iemirkt
iemirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemirkstu | iemirkstam | iemirku | iemirkām | iemirkšu | iemirksim |
| 2. pers. | iemirksti | iemirkstat | iemirki | iemirkāt | iemirksi | iemirksiet, iemirksit |
| 3. pers. | iemirkst | iemirka | iemirks | |||
Pavēles izteiksme: iemirksti (vsk. 2. pers.), iemirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemirkstot (tag.), iemirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemirktu
Vajadzības izteiksme: jāiemirkst
1.Iegrimt (šķidrumā) un saslapt.
2.Stipri izmirkt.
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Virs galvas karājās melns, virmojošs mākonis, zem kājām žļurkstēja tikpat melnas lāmas, plati atvērušas rīkles, kurās iemirka sniegs.
- Starp spoguļgludo ledusupi un pelēkajām cīruļu debesīm, starp tiltiem, vilcieniem un košo laiviņu, kas iemirkusi viļņos līdz lūpai, starp diviem drūmiem vīriem, kuri piekļūst atvaram, zīmēdami ūdenī ar airiem garas, lauztas līnijas.
- Otra aste iemirka alus krūzē un visur atstāja aiz sevis garas, sārtas svītras.
- Gardais brokastu muslis, kas noturēts iemirkt uz nakti un pasniegts ar augļiem un ogām.