šeku
šeku apstākļa vārds; sarunvaloda
Lietojuma biežums :
2.Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa, šeku, ir tur muižā pavāriene.
- – Es, šeku, pārdzinu govis uz otru ganību, un vecajam Bendžaminam dikti patīk reizēm pieklupt kādai pie pakaļkājām, kamēr dzenu.
- Cik necik valdījušās, kamēr vēl šeku vītolā stārķis perējis un devis mācību; tagad, ja no kāda vēl bīstoties, tad laikam tikai no melioratoriem, viņa piebilda un pacēla acis uz augšu, uz vēju izplucināto lielo ligzdu, kas bija rudenīgi tukša.
- Nemaz nevari ne apsēsties, kad jau – šeku, reku!
- Mums ir, šeku, riņķis.