pravietot
pravietot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pravietoju | pravietojam | pravietoju | pravietojām | pravietošu | pravietosim |
| 2. pers. | pravieto | pravietojat | pravietoji | pravietojāt | pravietosi | pravietosiet, pravietosit |
| 3. pers. | pravieto | pravietoja | pravietos | |||
Pavēles izteiksme: pravieto (vsk. 2. pers.), pravietojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pravietojot (tag.), pravietošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pravietotu
Vajadzības izteiksme: jāpravieto
1.Paredzēt nākotni un svinīgi, pārliecinoši paziņot paredzējumus; arī pareģot.
2.jomas: mitoloģija, reliģija Iztulkot un sludināt dieva gribu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viss, kas notika ar Jēzu, pravietots jau Vecajā derībā.
- Saskaņā ar to Jēzus ir Mesija, kā pravietots Vecajā Derībā.
- Tur tikai vajadzētu visu savest kārtībā, – lepnulis pravietoja.
- Arī tas bija pravietots, ka Jēzus nevarēs savu krustu aiznest līdz galam.
- Vecajā derībā viss, kas Jēzus dzīvē bija noticis, jau bija pravietots.