Paplašinātā meklēšana
Meklējam laiku.
Atrasts vārdos (33):
- laiku:1
- laikus:1
- aplaiku:1
- ielaiku:1
- nelaiku:1
- šolaiku:1
- tolaiku:1
- laikumis:1
- aizlaiku:1
- mūslaiku:1
- pielaiku:1
- senlaiku:1
- veclaiku:1
- viņlaiku:1
- ielaikus:1
- nelaikus:1
- palaikus:1
- plaikums:1
- slaikule:2
- slaikule:1
- slaikums:1
- jaunlaiku:1
- aizlaikus:1
- savlaikus:1
- senlaikus:1
- šīslaikus:1
- šoslaikus:1
- veclaikus:1
- agrāklaiku:1
- vienlaikus:1
- priekšlaiku:1
- vecveclaiku:1
- priekšlaikus:1
Atrasts vārdu savienojumos (27):
- ar laiku
- iegūt laiku
- kavēt laiku
- laiku no laika
- laiku pa laikam
- nav laiku kur likt
- nevilkt laiku garumā
- nobumbulēt laiku
- noēst laiku
- nosist (arī notriekt) laiku
- pagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ
- paīsināt laiku
- pašu laiku
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts
- savu laiku
- savu mūžu (arī savu laiku) nokalpojis
- seno laiku otrais posms
- seno laiku pirmais posms
- sist laiku
- stiept (arī vilkt) laiku garumā
- tamborēt laiku
- uz laiku
- uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem
- uzņemt laiku
- vienu laiku
- visos (arī laiku) laikos
- visu laiku
Atrasts skaidrojumos (5983):
- tūmelēties (darbā) atlikt lietas uz vēlāku laiku, būt slinkam
- trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt
- pievairot (Kādu laiku) ļaut vairoties, pavairoties
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- brāļdiena 10. jūlijs, t.s. Septiņu brāļu diena, pēc kuras pareģo laiku.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā
- pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
- laicīgi agrāk nekā nepieciešams, laikus
- bez agrāk par (noteiktu laiku)
- humorālpatoloģija Agrāko laiku mācība, ka visu slimību sākums meklējams cilvēka ķermeņa sulās un to nelabajās īpašībās
- sēdības Agrāku laiku kāzu paraža, kas notika starplaikā starp laulībām baznīcā un kāzām līgavas mājās, kādā mājā netālu no baznīcas uzaicināja visus tos, kas bijuši klāt laulībās un kas nebija uzlūgti uz pašām kāzām: ciema ļaudis, kaimiņus, vienkārši ziņkārīgos
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem
- ģuldis Agrāku laiku nauda (guldenis), kas atbilda 30 kapeikām
- akmeņu ziedošana agrāku laiku ritualizēta darbība, saskaņā ar kuru, lai kāds lielāks nodoms izdotos, bija īpašā svētvietā jānoliek savs akmens
- zeseris Agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
- petaks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- petuks Agrāku laiku sīka naudas vienība, kas dažādos laikos atbilda 3 grašiem, 5 kapeikām vai pusotrai kapeikai
- jēriņi Agrāku laiku vienkārša guļvieta - rāmis uz četrām kājām
- kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
- sindikāts aģentūra, kas piegādā informāciju vairākiem periodiskajiem izdevumiem vienlaikus
- paairēt Airējot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); airēt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- paairēt Airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); airēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- ieslīdēt aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu
- aizlaika Aizlaiku, savlaicīgi
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
- nebrīvs Aizņemts darbā; visu laiku nodarbināts
- aizņemšnās Aizņemtu līdzekļu piesaiste uz noteiktu laiku bankas vai komerckredīta veidā, izlaižot vērtspapīrus u. tml.
- antihormoni Aizsargvielas, ko organisms izstrādā, ja tajā ilgu laiku ievada hormonālus olbaltumvielu preparātus
- paturēt Aizturēt (cilvēku) uz kādu laiku (kur, kādos apstākļos)
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku)
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, cenšanās saglabāt vai atjaunot veco, savu laiku nodzīvojušo kārtību
- vulkanizācijas aktivators aktivators, kas saīsina gumijas maisījumu vulkanizācijas laiku un uzlabo gumijas īpašības
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- blakusamats Amats, ko publiskas iestādes darbinieks ieņem blakus savam pamata amatam, kas pieļaujams kā izņēmums ar augstāka priekšnieka atļauju uz laiku
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
- termogrāfija analīzes metode, ar ko pēta vielu vai to sistēmu fāžu pārvērtību siltuma efektus, vielas pakāpeniski sildot vai dzesējot un vienlaikus reģistrējot temperatūru
- mērs anglosakšu vai prezidentālajā sistēmā - vadītājs, kurš realizē galvenokārt pārstāvniecības funkcijas, bet valsts administrācija galva ir cita persona, kuru municipalitāte vienkārši pieņem darbā uz zināmu laiku kā speciālistu
- runas koris ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
- Elisijs Antīkajā mitoloģijā - vieta (pasaules galējos rietumos, pazemes valstībā vai "svētlaimīgo salās"), kur pēc nāves mūžīgā svētlaimē laiku vada dievu izredzētie
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- sadalītājs aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros)
- fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
- elektroihnogrāfs aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā
- saistīšanās laiku noteikšanas aparāts aparāts neorganisko saistvielu saistīšanās laiku (sākuma un beigu) noteikšanai pēc aparāta adatas iegrimšanas dziļuma normālkonsistences cementa javā
- derivatogrāfs aparāts termiskai analīzei, kurā ar noteiktu ātrumu var mainīt temperatūru un vienlaikus reģistrēt analizējamās vielas temperatūras un masas izmaiņas un izmaiņu ātrumu
- binoftalmoskops Aparāts, ar ko vienlaikus apskata abu acu ābolu dibenu
- adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni
- selektors aparāts, ierīce, ko lieto telefona sakaros, telesignalizācijai, automatizētu procesu regulēšanai no attāluma un ar kā palīdzību vadības centru var vienlaikus savienot ar vairākiem objektiem
- tellurijs Aparāts, kas uzskatāmi parāda zemes griešanos ap sauli un parādības, kuras no tam ceļas: gada laikus, dienu un nakšu garumu utt.
- pansfigmogrāfs Aparāts, kas vienlaikus reģistrē sirds kontrakcijas, pulsa vilni un krūškurvja kustības
- laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1)
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku)
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam
- uzsvēpināt Apkvēpināt, dezinficēt kūpinot degošu paegli kādu laiku
- noģaugties apķerties ap kaklu un kādu laiku samīļot
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku)
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku)
- noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
- izčubināties Aptaustīties, iztaustīt, nelietderīgi pavadīt laiku
- prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties
- sist ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni
- nosist ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- nomaracīt ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties
- gadu gaitā ar laiku
- iemilzt ar laiku iegrimt
- dadzīvāties ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt)
- diena ar laiku, pēc gadiem, kādreiz
- ilgoņa ar laiku, pēc kāda laika
- aizgūtnēm ar pārtraukumiem; laiku pa laikam
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē)
- izdabūt ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet, atstāj (pavisam vai uz ilgāku laiku)
- nēsāt ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju
- zvanīt ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni
- apsist ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist
- pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
- kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
- vāla ar vālu - strauji, vienlaikus lielā daudzumā
- pari passu ar vienādu ātrumu; vienlaikus un vienādi
- nozvanīt ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- neogotisms Arhitektūras un mākslas virziens 19. gs., mēģināja atdzīvināt v-laiku gotiskās formas
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- aizvietotājārsts Ārsts, kurš uz laiku aizvieto pastāvīgi šajā amatā vai vietā strādājošo ārstu
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt
- zalvjuguns Artilērijas uguns, kad vairāki lielgabali, kas norīkoti šaušanai, vienlaikus pēc komandas (signāla) izšauj
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
- imigrācija ārvalstnieku vai apatrīdu ieceļošana un apmešanās valstī uz laiku vai uz pastāvīgu dzīvi
- sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
- parapēgma Astronomijā laiku tabulas, kad saule lec un noriet, gadskārtas utt.
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri)
- izlonēt Atalgot (kādu laiku, regulāri)
- līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu
- pārlaist vētru atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- pārlaist beiju atbilstoši labai jūras praksei laikus sagatavoties vētrai, izvēlēties atbilstošas buras un pareizu kursu
- jaunmodes Atbilstošs pašreizējai modei; arī jaunlaiku
- atvaļinājums atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku)
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku)
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku
- aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
- grauzīt atkārtoti vai ilgāku laiku grauzt; negribīgi grauzt
- bļaustīties Atkārtoti, ilgāku laiku (ar pārtraukumiem) kliegt; klaigāt
- rezervēt Atlicināt (laiku, laikposmu)
- atrast Atlicināt, veltīt (laiku)
- deports Atlīdzība vērtspapīru īpašniekam par to nodošanu uz laiku kādas personas rīcībā, kurai ir tiesības saņemt kursa starpību no darījuma ar trešo personu
- attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos)
- atturpināt Atlikt (uz vēlāku laiku)
- pasebināt Atlikt (uz vēlāku laiku)
- atlaicīt Atlikt uz vēlāku laiku
- atvaļināt Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu
- ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā
- arestēt Atņemt (uz neilgu laiku) personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju)
- aizturēt Atņemt brīvību uz neilgu laiku (aizdomās turētai personai) līdz apcietināšanas sankcijai vai atbrīvošanai
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku)
- atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku)
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem)
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli)
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku)
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
- uzturēšanās atrašanās noteiktā vietā, arī vidē neilgu, arī noteiktu laiku
- uzturēšanās atrašanās, dzīvošana (kur) uz laiku
- sēdēšana Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi
- lidot ātri iet, ritēt (par laiku, laikposmu)
- aizaulekšot ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet
- aizsteigties ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet
- aizskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties
- aiztraukt ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties; aizskriet
- paskriet ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu)
- aizlidot ātri paiet, aizritēt (par laiku)
- traukt ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu)
- traukties ātri ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu)
- pažvidzināt Ātri, neilgu laiku, darīt (ko)
- nokunkāt ātri, pusskrienot iet vai kādu laiku šādi staigāt
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Murānu pilskalns atrodas Krāslavas novada Izvaltas pagasta Mazo Murānu ciemā, 8-10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~30 x 40 m, datējums nav zināms
- Lauteres pilskalns atrodas Madonas novada Aronas pagastā, tas ir kukuļveidīgs, \~20 m augsts, savrups paugurs ar stāvām nogāzēm bez mākslīgu pārveidojumu pazīmēm, plakumā (20 x 30 m) konstatēts līdz 1 m biezs, intensīvs kultūrslānis, atradumi datējami ar laiku pirms 13. gs.
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), iespiest (to) uz iekšu, radīt (tajā) padziļinājumu, bedri (par priekšmetiem)
- iegulēt Atrodoties ilgāku laiku (uz kā), radīt (tajā padziļinājumu, bedri) - par priekšmetiem
- iesēsties Atrodoties ilgāku laiku kādā vietā, kļūt grūti izkustināmam; mazliet iegrimt
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem
- dirsu atsist atsacīties no kaut kā uz īsāku vai garāku laiku
- rekvizēt Atsavināt īpašumu valsts labā (piespiedu kārtā pret atlīdzību vai uz laiku bez atlīdzības), piemēram, kara laikā bruņoto spēku vajadzībām
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi
- ārzemju pase atsevišķās valstīs pase, ko uz noteiktu laiku izdod savas zemes pilsoņiem, kas brauc uz citām zemēm
- eidētisms Atsevišķiem indivīdiem piemītoša psiholoģiska spēja saglabāt dzīvu, skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas; spēcīgāk izpaužas bērniem
- pastiprināšana Atsevišķu militārpersonu vai vienību piekomandēšana uz laiku kādai struktūrvienībai, lai panāktu kaujasspēju paaugstināšanu, papildinot to ar personālsastāvu un bruņojumu
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku)
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem)
- datēt Attiecināt (ko) uz kādu laiku, laika posmu, noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) laiku
- atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku
- akadēmiskais atvaļinājums atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- būvaugļi Augļi pa kādas mantas ražošanas, celšanas vai izgatavošanas laiku, kas ir attiecīgās mantas izmaksu sastāvdaļa
- augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- etiolmans Augstāko augu slimība, kas parādās, ja augam ilgāku laiku pavisam trūkst gaismas vai arī tās visai maz
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- kurgāns Augsts uzbērums uz tatāru un slāvu senlaiku kapa (no 4. gt. p. m. ē. līdz 14.-15. gs. m. ē.)
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju
- dārzbēglis augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
- jonis Aumaļām; vienlaikus lielā daudzumā
- litavra Austrumu tautu senlaiku mūzikas instruments
- opcija autortiesībās - iepriekšējais nosacījums līgumam par vienas valsts autoru darbu izdošanu citā valstī, kas paredz laiku darba izpētei un lēmuma pieņemšanai par publicēšanu
- helebarde Āva - seno laiku ierocis, kara cirvis garā kātā
- grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize
- grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža
- pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs
- automizofobija Bailes no piesārņojuma, kas liek slimniekam visu laiku mazgāties, mazgāt rokas
- gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
- balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā
- baltenis Balti noēvelēts koks, ar kuru, laiku kavēdami, spēlējušies, pavasarī pirmo reizi jājot pieguļā
- jūraszīle Baltijas sprogkājvēzis - žokļkājvēžu apakšklases sprogkājvēžu kārtas suga ("Balanus improvisus"), kāpuri kādu laiku mīt planktonā, tad piestiprinās pie substrāta un veido sešdaļīgu kaļķa čaulu (1-2 cm), kurā pavada visu mūžu
- fibroezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas tieša apskate ar aparātu, ar ko vienlaikus var paņemt audus izmeklēšanai
- pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); bēgt nelielu attālumu, neilgu laiku
- čarvāns Bērnelis, tāds, kas visu laiku "karājas astē"
- zīžla bērns, kurš visu laiku kaut ko zīž
- bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru
- žurnēties bez panākumiem (ilgāku laiku) griezt, zāģēt, cirst
- nogreznēt bez panākumiem kādu laiku sēdēt
- nodiedelēt bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties
- nodiedēt bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties
- klimst Bezdarbīgi vadīt laiku
- ilgstošs bezdarbnieks bezdarbnieks, kas bez darba ir ilgu laiku
- nomulīt Bezjēdzīgi notērēt (laiku)
- noļurbot Bezjēdzīgi pavadīt laiku
- sist trapaku bezmērķīgi klaiņot; pavadīt laiku bezdarbībā
- noplencēt Bezmērķīgi notērēt laiku
- noflederēt Bezmērķīgi pavadīt laiku
- notrembakavāt Bezmērķīgi pavadīt laiku
- šatāties Bezmērķīgi pavadīt laiku, arī klaiņot
- nonīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, bez miega, garlaikojoties
- nīkšēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, garlaikojoties
- stenderēt Bezmērķīgi pavadīt laiku, vazāties
- pļudurēt Bezmērķīgi pavadīt laiku; kavēt laiku bezdarbībā
- nomudīties Bezmērķīgi pavadīt laiku; noklaiņot
- notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku)
- nosist (arī notriekt) laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku
- sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
- bikini dizains bikini zonas matiņu formas veidošana, krāsošana un rotāšana; šis process notiek ar vaska palīdzību, ja ir nepieciešama noturīga forma, bet, ja vēlas panākt efektu uz neilgu laiku, -- ar īpašu krēmu
- bimolekulārs Bimolekulāras reakcijas - ķīmiskas reakcijas, kur elementāraktā vienlaikus saduras un reaģē 2 daļiņas (molekulas, joni, brīvie radikāļi)
- fenoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības dzīvajā dabā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi
- pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību
- vinčbloks Bloks, kas vienlaikus darbojas arī kā vinča - vienā virzienā skritulis (šķīvis) griežas, otrā - ne
- pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli, iejūgtu dzīvnieku) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali
- cilvēkdrošība brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma; ir divi pamataspekti: 1) neciest hroniskus draudus, piemēram, no pastāvīga bada, slimībām un apspiestības; 2) aizsargātība pret pēkšņām un negatīvām pārmaiņām ikdienā, darbavietā, mājās vai apkaimē; tiek skaidrota arī kā cilvēka prasme un vienlaikus gatavība risināt ikdienas problēmas, kas izraisa bažas
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs
- minnesdziesma Bruņniecības ziedu laiku neepiskā dzeja; šaurākā nozīmē šā laikmeta mīlas dzeja
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- paburāt Burājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml); burāt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavadīt būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā)
- palikt būt (vēl) kāda rīcībā (par laiku līdz kādam tā momentam)
- plūst būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
- tecēt būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6)
- izturēt būt derīgam, lietojamam (kādu laiku)
- vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
- aizkaist būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes
- izslāpt būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- izsalkt būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu (par cilvēku)
- vērot būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu
- atlikt būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku)
- turēties būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām
- turēties būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu)
- novecēt būt kādu laiku neapstrādātam (par lauku)
- turēties būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī
- nogrozīties būt kustībā, ilgāku laiku uzturoties (kur vai kā tuvumā)
- aizdairīties būt kūtram līdz kādam laikam, pavadīt laiku bezdarbībā
- turēties būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
- izmocīt būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus
- nomocīt būt par cēloni tam, ka (kāds), ilgāku laiku fiziski ciešot, zaudē spēkus, novājē u. tml. (par slimību, traumu, insektiem u. tml.)
- pavirpināt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpinās; pavirpuļot (2)
- pavirpuļot būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virpuļo
- pamētāt būt par cēloni tam, ka (kas) neilgu laiku, mazliet virzās uz augšu un leju, arī sāņus (piemēram, par transportlīdzekļiem, viļņiem)
- ierakstīt būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku
- samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
- atņemt būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.)
- apdzīt būt par cēloni, ka priekšlaikus kļūst gatavs
- nostundēt būt punktuālam, saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
- dvesmot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1)
- dvašot būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3)
- vilcināties būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku
- zust būt tādam, kas pakāpeniski beidz pastāvēt (par parādībām dabā), arī paiet (par laikposmu, laiku)
- pārsniegt būt tādam, kas pastāv, tiek izmantots ilgāk par paredzēto (laiku, laikposmu)
- zaigot būt tādam, kurā ir spilgti, spoži, daudzkrāsaini priekšmeti, parādības, arī būt tādam, kad ir spilgta, spoža mainīga stipruma gaisma (par gadalaiku, diennakts posmu)
- uzciemoties būt viesim uz nenoteiktu laiku
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku
- pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā)
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm
- nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem)
- turēties Būt, pastāvēt kādu laiku
- pailgt Būt, šķist ilgam (par laiku, laikposmu)
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
- grāmatas iesējums ciets, izturīgs grāmatas pārvalks, kas nodrošina tās saglabāšanu, vienlaikus būdams arī mākslinieciskā noformējuma elements
- darbspējas cilvēka spēja ilgu laiku saglabāt pietiekamu darba produktivitāti (ražīgumu)
- binokulārā redze cilvēka un dzīvnieku spēja aplūkojamo objektu vienlaikus uztvert ar abām acīm
- mežabrāļi Cilvēki, kas ilgāku laiku spiesti uzturēties mežos, slēpjoties no represijām, iesaukšanas naidīgas varas karaspēkā un piedaloties pretošanās un partizānu kustībā vai kādās citās no varas viedokļa noziedzīgās darbībās
- kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses
- līdzbiedrs cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos
- mīļš cilvēks, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības
- eidētiķis cilvēks, kam piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
- nornieks cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās
- viesis cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur)
- dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā
- līdzbraucējs cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu)
- pazudusī avs cilvēks, kas ilgāku laiku bijis projām
- šļunduris cilvēks, kas mēdz klaiņot apkārt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaidonis
- ļenderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā
- planderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- ploderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- loderis cilvēks, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt; slaists
- apdzīvotājs cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.)
- nolaifers cilvēks, kas visu laiku sēž pie datora
- blazdars cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- blazders cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
- dublieris cilvēks, kurš vienlaikus dara to pašu, ko dara kāds cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam)
- sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā
- izlaidums Cilvēku grupa, kas vienlaikus beidz mācību iestādi, kursus u. tml.
- viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
- viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
- tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
- medību saimniecība dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi
- bišu kalpiņš daikts, uz kā pie stropa uz īsu laiku saliek bišu šūnas
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai
- preservi daļēji (bez sterilizācijas) konservēti pārtikas produkti ar ierobežotu uzglabāšanas laiku
- nepilns darba laiks darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku un par kuru darba devējs un darbinieks vienojas darba līgumā
- publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
- zemes atpakaļatdošana darbība ar tiesiskām sekām, kas izpaužas zemes īpašuma atjaunošanā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem sakarā ar zemes reformu Latvijā, kā arī uz laiku izmantotās zemes atdošanā zemes īpašniekam vai zemes nomniekam
- relatīvais laiks darbības vārda laika formas nozīme attiecībā pret citas darbības laiku, piemēram, palīgteikumā, kur atskaites punkts ir virsteikuma darbības laiks
- palīgdarbības vārds darbības vārds, kas kopā ar citu darbības vārda formu norāda darbības laiku, kārtu; palīgverbs
- vienošanās par konkurences ierobežojumu darbinieka un darba devēja rakstveida vienošanās par konkurences ierobežojuma (darbinieka profesionālās darbības ierobežojuma) veidu, apmēru, vietu, laiku un darbiniekam izmaksājamās atlīdzības apmēru pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte
- pagaiddarbinieks Darbinieks, kurš ir pieņemts uz noteiktu laiku, lai aizvietotu kādu darbinieku tā prombūtnes laikā
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē)
- pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām)
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur)
- mujaklis Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
- mujākls Darbs, gar kuru pūlas, velti laiku tērēdams; nepareizi uzsākts, sabojāts darbs
- uzkums darbs darbs, kuru darot visu laiku jābūt salīkušam
- prokrastinācija darbu vai veicamo uzdevumu atlikšana uz vēlāku laiku
- darboties darīt kādu darbu (ilgāku laiku), būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
- darīties darīt ko ilgāku laiku; darboties (ar ko)
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā
- direktorija saraksts datņu apvienots saraksts, kas var ietvert arī datņu lielumus, atribūtus, datņu izveidošanas un pēdējo izmaiņu datumu un laiku, kā arī, ja nepieciešams datņu piederību
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
- uzdevums datoram izpildāmā darba pamatvienība; multiprogrammu vai multiapstrādes vidē ar uzdevumu saprot datora programmu, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursu izdalīšanu - atmiņu, ievad-izvadierīces, procesora laiku
- maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts
- platjoslas tīklošana datu pārraide datoru tīklos, izmantojot frekvenčdales multipleksēšanu; lietojot platjoslas tīklošanu, pa vienu sakaru līniju vienlaikus var pārraidīt vairākus signālus, piešķirot katram no tiem atsevišķu frekvenču joslu (kanālu)
- ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
- samācīties daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko)
- samurmināt daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt
- sacelties Daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu); daudz, arī ilgāku laiku celt (ko smagu) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sacirsties Daudz, arī ilgāku laiku cirst; daudz, arī ilgāku laiku cirst tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- dzerties Daudz, ilgāku laiku dzert (alkoholiskus dzērienus); žūpot
- pārsvīst Daudz, ilgāku laiku svīstot, pārgurt; pārlieku sasvīst
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē
- efemeroīdi Daudzgadīgi augi ar ļoti īsu veģetācijas laiku; lielāko gada daļu tie paliek bumbuļu, sīpolu vai sakneņu veidā
- cirkulārie radikosakari daudzu adresātu sakari, kad radiocentrs raida identisku radiogrammu vienlaikus vairākiem adresātiem (piemēram, kuģiem) un saņem no adresātiem apstiprinājumu
- žmargot Dauzīt ar pātagu (ilgāku laiku bez pārtraukuma)
- jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
- sloboda Dažādu apdzīvoto vietu nosaukums Krievijā 11.-17. gs., kuru iedzīvotāji uz laiku bija atbrīvoti no valsts nodokļiem
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
- bebelēties Dažādu šķēršļu, kavēkļu u. tml. dēļ bezmērķīgi pavadīt laiku; nīkt; niekoties; tūļāties; slaistīties
- ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
- dihroisms dažu kristālu, piem., turmalīna, īpašība absorbēt noteikta virziena (polarizācijas) gaismas viļņa svārstības, vienlaikus ļaujot izplatīties perpendikulārām svārstībām; kristālus, kam piemīt dihroisms, izmanto gaismas polarizatoru veidošanā
- birotācija dažu vielu īpašība ūdens šķīdumos ar laiku mainīt polarizēta stara griešanas spēju
- landgrāfs dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls
- liduzpilde Degvielas uzpildīšana lidojumā no citas speciāli aprīkotas uzpildītājlidmašīnas, lai palielinātu lidojuma tālumu vai lidojuma laiku
- hītot Dejot un jautri pavadīt laiku
- Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību
- diēte Deputāta dienas maksa par parlamenta sēžu laiku
- nodežūrēt dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt
- diplomelitūrija Diabētiska un nediabētiska glikozūrija vienlaikus vai pārmaiņus
- diētas Dienas naudas, ko maksā deputātiem, delegātiem un ierēdņiem pa amata darbības laiku komandējumā, sesijā vai vispārīgi ārpus pastāvīgās darba un dzīves vietas
- laika dienests dienests, kas nosaka pareizu laiku un gādā par attiecīgās informācijas izplatīšanu
- Jūdeja Dienvidpalestīna (grieķu-romiešu laiku apzīmējums), dažreiz visa Palestīna
- vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
- vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties
- multipla diskriminācija diskriminācijas veids, kad cilvēks tiek nostādīts nelabvēlīgākā vai neizdevīgākā situācijā pēc vairākām diskriminācijas pazīmēm vienlaikus
- elektronstaru displejs displejs, kurā, izmantojot elektronstaru lampas, attēlo lidojuma maršrutu un aeronavigācijas parametrus (ātrumu, augstumu, kursu u. c.), iespējams vienlaikus attēlot arī meteoradara informāciju
- ceijers uz bumbām divdomīga zobošanās par pulksteņa laiku
- dupleksie sakari divpusīgie elektrosakari starp 2 punktiem; katrā no tiem ziņojumu pārraide un uztveršana var notikt vienlaikus
- parasītisms Divu orgānu kopdzīve uz kādu laiku, pie kam viens pārtiek no otra sulām
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu
- regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku
- uzturēšanās atļauja dokuments, kas ārzemniekam dod tiesības uzturēties Latvijas Republikā noteiktu laiku vai pastāvīgi
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību)
- padrāzt Drāžot neilgu laiku gatavot (priekšmetu)
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- padzīt Dzenot panākt, ka virzās un pabeidz virzīties (no kurienes) projām, atstāj uz laiku (kādu vietu); aizdzīt
- izspriesties Dziļi, vispusīgi (savā starpā) izanalizēt, izspriest; ilgāku laiku, daudz spriest
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā)
- depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā
- meklēšanās indukcija dzimumuzbudinājuma procesa izraisīšana ar hormonāliem preparātiem uz noteiktu laiku
- dzimstības ierobežošana dzimušo skaita samazināšana, lietojot kontraceptīvos līdzekļus, atliekot laulības uz vēlāku laiku utt.
- uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā
- grupveida dzirdne dzirdne, no kuras vienlaikus var dzert vairāki dzīvnieki (ganībās vai grupveida turēšanas novietnēs)
- brīvgaņģis Dzirnavu iekārtas daļa, kas (kādu laiku) darbojas tukšgaitā
- pievajāt dzīties pakaļ, vajāt, izsekot uz ilgu laiku, pietiekami
- bara dzīvnieki dzīvnieki, kas dzīvo baros visu dzīves laiku
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilga laiku, arī ir ieradies no citurienes
- līdzdzīvošana Dzīvošana kopā, vienlaikus (kur)
- modus vivendi dzīvošanas veids - izkārtojums, kas divām pusēm dod iespēju kaut vai uz laiku nodibināt normālas un mierīgas attiecības, ja arī nav iespējams panākt ilgstošu izlīgumu
- mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist
- atvaļoties Dzīvot ilgāku laiku bez darba un pienākumiem
- izadzīvāties Dzīvot kādu laiku
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā)
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot
- pavads ēdamā vezumi, kas kādu laiku pavada īstos, tālāk braucošos vezumus
- refektorijs Ēdamzāle viduslaiku klosterī; remteris
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku)
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); ejot pavirzīties nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1)
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku
- viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem
- koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu)
- kompleksā ekspertīze ekspertīze, kurā vienlaikus tiek pieaicināti vairāki dažādu profesiju speciālisti un kuras rezultātā eksperti katrs savā specialitātē sastāda atsevišķu atzinumu
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu
- atmiņas elektronstaru lampa elektronstaru lampa, kas zināmu laiku saglabā tajā ierakstītus elektriskos signālus
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums
- plakanšūna epidermas ārfējo (virsmas) slāņu šūna, kas nodrošina sekrēciju, aizsardzību un absorbciju, bet ar laiku atdalās; arī visi procesi kas saistīti ar to, piemēram, plakanšūnu vēzis
- Sedna Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - jūras dievība, jūras dzīvnieku saimniece, kuru iztēlojās kā vecu sievieti, kas dzīvo jūras dibenā un izrīko jūras dzīvniekus, laiku pa laikam dodot tos cilvēkiem uzturam
- jūga ēvele ēvele, ar ko vienlaikus strādā 2 cilvēki; jūgēvele
- jūgēvele Ēvele, ar ko vienlaikus strādā divi cilvēki un ko lieto garāku priekšmetu ēvelēšanai
- digerēt Farmācijā - kādu šķidrumā iemērktu priekšmetu uz zināmu laiku atstāt 50-60 grādu temperatūrā, aizsegtā traukā, dažreiz arī vēl apmaisot vai saskalojot, lai izvilktu no priekšmeta zināmā šķidrumā šķīstošas vielas vai arī lai sagatavotu priekšmetu tālākai apstrādāšanai, to izmiekšķējot
- koerģisms Farmakoloģiskais koerģisms - parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus
- dopings farmakoloģiskie u. c. līdzekļi, kas uz laiku uzmundrina cilvēka vai dzīvnieka organismu; arī pārnestā nozīmē
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
- vidējā Saule fiktīvs debess sfēras punkts, kas vienmērīgi pārvietojas pa debess ekvatoru, visu laiku atrazdamies Saules tuvumā
- dzīvā skaņa filmas skaņa, ko ieraksta vienlaikus ar attēlu
- atcelšana Filozofisks jēdziens, kas raksturo kaut kā likvidēšanu un vienlaikus saglabāšanu
- pauzēšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas uz laiku pārtrauc programmas vai komandas izpildi
- ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku
- iesildīšanās Fizisko vingrinājumu kompleksa izpilde īsi pirms treniņa vai sacensībām, lai laikus mobilizētu sportista organismu priekšāstāvošajam darbam
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
- kristālfosforu fosforescence fosforescence, kas rodas, rekombinējot elektroniem ar caurumiem, kuri radīti ierosināšanas laikā un kādu laiku atradušies lokalizētā stāvoklī uz citiem kristāliskā režģa defektiem, kurus sauc par elektronu un caurumu ķērājcentriem
- spraugslēdzis Fotoaparātā iebūvēts slēdža mehānisms, kurā ekspozīcijas laiku regulē ar spraugas platumu gaismnecaurlaidīgā aizslietnī, kas atrodas tieši fotomateriāla priekšā
- slēdzis fotoaparāta mehānisms, kas regulē ievietotā gaismjutīgā materiāla precīzu dozētu ekspozīcijas laiku
- elektromehāniskais fotoaparāts fotoaparāts ar elektronisku slēdzi, kurā bez strāvas avota var realizēt vienu vai vairākus patstāvīgus mehāniskus ekspozīcijas laikus
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm
- panorāmfotogrāfija Fotogrāfija, kas uzņemta vienlaikus ar trim vai vairāk fotokamerām, kas izkārtotas noteiktā leņķī cita no citas, lai iegūtu plašu, vispusīgu ainu, kurā attēli pārklāj cits citu
- momentuzņēmums Fotouzņēmums ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku
- arpans Franču senlaiku zemes platības mērs, dažādos laikos un vietās dažāda lieluma
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi
- chanson de geste franču viduslaiku varoņpoēma
- saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
- gaidīties Gaidīt (vienam uz otru, citam uz citu); nepacietīgi, arī ilgāku laiku gaidīt
- piegaidīt Gaidīt noteiktu laiku; censties (kādu) sagaidīt
- gaismas neelastiskā izkliede gaismas izkliede vielā, kam raksturīga izkliedētās gaismas frekvences izmaiņa; process, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem aktiem – fotona absorbcijas un fotona emisijas ar citu enerģiju vienlaikus ar fonona radīšanu (stoksa izkliede ar mazākas frekvences gaismas kvanta emisiju) vai fonona absorbciju (antistoksa izkliede ar lielākas frekvences gaismas kvanta emisiju); kombinatīvā izkliede; Ramana efekts
- starpceļojums Gājputnu ceļojuma posms, kurā tie uz laiku apmetas kādā vietā, lai atpūstos, barotos
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
- protomediķis Galvenais ārsts (viduslaiku termins)
- pareizā Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus
- pareizē Gandrīz vienā un tai pašā reizē, vienlaikus
- atganīt Ganot atstrādāt (noteiktu laiku)
- špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai
- zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei
- nīkt Garlaikoties, pavadīt bezmērķīgi (ilgāku laiku)
- uzgavēt Gavēt ilgāk par noteikto laiku
- aizsargājošās gāzes gāzes, kas aizkavē produktu sastāvdaļu oksidēšanos un mikroorganismu attīstību, pagarinot produkta uzglabāšanas laiku
- glāstīšana Glaudīšana, paijāšana, kurai, kā ticēja, ir nomierinoša un vienlaikus piesaistoša, arī dziedinoša iedarbība
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā
- kombibokss Govs individuālā stāvvieta, kas vienlaikus ir arī atpūtas un ēdināšanas vieta, aizmugurē papildināta ar fiksējošu ierīci - aizmugures loku
- cietaļa Govs, kas ilgāku laiku nedod pienu
- gramatiskais pleonasms gramatiskās nozīmes izteikšana ar vairākiem līdzekļiem vienlaikus
- uzkrāšanas princips grāmatvedības pamatnostādne: finansu pārskatos ieņēmumi un izdevumi jānorāda ņemot vērā to rašanās laiku, nevis naudas saņemšanas un izdošanas laiku
- bugšprita priekšvadņa gredzens gredzens, ar kuru bugšpritu piestiprina pie korpusa; vienlaikus pie tā stiprina arī fokštagu
- horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki
- Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks
- Args Grieķu mitoloģijā - milzis ar simt acīm, kuras nekad nebija aizmigušas vienlaikus
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks
- Astianakts Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka dēla, varoņa Hektora un Andromedas dēls, kuru ahaji pēc Trojas ieņemšanas nogalināja; pēc vēlākas lokālas mīta versijas viņš izglābies un ar laiku atjaunoja Troju un dibināja daudz jaunu pilsētu Mazāzijā
- Tifons grieķu mitoloģijā - ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām; Zevs uzvar Tifonu, uzveldams tam virsū milzu kalnu - Etnu; laiku pa laikam zem kalna nodrebinādamies, Tifons liek tam izmest uguni, akmeņus un dūmus
- Hione grieķu mitoloģijā - valdnieka Daidaliona meita, kas vienlaikus dzemdēja Autoliku Hermejam un dziedoni Filammonu Apollonam, viņu nogalināja Artemīda, jo viņa lielīdamās apgalvoja, ka esot skaistāka par dievieti
- Tallo Grieķu mitoloģijā - ziedošo augu dieviete, to sargātāja, viena no horām - dievietēm, kuras pārzināja gadalaiku maiņu
- uzkaldinājums Griešanas virsmai un apstrādātajai virsmai pieguļošo materiāla slāņu cietības palielināšanās griešanas procesā, vienlaikus samazinoties plastiskumam
- pārvārgt Grūtos, nepiemērotos apstākļos nodzīvot (kādu laiku)
- izgulšņāt Gulšņāt kāda laiku (kur); gulšņāt pēc kārtas (daudzās vai visās vietās)
- jukagiru valoda ģenealoģiski izolēta valoda, daļa valodnieku to pieskaita pie paleoaziātu valodām, ilgu laiku rakstības nebija, 20. gs. 80. gadu sākumā izstrādāts jukagiru alfabēts
- putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
- krokojuma apgabals ģeosinklināles daļa, kurā krokošanās notikusi vienlaikus
- Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
- Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
- triplēģija Hemiplēģija vienlaikus ar viena locekļa paralīzi pretējā pusē
- Pārvatī hinduisma mitoloģijā - viens no Šivas sievas vārdiem ("kalniete"), kura, līdzīgi Šivam, ir vienlaikus skaista un biedējoša
- prolāns Hormonāla viela, ko izdala grūtnieces placenta; tās konstatēšana urīnā palīdz noteikt agro grūtniecības laiku
- intensīvais hortikulturālisms hortikulturālisms, kas raksturīgs ar līdumu līšanu, kuri tiek izmantoti īsāku vai garāku laiku, pēc tam pārceļot aktivitātes uz citu vietu
- parahronisms Hronoloģiska kļūda, kāda notikuma attiecināšana uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā bijis
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku
- akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija
- sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku)
- patapt iegūt laiku
- noīrēt iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- iemanīties iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā) uz neilgu laiku; iegriezties (2)
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku
- iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku
- greiferis iekārta lokšņu iespiedmašīnās precīzai, izlīdzinātai lokšņu padevei no padeves galda uz padeves vai drukas cilindra satvērējiem, vienlaikus piešķirot tām vienmērīgu paātrinājumu
- ģeneratorstarteris Iekārta, kas vienlaikus veic kā ģeneratora, tā startera funkcijas
- izmantošanas koeficients iekārtas derīgā darba laika attiecība pret pilno funkcionēšanas laiku, kurā neietilpst profilaksei izmantotais laiks
- ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku)
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku
- nogruntēties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā uz ilgāku laiku, pastāvīgu dzīvi)
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku)
- vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
- iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu
- okupēt Ieņemt kādas valsts teritoriju uz laiku ar citas valsts vai citu valstu bruņotajiem spēkiem, neiegūstot suverēnu varu šajā valstī
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai
- plānot Iepriekš sadalīt (laiku) pa posmiem (kā veikšanai); iepriekš noteikt (kā) izpildes laiku
- pērnājais Iepriekšējais, pagājušais (par laiku, laika posmu)
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku)
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur)
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku)
- nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku
- iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku)
- apmeklēšana ierašanās ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un uzturēšanās (tur) kādu laiku
- reotoms ierīce elektriskās strāvas izslēgšanai un ieslēgšanai ķēdē uz īsu laiku
- efuziometrs ierīce gāzes blīvuma noteikšanai, mērījot laiku, kurā pa nelielu atveri izplūst noteikts gāzes daudzums
- kuvēze ierīce priekšlaikus dzimuša bērna novietošanai
- tahistoskops ierīce, ar kuru tiek piedāvāti redzes stimuli ar variējamu ekspozīcijas laiku, viena no galvenajām ierīcēm eksperimentālajā psiholoģijā, ko izmanto redzes uztveres, uzmanības, atmiņas u. c. procesu pētīšanā
- centralizētais durvjveris ierīce, kas atver vai aizver visas transportlīdzekļa durvis vienlaikus
- betona vibromaisītājs ierīce, kas betona masu, tās gatavošanas procesā vienlaikus samaisa un vibrē, uzlabojot tās kvalitāti
- tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
- kontrolierīce ierīce, kas reģistrē starptautiskajos un iekšzemes pārvadājumos iesaistītā autotransportlīdzekļka vadītāja darba un atpūtas laiku, kā arī braukšanas attālumu un ātrumu
- dinastarteris ierīce, kas vienlaikus pilda startera un ģeneratora funkcijas
- tiesību izmantošanas aizliegums ierobežojums, kas personai noteiktu laiku neļauj izmantot noteiktas tiesības, ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida darbību
- rezonansi ierosināti stabilu elementārdaļiņu stāvokļi, kas saglabājas ļoti īsu laiku, aptuveni 10^-23^ sekundes
- jauktā ierosme ierosme, kurā vienlaikus izmanto virknes un paralēlos ierosmes tinumus
- konjugēt Iesaistīties dzimumprocesā, kurā uz laiku savienojas divi indivīdi, apmainoties ar savu kodolu daļām
- nomesties iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem
- ielieņoties iesākt līņāt uz ilgāku laiku
- pastupīt Iesākties un turpināties kādu laiku (par parādībām dabā)
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku
- fotohroma iespiedkrāsa iespiedkrāsa, kas maina krāstoni UV gaismā; kad UV gaismas avota iedarbība beidzas, krāsas maiņa kādu laiku saglabājas, pēc tam atjaunojas iepriekšējais krāstonis
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi
- unilaterālisms Iestāšanās par vienpusēju kodolatbruņošanos - par to, lai kāda valsts iznīcinātu savus kodolieročus, negaidot, kamēr citas valstis piekrīt vienlaikus darīt tāpat
- uznākt Iestāties, sākties (par laiku, laikposmu)
- vadīt iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1)
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi
- Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu
- bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
- nakts darbs ikviens darbs, ko veic nakts laikā vairāk nekā divas stundas; ar nakts laiku saprotams laikposms no pulksten 22 līdz 6; attiecībā uz bērniem nakts laiks Darba likuma izpratnē ir laikposms no pulksten 20:00 līdz 6:00
- izgaidīt ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi)
- koskāt ilgāku laiku (ko) valkāt, lietot, kamēr piesūcas ar kādu vielu, kļūst ciets
- klejot ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku)
- mākt (arī nomākt) sirdi ilgāku laiku (ļoti) nelabvēlīgi ietekmēt psihi
- izjaukties ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt
- satillināt ilgāku laiku aijāt, šūpot
- sakavēt ilgāku laiku aizkavēt
- apsargāt ilgāku laiku aizsargāt (no kā), uzraudzīt, uzmanīt
- saālēt ilgāku laiku ālēties, draiskuļoties
- temelēties ilgāku laiku ap kaut ko nodarboties
- nokulties ilgāku laiku ar grūtībām darīt (ko nepatīkamu, nepiemērotu)
- izmīcīties ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu)
- skalot ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko)
- izapūtināties ilgāku laiku atpūsties
- sagulēt ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis)
- izkarst ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti
- izkrēšļoties ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim)
- izabūties ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur
- pierūgt ilgāku laiku atrodoties (kur) sarūgušiem (piena) produktiem, iegūt nepatīkamu piegaršu, smaku (par trauku)
- sagulsnēties ilgāku laiku atrodoties kādā stāvoklī, arī mitruma iedarbībā, kļūt par blīvu, cietu slāni (par pulverveida, graudainām u. tml. vielām, to daļiņām, veidojumiem)
- nogulēties ilgāku laiku atrodoties netīrā vietā, kļūt netīram
- sasamiegties ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties
- izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
- izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
- nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
- nogulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus)
- sakaukāt ilgāku laiku aukaini, stiepti pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas (par vēju)
- saauklēties ilgāku laiku auklēt
- izbadināt ilgāku laiku badināt
- atbalināt ilgāku laiku balinot, panākt, ka kļūst gaišāks
- nospiest ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu
- piesabārties ilgāku laiku baroties, panākt vēlamo rezultātu
- aizciest ilgāku laiku bez kaut kā iztikt
- sakrupināt ilgāku laiku bez pārtraukuma atstāt bez ēšanas
- kūkot ilgāku laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
- klaknēt ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur)
- nokleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
- dernēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
- dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
- stibnīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
- driznīt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
- kleknēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt
- aizbļaut ilgāku laiku bļaujot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- saburbuļot ilgāku laiku burbuļot, mutuļot
- iztvīkt ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām)
- sakleknēt ilgāku laiku būt bezdarbībā, garlaikoties
- nēsāt ilgāku laiku būt inficētam (ar ko)
- atbūt ilgāku laiku būt kur, arī kādā stāvoklī
- izlepnoties ilgāku laiku būt lepnam, izrādīt lepnību
- izgāmēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam
- izgalēties ilgāku laiku būt ļoti izsalkušam; izbadoties
- atkalksnīt ilgāku laiku būt neēdušam (par dzīvnieku)
- nobadēties ilgāku laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu
- klenčēt ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā
- atkarst ilgāku laiku būt pakļautam stipram karstumam
- karinēt ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
- karinēties ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā
- nokarcinēt ilgāku laiku būt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku)
- izsēdēties ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā)
- izdraņķēties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
- izdraņķoties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
- atdzīvāt ilgāku laiku būt, uzturēties kur, arī kādā stāvoklī
- izmidzināties ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi)
- izpunktierēties ilgāku laiku censties izdomāt
- spredzināt ilgāku laiku cepināt (gaļu), kamēr iztek tauki
- izciemoties ilgāku laiku ciemoties; ciemoties un pabeigt ciemoties
- izmirties ilgāku laiku ciest badu
- sabadoties ilgāku laiku ciest badu
- nocelāt ilgāku laiku cilāt
- izcirsties ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu)
- nojēgties ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties
- moļļāties ilgāku laiku darboties (cenšoties izkļūt no slapjas, dubļainas vietas)
- knosīties ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski
- pīties ilgāku laiku darboties, kavēties (ar kādu, ap kādu), piemēram, aprūpējot (to)
- knotēties ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski
- knosīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
- knozīt ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt
- sēdēt ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties šādā stāvoklī
- knosāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
- knūzāties ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi
- izķibelēties ilgāku laiku darīt ko sarežģītu, arī grūtu, nepatīkamu
- klapatāties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
- klapatoties ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
- nosaklapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ar pūlēm, grūtībām
- klapatēties ilgāku laiku darīt, kārtot ko ar pūlēm, grūtībām
- izlauzīt galvu ilgāku laiku daudz domāt, gudrot
- izdienēties ilgāku laiku dienēt (aktīvajā karadienestā)
- izadienēties ilgāku laiku dienēt (bruņotajos spēkos)
- izdienēties ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē)
- klejot ilgāku laiku doties dažādos virzienos; vairākkārt pārvietoties no vienas uzturēšanās vietas uz citu (par dzīvniekiem)
- izdraudzēties ilgāku laiku draudzēties un pārstāt draudzēties
- atvalkāt ilgāku laiku draudzēties, saieties, bet neapprecēt, piekrāpt (sievieti)
- sadungāt ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt
- sadungot ilgāku laiku dūkt vai sanēt, zuzēt
- nosapužavāties ilgāku laiku dusmojoties, rāties, purpināt
- nokrēst ilgāku laiku dzenot nogurdināt (piemēram, zirgu)
- aizadzerties ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus
- aizdzerties ilgāku laiku dzert alkoholiskus dzērienus tā, ka aizmirst savus pienākumus
- izdzēsties ilgāku laiku dzēst
- sadzēst ilgāku laiku dzēst
- pārbļaut ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi
- piedzirdēties ilgāku laiku dzirdot, klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- sadzīrēt ilgāku laiku dzīrot
- izdzīties ilgāku laiku dzīties (piemēram, kādam pakaļ)
- nodzīvāties ilgāku laiku dzīvot, pavadīt laiku (kādā veidā, vietā)
- saiet ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko)
- elsinēt ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku)
- nokluknēt ilgāku laiku gaidīt bez kādas nodarbošanās
- izganīties ilgāku laiku ganīties, līdz ir paēduši (par dzīvniekiem)
- izagavēties ilgāku laiku gavēt
- izgavēties ilgāku laiku gavēt
- sagavēt ilgāku laiku gavēt
- izglabāties ilgāku laiku glabāt (ko)
- nēsāt ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju)
- lolot ilgāku laiku glabāt apziņā, atmiņā, domās (piemēram, nodomu, cerību)
- izglabāt ilgāku laiku glabāt; uzglabāt
- saglāstīt ilgāku laiku glāstot izlutināt
- saskrabināt ilgāku laiku grabēt, rībēt
- grabināties ilgāku laiku grabināt
- izgrozīt ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus)
- izgulēties ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī
- sagulēties ilgāku laiku gulēt tā, ka kļūst gurdens, apātisks u. tml.
