iemīņāt
iemīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | iemīņāju | iemīņājam | iemīņāju | iemīņājām | iemīņāšu | iemīņāsim |
2. pers. | iemīņā | iemīņājat | iemīņāji | iemīņājāt | iemīņāsi | iemīņāsiet, iemīņāsit |
3. pers. | iemīņā | iemīņāja | iemīņās |
Pavēles izteiksme: iemīņā (vsk. 2. pers.), iemīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemīņājot (tag.), iemīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemīņātu
Vajadzības izteiksme: jāiemīņā
1.Iemīdīt1.
2.Iemīdīt2.
Avoti: LLVV