ieminēties
ieminēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ieminos | ieminamies | ieminējos | ieminējāmies | ieminēšos | ieminēsimies |
2. pers. | ieminies | ieminaties | ieminējies | ieminējāties | ieminēsies | ieminēsieties, ieminēsities |
3. pers. | ieminas | ieminējās | ieminēsies |
Pavēles izteiksme: ieminies (vsk. 2. pers.), ieminieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieminoties (tag.), ieminēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieminētos
Vajadzības izteiksme: jāieminas
1.Ieteikties, pateikt (izpaužot kādu spriedumu, piezīmi u. tml.); arī iejautāties.
1.1.intransitīvs Pieminēt, atgādināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atliek tikai ieminēties par Gruziju, kā acis iemirdzas vēl spožāk.
- Un pēc laika Dainis atkal un atkal ieminējās par šo projektu...
- Es ceru, es patiešām tā ceru,” viņa ieminējās.
- Anna jau tad ieminējās, ka Rinaldo parādījusies jauna draudzene."
- Šaubos, ka vīrietis vēl pēc tam ieminētos par seksu trijatā.