- pārgulēt ilgāku laiku gulēt, slimot
- nogulēt ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvokli, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu
- iztrakoties ilgāku laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
- klīst ilgāku laiku iet, skraidīt, laidelēties (par dzīvniekiem)
- izgodāties ilgāku laiku izgodāt (kādu kā)
- aizbadēties ilgāku laiku izjust pārtikas trūkumu
- izlūkoties ilgāku laiku izklaušināt, spiegot
- nodzīvoties ilgāku laiku izlaidīgi dzīvojot, degradēties, morāli pagrimt
- nokult ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to)
- izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri); iegulēt (1)
- izgulēt ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
- izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai (ko), radīt (tajā padziļinājumu, bedri)
- izsēdēt ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, nolietot, izbojāt (ko)
- iesēdēt ilgāku laiku izmantot sēdēšanai; ilgāku, laiku sēdēt (kādā vietā ko darot)
- nogavēties ilgāku laiku iztikt bez ēšanas
- aizgarēties ilgāku laiku iztikt bez kaut kā, pieciest
- izņemties ilgāku laiku izturēties nesavaldīgi
- sajāt ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko)
- atsadzīvaties ilgāku laiku jautri, viegli pavadīt laiku
- izkarsēties ilgāku laiku karsēties, tā ka kļūst ļoti karsti
- nosakasīties ilgāku laiku kasīties; kasoties ļoti sakairināt, ievainot (ādu)
- saklejot ilgāku laiku klaiņot
- pieklausīties ilgāku laiku klausoties, daudz uzzināt; saklausīties
- klaušināties ilgāku laiku klaušināt
- atklibāt ilgāku laiku klibot
- sakluknēt ilgāku laiku kluknēt
- saklusēt ilgāku laiku klusēt, nerunāt
- knābāties ilgāku laiku knābāt (1); laiku pa laikam knābāt (1)
- knibināties ilgāku laiku knibināt
- kribināties ilgāku laiku knibināt, knibināties
- zelēt ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko)
- kravāties ilgāku laiku kravāt
- krimšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
- krimšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
- kripšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
- kripšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
- sapirināties ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem
- sakrekt ilgāku laiku ķērkt
- sagavilēt ilgāku laiku lēlojot dziedāt, gavilēt, līksmot
- saklidzināt ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt
- nočunčāties ilgāku laiku lēnām un nevīžīgi strādāt
- lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
- lidināties ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
- vecsudrabs ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka
- aizkalināt ilgāku laiku likt badoties
- sabadināt ilgāku laiku likt badoties
- sabadot ilgāku laiku likt ciest badu
- iztrankāt ilgāku laiku likt doties (no vienas vietas uz citu)
- salūgties ilgāku laiku lūgties
- gailināties ilgāku laiku ļaut kvēlot
- nogribēties ilgāku laiku ļoti gribēt (ko); izgribēties
- nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi
- nomākt ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- samaldīties ilgāku laiku maldīties apkārt
- atvadāt ilgāku laiku mānīt, krāpt, piemēram, solot ko iedot, precēt
- nomegžties ilgāku laiku megžt un pabeigt megžt
- izmīlēties ilgāku laiku mīlēt vienam otru un pārstāt mīlēt
- saminēt ilgāku laiku minēt
- smirksnēt ilgāku laiku mirkt
- izapūtināties ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta
- izvārgt ilgāku laiku nedabūt pietiekami atpūsties
- badošanās ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu
- izmurdēties ilgāku laiku negulēt
- izmurdzēties ilgāku laiku negulēt
- kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
- pavadīt ilgāku laiku neizzust, saglabāties apziņā, atmiņā, uztverē (piemēram, par psihisku stāvokli, sajūtām, atmiņām)
- dirnēt ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur)
- nomākt ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem
- atstāt ilgāku laiku nelietot (piemēram, ko novārtā pamestu)
- pamest ilgāku laiku nelietot, neizmantot vairs (ko)
- pavadīt ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu
- sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
- saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
- satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
- saļaut ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt)
- sabalēt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
- sabalināt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
- sabalsināt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
- savitēt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
- savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
- sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt
- sadunēt ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt
- sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti dzert
- savicot ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot
- izdzīgot ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot
- satost ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
- satust ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
- savērdzināt ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt
- satvāpt ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas
- savaicāt ilgāku laiku nepārtraukti jautāt
- sajokot ilgāku laiku nepārtraukti jokot
- savietēt ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt
- saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties
- satošāt ilgāku laiku nepārtraukti klepot
- sasērkt ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt
- sakūvēties ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties
- sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt
- atlamāties ilgāku laiku nepārtraukti lamāties
- sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti līt
- saložāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
- saložņāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
- salutināt ilgāku laiku nepārtraukti lutināt
- saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti mācīties
- samaurāt ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot
- sautīt ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis
- sanārstīt ilgāku laiku nepārtraukti nārstot
- salamžāt ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt
- samuities ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
- samurīties ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
- satincināt ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt
- saņaudēt ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt
- saogot ilgāku laiku nepārtraukti ogot
- nošņukurēties ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt
- sapātarot ilgāku laiku nepārtraukti pātarot
- samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti peldēt
- sapilināt ilgāku laiku nepārtraukti pilināt
- saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
- satergāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
- satergavāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
- satergavot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
- sabalamutēt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas
- sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut
- satrikot ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu)
- izpukstēt ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt
- sariekstot ilgāku laiku nepārtraukti riekstot
- sarikšot ilgāku laiku nepārtraukti rikšot
- sakalbināt ilgāku laiku nepārtraukti runāt
- sasaudzēt ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt
- saluņģinēt ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni)
- sazvilnēt ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba
- saslēpties ilgāku laiku nepārtraukti slēpties
- sasmēķēt ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt
- izdzievāt ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
- izdzievāties ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
- saskolināt ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
- saskolot ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
- sasvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
- sazvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
- salodāt ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt
- samuities ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī)
- satīkāt ilgāku laiku nepārtraukti tīkot
- satrokšņot ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot
- samujāties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
- satostīties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
- sakruknēt ilgāku laiku nepārtraukti tupēt
- saturināt ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai)
- saucāt ilgāku laiku nepārtraukti ucināt
- saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti urbināt
- salelot ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties
- savakarot ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt
- nodirgavot ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt
- ķiukšināt ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt
- satēnēt ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt
- satūļāt ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties
- savizināt ilgāku laiku nepārtraukti vizināt
- savizināties ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1
- sazīdināt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
- sazīdīt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
- sazīlēt ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt
- satošāt ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties
- samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot
- sarotāt ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties
- saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
- izstīvēties ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties
- aizmērēt ilgāku laiku nesaņemot pietiekamu pārtikas daudzumu, just pastāvīgu izsalkumu, kļūt vājam; dzīvot pusbadā
- izārdīties ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties, arī dusmoties, lamāties
- izloderēties ilgāku laiku nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā
- sagulēties ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu)
- nosastāvēties ilgāku laiku netikt nodarbinātam (par zirgu)
- nozust ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā)
- atkalksnīt ilgāku laiku nīkt bezdarbībā; ilgāku laiku būt dīkā
- sadienēties ilgāku laiku nokalpot
- sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem
- izmocīties ilgāku laiku paciest lielas grūtības
- iesakņoties ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās
- nēsāt ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas)
- noslaukt ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu
- sēdēt ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām)
- spiest ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem; arī mākt (2)
- spiest ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli; arī mākt (1)
- mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) - par stāvokli, apstākļiem
- mākt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- žņaugt ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (par psihisku stāvokli)
- samērēt ilgāku laiku pavadīt bez pietiekamas pārtikas
- sapleknēt ilgāku laiku pavadīt bezdarbībā
- izpelēties ilgāku laiku pelēt
- saperēt ilgāku laiku perēt
- izperēties ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi)
- izgavēties ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties
- nomīstīties ilgāku laiku pietiekami vai līdz pagurumam mīstīt
- nopikāties ilgāku laiku pikoties
- izkauties ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem)
- nodurnavāt ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku)
- izplosīties ilgāku laiku plosīties (piemēram, par vēju)
- notriekties ilgāku laiku pļāpājot pagurt
- nogrezēt ilgāku laiku pļāpāt
- atsataisīties ilgāku laiku posties, lai dotos kur, uz kurieni
- atpūdēt ilgāku laiku pūdēt
- izpūties ilgāku laiku pūt
- izņaukstēties ilgāku laiku radīt (pasmalkas) aprautas skaņas (piemēram, žagojoties)
- izrēkties ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu)
- atblūgžināt ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni
- saklidzināt ilgāku laiku radīt klabošu troksni
- izdimdināties ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot)
- izgaudoties ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.)
- sašmaulēt ilgāku laiku raudāt, kaukt
- nosabļauties ilgāku laiku raudot, brēcot, nogurt
- staigāt ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties
- noriekstot ilgāku laiku riekstot un pabeigt riekstot
- klankšēt ilgāku laiku riet
- klankšķēt ilgāku laiku riet
- lerkšēt ilgāku laiku riet, arī maut, bēt u. tml.
- kulties ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda)
- atrūgt ilgāku laiku rūgt
- pielorkšēt ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek
- pieļorkstēt ilgāku laiku runājot (par ko), panākt, ka (tas) notiek
- ieglabāt ilgāku laiku rūpējoties, gādājot par kādu, iemīļot (to)
- izglabāt ilgāku laiku rūpēties, gādāt (par kādu); izauklēt
- atmočīt ilgāku laiku rupji izturēties
- atstāvēt ilgāku laiku saglabāties (par priekšmetiem)
- pendelēties ilgāku laiku saiņot (ko)
- pusbadā ilgāku laiku sajūtot izsalkumu, uztura trūkumu
- atsāpēt ilgāku laiku sāpēt
- nocepināt ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli)
- izsēdēt ilgāku laiku sēdēt
- izkūkoties ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot
- saduzot ilgāku laiku sērot, bēdāties
- iznēsāt ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot
- nosēdēt ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu
- nosasēdēties ilgāku laiku sēžot, radīt notirpumu (ķermeņa daļā)
- sasēdēt ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko)
- atsaistīt ilgāku laiku siet (mājlopus) dažādās vietās
- izvicot ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu)
- aizbļaut ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss)
- drēkšties ilgāku laiku skaļi maut, blēt
- šķērsties ilgāku laiku skaļi maut, blēt
- vērot ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
- sadiebt ilgāku laiku skraidīt, skriet
- ieskrieties ilgāku laiku skrienot, iekarst, aizrauties
- nosirgot ilgāku laiku slimot, vārguļot
- sadirgavot ilgāku laiku slimot, vārguļot
- pārsmidzināt ilgāku laiku smalki līt un pārstāt līt
- atsamīties ilgāku laiku spēkoties, lauzties
- nospiesties ilgāku laiku spiežoties pret ko, pieskaroties kam, kļūt sāpīgam
- klīst ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1)
- saklaiņāt ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa
- klaiņot ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu
- sašļaustīties ilgāku laiku staipīties
- dastāvēt ilgāku laiku stāvēt pie kā
- nosadrēkšties ilgāku laiku stipri raudāt
- izkaukāties ilgāku laiku stipri, kaucoši pūst (par vēju)
- izkalpot ilgāku laiku strādājot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā)
- sadūlēt ilgāku laiku strādāt bez gulēšanas
- izbrist kūti ilgāku laiku strādāt smagus darbus kūtī
- sasluksnīt ilgāku laiku sūkāt
- sasvaidīt ilgāku laiku svaidīt (šurp un turp)
- sasvētīt ilgāku laiku svinēt
- sašņākt ilgāku laiku šņākt, krākt
- savadāt ilgāku laiku šurp un turp vadāt
- savazāt ilgāku laiku šurp un turp vadāt
- satiepties ilgāku laiku tiepties, iespītēties
- satiesāt ilgāku laiku tiesāt
- satirgoties ilgāku laiku tirgoties
- saklenderēt ilgāku laiku tīt (dzijas)
- atblākšķināties ilgāku laiku trokšņot
- nozabelēties ilgāku laiku tūļāties, staipīties, gorīties
- satupēt ilgāku laiku tupēt
- noklenčēt ilgāku laiku tupēt (uz ceļiem)
- iztupēt ilgāku laiku tupot vai sēžot gūt kādu rezutātu
- saslāpēt ilgāku laiku turēt izslāpumā
- karinēt ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
- karinēties ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur
- saubagot ilgāku laiku ubagot, diedelēt
- cepināt ilgāku laiku uz lēnas uguns vai nelielā karstumā cept
- izakrucēties ilgāku laiku uzdzīvot
- saplītēt ilgāku laiku uzdzīvot, plītēt
- sakavāt ilgāku laiku uzglabāt
- piemudināt ilgāku laiku uzmundrināt, mudināt
- noaukstēties ilgāku laiku uzturēties aukstumā, salt
- sasērst ilgāku laiku uzturēties ciemos
- uzmākties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
- uzplīties ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, izraisot nepatiku, arī agresīvi izturēties pret cilvēkiem vai dzīvniekiem (par dzīvniekiem)
- sēdēt mājās ilgāku laiku uzturēties mājās
- atsačudīties ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi
- nobruzdināties ilgāku laiku vai līdz pagurumam klauvēt, trokšņot
- noplaikšķināt ilgāku laiku vai nedaudz (viegli) plaukšķināt, plīkšķināt (radīt šādas skaņas)
- pievaimanāt ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu
- pievaimaņāt ilgāku laiku vaimanājot, gūt vēlamo rezultātu
- atnasāt ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus)
- atsanasāties ilgāku laiku valkāt (vienu un to pašu apģērbu, apavus)
- ievārīties ilgāku laiku vāroties, pāriet (no šķīduma) vārāmajā produktā (piemēram, par cukuru)
- trivīt ilgāku laiku veikt (piemēram, smagu darbu)
- izjoksīties ilgāku laiku veikt, darīt (ko grūtu, arī nepatīkamu); izrīkoties, izkārtoties (piemēram, ar saimniecības darbiem)
- novelēt ilgāku laiku velēt
- velēties ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus
- sakleknēt ilgāku laiku veltīgi gaidīt, nīkuļot
- iztīkoties ilgāku laiku veltīgi tīkot
- nosalasities ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru)
- izviesoties ilgāku laiku viesoties; viesoties un pabeigt viesoties
- sazvejot ilgāku laiku zvejot
- atkaltēt ilgāku laiku žāvēt
- piežēlāt ilgāku laiku žēlojot (vairākus, daudzus), gūt vēlamo rezultātu
- atkalst ilgāku laiku žūt (par sienu, labību)
- izelsoties ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm)
- izklapatāties ilgāku laiku, ar pūlēm, grūtībām darīt, kārtot (ko); izpūlēties, (ko) darot, kārtojot
- uzglabāt ilgāku laiku, arī noteiktu laiku glabāt, piemēram, lai nesabojājas, nezaudē kvalitāti, netiktu likvidēts
- uzglabāties ilgāku laiku, arī noteiktu laiku tiekot turētam (kur), nezaudēt izmantošanai nepieciešamo kvalitāti (piemēram, par lauksaimniecības ražojumiem)
- izkratīt ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt
- nosirdīties ilgāku laiku, arī visa laikposmu ļoti sirdīties
- saairēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu airēt; ilgāku laiku airēt (līdz noteiktam brīdim)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu), cenšoties pārvarēt, novērst (to)
- nostiepties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ar pūlēm daudz nest
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim)
- saart ilgāku laiku, arī visu laikposmu art; ilgāku laiku art (līdz noteiktam brīdim)
- sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim)
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim)
- sanīkt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim)
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim)
- saaudzēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu audzēt; ilgāku laiku audzēt (līdz noteiktam brīdim)
- saauklēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu auklēt; ilgāku laiku auklēt (līdz noteiktam brīdim)
- sabarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu barot (dzīvnieku); ilgāku laiku barot (dzīvnieku līdz noteiktam brīdim)
- sabēdāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu bēdāt; ilgāku laiku bēdāt (līdz noteiktam brīdim)
- sabraukāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukāt; ilgāku laiku braukāt (līdz noteiktam brīdim)
- sabraukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim)
- nodīdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt nemierīgam, nemitīgi kustēties; ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz draiskuļoties
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim)
- nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem)
- sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
- nociemoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ciemoties
- sacirst ilgāku laiku, arī visu laikposmu cirst; ilgāku laiku cirst (līdz noteiktam brīdim)
- sačūlot ilgāku laiku, arī visu laikposmu čūlot; ilgāku laiku čūlot (līdz noteiktam brīdim)
- noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski
- nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
- noķērnāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, arī nevajadzīgi; arī noķēpāties (3)
- noķēpāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
- sadarīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt; ilgāku laiku darīt (līdz noteiktam brīdim)
- noadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam)
- noairēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam)
- noarties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam)
- noausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam)
- nobadīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz badīties
- noballēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ballēties
- nobārties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bārties
- nobauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz baurot; nomauroties (2)
- nobizoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam)
- noblēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēņoties
- noblēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz blēt
- nobradāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam)
- nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
- nobristies ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam)
- noceļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ceļot
- nocīkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocīkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam)
- nocilāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
- nopērties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties
- noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt, pūlēties
- nodejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam)
- nodelverēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz delverēties
- nodzerties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dzert (ko); izdzerties
- nolīgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam)
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam)
- noēsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties
- noganīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam)
- nogaudoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
- nogausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties
- nogorīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gorīties
- nograbināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grabināties
- nogremsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
- nogremzties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gremzties
- nogrozīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties
- noieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- noirties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1)
- nokalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to)
- nokalties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam)
- noklaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaigāt
- noklaiņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam)
- nodauzīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot, blandīties
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam)
- noknosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz knosīties
- nokratīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kratīties
- nokulstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam)
- nokustēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko)
- nokviekties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kviekt
- noķepuroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ķepuroties
- nolaiskoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz laiskoties
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, grāmatu, laikrakstu)
- nolasīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- nolēkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam)
- nomācīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam)
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maisīt (vielu, masu)
- nomakšķerēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam)
- nomauroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maurot
- nomauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz maut
- nomīņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mīņāties
- nonēsāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam)
- nonesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam)
- noniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz niekoties
- noņirgāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ņirgāties
- nopikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz pikoties
- noplunčāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz plunčāties
- norakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam)
- norakties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam)
- noraudāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz raudāt
- noravēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam)
- noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu)
- noripināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ripināt
- norosīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rosīties
- norunāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam)
- norušināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rušināties
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam)
- nosēdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam)
- nosēņoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam)
- noskaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam)
- noskraidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam)
- noskrieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam)
- noslaistīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slaistīties
- noslapstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slapstīties
- noslidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam)
- noslimoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās)
- noslinkoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slinkot
- nosmēķēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību
- nosmieties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smieties
- nosmilkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smilkstēt
- nostaigāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam)
- nostāstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāstīt
- nostāvēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam)
- nostenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stenēt
- nostrādāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam)
- nostrādināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst)
- nostrīdēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties
- noecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strīdēties, bārties
- nostumties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam)
- nošķendēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šķendēties
- nošūpoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz šūpoties
- notekāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam)
- notrenēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam)
- novaidēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaidēt
- novaimanāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vaimanāt
- novalstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2)
- novāļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā)
- novandīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vandīties
- novārtīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1)
- novelties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam)
- novērpties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam)
- notecēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam)
- nozāģēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam)
- nozvejoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam)
- sadejot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dejot; ilgāku laiku dejot (līdz noteiktam brīdim)
- saducināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ducināt; ilgāku laiku ducināt (līdz noteiktam brīdim)
- sadziedāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu dziedāt; ilgāku laiku dziedāt (līdz noteiktam brīdim)
- sadzīrot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīrot; ilgāku laiku dzīrot (līdz noteiktam brīdim)
- sadzīvot ilgāku laiku, arī visu laikposmu dzīvot; ilgāku laiku dzīvot (līdz noteiktam brīdim); nodzīvot (1)
- saecēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ecēt; ilgāku laiku ecēt (līdz noteiktam brīdim)
- saganīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ganīt; ilgāku laiku ganīt (līdz noteiktam brīdim)
- sagaudot ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim)
- noknibināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt
- sagulēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulēt miegā; ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim)
- sagulšņāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu gulšņāt; ilgāku laiku gulšņāt (līdz noteiktam brīdim)
- saiet ilgāku laiku, arī visu laikposmu iet; ilgāku laiku iet (līdz noteiktam brīdim)
- sairt ilgāku laiku, arī visu laikposmu irt; ilgāku laiku irt (līdz noteiktam brīdim); saairēt (2)
- norūpēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu izjust rūpes (par kādu, par ko); arī nobažīties
- sajāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu jāt; ilgāku laiku jāt (līdz noteiktam brīdim)
- sakalpināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim)
- sakalpot ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim)
- sakalt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalt; ilgāku laiku kalt (līdz noteiktam brīdim)
- nočinkstēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaprīzi, paklusi raudāt
- sakarāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karāties; ilgāku laiku karāties (līdz noteiktam brīdim)
- nokaroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam)
- sakarot ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot; ilgāku laiku karot (līdz noteiktam brīdim)
- sakaukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim)
- saklepot ilgāku laiku, arī visu laikposmu klepot; ilgāku laiku klepot (līdz noteiktam brīdim)
- sakliegt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kliegt; ilgāku laiku kliegt (līdz noteiktam brīdim)
- nomētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- samētāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot; ilgāku laiku klīst, klaiņot (līdz noteiktam brīdim)
- nolidināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu lidināties
- nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
- nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra
- salīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu līt (par lietu); ilgāku laiku līt (līdz noteiktam brīdim)
- nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti baiļoties
- nobažīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties
- nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties
- nobēdāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bēdāties
- nociesties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ciesties
- nodusmoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti dusmoties
- noerroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti erroties
- nogaidīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti gaidīt
- nogarlaikot ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikot
- nogarlaikoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti garlaikoties
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību
- noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
- nokaucināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti kaucināt (dzīvnieku)
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties (ar sāpēm, slimību, nogurumu u. tml.)
- nomocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti mocīties, pārdzīvojot ko, domājot par ko u. tml.
- nonervozēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti nervozēt
- nopūlēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti pūlēties
- noraizēties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti raizēties
- nosēroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sēroties
- nosūkstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūkstīties
- nosūroties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti sūroties
- notīksmināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tīksmināties
- notrakoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam)
- notūļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties
- notūļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti tūļāties
- nozūdīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti zūdīties
- nomaldīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam)
- samist ilgāku laiku, arī visu laikposmu mist 1(1); ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim) mist 1(1)
- samitināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināt; ilgāku laiku mitināt (līdz noteiktam brīdim)
- samitināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mitināties; ilgāku laiku mitināties (līdz noteiktam brīdim)
- samocīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīt; ilgāku laiku mocīt (līdz noteiktam brīdim)
- samocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu mocīties; ilgāku laiku mocīties (līdz noteiktam brīdim)
- samurgot ilgāku laiku, arī visu laikposmu murgot; ilgāku laiku murgot (līdz noteiktam brīdim)
- nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt
- nobakstīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu negribīgi strādāt, darīt (ko); ilgāku laiku, arī visu laikposmu veltīgi, nelietderīgi strādāt, darīt (ko)
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nemierīgi, steidzīgi kustēties (starp citiem, citu vidū)
- nosaimniekoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu nepareizi, neprasmīgi saimniekot (piemēram, saimniecībā, uzņēmumā)
- sapeldēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu peldēt; ilgāku laiku peldēt (līdz noteiktam brīdim)
- saraudāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu raudāt; ilgāku laiku raudāt (līdz noteiktam brīdim)
- saravēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu ravēt; ilgāku laiku ravēt (līdz noteiktam brīdim)
- sarunāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu runāt; ilgāku laiku runāt (līdz noteiktam brīdim)
- sasāpēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sāpēt; ilgāku laiku sāpēt (līdz noteiktam brīdim)
- sasēdēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu sēdēt; ilgāku laiku sēdēt (līdz noteiktam brīdim)
- sasērot ilgāku laiku, arī visu laikposmu sērot; ilgāku laiku sērot (līdz noteiktam brīdim)
- nokliegties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt
- nobļauties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
- nobrēkties ilgāku laiku, arī visu laikposmu skaļi raudāt; arī nokliegties (3)
- sastaigāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim)
- sastāvēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu stāvēt; ilgāku laiku stāvēt (līdz noteiktam brīdim)
- sastrādāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu strādāt; ilgāku laiku strādāt (līdz noteiktam brīdim)
- nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu tiekties (uz kādu mērķi), aktīvi darbojoties, pārvarot grūtības, šķēršļus
- nomaisīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu uzturēties (kādas teritorijas vairākās vai daudzās vietās)
- savaidēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaidēt; ilgāku laiku vaidēt (līdz noteiktam brīdim)
- savaimanāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vaimanāt; ilgāku laiku vaimanāt (līdz noteiktam brīdim)
- savalkāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu valkāt; ilgāku laiku valkāt (līdz noteiktam brīdim)
- savārdzināt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārdzināt; ilgāku laiku vārdzināt (līdz noteiktam brīdim)
- sanīkuļot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt, arī slimot; ilgāku laiku vārgi, arī slimot (līdz noteiktam brīdim)
- savārgt ilgāku laiku, arī visu laikposmu vārgt; ilgāku laiku vārgt (līdz noteiktam brīdim)
- nolocīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam)
- nolīkāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties
- nolīkņāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3)
- savergot ilgāku laiku, arī visu laikposmu vergot; ilgāku laiku vergot (līdz noteiktam brīdim)
- sazāģēt ilgāku laiku, arī visu laikposmu zāģēt; ilgāku laiku zāģēt (līdz noteiktam brīdim)
- nopukoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu, ļoti pukoties
- izdimdināties ilgāku laiku, atkārtoti radīt spēcīgu, dobju skaņu (par pērkonu)
- sanākties ilgāku laiku, ātri nākot, stipri piepūlēties, sakarst, nogurt
- saklencēt ilgāku laiku, bez pārtraukuma, neveikli, klibojot iet
- nopleknēt ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku
- izcērtāties ilgāku laiku, daudz (nemākulīgi, īsiem vēzieniem) pļaustīt, pļaut
- atadīt ilgāku laiku, daudz adīt
- izadīties ilgāku laiku, daudz adīt
- izaicināties ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi)
- izairēties ilgāku laiku, daudz airēt
- izsprauslāties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
- izsprausloties ilgāku laiku, daudz aizturēti smieties
- izaākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties
- izākstīties ilgāku laiku, daudz ākstīties (1)
- atsadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
- izadavīties ilgāku laiku, daudz ālēties
- izālēties ilgāku laiku, daudz ālēties
- izlonēties ilgāku laiku, daudz algot
- izamizēties ilgāku laiku, daudz amizēties
- izpūšļoties ilgāku laiku, daudz appūst dziedinot vai ļaut sevi izdziedināt ar pūšanu
- izstibīties ilgāku laiku, daudz ar pūlēm, grūtībām (ko) nest, nēsāt
- atkratīt ilgāku laiku, daudz ārdīt (piemēram, kūtsmēslus)
- noārdīties ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties
- izriebties ilgāku laiku, daudz ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.
- izdokterēties ilgāku laiku, daudz ārstēt; izārstēties
- izarties ilgāku laiku, daudz art
- izraugāties ilgāku laiku, daudz atraugāties
- izrīties ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert
- izauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt
- noauklēties ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam)
- izauroties ilgāku laiku, daudz aurot
- izausīties ilgāku laiku, daudz ausīties; izklausīties
- ataust ilgāku laiku, daudz aust
- izausties ilgāku laiku, daudz aust
- izaušāties ilgāku laiku, daudz aušoties
- izaušoties ilgāku laiku, daudz aušoties
- izāzēties ilgāku laiku, daudz āzēties
- atsabadīties ilgāku laiku, daudz badīties
- izabadīties ilgāku laiku, daudz badīties
- nobadīties ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā)
- saballēt ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt
- saballēties ilgāku laiku, daudz ballējot, stipri nogurt, piekust
- izballēties ilgāku laiku, daudz ballēties
- atbarāt ilgāku laiku, daudz barot
- izbaroties ilgāku laiku, daudz baroties
- atsabārties ilgāku laiku, daudz bārties
- izbauroties ilgāku laiku, daudz baurot; izmauroties
- pārkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdājoties, dusmojoties, psihiski sabrukt; ļoti nobēdāties
- izbēdāties ilgāku laiku, daudz bēdāties
- izkreņķēties ilgāku laiku, daudz bēdāties, arī dusmoties; izbēdāties
- izberzēties ilgāku laiku, daudz berzēties
- izberzties ilgāku laiku, daudz berzt
- izčakarēties ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot)
- izbizoties ilgāku laiku, daudz bizot
- atsablandīties ilgāku laiku, daudz blandīties
- izblēdīties ilgāku laiku, daudz blēdīties; blēdoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.); blēdoties tikt vaļā (no kā)
- izblēties ilgāku laiku, daudz blēt
- izvēkšēties ilgāku laiku, daudz blēt, maurot, ņaudēt u. tml.
