iemīlināt
iemīlināt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iemīlinu | iemīlinām | iemīlināju | iemīlinājām | iemīlināšu | iemīlināsim |
| 2. pers. | iemīlini | iemīlināt | iemīlināji | iemīlinājāt | iemīlināsi | iemīlināsiet, iemīlināsit |
| 3. pers. | iemīlina | iemīlināja | iemīlinās | |||
Pavēles izteiksme: iemīlini (vsk. 2. pers.), iemīliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iemīlinot (tag.), iemīlināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iemīlinātu
Vajadzības izteiksme: jāiemīlina
Panākt, ka iemīlas (kādā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- lai iemīlinātu un iekārdinātu mantiņās, kas man bija rokā.
- Tagad esmu kļuvusi kā medniece, kura izraugās upuri, iemīlina sevī un tad pamet.
- Nezinu ar ko esat iemīlinājuši Jēkabpils publiku.
- iemīlināja sevī. “
- Ļermontova „ Mūsu laiku varonī” ir aprakstīti visi tie psiholoģiskie paņēmieni, kā vīrietim iemīlināt sevī sievieti.