpa.
4.Kušķis (spalvu, matu).
5.Vieta, kur divi ceļi saplūst asā leņķī.
Avoti: EH, LLVV, KV, ViV
Korpusa piemēri