- atsabļaustīties ilgāku laiku, daudz bļaustīties
- atvēplāt ilgāku laiku, daudz bļaustīties
- izbļitkoties ilgāku laiku, daudz bļitkot
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzus pēdu nospiedumus (tajā)
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nobradāt ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to)
- atbradāt ilgāku laiku, daudz bradāt
- izbradāties ilgāku laiku, daudz bradāt
- izbraucīties ilgāku laiku, daudz braucīt; izmasēties
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas)
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nobraukt ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (ar transportlīdzekli), ļoti nolietot (to, tā daļas)
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- nobraukāt ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- atbraukalēt ilgāku laiku, daudz braukalēt
- izabraukalēties ilgāku laiku, daudz braukalēt
- izbraukāties ilgāku laiku, daudz braukāt
- izabraukties ilgāku laiku, daudz braukt
- izbraukties ilgāku laiku, daudz braukt
- izkuģoties ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi
- izbrēkties ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu)
- izbristies ilgāku laiku, daudz brist
- izblorkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
- izblurkšēties ilgāku laiku, daudz buldurēt un pārstāt buldurēt (par tītaru)
- izburties ilgāku laiku, daudz burt
- nocelties ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam)
- izceļoties ilgāku laiku, daudz ceļot
- atciest ilgāku laiku, daudz ciest
- izciesties ilgāku laiku, daudz ciest
- izcīkstēties ilgāku laiku, daudz cīkstēties
- izcīkstīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties
- izamīties ilgāku laiku, daudz cīkstēties, spēkoties
- izcilāties ilgāku laiku, daudz cilāt
- nocelāties ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam)
- izcilāt ilgāku laiku, daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt
- izgodāt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- izgodēt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- izgodīt ilgāku laiku, daudz cildināt, izrādīt godu, augstu novērtēt
- atdaudzināt ilgāku laiku, daudz cildināt, slavināt
- izcilpoties ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi)
- izcīnīties ilgāku laiku, daudz cīnīties
- izcirsties ilgāku laiku, daudz cirst
- izčabināties ilgāku laiku, daudz čabināt
- atčakstināt ilgāku laiku, daudz čakstināt (par dažiem putniem)
- izčaukstināties ilgāku laiku, daudz čaukstināt
- izčiepstēties ilgāku laiku, daudz čiepstēt
- izčivināties ilgāku laiku, daudz čivināt
- izčubināties ilgāku laiku, daudz čubināties
- izčukstēties ilgāku laiku, daudz čukstēt, arī čukstēties
- izdancināt ilgāku laiku, daudz dancināt; dancināt un pabeigt dancināt
- izdarboties ilgāku laiku, daudz darboties
- izkombinēties ilgāku laiku, daudz darboties ar izdomu, sarežģītiem paņēmieniem, arī ar viltību, lai iegūtu, panāktu (ko)
- atspārdīt ilgāku laiku, daudz dārdēt (par pērkonu)
- izdarīties ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus)
- izķīpāties ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties
- izadarities ilgāku laiku, daudz darīt dažādus darbus
- izblēņoties ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem)
- izplītēties ilgāku laiku, daudz dauzīt
- izķaulēties ilgāku laiku, daudz dauzīt, sist (piemēram, ar āmuru)
- izdebatēties ilgāku laiku, daudz debatēt
- atdancāt ilgāku laiku, daudz dejot
- izdejoties ilgāku laiku, daudz dejot
- izdelverēties ilgāku laiku, daudz delverēties
- izdēstīties ilgāku laiku, daudz dēstīt
- atdēt ilgāku laiku, daudz dēt
- izadēties ilgāku laiku, daudz dēt
- nodēties ilgāku laiku, daudz dēt; dējot novājēt
- izdēvēties ilgāku laiku, daudz dēvēt
- izdīdīties ilgāku laiku, daudz dīdīties
- izdiedelēties ilgāku laiku, daudz diedelēt
- izčigānēties ilgāku laiku, daudz diedelēt, lūgties; izdiedelēties, izlūgties
- izdievoties ilgāku laiku, daudz dievoties (1)
- izdievoties ilgāku laiku, daudz dievoties (2)
- izdīkties ilgāku laiku, daudz dīkt (par dzīvniekiem)
- izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu)
- izdimdināt ilgāku laiku, daudz dimdināt, tricināt (piemēram, zemi, grīdu)
- izdirnēties ilgāku laiku, daudz dirnēt
- izdiskutēties ilgāku laiku, daudz diskutēt
- izdīžāties ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties
- izdižoties ilgāku laiku, daudz dižoties; izlielīties, izlepoties
- atdomāt ilgāku laiku, daudz domāt
- izdomāties ilgāku laiku, daudz domāt
- iztrakoties ilgāku laiku, daudz draiskulīgi plosīties; ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties, rīkoties
- atsašatāties ilgāku laiku, daudz draiskuļot
- atsadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
- atsajaukties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
- izdraiskuļoties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
- izplosīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties
- izadauzīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem)
- izadelīties ilgāku laiku, daudz draiskuļoties, rotaļāties
- izdraudēties ilgāku laiku, daudz draudēt
- atdraudzēt ilgāku laiku, daudz draudzēties
- atsadrāzties ilgāku laiku, daudz drāzt
- izdrāstīties ilgāku laiku, daudz drāztīt
- atducināt ilgāku laiku, daudz ducināt (par pērkonu)
- izducināties ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu)
- izdudināties ilgāku laiku, daudz dudināt
- izdumpoties ilgāku laiku, daudz dumpoties
- izdungoties ilgāku laiku, daudz dungot
- izdunkāties ilgāku laiku, daudz dunkāt
- izdunkoties ilgāku laiku, daudz dunkāt
- izdurstīties ilgāku laiku, daudz durstīt (piemēram, augus)
- izdusmoties ilgāku laiku, daudz dusmoties
- izpuktēties ilgāku laiku, daudz dusmoties, īgnoties
- nodzenāt ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
- izadzanāties ilgāku laiku, daudz dzenāt
- izdzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt
- nodzenāties ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam)
- dadzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- nodzīt ilgāku laiku, daudz dzenot (dzīvniekus, arī cilvēkus), ļoti nogurdināt, arī novājināt (tos)
- izpļēgurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus)
- izpļundurēt ilgāku laiku, daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), iztērēt (naudu, līdzekļus), izšķērdēt
- nodzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
- nosadzerties ilgāku laiku, daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, degradēties, arī nonākt nabadzībā
- iznennāties ilgāku laiku, daudz dzert
- izninnāties ilgāku laiku, daudz dzert
- izpļēgurēties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus), uzdzīvot
- izsviķoties ilgāku laiku, daudz dzert (alkoholiskus dzērienus); izdzerties
- izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi
- izdzerties ilgāku laiku, daudz dzert; dzert daudz, tik, cik gribas
- iztempties ilgāku laiku, daudz dzert; izdzerties
- izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par cilvēku)
- izdziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (par putniem)
- nodziedāties ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam)
- izdzirdināt ilgāku laiku, daudz dzirdināt (dzīvnieku); izdzirdīt (1)
- izdzirdīt ilgāku laiku, daudz dzirdīt (dzīvnieku); izdzirdināt (1)
- izdzērdināties ilgāku laiku, daudz dzirdīt, dzirdināt
- atuļavāt ilgāku laiku, daudz dzīrot
- izdzīroties ilgāku laiku, daudz dzīrot
- izdzīties ilgāku laiku, daudz dzīt (kādu)
- izdzenāt ilgāku laiku, daudz dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu
- izecēties ilgāku laiku, daudz ecēt
- atsaecēties ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam
- izēdināties ilgāku laiku, daudz ēdināt
- izelsties ilgāku laiku, daudz elst
- izērmoties ilgāku laiku, daudz ērmoties
- izerroties ilgāku laiku, daudz erroties
- izšķibīties ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas)
- izēsties ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas
- izēvelēties ilgāku laiku, daudz ēvelēt
- izfantazēties ilgāku laiku, daudz fantazēt
- izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēt
- izfilmēties ilgāku laiku, daudz filmēties
- izfilozofēties ilgāku laiku, daudz filozofēt
- izfotografēties ilgāku laiku, daudz fotografēt
- izfotografēties ilgāku laiku, daudz fotografēties
- atgaidīt ilgāku laiku, daudz gaidīt
- piegaidīt ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu)
- izgainīties ilgāku laiku, daudz gainīt; izgaiņāties
- izgaiņāties ilgāku laiku, daudz gaiņāt
- izganīties ilgāku laiku, daudz ganīt
- atgaudāt ilgāku laiku, daudz gaudot (par suni)
- izgaudoties ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku)
- izgausties ilgāku laiku, daudz gausties
- izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
- izčinkstēties ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties
- atgavēt ilgāku laiku, daudz gavēt
- atsagavēties ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai
- izglaimoties ilgāku laiku, daudz glaimot (kādam)
- izglāsīties ilgāku laiku, daudz glāstīt
- izglāstīties ilgāku laiku, daudz glāstīt
- izglāstīt ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt
- izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīt
- izglaudīt ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt
- izaglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties
- izglaudīties ilgāku laiku, daudz glaudīties (pie kā, kam apkārt); izglausties (1)
- izglausties ilgāku laiku, daudz glaust; izglaudīties (1)
- izglaust ilgāku laiku, daudz glaust; viscaur glaust; izglaudīt (1)
- izglausties ilgāku laiku, daudz glausties (pie kā, kam apkārt)
- gludināties ilgāku laiku, daudz gludināt
- izgludināties ilgāku laiku, daudz gludināt
- izpletēties ilgāku laiku, daudz gludināt
- atprasavāt ilgāku laiku, daudz gludināt (apģērba gabalu)
- pletēties ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus
- izglūnēties ilgāku laiku, daudz glūnēt
- izgorīties ilgāku laiku, daudz gorīties
- izgozēties ilgāku laiku, daudz gozēties
- izgrābāt ilgāku laiku, daudz grābāt; izgrābstīt (1)
- izgrābāties ilgāku laiku, daudz grābāties; izgrābstīties
- izgrabināt ilgāku laiku, daudz grabināt
- izgrabināties ilgāku laiku, daudz grabināties
- nogrābties ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties
- izgrābstīt ilgāku laiku, daudz grābstīt; izgrābāt (1)
- izgrābstīties ilgāku laiku, daudz grābstīties
- atkast ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu, labību)
- izgrābties ilgāku laiku, daudz grābt (piemēram, sienu)
- izkasīties ilgāku laiku, daudz grābt (sienu)
- izgrandēties ilgāku laiku, daudz grandēt
- izgrandīties ilgāku laiku, daudz grandīt
- izgrauties ilgāku laiku, daudz graut (par pērkonu, par artilērijas ieročiem)
- izgrauzties ilgāku laiku, daudz grauzt
- izgražoties ilgāku laiku, daudz gražoties
- izgrēkoties ilgāku laiku, daudz grēkot
- izgremoties ilgāku laiku, daudz gremot
- izgremsties ilgāku laiku, daudz gremzties
- izgremzties ilgāku laiku, daudz gremzties
- izgriezties ilgāku laiku, daudz griezt
- izņurīties ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
- izruinīt ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
- izruņķēt ilgāku laiku, daudz griezt ar neasu nazi
- izgriezt ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu)
- izgriezties ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā)
- izgrozīt ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām)
- izagrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
- izgrozīties ilgāku laiku, daudz grozīties
- izgrūstīties ilgāku laiku, daudz grūstīties
- izgudroties ilgāku laiku, daudz gudrot; izprātoties, izdomāties
- atgulstavāt ilgāku laiku, daudz gulšņāt
- atsavārtīties ilgāku laiku, daudz gulšņāt
- izgulšņāties ilgāku laiku, daudz gulšņāt
- izgumzīt ilgāku laiku, daudz gumzīt
- izīdēties ilgāku laiku, daudz īdēt
- izaieties ilgāku laiku, daudz iet
- izieties ilgāku laiku, daudz iet
- atsaieties ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam)
- iztecēties ilgāku laiku, daudz iet, skriet teciņus
- izrūkties ilgāku laiku, daudz īgni, nelaipni runāt
- izkvankšēties ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties
- izkvekšēties ilgāku laiku, daudz īsi, asi riet; izrieties
- izgriezties ilgāku laiku, daudz izgriezt (2)
- nostrādāt ilgāku laiku, daudz izmantojot darbā, ļoti nogurdināt, arī novājināt (darba dzīvnieku)
- attuktāt ilgāku laiku, daudz izpausties (par dedzinošām, trulām sāpēm)
- izkladzināties ilgāku laiku, daudz izplatīt (baumas, ziņas)
- nojādelēt ilgāku laiku, daudz jādelējot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- atjādalēt ilgāku laiku, daudz jādelēt
- izjādelēties ilgāku laiku, daudz jādelēt
- izjādināt ilgāku laiku, daudz jādināt (zirgu)
- nojādināt ilgāku laiku, daudz jādinot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- nojāt ilgāku laiku, daudz jājot, ļoti nogurdināt (piemēram, zirgu)
- izjāties ilgāku laiku, daudz jāt
- izjautāties ilgāku laiku, daudz jautāt
- iztriekties ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties
- izjokoties ilgāku laiku, daudz jokoties
- izjūsmoties ilgāku laiku, daudz jūsmot
- izkaitināt ilgāku laiku, daudz kaitināt
- atkalpāt ilgāku laiku, daudz kalpot
- izkalpoties ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur)
- izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par cilvēku)
- izkalties ilgāku laiku, daudz kalt (par putniem)
- atkapāt ilgāku laiku, daudz kapāt
- kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (1)
- kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (4)
- kapāties ilgāku laiku, daudz kapāt (6)
- atsakapāties ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam
- izkāpelēties ilgāku laiku, daudz kāpelēt
- izkapelēties ilgāku laiku, daudz kaplēt
- izkaplēties ilgāku laiku, daudz kaplēt
- izčinkstēties ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem)
- izkāpties ilgāku laiku, daudz kāpt
- izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko ēdamu, dzeramu)
- izkārdināt ilgāku laiku, daudz kārdināt (kādu ar ko vēlamu, iekārojamu)
- izkaroties ilgāku laiku, daudz karot (karā, bruņotā cīņā)
- izkaroties ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties (ar ko nevēlamu)
- izkārpīties ilgāku laiku, daudz kārpīties
- atsacepināties ilgāku laiku, daudz karsēties
- izkārsties ilgāku laiku, daudz kārst
- atklapatēt ilgāku laiku, daudz kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām
- atsakasīties ilgāku laiku, daudz kasīties
- nokašāties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
- nokasīties ilgāku laiku, daudz kasīties; kasoties stipri sakairināt, ievainot (ādu)
- izakasties ilgāku laiku, daudz kašņāties
- izkašņāties ilgāku laiku, daudz kašņāties
- piekaukāt ilgāku laiku, daudz kaucot, pūšot, panākt, būt par cēloni, ka (kas) izraisās, sākas
- atkaukt ilgāku laiku, daudz kaukt
- izkaukties ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku)
- izkaulēties ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot)
- izslaktēties ilgāku laiku, daudz kaut (dzīvniekus)
- izklabināties ilgāku laiku, daudz klabināt
- izklačoties ilgāku laiku, daudz klačoties
- atkladzināt ilgāku laiku, daudz kladzināt
- izkladzināties ilgāku laiku, daudz kladzināt
- atklaigāt ilgāku laiku, daudz klaigāt
- atsagalasēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
- atsaklaigalēties ilgāku laiku, daudz klaigāt
- izklaigāties ilgāku laiku, daudz klaigāt
- izklaiņāties ilgāku laiku, daudz klaiņot
- izklaiņoties ilgāku laiku, daudz klaiņot
- atkūkāt ilgāku laiku, daudz klanīt (galvu)
- izklanīties ilgāku laiku, daudz klanīties
- atklaudzināt ilgāku laiku, daudz klaudzināt
- izklaudzināties ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi)
- izklausīties ilgāku laiku, daudz klausīties
- izadauzīties ilgāku laiku, daudz klauvēt
- izklauvēties ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi)
- izklejoties ilgāku laiku, daudz klejot
- saklepoties ilgāku laiku, daudz klepojot, stipri piepūlēties, kļūt slimam
- atkāsēt ilgāku laiku, daudz klepot
- izklepoties ilgāku laiku, daudz klepot
- noklepoties ilgāku laiku, daudz klepot; klepojot novājēt, nogurt
- izkliegties ilgāku laiku, daudz kliegt
- izvēkšēties ilgāku laiku, daudz kliegt, brēkt, bļaustīties; izkliegties, izraudāties
- atkliegt ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs
- atklukstēt ilgāku laiku, daudz klukstēt (par vistu)
- izknābāties ilgāku laiku, daudz knābāties
- izknaibīt ilgāku laiku, daudz knaibīt
- izknaibīties ilgāku laiku, daudz knaibīties
- izknakstīties ilgāku laiku, daudz knakstīties
- izknibināties ilgāku laiku, daudz knibināties
- izkopties ilgāku laiku, daudz kopt
- izkosties ilgāku laiku, daudz kost
- atkrākt ilgāku laiku, daudz krākt
- izkrākties ilgāku laiku, daudz krākt
- atkratīt ilgāku laiku, daudz kratīt (piemēram, salmus)
- izkraukāties ilgāku laiku, daudz kraukāt
- atkraut ilgāku laiku, daudz kraut
- izkrauties ilgāku laiku, daudz kraut
- izkaudzēties ilgāku laiku, daudz kraut kaudzes
- izkravāties ilgāku laiku, daudz kravāties
- nokrāmēties ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam)
- izkrēpoties ilgāku laiku, daudz krēpot
- atkūkāt ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi)
- izkūkoties ilgāku laiku, daudz kūkot (par dzeguzi)
- izkūleņoties ilgāku laiku, daudz kūleņot
- izkulstīties ilgāku laiku, daudz kulstīt
- atkulstīt ilgāku laiku, daudz kulstīt (linus)
- atkult ilgāku laiku, daudz kult
- izkulties ilgāku laiku, daudz kult (labību)
- atsakulties ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam
- izkunkstēties ilgāku laiku, daudz kunkstēt
- atžarīt ilgāku laiku, daudz kurināt
- izkorkšēties ilgāku laiku, daudz kurkstēt
- izkurnēties ilgāku laiku, daudz kurnēt
- izkustēties ilgāku laiku, daudz kustēties
- izkviekties ilgāku laiku, daudz kviekt
- izķemmēties ilgāku laiku, daudz ķemmēties; izsukāties (1)
- izķēmoties ilgāku laiku, daudz ķēmoties
- izķengāties ilgāku laiku, daudz ķengāties
- izķēpāties ilgāku laiku, daudz ķēpāties
- izstirināties ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties
- izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīt
- izķerstīties ilgāku laiku, daudz ķerstīties
- izķerties ilgāku laiku, daudz ķert
- izķīkāties ilgāku laiku, daudz ķidāt
- izķīķēties ilgāku laiku, daudz ķidāt
- atķecinēt ilgāku laiku, daudz ķiķināt
- izlabināties ilgāku laiku, daudz labināt
- izlādēties ilgāku laiku, daudz lādēties
- atlaistīt ilgāku laiku, daudz laistīt
- izlaistīties ilgāku laiku, daudz laistīt
- izlamāties ilgāku laiku, daudz lamāties
- atlāpīt ilgāku laiku, daudz lāpīt
- izlāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt
- lāpīties ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus
- izlasīties ilgāku laiku, daudz lasīt
- atsaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatas)
- izaskaitīties ilgāku laiku, daudz lasīt (piemēram, grāmatu)
- izlauzties ilgāku laiku, daudz lauzties, cīnīties
- atlakstīt ilgāku laiku, daudz lēkāt
- izlēkāt ilgāku laiku, daudz lēkāt
- izlēkāties ilgāku laiku, daudz lēkāt
- izlēkties ilgāku laiku, daudz lēkt
- izčopāties ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties
- izlidināties ilgāku laiku, daudz lidināties
- izlidoties ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- izliegties ilgāku laiku, daudz liegties
- noskriet ilgāku laiku, daudz liekot (piemēram, zirgam) skriet, ļoti nogurdināt, arī novājināt (to)
- atkolīt ilgāku laiku, daudz lielīt, slavināt
- pļēgurēt ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
- pļēguroties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
- pletkoties ilgāku laiku, daudz lietot alkoholiskus dzērienus; uzdzīvot
- izgavilēties ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt
- pielīksmot ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis)
- izlīksmoties ilgāku laiku, daudz līksmoties
- izlīņāt ilgāku laiku, daudz līņāt
- izlīņāties ilgāku laiku, daudz līņāt
- izlīties ilgāku laiku, daudz līt
- izlaupīties ilgāku laiku, daudz lobīt
- atgaldīt ilgāku laiku, daudz lobīt (piemēram, zirņus, pupas)
- atsagaldīties ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam
- izlocīties ilgāku laiku, daudz locīties
- atsakivāties ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam
- izalocīties ilgāku laiku, daudz locīties, ko darot, strādājot
- izlodāties ilgāku laiku, daudz lodāt
- izložņāties ilgāku laiku, daudz ložņāt
- izkaulēties ilgāku laiku, daudz lūgties
- izlūgties ilgāku laiku, daudz lūgties
- izalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu)
- atsalūgties ilgāku laiku, daudz lūgties, lūdzoties panākt (ko)
- izluncināties ilgāku laiku, daudz luncināties
- attilināt ilgāku laiku, daudz lutināt
- izmakšķerēties ilgāku laiku, daudz makšķerēt
- izmākuļot ilgāku laiku, daudz mākuļot
- izmākuļoties ilgāku laiku, daudz mākuļot
- izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas)
- izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (vedot pa nepareizu ceļu)
- izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldīties
- izmaldīties ilgāku laiku, daudz maldoties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml)
- atmalt ilgāku laiku, daudz malt
- izvilstīt ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt
- izmuldināt ilgāku laiku, daudz mānīt, maldināt; izmaldināt
- izmasēties ilgāku laiku, daudz masēt
- atmaurāt ilgāku laiku, daudz maurot
- izmauroties ilgāku laiku, daudz maurot
- izmauties ilgāku laiku, daudz maut
- izmazgāties ilgāku laiku, daudz mazgāt
- izžampāties ilgāku laiku, daudz mazgāt, skalot, laistīties ar ūdeni; izplunčāties
- izmāžoties ilgāku laiku, daudz māžoties
- izmedīties ilgāku laiku, daudz medīt
- izmēdīties ilgāku laiku, daudz mēdīties
- izmēģināties ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi)
- atmeklēt ilgāku laiku, daudz meklēt
- izameklēties ilgāku laiku, daudz meklēt
- izmeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi)
- nomeklēties ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties
- izmērkšēties ilgāku laiku, daudz mekšķināt (par kazām)
- izmelsties ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties
- izmēļoties ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties
- izmesties ilgāku laiku, daudz mest
- izmētāties ilgāku laiku, daudz mētāties
- izmīdīties ilgāku laiku, daudz mīdīties
- nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
- nomīdīt ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- izmieloties ilgāku laiku, daudz mieloties
- izmierināties ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi)
- izmīlināties ilgāku laiku, daudz mīlināties (ar kādu)
- izminēt ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas)
- izminēties ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu)
- nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to)
- nomīt ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), saplacināt, noblīvēt (to)
- nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt (1)
- nomīņāt ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu
- izmīņāties ilgāku laiku, daudz mīņāties
- izmīstīties ilgāku laiku, daudz mīstīt
- atskust ilgāku laiku, daudz mizot (nevārītus kartupeļus)
- atsamočīties ilgāku laiku, daudz mocīties
- izmocīties ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti
- izmodināties ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi)
- nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties
- izmūķerēties ilgāku laiku, daudz mūķēt
- izmuļķoties ilgāku laiku, daudz muļķoties
- atmūrēt ilgāku laiku, daudz mūrēt
- izmurgoties ilgāku laiku, daudz murgot
- nonākties ilgāku laiku, daudz nākt; nākot nogurt
- iznašķēties ilgāku laiku, daudz našķēties
- izņurdēties ilgāku laiku, daudz neapmierināti runāt
- izčīgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi spēlēt (vijoli)
- izsmurgāties ilgāku laiku, daudz nemākulīgi, nesekmīgi (ko) darīt, rīkoties
- iznerroties ilgāku laiku, daudz nerrot, nerroties
- atsanasāties ilgāku laiku, daudz nēsāt
- iznēsāt ilgāku laiku, daudz nēsāt
- iznēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt
- nēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt (1)
- nēsāties ilgāku laiku, daudz nēsāt (4)
- iznesties ilgāku laiku, daudz nest
- noslampāties ilgāku laiku, daudz nevīžīgi, lieliem soļiem staigāt; nevīžīgi, lieliem soļiem staigājot, nogurt
- izniekoties ilgāku laiku, daudz niekoties
- izniknoties ilgāku laiku, daudz niknoties
- atvārgt ilgāku laiku, daudz nīkt
- iznīkuļot ilgāku laiku, daudz nīkuļot; arī nīkuļot (kādu laiku, laika posmu)
- izniķoties ilgāku laiku, daudz niķoties
- notramdīt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
- notrenkāt ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku)
- atsajemties ilgāku laiku, daudz noņemties, nodarboties ar ko
- izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
- izņaudēties ilgāku laiku, daudz ņaudēt
- noņurcīt ilgāku laiku, daudz ņemot rokās, auklējot, nogurdināt, arī novārdzināt (mazu dzīvnieku)
- izņirgāties ilgāku laiku, daudz ņirgāties
- izmurdzīties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
- izmurdzulēties ilgāku laiku, daudz ņurcīt, spaidīt; arī izgrūstīties
- izņurdēties ilgāku laiku, daudz ņurdēt
- izogoties ilgāku laiku, daudz ogot
- izostīties ilgāku laiku, daudz ostīt
- izpaijāties ilgāku laiku, daudz paijāt
- izpaijāt ilgāku laiku, daudz paijāt; izglaudīt
- izņerkšēties ilgāku laiku, daudz paklusi, nemierīgi urkšķēt, ņurdēt (par dzīvniekiem)
- izpalaidņoties ilgāku laiku, daudz palaidņoties
- izpeldināties ilgāku laiku, daudz peldināt
- noperēties ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt
- nosaperēties ilgāku laiku, daudz perēt; perējot novājēt
- izklapēt ilgāku laiku, daudz pērt, sist
- izpirināt ilgāku laiku, daudz pērties ar pirtsslotu
- izieties rotaļā ilgāku laiku, daudz piedalīties rotaļā
- izpikāties ilgāku laiku, daudz pikoties
- izpikoties ilgāku laiku, daudz pikoties
- izpīties ilgāku laiku, daudz pīt
- izplaucēties ilgāku laiku, daudz plaucēt 1
- plaucēties ilgāku laiku, daudz plaucēt; arī plaucēt un veikt ar plaucēšanu saistītos darbus
- atsaecēties ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties
- noplītēties ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2)
- izplūkties ilgāku laiku, daudz plūkt
- izplunčāties ilgāku laiku, daudz plunčāties
- izpluncīties ilgāku laiku, daudz plunčāties, izpeldēties
- atgvelzt ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst
- izpļāpāties ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1)
- sapļauties ilgāku laiku, daudz pļaujot, stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
- izpļauties ilgāku laiku, daudz pļaut
- nopļauties ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties
- izpogoties ilgāku laiku, daudz pogot
- izačegelēties ilgāku laiku, daudz posties; kārtoties, arī rotāties
- izprātoties ilgāku laiku, daudz prātot; izdomāties
- izpriecāties ilgāku laiku, daudz priecāties
- izpukoties ilgāku laiku, daudz pukoties
- izpūlēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi)
- izstīvēties ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu)
- piesaklapatēties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
- piesažņaugties ilgāku laiku, daudz pūloties, gūt vēlamo rezultātu
- izspūsties ilgāku laiku, daudz pūsties
- izspūtināt ilgāku laiku, daudz pūtināt
- izputināties ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu)
- atkarcinēt ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas)
- piesarāties ilgāku laiku, daudz rājoties, gūt vēlamo rezultātu
- izrakņāties ilgāku laiku, daudz rakņāt
- izčokāties ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt
- izčukāties ilgāku laiku, daudz rakņāt, bakstīt
- izarakstīties ilgāku laiku, daudz rakstīt
- izrakstīties ilgāku laiku, daudz rakstīt
- izarakties ilgāku laiku, daudz rakt
- izrakties ilgāku laiku, daudz rakt
- atkast ilgāku laiku, daudz rakt (kartupeļus)
- atrāpāt ilgāku laiku, daudz rāpot
- izrāpoties ilgāku laiku, daudz rāpot
- atsventēt ilgāku laiku, daudz rāt, arī lādēt
- atbarabanēt ilgāku laiku, daudz rāties
- atraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt
- izelsoties ilgāku laiku, daudz raudāt, krampjaini ievelkot gaisu
- izraudāt ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek
- izraudāt ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi
- izraustīties ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi)
- izrauties ilgāku laiku, daudz raut
- atrevēt ilgāku laiku, daudz ravēt
- izravēties ilgāku laiku, daudz ravēt
- ravēties ilgāku laiku, daudz ravēt; arī ravēt un veikt ar ravēšanu saistītus darbus (piemēram, kaplēt, aprušināt stādus)
- izredzēties ilgāku laiku, daudz redzēt (ko); pilnīgi iepazīt
- izrēkties ilgāku laiku, daudz rēkt
- izrībināties ilgāku laiku, daudz rībināt
- atbrazdinēt ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem)
- izpucināties ilgāku laiku, daudz rīdīt (suni), sakot "puc!"
- izcujināties ilgāku laiku, daudz rīdīt, sakot "cui!"
- izrieties ilgāku laiku, daudz riet
- atcjaūkāt ilgāku laiku, daudz riet (par suni)
- atkaukāt ilgāku laiku, daudz riet (par suni)
- izrikšoties ilgāku laiku, daudz rikšot
- izriņķoties ilgāku laiku, daudz riņķot
- izripāties ilgāku laiku, daudz ripināt
- izripināties ilgāku laiku, daudz ripināt
- izdzenāties ilgāku laiku, daudz ripināt, virzīt (bumbu, ripu u. tml.) no vienas vietas uz citu
- izripoties ilgāku laiku, daudz ripot
- izrīstīties ilgāku laiku, daudz rīstīties
- izrotaļāties ilgāku laiku, daudz rotaļāties
- atsakavēties ilgāku laiku, daudz rotaļāties (par bērnu)
- izrubināties ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni)
- izorkšēties ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt
- izurkšēties ilgāku laiku, daudz rukšķēt, urkšķēt
- izrūcināties ilgāku laiku, daudz rūkt
- izrūkties ilgāku laiku, daudz rūkt
- izrullēties ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni
- izrumelēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
- izrumulēties ilgāku laiku, daudz rumulēties
- izarunāties ilgāku laiku, daudz runāt
- izatolkavāties ilgāku laiku, daudz runāt
- izzelēt ilgāku laiku, daudz runāt (par kādu), zobot (kādu)
- izmuldēties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi)
- izrunāties ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi)
- atbļuznīt ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt
- attolkavāt ilgāku laiku, daudz runāties
- izarušināties ilgāku laiku, daudz rušināt
- izrušināties ilgāku laiku, daudz rušināt, rušināties
- izsāpēties ilgāku laiku, daudz sāpēt
- izsapņoties ilgāku laiku, daudz sapņot
- atsavalkāties ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
- izsaukāties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
- izsaukties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
- izsēdēties ilgāku laiku, daudz sēdēt
- izsēņoties ilgāku laiku, daudz sēņot
- izsēroties ilgāku laiku, daudz sērot
- izsēties ilgāku laiku, daudz sēt
- izsēdēt ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu)
- izsieties ilgāku laiku, daudz siet
- atsaistīt ilgāku laiku, daudz siet (mezgliņus) šķietā un nītīs savērtā audeklā
- izsildīties ilgāku laiku, daudz sildīties
- izasirdīties ilgāku laiku, daudz sirdīties
- izsirdīties ilgāku laiku, daudz sirdīties
- izsiroties ilgāku laiku, daudz sirot
- izsisties ilgāku laiku, daudz sist
- izskaisties ilgāku laiku, daudz skaisties
- izaskaitīties ilgāku laiku, daudz skaitīt (lūgšanas)
- izskaldīties ilgāku laiku, daudz skaldīt
- izskaloties ilgāku laiku, daudz skalot
- izbrēkāties ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt, arī klaigāt, bļaustīties
- izskandināties ilgāku laiku, daudz skandināt
- noslidināt ilgāku laiku, daudz skarot, padarīt gludu
- atsavērties ilgāku laiku, daudz skatīties
- izaskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties, pilnīgi apskatīt
- izavērties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
- izskatīties ilgāku laiku, daudz skatīties; pilnīgi apskatīt
- izskolināties ilgāku laiku, daudz skolot; izskoloties
- izskopoties ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu)
- izskrabināties ilgāku laiku, daudz skrabināt
- atskraidalēt ilgāku laiku, daudz skraidīt
- atskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidīt
- izskraidīties ilgāku laiku, daudz skraidīt
- noplosīties ilgāku laiku, daudz skraidīt, draiskuļoties; skraidot, draiskuļojoties nogurt
- sadračoties ilgāku laiku, daudz skraidot, draiskuļojoties, trokšņojot, sakarst, piekust, sapūlēties; satrakoties
- pieskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu
- izskrāpēties ilgāku laiku, daudz skrāpēt
- izskribināties ilgāku laiku, daudz skribināt
- noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, ļoti nogurdināt (kājas)
- noskriet ilgāku laiku, daudz skrienot, arī ejot, nolietot (apavus)
- izskrieties ilgāku laiku, daudz skriet
- izskrubināties ilgāku laiku, daudz skrubināt
- atskumt ilgāku laiku, daudz skumt
- izabučāties ilgāku laiku, daudz skūpstīties
- izslaucīties ilgāku laiku, daudz slaucīt
- noslaucīt ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu
- izslaukties ilgāku laiku, daudz slaukt
- izslēpoties ilgāku laiku, daudz slēpot
- izslidināties ilgāku laiku, daudz slidināties
- izslidoties ilgāku laiku, daudz slidot
- noslidināt ilgāku laiku, daudz slīdot, slidinoties, arī ejot (pa ko, pāri kam), padarīt slidenu (to)
- atvaidēt ilgāku laiku, daudz slimot
- izslimoties ilgāku laiku, daudz slimot
- izslinkoties ilgāku laiku, daudz slinkot
- izpūties ilgāku laiku, daudz slinkot, gulēt
- attust ilgāku laiku, daudz smagi elpot
- izsmaidīties ilgāku laiku, daudz smaidīt
- nopīpēt ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
- nopīpot ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas)
- izsmēķēties ilgāku laiku, daudz smēķēt
- sasmēķēties ilgāku laiku, daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- izsmelgties ilgāku laiku, daudz smelgt
- izsmelties ilgāku laiku, daudz smelt
- atģibt ilgāku laiku, daudz smieties
- atģibuļāt ilgāku laiku, daudz smieties
- atsasmieties ilgāku laiku, daudz smieties
- izzviegties ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku)
- atsašaipīties ilgāku laiku, daudz smieties, smaidīt
- izsmilkstēties ilgāku laiku, daudz smilkstēt
- izsnaikstīties ilgāku laiku, daudz snaikstīties
- izsnausties ilgāku laiku, daudz snaust
- izsoļoties ilgāku laiku, daudz soļot
- izspaidīties ilgāku laiku, daudz spaidīties
- izaspardīties ilgāku laiku, daudz spārdīties
- izspārdīties ilgāku laiku, daudz spārdīties
- izacīnīties ilgāku laiku, daudz spēkoties
- izspēkoties ilgāku laiku, daudz spēkoties
- nospēlēties ilgāku laiku, daudz spēlējot azartspēles, nonākt nabadzībā, arī degradēties
- nospēlēt ilgāku laiku, daudz spēlējot, samazināt (piemēram, izrādes, iestudējuma) māksliniecisko kvalitāti
- atspēlēt ilgāku laiku, daudz spēlēt
- izspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēt
- atkartavāt ilgāku laiku, daudz spēlēt (kārtis)
- atskripkāt ilgāku laiku, daudz spēlēt (vijoli)
- atbarabanēt ilgāku laiku, daudz spēlēt bungas
- izaspēlēties ilgāku laiku, daudz spēlēties
- izspiegties ilgāku laiku, daudz spiegt
- izspītēties ilgāku laiku, daudz spītēt
- izspļaudīties ilgāku laiku, daudz spļaudīties
- izspoguļoties ilgāku laiku, daudz spoguļoties
- izspriedelēties ilgāku laiku, daudz spriedelēt
- atstabulēt ilgāku laiku, daudz stabulēt
- stādīties ilgāku laiku, daudz stādīt; arī stādīt un veikt dažādus ar (augu) stādīšanu saistītus darbus (piemēram, sagatavot dobes, aplaistīt iestādītos augus)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), atstāt daudzas pēdas (tajā)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to)
- nostaigāt ilgāku laiku, daudz staigājot, ļoti nogurdināt (kājas)
- nošļokāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
- sašļukāt ilgāku laiku, daudz staigājot, šļūkājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt, nobradāt
- atstaigalēt ilgāku laiku, daudz staigalēt
- izstaigalēt ilgāku laiku, daudz staigāt
- izstaigāties ilgāku laiku, daudz staigāt
- izmeloties ilgāku laiku, daudz stāstīt melus, izdomājumus
- atkaukāt ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties
- stāstīties ilgāku laiku, daudz stāstīt; stāstīt (ko) viens otram, cits citam; stāstīt
- izastatīties ilgāku laiku, daudz statīt (status)
- izstāvēties ilgāku laiku, daudz stāvēt (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- atstāvēt ilgāku laiku, daudz stāvēt kājās
- izstenēties ilgāku laiku, daudz stenēt
- izstomīties ilgāku laiku, daudz stomīties
- izstrādāties ilgāku laiku, daudz strādāt
- kapāties ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko)
- izšķipelēties ilgāku laiku, daudz strādāt ar lāpstu
- atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam
- nosadarīties ilgāku laiku, daudz strādāt; strādājot nogurt
- noplaņčkāties ilgāku laiku, daudz strēbt
- izstrīdēties ilgāku laiku, daudz strīdēties
- atsaplēsties ilgāku laiku, daudz strīdēties, ķildoties
- atstrīķēt ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni)
- atsukāt ilgāku laiku, daudz sukāt (linus)
- izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāt (piemēram, linus, kaņepājus)
- izsukāties ilgāku laiku, daudz sukāties
- izsūrstēties ilgāku laiku, daudz sūrstēt
- atsutināt ilgāku laiku, daudz sutināt
- izdzenāt ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra
- izsvaidīties ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1)
- izsvārstīt ilgāku laiku, daudz svārstīt
- izsvārstīties ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu)
- nosviedrēties ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam)
- izvantēties ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt
- izsviesties ilgāku laiku, daudz sviest; izmesties (1)
- piesvilpēt ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas)
- izsvilpoties ilgāku laiku, daudz svilpot
- izsvilpties ilgāku laiku, daudz svilpt
- atsvētīt ilgāku laiku, daudz svinēt
- izsvētīties ilgāku laiku, daudz svinēt
- izskripāties ilgāku laiku, daudz svītrot
- izšaubīties ilgāku laiku, daudz šaubīties
- izšaudīties ilgāku laiku, daudz šaudīt
- izšauties ilgāku laiku, daudz šaut
- izšķaudīties ilgāku laiku, daudz šķaudīt
- izšķendēties ilgāku laiku, daudz šķendēties
- piebrāķēt ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu)
- izviškāties ilgāku laiku, daudz šķirot (graudus), sviežot ar liekšķeri
- izbrāķēties ilgāku laiku, daudz šķirot, meklēt, vērtēt; izmeklēties
- izšķīties ilgāku laiku, daudz šķīt
- nosašķīties ilgāku laiku, daudz šķīt; šķinot nogurt
- izšļakstināties ilgāku laiku, daudz šļakstināties
- izšļakstīties ilgāku laiku, daudz šļakstīties
- nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, cietu
- nošļūkāt ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri sabojāt, iznīcināt (to)
- izšļūcāties ilgāku laiku, daudz šļūkt, braukāt (ar ragaviņām)
- atšņuktāt ilgāku laiku, daudz šņukstēt
- izšūpoties ilgāku laiku, daudz šūpoties
- nosasviesties ilgāku laiku, daudz šūpoties šūpolēs
- iztekalāties ilgāku laiku, daudz šurp un turp skriet, tipināt
- izšūties ilgāku laiku, daudz šūt
- iztaupīties ilgāku laiku, daudz taupīt
- iztaurēties ilgāku laiku, daudz taurēt
- iztaustīties ilgāku laiku, daudz taustīties
- notekāt ilgāku laiku, daudz tekājot pa (ko), pāri (kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu
- iztekalēties ilgāku laiku, daudz tekāt
- iztekāties ilgāku laiku, daudz tekāt
- iztenkoties ilgāku laiku, daudz tenkot
- iztērgāties ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties
- iztērzēties ilgāku laiku, daudz tērzēt
- iztesties ilgāku laiku, daudz tēst
- atsasodīties ilgāku laiku, daudz tiesāties
- iztiesāties ilgāku laiku, daudz tiesāties
- izaļubavāties ilgāku laiku, daudz tīksmināties
- iztīksmināties ilgāku laiku, daudz tīksmināties
- izkratīties ilgāku laiku, daudz tikt kratītam, kratīties
- iztincināt ilgāku laiku, daudz tincināt
- iztirgoties ilgāku laiku, daudz tirgoties
- iztīņāties ilgāku laiku, daudz tīt; iztīties
- iztracināt ilgāku laiku, daudz tracināt
- atziest ilgāku laiku, daudz traipīt (drēbes)
- attrakāt ilgāku laiku, daudz trakot
- iztrakoties ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem)
- iztrallināties ilgāku laiku, daudz trallināt
- attramdīt ilgāku laiku, daudz tramdīt
- notramdīt ilgāku laiku, daudz tramdot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
- notrenkt ilgāku laiku, daudz trencot (dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to)
- notrenkāt ilgāku laiku, daudz trenkājot (dzīvnieku), ļoti noguldināt (to)
- attrankāt ilgāku laiku, daudz trenkāt
- iztrenkāties ilgāku laiku, daudz trenkāt
- notriekt ilgāku laiku, daudz triecot (dzīvnieku, arī cilvēku), ļoti nogurdināt (to)
- izdauzīties ilgāku laiku, daudz trokšņaini, draiskulīgi rotaļāties
- iztrokšņoties ilgāku laiku, daudz trokšņot
- attupēt ilgāku laiku, daudz tupēt
- iztupēties ilgāku laiku, daudz tupēt
- notupēties ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam)
- iztvarstīties ilgāku laiku, daudz tvarstīt
- izubagoties ilgāku laiku, daudz ubagot
- izūjināties ilgāku laiku, daudz ūjināt
- izūvināties ilgāku laiku, daudz ūvināt
- atsagriezties ilgāku laiku, daudz uzdzīvot
- iztrakoties ilgāku laiku, daudz uzdzīvot
- izdīkties ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt
- izvaktēt ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
- izvaktēties ilgāku laiku, daudz uzmanīt, uzraudzīt
- izsmakties ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa
- izvadāties ilgāku laiku, daudz vadāt
- nosavadāties ilgāku laiku, daudz vadāt (mājdzīvniekus saitē)
- atvagāt ilgāku laiku, daudz vagot
- izvaibstīties ilgāku laiku, daudz vaibstīties
- atvaidēt ilgāku laiku, daudz vaidēt
- izvaidēties ilgāku laiku, daudz vaidēt
- izvaikstīties ilgāku laiku, daudz vaikstīties
- izvaimanāties ilgāku laiku, daudz vaimanāt
- izvaijāt ilgāku laiku, daudz vajāt, izdzenāt
- izvāķēties ilgāku laiku, daudz vāķēt
- novalkāt ilgāku laiku, daudz valkājot, padarīt neizskatīgu, neizturīgu, arī nederīgu (apģērbu, apavus)
- atvalkāt ilgāku laiku, daudz valkāt
- iznesāties ilgāku laiku, daudz valkāt
- iznēsāties ilgāku laiku, daudz valkāt
- izvalkāties ilgāku laiku, daudz valkāt
- atvalstīt ilgāku laiku, daudz valstīt
- izvalstīt ilgāku laiku, daudz valstīt
- izvalstīties ilgāku laiku, daudz valstīties
- novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
- novāļāt ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to)
- novāļot ilgāku laiku, daudz vāļājoties nospiest pie zemes, saplacināt, noblīvēt
- izvāļāties ilgāku laiku, daudz vāļāties
- izvandīties ilgāku laiku, daudz vandīties
- izvārstīt ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis)
- izvārtīties ilgāku laiku, daudz vārtīties
- izvēcināt ilgāku laiku, daudz vēcināt
- izvēcināties ilgāku laiku, daudz vēcināties
- atvelēt ilgāku laiku, daudz velēt
- izvelēties ilgāku laiku, daudz velēt
- izvelties ilgāku laiku, daudz velt
- nosavemties ilgāku laiku, daudz vemt
- izvergoties ilgāku laiku, daudz vergot, smagi strādāt
- atsprēst ilgāku laiku, daudz vērpt
- izasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt
- izvērpties ilgāku laiku, daudz vērpt
- atsasprēsties ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam
- izvesties ilgāku laiku, daudz vest
- izsarvēties ilgāku laiku, daudz vētīt (labību) ar sietu
- atsaarpavāties ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam
- izvēžoties ilgāku laiku, daudz vēžot
- izvicināt ilgāku laiku, daudz vicināt
- izžvidzināties ilgāku laiku, daudz vicināt, šmiukstināt; izvicināties
- izvidžināties ilgāku laiku, daudz vidžināt
- noviļāt ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to)
- izmuļināties ilgāku laiku, daudz viļāt (pa muti)
- izviļāties ilgāku laiku, daudz viļāties
- izvingroties ilgāku laiku, daudz vingrot
- izvizināties ilgāku laiku, daudz vizināties
- izzāģēties ilgāku laiku, daudz zāģēt
- nozelēt ilgāku laiku, daudz zelējot, nolietot
- izzemoties ilgāku laiku, daudz zemoties
- atzibsnīt ilgāku laiku, daudz zibsnīt
- atzīdīt ilgāku laiku, daudz zīdīt
- atziedēt ilgāku laiku, daudz ziedēt
- izziedēties ilgāku laiku, daudz ziedēt
- izzīlēties ilgāku laiku, daudz zīlēt
- izzīmēties ilgāku laiku, daudz zīmēt
- atzīst ilgāku laiku, daudz zīst
- nozīst ilgāku laiku, daudz zīžot (kā) pienu, novājināt (to)
- izzoboties ilgāku laiku, daudz zoboties
- izzvalstīties ilgāku laiku, daudz zvalstīties
- izzvanīties ilgāku laiku, daudz zvanīt (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu)
- izzvejoties ilgāku laiku, daudz zvejot
- izzvērēties ilgāku laiku, daudz zvērēt
- izzviegties ilgāku laiku, daudz zviegt
- izžadzināties ilgāku laiku, daudz žadzināt
- izžegoties ilgāku laiku, daudz žagoties
- izņaudēties ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties
- izpukstēties ilgāku laiku, daudz žēloties
- izžēloties ilgāku laiku, daudz žēloties
- nožēloties ilgāku laiku, daudz žēloties
- izzūdīties ilgāku laiku, daudz žēloties, dusmoties, īgnoties; izžēloties
- izskundēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
- izvaidēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
- piesažēlāties ilgāku laiku, daudz žēloties, sūdzēties
- izpļēguroties ilgāku laiku, daudz žūpojot sevi izpostīt
- atžvairāt ilgāku laiku, daudz žūpot
- atplenderēt ilgāku laiku, daudz žūpot, uzdzīvot
- nosaēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam
- noēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam
- izskumstēties ilgāku laiku, daudz, līdz apnikumam dīkt, būt saīgušam
- izsmieties ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties
- izsauļoties ilgāku laiku, daudz, pēc sirds patikas (pietiekoši) sauļoties
- izčammāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
- izčommāties ilgāku laiku, daudz, tūļīgi, neveikli (ko) darīt; iztūļāties
- iztrīšāt ilgāku laiku, daudzkārt braucīt
- saelpoties ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu)
- nopūlēt ilgāku laiku, intensīvi darbojoties, nodarbinot, nogurdināt
- izelpoties ilgāku laiku, intensīvi elpot
- izgrūsties ilgāku laiku, intensīvi grūst
- izvicoties ilgāku laiku, intensīvi ko darīt
- sapērties ilgāku laiku, intensīvi peroties pirtī, stipri sakarst
- urbināties ilgāku laiku, intensīvi urbināt (1)
- urbināties ilgāku laiku, intensīvi urbināt (2)
- sablēžot ilgāku laiku, krietni slinkot
- izbalināties ilgāku laiku, līdz apnikumam balināt
- izklanstīties ilgāku laiku, līdz apnikumam izklaiņoties
- klanstīties ilgāku laiku, līdz apnikumam klaiņot
- sapļāpāt ilgāku laiku, līdz kādam laikam pļāpāt
- noblunkšķināt ilgāku laiku, līdz pagurumam plakšķināt ūdeni zivis dzenot tīklā
- izkaķēties ilgāku laiku, līdz pagurumam, kaķēt
- sašļaustīties ilgāku laiku, ļodzīgi šurp un turp staigāt
- izbaiļoties ilgāku laiku, ļoti baiļoties
- izcerēties ilgāku laiku, ļoti cerēt
- izdrebēties ilgāku laiku, ļoti drebēt (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebināties
- izdrebināties ilgāku laiku, ļoti drebināties (piemēram, aiz aukstuma, bailēm); izdrebēties
- noelsties ilgāku laiku, ļoti elst
- izgaidīties ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi)
- izgarlaikoties ilgāku laiku, ļoti garlaikoties
- izgribēties ilgāku laiku, ļoti gribēt
- izgrīļoties ilgāku laiku, ļoti grīļoties
- izjusties ilgāku laiku, ļoti just līdzi (kādam)
- izkaitināties ilgāku laiku, ļoti kaitināties
- nokāroties ilgāku laiku, ļoti kārot
- izkāroties ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi)
- izkašķēties ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties
- izkaunēties ilgāku laiku, ļoti kaunēties
- izkaunināt ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu)
- nomocīt ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt
- iznervozēties ilgāku laiku, ļoti nervozēt
- nomocīt ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām)
- izmocīties ilgāku laiku, ļoti nopūlēties
- izdimdināt ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu)
- izšausmināties ilgāku laiku, ļoti šausmināties
- izvārdzināt ilgāku laiku, ļoti vārdzināt
- izvārgties ilgāku laiku, ļoti vārgt
- izverdzināt ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt
- urbināties ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni)
- sastrumpēt ilgāku laiku, nepārtraukti dzert
- sasust ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
- sasutēt ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
- saslēpt ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt
- saskraidināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet
- sastaidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp
- sastādināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
- sastāvināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
- satalināt ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties
- saspiegt ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele)
- sastrūgāt ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas
- satārpināt ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt
- sastabulēt ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt
- sasargāt ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt
- sasūroties ilgāku laiku, nepārtraukti skumt
- sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties
- sašļūdelēt ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties
- saslimot ilgāku laiku, nepārtraukti slimot
- saslinkot ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot
- sasmelgt ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt
- sasmidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
- sasmildzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
- sasmilkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
- sasmilkt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
- sasmirdēt ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt
- sasnaust ilgāku laiku, nepārtraukti snaust
- sasliept ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
- sastorēt ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
- sasoļot ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot
- satalēt ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties
- sastenēt ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt
- sasūlāt ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt
- sasūkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt
- sašalkt ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt
- sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt
- sasvalstīties ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties
- sasuksnīt ilgāku laiku, nepārtraukti zīst
- sasūkstīties ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm
- satauzēt ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties
- sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt
- sasmaldzināt ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt
- sabraukt ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sabraukties ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sajādināt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to)
- sajādīt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to)
- sajāt ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saskrieties ilgāku laiku, parasti ātri, skriet; ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
- valkāt ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu
- nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus)
- valkāt ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus)
- sastaigāties ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- valkāt ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas)
- malties ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt
- ost ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1)
- nēsāt ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus)
- noslaukt ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus); ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu
- nodzīt ilgāku laiku, pārmērīgi daudz smagi nostrādinot, ļoti nogurdināt, arī nomocīt, novājināt
- nodzīties ilgāku laiku, pārmērīgi daudz, smagi strādājot, darot ko, ļoti nogurt, arī novājēt
- izplančāties ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties
- izplanckāties ilgāku laiku, pēc patikas izplunčāties
- izvaldīties ilgāku laiku, pietiekami valdīt
- izpisties ilgāku laiku, pilnībā veikt dzimumaktu
- izmazgāties ilgāku laiku, rūpīgi mazgāties
- nocepināties ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu
- šķērsties ilgāku laiku, skaļi raudāt, kliegt (par bērnu)
- atrēkt ilgāku laiku, skaļi smieties
- šķaidīties ilgāku laiku, spēcīgi šķaidīt (1)
- izpūsties ilgāku laiku, stipri pūst (par vēju)
- izsalties ilgāku laiku, stipri salt
- izsaldēties ilgāku laiku, stipri salt; izsalties
- nomīties ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties
- svatāties ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā
- sacelāties ilgāku laiku, vairākkārt cilājot (ko smagu), stipri piepūlēties, sastaipīties, saslimt
- izdurties ilgāku laiku, vairākkārt durt (kur ko smailu, asu)
- izdurties ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu
- karināties ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā)
- sanesties ilgāku laiku, vairākkārt nesot (ko smagu), stipri piepūlēties, samocīties, saslimt
- izvīcināt ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā)
- klaudzēties ilgāku laiku, vairākkārtīgi klaudzēt
- gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus
- nezin (arī nez) kuro gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru gadu (arī mēnesi, dienu u. tml.)
- nezin (arī nez) kuro mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.) ilgāku laiku; nav zināms, kuru mēnesi (arī gadu, dienu u. tml.)
- saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet; ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- aiztaurēt Ilgi, apnicīgi taurējot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- aizkliegt ausis ilgi, skaļi kliedzot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- aizkviekt ilgi, skaļi kviecot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem)
- sačiknīties ilgstošu laiku saspringt, piepūlēties
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu
- sen Ilgu laiku (daudzus gadsimtus, laikmetus) u. tml. pirms kāda jaunāka, pašreizējā laikposma
- izbadot Ilgu laiku būt neēdušam un sajust stipru izsalkumu
- izbadoties Ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam un sajust lielu izsalkumu; izsalkt (1)
- aizmērdināt Ilgu laiku ciest badu
- nosekšķēt Ilgu laiku dzīvot bez mazgāšanās
- izeršināt Ilgu laiku kaitināt, izsmiet, ķircināt
- aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties
- izgolodatsja Ilgu laiku nelietot narkotikas
- saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt
- notrumpāt Ilgu laiku spēlēt (kārtis)
- izlepoties Ilgu laiku, daudz lepoties
- imūndeviācija Imūntolerance, kas skar tikai humorālo vai celulāro imūnsistēmu, bet ne abas vienlaikus
- Jakšasi Indiešu mitoloģijā - dievišķas būtnes, kas piedzima vienlaikus ar rakšasiem, bet atšķirībā no tiem ir noskaņoti pret cilvēkiem labvēlīgi
- prēti Indiešu mitoloģijā - mirušo cilvēku gari, kuri pēc cilvēka nāves vēl kādu laiku - no pāris nedēļām līdz pat gadam - uzturas dzīvo cilvēku vidū
- pagrieziena un slīdēšanas indikators indikators, kas vienlaikus mēra un attēlo gaisakuģa leņķisko ātrumu attiecībā pret tā vertikālo asi, kā ari tā šķērsvirziena slīdēšanu
- pašrefleksija indivīda apzināts sevis izzināšanas un pārraudzīšanas process, vienlaikus pašam esot gan novērotājam, gan tam, kuru novēro
- interseksualitāte Indivīda psihoseksuāla tieksme vienlaikus uz sava dzimuma un pretēja dzimuma partneri, biseksualitāte
- grupas egoisms individuālās darbības pakļaušana referentās grupas interesēm; cilvēks savas grupas vārdā atsakās no personiskiem mērķiem, vienlaikus nepakļaujoties citām grupām vai autoritātēm
- modificētā vide inertās gāzes vai gāzu maisījuma slānis ap pārtikas produktu iesaiņojumā, lai zināmu laiku saglabātu dabisko produkta kvalitāti
- koinfekcija Infekcija ar dažādiem patogēniem mikroorganismiem vienlaikus
- karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā
- datnes apraksts informācija, kas ietver sevī datnes nosaukumu, versijas numuru, pēdējās izmantošanas datumu un laiku, kā arī datnes derīguma termiņu un ierakstu struktūru
- sadedzināt Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.)
- nodot Intensīvi šaut (kādu laiku)
- nodoties Intensīvi, arī aizrautīgi nodarbojoties (ar ko), veltīt (tam) savu laiku, mūžu u. tml.
- saairēties Intensīvi, arī ilgāku laiku airēt; intensīvi, arī ilgāku laiku airēt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saarties Intensīvi, arī ilgāku laiku art; intensīvi, arī ilgāku laiku art tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- sadejoties Intensīvi, arī ilgāku laiku dejot; intensīvi, arī ilgāku laiku dejot tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties; intensīvi, arī ilgāku laiku dīdīties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- piedomāt Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko)
- sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt; intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā, arī fiziskā stāvoklī), arī pilnīgi iegrimt domās
- sadraiskuļoties Intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties; intensīvi, arī ilgāku laiku draiskuļoties tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
- safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
- sairties Intensīvi, arī ilgāku laiku irt; intensīvi, arī ilgāku laiku irt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī); saairēties
- sasapņoties Intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt; intensīvi, arī ilgāku laiku iztēloties, fantazēt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
- sapūlēties Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku stāvokli, arī saslimt
- sapūlēt Intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, ļoti nogurdināt, novājināt, arī padarīt slimu (ķermeņa daļu)
- saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi)
- piesēdēt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt darbu, kas veicams sēžot
- sastrādāties Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt; intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli)
- sadauzīties Intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml.; intensīvi, arī ilgāku laiku trokšņot, skraidīt, spēkoties u. tml. tā, ka nonāk (kādā fiziskā, arī psihiskā stāvoklī)
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu)
- naudas tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku līdz vienam gadam
- kapitāla tirgus īpaša ekonomisko attiecību sfēra, kura veidojas, aizdodot un aizņemoties naudu un citas aizvietojamas lietas uz laiku, kas ilgāks par 1 gadu
- administratīvā komisija īpaša koleģiāla administratīvās varas institūcija, kuru izveido pašvaldība uz savu pilnvaru laiku savas kompetences administratīvo pārkāpumu izskatīšanai
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
- Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem
- Spenta Mainjū irāņu mitoloģijā — gars radītājs, laiku beigās viņš iznīcinās ļauno garu Angra Mainjū, kas ir viņa brālis un pretmets
- pairt Irot pavirzīt (piemēram, laivu kur, kādā virzienā u. tml.); irt (piemēram, laivu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pairt Irot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); irt nelielu attālumu, neilgu laiku; paairēt (1)
- ielaiku Īsā laikā; priekšlaiku
- priāpijas Īsi, humoristiski, erotiski antīko laiku panti, kas veltīti auglības dievam Priāpam
- ātrināt Īsināt (laiku)
- gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku
- Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem
- mazs Īss (par laiku, laikposmu)
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
- švanks Īss, satīrisks stāstiņš (sākumā dzejā, vēlāk prozā) vācu v-laiku literatūrā 13.-17. gs.
- nobīkšķināt īsu laiku trokšņot
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet
- izsukt Izdancināt, ilgāku laiku griezt dejā
- izjārēties Izdraiskuļoties; ilgāku laiku skaļi, trokšņaini izklaidēties, izrotaļāties; arī izamizēties
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām
- izskriet Iziet, aiziet (piemēram, no mājām) uz neilgu laiku
- iedalīt Izkārtot (laiku), paredzot (tā) izlietojumu
- pārkārtot Izkārtot citādi (darbalaiku)
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā
- tusot Izklaidēties, pavadīt laiku sabiedrībā
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
- iztirināties Izķepuroties, izspārdīties; ilgāku laiku, daudz ķepuroties, spārdīties
- uzdzīvot Izlaidīgi, baudkāri līksmoties; pavadīt laiku baudkārās izpriecās
- iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot
- fiksētās izmaksas izmaksas, kas attiecīgajā laika posmā un noteiktā darbības jomā nemainās, produkcijas apjomam palielinoties vai samazinoties; tomēr produkcijas apjomam palielinoties pāri par noteikta intervāla robežām, šīs izmaksas lēcienveidīgi pieaug un tad atkal zināmu laiku nereaģē uz produkcijas apjoma izmaiņām
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piemēram, laiku, spēkus)
- imunoelektroforēze Izmeklēšanas metode, kas dod iespēju vienlaikus noteikt proteīnu maisījumu sastāvdeaļu elektroforētisko kustību un antigēnisko specifiskumu
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts
- karažavot Izniekot (laiku), pavadīt laiku niekojoties
- nopleikāt Izniekot laiku
- gimnēmijskābe Izolēta no Dienvidāzijas auga "Gymnema silvestre R. Br." lapām; uztriepta uz mēles, uz laiku atņem spēju sajust saldu un rūgtu garšu, neskardama sāļās un skābās garšas maņu
- izohrona Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus iestājas kāda meteoroloģiska parādība
- izofēna Izolīnija, kas savieno punktus, kuros vienlaikus ir iestājusies kāda ar dzīvo dabu saistīta parādība
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju)
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku
- izspuroties Izrunāties, izrīkoties pretēji (kāda domām, uzskatiem u. tml.); ilgāku laiku nepakļauties
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos
- novazāt Izšķērdēt laiku
- nokākarēties Izšķiest laiku bezjēdzīgā darbā
- kākarēties Izšķiest laiku niekojoties nenoteiktā darbā
- dundurēt Izšķiest laiku, nīkt dīkdienībā, slinkumā palaisties
- noklenkstēt Izšķiest, notriekt (laiku)
- pārtērēt Iztērēt vairāk nekā paredzēts (laiku)
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku
- korozijnogurums Izturības robežas samazināšanās, vienlaikus iedarbojoties uz to ar atkārtotām slodzēm un agresīvu vidi
- iekārtoties Izveidot, nodrošināt sev kādam nolūkam vēlamus apstākļus (piemēram, attiecīgi iedalot laiku, darbus u. tml.)
- ievārīties Izveidoties nosēdumiem (uz trauka sienām, kurā ilgāku laiku ko vāra)
- notēmēt Izvēlēties, arī iepriekš noteikt (darbības virzienu, mērķi, laiku)
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
- sacīkšu kreiserjahta jahta, kas būvēta tā, lai ilgu laiku varētu piedalīties tāljūras sacīkstēs
- jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku
- pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm
- mašiahs Jauns ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas ebrejiem tiks atsūtīts laiku beigās
- aizmilzis jautājums jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts
- viļņu izplatīšanās ātrums jebkura viļņa punkta pārvietošanās attāluma attiecība pret laiku, kurā šis attālums noiets; atkarīgs no vides dielektriskās un magnētiskās caurlaidības
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē
- iznomāts transportlīdzeklis jebkurš transportlīdzeklis, kas par samaksu un uz noteiktu laiku nodots tāda komersanta lietošanā, kurš nodarbojas ar komercpārvadājumiem vai veic pašpārvadājumus, atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar personu, kura piedāvā šos transportlīdzekļus
- eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
- aizvien joprojām; visu laiku
- sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku
- guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas
- moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- kaķa pēda jūrnieku mezgls, ko iesien noliecot divkārši saliktas troses galu tā, lai veidotos divas cilpas, kuras vienlaikus vairākas reizes (4-5) sagriež pretējā virzienā un tad uzliek uz āķa
- zemnieku piespriešana kāda dzimtkunga zemnieka piešķiršana citam dzimtkungam gadījumā, ja netika izdots aizbēgušais zemnieks, kā arī muižnieku soda veids (piemēram, par nelabotiem ceļiem un tiltiem) un parādu piespiedu samaksai, tādējādi dzimtzemniekus uz laiku varēja nodot arī pilsētu tirgotāju un amatnieku rīcībā
- līgšana kāda pieņemšana darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- ilgtspējība kāda subjekta vai sistēmas spēja radīt apstākļus ilgstošai, līdzsvarotai pašattīstībai un vienlaikus spēja neradīt apstākļus, kas veicina tās iznīkšanu vai pašsagrāvi; ilgtspēja
- ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku
- nokavējums kādas līgumiskas vai likumiskas saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesisks novilcinājums ilgāk par pienācīgo laiku
- fragmentārā uzņemšana kadrs, kura uzņemšanas laikā kameru vairākkārt apstādina uz ilgāku laiku
- pienelītis kāds putns (iespējams vītītis, kas pavasarī atgriežas ap laiku, kad govis sāk laist ganos un paredzams lielāks piena izslaukums)
- salabi kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis
- salaps kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi
- salupe kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube
- aizsmakulis kāds, kas jau ilgāku laiku ir aizsmacis
- pakaitināt kādu brīdi spēlēties, lai bērnam paīsinātu laiku
- papasakaties kādu brīdi, neilgu laiku tērzēt
- saduzot kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot
- piesūdzēt kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties)
- izvaldīt kādu ilgāku laiku valdīt
- pagāžam kādu ilgstošu laiku; bezjēdzīgi, nederīgi
- izpluities kādu laiku (bailīgi) raizēties
- iztešļāties kādu laiku (bez rezultāta) skaldīt vai kalt
- aprunāties kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties; parunāties
- izvorkstēties kādu laiku (nepārtraukti) nesaprotami runāt
- izkarinēties kādu laiku (pietiekami) žūt ārā (piemēram, veļa)
- izdopināt kādu laiku (pietiekoši ilgi) šūpot uz ceļiem
- iztrīties kādu laiku (pietiekoši) berzēties; berzējoties nosmērēties
- izsklidināt kādu laiku (pietiekoši) sklidināt
- izsāpināties kādu laiku (pietiekoši) skumt, pārdzīvot
- izporgāties kādu laiku (pietiekoši) veikt kādu netīrīgu darbu
- izplunkšēties kādu laiku (pietiekoši) vējā runāties; lamāties
- izsveibināt kādu laiku (pietiekoši) vicināt
- pačirkstināt kādu laiku (slikti) čīgāt (vijoli)
- izplivināties kādu laiku (vējā) plivināties
- nočēkstēt kādu laiku aizsmakušam šņācoši elpot
- pabluķēt kādu laiku apstrādāt tīrumu ar veltni
- pamugāties kādu laiku ar grūtībām locīties
- palīkāt kādu laiku atrasties salīkušā stāvoklī
- pazvidzināties kādu laiku ātri vicināties
- paplāvāt kādu laiku atspīdēt, paspīdēt
- paauklēties kādu laiku auklēt, šūpot rokās, aijāt
- paausīt kādu laiku ausīt (1)
- pabalot kādu laiku balināt; mazliet, daļēji balināt
- pabaloties kādu laiku balināties
- pabauroties kādu laiku baurot, skaļi raudāt
- izklerot kādu laiku bez darba klaiņot apkārt
- nomalžāt kādu laiku bez darba vai bez sekmēm maldīties
- izkukoties kādu laiku bez panākumiem kaut ko runāt
- pastaiģinēt kādu laiku bezmērķīgi staigāt šurp un turp
- novantaroties kādu laiku blandīties, klaiņot, dauzīties apkārt
- pablunkšķēt kādu laiku blunkšķēt
- pablusināt kādu laiku blusot
- padiekoties kādu laiku būt bez darba, nodarbošanās
- pabust kādu laiku būt nomodā
- nozvaigznēt kādu laiku būt pārklātam ar zvaigznēm
- pauntumoties kādu laiku būt untumainam
- gaidīt kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek
- patribināt kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt
- izčakstināties kādu laiku čaukstinot meklēt (sienā vai salmos)
- uzčinkstēt kādu laiku činkstēt, raudāt
- palīkāt kādu laiku daudz locīties
- uzkūvēt kādu laiku draiskoties, trakot, spēlēties
- notītīt kādu laiku draudēt, kļūt draudīgam
- izbrūtēties kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības
- padidelēt kādu laiku drebēt salā, drebēt salā
- padidināt kādu laiku drebēt salā, drebēt salā
- izpīkties kādu laiku dusmoties
- padainoties kādu laiku dziedāt tautasdziesmas
- paplītēt kādu laiku dzīrot, plītēt
- nomulīties kādu laiku dzīvot bez darba
- noskurināties kādu laiku dzīvot bez darba
- padzīvāties kādu laiku dzīvot, uzturēties (kādā vietā, pie kāda), piemēram atpūšoties, ciemojoties
- saklibāties kādu laiku ejot sākt klibot
- nosēkāt kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties
- pasēsties kādu laiku ērti sēdēt
- padīkalēt kādu laiku gaidot kādā vietā staigāt šurp un turp
- izgavēt kādu laiku gavēt
- nočučāties kādu laiku gulēt; arī pagulēties
- nočučēties kādu laiku gulēt; arī pagulēties
- nogulšņāt kādu laiku gulšņāt
- pašļukāt kādu laiku iet velkot kājas pa zemi
- izmuities kādu laiku izciest grūtības
- patilāt kādu laiku izklāt balināšanai
- pašaudīt kādu laiku izstiepties uz priekšu un atpakaļ
- nošķetēties kādu laiku izteikt neapmierinātību
- nogražoties kādu laiku izturēties nepaklausīgi; stūrgalvīgi klaigāt
- nogaloties kādu laiku jokoties
- nožārbīties kādu laiku kāpelēt
- pakarinēt kādu laiku karāties
- izlenkties kādu laiku kaut ko meklēt
- saklaudzēt kādu laiku klabēt, klauvēt
- noklabināties kādu laiku klabināt, nodarboties ar klabināšanu
- nokladzēt kādu laiku kladzināt un pārstāt kladzināt
- izklēgāties kādu laiku klaigāt, pļāpāt
- paslenderēt kādu laiku klaiņot
- pablisierēt kādu laiku klaiņot (slinkot)
- saklibāt kādu laiku klibot
- saklibot kādu laiku klibot
- izkliboties kādu laiku klibot un pārstāt
- noplāvāt kādu laiku klīst apkārt
- pačabēties kādu laiku klusām (slepus) tērzēt
- padurnēt kādu laiku klusēt, būt nelaipnam
- izkņubināties kādu laiku knibināties
- nokratīties kādu laiku kratīt
- parūcināt kādu laiku kūpināt
- nošļandēt kādu laiku kustināt šurpu turpu
- izkutināties kādu laiku kutināt
- noīverēties kādu laiku ķildoties
- noslempēt kādu laiku laiskoties un blandīties apkārt
- noogot kādu laiku lasīt (ogas)
- nolakstīt kādu laiku lēkāt
- samargot kādu laiku lēnām līt
- samergot kādu laiku lēnām līt sīkām pilēm
- pasoksināt kādu laiku lēnām rikšot
- norūčāties kādu laiku lēnām strādāt
- patopšāt kādu laiku lēnām un neveikli staigāt
- nočūžāties kādu laiku lēnām, bez ieinteresētības strādāt
- iztielēties kādu laiku lepoties, uzposties
- noracināt kādu laiku likt rakt
- nodurstīt kādu laiku līst, zagties
- patilināt kādu laiku ļaut izklātam balināties
- patulināt kādu laiku ļaut izklātam balināties; patilināt
- izskriedināt kādu laiku ļaut krietni izskraidīties
- izplēcināt kādu laiku ļaut plivināties vējā
- izplivināt kādu laiku ļaut plīvot vējā
- pagaroties kādu laiku ļaut tvaikot
- pagarot kādu laiku ļaut tvaikot (atvēsinot)
- atlaidīt kādu laiku ļaut vienmērīgi atdzist
- nolaitīt kādu laiku masēt
- nodriegāt kādu laiku mazliet slimot
- izčamdīties kādu laiku meklējot taustīties
- patārpot kādu laiku meklēt tārpus (makšķerēšanai)
- novutāties kādu laiku meklēt utis
- nopukšināt kādu laiku mierīgi un nesteidzīgi strādāt
- izsmelkties kādu laiku nedaudz sāpēt, smelgt
- pasulāties kādu laiku nedaudz suloties
- padirsināt kādu laiku nedot ēst (parasti mājdzīvniekiem)
- padirbelēt kādu laiku neizlēmīgi mētāties uz vienu un otru pusi
- nomalzīties kādu laiku nemierīgi maldīties
- sablēt kādu laiku nepārtraukti blēt
- sasviķot kādu laiku nepārtraukti dzert
- sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas
- sašļaukāt kādu laiku nepārtraukti gulšņāt
- noveksēties kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri)
- nokaltēt kādu laiku nepārtraukti kaltēt
- nočinkstēties kādu laiku nepārtraukti kaulēties
- saķildoties kādu laiku nepārtraukti ķildoties
- nožūrāt kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt
- nokūņāties kādu laiku nepārtraukti locīties
- samūrēt kādu laiku nepārtraukti mūrēt
- nokumāties kādu laiku nepārtraukti nopūlēties
- nosakstīt kādu laiku nepārtraukti ošņājot meklēt
- sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties
- ķaukšināt kādu laiku nepārtraukti riet
- sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties
- samirmināt kādu laiku nepārtraukti sīki līņāt
- saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst)
- sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt
- sakūkot kādu laiku nepārtraukti slimot
- atpīpēt kādu laiku nepārtraukti smēķēt
- sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
- novickuļoties kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties
- samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī
- savelties kādu laiku nepārtraukti velties
- sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt
- noklerot kādu laiku nesekmīgi gaidīt un nesagaidīt
- izčiknīties kādu laiku nesekmīgi nopūlēties
- nomutuļot kādu laiku neskaidri un nesaprotami runāt
- nomuļāties kādu laiku neveikli strādāt
- pabakstīties kādu laiku niekoties, blēņoties
- panītīt kādu laiku nītīt
- nostāvēt kādu laiku nodarboties (ar ko)
- iznīkoties kādu laiku nodzīvot nabadzībā
- nopuišot kādu laiku nokalpot
- noreikāt kādu laiku nopļāpāt
- nolaukšēties kādu laiku nopļāpāt tukšības
- izpiņķēties kādu laiku nopūlēties
- nomudīt kādu laiku nopūlēties
- nokļimēt kādu laiku nostāvēt
- nošļenderēt kādu laiku notūļāties
- noklaknīt kādu laiku notupēt (nosēdēt)
- paplāvāties kādu laiku ņirbēt
- ņurīties kādu laiku ņurīt, griezt ar neasu nazi
- izkņēgāties kādu laiku okšķerēt, izmeklēt (vislabāko no ēdamā)
- noostīties kādu laiku ošņāt, okšķerēt
- paveikties kādu laiku pacīnīties
- uzsnaust kādu laiku pagulēt
- paslenderēties kādu laiku paklaiņot
- pablensties kādu laiku paskatīties
- paplāvāt kādu laiku pastaigāties
- noplandīties kādu laiku pavadīt bez darba
- noknosāties kādu laiku pavadīt darot kaut ko mazsvarīgu
- satrumpāt kādu laiku pavadīt spēlējot kārtis
- izslampāties kādu laiku pavirši, ar slapjām vai dubļainām kājām staigāt
- munčāties kādu laiku peldēties
- padēdināt kādu laiku perināt 1
- iepriekš kādu laiku pirms kā cita
- novilnīt kādu laiku plēst matus
- izplīkšķināties kādu laiku plīkšķināt (pātagu)
- paplīvināties kādu laiku plīvināties
- izplēcināties kādu laiku plivināties vējā
- nomēļot kādu laiku pļāpāt
- paplekšināt kādu laiku pļāpāt
- notenkāties kādu laiku pļāpāt aprunājot citus cilvēkus
- pagārgties kādu laiku pļāpāt niekus
- nopogāt kādu laiku pogot un pabeigt pogot (par lakstīgalas dziesmu)
- nobazūnēt kādu laiku pūst bazūni
- pašvikstināt kādu laiku radīt švīksotšas skaņas
- norakņāties kādu laiku rakņāties, pārmeklēt
- sašāstīties kādu laiku rast patvērumu
- noripinēt kādu laiku ripināt
- norakāties kādu laiku rokot savandīt
- nokruķēties kādu laiku rosīgi strādāt
- izrubināties kādu laiku rubināt 2(2), urbināt
- nopļaustīties kādu laiku rūpīgi pļaut
- nostāvēt kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī)
- novervelēt kādu laiku sarunāties
- nourrāt kādu laiku saukt "urrā"
- pasēst kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties
- izsaimniekot kādu laiku sekmīgi saimniekot
- sasēkt kādu laiku sēkt un pārtraukt sēkt
- nosēties kādu laiku sēt (līdz nogurumam)
- izplezdināties kādu laiku sist spārnus
- nolaušķēt kādu laiku skaļi nopļāpāt
- pabaurot kādu laiku skaļi raudāt
- nočākstēt kādu laiku skaļi sarunāties (par sievietēm)
- pablīšķināt kādu laiku skaļi sist
- nožaudīties kādu laiku skraidot šurp un turp, kāpelējot vai darot blēņas nosist laiku
- izskrapstīties kādu laiku skrāpēties, kasīties, rakņāties
- nopluities kādu laiku skumt, žēloties
- novīstīties kādu laiku slaistīties vai citādi nepatīkami tūļāties
- paglamstīties kādu laiku slapstoties klaiņot apkārt
- iztīkāties kādu laiku slepus novērojot
- palaidināties kādu laiku slidināties uz ledus vai no kalna
- pasklidināties kādu laiku slidot, paslidināties
- notullēt kādu laiku slinki (tūļīgi) strādāt
- noknubināties kādu laiku slinkot
- noosties kādu laiku smaržot
- izdirbinēties kādu laiku spēcīgi kratīt un pabeigt kratīt
- nokaitēties kādu laiku spēlēties, blēņoties
- izknakstīt kādu laiku spiest, žņaugt (netikli aizskarot ar rokām)
- pastumpāt kādu laiku stampāt
- nomuldēt kādu laiku stāstīt aplamības
- nourrāties kādu laiku stipri dusmoties
- noplundurēt kādu laiku strādāt bez rezultāta
- sasūkāties kādu laiku sūdzēties
- uzsūrstēt kādu laiku sūrstēt
- pārsūrkstēt kādu laiku sūrstēt un pārstāt sūrstēt
- sasveidīties kādu laiku sviedrēties
- izšņākāties kādu laiku šņākt
- izdīdīt kādu laiku šūpot uz rokām (krutāmbērnu)
- noukāt kādu laiku šūpot vai lēkalēt (bērnu) uz ceļgala
- noolīt kādu laiku šurp un turp grozīt
- izpirināties kādu laiku šurp un turp kustēties ar kājām un spārniem
- salēkāt kādu laiku šurp un turp lēkāt
- padīšļāties kādu laiku šurp un turp mīdīties, nemierīgi stāvēt
- palīkumot kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties
- pataurēties kādu laiku taurēt savam priekam
- nogramstīties kādu laiku taustīt
- notenkāt kādu laiku tērzēt, pļāpāt
- iztielēties kādu laiku tielēties
- noposties kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam
- nodraiskāties kādu laiku trakot, plosīties
- uztrokšņot kādu laiku trokšņot
- nokāvarēties kādu laiku tūļāties
- nokleknīt kādu laiku tupēt (sēdēt)
- paturēties kādu laiku turēt
- satirpināt kādu laiku turēt arestā
- izkarāties kādu laiku turoties koka zarā šūpoties šurp un turp
- panabagot kādu laiku ubagot
- noubagot kādu laiku ubagot, diedelēt
- uzplītēt kādu laiku uzdzīvot, žūpot
- pamist kādu laiku uzturēties
- pārmist kādu laiku uzturēties, ēst, dzīvot
- novadāt kādu laiku vadāt
- novazināt kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt
- nosvaipīties kādu laiku vaibstīties un beigt vaibstīties
- izvaibīties kādu laiku vaibstīties, šķobīties
- sagaust kādu laiku vaimanāt, žēloties
- pavārgot kādu laiku vārgt, sirgt
- nozvēbināt kādu laiku vēcināt uz priekšu un atpakaļ
- aizvadīt kādu laiku veikt (ko)
- noklemēt kādu laiku veltīgi gaidīt
- izkamstīties kādu laiku veltīgi kaut ko ķert (grābt)
- nokampsīties kādu laiku veltīgi meklēt
- nokampstīties kādu laiku veltīgi meklēt
- paborināt kādu laiku vest (bērnu) pastaigā
- nošvitināt kādu laiku vicināt (vēcināt)
- zvēbināt kādu laiku vicināt, vēcināt
- izplikšināties kādu laiku viegli sitot ar roku plikšķināt
- pasaukties kādu laiku vienam otru saukt
- novilnīties kādu laiku viļņot, bangot
- paviņģot kādu laiku viņģot
- noērmoties kādu laiku visādi blēņoties
- nokārnēt kādu laiku ziņkārīgi skatīties
- izjonēt kādu laiku, kādu gabalu izskriet
- izdukurēties kādu laiku, līdz apnikumam, zvejot ar dukuru
- pabraucīties kādu laiku, mazliet pamasēt (paglaudīt)
- paslampāt kādu laiku, nedaudz slampāt
- iztrallāties kādu laiku, pēc sirds patikas izdziedāties, iztrallināties
- izzvaigāties kādu laiku, pietiekami izsmieties
- pieskundēt kādu laiku, pietiekami kurnēt, pukoties
- piesērot kādu laiku, pietiekami sērot
- iztramdīties kādu laiku, pietiekoši (bez panākumiemm) biedēt, gaiņāt
- izkrāmēties kādu laiku, pietiekoši ilgi krāmēties
- izskrūvēties kādu laiku, pietiekoši ilgi skrūvēt
- izūkšēties kādu laiku, pietiekoši kliegt, bļaut, gavilēt
- izsmalstīties kādu laiku, pietiekoši smalstīties
- izvalkāt kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt
- saligāt kādu noteiktu laiku slimot
- sarevēt kādu zināmu laiku nepārtraukti ravēt
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos)
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem)
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot
- vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku
- šamērt Kamēr, pa to laiku
- balotēšanās kandidatūras izvirzīšana vienlaikus ar tās piekrišanu iespējamai ievēlēšanai kādā amatā vai postenī
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā)
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē
- veckareivis Kareivis, kurš zināmu laiku jau ir nodienējis un kura apmācības pamatos ir pabeigtas
- pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās
- kārtoties Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā)
- izohronisks Kas velkas vienlīdz ilgu laiku; izohrons
- ikbrīd Katru brīdi, pastāvīgi, visu laiku
- diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku)
- abreks Kaukāzietis, kas uz kādu laiku zvērējis ar asinīm atriebties par kādu apvainojumu; abregs
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
- lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- slēberēt kaut kā nosist laiku
- linderēt kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni
- nemanta kaut kas nevērtīgs un vienlaikus nevēlams
- nopodāties kaut ko darot (rīkojoties) notērēt laiku, nokrāmēties
- izblensties kaut ko meklējot staigāt apkārt (kādu laiku)
- satērzēt kaut ko sapļāpāt; ilgāku laiku pļāpāt
- iesenēt kaut kur ilgāku laiku dzīvojot, iedzīvoties
- īsināties Kavēt laiku (ko darot)
- Alma-Ata Kazahstānas galvaspilsētas 1929.-1997. g. Almati nosaukums padomju laikā, ko lietoja krievu un citās PSRS valodās, izņemot kazahu valodu, kurā pilsēta visu laiku saucās Almati
- hetmans Kazaku komandieris Ukrainā 16.-17. gs., 1648.-1764. g. Ukrainas valdnieks un kazaku karaspēka komandieris; uz īsu laiku atjaunots 1918. g.
- izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi
- poliekrāna kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kurā uz viena ekrāna vai vairākiem blakus novietotiem ekrāniem (poliekrāna) vienlaikus tiek demonstrēti vairāki tematiski saistīti attēli
- izklunderēt Klaiņot apkārt (ilgāku laiku)
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
- konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu
- noviciāts Klostermāja, kur noviči (novices) pavada pārbaudes laiku
- metahronisms Kļūda, attiecinot kādu faktu uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā noticis
- laboties kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem)
- apkurlt kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku)
- izbļūt kļūt gļotainam - par šķidrumu, kas ilgāku laiku stāvējis nekustīgs
- paklust kļūt klusākam (piemēram, par skaņām); uz neilgu laiku apklust
- pierimt kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu)
- pierimt kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
- izpeikstēt kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos)
- izpilkt kļūt nevarīgam (ilgāku laiku nestrādājot, atrodoties labos apstākļos)
- atspaidīties kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās)
- atspiesties kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās); atspaidīties
- atlaisties kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku)
- atsalaisties kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku)
- stingt kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- sastingt kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- novecot kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem
- novecoties kļūt tādam, kas savu laiku ir pārdzīvojis, neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem; novecot (3)
- reibt kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā)
- skurbt kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1)
- izvērsties kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā kas norisinās, notiek citādi nekā iepriekš, nekā paredzēts
- uzmirdzēt kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
- uzstarot kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku
- tuvoties kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- zebiekste Koka stumbrs, kas ilgu laiku atradies ūdenī
- četrpusējā garenfrēzēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna brusveida sagatavju apstrādei vienlaikus no visām četrām pusēm, iegūstot vēlamo šķērsgriezuma profilu un izmērus
- apmešanās atļauja kompetentu valsts institūciju atļauja apmesties uz dzīvi valstī jeb tās teritorijas noteiktā vietā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku
- pārklājuguns Koncentrēta vai masveida artilērijas uguns, kad visas baterijas (divizioni) šauj vienlaikus uz visu mērķu laukumu (mērķu iecirkni)
- pomādes konfektes konfektes, ko gatavo, cukura un cietes sīrupu vispirms vārot, tad vienlaikus kuļot un dzesējot, līdz izveidojas pomāde – sīkkristāliska masa
- strukturālā rezervēšana konstrukcijas elementu daudzkārtņu lietošana - šie rezerves elementi strādā vienlaikus ar pamatelementiem vai arī bojājuma gadījumā tos aizstāj
- zodiakālgaisma Konusveidīgs gaišums gandrīz ekliptikā, kas sevišķi skaidri parādās ap ekvinokciju laiku, pavasarī drīz pēc rieta rietumos, rudenī pirms ausmas austrumos
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt
- kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki
- branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām
- telefona un telegrāfa slodze kopīgais vienlaikus aizņemto telefona vai telegrāfa līniju (kanālu, savienojuma traktu) laiks vienas stundas laikā; mērvienība – aizņemtības stunda jeb erlangs
- kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu
- en bloc kopumā; visu vienlaikus; vairumā (par tirdzniecību)
- komāngarants Krāsnesis vai filistrs, kas uz laiku zaudējis tiesības nēsāt krāsas
- īrisspiede krāsu druka ar vairākām krāsām, kas vienlaikus tiek padotas no vienas ar šķērssienām sadalītas krāskastes, izmantojot izvelmēšanas velmes ar nelielu aksiālu sānsoli
- diskonts Kredīta operācija, kurā banka, pērkot vekseli, atskaita no tā nominālvērtības attiecīgus procentus par laiku līdz termiņa beigām
- krājkase Kredītiestāde, kas koncentrē iedzīvotāju uz laiku brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas
- komerckredīts Kredīts, ko pārdevējs preču formā piešķir pircējam, uz laiku atliekot maksājumu par pārdotajām precēm
- dubinuška Krievu strādnieku (strūdzinieku) dziesma (Ei, uhņem!), populāra cara laiku revolucionārā inteliģencē
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši
- nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
- kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra
- svina baltums kristāliska krāsviela, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), tīri balta, labi sedz krāsojamo virsmu, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā tā kļūst brūna un stipri indīga
- balistrārijs Krustveidīga šaujamā spraugasenlaiku nocietinājumu mūros
- Panamas kanāls kuģošanas kanāls Centrālamerikā (sp. val. “Canal de Panama”), šķērso zemesšaurumu tā zemākajā daļā, savieno Atlantijas un Kluso okeānu, garums — 81,6 km, platums — 150-300 m, dziļums — 12,8-25,9 m, 12 dubultas slūžas, kas nodrošina satiksmi abos virzienos vienlaikus
- jūras navigācijas nodrošinājums kuģošanas maršruta izvēle, ņemot vērā kuģošanas laiku, sezonu, kuģa kravu veidu; jūras karšu u. c. palīglīdzekļu atlase reisam
- bulbīte Kukainis, kurš ilgu laiku lidinās vienā vietā un žužina, sīc, dūc un pēc tam pēkšņi lido projām
- bakštaga Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā
- preventeri Kustīgas štagas, kas nostiprina mastu vienlaikus uz sāniem un atpakaļvirzienā
- karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem
- piekustēt Kustoties (darbu darot) piepildīt (laiku)
- metodde "viss brīvs, viss aizņemts" kūts kopšanas metode, pēc kuras kūti vai kūts sekciju vienlaikus atbrīvo no dzīvniekiem, lai veiktu pamatīgu tīrīšanu un dezinfekciju
- Brigita Ķeltu poēzijas, pravietojumu, mācīšanās un dziedniecības dieviete, Īrijas kristietībā viņa kļuva par Svēto Brigitu, kuras svētku diena sakrīt ar ķeltu pavasara svētku laiku
- metaloīds Ķīmiskais elements, kam piemīt vienlaikus metāla un nemetāla īpašības (piem., silīcijs, bors, arsēns)
- asimetriskā sintēze ķīmiskās sintēzes veids, kurā, veidojoties jaunam asimetriskam centram (atomam), vienlaikus rodas optiski aktīvi produkti vai vismaz viens optiskais izomērs rodas pārākumā
- Houdzi ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis, kurš tiek uzskatīts par senlaiku džou cilts pirmsenci, no viņa sākas "prosas ēdāju" džou tauta, kas 1122. g. p. m. ē. iekaroja Ķīnu
- šikovaķ Labi pavadīt laiku
- aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš
- temporizēt Laika apstākļiem piemēroties, nogaidīt labākus laikus
- aprites laiks laika intervāls, kas vienāds ar divkāršu bitu pārraides laiku tām _CSMA/CD_ tīkla stacijām, kuras viena no otras atrodas vistālāk
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās
- jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
- pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku
- meteoroskops Laika rādītājs, rīks, ar ko cerēja pareģot laiku, novērojot tikai viena elementa pārgrozības; praksē nav izrādījies par derīgu
- vasaras laiks laika skaitīšanas sistēma, kas par 1 stundu apsteidz joslas laiku
- atsauces stundas laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma; ja darbinieka darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai tad, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās stundās un dienās un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku
- palaunagājs Laiks starp pusdienlaiku un launagu
- saskaitīšanas/atņemšanas laiks laiks, kas nepieciešams datoram, lai aprēķinātu divu skaitļu summu vai starpību; šo laiku dažkārt izmanto datora ātrdarbības raksturošanai
- tempus Laiks; darbības vārdu laiku formas, piem., tagadne, pagātne utt.
- laikmetu laikmetos laiku laikos, vienmēr
- jomu jomiem laiku pa laikam
- pro tempore laikus; pagaidām
- skafocefālija Laivveida galva; attīstības traucējums, kam raksturīga galvaskausa anteroposteriorā diametra pagarināšanās, priekšlaikus slēdzoties sagitālajai šuvei
- palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); laisties nelielu attālumu, neilgu laiku
- izlakstoties Lakstoties un izbeigt lakstoties; arī ilgāku laiku, daudz lakstoties; izamizēties
- lasīt Lasīt balsī (arī skaļi) - lasīt tekstu un vienlaikus to runāt
- lasīt skaļi lasīt tekstu un vienlaikus to runāt
- lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem)
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes
- Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem
- krievenieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu
- krievinieks Latvietis, kurš ilgāku laiku dienējis Krievijā un saprot krievu valodu
- Lettia Latvijas nosaukums viduslaiku latīņu avotos
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās
- dīkstāves pabalsts Latvijas valsts nodrošināts maksājums darbiniekiem vai pašnodarbinātajiem valsts apdraudējuma (piemēram, krīzes, pandēmijas) laikā un tā seku pārvarēšanas apstākļos, ja šiem cilvēkiem nav iespējams strādāt pilnu darba laiku un saņemt paredzēto darba samaksu
- ogu novācamā mašīna lauksaimniecības mašīna ražas novākšanai no ogulājiem, kam vienlaikus nogatavojas 85-95% ogu
- mazciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz trīs kompakti izvietotas dzīvojamās mājas (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar iedzīvotāju skaitu līdz 40, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai līdz 100, ja infrastruktūras objektu nav
- lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
- vidējciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu vai daļēji apbūvi un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar 40-400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.), vai 100-600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objektu nav
- laulības atlikšana laulības noslēgšanas atlikšana uz noteiktu laiku, parasti sievietēm uz reproduktīvā perioda vidējo vai vēlīno posmu
- palēkt Lecot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lēkt nelielu attālumu, neilgu laiku
- karstumizturīgie tēraudi leģēto konstrukciju tēraudu grupa, tērauds, kas spēj pretoties deformācijai un sagraušanai augstā temperatūrā; raksturošanai izmanto šļūdes izturību un ilgizturību (var būt noteiktu laiku noslogoti temperatūrā, kas augstāka par 500 °C)
- pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
- snāpt lēnām (un ilgāku laiku nepārtraukti) iet
- noķuņķēt lēnām un nevīžīgi kādu laiku strādāt
- aizvilkties Lēni aizritēt (par laiku, laika posmu)
- puželēties lēni strādāt, netiekot pie rezultāta un pazaudējot laiku
- tīmiņš lēni, pacietīgi veicams darbs; kaut kas stipri piņķerīgs, kas prasa ilgu laiku
- lidmašīnas peldspēja lidmašīnas spēja peldēt ūdenī noteiktu laiku, iegrimstot līdz ūdenslīnijai
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); lidot nelielu attālumu, neilgu laiku
- kreisēšanas līmenis lidojuma augstuma līmenis, kas tiek saglabāts ilgāko lidojuma laiku
- pašu kapitāls līdzekļi, kurus uzņēmuma dalībnieki uz neierobežotu laiku bez atlīdzības nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā iegūtais līdzekļu pieaugums (peļņa)
- manta Līdzpaņemtie priekšmeti, kas nepieciešami, piemēram, dzīvošanai (kur kādu laiku)
- nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām
- saskriet Liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); liekot (parasti zirgam) ilgāku laiku, parasti ātri, skriet, panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- padzīt Liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); liekot, pavēlot panākt, ka (cilvēks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- loran liela radionavigācijas pozīciju fiksēšanas sistēma, ar ko nosaka atrašanās vietu, izmantojot starpību starp pulsējošu signālu uztveršanas laiku no divām vai vairākām stacionārām stacijām (saīs. no angļu "long-range electronic navigation")
- Īdaladha Lieli musulmaņu svētki, kas notiek vienlaikus ar svētceļnieku upurēšanas ceremonijām Minā pie Mekas
- izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties
- ilgs liels (par laiku, laika posmu)
- megakuģis liels kuģis, kas vienlaikus var uzņemt lielu (vairāk nekā 2500) pasažieru skaitu, kas parasti tiek izmantots īslaicīgu kruīzu organizēšanai
- atjaunošanas vērtība lielums, ko iegūst, atskaitot no naudas summas, kas būtu jāizdod, lai iegādātos, uzbūvētu vai izgatavotu analogu pamatlīdzekļu objektu pārvērtēšanas brīdī, normatīvo nolietojumu par to laiku, kamēr tie bijuši ekspluatācijā
- palīst Lienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); līst nelielu attālumu, neilgu laiku
- nesmuks Lietains, nepatīkams (par laiku)
- tikt lieto darāmās kārtas salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; [būt]{s:1697}
- nu lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu
- tomēr lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, vienlaikus piešķirot tam noteiktu pretstata vai pieļāvuma nokrāsu
- prozit lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu
- prozīt lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu un vienlaikus izteiktu laba vēlējumu
- nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku); arī īrēt
- īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku)
- šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju)
- ilgošām Lietots kopā ar prepozīciju "pa" un "pēc"; uz ilgu laiku; pēc ilga laika
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku; attiecīga saistība, nosacījumi
- taimčarters Līgums par kuģa iznomāšanu uz noteiktu laiku
- atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas
- sinhrona līkne, gar kuru komētas astē izvietojas sīkas daļiņas, kas vienlaikus pamet komētas kodolu
- līksmot Līksmi pavadīt laiku
- līksmoties Līksmi pavadīt laiku
- nometināt likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku
- izkalpināt likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma
- nostādīt likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot)
- vērpināt likt vērpt (parasti ilgāku laiku)
- pastādināt Likt, ļaut pastāvēt kādu laiku
- samaldināt Likt, piespiest, zaudēt orientāciju (uz kādu laiku)
- Pauli princips likums, kas apgalvo, ka divas daļiņas ar pusveselu spinu (fermioni) nevar vienlaikus atrasties identiskos kvantu stāvokļos, piemēram, atomā divi elektroni nevar atrasties kvantu stāvokļos ar vienādiem šos elektronus raksturojošiem kvantu skaitļiem
- cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā
- inesīvs Locījums, kas izsaka atrašanos kaut kur iekšā vai laiku
- esīvs Locījums, kas izsaka sasniegtu stāvokli vai laiku
- platjoslas lokālais tīkls lokālais tīkls, kurā pārsūtāmos datus kodē, multipleksē un pārraida, izmantojot modulētas nesējfrekvences, un kuros pārraide var notikt vienlaikus pa vairākiem kanāliem
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas
- planetārās dzirnavas ložu dzirnavu paveids ar vertikāliem cilindriem, kas kustas horizontālā plaknē (planetāri), – mehānisms, kurā viens vai vairāki zobrati griežas ap savu asi, vienlaikus griežoties ap cita rotējoša zobrata asi
- fosforscence Luminiscence ar samērā ilgu pēcspīdēšanas laiku (no dažām mikrosekundēm līdz dažām dienām)
- izguldīt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldināt (2)
- izguldināt Ļaut (lopiem) ilgāku laiku, daudz gulēt ganībās; izguldīt (2)
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku
- paaudzināt Ļaut augt kādu laiku
- pavītēt Ļaut nedaudz (kādu laiku) kalst (žūt)
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli
- apguldināt Ļaut vai panākt, ka (lopi) ganībās ilgāku laiku guļ
- pašūmēties Ļauties satraukumam (kādu laiku); padusmoties
- aizskriet kā (ar) putna (arī vēja) spārniem ļoti ātri paiet (par laiku)
- aizskriet kā (ar) vēja (arī putna) spārniem ļoti ātri paiet (par laiku)
- aizjoņot ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties, aizskriet
- joņot ļoti ātri paiet, aizritēt (par laiku, laikposmu)
- pusbadis ļoti izsalcis; tāds, kas ilgāku laiku dzīvojis ar minimālu pārtikas daudzumu
- sabēdāties Ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties; ļoti, arī ilgāku laiku bēdāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- sailgoties Ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties; ļoti, arī ilgāku laiku ilgoties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā stāvoklī)
- sapriecāties Ļoti, arī ilgāku laiku priecāties; ļoti, arī ilgāku laiku priecāties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā, parasti psihiskā, stāvoklī)
- saraizēties Ļoti, arī ilgāku laiku raizēties; ļoti, arī ilgāku laiku raizēties tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- palaioģeogrāfija mācība par senu laiku ģeogrāfiju
- nodarboties Mācīt, audzināt (kādu); pavadīt laiku (ar kādu)
- bazifikācija Magmatisko un metamorfisko iežu ķīmiskā un mineraloģiskā sastāva pārmaiņas, kas rodas, tiem bagātinoties ar Mg, Fe, kā arī ar Ti, P, Mn, Ca, un vienlaikus samazinoties Si un Na daudzumam
- atmesties Mainīties, iestāties (par laiku)
- grozīties Mainīties, kļūt citādam (parasti par laiku, vēju)
- pēcrūgšana Maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi
- maksāties Maksāt kādu laiku (piemēram, parādus)
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā
- arhaistika Mākslā - seno formu, senlaiku manieres atdarināšana
- elektrokardiostimulators Mākslīgais ritma vadītājs, ierīce sirds ritma stimulēšanai ar ģenerētiem elektriskiem impulsiem; var būt pastāvīgi vai implantēti uz laiku
- saliktā kustība materiāla objekta kustība vienlaikus pret divām atskaites sistēmām – pret nekustīgo (absolūtā kustība) un pret kustīgo (relatīvā kustība)
- nodilšana materiāla sagrūšana, ja uz to vienlaikus iedarbojas deldēšanas spēki un triecieni
- telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību
- vējpauts Mātes miesās nobeidzies auglis saslimušo pautu jeb olas (augļa) plēņu apvalkā, kas no dzemdes tiek izstumts bieži vien tikai labu laiku pēc augļa nāves
- dapalīdzēt mazliet palīdzēt, laiku pa laikam palīdzēt
- savlaicīgs mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš
- pavāļoties mazliet, kādu laiku (šurp un turp) valstīties
- papļūtīt mazliet, kādu laiku pārciest caureju
- pavizuļoties mazliet, nedaudz laiku pa laikam vizuļot, mirdzēt
- pavilnot mazliet, nedaudz, kādu laiku plucināt (vilnu)
- paspūtināt mazliet, neilgu laiku atpūtināt
- pasalināties mazliet, neilgu laiku atrasties, būt karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībā (par miltiem)
- pašiverēt mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
- pašiverēties mazliet, neilgu laiku ātri, veikli (ko) darīt, rīkoties, darboties
- pabaidēt mazliet, neilgu laiku baidīt
- pabarāt mazliet, neilgu laiku barot
- pabekot mazliet, neilgu laiku bekot
- pabekoties mazliet, neilgu laiku bekot
- pabukšēt mazliet, neilgu laiku būkšķēt
- pabūkšēt mazliet, neilgu laiku būkšķēt
- pabrūtēties mazliet, neilgu laiku būt draudzīgās vai intīmās attiecībās (parasti bez nolūka apprecēties)
- panīšķēties mazliet, neilgu laiku būt untumainam, kaprīzam, neapmierinātam
- pakrabināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
- pakribināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
- pakrubināt mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt
- pačokāties mazliet, neilgu laiku darīt (parasti ne visai nozīmīgu darbu)
- padaudzīt mazliet, neilgu laiku dauzīt
- paknazerēt mazliet, neilgu laiku dzelt (par kukaiņiem)
- papļummēt mazliet, neilgu laiku dzert; padzert
- papļummēties mazliet, neilgu laiku dzert; padzerties
- pagatavēties mazliet, neilgu laiku gatavināt
- paklabināties mazliet, neilgu laiku klabināties
- pakopties mazliet, neilgu laiku kopties
- papekelēt mazliet, neilgu laiku kravāt, saiņot, kārtot u. tml. (mantas, priekšmetus); arī pavirzīt (sāņus, nost u. tml. mantas, priekšmetus)
- paskulstīt mazliet, neilgu laiku kulstīt
- paklopēt mazliet, neilgu laiku kult, putot
- palauzelēt mazliet, neilgu laiku lauzt, lauzīt
- paklemburot mazliet, neilgu laiku lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet
- paknūzāties mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties
- padraņķēt mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
- padraņķēties mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
- padraņķot mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
- padraņķoties mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
- pakušināt mazliet, neilgu laiku mierināt, sakot "kuš!"
- paļerkšināt mazliet, neilgu laiku nemākulīgi spēlēt (kādu mūzikas instrumentu, parasti harmonikas)
- pagrebzdināt mazliet, neilgu laiku pakasīt ar nazi (kāļus, burkānus), lai iegūtu grebzdus
- pakrabināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
- pakribināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
- pakrubināt mazliet, neilgu laiku palēnām (ko) darīt
- pašpacierēt mazliet, neilgu laiku pastaigāties
- paplītēt mazliet, neilgu laiku pērt
- papērties mazliet, neilgu laiku pērties
- patusēties mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās
- patusoties mazliet, neilgu laiku piedalīties izpriecās, svinībās
- papļauties mazliet, neilgu laiku pļaut
- papogāt mazliet, neilgu laiku pogāt (apģērbu)
- pamuzerēt mazliet, neilgu laiku putot, dzirkstīt
- pablorkšēt mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas
- pablurkšēt mazliet, neilgu laiku radīt guldzošas, burbuļojošas skaņas
- pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
- paskribelēt mazliet, neilgu laiku rakstīt (parasti neglīti, nekārtīgi)
- paravēties mazliet, neilgu laiku ravēt
- papekelēties mazliet, neilgu laiku rīkoties, kārtoties (veicot, parasti sīkus, saimniecības darbus)
- parotaļāt mazliet, neilgu laiku rotaļāties
- parotaļot mazliet, neilgu laiku rotaļāties
- parotāt mazliet, neilgu laiku rotaļāties
- papātarot mazliet, neilgu laiku runāt (ko garlaicīgu, apnicīgu, neinteresantu), arī teikt (kādas pamācības, aizrādījumus u. tml.)
- pasēdēties mazliet, neilgu laiku sēdēt kopā ar citiem (sarunājoties, arī klausoties ko u. tml.)
- pašņorgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties
- pašņurgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties
- paķinkāt mazliet, neilgu laiku stampāt (vārītus kartupeļus, gatavojot kartupeļu biezputru - "ķinku")
- pastrādāties mazliet, neilgu laiku strādāt
- pabrāķēt mazliet, neilgu laiku šķirot
- patirvēties mazliet, neilgu laiku tiepties, būt kaprīzam, untumainam
- paandelēt mazliet, neilgu laiku tirgot; patirgot
- paandelēties mazliet, neilgu laiku tirgoties; patirgoties
- papindzelēt mazliet, neilgu laiku triept, ziest ar otu; pakrāsot ar otu
- papasēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
- pavaktēt mazliet, neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
- paķemmēt mazliet, neilgu laiku vērt (dziju šķietā)
- pažaudēt mazliet, neilgu laiku žāvēt
- pakārnīt mazliet, nelielā platībā, arī neilgu laiku līst (līdumu)
- daskriet mazliet, uz neilgu laiku iegriezties kur, pie kā
- liekti līmētās mēbeles mēbeles, kuru konstrukcijā pārsvarā ir detaļas, kas izgatavotas ar liekšanas un līmēšanas metodi vienlaikus
- drošības noteikumi medībās medību noteikumu nodaļa, kas reglamentē mednieku un dzinēju rīcību medībās, un ir izstrādāti, izmantojot ilgstošā pieredzē uzkrājušos informāciju; tā kā medībās vienlaikus piedalās daudz cilvēku un tiek lietoti šaujamieroči, rodas paaugstināta bīstamība gan medību dalībniekiem, gan citiem tuvumā esošajiem cilvēkiem
- radiālā medus sviede medus sviede, kurā kāres ievieto radiāli medus sviedes asij, vienlaikus var izvietot 28-65 medus kāres
- pretstatījuma mērīšanas metode mērīšanas metode, pēc kuras mērāmā lieluma vērtība un mēra vērtība vienlaikus iedarbojas uz salīdzināšanas aparātu, parādot attiecību starp tiem
- sakūleņoties Mest kūleņus, kūleņot (neilgu laiku)
- nosēdināšana Metāla spiedapstrādes operācija ar ko palielina sagataves šķērsgriezuma laukumu, vienlaikus samazinot tās augstumu; sēdināšana
- izlīkumot Metot līkumus, līku loču izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); ilgāku laiku, daudz līkumot
- sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
- ilgtspējīga meža apsaimniekošana meža un meža zemes izmantošana tādā veidā un ar tādu intensitāti, kas nodrošina meža bioloģiskās daudzveidības, ražības, atjaunošanās un dzīvotspējas neaizskaramību, vienlaikus saglabājot spēju tagad un nākotnē pildīt mežam piemītošās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas , nenodarot kaitējumu citām ekosistēmām
- atsamīdīties Mīdot ilgāku laiku, daudz kult (labību), parasti līdz nogurumam
- trāps Mierīgs, rāms, skaidrs, bezvējains, skanīgs (par laiku)
- tiens Mierīgs, skaidrs (par laiku)
- apaijāt Mierinot (bērnu) kādu laiku aijāt, šūpot
- kladioze Mikoze zemādas mezgliņu virknes veidā, kuri ar laiku atmiekšķējas un sačūlo
- izgulējums Mīksto audu (ādas un zemādas) atmirums, kura cēlonis ir pastāvīga spiediena radīti asinsrites traucējumi (parasti slimniekam, kas ilgāku laiku guļ vienā un tai pašā stāvoklī); vieta ādā, kur šādā procesā atmiruši mīkstie audi
- autigēnie minerāli minerāli, kas veidojušies uz vietas vienlaikus ar attiecīgo iezi vai pēc tam, tie var būt gan iežveidotāji minerāli (dolomīts, kalcīts, ģipsis, kvarcs), gan atrasties iežos kā piejaukumi
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek cilvēkiem ilgāku laiku maldīties, novirza tos uz nepareiza ceļa
- kļūdu modelis modelis, ko izmanto, lai novērtētu vai paredzētu paliekošo kļūdu skaitu, nepieciešamo testēšanas laiku un citus līdzīgus raksturojumus, kas tiek izmantoti, izvērtējot programmatūru
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- laikdales multipleksēšana multipleksēšanas paņēmiens, kas nodrošina vairāku sakaru kanālu izveidošanu vienā savienojošā kabelī (kopnē, ķēdē), sadalot kopējo pārraides laiku atsevišķos intervālos un dodot katram kanālam atbilstošu, periodiski atkārtojošos laika intervālu; katram kanālam atbilstošajos laika intervālos pārraidīto informāciju apvieno uztvērējā
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem
- neiromiastēnija Muskuļu nespēks vienlaikus ar emocionālu labilitāti
- sinhronais tulkojums mutisks tulkojums, kas notiek (gandrīz) vienlaikus ar tulkojamo runu
- novirziens Mūzikā modulācija uz pavisam neilgu laiku, kam seko atkal atgriešanās pirmajā toņu kārtā
- repertoārs Mūzikas vai dramatisku gabalu saraksts, kurus izrāda teātrī pa noteiktu laiku
- Maitreja Nākamais Buda, pirmais no nākotnes budām; budisti tic, ka laiku pa laikam pasaulē parādās jauns buda, lai uzturētu zināšanas par pareizo ceļu
- cits Nākošais, sekojošais (par laiku, laika posmu)
- panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); nākt nelielu attālumu, neilgu laiku
- sadūlēt Naktī, skalu gaismā ilgāku laiku ķert vēžus vai zivis
- subordinētais kapitāls naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt aizņēmuma līgums paredz, ka aizdevējs var atprasīt aizdevumu pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidācijas gadījumā un viņa prasība tiek apmierināta pēc visu citu kreditoru prasību, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas
- nominālā darba samaksa naudas summa, kas aprēķināta uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem par padarīto darbu (nostrādāto laiku) pēc izstrādes izcenojumiem, tarifu likmēm vai pēc vidējās darba samaksas atbilstoši uzņēmumā, organizācijā pieņemtajām darb apmaksas sistēmām un formām
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam
- brīvs Neaizņemts (par laiku, laika posmu)
- mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi
- kavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās u. tml. (noteiktu laiku)
- nokavēt Nebūt, neierasties, nepiedalīties darbā, mācībās, pasākumā u. tml. (noteiktu laiku)
- pažubināt nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti
- pažubināties nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti
- paklēgāt nedaudz (kādu laiku) klaigāt, gāgāt
- pabrēkāties nedaudz vai kādu laiku klaigāt (savam priekam)
- iekostēt Nedaudz, īsu laiku ēst
- pasūpēt Nedaudz, kādu laiku līt
- pazīlēties Nedaudz, mazliet, kādu laiku glūnēt apkārt
- izdirsināt Nedot kādu laiku ēst
- prekārs Nedrošs; atdots uz laiku, līdz pieprasījumam
- badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu
- diabētiskā nefropātija nefropātija, kas parasti rodas cukura diabēta vēlīnās stadijās; sākas ar hiperfiltrāciju, nieru hipertrofiju, mikroalbuminūriju un hipertensiju; ar laiku proteinūrija progresē, nieru funkcijas pavājinās līdz stabilai nieru slimībai
- flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback")
- murdēties Negulēt, pavadīt kādu laiku bez miega
- piemirst Neiedomāties, neapzināties; atstāt novārtā, neievērot (parasti uz kādu laiku)
- pažvinkstēt Neilgi laiku, mazliet žvinkstēt
- uzkavināt neilgu laiku aizkavēt
- pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā
- pasēdēt neilgu laiku atrasties apcietinājumā
- pagulēt neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- panīkt neilgu laiku atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī bezdarbībā, garlaicībā
- pazvidzināt neilgu laiku ātri vicināt
- pakūkot neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur)
- pakratīties neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata
- pagulēt neilgu laiku būt aizmigušam
- uzliesmot neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni)
- pavaļoties neilgu laiku būt bez noteikta darba, uzdevumiem
- pasakāzāties neilgu laiku būt kāzu svinībās
- pamētāties neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam
- paskatīties neilgu laiku būt par (kā) skatītāju
- pagulēt neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī
- pagulēt neilgu laiku būt, atrasties (kur) neizlietotam, neizmantotam, neskartam (par priekšmetiem)
- pamīcīties neilgu laiku būt, atrasties drūzmā, vietā, kur ir daudz cilvēku
- pabūt neilgu laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā); neilgu laiku būt (noteiktā vietā, noteiktos apstākļos) un nodarboties ar ko
- pačurnēt neilgu laiku čurnēt
- padirnēt neilgu laiku dirnēt
- pauļavāt neilgu laiku dzīvot bezdarbībā
- uzgaidīt neilgu laiku gaidīt (kādu, ko), parasti, uzturoties kur
- pagavēt neilgu laiku gavēt
- paglabāt neilgu laiku glabāt, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas; arī pataupīt (1)
- paglabāties neilgu laiku glabāties
- pagulšņāt neilgu laiku gulšņāt
- patrakot neilgu laiku iedarboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā)
- pakarāties neilgu laiku karāties
- paklusēt neilgu laiku klusēt
- palaiskot neilgu laiku laiskot ; palaiskoties
- pamaldināt neilgu laiku ļaut maldīties
- paļauties neilgu laiku ļauties, nodoties (piemēram, kādam psihiskam stāvoklim)
- pagāzt neilgu laiku ļoti stipri līt
- paārstēt neilgu laiku mazliet ārstēt
- pamaisīties neilgu laiku mazliet kustēties (starp citiem, citu vidū)
- pamitināt neilgu laiku mitināt
- pamitināties neilgu laiku mitināties
- pamūķēt neilgu laiku mūķēt
- pagavēt neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst)
- nodžirkstēt neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt
- paspuroties neilgu laiku nepiekāpties
- pastīvēties neilgu laiku nepiekāpties
- padīkoties neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā
- padīkot neilgu laiku pavadīt bezdarbībā, dīkā; padīkoties
- pačūlāt neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku)
- pačūlot neilgu laiku pavāji degt, izdalot mitrumu (par mitru malku)
- pavaldīt neilgu laiku pievaldīt (piemēram, dzīvnieku)
- uzkavēties neilgu laiku pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu
- paviesuļot neilgu laiku pūst ļoti spēcīgam vējam
- pasavadāties neilgu laiku satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem)
- pasēdēt neilgu laiku sēdēt; neilgu laiku (kur) uzkavēties, (kur) nodarboties (ar ko), parasti atrodoties sēdus stāvoklī
- pakavēties (ar) acīm neilgu laiku skatīties (uz ko)
- paskatīties neilgu laiku skatīties, arī vērot, lai ko redzētu, uzzinātu u. tml.
- pamirdzināt neilgu laiku smalki līt
- pazviegt neilgu laiku smieties skaļā balsī
- nosnausties neilgu laiku snaust
- uzliesmojums neilgu laiku spēcīgi palielināts spožums (maiņzvaigznei)
- parauties neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt
- paraut neilgu laiku spraigi, intensīvi strādāt; parauties (3)
- pastādīt neilgu laiku stādīt
- pastāvēt neilgu laiku stāvēt
- pavirpuļot neilgu laiku strauji griezties (piemēram, dejojot, slidojot)
- pasvētīt neilgu laiku svinēt
- patēmēt neilgu laiku tēmēt
- pasatiesāties neilgu laiku tiesāties
- patupēt neilgu laiku tupēt
- pablenzt neilgu laiku uzmanīgi skatīties, novērojot (ko)
- pakaravulēt neilgu laiku uzraudzīt, uzmanīt
- pasamaisīties neilgu laiku uzturēties kādā vietā
- pamētāties neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu)
- pasvaidīties neilgu laiku vairākkārt pavirzīties, pārvietoties (no vienas vietas uz citu)
- pavalkāt neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp
- pavaldīt neilgu laiku valdīt
- pagrābt neilgu laiku virzīt (parasti ar grābekli) vienkopus (piemēram, sienu, āboliņu)
- pasaklapatēties neilgu laiku, ar pūlēm, grūtībām ko darīt, palīdzēt (kādam)
- uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm atskaņot (skaņu ierakstu); neilgu laiku, arī reizēm darbināt (skaņu ierakstu atskaņotāju), lai ko atskaņotu
- uzčīgāt neilgu laiku, arī reizēm čīgāt
- uzdejot neilgu laiku, arī reizēm dejot
- uzducināt neilgu laiku, arī reizēm ducināt (parasti par pērkonu)
- uzdungot neilgu laiku, arī reizēm dungot
- uzdziedāt neilgu laiku, arī reizēm dziedāt
- uzdziedāt neilgu laiku, arī reizēm dziedāt (par dažiem putniem, arī kukaiņiem)
- uzkoklēt neilgu laiku, arī reizēm koklei
- uzkūkot neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi)
- uzlīņāt neilgu laiku, arī reizēm līņāt
- uzlīt neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu)
- uzsmidzināt neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu)
- uzsmildzināt neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm (par lietu)
- uzmirgot neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (1)
- uzgavilēt neilgu laiku, arī reizēm paust lielu prieku (skaļi izsaucoties, smejoties u. tml.)
- uzpūst neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, tauri)
- uzrasināt neilgu laiku, arī reizēm rasināt (par lietu)
- uzrukšēt neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku)
- uzrukšķēt neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku)
- uzskandināt neilgu laiku, arī reizēm skandināt
- uzspurgt neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.)
- uzsmēķēt neilgu laiku, arī reizēm smēķēt
- uzsnigt neilgu laiku, arī reizēm snigt
- uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uzspēlēt neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli)
- uzsprauslāt neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt
- uzsprauslot neilgu laiku, arī reizēm sprauslāt
- uzstabulēt neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju)
- uzstrinkšināt neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uzstrinkšķināt neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uzsvilpot neilgu laiku, arī reizēm svilpot
- uzšķindināt neilgu laiku, arī reizēm šķindināt
- uzšņākt neilgu laiku, arī reizēm šņākt
- uztrallināt neilgu laiku, arī reizēm trallināt
- uztrillināt neilgu laiku, arī reizēm trillināt
- uztrinkšināt neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uztrinkšķināt neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- uzvīterot neilgu laiku, arī reizēm vīterot
- uzzīlēt neilgu laiku, arī reizēm zīlēt
- paadīties neilgu laiku, mazliet adīt
- paadīt neilgu laiku, mazliet adīt (ko)
- paaijāt neilgu laiku, mazliet aijāt
- paaiztikt neilgu laiku, mazliet aizskart (kādu)
- paākstīties neilgu laiku, mazliet ākstīties
- paālēties neilgu laiku, mazliet ālēties
- paamizēties neilgu laiku, mazliet amizēties
- paanalizēt neilgu laiku, mazliet analizēt
- paplaukšināt neilgu laiku, mazliet aplaudēt
- paplaukšķināt neilgu laiku, mazliet aplaudēt
- paskatīties neilgu laiku, mazliet aplūkot, iepazīt aplūkojot
- papētīt neilgu laiku, mazliet apskatīt
- patūkšt neilgu laiku, mazliet apspriesties
- pavaldīt neilgu laiku, mazliet apvaldīt (psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- pasmaržot neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert (ko smaržīgu)
- paost neilgu laiku, mazliet ar ožu sajust, uztvert; arī pasmaržot (1)
- pabaudīt neilgu laiku, mazliet ar prieku, baudu izjust (ko); neilgu laiku, mazliet ar patiku nodoties (kam)
- paārdīt neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, adītu u. tml.)
- paārdīt neilgu laiku, mazliet ārdīt (parasti sienu, mēslus)
- paārstēties neilgu laiku, mazliet ārstēties
- paarties neilgu laiku, mazliet art
- paart neilgu laiku, mazliet art (ko)
- paasarot neilgu laiku, mazliet asarot
- paasināt neilgu laiku, mazliet asināt
- paasiņot neilgu laiku, mazliet asiņot
- pašļaucīties neilgu laiku, mazliet atpūsties guļus stāvoklī
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņu ierakstu, parasti skaņuplati); neilgu laiku, mazliet darbināt (piemēram, elektrofonu), lai ko atskaņotu
- pagaiņāt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- pagainīt neilgu laiku, mazliet atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu)
- paaudzēt neilgu laiku, mazliet audzēt
- paaudzināt neilgu laiku, mazliet audzināt
- paauklēt neilgu laiku, mazliet auklēt
- paaurot neilgu laiku, mazliet aurot
- paausīties neilgu laiku, mazliet ausīties
- paklausīties neilgu laiku, mazliet auskultēt
- paausties neilgu laiku, mazliet aust
- paaust neilgu laiku, mazliet aust (ko)
- paaušoties neilgu laiku, mazliet aušoties
- paāzēt neilgu laiku, mazliet āzēt
- paāzēties neilgu laiku, mazliet āzēties
- pabadināt neilgu laiku, mazliet badināt
- pabadināties neilgu laiku, mazliet badināties; pabadoties
- pabadīt neilgu laiku, mazliet badīt
- pabadīties neilgu laiku, mazliet badīties
- pabadoties neilgu laiku, mazliet badoties
- pabaidīt neilgu laiku, mazliet baidīt
- pabakstīt neilgu laiku, mazliet bakstīt
- pabakstīties neilgu laiku, mazliet bakstīties
- pabalināt neilgu laiku, mazliet balināt
- paballēties neilgu laiku, mazliet ballēties
- pabalsināt neilgu laiku, mazliet balsināt
- pabaroties neilgu laiku, mazliet baroties
- pabārstīt neilgu laiku, mazliet bārstīt
- pabārt neilgu laiku, mazliet bārt
- pabārties neilgu laiku, mazliet bārties
- pabaurot neilgu laiku, mazliet baurot; pamaurot
- pabaiļoties neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties
- pabēdāties neilgu laiku, mazliet bēdāties, arī raizēties, bažīties
- paberzēt neilgu laiku, mazliet berzēt
- paberzēties neilgu laiku, mazliet berzēties
- paberzt neilgu laiku, mazliet berzt
- paberzties neilgu laiku, mazliet berzties; paberzēties
- pabiedēt neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt (1)
- pabiedroties neilgu laiku, mazliet biedroties
- pabikstīt neilgu laiku, mazliet bikstīt; pabakstīt, padurstīt
- pabirdināt neilgu laiku, mazliet birdināt
- pabizot neilgu laiku, mazliet bizot
- pablēdīties neilgu laiku, mazliet blēdīties
- pablēņoties neilgu laiku, mazliet blēņoties; arī paniekoties
- pablēt neilgu laiku, mazliet blēt
- pablietēt neilgu laiku, mazliet blietēt
- pablīvēt neilgu laiku, mazliet blīvēt
- pablusoties neilgu laiku, mazliet blusoties
- pabļaustīties neilgu laiku, mazliet bļaustīties; paklaigāt
- pabļitkot neilgu laiku, mazliet bļitkot
- paboksēties neilgu laiku, mazliet boksēties
- pabradāt neilgu laiku, mazliet bradāt
- pabradāties neilgu laiku, mazliet bradāt
- pabrakšēt neilgu laiku, mazliet brakšēt
- pabrakšināt neilgu laiku, mazliet brakšināt
- pabrakšķēt neilgu laiku, mazliet brakšķēt
- pabrakšķināt neilgu laiku, mazliet brakšķināt
- pabraucīt neilgu laiku, mazliet braucīt (piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus)
- pabraukāt neilgu laiku, mazliet braukāt (par cilvēku)
- pabraukties neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties
- pabrēkāt neilgu laiku, mazliet brēkāt
- pabriedēt neilgu laiku, mazliet briedēt
- pabrikšēt neilgu laiku, mazliet brikšēt
- pabrikšināt neilgu laiku, mazliet brikšināt
- pabrikšķēt neilgu laiku, mazliet brikšķēt
- pabrikšķināt neilgu laiku, mazliet brikšķināt
- pabrīnīties neilgu laiku, mazliet brīnīties
- pabrūnināt neilgu laiku, mazliet brūnināt
- pabružāt neilgu laiku, mazliet bružāt
- pabubināt neilgu laiku, mazliet bubināt (par zirgu)
- pabuldurēt neilgu laiku, mazliet buldurēt (par tītaru)
- pabungot neilgu laiku, mazliet bungot
- paburbulēt neilgu laiku, mazliet burbulēt
- paburbuļot neilgu laiku, mazliet burbuļot
- paburkšēt neilgu laiku, mazliet burkšēt
- paburkšināt neilgu laiku, mazliet burkšināt
- paburkšķēt neilgu laiku, mazliet burkšķēt
- paburkšķināt neilgu laiku, mazliet burkšķināt
- paburt neilgu laiku, mazliet burt
- paburties neilgu laiku, mazliet burties
- paburtot neilgu laiku, mazliet burtot
- paburzīt neilgu laiku, mazliet burzīt
- padumpoties neilgu laiku, mazliet būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību
- pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā)
- patrīties neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2)
- pagrozīties neilgu laiku, mazliet būt, darboties (noteiktā vidē, sabiedrībā)
- pabūvēt neilgu laiku, mazliet būvēt
- pabužināt neilgu laiku, mazliet bužināt
- pabužināties neilgu laiku, mazliet bužināties
- paceļot neilgu laiku, mazliet ceļot
- pakalt neilgu laiku, mazliet censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot)
- paurbties neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko)
- paurķēties neilgu laiku, mazliet censties noskaidrot (ko); paurbties (2)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.)
- pacepināt neilgu laiku, mazliet cepināt (pārtikas produktus)
- pacept neilgu laiku, mazliet cept (ko)
- pacirst neilgu laiku, mazliet cērtot, veidot (ko)
- paciemoties neilgu laiku, mazliet ciemoties
- pacīkstēties neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties
- pacīkstīties neilgu laiku, mazliet cīkstēties; pacīnīties
- pacilāt neilgu laiku, mazliet cilājot (darbarīku), pastrādāt (ar to)
- pacilāt neilgu laiku, mazliet cilāt (ko), lai noteiktu, cik (tas) sver
- pacilāt neilgu laiku, mazliet cilāt (piemēram, priekšmetu, ķermeņa daļu)
- pacildināt neilgu laiku, mazliet cildināt; paslavēt
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (1)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (2)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (3)
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet cīnīties (4)
- pacirpt neilgu laiku, mazliet cirpt (dzīvnieku); neilgu laiku, mazliet cirpt (vilnu dzīvniekam)
- pacirst neilgu laiku, mazliet cirst (ar asu ķermeņa daļu, parasti ar knābi)
- pacirst neilgu laiku, mazliet cirst (ko)
- pacirtot neilgu laiku, mazliet cirtot
- pacitēt neilgu laiku, mazliet citēt
- pačabēt neilgu laiku, mazliet čabēt
- pačabināt neilgu laiku, mazliet čabināt
- pačabināties neilgu laiku, mazliet čabināties
- pačakstēt neilgu laiku, mazliet čakstēt
- pačakstināt neilgu laiku, mazliet čakstināt (ko vieglu, sausu)
- pačapstināt neilgu laiku, mazliet čapstināt
- pačāpstināt neilgu laiku, mazliet čāpstināt
- pačaukstēt neilgu laiku, mazliet čaukstēt
- pačaukstināt neilgu laiku, mazliet čaukstināt
- pačaukstināties neilgu laiku, mazliet čaukstināties
- pačerkstēt neilgu laiku, mazliet čerkstēt
- pačērkstēt neilgu laiku, mazliet čērkstēt
- pačiepstēt neilgu laiku, mazliet čiepstēt
- pačīgāt neilgu laiku, mazliet čīgāt
- pačīkstēt neilgu laiku, mazliet čīkstēt
- pačīkstināt neilgu laiku, mazliet čīkstināt
- pačirkstēt neilgu laiku, mazliet čirkstēt
- pačirkstināt neilgu laiku, mazliet čirkstināt
- pačivināt neilgu laiku, mazliet čivināt
- pačokstināt neilgu laiku, mazliet čokstināt
- pačubināt neilgu laiku, mazliet čubināt
- pačubināties neilgu laiku, mazliet čubināties
- pačūkstēt neilgu laiku, mazliet čūkstēt
- pačukstēties neilgu laiku, mazliet čukstēties
- pačūlāt neilgu laiku, mazliet čūlāt (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
- pačūlot neilgu laiku, mazliet čūlot (par ievainojumu, ievainotu ķermeņa daļu)
- pačurkstēt neilgu laiku, mazliet čurkstēt
- pačurkstināt neilgu laiku, mazliet čurkstināt; ātri izcept (gaļu)
- padainot neilgu laiku, mazliet dainot
- padakšot neilgu laiku, mazliet dakšot
- padalīties neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu savās izjūtās, domās, pieredzē)
- padalīties neilgu laiku, mazliet dalīties (ar kādu, savā starpā)
- padancināt neilgu laiku, mazliet dancināt (partneri)
- padarbināt neilgu laiku, mazliet darbināt (mehānismu, ierīci)
- paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties (ar ko mīkstu, lipīgu)
- paķēpāties neilgu laiku, mazliet darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu
- padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi
- padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, neatrasties miera stāvoklī
- paknosīties neilgu laiku, mazliet darboties, parasti bez steigas, arī laiski
- paņemties neilgu laiku, mazliet darboties, strādāt
- padārdēt neilgu laiku, mazliet dārdēt
- padārdināt neilgu laiku, mazliet dārdināt
- pakauties neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli)
- pabakstīties neilgu laiku, mazliet darīt (ko) negribīgi, bez enerģijas
- padarboties neilgu laiku, mazliet darīt kādu darbu, būt aizņemtam, nodarboties (ar ko)
- pastīvēties neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet darīt ko ar grūtībām; paiet, pavirzīties ar grūtībām
- paķēpāties neilgu laiku, mazliet darīt ko nemākulīgi, lēni, arī nekārtīgi
- pasačupinēties neilgu laiku, mazliet darīt ko nenozīmīgu
- paburties neilgu laiku, mazliet darīt ko sarežģītu, arī neparastu
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pret ko)
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) lai (to) sašķeltu, sadrupinātu
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko) nost (no priekšmeta), ārā (no tā)
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (pa ko)
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (piemēram, durvis, slēģus)
- padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (priekšmetu ar kādu rīku, arī priekšmetu pret ko), piemēram, lai attīrītu no kā
- padebatēt neilgu laiku, mazliet debatēt
- padedzināt neilgu laiku, mazliet dedzināt
- padegt neilgu laiku, mazliet degt
- pagrust neilgu laiku, mazliet degt vai gruzdēt
- padejot neilgu laiku, mazliet dejot
- pakratīties neilgu laiku, mazliet dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas)
- padeklamēt neilgu laiku, mazliet deklamēt
- padelverēties neilgu laiku, mazliet delverēties
- padēstīt neilgu laiku, mazliet dēstīt
- padēt neilgu laiku, mazliet dēt
- padežurēt neilgu laiku, mazliet dežurēt
- padīdīties neilgu laiku, mazliet dīdīties; arī padraiskuļoties
- padiedelēt neilgu laiku, mazliet diedelēt
- padiedelēties neilgu laiku, mazliet diedelēties
- padiedzēt neilgu laiku, mazliet diedzēt
- padiegt neilgu laiku, mazliet diegt (ko)
- padienēt neilgu laiku, mazliet dienēt (karadienestā)
- padīkt neilgu laiku, mazliet dīkt
- padiktēt neilgu laiku, mazliet diktēt (piemēram, tekstu)
- padimdēt neilgu laiku, mazliet dimdēt
- padimdināt neilgu laiku, mazliet dimdināt
- padiskutēt neilgu laiku, mazliet diskutēt
- padisputēt neilgu laiku, mazliet disputēt
- padīžāties neilgu laiku, mazliet dīžāties
- padobt neilgu laiku, mazliet dobt
- padomāt neilgu laiku, mazliet domāt
- pazāļot neilgu laiku, mazliet dot zāles
- patrakot neilgu laiku, mazliet draiskulīgi plosīties; neilgu laiku, mazliet izklaidēties, skaļi, trokšņaini, nesavaldīgi uzvesties
- padraiskuļot neilgu laiku, mazliet draiskuļot
- padrasēt neilgu laiku, mazliet drasēt
- padraudzēties neilgu laiku, mazliet draudzēties
- padrāzt neilgu laiku, mazliet drāzt
- padrebēt neilgu laiku, mazliet drebēt; patrīcēt
- padrebināt neilgu laiku, mazliet drebināt
- padrebināties neilgu laiku, mazliet drebināties
- padresēt neilgu laiku, mazliet dresēt
- padrupināt neilgu laiku, mazliet drupināt
- pakalt neilgu laiku, mazliet drupināt ar knābi (parasti koka daļas) - par putniem
- padrūzmēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties
- pablīvēties neilgu laiku, mazliet drūzmēties, spiesties tuvu, cieši citam pie cita
- paducināt neilgu laiku, mazliet ducināt
- padudināt neilgu laiku, mazliet dudināt
- padudināties neilgu laiku, mazliet dudināties
- padūdot neilgu laiku, mazliet dūdot (par baložiem)
- padūkt neilgu laiku, mazliet dūkt
- padukurēt neilgu laiku, mazliet dukurēt
- padūmot neilgu laiku, mazliet dūmot
- padunēt neilgu laiku, mazliet dunēt
- padungot neilgu laiku, mazliet dungot
- padunkāt neilgu laiku, mazliet dunkāt
- padunkāties neilgu laiku, mazliet dunkāties
- padurstīt neilgu laiku, mazliet durstīt
- padusmoties neilgu laiku, mazliet dusmoties
- pabozties neilgu laiku, mazliet dusmoties, būt aizvainotam
- padvest neilgu laiku, mazliet dvest
- padzelt neilgu laiku, mazliet dzelt
- padzenāt neilgu laiku, mazliet dzenāt
- padzesēt neilgu laiku, mazliet dzesēt (ko karstu, siltu)
- padzesināt neilgu laiku, mazliet dzesināt (ko karstu, siltu)
- padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu)
- padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto)
- padziedāt neilgu laiku, mazliet dziedāt (par cilvēkiem)
- padziedāt neilgu laiku, mazliet dziedāt (par dažiem putniem)
- padziedēt neilgu laiku, mazliet dziedēt
- padziedināt neilgu laiku, mazliet dziedināt
- padzirksteļot neilgu laiku, mazliet dzirksteļot
- padzīrot neilgu laiku, mazliet dzīrot
- padzīt neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās)
- padzīties neilgu laiku, mazliet dzīties (parasti kādam pakaļ)
- padžinkstēt neilgu laiku, mazliet džinkstēt
- padžinkstināt neilgu laiku, mazliet džinkstināt
- paecēt neilgu laiku, mazliet ecēt (ko)
- paekselēt neilgu laiku, mazliet ekselēt
- paeksperimentēt neilgu laiku, mazliet eksperimentēt
- paelpot neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu)
- paelsāt neilgu laiku, mazliet elsāt
- paelsot neilgu laiku, mazliet elsot
- paelst neilgu laiku, mazliet elst; arī paelsot
- paeļļot neilgu laiku, mazliet eļļot
- paērmoties neilgu laiku, mazliet ērmoties
- paerroties neilgu laiku, mazliet erroties
- pagrauzt neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
- paknibināt neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām)
- palupināt neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi
- paēvelēt neilgu laiku, mazliet ēvelēt
- pafantazēt neilgu laiku, mazliet fantazēt
- pafilmēt neilgu laiku, mazliet filmēt
- pafilmēties neilgu laiku, mazliet filmēties
- pafilozofēt neilgu laiku, mazliet filozofēt
- paflirtēt neilgu laiku, mazliet flirtēt
- pafotografēt neilgu laiku, mazliet fotografēt
- pafrēzēt neilgu laiku, mazliet frēzēt
- pagaidīt neilgu laiku, mazliet gaidīt (kādu, ko)
- pagailēt neilgu laiku, mazliet gailēt
- pagainīt neilgu laiku, mazliet gainīt; pagaiņāt
- pagainīties neilgu laiku, mazliet gainīties; pagaiņāties
- pagaiņāt neilgu laiku, mazliet gaiņāt
- pagaiņāties neilgu laiku, mazliet gaiņāties
- paganīt neilgu laiku, mazliet ganīt
- paganīties neilgu laiku, mazliet ganīties
- pagārgt neilgu laiku, mazliet gārgt
- pagarlaikot neilgu laiku, mazliet garlaikot
- pagarlaikoties neilgu laiku, mazliet garlaikoties
- pagatavināt neilgu laiku, mazliet gatavināt
- pagatavoties neilgu laiku, mazliet gatavoties (kādas darbības norisei, pasākuma veikšanai)
- pagatavoties neilgu laiku, mazliet gatavoties (par augļiem, sēklām)
- pagaudot neilgu laiku, mazliet gaudot
- pagausties neilgu laiku, mazliet gausties
- pagavilēt neilgu laiku, mazliet gavilēt
- pagavilēties neilgu laiku, mazliet gavilēt
- pagāzelēt neilgu laiku, mazliet gāzelēt
- pagāzt neilgu laiku, mazliet gāzt (lejup)
- paglāstīt neilgu laiku, mazliet glāstīt
- paglaudīt neilgu laiku, mazliet glaudīt
- paglaust neilgu laiku, mazliet glaust
- paglausties neilgu laiku, mazliet glausties
- pagleznot neilgu laiku, mazliet gleznot
- pagludināt neilgu laiku, mazliet gludināt
- paglūnēt neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu) - par dzīvniekiem
- pagorīt neilgu laiku, mazliet gorīt
- pagorīties neilgu laiku, mazliet gorīties
- pagozēt neilgu laiku, mazliet gozēt
- pagozēties neilgu laiku, mazliet gozēties
- pagrābāt neilgu laiku, mazliet grābāt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābstīt (1)
- pagrabēt neilgu laiku, mazliet grabēt
- pagrabināt neilgu laiku, mazliet grabināt
- pagrabināties neilgu laiku, mazliet grabināties
- pagrābstīt neilgu laiku, mazliet grābstīt (piemēram, siena, labības paliekas); pagrābāt (1)
- pagrābstīties neilgu laiku, mazliet grābstīties
- pagraizīt neilgu laiku, mazliet graizīt
- pagramstīt neilgu laiku, mazliet gramstīt; arī pagrābstīt (1)
- pagrauzdēt neilgu laiku, mazliet grauzdēt
- pagrauzt neilgu laiku, mazliet grauzt (par grauzējiem, arī par dažiem kukaiņiem)
- pagražoties neilgu laiku, mazliet gražoties
- pagrebināt neilgu laiku, mazliet grebināt
- pagrebt neilgu laiku, mazliet grebt
- pagremot neilgu laiku, mazliet gremot
- pagremsties neilgu laiku, mazliet gremsties
- pagremzties neilgu laiku, mazliet gremzties
- pagreznot neilgu laiku, mazliet greznot
- pagreznoties neilgu laiku, mazliet greznoties
- pagriezt neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli); neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to)
- pagriezt neilgu laiku, mazliet griezt 2
- pagrozīt neilgu laiku, mazliet grozīt
- pagrozīties neilgu laiku, mazliet grozīties
- pagrūstelēt neilgu laiku, mazliet grūstīt
- pagrūstīt neilgu laiku, mazliet grūstīt
- pagrūstīties neilgu laiku, mazliet grūstīties
- pagruzdēt neilgu laiku, mazliet gruzdēt
- pagubot neilgu laiku, mazliet gubot
- pagudrot neilgu laiku, mazliet gudrot
- paguldzēt neilgu laiku, mazliet guldzēt
- paguldzīties neilgu laiku, mazliet guldzīties
- pagumzīt neilgu laiku, mazliet gumzīt; paburzīt
- pagurkstēt neilgu laiku, mazliet gurkstēt
- pagūstīt neilgu laiku, mazliet gūstīt
- paīdēt neilgu laiku, mazliet īdēt
- paņurdēt neilgu laiku, mazliet iebilst pret ko, izpaust neapmierinātību, nepatiku
- pagraut neilgu laiku, mazliet iebrucināt
- paieskāt neilgu laiku, mazliet ieskāt
- paskatīties neilgu laiku, mazliet ieskatīties (kur), palasīt (ko), lai pamācītos (ko), pastrādātu (ar ko)
- paīgnoties neilgu laiku, mazliet īgņoties
- paīgņoties neilgu laiku, mazliet īgņoties
- paīgt neilgu laiku, mazliet īgt
- pailgoties neilgu laiku, mazliet ilgoties
- paimprovizēt neilgu laiku, mazliet improvizēt
- paintervēt neilgu laiku, mazliet intervēt
- pairdināt neilgu laiku, mazliet irdināt
- pairgoties neilgu laiku, mazliet irgoties
- paironizēt neilgu laiku, mazliet ironizēt
- pakūņāties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
- pakūņoties neilgu laiku, mazliet izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); paķepuroties
- paglītoties neilgu laiku, mazliet izglītoties
- pabaiļoties neilgu laiku, mazliet izjust bailes, baidīties
- paskaust neilgu laiku, mazliet izjust, arī izpaust skaudību
- pasmaržot neilgu laiku, mazliet izplatīt smaržu
- paluncināties neilgu laiku, mazliet izrādīt sevišķu laipnību, uzmanību, arī iztapību
- pasapņot neilgu laiku, mazliet iztēloties; pafantazēt
- pajādelēt neilgu laiku, mazliet jādelēt
- pajādināt neilgu laiku, mazliet jādināt
- pajāties neilgu laiku, mazliet jāt
- pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt
- pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu)
- pajaut neilgu laiku, mazliet jaut
- pajokot neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties
- pajokoties neilgu laiku, mazliet jokoties
- pajūsmot neilgu laiku, mazliet jūsmot
- pakairināt neilgu laiku, mazliet kairināt
- pakaitēt neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu)
- pakaitināt neilgu laiku, mazliet kaitināt
- pakalkulēt neilgu laiku, mazliet kalkulēt
- pakalpināt neilgu laiku, mazliet kalpināt
- padancināt neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas
- pakalt neilgu laiku, mazliet kalt
- pakaltēt neilgu laiku, mazliet kaltēt
- pakaļķot neilgu laiku, mazliet kaļķot
- pakapāt neilgu laiku, mazliet kapāt
- pakāpelēt neilgu laiku, mazliet kāpelēt
- pakapināt neilgu laiku, mazliet kapināt
- pakaplēt neilgu laiku, mazliet kaplēt
- pakārdināt neilgu laiku, mazliet kārdināt
- pakarot neilgu laiku, mazliet karot
- pakārpīt neilgu laiku, mazliet kārpīt
- pakārpīties neilgu laiku, mazliet kārpīties
- pakarsēt neilgu laiku, mazliet karsēt
- pakarsēties neilgu laiku, mazliet karsēties
- pakarst neilgu laiku, mazliet karst
- pakārst neilgu laiku, mazliet kārst
- pakārstīt neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt
- pakārstīties neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties
- pakārtāt neilgu laiku, mazliet kārtāt
- pakārtot neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu)
- pakārtoties neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā)
- pakasīt neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ar ko asu)
- pakasīt neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu)
- pakāst neilgu laiku, mazliet kāst
- pakašņāt neilgu laiku, mazliet kašņāt (ko irdenu, piemēram, zemi, smiltis); arī pakārpīt
- pakašņāties neilgu laiku, mazliet kašņāties; arī pakārpīties
- pakaucināt neilgu laiku, mazliet kaucināt
- pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem)
- pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām)
- pakaulēt neilgu laiku, mazliet kaulēt
- pakaulēties neilgu laiku, mazliet kaulēties
- pakaunēties neilgu laiku, mazliet kaunēties
- pakaunināt neilgu laiku, mazliet kaunināt
- pakausēt neilgu laiku, mazliet kausēt (cietvielu)
- pakauties neilgu laiku, mazliet kauties
- pakautrēties neilgu laiku, mazliet kautrēties
- paklabēt neilgu laiku, mazliet klabēt
- paklabināt neilgu laiku, mazliet klabināt
- pakladzināt neilgu laiku, mazliet kladzināt (parasti par vistām)
- paklaigāt neilgu laiku, mazliet klaigāt
- paklaiņāt neilgu laiku, mazliet klaiņāt
- paklaiņot neilgu laiku, mazliet klaiņot
- paklakšēt neilgu laiku, mazliet klakšēt
- paklakšināt neilgu laiku, mazliet klakšināt
- paklakšķēt neilgu laiku, mazliet klakšķēt
- paklakšķināt neilgu laiku, mazliet klakšķināt
- paklaudzēt neilgu laiku, mazliet klaudzēt
- paklaudzināt neilgu laiku, mazliet klaudzināt
- padancot neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas
- paklausīties neilgu laiku, mazliet klausīties
- paklauvēt neilgu laiku, mazliet klauvēt
- pasadauzīties neilgu laiku, mazliet klauvēt
- paklejot neilgu laiku, mazliet klejot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- paklepot neilgu laiku, mazliet klepot
- paklidzināt neilgu laiku, mazliet klidzināt (par dažiem putniem)
- pakliegt neilgu laiku, mazliet kliegt (par dzīvniekiem)
- pakliegt neilgu laiku, mazliet kliegt (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku
- paklikšēt neilgu laiku, mazliet klikšēt
- paklikšināt neilgu laiku, mazliet klikšināt
- paklikšķēt neilgu laiku, mazliet klikšķēt
- paklikšķināt neilgu laiku, mazliet klikšķināt
- paklīrēties neilgu laiku, mazliet klīrēties
- paklukstēt neilgu laiku, mazliet klukstēt
- paklunkšķēt neilgu laiku, mazliet klunkšķēt
- paklunkšināt neilgu laiku, mazliet klunkšķināt
- paklunkšķināt neilgu laiku, mazliet klunkšķināt
- paknābāt neilgu laiku, mazliet knābāt (parasti barību)
- paknābāties neilgu laiku, mazliet knābāties
- paknaibīt neilgu laiku, mazliet knaibīt
- paknaibīties neilgu laiku, mazliet knaibīties
- paknakstīties neilgu laiku, mazliet knakstīties
- paknakšēt neilgu laiku, mazliet knakšķēt
- paknakšķēt neilgu laiku, mazliet knakšķēt
- paknakšināt neilgu laiku, mazliet knakšķināt
- paknakšķināt neilgu laiku, mazliet knakšķināt
- paknibināt neilgu laiku, mazliet knibināt
- paknibināties neilgu laiku, mazliet knibināties
- pakniest neilgu laiku, mazliet kniest
- paknikšināt neilgu laiku, mazliet knikšināt
- paknikšēt neilgu laiku, mazliet knikšķēt
- paknikšķēt neilgu laiku, mazliet knikšķēt
- paknikšķināt neilgu laiku, mazliet knikšķināt
- paknosīt neilgu laiku, mazliet knosīt
- paknosīties neilgu laiku, mazliet knosīties
- pakņudēt neilgu laiku, mazliet kņudēt
- pakņudināt neilgu laiku, mazliet kņudināt; arī pakutināt
- pakodināt neilgu laiku, mazliet kodināt
- pakodīt neilgu laiku, mazliet kodīt; pakošļāt
- pakoklēt neilgu laiku, mazliet koklēt
- pakoķetēt neilgu laiku, mazliet koķetēt
- pakomandēt neilgu laiku, mazliet komandēt
- pakomentēt neilgu laiku, mazliet komentēt
- pakonsultēt neilgu laiku, mazliet konsultēt
- pakonsultēties neilgu laiku, mazliet konsultēties
- pakontrolēt neilgu laiku, mazliet kontrolēt
- pakopēt neilgu laiku, mazliet kopēt
- pakopt neilgu laiku, mazliet kopt
- paauklēt neilgu laiku, mazliet kopt, arī uzraudzīt (zīdaini, mazu bērnu)
- pakoriģēt neilgu laiku, mazliet koriģēt
- pakošļāt neilgu laiku, mazliet košļāt
- pakrakšēt neilgu laiku, mazliet krakšēt
- pakrakšināt neilgu laiku, mazliet krakšināt
- pakrakšķēt neilgu laiku, mazliet krakšķēt
- pakrakšķināt neilgu laiku, mazliet krakšķināt
- pakrākt neilgu laiku, mazliet krākt
- pakrākties neilgu laiku, mazliet krākt
- pakrāmēt neilgu laiku, mazliet krāmēt
- pakrāmēties neilgu laiku, mazliet krāmēties
- pakrāpties neilgu laiku, mazliet krāpties
- pakrāsot neilgu laiku, mazliet krāsot
- pakrāt neilgu laiku, mazliet krāt
- pakratīt neilgu laiku, mazliet kratīt
- pagrandīt neilgu laiku, mazliet kratīt, purināt
- pagrandīties neilgu laiku, mazliet kratīties
- pakratīties neilgu laiku, mazliet kratīties
- pakraukāt neilgu laiku, mazliet kraukāt
- pakraukāties neilgu laiku, mazliet kraukāties
- pakraukšēt neilgu laiku, mazliet kraukšēt
- pakraukšināt neilgu laiku, mazliet kraukšināt
- pakraukšķēt neilgu laiku, mazliet kraukšķēt
- pakraukšķināt neilgu laiku, mazliet kraukšķināt
- pakraukt neilgu laiku, mazliet kraukt
- pakraut neilgu laiku, mazliet kraut
- pakravāt neilgu laiku, mazliet kravāt
- pakravāties neilgu laiku, mazliet kravāties
- pakrejot neilgu laiku, mazliet krejot
- pakrekšēt neilgu laiku, mazliet krekšēt
- pakrekšināt neilgu laiku, mazliet krekšināt
- pakrekšķēt neilgu laiku, mazliet krekšķēt
- pakrekstēt neilgu laiku, mazliet krekšķēt
- pakrekšķināt neilgu laiku, mazliet krekšķināt
- pakrēpot neilgu laiku, mazliet krēpot
- pakrikšēt neilgu laiku, mazliet krikšēt
- pakrikšķēt neilgu laiku, mazliet krikšķēt
- pakrikšināt neilgu laiku, mazliet krikšķināt
- pakrikšķināt neilgu laiku, mazliet krikšķināt
- pakrimst neilgu laiku, mazliet krimst
- parubināt neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt
- pakritizēt neilgu laiku, mazliet kritizēt
- pakriukšēt neilgu laiku, mazliet kriukšēt
- pakriukšināt neilgu laiku, mazliet kriukšināt
- pakriukšķēt neilgu laiku, mazliet kriukšķēt
- pakriukšķināt neilgu laiku, mazliet kriukšķināt
- pakūdīt neilgu laiku, mazliet kūdīt
- pakuģot neilgu laiku, mazliet kuģot
- pakūkot neilgu laiku, mazliet kūkot (par dzeguzi)
- pakūleņot neilgu laiku, mazliet kūleņot
- pakulstīt neilgu laiku, mazliet kulstīt (piemēram, linus)
- pakult neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību)
- pakuļāt neilgu laiku, mazliet kuļāt
- pakūļāt neilgu laiku, mazliet kūļāt
- pakuļāties neilgu laiku, mazliet kuļāties
- pakūļāties neilgu laiku, mazliet kūļāties
- pakunkstēt neilgu laiku, mazliet kunkstēt
- pakunkstēties neilgu laiku, mazliet kunkstēt
- pakūpēt neilgu laiku, mazliet kūpēt
- pakupināt neilgu laiku, mazliet kupināt
- pakūpināt neilgu laiku, mazliet kūpināt (piemēram, dūmus)
- pakurēties neilgu laiku, mazliet kurēties; pakurties
- pakurināt neilgu laiku, mazliet kurināt
- pakurkstēt neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem)
- pakurnēt neilgu laiku, mazliet kurnēt
- pakurt neilgu laiku, mazliet kurt; pakurināt
- pakurties neilgu laiku, mazliet kurties; pakurēties
- pakutēt neilgu laiku, mazliet kutēt
- pakutināt neilgu laiku, mazliet kutināt
- pakveldēt neilgu laiku, mazliet kveldēt
- pakveldināt neilgu laiku, mazliet kveldināt
- pakvēlot neilgu laiku, mazliet kvēlot
- pakvēpināt neilgu laiku, mazliet kvēpināt
- pakvernēt neilgu laiku, mazliet kvernēt
- pakviekt neilgu laiku, mazliet kviekt
- pakviekties neilgu laiku, mazliet kviekt
- paķeksēt neilgu laiku, mazliet ķeksēt
- paķemmēt neilgu laiku, mazliet ķemmēt; pasukāt
- paķemmēties neilgu laiku, mazliet ķemmēties; pasukāties
- paķēmoties neilgu laiku, mazliet ķēmoties
- paķengāt neilgu laiku, mazliet ķengāt
- paķengāties neilgu laiku, mazliet ķengāties
- paķepuroties neilgu laiku, mazliet ķepuroties
- paķērkt neilgu laiku, mazliet ķērkt (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem)
- paķerstīt neilgu laiku, mazliet ķerstīt
- paķerstīties neilgu laiku, mazliet ķerstīties
- paķert neilgu laiku, mazliet ķert, gūstīt, medīt
- paķidāt neilgu laiku, mazliet ķidāt
- paķiķināt neilgu laiku, mazliet ķiķināt
- paķiķināties neilgu laiku, mazliet ķiķināties
- paķildoties neilgu laiku, mazliet ķildoties
- paķircināt neilgu laiku, mazliet ķircināt
- paķekot neilgu laiku, mazliet ķircināt, koķetēt
- paķircināties neilgu laiku, mazliet ķircināties
- paķekoties neilgu laiku, mazliet ķircināties, koķetēt
- palabināt neilgu laiku, mazliet labināt
- palabot neilgu laiku, mazliet labot (piemēram, priekšmetu, ierīci, arī bojājumu, defektu)
- palaidelēties neilgu laiku, mazliet laidelēties
- palaistīt neilgu laiku, mazliet laistīt
- palaistīties neilgu laiku, mazliet laistīties
- palaizīt neilgu laiku, mazliet laizīt
- palaizīties neilgu laiku, mazliet laizīties
- palakstoties neilgu laiku, mazliet lakstoties
- palakt neilgu laiku, mazliet lakt
- palamāt neilgu laiku, mazliet lamāt
- palamāties neilgu laiku, mazliet lamāties
- palāpīt neilgu laiku, mazliet lāpīt
- palāpstot neilgu laiku, mazliet lāpstot
- palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (piemēram, ogas, sēnes)
- palasīt neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu); neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu) un vienlaikus runāt (to) klausītājiem
- palasīt neilgu laiku, mazliet lasot (tekstu), uzzināt (ko no tā)
- palaupīt neilgu laiku, mazliet laupīt 1
- palauzīt neilgu laiku, mazliet lauzīt
- palauzīties neilgu laiku, mazliet lauzīties
- palauzt neilgu laiku, mazliet lauzt
- palecināt neilgu laiku, mazliet lecināt 2
- palēkāt neilgu laiku, mazliet lēkāt
- palepoties neilgu laiku, mazliet lepoties
- palidināt neilgu laiku, mazliet lidināt
- palidināties neilgu laiku, mazliet lidināties
- palielīt neilgu laiku, mazliet lielīt
- palielīties neilgu laiku, mazliet lielīties
- paliesmot neilgu laiku, mazliet liesmot
- paliet neilgu laiku, mazliet liet
- pamēģināt neilgu laiku, mazliet lietojot, darbinot (ko), pārbaudīt (to)
- palietot neilgu laiku, mazliet lietot
- palīkņāties neilgu laiku, mazliet līkņāties
- palīksmot neilgu laiku, mazliet līksmot; palīksmoties
- palīksmoties neilgu laiku, mazliet līksmoties; palīksmot
- palīņāt neilgu laiku, mazliet līņāt
- palīt neilgu laiku, mazliet līt
- paslacināt neilgu laiku, mazliet līt
- papilināt neilgu laiku, mazliet līt (par lietu)
- palobīt neilgu laiku, mazliet lobīt
- palocīt neilgu laiku, mazliet locīt (priekšmetus)
- palocīties neilgu laiku, mazliet locīties
- palodāt neilgu laiku, mazliet lodāt
- palolot neilgu laiku, mazliet lolot
- paložņāt neilgu laiku, mazliet ložņāt
- paluncināt neilgu laiku, mazliet luncināt
- paluncināties neilgu laiku, mazliet luncināties (parasti par suni)
- palupināt neilgu laiku, mazliet lupināt
- palutināt neilgu laiku, mazliet lutināt
- paļaunoties neilgu laiku, mazliet ļaunoties
- pajūtināties neilgu laiku, mazliet ļauties emocijām, kļūt sentimentālam
- paļodzīt neilgu laiku, mazliet ļodzīt
- pamācīt neilgu laiku, mazliet mācīt (piemēram, kāda uzdevuma veikšanai, arodā)
- padīdīt neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības
- pamācīties neilgu laiku, mazliet mācīties
- pamaidzīt neilgu laiku, mazliet maidzīt
- pamaisīt neilgu laiku, mazliet maisīt
- pamakšķerēt neilgu laiku, mazliet makšķerēt
- pamaldināt neilgu laiku, mazliet maldināt (1)
- pamaldināt neilgu laiku, mazliet maldināt (2)
- pamaldīties neilgu laiku, mazliet maldīties (kādā vietā)
- pamalkot neilgu laiku, mazliet malkot
- pamalt neilgu laiku, mazliet malt
- pamānīt neilgu laiku, mazliet mānīt
- pamānīties neilgu laiku, mazliet mānīties
- pamasēt neilgu laiku, mazliet masēt
- pamāt neilgu laiku, mazliet māt
- pamaurot neilgu laiku, mazliet maurot
- pamaut neilgu laiku, mazliet maut
- pamazgāt neilgu laiku, mazliet mazgāt
- pamazgāties neilgu laiku, mazliet mazgāties
- pamedīt neilgu laiku, mazliet medīt
- pamēdīt neilgu laiku, mazliet mēdīt
- pamēdīties neilgu laiku, mazliet mēdīties
- pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt)
- pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju)
- pameistarot neilgu laiku, mazliet meistarot
- pameklēt neilgu laiku, mazliet meklēt
- parevidēt neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot
- pamērcēt neilgu laiku, mazliet mērcēt (šķidrumā, masā)
- pamērcēties neilgu laiku, mazliet mērcēties
- pamērdēt neilgu laiku, mazliet mērdēt
- pamērdēties neilgu laiku, mazliet mērdēties
- pamērkt neilgu laiku, mazliet mērkt
- pamētāt neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt
- pamētāties neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1)
- pamēzt neilgu laiku, mazliet mēzt
- pamīcīt neilgu laiku, mazliet mīcīt
- pamīdīt neilgu laiku, mazliet mīdīt
- pamīdīties neilgu laiku, mazliet mīdīties
- pamiecēt neilgu laiku, mazliet miecēt
- pamiegoties neilgu laiku, mazliet miegoties
- pamiegt neilgu laiku, mazliet miegt (parasti acis, plakstus)
- pamiekšēt neilgu laiku, mazliet miekšēt
- pamiekšēties neilgu laiku, mazliet miekšēties
- pamiekšķēt neilgu laiku, mazliet miekšķēt
- pamiekšķēties neilgu laiku, mazliet miekšķēties
- pamiglot neilgu laiku, mazliet miglot
- pamīlēt neilgu laiku, mazliet mīlēt; arī pamīļot
- pamīlēties neilgu laiku, mazliet mīlēties
- pamīlināties neilgu laiku, mazliet mīlināties
- pamilzt neilgu laiku, mazliet milzt
- paminēt neilgu laiku, mazliet minēt
- pacilāt neilgu laiku, mazliet minēt, skart (pārrunās, domās, atmiņās u. tml.)
- paminstināties neilgu laiku, mazliet minstināties
- pamīņāt neilgu laiku, mazliet mīņāt
- pamīņāties neilgu laiku, mazliet mīņāties
- pamirkt neilgu laiku, mazliet mirkt
- pamīstīt neilgu laiku, mazliet mīstīt
- pamīstīties neilgu laiku, mazliet mīstīt
- pamīt neilgu laiku, mazliet mīt
- pamitrināt neilgu laiku, mazliet mitrināt
- pamizot neilgu laiku, mazliet mizot
- pamocīt neilgu laiku, mazliet mocīt
- pamocīties neilgu laiku, mazliet mocīties
- pamudžināt neilgu laiku, mazliet mudžināt
- pamuļķot neilgu laiku, mazliet muļķot
- pamuļķoties neilgu laiku, mazliet muļķoties
- pamūrēt neilgu laiku, mazliet mūrēt
- pamurmināt neilgu laiku, mazliet murmināt
- pamuzicēt neilgu laiku, mazliet muzicēt
- panašķēties neilgu laiku, mazliet našķēties
- pagrēkot neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu; neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi
- panerrot neilgu laiku, mazliet nerrot
- panervozēt neilgu laiku, mazliet nervozēt
- panēsāt neilgu laiku, mazliet nēsāt
- paniekoties neilgu laiku, mazliet niekoties; arī pablēņoties
- paniezēt neilgu laiku, mazliet niezēt
- panīgroties neilgu laiku, mazliet nīgroties
- pasagražīties neilgu laiku, mazliet niknoties
- panīkuļot neilgu laiku, mazliet nīkuļot
- paniķoties neilgu laiku, mazliet niķoties
- pakavēties neilgu laiku, mazliet nodoties (piemēram, atmiņām); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko), pievērsties (kam, piemēram, apcerējumā, mnā)
- paremdēt neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt
- paremdināt neilgu laiku, mazliet noremdināt, mierināt
- pasekot neilgu laiku, mazliet novērot, arī censties uztvert, izprast (ko)
- paņaudēt neilgu laiku, mazliet ņaudēt
- paņirbināt neilgu laiku, mazliet ņirbināt (piemēram, gaismas avotu)
- paņirgāties neilgu laiku, mazliet ņirgāties
- paņurdēt neilgu laiku, mazliet ņurdēt (parasti par suni)
- paogot neilgu laiku, mazliet ogot
- parāpāties neilgu laiku, mazliet omulīgi rāpot
- paostīt neilgu laiku, mazliet ostīt
- paciesties neilgu laiku, mazliet paciest (1)
- pasust neilgu laiku, mazliet pagulēt
- papaisīt neilgu laiku, mazliet paisīt
- paplaucēt neilgu laiku, mazliet pakļaut karsta, parasti verdoša, ūdens iedarbībai
- papakšēt neilgu laiku, mazliet pakšēt
- papakšināt neilgu laiku, mazliet pakšināt
- papakšķēt neilgu laiku, mazliet pakšķēt
- papakšķināt neilgu laiku, mazliet pakšķināt
- pajaukt neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību
- papeldēties neilgu laiku, mazliet peldēties
- papeldināt neilgu laiku, mazliet peldināt
- papelnīt neilgu laiku, mazliet pelnīt
- papelnīties neilgu laiku, mazliet pelnīties
- papelt neilgu laiku, mazliet pelt
- papērt neilgu laiku, mazliet pērt
- papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (kādu faktu, apstākli u. tml.)
- papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt (piemēram, zinātnes jautājumu)
- papētīt neilgu laiku, mazliet pētīt, arī vērot (cilvēku)
- padarboties neilgu laiku, mazliet piedalīties (kur); neilgu laiku būt par biedru, dalībnieku (kādā organizācijā, kolektīvā)
- padauzīties neilgu laiku, mazliet piesisties (pie kā), atsisties (pret ko)
- pasargāt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
- pavākt neilgu laiku, mazliet pieskatīt, uzraudzīt
- pakavēties neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam) - parasti par acīm, skatienu
- papīkstēt neilgu laiku, mazliet pīkstēt (par dzīvniekiem)
- papīkstināt neilgu laiku, mazliet pīkstināt
- papiktoties neilgu laiku, mazliet piktoties
- papilēt neilgu laiku, mazliet pilēt
- papilināt neilgu laiku, mazliet pilināt
- paslīpēt neilgu laiku, mazliet pilnveidot, bagātināt, padarīt kvalitatīvāku
- paplakšināt neilgu laiku, mazliet plakšināt
- paplakšķināt neilgu laiku, mazliet plakšķināt
- paplandīt neilgu laiku, mazliet plandīt
- paplandīties neilgu laiku, mazliet plandīties
- paplānot neilgu laiku, mazliet plānot
- paplātīt neilgu laiku, mazliet plātīt (piemēram, rokas)
- paplātīties neilgu laiku, mazliet plātīties (ar rokām)
- paplaukšināt neilgu laiku, mazliet plaukšināt
- paplaukšķināt neilgu laiku, mazliet plaukšķināt
- paplēst neilgu laiku, mazliet plēst
- paplikšēt neilgu laiku, mazliet plikšēt
- paplīkšēt neilgu laiku, mazliet plīkšēt
- paplikšināt neilgu laiku, mazliet plikšināt
- paplīkšināt neilgu laiku, mazliet plīkšināt
- paplikšķēt neilgu laiku, mazliet plikšķēt
- paplīkšķēt neilgu laiku, mazliet plīkšķēt
- paplikšķināt neilgu laiku, mazliet plikšķināt
- paplīkšķināt neilgu laiku, mazliet plīkšķināt
- papliķēt neilgu laiku, mazliet pliķēt 1(1)
- paplinkšēt neilgu laiku, mazliet plinkšēt
- paplinkšināt neilgu laiku, mazliet plinkšināt
- paplinkšķēt neilgu laiku, mazliet plinkšķēt
- paplinkšķināt neilgu laiku, mazliet plinkšķināt
- paplivināt neilgu laiku, mazliet plivināt
- paplīvot neilgu laiku, mazliet plīvot
- paplosīt neilgu laiku, mazliet plosīt
- paplosīties neilgu laiku, mazliet plosīties (piemēram, par vēju)
- pažargoties neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties
- pažērgoties neilgu laiku, mazliet plosīties vai palaidņoties; pažargoties (1)
- paplucināt neilgu laiku, mazliet plucināt
- papluinīt neilgu laiku, mazliet pluinīt
- paplūkāt neilgu laiku, mazliet plūkāt
- paplūkt neilgu laiku, mazliet plūkt
- paecēties neilgu laiku, mazliet plūkties
- paplunčāties neilgu laiku, mazliet plunčāties
- paplunkšēt neilgu laiku, mazliet plunkšēt
- paplunkšināt neilgu laiku, mazliet plunkšināt
- paplunkšķēt neilgu laiku, mazliet plunkšķēt
- paplunkšķināt neilgu laiku, mazliet plunkšķināt
- papļāpāt neilgu laiku, mazliet pļāpāt
- papļaustīt neilgu laiku, mazliet pļaustīt
- papļaut neilgu laiku, mazliet pļaut
- papogot neilgu laiku, mazliet pogot
- papogāt neilgu laiku, mazliet pogot (par lakstīgalu)
- papozēt neilgu laiku, mazliet pozēt
- papraktizēties neilgu laiku, mazliet praktizēties
- paprātot neilgu laiku, mazliet prātot
- papraulēt neilgu laiku, mazliet praulēt
- papresēt neilgu laiku, mazliet presēt
- papretoties neilgu laiku, mazliet pretoties
- papriecāties neilgu laiku, mazliet priecāties
- palustēties neilgu laiku, mazliet priecāties, būt jautram, arī piedalīties izpriecās
- papriecināt neilgu laiku, mazliet priecināt
- papūderēt neilgu laiku, mazliet pūderēt
- papūdēt neilgu laiku, mazliet pūdēt
- papukoties neilgu laiku, mazliet pukoties
- papukstēt neilgu laiku, mazliet pukstēt
- papurināt neilgu laiku, mazliet purināt
- papūst neilgu laiku, mazliet pūst
- papušķot neilgu laiku, mazliet pušķot
- papūtināt neilgu laiku, mazliet pūtināt
- paklabināt neilgu laiku, mazliet radīt ar knābi raksturīgas skaņas (par stārķi)
- padūmot neilgu laiku, mazliet radīt dūmus (kādam nolūkam)
- paklakšķināt ar mēli (arī mēli) neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar meli aukslējām
- pačakstināt neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem)
- pakost neilgu laiku, mazliet radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu
- paraizēties neilgu laiku, mazliet raizēties
- parakņāt neilgu laiku, mazliet rakņāt
- parakņāties neilgu laiku, mazliet rakņāties (pa zemi)
- parakstīt neilgu laiku, mazliet rakstīt
- paraksturot neilgu laiku, mazliet raksturot
- parakt neilgu laiku, mazliet rakt
- parakties neilgu laiku, mazliet rakties
- parāpoties neilgu laiku, mazliet rāpot
- parāt neilgu laiku, mazliet rāt
- parāties neilgu laiku, mazliet rāties
- paraudāt neilgu laiku, mazliet raudāt
- pakaukt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī
- pakliegt neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem)
- paraudināt neilgu laiku, mazliet raudināt
- paraudzēt neilgu laiku, mazliet raudzēt
- paraustīt neilgu laiku, mazliet raustīt
- paraustīties neilgu laiku, mazliet raustīties
- paravēt neilgu laiku, mazliet ravēt
- parediģēt neilgu laiku, mazliet rediģēt
- paregulēt neilgu laiku, mazliet regulēt
- parēķināt neilgu laiku, mazliet rēķināt
- paremontēt neilgu laiku, mazliet remontēt
- paretināt neilgu laiku, mazliet retināt (augus, to daļas)
- paretināt neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā)
- parībēt neilgu laiku, mazliet rībēt
- parībināt neilgu laiku, mazliet rībināt
- parīdīt neilgu laiku, mazliet rīdīt (suni)
- parīdināt neilgu laiku, mazliet rīdīt, kūdīt
- pariekstot neilgu laiku, mazliet riekstot
- pariet neilgu laiku, mazliet riet
- parīkot neilgu laiku, mazliet rīkot
- parīkoties neilgu laiku, mazliet rīkoties
- palaipot neilgu laiku, mazliet rīkoties divkosīgi, iztapīgi, vairoties no noteiktas rīcības
- pagrēkot neilgu laiku, mazliet rīkoties neatbilstoši reliģijas normām
- pariņķot neilgu laiku, mazliet riņķot
- parisināt neilgu laiku, mazliet risināt (ko satītu)
- parisināt neilgu laiku, mazliet risināt (piemēram, jautājumu, uzdevumu)
- parīt neilgu laiku, mazliet rīt
- parīvēt neilgu laiku, mazliet rīvēt
- parīvēties neilgu laiku, mazliet rīvēties
- parobot neilgu laiku, mazliet robot
- parosīties neilgu laiku, mazliet rosīties
- parotaļāties neilgu laiku, mazliet rotaļāties
- parūcināt neilgu laiku, mazliet rūcināt
- parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu)
- parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, tērauda priekšmetu, detaļu)
- parūgt neilgu laiku, mazliet rūgt
- parukšēt neilgu laiku, mazliet rukšķēt
- parukšķēt neilgu laiku, mazliet rukšķēt
- parūkt neilgu laiku, mazliet rūkt
- parunāt neilgu laiku, mazliet runāt
- parunāt neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
- paņaudēt neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties
- paķērkt neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī
- parunāties neilgu laiku, mazliet runāties
- parušināt neilgu laiku, mazliet rušināt
- parušināties neilgu laiku, mazliet rušināties
- pamēroties neilgu laiku, mazliet sacensties (piemēram, prasmē, atjautībā, fiziskā spēkā)
- pasaimniekot neilgu laiku, mazliet saimniekot
- pasaldēt neilgu laiku, mazliet saldēt
- pasaldēties neilgu laiku, mazliet saldēties
- pasalt neilgu laiku, mazliet salt
- pasalkt neilgu laiku, mazliet salūst izsalkumu
- pasāpēt neilgu laiku, mazliet sāpēt
- pasāpināt neilgu laiku, mazliet sāpināt
- pasapņot neilgu laiku, mazliet sapņot (miegā)
- pasarkt neilgu laiku, mazliet sarkt
- pakutināt neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt
- pasaudzēt neilgu laiku, mazliet saudzēt
- pasauļot neilgu laiku, mazliet sauļot
- pagozīties neilgu laiku, mazliet sauļoties
- pasauļoties neilgu laiku, mazliet sauļoties
- pasautēt neilgu laiku, mazliet sautēt
- pasekot neilgu laiku, mazliet sekot (kādam)
- pasēkt neilgu laiku, mazliet sēkt
- pasēņot neilgu laiku, mazliet sēņot
- pasērot neilgu laiku, mazliet sērot
- pasijāt neilgu laiku, mazliet sijāt
- pasīkt neilgu laiku, mazliet sīkt
- pasildīt neilgu laiku, mazliet sildīt
- pasildīties neilgu laiku, mazliet sildīties
- pasilt neilgu laiku, mazliet silt
- pasirdīties neilgu laiku, mazliet sirdīties
- pasirot neilgu laiku, mazliet sirot
- pasist neilgu laiku, mazliet sist
- pakulstīt neilgu laiku, mazliet sist (ko)
- paskābēt neilgu laiku, mazliet skābēt
- paskābt neilgu laiku, mazliet skābt
- paskaisties neilgu laiku, mazliet skaisties
- paskaitīt neilgu laiku, mazliet skaitīt
- paskaitļot neilgu laiku, mazliet skaitļot
- paskaldīt neilgu laiku, mazliet skaldīt
- paskalināt neilgu laiku, mazliet skalināt
- paskalināties neilgu laiku, mazliet skalināties
- paskalot neilgu laiku, mazliet skalot
- paskandināt neilgu laiku, mazliet skandināt
- paskanēt neilgu laiku, mazliet skanēt
- paspurgt neilgu laiku, mazliet skanēt spurdzoši (par smiekliem)
- paskatīt neilgu laiku, mazliet skatīt
- paskicēt neilgu laiku, mazliet skicēt
- paskolot neilgu laiku, mazliet skolot
- paskoloties neilgu laiku, mazliet skoloties
- paskopoties neilgu laiku, mazliet skopoties
- paskraidelēt neilgu laiku, mazliet skraidelēt
- paskraidīt neilgu laiku, mazliet skraidīt
- paskrāpēt neilgu laiku, mazliet skrāpēt
- paskrapšēt neilgu laiku, mazliet skrapšēt
- paskrapšķēt neilgu laiku, mazliet skrapšķēt
- paskrapšināt neilgu laiku, mazliet skrapšķināt
- paskrapšķināt neilgu laiku, mazliet skrapšķināt
- paskribināt neilgu laiku, mazliet skribināt
- paskribināties neilgu laiku, mazliet skribināties
- paskrubināt neilgu laiku, mazliet skrubināt
- paskrubināties neilgu laiku, mazliet skrubināties
- paskrūvēt neilgu laiku, mazliet skrūvēt
- paskumt neilgu laiku, mazliet skumt
- pabučoties neilgu laiku, mazliet skūpstīties
- paskurināt neilgu laiku, mazliet skurināt
- paslacināt neilgu laiku, mazliet slacināt
- paslacīt neilgu laiku, mazliet slacīt
- paslaistīties neilgu laiku, mazliet slaistīties
- paslapināt neilgu laiku, mazliet slapināt
- paslapstīties neilgu laiku, mazliet slapstīties
- paslaucīt neilgu laiku, mazliet slaucīt
- paslaukt neilgu laiku, mazliet slaukt
- paslavēt neilgu laiku, mazliet slavēt
- paslēpot neilgu laiku, mazliet slēpot
- paslīdēt neilgu laiku, mazliet slīdēt, parasti neviļus, negribēti (par cilvēku vai dzīvnieku): slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- paslidināt neilgu laiku, mazliet slidināt
- paslīdināt neilgu laiku, mazliet slīdināt
- paslidināties neilgu laiku, mazliet slidināties
- paslidot neilgu laiku, mazliet slidot
- paslimot neilgu laiku, mazliet slimot
- paslinkot neilgu laiku, mazliet slinkot
- paslīpēt neilgu laiku, mazliet slīpēt
- pasmalcināt neilgu laiku, mazliet smalcināt
- pasmalstīt neilgu laiku, mazliet smalstīt
- pasmēķēt neilgu laiku, mazliet smēķēt
- pasmelgt neilgu laiku, mazliet smelgt
- pazvejot neilgu laiku, mazliet smelt, dabūt ārā (ko no šķidruma)
- pasmīdināt neilgu laiku, mazliet smīdināt
- pasmidzināt neilgu laiku, mazliet smidzināt
- pasmilkstēt neilgu laiku, mazliet smilkstēt
- pasmirdēt neilgu laiku, mazliet smirdēt
- pasmirdināt neilgu laiku, mazliet smirdināt
- pasmulēt neilgu laiku, mazliet smulēt
- pasnaikstīt neilgu laiku, mazliet snaikstīt
- pasnaikstīties neilgu laiku, mazliet snaikstīties
- pasnauduļot neilgu laiku, mazliet snauduļot
- pasnaust neilgu laiku, mazliet snaust
- paspaidīt neilgu laiku, mazliet spaidīt
- paspaidīties neilgu laiku, mazliet spaidīties
- paspārdīt neilgu laiku, mazliet spārdīt
- paspārdīties neilgu laiku, mazliet spārdīties
- paspēkoties neilgu laiku, mazliet spēkoties
- paspekulēt neilgu laiku, mazliet spekulēt
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (parasti skaņdarbu, arī mūzikas instrumentu)
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli, rotaļu)
- paspēlēties neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties
- paspīdzināt neilgu laiku, mazliet spīdzināt
- paspiegt neilgu laiku, mazliet spiegt
- paspiest neilgu laiku, mazliet spiest
- paspiesties neilgu laiku, mazliet spiesties
- paspiningot neilgu laiku, mazliet spiningot
- paspirināties neilgu laiku, mazliet spirināties
- paspītēt neilgu laiku, mazliet spītēt
- paspītēties neilgu laiku, mazliet spītēties
- paspodrināt neilgu laiku, mazliet spodrināt
- paspoguļoties neilgu laiku, mazliet spoguļoties
- paspolēt neilgu laiku, mazliet spolēt
- pasportot neilgu laiku, mazliet sportot
- pasprakšēt neilgu laiku, mazliet sprakšēt
- pasprakšķēt neilgu laiku, mazliet sprakšķēt
- pasprauslāt neilgu laiku, mazliet sprauslāt
- pasprauslot neilgu laiku, mazliet sprauslāt
- pasprēgāt neilgu laiku, mazliet sprēgāt
- paspriedelēt neilgu laiku, mazliet spriedelēt
- paspriest neilgu laiku, mazliet spriest
- pastabulēt neilgu laiku, mazliet stabulēt
- pastaigāt neilgu laiku, mazliet staigāt
- pastampāt neilgu laiku, mazliet stampāt
- pastenēt neilgu laiku, mazliet stenēt
- pastīvināt neilgu laiku, mazliet stīvināt
- pastomīties neilgu laiku, mazliet stomīties
- pastostīties neilgu laiku, mazliet stostīties
- pastrādāt neilgu laiku, mazliet strādāt
- paknibināt neilgu laiku, mazliet strādāt (darbu, kuram nav vajadzīga liela fiziska piepūle un kurā parasti nodarbinātas tikai rokas)
- paknibināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
- paknubināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
- pastrēbt neilgu laiku, mazliet strēbt
- pastrīdēties neilgu laiku, mazliet strīdēties
- pastrīķēt neilgu laiku, mazliet strīķēt (piemēram, izkapti)
- pastrinkšēt neilgu laiku, mazliet strinkšēt
- pastrinkšināt neilgu laiku, mazliet strinkšināt
- pastrinkšķēt neilgu laiku, mazliet strinkšķēt
- pastrinkšķināt neilgu laiku, mazliet strinkšķināt
- pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā)
- pastudēt neilgu laiku, mazliet studēt (problēmu, nozari u. tml.); mazliet iepazīt (piemēram, dokumentu, taktu)
- pastumdīt neilgu laiku, mazliet stumdīt
- pastumdīties neilgu laiku, mazliet stumdīties
- pastūrēt neilgu laiku, mazliet stūrēt
- pasūkāt neilgu laiku, mazliet sūkāt
- pasukāt neilgu laiku, mazliet sukāt (piemēram, matus, bārdu, linus, kaņepājus)
- pasukāties neilgu laiku, mazliet sukāties
- pasūknēt neilgu laiku, mazliet sūknēt
- pasūkstīties neilgu laiku, mazliet sūkstīties
- pasūkt neilgu laiku, mazliet sūkt
- pasūroties neilgu laiku, mazliet sūroties
- pasūrstēt neilgu laiku, mazliet sūrstēt
- pasusināt neilgu laiku, mazliet susināt
- pasutināt neilgu laiku, mazliet sutināt
- pasvaidīt neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1)
- pasvaidīties neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1)
- pasvārstīt neilgu laiku, mazliet svārstīt
- pasvārstīties neilgu laiku, mazliet svārstīties
- pasvēpināt neilgu laiku, mazliet svēpināt
- pasviedrēt neilgu laiku, mazliet sviedrēt
- pasviedrēties neilgu laiku, mazliet sviedrēties
- pasvilināt neilgu laiku, mazliet svilināt
- pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot
- pasvilpot neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
- pasvilpt neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā)
- pasvilt neilgu laiku, mazliet svilt
- pasvinēt neilgu laiku, mazliet svinēt
- pasvīst neilgu laiku, mazliet svīst
- pašalkt neilgu laiku, mazliet šalkt
- pašaubīties neilgu laiku, mazliet šaubīties
- pašaudīt neilgu laiku, mazliet šaudīt
- pašaudīties neilgu laiku, mazliet šaudīties
- pašausmināt neilgu laiku, mazliet šausmināt
- pašausmināties neilgu laiku, mazliet šausmināties
- pašaut neilgu laiku, mazliet šaut
- pašķaidīt neilgu laiku, mazliet šķaidīt
- pašķaidīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties
- pakulstīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni)
- pakulties neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni)
- pašķaudīt neilgu laiku, mazliet šķaudīt
- pašķaudīties neilgu laiku, mazliet šķaudīties
- pašķendēties neilgu laiku, mazliet šķendēties
- pašķeterēt neilgu laiku, mazliet šķeterēt
- pašķetināt neilgu laiku, mazliet šķetināt
- pašķiest neilgu laiku, mazliet šķiest (šķidrumu, masu)
- pašķindēt neilgu laiku, mazliet šķindēt
- pašķindināt neilgu laiku, mazliet šķindināt
- pašķirot neilgu laiku, mazliet šķirot
- pašķīt neilgu laiku, mazliet šķīt
- pašķobīt neilgu laiku, mazliet šķobīt
- pašķobīt neilgu laiku, mazliet šķobīt (seju, tās daļas)
- pašķūrēt neilgu laiku, mazliet šķūrēt
- pašļakstēt neilgu laiku, mazliet šļakstēt
- pašļakstināt neilgu laiku, mazliet šļakstināt
- pašļakstināties neilgu laiku, mazliet šļakstināties
- pašļakstīt neilgu laiku, mazliet šļakstīt
- pašļakstīties neilgu laiku, mazliet šļakstīties
- pašļākt neilgu laiku, mazliet šļākt
- pašļākties neilgu laiku, mazliet šļākties
- pašmakstināt neilgu laiku, mazliet šmakstināt
- pašmaukstināt neilgu laiku, mazliet šmaukstināt
- pašmīkstēt neilgu laiku, mazliet šmīkstēt
- pašmīkstēties neilgu laiku, mazliet šmīkstēt
- pašmīkstināt neilgu laiku, mazliet šmīkstināt
- pašņakarēt neilgu laiku, mazliet šņakarēt
- pašņakarēties neilgu laiku, mazliet šņakarēties
- pašņākt neilgu laiku, mazliet šņākt
- pašņaukāt neilgu laiku, mazliet šņaukāt
- pašņirkstēt neilgu laiku, mazliet šņirkstēt
- pašņukstēt neilgu laiku, mazliet šņukstēt
- pašūpot neilgu laiku, mazliet šūpot
- pašūpoties neilgu laiku, mazliet šūpoties
- pavilināt neilgu laiku, mazliet šurp un turp valstīt
- pašūt neilgu laiku, mazliet šūt
- pašvīkāt neilgu laiku, mazliet švīkai
- pašvīkstēt neilgu laiku, mazliet švīkstēt
- pašvīkstināt neilgu laiku, mazliet švīkstināt
- patamborēt neilgu laiku, mazliet tamborēt
- patarkšēt neilgu laiku, mazliet tarkšēt
- patarkšināt neilgu laiku, mazliet tarkšināt
- patarkšķēt neilgu laiku, mazliet tarkšķēt
- patarkšķināt neilgu laiku, mazliet tarkšķināt
- patašķīt neilgu laiku, mazliet tašķīt
- patašķīties neilgu laiku, mazliet tašķīties
- pataukšķēt neilgu laiku, mazliet taukšķēt
- pataurēt neilgu laiku, mazliet taurēt
- pataustīt neilgu laiku, mazliet taustīt
- pataustīties neilgu laiku, mazliet taustīties
- pagrābāt neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt
- patecināt neilgu laiku, mazliet tecināt
- paspēlēt neilgu laiku, mazliet tēlot (piemēram, izrādē, skatuves mākslas kolektīvā)
- patenkot neilgu laiku, mazliet tenkot
- pateoretizēt neilgu laiku, mazliet teoretizēt
- patērgāt neilgu laiku, mazliet tērgāt
- patērpināt neilgu laiku, mazliet tērpināt
- patērzēt neilgu laiku, mazliet tērzēt
- patēst neilgu laiku, mazliet tēst
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet tiekties (uz kādu mērķi)
- patielēties neilgu laiku, mazliet tielēties
- patiepties neilgu laiku, mazliet tiepties
- patīksmināt neilgu laiku, mazliet tīksmināt
- patīksmināties neilgu laiku, mazliet tīksmināties
- patikšēt neilgu laiku, mazliet tikšēt
- patikšināt neilgu laiku, mazliet tikšināt
- patikšķēt neilgu laiku, mazliet tikšķēt
- patikšķināt neilgu laiku, mazliet tikšķināt
- pamalties neilgu laiku, mazliet tikt maltam; tikt daļēji samaltam
- patincināt neilgu laiku, mazliet tincināt
- patirdīt neilgu laiku, mazliet tirdīt
- patirgot neilgu laiku, mazliet tirgot
- patirgoties neilgu laiku, mazliet tirgoties
- patirināt neilgu laiku, mazliet tirināt
- patīrīt neilgu laiku, mazliet tīrīt
- patirpt neilgu laiku, mazliet tirpt
- patīstīt neilgu laiku, mazliet tīstīt
- patīstīties neilgu laiku, mazliet tīstīties
- patīt neilgu laiku, mazliet tīt
- patīties neilgu laiku, mazliet tīties
- patrakot neilgu laiku, mazliet trakot (afektētā stāvoklī)
- patrallināt neilgu laiku, mazliet trallināt
- patramdīt neilgu laiku, mazliet tramdīt
- patraucēt neilgu laiku, mazliet traucēt
- pajaukt neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt
- patraukt neilgu laiku, mazliet traukt
- patrenēt neilgu laiku, mazliet trenēt
- patrenēties neilgu laiku, mazliet trenēties
- patrenkāt neilgu laiku, mazliet trenkāt (parasti dzīvnieku)
- patrenkt neilgu laiku, mazliet trenkt (parasti dzīvnieku)
- patrīcēt neilgu laiku, mazliet trīcēt
- patricināt neilgu laiku, mazliet tricināt
- patrīcināt neilgu laiku, mazliet tricināt
- patrinkšēt neilgu laiku, mazliet trinkšēt
- patrinkšināt neilgu laiku, mazliet trinkšināt
- patrinkšķēt neilgu laiku, mazliet trinkšķēt
- patrinkšķināt neilgu laiku, mazliet trinkšķināt
- patrīsēt neilgu laiku, mazliet trīsēt
- patrīsināt neilgu laiku, mazliet trīsināt
- patrīt neilgu laiku, mazliet trīt
- patrokšņot neilgu laiku, mazliet trokšņot
- patulkot neilgu laiku, mazliet tulkot
- patūļāties neilgu laiku, mazliet tūļāties
- patūļoties neilgu laiku, mazliet tūļāties
- paturēt neilgu laiku, mazliet turēt (ko)
- paturpināt neilgu laiku, mazliet turpināt
- patusnīt neilgu laiku, mazliet tusnīt
- patvaicēt neilgu laiku, mazliet tvaicēt
- patvaicēties neilgu laiku, mazliet tvaicēties
- patvaikot neilgu laiku, mazliet tvaikot
- patvarstīt neilgu laiku, mazliet tvarstīt
- patveicēt neilgu laiku, mazliet tveicēt
- paubagot neilgu laiku, mazliet ubagot
- paucināt neilgu laiku, mazliet ucināt
- paūjināt neilgu laiku, mazliet ūjināt
- paurbināt neilgu laiku, mazliet urbināt
- paurbt neilgu laiku, mazliet urbt
- paurdīt neilgu laiku, mazliet urdīt
- paurdīties neilgu laiku, mazliet urdīties
- paurkšēt neilgu laiku, mazliet urkšēt
- paurkšķēt neilgu laiku, mazliet urkšķēt
- paurķēt neilgu laiku, mazliet urķēt
- paurķēties neilgu laiku, mazliet urķēties
- pajautrināt neilgu laiku, mazliet uzjautrināt
- paniekot neilgu laiku, mazliet uzjautrināt
- pajautrināties neilgu laiku, mazliet uzjautrināties
- paārdīties neilgu laiku, mazliet uzvesties, rīkoties, izturēties nesavaldīgi
- pavadāt neilgu laiku, mazliet vadāt
- pavagot neilgu laiku, mazliet vagot
- pavaibstīt neilgu laiku, mazliet vaibstīt
- pavaibstīties neilgu laiku, mazliet vaibstīties
- pavaidēt neilgu laiku, mazliet vaidēt
- pavaimanāt neilgu laiku, mazliet vaimanāt
- pavairīties neilgu laiku, mazliet vairīties
- pavajāt neilgu laiku, mazliet vajāt
- pavakarēt neilgu laiku, mazliet vakarēt
- pavākt neilgu laiku, mazliet vākt
- pavaldīties neilgu laiku, mazliet valdīties
- pavalkāt neilgu laiku, mazliet valkāt
- pavalstīt neilgu laiku, mazliet valstīt
- pavalstīties neilgu laiku, mazliet valstīties
- pavāļāt neilgu laiku, mazliet vāļāt
- pavāļāties neilgu laiku, mazliet vāļāties
- pavandīt neilgu laiku, mazliet vandīt
- pavandīties neilgu laiku, mazliet vandīties
- pavārdot neilgu laiku, mazliet vārdot
- pavārdzināt neilgu laiku, mazliet vārdzināt
- pavārīt neilgu laiku, mazliet vārīt
- pavārstīt neilgu laiku, mazliet vārstīt
- pavārtīt neilgu laiku, mazliet vārtīt
- pavārtīties neilgu laiku, mazliet vārtīties
- pavēcināt neilgu laiku, mazliet vēcināt
- pavēcināties neilgu laiku, mazliet vēcināties
- pavēdināt neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes)
- pavējoties neilgu laiku, mazliet vējoties
- pavelcēt neilgu laiku, mazliet velcēt
- pavelēt neilgu laiku, mazliet velēt (1)
- pavērot neilgu laiku, mazliet vērot
- pasprēst neilgu laiku, mazliet vērpt
- pavērpt neilgu laiku, mazliet vērpt
- pacīnīties neilgu laiku, mazliet vērsties (pret ko nevēlamu)
- pasijāt neilgu laiku, mazliet vērtēt, lai nošķirtu, atmestu (parasti ko lieku, nevajadzīgu)
- paveseļoties neilgu laiku, mazliet veseļoties
- pavēsināt neilgu laiku, mazliet vēsināt
- pavēsināties neilgu laiku, mazliet vēsināties
- pavētīt neilgu laiku, mazliet vētīt
- pavēzēt neilgu laiku, mazliet vēzēt
- pavēžot neilgu laiku, mazliet vēžot
- pavicināt neilgu laiku, mazliet vicināt
- pavīcināt neilgu laiku, mazliet vīcināt
- pavidžināt neilgu laiku, mazliet vidžināt
- paviebt neilgu laiku, mazliet viebt
- paviebties neilgu laiku, mazliet viebties
- paviesoties neilgu laiku, mazliet viesoties
- pavilcināt neilgu laiku, mazliet vilcināt
- pavilcināties neilgu laiku, mazliet vilcināties
- pavīlēt neilgu laiku, mazliet vīlēt 1 (apstrādājot ar vīli)
- pavīlēt neilgu laiku, mazliet vīlēt 2 (šujot)
- pavilināt neilgu laiku, mazliet vilināt
- pavilnīt neilgu laiku, mazliet vilnīt
- paviļāt neilgu laiku, mazliet viļāt
- paviļāties neilgu laiku, mazliet viļāties
- paviļņoties neilgu laiku, mazliet viļņoties
- pavingrināt neilgu laiku, mazliet vingrināt
- pavingrināties neilgu laiku, mazliet vingrināties
- pavingrot neilgu laiku, mazliet vingrot
- pavirināt neilgu laiku, mazliet virināt
- pavirmot neilgu laiku, mazliet virmot
- pavirpināt neilgu laiku, mazliet virpināt (ko, parasti pirkstos)
- pavirpot neilgu laiku, mazliet virpot
- pavirpuļot neilgu laiku, mazliet virpuļot
- pagriezties neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.)
- pavīstīt neilgu laiku, mazliet vīstīt
- pavīt neilgu laiku, mazliet vīt
- pavīterot neilgu laiku, mazliet vīterot
- pavītināt neilgu laiku, mazliet vītināt
- pavīzēties neilgu laiku, mazliet vīzēties; pazoboties
- pazagt neilgu laiku, mazliet zagt
- pazāģēt neilgu laiku, mazliet zāģēt
- pazākāt neilgu laiku, mazliet zākāt
- pazākāties neilgu laiku, mazliet zākāties
- pazārdot neilgu laiku, mazliet zārdot
- pazelēt neilgu laiku, mazliet zelēt
- paziedēt neilgu laiku, mazliet ziedēt
- paziepēt neilgu laiku, mazliet ziepēt
- paziepēties neilgu laiku, mazliet ziepēties
- paziest neilgu laiku, mazliet ziest
- pazīlēt neilgu laiku, mazliet zīlēt
- pazīmēt neilgu laiku, mazliet zīmēt
- pazīst neilgu laiku, mazliet zīst
- pazīsties neilgu laiku, mazliet zīst; pazīst (1)
- pazobot neilgu laiku, mazliet zobot
- pazoboties neilgu laiku, mazliet zoboties
- pazondēt neilgu laiku, mazliet zondēt
- pazūdīties neilgu laiku, mazliet zūdīties
- pazuzēt neilgu laiku, mazliet zuzēt
- pazvalstīt neilgu laiku, mazliet zvalstīt
- pazvalstīties neilgu laiku, mazliet zvalstīties
- pazvanīt neilgu laiku, mazliet zvanīt (parasti signalizējot)
- pazvāroties neilgu laiku, mazliet zvāroties
- pazvejot neilgu laiku, mazliet zvejot
- pazvejoties neilgu laiku, mazliet zvejot
- pazvērot neilgu laiku, mazliet zvērot
- pazviegt neilgu laiku, mazliet zviegt
- pazvilnēt neilgu laiku, mazliet zvilnēt
- pažadzināt neilgu laiku, mazliet žadzināt
- pažagoties neilgu laiku, mazliet žagoties
- pažāvāties neilgu laiku, mazliet žāvāties
- pažāvēt neilgu laiku, mazliet žāvēt (gaļu, zivis, parasti dūmos)
- pažāvēt neilgu laiku, mazliet žāvēt (piemēram, ko mitru, slapju, arī ko tādu, kas satur mitrumu)
- pažēloties neilgu laiku, mazliet žēloties
- pažibulēt neilgu laiku, mazliet žibulēt
- pažilbināt neilgu laiku, mazliet žilbināt
- pažņaudzīt neilgu laiku, mazliet žņaudzīt
- pažonglēt neilgu laiku, mazliet žonglēt
- pažūt neilgu laiku, mazliet žūt; mazliet, daļēji izžūt
- pažūžināt neilgu laiku, mazliet žūžināt (parasti bērnu)
- pažūžot neilgu laiku, mazliet žūžot (parasti bērnu)
- pažvadzēt neilgu laiku, mazliet žvadzēt
- pažvadzināt neilgu laiku, mazliet žvadzināt
- uzmest acis (arī aci) neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu; arī uzmanīt (1)
- paēvelēties neilgu laiku, sev par prieku, ēvelēt
- pacilāt neilgu laiku, vairākkārt ņemt rokā (piemēram, apskatot, meklējot)
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, arī vidē)
- pasust Neilgu, laiku mazliet sutināt
- pakalst Neilgu, laiku, mazliet kalst
- pašķibīt Neilgu, laiku, mazliet šķibīt
- polineiropātija Neiropātija, kuras gadījumā vienlaikus skarti vairāki perifēriskie nervi
- nokavēt Neizmantot kā veikšanai, izpildīšanai (īsto, visizdevīgāko, arī paredzēto, noteikto laiku, laikposmu)
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku
- lupuris nekārtīgs, nevīžīgs cilvēks; kāds, kurš darbā tikai laiku kavē, bet mīl sabiedrībā būt
- stāsnot Neko nedarīt, pavadīt laiku bezdarbībā
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs)
- promicēlijs Neliela, īsu laiku dzīvojoša sēnes hifa, uz kuras attīstās nedaudz sporu (sporīdiju)
- novalačīt Nelietderīgi pavadīt (laiku)
- noklunkurēt Nelietderīgi pavadīt laiku
- nonīcināt Nelietderīgi pavadīt, izniekot laiku
- vataļāt Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku
- vataļāties Nelietderīgi, bez darba pavadīt laiku
- izšķērdēt Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku)
- izšķiest Nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot (piemēram, spēkus, laiku)
- nokavēt Nelietderīgi, bezmērķīgi pavadīt, izmantot (laiku, laikposmu); iztērēt
- zaudēt Nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (laiku)
- spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot
- izkust Nemanot paiet (par laiku)
- slēgtās telpas nemiers nemiers, kas rodas, dzīvojot nelielā telpā ilgāku laiku
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- laidā Nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti
- vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā
- ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus
- anachronisms Nesaskanīgs ar laiku
- panest Nesot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml); nest nelielu attālumu, neilgu laiku
- loderēties Nestrādāt, pavadīt laiku bezdarbībā; klaiņot apkārt
- nepist bobi netērēt lieki laiku
- iestāvēties Netikt lietotam, izmantotam (kādu laiku)
- gaisties nevarēt sagaidīt īsto laiku kaut kam
- sadursme Nevēlama situācija pārraides vidē, kas rodas, ja vairākas lokālā tīkla stacijas raida vienlaikus
- knukšēt Nīkuļot, pavadīt laiku bez miega
- aizdžinkstēt no džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt
- gada vidējā peļņa no ieguldījuma projekta īstenošanas gaidāmās grāmatvedības peļņas kopsummas dalījums ar šā projekta paredzamo darbības laiku (gados); peļņu aprēkina kā ieņēmumu un izmaksu (ieskaitot amortizācijas summas) starpību
- vecākais no kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus
- federācija no vairākām pavalstīm sastāvoša valsts, kurai ir vienota centrālā pārvalde, bruņotie spēki u.tml., vienlaikus saglabājot pavalstu relatīvu patstāvību
- vārnukāja no viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut
- kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem
- studināt Nodarboties ar nevajadzīgām lietām, novilkt laiku atliekot darbu
- nodindelēt Nodelverēt laiku
- pušbari nodot govi uz laiku citā saimniecībā slaukšanai par barošanu
- izīrēt nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas
- sadzīvāt Nodzīvot (kādu laiku)
- sadzīvāt Nodzīvot (kopā ar kādu) noteiktu laiku
- sadzīvāt Nodzīvot (kur, kādā vietā) noteiktu (parasti ilgāku) laiku
- nomājot Nodzīvot, pavadīt laiku
- pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā)
- nolīgt Noīrēt uz laiku (dzīvojamo platību)
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku)
- pārkavēt Nokavēt (īsto laiku)
- nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt
- pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu
- kaļķošana Noklāšana ar kaļķu kārtu - augļu koku stumbru un skeletzaru apstrāde ar kaļķa šķidrumu pret saules apdegumiem, vienlaikus iznīcinot sūnas un ķērpjus
- apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt
- aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties; novēloties
- apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem)
- nomaukoties Nolakstoties, pavadīt laiku un izšķiest mantu maukojoties
- iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem
- apmetināt Nometināt (uz dzīvi, arī uz kādu laiku)
- līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
- noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega
- noplukšēt Nopļāpāt, notērēt laiku
- noplukšķēt Nopļāpāt, notērēt laiku
- pamujāties Nopūlēties (kādu laiku) bez panākumiem
- noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.)
- izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties
- uz norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process
- uz norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv
- makr- norāda uz absolūti vai relatīvi lielu apjomu, laiku, nozīmi, svarīgumu; uz redzamību ar neapbruņotu aci
- bez norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā; pirms, priekš
- ap norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku
- tuvu norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts
- starp norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process
- iz norāda uz darbības, norises, procesa laiku
- hron- norāda uz laiku
- hrono- norāda uz laiku
- kopš norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis; pirms
- da norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis
- līdz norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis
- līdz tam norāda uz laiku, kad beidzas kāda darbība, norise, stāvoklis; norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība
- no norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis; arī kopš (1)
- kamēr norāda uz laiku, no kura kas notiek vai eksistē kāds stāvoklis; norāda uz laiku, kad kas notiek, ilgst kāds stāvoklis
- par norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1)
- kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku
- kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums
- viss norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām
- kopš norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis
- pa norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv
- līdz norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu)
- līdzi norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu)
- līdz norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko)
- līdzi norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko)
- līdz norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits)
- līdzi norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits)
- līdz norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko)
- līdzi norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko)
- līdzās norāda, ka (kas) darbojas, pastāv kādā saistībā, vienlaikus (ar ko)
- ap norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā
- sa- norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim)
- līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko)
- palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai
- līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu)
- līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko)
- medību liegums norobežota teritorija, kurā uz laiku aizliegts medīt
- piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku
- nolingāt Nosist laiku
- nošmurgāties Nosist laiku
- vinčelēties Nosist laiku, slinkojot darbā
- nomalšāt Nosist, izšķiest (laiku)
- applaiksnīties Noskaidroties (par laiku, par seju)
- noskaidrēties Noskaidroties (par laiku)
- angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku
- Lisažū figūras noslēgtas trajektorijas, pa kurām pārvietojas punkts, kas vienlaikus piedalās divās savstarpēji perpendikulārās harmoniskās svārstībās; šo figūru veids ir atkarīgs no atsevišķo svārstību, periodu, amplitūdu un fāžu attiecības, ko izmanto svārstību analīzei
- čīkāt Noslinkot (kādu laiku)
- falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes
- atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku)
- izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku)
- nošancēt Nostrādāt (kādu laiku; parasti par cilvēku)
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt
- nogrādēt Noteikt, izvēlēties, atrast (īsto laiku, mēru)
- sakvernēt noteiktu laiku gaidīt, nīkt
- notrēst Noteiktu laiku nepārtraukti pļāpāt
- sagvelzt noteiktu laiku pavadīt pļāpājot
- norubināt Noteiktu laiku rubināt (par rubeni)
- savāķēt Noteiktu laiku vāķēt
- korobka Noteikumu pārkāpums (piem., futbolā), diviem vienas komandas spēlētājiem vienlaikus no abām pusēm bloķējot kādu pretspēlētāju
- notusēt Notērēt (laiku, piem., sarunās)
- noņergāt Notērēt (laiku) smejoties (jokojot)
- notrēdēt Notērēt (nopļēgurot) laiku
- noslemerēt Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt)
- noslenderēties Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt)
- brīvības atņemšana notiesātā piespiedu izolācija no sabiedrības uz laiku, kas noteikts tiesas spriedumā
- nosacīta atbrīvošana notiesātas personas izlaišana no cietuma pirms soda laika izciešanas ar pārbaudes laiku; atbrīvotā persona atrodas uzraudzībā
- novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku
- histerosistole Novēlojusies sistole, kas iestājas vēlāk par normālo laiku
- iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku)
- piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku
- pārvilkt Novilcināt (piemēram, termiņu, laiku)
- aizvilcināt Novilcināt, nosist, izšķiest (laiku)
- nosliept Novilkt (laiku), novilcināties
- sazvērināt Nozvērināt vairākus vai ilgāku laiku nepārtraukti
- līgt ņemt kādu darbā uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- līgt ņemt pie kāda darbu uz noteiktu laiku, vienojoties par atalgojumu
- angiostomija Operācija (asins) vada atvēršanai un kaniles ievadīšanai tajā uz ilgāku laiku, lai iegūtu tā saturu
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu
- fizioloģiskā hipertrofija orgāna palielināšanās uz laiku pastiprinātas funkcionēšanas dēļ, piem., dzemdes un piena dziedzeru hipertrofija grūtniecībā
- jonradikāļi Organiskas molekulas, kas zaudējot vai iegūstot vienu elektronu, vienlaikus iegūst elektrisku lādiņu; paramagnētiskas daļiņas ar vienu nesapārotu elektronu
- jonu apmaiņas sveķi organiskie polimēri, kas vienlaikus ir jonīti
- sēdorganisms Organisms, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta
- ģimenes plānošanas programmas organizētas darbības, ieskaitot ģimeņu nodrošināšanu ar kontracepcijas līdzekļiem un informatīviem materiāliem par ģimenes plānošanu, atbalstot personas viņu vēlmēs par vēlamo bērnu skaitu un to piedzimšanas laiku
- transfērs Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai
- orgastiskā Orgastiskā aploce - iegurņa muskulis sievietēm, ar kuru viņas makstī esošo locekli var vienlaikus masēt un kaitināt, līdz ar to izraisīdamas spēcīgu baudas izjūtu kā sev, tā partnerim
- ornitofenoloģija Ornitoloģijas nozare, kas pētī tās periodiskās parādības ornitofaunā, kuru cēlonis ir gadalaiku maiņa un meteoroloģiskie apstākļi
- papildinošais bilingvisms otras valodas apguve, vienlaikus saglabājot un attīstot pirmo valodu
- tikmēr Pa to laiku
- tiku Pa to laiku
- pa tam pa to laiku, tikmēr
- tostarp Pa to laiku, tikmēr
- ad interim pa to laiku; pagaidām
- bērna kopšanas pabalsts pabalsts personām, kuras kopj bērnu līdz triju gadu vecumam, nesaņem maternitātes pabalstu un nav darba tiesiskajās attiecībās vai strādā nepilnu darba laiku
- pārmitināt Pabarot, izmitināt kādu laiku
- iziet cauri kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
- iziet caur kāda rokām pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem)
- izgrozīties Pabūt kādu laiku (kur), vairākkārt paejoties uz vienu un otru pusi
- apsildīt nagus pabūt kaut kur ļoti īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties
- apsildīt degunu (kaut kur) pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties
- apgrozīties Pabūt, uzkavēties īsu laiku (par daudziem cilvēkiem)
- paluptēties Pabūt, uzturēties (neilgu laiku) svaigā gaisā
- pieciest Paciest (kādu, ko), samierināties (ar kādu, ar ko), parasti neilgu laiku
- pieciesties Paciesties, parasti neilgu laiku
- īsināt padarīt interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
- nozobīties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
- nozoboties padarīt jocīgu, smieklīgu, izsmiet (ilgāku laiku)
- saīsināt Padarīt, parasti ievērojami, interesantāku, mazāk garlaicīgu (piemēram, braucienu); kavēt (piemēram, laiku)
- Wolkenburg Padebešu kalna viduslaiku pils
- Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- izgājušais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- izgāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- pagāšais Pagājušais (par laiku, laika posmu)
- atlaice Pagarinājums; atlikšana uz vēlāku laiku
- prolongēt Pagarināt, paildzināt (piemēram, medikamentu iedarbības laiku)
- prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu)
- pieķert Pagarinot kādai darbībai, rīcībai nepieciešamo laiku, papildus izmantot, pieņemt klāt (citu laikposmu)
- pieņemt Pagarinot kādai darbībai, rīcībai vajadzīgo laiku, papildus izmantot (citu laikposmu)
- aizritēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- aizšalkt Paiet (par laiku, laika posmu)
- apritēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- aptecēt Paiet (par laiku, laika posmu)
- patecēt Paiet (par laiku, laikposmu)
- aizlīgot Paiet (par laiku)
- pavirzīties Paiet (par neilgu laiku, laikposmu)
- aizslīdēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmiem)
- aiztecēt Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu)
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu)
- aiztikšēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
- aiztikšķēt Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu)
- pastiept Paildzināt (laiku, laikposmu)
- pastiepties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
- pavilkties Paildzināties (par laiku, laikposmu)
- labēties pakāpeniski kļūt labākam (par laiku, apstākļiem u. tml.)
- pievilkums Pakārtojums, kurā pakārtotais vārds ir atkarīgais komponents vienlaikus divās dažādās vārdkopās
- paīsināt laiku pakavēt laiku
- pamētāties Paklīst, paklaiņot (pa kurieni); neilgu laiku atrasties (kur), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi
- nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku)
- pagarināt Palielināt (kā, parasti dokumenta) derīguma laiku
- spolēšana Palīgatmiņas kā buferatmiņas izmantošana, lai samazinātu apstrādes aizkaves laiku, kas rodas datu pārsūtīšanas gaitā starp datora ārējām ierīcēm un procesoru
- laika apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība
- laist saknes palikt kaut kur (uz dzīvi, darbā) ilgāku laiku; iedzīvoties
- pastāvēt Palikt nemainīgam kādu laiku (par laikapstākļiem)
- aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku
- kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem
- kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.)
- paākstīt Pamuļķot; neilgu laiku, mazliet apsmiet
- vilcināt panākt (ar savu rīcību), ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml, arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku
- izdrebināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb
- nomocīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), ļoti nogurst, zaudē spēkus, arī cieš mokas
- pārmocīt panākt, būt par cēloni, ka (kāds), ilgāku laiku pārvarot grūtības (ko darot, atrodoties kādā stāvoklī), pārāk nogurst, pārpūlas
- šķiest panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) vienlaikus strauji virzās uz vairākām vai visām pusēm; panākt, būt par cēloni, ka (kā sīka, viegla kopums) virzās šādā veidā
- paviļnot panākt, būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku, mazliet viļņojas
- izdrebināt panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) ilgāku laiku, ļoti dreb
- izskraidināt panākt, būt par cēloni, ka ilgāku laiku, daudz skrien
- vadāt panākt, ka (cilvēks) ilgāku laiku maldās, nonāk uz nepareiza ceļa (par vadātāju)
- aizkavēt panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku)
- plorkšināt panākt, ka (kas) vairākkārt, arī ilgāku laiku plarkšķ
- pieturēt panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku; apstādināt (1)
- turēt panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē)
- izbēdināt panākt, ka bēdājas (ilgāku laiku)
- izraudināt panākt, ka ilgāku laiku, daudz raud
- izbrēcināt panākt, ka ilgāku laiku, daudz skaļi kliedz; arī skaļi izraudināt
- izkvīcināt panākt, ka kādu laiku kviec
- pasīcināt panākt, ka kādu laiku sīc (par mušu)
- paspiedzināt panākt, ka neilgu laiku, mazliet spiedz
- aizturēt panākt, ka paliek uz vietas (kādu laiku), apstādināt un neļaut turpināt iesākto kustību
- samaldīt panākt, ka sāk maldīties, uz laiku apmaldās
- stinkšināt panākt, ka sāk stinkšēt un turpina stinkšēt kādu laiku
- nosmīdīt panākt, ka smejas kādu laiku; izsmīdināt
- nomirdināt panākt, parasti ar medikamentiem, ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejūtīga
- logošana Paņēmienu un metožu kopums displeja ekrāna sadalīšanai divās vai vairākās daļās, kurās vienlaikus var tikt attēlota dažāda informācija, ko iespējams apstrādāt gan atsevišķi, gan kopīgi
- mašīnvirziens papīra lentes kustības virziens papīra mašīnā, kas vienlaikus ir arī šķiedru virziens
- papīra gludums papīra virsmas reljefa īpašība, ko mēra ar laiku (sekundēs), kurā noteikts gaisa daudzums izplūst starp papīra virsmu un standartgludu virsmu
- ļauns par laikposmu, laiku
- labs par laiku, laika apstākļiem
- labvēlīgs par laiku, laika apstākļiem
- lielisks par laiku, laika apstākļiem
- aiztraukties par laiku, laika posmu
- iesilt par laiku, laika posmu
- grūts par laiku, laika posmu; par (cilvēka) mūžu, tā posmu
- noskaidroties par laiku, laikapstākļiem
- slikts par laiku, laikapstākļiem
- pilns par laiku, laikposmu
- viegls par laiku, laikposmu (saistījumā ar cilvēka dzīvi); arī par cilvēka dzīvi, mūžu, tā posmu
- smags par laiku, laikposmu; par cilvēka mūžu, tā posmu
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē
- nonomāt par samaksu iegūt lietošanā (uz laiku)
- iznomāt par samaksu nodot lietošanā (uz laiku)
- farmakoloģiskais koerģisms parādības (antagonisms, antidotisms, sinerģisms, summācija), kas rodas, vienlaikus lietojot divus vai vairākus medikamentus
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
- pārlidot Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā (piemēram, par smaidu)
- pasīvs Parādu un saistību kopums (uzņēmumam, iestādei); bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma, iestādes līdzekļu avotus un uz laiku piesaistītos svešos līdzekļus
- pārsameklēties Pārak ilgi novilcināt laiku, nepieņemt (bulli, kuili) - par govi, cūku
- pārskraidīt pārāk ilgi novilcināt laiku, nepieņemt aunu (par aitu) vai bulli (par govi)
- pārsalauzīties pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt bulli, kuili (par govi, cūku)
- pārsajaukties pārāk ilgi novilcinot laiku, nepieņemt kuili (par cūku)
- pārbadoties pārāk ilgu laiku būt neēdušam vai nepietiekami ēdušam; pārāk ilgu laiku ciest badu
- laikākus pārākā pakāpe --> laikus
- tehniskais ātrums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu darba laikā: transportlīdzekļa kopējā nobraukuma attiecība pret braukšanas laiku, km/h vai m/s
- ekspluatatīvais ātrums parametrs, kas raksturo transportlīdzekļa izmantošanu norīkojuma, t. i., darba uzdevuma izpildes vai maiņas, laikā: transportlīdzekļa kopējā nobraukuma attiecība pret norīkojuma laiku, km/h vai m/s
- aizkladzināt parasti savienojumā ar "ausis": ilgi, apnicīgi kladzinot, padarīt (uz laiku) nedzirdīgas (ausis)
- nodzīvot parasti savienojumā ar "savu laiku", "mūžu": novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neiz mantojamam
- sabeigt parasti savienojumā ar "sevi": intensīvi, arī ilgāku laiku ko darot, arī pārdzīvojot, izraisīt (sev) ļoti nevēlamu fizisku vai psihisku stāvokli
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku)
- pārnest Pārcelt (uz citu, parasti vēlāku, laiku)
- pagarināt Pārcelt uz vēlāku laiku (parasti termiņu)
- ambivalence Pārdzīvojuma divējādība: viens un tas pats objekts vienlaikus izraisa diametrāli pretējas jūtas (mīlestību un naidu, prieku un bēdas u. tml.)
- līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko)
- turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku
- pārdzīvāties Pārdzīvot savu laiku
- pārdzīvoties Pārdzīvot savu laiku
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku
- pārbadoties Pārdzīvot, izciest kādu laiku ar nepietiekamu pārtiku
- ieguldījumu efektivitātes novērtēšana paredzamo kapitālieguldījumu vērtēšana finanšu aspektā, lai noteiktu kapitālieguldījumu rentabilitātes un (vai) kapitālieguldījumu atmaksāšanās laiku
- atlikšana Paredzētā pasākuma pārcelšana uz vēlāku laiku
- dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu
- sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā
- prorogācija Parlamenta sesijas atlikšana uz laiku
- pieklust Pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku; darboties ar vājāku intensitāti (kādā jomā)
- pieklust Pārstāt radīt skaņas, parasti uz neilgu laiku; radīt mazliet klusākas skaņas (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.)
- apstāties Pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē)
- pārplēsties Pārstrādāties (parasti, ja vienlaikus veicami vairāki darbi)
- kūpināšana pārtikas produktu (parasti gaļas, zivju, siera) konservēšana, apstrādājot ar īpašām dūmgāzēm, lai palielinātu produktu glabāšanās laiku un radītu specifisku garšu
- konservēšana pārtikas produktu apstrāde, ar kuru pagarina ātrbojīgu produktu glabāšanas laiku, galvenokārt pasargājot tos no pūšanas un rūgšanas
- pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku
- brosnīt Pārtraukt uz laiku (darbu, darbību)
- tukšības Pārtraukuma laiks; kad kas ir bijis, bet uz laiku izpaliek
- pandektu tiesības pārveidotas un jauno laiku prasībām piemērotas romiešu civiltiesības
- vadāties pārvietoties (parasti braukšus), parasti vairākkārt vai ilgāku laiku
- meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme
- kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku)
- paslamstīties Paslinkot; pavadīt (kādu laiku) bez noteikta darba
- bezsaistes pasta lasītājs pasta programma, kas savieno lietotāja datoru ar datoru tīklu, ielādē elektroniskā pasta ziņojumu lietotāja datorā, atvieno to no tīkla, ļauj ziņojumu izlasīt, atbildēt uz to un nosūtīt elektroniskā pasta ziņojumu, tādējādi samazinot maksu par savienojumlaiku
- paborināties Pastaigāties kādu laiku (ar bērnu)
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci
- pieturēties Pastāvēt kādu laiku, turpināties (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv, turpinās noteikti laikapstākļi (par laikposmu)
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā)
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē)
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem
- traucēt pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties, radīt tam nevēlamas īpašības
- pašancēt Pastrādāt (neilgu laiku)
- pašansēt Pastrādāt (neilgu laiku)
- padarboties Pastrādāt, neilgu laiku, mazliet būt saistītam darbā (kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē)
- pacīnīties ar sevi pasvārstīties; neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas
- apraudzīt ar roku pašam redzēt, pārbaudīt, pārliecināties, izpētīt; laikus zināt
- izlietot Patērēt (laiku)
- noēst laiku patērēt laiku
- brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no darba vai dienesta vietas
- izmurdēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega
- izmurdzēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega
- izmurdzināt Pavadīt (kādu laiku) bez miega
- izmurdzinēt Pavadīt (kādu laiku) bez miega
- aizvadīt Pavadīt (laiku, laika posmu)
- palaist Pavadīt (laiku), nodzīvot (laikposmu)
- izmantot pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu)
- valačīties Pavadīt (parasti ilgāku laiku) bezdarbībā
- nogledīt Pavadīt bezdarbībā (laiku); noslinkot
- nosamaisīties Pavadīt ilgāku laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus darbus
- pārmitēties Pavadīt kādu laiku
- pārmitināties Pavadīt kādu laiku
- nobumulēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba, klaiņojot
- nodenderēt Pavadīt kādu laiku bez derīga darba; noklaiņot
- nomulst Pavadīt kādu laiku bez miega
- nopļēgurēt Pavadīt kādu laiku dzerot, uzdzīvojot
- nopasakoties Pavadīt kādu laiku pļāpājot, tērzējot; nopļāpāt
- novākšķīties Pavadīt kādu laiku taustoties kaut ko meklējot
- nonākt Pavadīt kādu laiku, mācoties (macību iestādē), apmeklējot (mācību iestādi)
- nočammāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties
- nočokāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties
- nočollāties Pavadīt kādu laiku, tūļīgi, neveikli rīkojoties, darbojoties
- nokasīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus (parasti darbietilpīgus, arī garlaicīgus) darbus
- nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus
- nopočkāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, mazrezultatīvus vai netīrus darbus
- nodakstīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus darbus
- noķimerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
- noķollāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
- nopiņķerēties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus sīkus, sarežģītus vai mazrezultatīvus darbus; arī nopūlēties, veicot šādus darbus
- nosamīties Pavadīt kādu laiku, veicot mazrezultatīvu darbu
- noļammāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
- noļemmāties Pavadīt kādu laiku, veicot sīkus, nenozīmīgus, arī mazrezultatīvus darbus
- padzīvoties Pavadīt kādu, parasti samērā neilgu, laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem)
- tamborēt laiku pavadīt laiku
- tusēties Pavadīt laiku
- nomurdzēt Pavadīt laiku (nakti) bez miega
- noduzot Pavadīt laiku bēdējoties raizējoties, skumstot, pūšot un vaidot
- novaļāt Pavadīt laiku bez darba
- noklimpāt Pavadīt laiku bez darba, noslinkot
- murēties Pavadīt laiku bez miega
- noīgt Pavadīt laiku bez nopietna darba
- nošļanderēt Pavadīt laiku bezdarbībā
- nožveirāt Pavadīt laiku bezdarbībā
- ļenderēt Pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņot apkārt
- blazdarēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties
- blazderēties Pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot; klaiņot, staigāt apkārt; arī blēņoties, palaidņoties
- gledīt Pavadīt laiku bezdarbībā; slinkot; nestrādāt
- noblankstīt Pavadīt laiku blandoties apkārt
- noblenkstīt Pavadīt laiku blandoties apkārt
- nozadināt Pavadīt laiku blēņojoties
- nopļēgurāt Pavadīt laiku dzerot un uzdzīvojot
- nobrazdinēt Pavadīt laiku lēnā, pa daļai nesekmīgā darbā
- nolangot Pavadīt laiku neko nedarot
- vinkaļāt Pavadīt laiku neko nedarot vai lēnām strādājot, slaistoties
- nolelot Pavadīt laiku nelietderīgi lelojot
- nošļaicīties Pavadīt laiku nelietderīgi, noslaistīties
- noliverēt Pavadīt laiku niekojoties, neko nedarot
- treņķēt Pavadīt laiku pļāpājot, omulīgi tērzēt
- nopeizerēties pavadīt laiku slinkojot
- noblankstīties Pavadīt laiku slinkojot
- izdzīvoties Pavadīt laiku tā, kā patīk, brīvi, bezrūpīgi, jautri
- notērgavāt Pavadīt laiku tērzējot, runājoties
- šļepstināties Pavadīt laiku tūļājoties
- notūtot Pavadīt laiku vaimanājot
- novakarēt Pavadīt laiku vakarējot
- izadzīvāties Pavadīt laiku viegli, bezrūpīgi, patīkami
- nosatrīties Pavadīt laiku, bezmērķīgi darbojoties
- dūrēt Pavadīt laiku, ilgstoši bezmērķīgi gaidot (ko, kādu); ilgi gaidīt; nīkt
- iztusēties Pavadīt laiku, izklaidēties
- nosagrozīties Pavadīt laiku, lēni kustoties un neko nepadarot
- zabelēt Pavadīt laiku, neko nedarot
- dzīvoties Pavadīt laiku, rotaļājoties, nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem)
- nokaražavot Pavadīt, izniekot (laiku)
- ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, arī ātrāk, atlicināt (laiku)
- guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā
- daturēt Pavilcināt dzīvības laiku ar zālēm
- pārcelšana citā darbā pēc ārsta atzinuma saņemšanas darba devējam ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai novērstu viņas pakļaušanu jebkādam riskam, kas var negatīvi ietekmēt viņas drošību vai veselību
- eksportsviests pēc noteiktām prasībām pagatavots sviests, ko var ilgāku laiku bez bojāšanās uzglabāt, tā ka to iespējams pārsūtīt uz lielākiem attālumiem
- izziņa pēc pieprasījuma izdoti (parasti speciālas iestādes) dati (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu); uzziņa
- uzziņa pēc pieprasījuma saņemami (parasti automatizēti, datorā ievadīti) dati, informācija (piemēram, par vilcienu atiešanas laiku, par kādas iestādes atrašanās vietu)
- elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni
- boreālais laiks pēcleduslaikmeta klimata intervāls pirms 9000-8300 g., ieskaitot pārejas posmu uz atlantisko laiku - 7500 g.
- pirmsskolas apmācība pedagoģisks darbs ar pirmsskolas vecuma bērniem pilnu laiku (bērnudārzs) vai daļēju laiku (sagatavošanās klase, skola ar rotaļām); priekšskola
- Limnejas jūra pēdējā no Igaunijas piekrastē nodalītajām Baltijas jūras attīstības stadijām, kas aptver pēdējos 4000 gadu - subboreālā laika 2. pusi un subatlantisko laiku, Latvijas piekrastē šai stadijai atbilstotrā Litorīnas jūras transgresija un Pēclitorīnas stadija
- rekalescence Pēkšņa pašsilšana; parādība, ka dzelzs un citi feromagnētiski materiāli, līdz zināmai temperatūrai atdziestot, pēkšņi atkal uz laiku kļūst karstāki; šo parādību izraisa vielas kristāliskās struktūras pārmaiņa un ar to saistītā enerģijas izdalīšanās
- sastingt pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē)
- brass Peldēšana uz krūtīm, peldētājam vienlaikus darbojoties ar rokām un kājām, neizceļot rokas no ūdens
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); peldēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- apperēt Perēt kādu laiku, neizperējot līdz galam
- perimioendokardīts Perikardīts, kas noris vienlaikus ar miokardītu un endokardītu
- dzišana Periodiska notikuma pavājināšanās ar laiku
- Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
- gruntsnomnieks persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs
- aizturētais persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība
- aizturēts persona, kam uz neilgu laiku ir atņemta brīvība
- līdzatbildētājs persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā)
- daļēji nodarbināta persona persona, kas ir nodarbināta nepilnu darba laiku
- valsts ierēdnis persona, kas ir nokārtojusi valsts civildienests ierēdņa kvalifikācijas eksāmenu un uz noteiktu vai nenoteiktu laiku iecelta kādā no valsts civildienesta ierēdņu amatu sarakstā minētajiem ierēdņu amatiem
- purga persona, kas kavējas vai nosit laiku
- līdzaizbildnis persona, kas kopā, vienlaikus ar kādu citu personu veic aizbildnības (1) pienākumus
- valsts amatpersona persona, kas pastāvīgi vai uz laiku pilda varas pārstāvja funkcijas; ieņem amatus, kas ir saistīti ar pārvaldes, administratīvi saimniecisko pienākumu pildīšanu utt.
- autovadītājs persona, kas uz tiesiska pamata vada autotransporta līdzekli, un vienlaikus var būt arī autotransporta līdzekļa īpašnieks
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā
- dubultaģents persona, kas vienlaikus spiego divu pretēju valstu uzdevumā
- sekvestrs persona, ko varas iestādes uz laiku ieceļ par (kā) lietotāju, glabātāju vai pārvaldnieku
- pulksteņkalendārs Personālajā datorā izveidots iekšējais pulkstenis, kas rāda kā laiku, tā arī mēnesi un gadu
- personāla plānošana personālvadības pasākums, kurā nosaka uzņēmuma vajadzības pēc personāla un to segumu, ņemot vērā darbaspēka daudzumu , kvalitāti, izmantošanas termiņu, laiku un vietu
- divpavalstniecība Personas saikne vienlaikus ar divu valstu pilsonību, pavalstniecību
- daudzpavalstniecība Personas tiesiska saikne vienlaikus ar vairāku valstu pilsonību, pavalstniecību
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- dzīves kvalitāte personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību, tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu
- audžuvecāki personas, kas pastāvīgi vai uz laiku audzina pieņemtus bērnus
- ģimenes plānošana personu brīvprātīga lēmumu pieņemšana un darbība attiecībā uz bērnu skaitu ģimenē un viņu dzimšanas laiku
- pesah Pesah svētki - vieni no vecākajiem ebreju svētkiem, sākumā kulta deja; svētku laiku noteica pēc Mēness - pavasara pilnmēness naktī pēc saules rieta
- saņemt Piedzīvot, sagaidīt (gadalaiku, diennakts posmu u. tml.)
- piestāt Pieiet, pieskriet un apstāties (pie ka, kam klāt, arī kā tuvumā); ejot, skrienot apstāties (parasti uz neilgu laiku); piestāties (1)
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim
- pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku
- nokavēties Pienākt vēlāk par paredzēto laiku (par transportlīdzekļiem)
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu
- fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē
- izraidīšana Piespiedu uzturēšanās aiz savas dzimtās zemes robežām uz noteiktu laiku vai visu mūžu
- iedot Piespriest sodu (uz noteiktu laiku)
- pieklājīgs Pietiekami ilgs (par laiku, laikposmu)
- saākstīties Pietiekami ilgu laiku ākstīties, muļķoties
- atraut sev miegu pietiekami neizgulēties, lai atlicinātu laiku kāda uzdevuma veikšanai
- atsērsties pietiekoši ciemoties, viesoties kādu laiku
- izsmeltēt pietiekoši ilgu laiku dedzināt (4)
- pietekāties pietiekoši ilgu laiku tekāt
- izpeļoties Pietiekošu laiku ķert peles (par kaķi)
- izbaznīcāties Pietiekošu laiku pavadīt baznīcā un piedalīties dievkalpojumā
- namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā)
- pārstāvniecības vara pilnvaru kopums, ko ir deleģējusi tauta vai tās daļa ievēlētiem pārstāvjiem, kuri ir apvienoti speciālā koleģiālā institūcijā (parlamentā, municipiālā padomē) uz stingri noteiktu laiku, kā arī pašu pārstāvniecības varas institūciju kopums
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā
- Īli pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.)
- Batersta pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu
- Belagāmvi pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi
- Luangprabanga pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru
- Olaine pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (līdz 2008. g. Rīgas rajonā) 24 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1967. gada, no 1965. g. pilsētciemats, sāka veidoties 1962. g. pilnīgi jaunā vietā un vienlaikus ar ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu celtniecību
- Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
- Abdera pilsēta senlaiku Trāķijā, kuras iedzīvotāji izcēlās ar savu naivumu, no 352. g. p. m. ē. līdz mūsu ēras sākumam piederēja maķedoniešiem, pēc tam romiešiem
- Ani pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Višegrāda pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence
- Hāmelne pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes institūcija (viduslaiku Itālijā)
- Aizputes pilskalns pilskalns Aizputē, Tebras labjā krastā, 10-15 m augsts paugurs ar mākslīgi izveidotām stāvām nogāzēm, plakumam (~100 x 60 m) noapaļotas trapeces forma, konstatēts 0,5 m biezs, uz kuršu pils eksistences laiku attiecināms kultūrslānis
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Melnais kalns pilskalns Ambeļu pagastā, savrups, \~25 m augsts paugurs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, tādēļ zaudējis savu sākotnējo formu, spriežot pēc atrastajām senlietām bijis apdzīvots līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem
- Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis
- Baltkāju pilskalns pilskalns Daugavpils novada Kalkūnes pagastā, savrups, 12 m augsts, austrumu-rietumu virzienā orientēts, kokiem apaudzis paugurs, konstatēts apmetnes kultūrslānis, kas datējams ar 1. gt. 1. pusi vai nedaudz vēlāku laiku
- Slobodas Piļikovaja gora pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir 10-15 m augsts, \~200 m garš un \~50 m plats paugurs, ko apliec purvs, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
- Slobodas Starij zamok pilskalns Grāveru pagasta Slobodas ciemā, ir stāvs, savrups, 12-14 m augsts paugurs, plakums - apaļš \~20 m diametrā, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, datējums nav zināms
- Silaješku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Rankas pagastā, ierīkots pauguru grēdas ziemeļaustrumu galā ar dabiski ļoti stāvu nogāzi, kuras pakājē tek Azanda, pretējā puse nocietināta ar grāvjiem un vaļņiem, postīts ar 2. pasaules kara ierakumiem, domājams, ka izmantots neilgu laiku 1. gadu tūkstotī; Velna kalns
- Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
- Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
- Putna kalns pilskalns Madonas novada Vestienas pagastā, Sudārdiņa ezera ziemeļu krastā, ir 16 m augsts reljefa pacēlums, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā un zaudējis savu sākotnējo formu, plakums - \~50 x 25 m, trīs pusēs nogāzes dabiski stāvas, ziemeļu pusē bijis nocietināts ar valni un grāvi, kas tagad nolīdzināti
- Rubuļu pilskalns pilskalns Šķaunes pagasta Rubuļu ciemā, \~10 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, plakums sākotnēji — 17 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- Rumbas pilskalns pilskalns Talsu novada Abavas pagastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Abavas senlejas krauja un Vācu strauta grava, dabiski neaizsargātajā rietumu pusē nocietināts ar grāvi un \~3 m augstu puslokveida valni, plakums — apaļš, 25 m diametrā, domājams, ka apdzīvots neilgu laiku vai arī izmantots tikai par patvēruma vietu briesmu gadījumos; Apaļais kalns
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
- Vecpiebalgas pilskalns pilskalns Vecpiebalgā, \~250 m uz austrumiem no Vecpiebalgas luterāņu baznīcas, ir \~15 m augsts paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām, plakums — \~60 x 40 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Pētera baznīcas skola pirmā laicīgā mācību iestāde Rīgā, ko 1353. g. nodibināja Rīgas pilsētas rāte, līdz reformācijai tā bija latīņu skola un gatavoja ierēdņus pilsētas pārvaldei, pēc reformācijas uz laiku tika slēgta; atjaunoja 16. gs. 70. gados un strauji attīstījās pēc 1600. g. un tika pārveidota par t. s. rēķinu skolu, kurā līdzās ticības mācībai, lasīšanai un rakstīšanai mācīja arī matemātiku, grāmatvedību un latīņu valodu; 1905. g. bija \~150 skolēnu
- sencilvēks Pirmatnējais cilvēks, senlaiku cilvēks
- iet mācībā pirms iesvētīšanas noteiktu laiku doties pie mācītāja iepazīties ar baznīcas dogmām
- kolete plata stāva apkakle viduslaiku apģērbam
- noplūsnēt Platās drēbēs tērptam kaut ko neveikli (ilgāku laiku) strādāt, ka plūkš vien
- plejbojs Pleibojs - bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās
- pleirobronhīts Pleirīts vienlaikus ar bronhītu
- pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
- aizpļāpāt Pļāpājot pavadīt laiku; nopļāpāt
- marudzēt Pļāpājot tērēt laiku
- tifopneimonija Pneimonija vienlaikus ar vēdertīfu
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā)
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos
- konfrontēt Pratināt (divas vai vairākas personas) vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu
- hronometrs Precīzs pārvietojams pulkstenis; pulkstenis, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,001 sekundei
- nomas pirkums preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus
- defektu profilakse preventīvu pasākumu kopums iespējamo defektu novēršanai. Parasti tie ir plānoti pasākumi, ko veic laikus, lai aizkavētu vai novērstu defektu rašanos un izsargātos no tiem. Tā var būt arī pārbaude ar nolūku konstatēt, vai iekārtas ir tehniskā kārtībā, un pasargāt tās no bojāšanās un priekšlaicīgas nolietošanās
- priecāties priecīgi, līksmi, jautri pavadīt laiku; līksmoties
- priekšlaik Priekšlaikus
- priekšlaiku Priekšlaikus
- izamesties Priekšlaikus atnesties
- izmesties Priekšlaikus atnesties
- inkubācija Priekšlaikus dzimušu bērnu ievietošana boksā, nodrošinot svaiga gaisa cirkulāciju un ķermeņa temperatūru
- ielīst vai zemē priekšlaikus nomirt
- bez liktas dienas priekšlaikus, bez kādas jēgas
- priekšlaikā Priekšlaikus; arī priekšlaicīgi
- pavadonis Priekšmets, kas pastāvīgi, ilgāku laiku ir (kāda) tiešā tuvumā, arī rīcībā, lietošanā
- hominīdi primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hominidae"), pie kuras pieder gan fosilie cilvēki, gan mūslaiku cilvēks
- nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku
- nerima process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas
- reterminoloģizēšanās process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai
- izpildīšanas atlikšana procesuāla darbība, ar kuru tiek uz zināmu laiku atlikta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde
- sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas
- iespraušanas režīms programmas darbības režīms, kurā teksts tiek ierakstīts dokumentā vai komandu rindā, vienlaikus pārbīdot pa labi visas rakstzīmes, kas ir aiz kursora, nevis pārrakstot tekstu pāri esošajam
- pārtrauce Programmas izpildes procesa apstādināšana, lai (atbilstoši programmu prioritātei) atsāktu un zināmu laiku turpinātu citas programmas izpildi
- iestrēgšanas stāvoklis programmas stāvoklis, kurā sistēma uzdevumu nepalaiž un nepieprasa procesora laiku
- ekrānsaudzētājs Programmatūra, kas displeja ekrānā ar dažādiem kustīgiem objektiem aizvieto attēlu, lai aizsargātu ekrānu no bojāšanās, ja lietotājs ieslēgtu datoru kādu laiku neizmanto
- driblprogrammatūra Programmatūra, ko publiski apspriež un analizē labu laiku pirms tās oficiālās nodošanas ekspluatācijā
- proševi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuva Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuve Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- prošuvi Prošava - vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā
- pavadonis Psihisks stāvoklis, kas ilgāku laiku neizzūd, saglabājas apziņā; psihes, rakstura, personības īpašība, kas ilgākā laikposmā raksturīga cilvēkam, tā dzīvei, darbībai
- saldēt nagus pūlēties darīt ko, tērēt laiku veltīgi, bez jēgas
- reāllaika pulkstenis pulkstenis datorā, kas vienmēr rāda faktisko laiku, ģenerē ciparsignālu vai periodiskus impulsus, ko dators var izmantot kā laika intervāla starp dažādiem notikumiem, tā arī kāda procesa sākuma momenta noteikšanai
- smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mēri laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma
- ūdens pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc iztecējušā ūdens daudzuma
- Saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku, pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes vai stieņa krīt uz ciparnīcu
- ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- vēls (arī vēlāks) pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku
- pusastota Pusastoņi (par laiku), setiņi ar pusi
- kompensēts pusvadītājs pusvadītājs, kas vienlaikus satur donorus un akceptorus salīdzināmās koncentrācijās; donoru atbrīvotos elektronus satver akceptori, kas noved pie brīvo lādiņnesēju koncentrācijas samazināšanās
- radioklusums Radioraidīšanas pārtraukums tīklā uz noteiktu laiku
- kopantena Radiotehniska iekārta, kas nodrošina ultraīsviļņu un TV raidstaciju signālu uztveršanu vienlaikus vairākiem radio un TV uztvērējiem
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku)
- nosegpinumi Rakstu adījuma pinumi kuros visas cilpas vai daļa cilpu veidotas no diviem vai vairākiem vienlaikus izadāmiem atsevišķiem pinumiem
- nosegumpinumi rakstu adījuma pinumi, kuros visas cilpas vai daļa cilpu veidotas no diviem vai vairākiem vienlaikus izadāmiem atsevišķiem pinumiem
- nīšstāvs Rāmis ar nītīm, caur kurām izvilkti šķēri, ko aušanas laikā vienlaikus paceļ un nolaiž saskaņā ar auduma pinumu
- sējas raude rauda, kas nārsto ap sējas laiku
- panest Raujot sev līdzi, pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par vēju, straumi; raujot sev līdzi, virzīt nelielu attālumu, neilgu laiku
- atjaunošana Ražošanas atsākšana, ja tā uz laiku bijusi pārtraukta
- apgriezeniskas reakcijas reakcijas, kurās reakcijas produkts vienlaikus rodas un pārvēršas par izejvielu
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju
- pietiekams iztikas nodrošinājums regulāri (vismaz pēdējos 12 mēnešus) un stabili ikmēneša ienākumi vismaz vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (par normālu darba laiku) vai personai Latvijas Republikā piešķirta pensija; ja personas apgādībā ir tās ģimenes locekļi, tad pietiekams iztikas nodrošinājums ir personas regulāri un stabili ikmēneša ienākumi sev un katram ģimenes loceklim vismaz minimālās darba algas apmērā katram
- ģeogrāfiskais stacionārs regulāru novērojumu vieta un iestāde, kas šai vietā ilgāku laiku veic kompleksus fizioģeogrāfiskus pētījumus
- paralēlais reģistrs reģistrs, kurā visu informāciju ievada vienlaikus
- kā norunājuši reizē, vienlaikus
- līdztekus Reizē, vienlaikus
- pareizu Reizē, vienlaikus
- pareižu Reizē, vienlaikus; pareizu
- pirmsvēsturiskā reliģija reliģijas laikā pirms rakstības izgudrošanas; Vidējos Austrumos tās attiecināmas uz laiku aptuveni līdz 3000 gadam p. m. ē.
- auto Reliģiska drāma viduslaiku Spānijā; to uzveda ielās un laukumos
- cokols reljefa formas (piemēram, augstienes, upes terases) pamatnes izcilnis, kas veidots no vecākiem iežiem un pārklāts ar jaunākiem nogulumiem, kuri ir ģenētiski saistīti un radušies vienlaikus ar reljefa formu
- skiametrija Rentgenstarojuma intensitātes mērīšana, lai noteiktu ekspozīcijas laiku
- karstā nodrose rezervēšanas veids, kas paredz, ka dublējošā sistēma visu laiku atrodas ieslēgtā (darba) stāvoklī, darbojas vienlaicīgi ar pamatsistēmu un var jebkurā momentā pārņemt tās funkcijas
- atbrīvot rezervēt (laiku)
- magistrs Rietumeiropā viduslaiku mūku un bruņinieku ordeņu priekšnieki
- feja Rietumeiropas tautu, gk. ķeltu un romāņu zemākā līmeņa mitoloģijā - pārdabiskas sieviešu kārtas būtnes, burves, kas dzīvo mežos, avotos u. tml., tās parasti ir skaistas, jaunas sievietes, dažreiz arī spārnotas, kas pavada laiku jautrībā un dejās, spēj parādīties arī dažādos veidolos, pret cilvēkiem mēdz būt gan labvēlīgas, gan arī ļaunas
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
- darbuzdevums Rīkojuma dokuments pildīt noteiktu darbu; norāda darba apjomu, izpildes laiku, samaksu; darba uzdevums
- spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku)
- rotaļāties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti, kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku)
- hīts Riteņbraukšanā - sacensības par labāko laiku, kad dalībnieki veic distanci pa vienam (startējot no vietas vai gaitā)
- kustēties Ritēt (par laiku, laikposmu)
- ripot Ritēt (par laiku, laikposmu)
- slīdēt Ritēt (par laiku, laikposmu)
- virzīties Ritēt (par laiku, laikposmu)
- iet Ritēt, arī paiet (par laiku, laika posmu)
- vairākaugļu grūtniecība rodas, ja vienlaikus apaugļojas vairākas olšūnas vai arī atipiski dalās viena apaugļota olšūna; cēloņi nav pilnīgi noskaidroti
- Bambergas katedrāle romāņu stilā celta (1004.-1012. g.) katedrāle Bambergas pilsētā ar nozīmīgiem viduslaiku un 16. gs. tēlniecības paraugiem
- milicija Romas pilsoņu karaspēks Senās Romas impērijas sākumposmā; pēc pastāvīgas armijas izveidošanas tā sauca tikai uz kara laiku sapulcinātās neprofesionālās armijas vienības
- Vertumns Romiešu mitoloģijā - dažādu pārmaiņu dievs - gadalaiku maiņas, upju plūsmas, cilvēku garastāvokļa, augļu nobriešanas posmu dievs
- superficies Romiešu tiesībās institūts, kur kāda persona pēc līguma varēja lietot noteiktu vai nenoteiktu laiku par ikgadēju maksu svešu zemi apbūvei ar ēkām
- darboties Rotaļāties (ar ko, parasti ilgāku laiku)
- sarunāt Runājot vienoties (par vietu, laiku kādai darbībai)
- runaskoris Runas koris - ansamblis, kura dalībnieki vienlaikus deklamē daiļdarbu
- divkāršs slēgums runas orgānu vienlaicīga sakļaušanās divās pozīcijās, uz īsāku vai ilgāku laiku dubulti noslēdzot gaisa plūsmu
- verkšēt runāt (vienlaikus ar citiem, traucējot viņus)
- grabēt runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt
- klabēt runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt
- klabināt runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt
- klaudzēt runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt
- jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus
- sailgt Sabūt kopā vai sabūt kur ilgāku laiku
- ātrspēle Sacensības veids (piemēram, šaha, dambretes spēlē) ar samazinātu apdomas laiku
- maratons Sacensības, kas ilgāku laiku seko cita citai
- kartelis Sacīkšu kārtība viduslaiku bruņinieku turnīros
- izkārtāt Sadalīt noteiktā kārtībā (laiku)
- izkārtot Sadalīt noteiktā kārtībā (piemēram, laiku)
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni)
- iznest Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti)
- iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest (3)
- paturēt Saglabāt (sava psihiskā stāvokļa izpausmi), parasti uz kādu laiku
- pastāvēt Saglabāties, nesabojāties noteiktu laiku
- turēties Saglabāties, pastāvēt (vietā, vidē u. tml.) kādu laiku (par parādībām dabā)
- izpukstēties Saīgušam kādu laiku klusi sarunāties pašam ar sevi par kaut ko nepatīkamu
- pakārtojuma saikļavārds saikļavārds pakārtojumā; daļa no tiem vienlaikus izsaka arī jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu
- ne saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu
- nevis saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu
- tomēr saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi
- tikai saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu
- vien saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3)
- tik saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3)
- tāpēc saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem
- tādēļ saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3)
- tālab saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3)
- tāpēc saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem
- vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tā"), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tāpēc", "tādēļ"), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem
- kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem
- kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kopš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem
- kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem
- kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem
- kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
- kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kādēļ saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kādēļ saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
- kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kādēļ saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- kālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
- tāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
- tādēļ saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka
- tālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka
- toties saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu
- un saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
- ne saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu
- ne saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu
- kāds saista teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
- toties saista vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu; turpretī, turpretim
- tikai saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz satura norobežojumu
- kā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- kā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- tā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- tiklab saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām
- tāpat saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; kā - tā
- tik saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā
- tikpat saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot arī uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; tiklab - kā; kā - tā
- tā saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vai to kopas, vienlaikus norādot uz salīdzinājumu starp saistāmajiem locekļiem vai to kopām; kā - tā
- ne saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojama sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu
- ne saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu
- nedz saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu
- nedz saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu; ne - ne
- pozitronijs Saistīta sistēma, kas sastāv no elektrona un pozitrona; pastāv ļoti īsu laiku, jo anihilācijas ceļā pārvēršas fotonos
- temporāls saistīts ar laiku 1, tam raksturīgs
- republikānisks saistīts ar valsts iekārtas un varas institūciju formu, kur augstākās valsts varas institūcijas ievēlē uz noteiktu laiku, šādai valsts iekārtas un varas institūciju formai raksturīgs
- skleronoma saite saite, kurai saites vienādojums nesatur laiku: f(x,y,z)=0; stacionāra saite
- aizslāpt Sajust stipras slāpes (parasti ilgāku laiku); izslāpt
- izsalkums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemta barība
- izslāpums Sajūta, kas izraisās, ja kādu laiku nav uzņemts ūdens
- kā pielipis saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
- kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.)
- noskrienas kā suns saka par kādu, kas ilgāku laiku daudz dara, strādā ko tādu, kas saistīts ar iešanu
- dzērves aiznes launagu saka par laiku rudens pusē, kad vairs neēd launagu
- dzērves atnes launagu saka par laiku, kad diena kļūst garāka, un cilvēki sāk ieturēt launagu
- liela gaisma saka par laiku, kad ir atausis rīts un ir kļuvis pilnīgi gaišs; saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi
- saule jau (augstu) gabalā saka par laiku, kad Saule jau ir augstu virs apvāršņa
- liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi
- kā smiltis caur pirkstiem saka par laiku, kas nemanot aizrit, par naudu, kas viegli tiek izdota
- runči brauc uz raunu saka par runču laiku pavasaros
- saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī)
- tagad ij plikai vardei nesalst saka par siltu laiku, kad nevajadzētu salt
- vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku
- kā piekalts saka, ja (kāds) nekustīgi, parasti ilgāku laiku, atrodas kādā stāvoklī
- kā piekalts saka, ja acis, skatiens ir pievērsts (kam) nekustīgi, parasti ilgāku laiku
- auss aizkrīt saka, ja auss uz neilgu laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piemēram, pēc liela trokšņa, ūdens iekļūšanas ausī)
- kā mēms saka, ja kāds brīdi, vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām)
- ar vienu kāju kaut kur, ar otru citur saka, ja kāds dzīvo gan vienā, gan otrā vietā, vienlaikus darbojas divās nozarēs, divās jomās
- mute kā aizbāzta saka, ja kāds ilgāku laiku klusē
- sēž kā meķis saka, ja kāds ilgāku laiku mazkustīgi, netraucēti sēž
- kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī
- (sēž) kā ceta saka, ja kāds ilgāku laiku sēž netraucēti, neko nedarot, nekā neievērojot
- kā pielipis saka, ja kāds ir kam cieši piekļāvies, nekustīgi atrodas vienā un tai pašā stāvoklī, ilgu laiku nenovēršas no kā
- mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts
- uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts
- kā pieaudzis saka, ja kas ļoti labi piegulst, turas stingri klāt, nav atdalāms, par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā
- kā nebijis saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku
- kā paralizēts saka, ja uz laiku kļūst nekustīgs, sastingst (no spēcīga pārdzīvojuma)
- balss aizkrīt saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt
- Galileja transformācijas sakarības, kas klasiskajā mehānikā saista materiāla punkta koordinātas un laiku divās dažādās inerciālās atskaites sistēmās
- ģenerālfeldcechmeistars Sākot ar viduslaiku beigām artilērijas priekšnieks, austriešu armijā katra pilna ģenerāļa tituls, Krievijā pastāvēja 1699. - 1909. g.
- aiziet krievos sākt dienēt armijā (parasti par padomju laiku)
- lieņot sākt līņāt uz ilgāku laiku
- lieņoties sākt līņāt uz ilgāku laiku
- didaskalijas Sākumā sengrieķu dramatiskie un kora uzvedumi, vēlākā nozīmē publiski saraksti ar ziņām par dramatisko uzvedumu laiku, vietu, autoriem, panākumiem, piespriestām godalgām utt.
- Griničas laiks sākummeridiāna jeb Griničas meridiāna vietējais laiks, kas sakrīt ar 0. joslas laiku; pasaules laiks
- Pilssala sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts
- Ādela sala Mēlarena ezera austrumu daļā, Zviedrijā, platība - 32 km^2^, viduslaiku pils Ālsnes drupas
- atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
- saliens salšana (noteiktu laiku)
- sēdināt Samazināt (piemēram, sagataves) augstumu un vienlaikus palielināt (tās) šķērsgriezuma laukumu
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
- pierimt Samazināties intensitātē vai pārstāt, parasti uz neilgu laiku (par parādībām dabā); kļūt tādam, kurā kāda parādība dabā samazinās intensitātē vai pārstāj, parasti uz neilgu laiku
- pailgs samērā ilgs (par laiku, laikposmu)
- labs samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds, kura ilgums pilnīgi atbilst noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
- sen samērā ilgu laiku, kopš samērā ilga laika
- pabrīvs samērā neaizņemts (par laiku, laikposmu)
- piemīlīgs samērā silts, patīkams (par laiku, laikapstākļiem)
- padraņķīgs samērā slikts, nepatīkams (par laiku, laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu)
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts
- strādāt uz praisu saņemt atalgojumu par padarīto darbu, nevis darbā pavadīto laiku
- sabuldurēt Sapļāpāt, ilgāku laiku vai krietni pļāpāt
- atprašana Sapratnes atgūšana, kas uz laiku bijusi traucēta
- uzdevumu rinda saraksts, kas satur ziņas par izpildīšanai sagatavotajiem uzdevumiem, kur vienlaicīgi pieprasa procesora laiku
- mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā
- stundēt Saskaņot laiku lai kaut ko darītu vienlaicīgi
- apmērcēt Saslapināt, iegremdējot kādā šķidrumā (uz neilgu laiku)
- polipātija Saslimšana ar vairākām slimībām vienlaikus vai bieža slimības atkārtošanās
- savaidēt Saslimt; būt slimam (zināmu laiku)
- satikties Satikt, parasti regulāri, vienam otru un kopīgi pavadīt laiku (parasti par pretēja dzimuma cilvēkiem)
- palauzties Satverot pretinieku ar rokām, neilgu laiku censties nogāzt zemē; pacīkstēties
- cepināties Sauļoties (ilgāku laiku karstā saulē)
- ne savienojumā "bet ne" - saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu
- nevis savienojumā "bet nevis" saista divus vienlīdzīgus teikuma locekļus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus pastiprinot pretstata nojēgumu
- pakavēt savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi
- pārdzīvot savienojumā ar "savu laiku": kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem
- zaļš [un sarkans], (zils [un zaļš], raibs, tumšs, melns) gar acīm griežas (šķīst, metas, kļūst) savienojumā ar saikļiem "kamēr, ka, lai" norāda uz pārāk lielu daudzumu, piepūli, intensitāti, pārāk ilgu laiku
- pulksten savienojumā ar skaitļa vārdu norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku
- no- savienojumā ar verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi (parasti līdz tās subjekta vai objekta nogurumam) vai ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu intensīvi un aptver darbības subjektu vai darbības objektu pilnīgi
- iz- savienojumā arī refleksīvu verbu norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt
- šķeterēt Savienot (divus vai vairākus pavedienus), vienlaikus tinot (tos) uz spoles
- samainīt Savstarpēji izkārtot (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) vienam otra, citam cita paredzētajā laikā
- piemīlēties Savstarpēji mīlēt (ilgu laiku) vienam otru
- koalīcija Savu identitāti saglabājušu politisku partiju, frakciju vai grupu apvienošanās uz noteiktu laiku uzdevumu veikšanai
- aizvēsturisks Savu laiku pārdzīvojis; vecmodīgs
- ritēt Secīgi mainīties (par laiku, laikposmiem); pakāpeniski tuvoties beigu momentam (par laikposmu)
- dīgšanas spars sēklas īpašība, ko izsaka dīgšanas ātrums (nedaudz mainās pa gadalaikiem) – lielums, ko noteic vienlaikus ar dīgtspēju pēc ļoti ātri uzdīgušo sēklu procenta (labībai 3–5 dienās); no sēklām ar vienādu dīgtspēju, bet nevienādu dīgšanas sparu, arī nelabvēlīgos apstākļos ātrāk un vienmērīgāk sadīgst sēklas, kam dīgšanas spars lielāks
- šķīstība Seksuāla atturība, kas uz laiku vai pastāvīgi jāievēro kā reliģiska prakse; īpaša nozīme tai ir kristietībā, kurā seksuālās attiecības tiek pieļautas vienīgi laulībā
- Lielā Armēnija sena armēņu valsts 6. gs. p. m. ē. - 387. g. m. ē., kas izveidojās pēc Urartu valsts sabrukuma, uz laiku bija iekļauta Seleikīdu valstī un 387. g. tika sadalīta starp Bizantiju un Persiju
- glase sena laika mērvienība uz jūras (pēc paraduma skaitīt laiku ar smilšu pulksteni); 1 glase = pusstunda; normāls sardzes laiks uz kuģa ilga 8 glases
- pilskalns sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes
- mandiļa Senāku laiku mētelis Spānijā un Portugālē
- nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
- tropars Sengrieķu dziedams neliela apjoma prozas darbs, pēc uzbūves kaut kas līdzīgs verlibram jaunlaiku dzejā
- Arguss Sengrieķu mitoloģijā - daudzacains milzis sargs, kura visas acis nekad nebija aizmigušas vienlaikus
- koris Sengrieķu traģēdijā un komēdijā - izpildītāju grupa, kas vienlaikus runā vai dzied
- pretas senindiešu mitoloģijā - mirušo gari, kas kādu laiku pēc nomiršanas (no dažām nedēļām līdz gadam) paliek dzīvot starp cilvēkiem
- berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā
- piņķeri Senlaiku bērnu spēle uz pogām
- vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa - īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu
- fuzeja Senlaiku kramenīca, bise
- bombarda Senlaiku lielgabals, kas šāva ar akmens un metāla lodēm; viens no pirmajiem lielgabaliem Eiropā (14.-16. gs.)
- auls Senlaiku pūšamais mūzikas instruments ar divkāršu niedres mēlīti un cilindrisku kanālu; bija izplatīts Priekšāzijā un senajā Grieķijā
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam
- abderīts Senlaiku Trāķijas pilsētas Abdēras iedzīvotājs; aušīgi, vientiesīgi ļaudis
- Ofīra Senlaiku zelta zeme, minēta Vecajā Derībā; tās atrašanās vieta nav droši nosakāma
- unirēma Seno laiku airu karakuģis ar vienu airu rindu
- ballista Seno laiku mašīna (galvenokārt aplenkšanas ierocis) akmeņu, ar dzelzi apkaltu baļķu mešanai
- ģeocentriskā pasaules sistēma seno laiku uzskats par Zemi kā nekustīgu Visuma centru, ap kuru riņķo Saule un visi pārējie debess spīdekļi
- antīkā pasaule seno laiku vēstures periods apmēram no 1. g. t. p. m. ē. līdz 5. gs. p. m. ē., tas aptvēra seno grieķu un romiešu sabiedrību
- pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās
- Balha senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi
- sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār
- vaideloši Senprūšu un senleišu vidējā priesteru šķira, starp krīviem no vienas puses un dažādiem svētnīcu gaitniekiem no otras puses, kas sargājuši svēto uguni, ziedojuši dieviem, pareģojuši nākotni, noteikuši vietējo svētku laiku, dziedinājuši slimos
- kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
- antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār)
- septikopiēmija Septicēmija vienlaikus ar piēmiju
- nogatavināts siers siers, kas zināmu laiku izturēts noteiktā temperatūras un mitruma režīmā, ievērojot arī citus nepieciešamos apstākļus, lai tajā notiktu katrai siera šķirnei raksturīgās bioķīmiskās un fizikālās pārmaiņas
- viešņa sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur)
- bārdāma sieviete, kas bāros, lokālos kavē viesiem laiku (20. gs. 20.-30. gados)
- simplekss Signāla pārraide vienlaikus tikai vienā virzienā
- rindas blankēšana signāla slāpēšana telekamerā vai televizorā uz laiku, kamēr izvērses plankums atgriežas nākamās rindas sākumā
- silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi
- tuberkulosilikoze Silikoze vienlaikus ar tuberkulozi
- siltumelektrocentrāle Siltumelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle
- oblomovisms Simptomu komplekss, kas raksturīgs personībām ar psihopatoloģisku struktūru - vājš gribasspēks, apātija, riebums pret darbu, slinkums, neuzņēmība, nesavaldība; nosliece laiku pavadīt gultā
- dezoksimorfīns Sintētisks morfīna derivāts, kas ir spēcīgāks, bet arī indīgāks par morfīnu; darbojas īsāku laiku
- veiktspēja Sistēmas vai tās komponentu spēja izpildīt paredzētās funkcijas; par kvantitatīviem kritērijiem parasti izmanto atbildes laiku, caurlaidspēju un izmantojamību
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku audzināšanas vai mācību nolūkā darboties (piemēram, ar kādu kolektīvu)
- strādāt Sistemātiski, ilgāku laiku veikt šādas darbības, veidojot, gatavojot (ko)
- metodisks Sistemātisks; tāds, kas laiku pa laikam atkārtojas
- Takuškanškani Siu-dakotu (ASV Ziemeļdakota, Dienvaddakota, Nebraska) mitoloģijā - vēja gari un vienlaikus vējš, kas sevī apvieno četrus vējus - pēc četrām debess pusēm
- klārēties Skaidroties (par laiku)
- jauks Skaidrs, rāms (par laiku, laika apstākļiem); tāds (parasti diennakts posms), kad ir skaidrs, rāms laiks
- taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu)
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām)
- saplūst Skanot vienlaikus, kļūt par vienotu skanējumu, arī kļūt neatšķiramam citam no cita (par skaņām, izteikumiem u. tml.)
- grāvējs Skaņdarbs, kinofilma, daiļdarbs, arī izrāde, kas (kādu laiku) iegūst lielu popularitāti
- kavēties (ar) acīm skatīties (kādu laiku uz ko)
- spoguļskatumeklētājs skatumeklētājs, ar ko vienlaikus var noteikt kadra robežas un uz matstikla iestādīt asumu (fokusēt)
- paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); skriet nelielu attālumu, neilgu laiku
- šmudrums Slaikums, slaidums
- nobumbulēt Slaistīties bez darba; notērēt laiku; noklaiņot
- noslienēt Slaistīties, dīki pavadīt kādu laiku
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī
- nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku
- slēpināt Slēpt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās)
- paslīdēt Slīdot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - piemēram, par ragavām, laivām, arī par braucējiem tajās; slīdēt nelielu attālumu, neilgu laiku
- nejaucīgs Slikts (par laiku, laika apstākļiem); ass, nepatīkams (par vēju)
- dreņķis Slikts laiks, kad snieg un līst vienlaikus
- pavadslimība Slimība, kas norisinās vienlaikus ar pamatslimību
- davilkt Slimojot, nīkuļojot saglabāt dzīvību kādu laiku
- apsēst Slimot un pavadīt laiku sēžot vai guļot
- vārguļot Slimot, parasti ilgāku laiku; arī vārgt (1), parasti ilgāku laiku
- noļengāt Slinkojot izšķērdēt (laiku)
- izlaicināties Slinkojot izšķiest, nosist laiku
- malsīties Slinkot, dīkā pavadīt laiku
- regulētājslodze Slodze, ko pēc elektroenerģijas piegādātāja pieprasījuma atbilstīgi līgumam var samazināt, uz laiku atslēdzot elektroenerģijas lietotāja patērētājus
- vēsma Smarža, kas izplatās kādā vidē, parasti vienlaikus ar šādu gaisa plūsmu, veļu
- dreņķe Sniegs un lietus vienlaikus; netīrība
- dreņķēt Snigt un līt vienlaikus
- dreņķēties Snigt un līt vienlaikus
- snovbordkross Snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX; borderdkross
- borderkross Snovbordkross - snovborda disciplīna: četri sportisti vienlaikus traucas lejup pa trasi, uz kuras ir ierīkoti tramplīni, rumbas (pumpas), virāžas; BX
- saberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- soberi Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- sombari Sobari - tas, kas sabērts kopā; seni svētki vai saiešana, uz kuru katrs dod savu daļu; pagānu laiku upuris, ziedojums dievībām vai gariem
- arests Soda veids - personiskās brīvības atņemšana uz īsu laiku
- kauna stabs soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto
- gadskārtu svētki solārajam ciklam jeb secīgai gadalaiku maiņai pieskaņoti svētki, kas bija saistīti ar svarīgu lauku darbu uzsākšanu vai pabeigšanu un tajos ar dažādiem rituāliem vajadzēja nodrošināt veselību un auglību nākamajam ciklam; noderēja arī kā orientieris, lai sekotu gada ritumam (kalendāram)
- kansjonero Spāņu viduslaiku dzejas krājums
- Leda Spartas valdnieka Tindareja sieva un Zeva mīļākā, kas vienlaikus kļuva grūta no Zeva un Tindareja un laida pasaulē dvīņu pārus Kastoru un Polluksu, kā arī Helēnu un Klitaimnestru
- izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai
- burans Spēcīgs, auksts vējš Krievijas stepēs un Sibīrijā, vasarā burans nes karstu, sausu laiku, ziemā - ļoti stiprus puteņus, kas parasti pāriet sniega vētrā
- pluralitātes kompetence spēja atrisināt kompleksas, nedrošas un neskaidras situācijas, vienlaikus radot šajos apstākļos pietiekamu drošību, lai veiktu turpmākās darbības
- ilgmūžība Spēja pastāvēt ilgu laiku (piemēram, augiem, elementārdaļiņām)
- autohipnoze Spēja sevi hipnotizēt, novērojama pie tiem, kas ilgāku laiku ārstēti ar hipnozi
- spēka impulss spēka vidējās vērtības reizinājums ar spēka darbības laiku
- apkopes ērtība spēkratu īpašība, kas raksturo to tehnisko apkopju izpildes vieglumu, ērtumu, vienkāršību un patērēto laiku
- izturēt Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto)
- hronometrists Sportā - persona, kas ar hronometru (pulksteni, kas rāda laiku ar precizitāti līdz 0,1 sekundei) atzīmē laiku sacensībās un nosaka sacensību rezultātu (skriešanā u. c.)
- pneimatiskais šķirojamais galds stacionāra mašīna labības un zāļu sēklu tīrīšanai un šķirošanai pēc to blīvuma; šķirojamās sēklas tiek uzvirzītas uz slīpā galda sieta, kratītas un vienlaikus irdinātas ar augšupejošu gaisa plūsmu
- centrālais slēdzis starp fotoobjektīva lēcām iebūvēts slēdža mehānisms, kas nodrošina ekspozīciju, vienlaikus apgaismojot visu gaismjutīgā materiāla laukumu
- pelēkā zona starpstadija, pārejas posms, ietekmes zona; saglabāt formālu neatkarību un vienlaikus atrasties kāda cita noteicošā ietekmē (parasti par valsti)
- eirokredīti Starptautiski aizņēmumi, ko izsniedz komercbankas uz eirovalūtas tirgus resursu rēķina; parasti tiek piešķirti uz ilgu laiku ar svārstīgām procentu likmēm
- nostāvēt Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt
- driznēt Stāvēt dīkā; ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties
- aizmugure stāvoklis sporta spēlē, kurš veidojas, kad pārkāpti daži spēles noteikumi, un kura dēļ spēle uz īsu laiku pārtraucama
- atslodze stāvoklis, kad samazināts kāds smagums, darbības apjoms u. tml. (parasti uz laiku)
- divvīrība stāvoklis, kad sieviete atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar diviem vīriešiem
- skurbums stāvoklis, kad uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); stāvoklis --> skurbt (1); reibums (1)
- savantisma sindroms stāvoklis, kad vienlaikus ar mentālās attīstības traucējumiem cilvēkam piemīt arī neparastas psihiskās spējas
- divsievība stāvoklis, kad vīrietis atrodas laulībā vai faktiskā kopdzīvē vienlaikus ar divām sievietēm
- iestāvēt Stāvot (parasti ilgāku laiku), iespiest, radīt (padziļinājumu, bedri u. tml.)
- čopties steidzīgi darīt vairākas lietas vienlaikus
- Figaro Steidzīgs, izveicīgs cilvēks, kurš grib paveikt daudzus darbus gandrīz vai vienlaikus
- stetopoliskops Stetoskops ar vairākām caurulēm lietošanai vairākiem klausītājiem vienlaikus
- cietais iesējums stingrs, izturīgs ievākojums, kurš nodrošina grāmatas saglabāšanu un vienlaikus ir mākslinieciskā noformējuma daļa; sastāv no vienas vai vairākām kartona kārtām un tām piestiprinātiem funkcionāli konstruktīviem elementiem – priekšlapas, marles, apmalojuma materiāla u. c.
- arkla zole stipri noblīvēts augsnes slānis, kas izveidojas, ilgāku laiku arot vienādā dziļumā; šis slānis kavē nokrišņu ūdens iesūkšanos un augu sakņu augšanu un attīstību, ūdens pacelšanos pa kapilāriem no zemes dziļākiem slāņiem; augsnes zoli iznīcina ar augsnes dziļirdināšanu
- sablīžģināt stipri šļakstināt (kādu laiku)
- sakliegties Stipri, arī ilgāku laiku kliegt; stipri, arī ilgāku laiku kliegt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- samocīties Stipri, arī ilgāku laiku mocīties, pūlēties; stipri, arī ilgāku, laiku mocīties, pūlēties tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- saraudāties Stipri, arī ilgāku laiku raudāt; stipri, arī ilgāku laiku raudāt tā, ka ietekmē sevi, nonāk (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī)
- saraudāt Stipri, arī ilgāku laiku raudot, izraisīt (acīs, sejā) piesarkumu, pietūkumu
- skreja Strauja ritēšana subjektīvā uztverē – par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem
- apsisties strauji mainīt virzienu (par vēju); strauji mainīties (par laiku)
- pakrist strauji nogulties, atgulties, parasti nespēkā, uz neilgu laiku
- steigt strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposma); skriet (7)
- steigties strauji ritēt subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu); skriet (7)
- skriet strauji ritēt, risināties subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, psihiskiem stāvokļiem)
- skrējiens straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem)
- skrējums straujš ritējums, strauja risināšanās subjektīvā uztverē (par laiku, laikposmu, domām, atmiņām, notikumiem, psihiskiem stāvokļiem); [skrējiens]{s:681}
- šoka terapija strauju un radikālu ekonomisko pārmaiņu politika, kas iedzīvotājiem uz kādu laiku stipri pazemina dzīves līmeni
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu
- akadēmiskais atvaļinājums studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ
- iztiepties Stūrgalvīgi, ietiepīgi kādu laiku palikt pie sava viedokļa
- noilguma termiņš subjektīvo tiesību iegūšanas vai zaudēšanas metode, izbeidzoties noteiktam laika termiņam; izmantojot šo metodi, faktiskā situācija, kas pastāv noteiktu laiku, tiek transformāta galīgā situācijā, ja tiek ievēroti likumā paredzētie nosacījumi
- lerkšis Suns, kas ilgāku laiku, arī nepārtraukti rej
- svinbaltums Svina baltums - krāsotāju krāsa, pēc sastāva bāzisks ogļskābais svins (svina karbonāts), krāsa tīri balta, bet ar laiku gaisa sērūdeņraža iedarbībā paliek brūna, tad melna; stipri indīga
- Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
- brīdis Šad tad, laiku pa laikam
- simultānspēle Šahista vai dambretista spēle vienlaikus ar vairākiem pretiniekiem
- šīslaikus Šajos laikos; šoslaikus
- šalkot Šalkt (1), parasti vairākkārt, ilgāku laiku
- šalkot Šalkt (2), parasti vairākkārt, ilgāku laiku
- sašalkties šalkt vienlaikus (parasti par vairākiem, daudziem augiem)
- tamburīns Šauras, garas bungas, ko tautas muzikants sit, vienlaikus spēlējot stabuli; Provansas bungas
- ātršaušana Šaušana ar samazinātu laiku šāviena sagatavošanai un izpildei
- šauties Šaut vienam uz otru, citam uz citu; intensīvi, arī ilgāku laiku šaut uz kādu
- zintele Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei)
- zintlaks Šautenes aizdedzes caurums (senlaiku šautenei)
- smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš
- izstiepties Šķietami paildzināties (par laiku, laika posmu)
- pašķirstīt Šķirstot (piemēram, grāmatu, žurnālu), neilgu laiku, mazliet apskatīt, palasīt (to)
- priekšštaga Štaga no masta augšdaļas vai topa uz peldlīdzekļa priekšgalu, kas kopā ar arheštagu notur mastu garenvirzienā; bieži vienlaikus tā ir arī fokštaga, kurai piestiprina buras
- Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis
- nolodāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt
- noložņāt Šurp un turp ložņāt, ilgāku laiku ložņājot nomīdīt, nobradāt
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās
- slapja koksne tāda koksne, kas ilgu laiku atradusies ūdenī un kuras mitrums ir virs 100%
- noplicināšana Tāda rīcība lauksaimniecībā, kad ilgāku laiku vienā vietā audzē augus ar vienādām barības vielu prasībām un augu uzņemtās barības vielas neatdod zemei atpakaļ
- mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt
- bezsātīgs tāds (ēdiens), kas izsalkumu neapmierina vai apmierina tikai uz īsu laiku; nesātīgs
- eitektika tāds vairāku vielu maisījums, kam sacietējot, sastāvdaļas no kausējuma izkristalizējas vienlaikus - temperatūrā, kas zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem
- eitektisks maisījums tāds vairāku vielu maisījums, kurā ar šķidru fāzi līdzsvarotas cietas fāzes un kura sastāvdaļas vienlaikus sacietē (kristalizējas) noteiktā temparatūrā, kas ir zemāka par atsevišķo vielu kušanas punktiem
- pelēcīgs tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku)
- pelēks tāds, kad dabā nav spilgtu krāsu (par gadalaiku)
- zaļš tāds, kad dabā zaļo augi (piemēram, par gadalaiku)
- tumšs tāds, kad dabiskais apgaismojums ir īsu laiku, kad ir apmācies (par diennakts posmu, parasti dienu); tāds, kad diena ir īsa, kad tumsa iestājas ātri (parasti par gada posmu)
- slapņis tāds, kad daudz un bieži līst (par laiku, laikposmu)
- brikns tāds, kad ir lietains, auksts (par laiku)
- ķēpīgs tāds, kad ir lietus, dubļi (par laiku, laika apstākļiem)
- mazražīgs tāds, kad ir maza raža (par laiku, laikposmu)
- lielūdeņu tāds, kad ir pali, kad līst daudz lietus (parasti par laiku, laika posmu)
- paskaidrs tāds, kad ir samērā maz mākoņu (par laiku, laikapstākļiem)
- smeldzīgs tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi)
- smeldzošs tāds, kad izraisās šāds psihiskais stāvoklis (par laiku, laikposmu); tāds, kas izraisa šādu psihisko stāvokli (piemēram, par stāvokli, norisi)
- parasts tāds, kad kas regulāri notiek, atkārtojas, kad ko vienmēr, regulāri dara (par laiku, laikposmu)
- šalkains tāds, kad kas šalc (par laiku, laikposmu)
- nepielaidīgs tāds, kad nekļūst siltāks (par laiku, laika apstākļiem)
- līgo tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu)
- traks tāds, kam (piemēram, pārdzīvojuma, situācijas ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi, pareizi izturēties, rīkoties, domāt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- sauss tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikapstākļiem, laikposmu)
- epizodisks tāds, kam ir gadījuma raksturs; tāds, kas notiek neregulāri, laiku pa laikam; arī nejaušs
- slinks tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā; tāds, kam ir raksturīga nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko
- stings tāds, kam ir uz laiku izbeigušies vai ir ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem)
- aizturēts tāds, kam neļauj pilnībā izpausties, ko nomāc uz laiku; apslāpēts; apvaldīts
- pastāvīgs tāds, kas (ko) dara ilgāku laiku; [regulārs]{e:57117}
- mazaizsalstošs tāds, kas aizsalst nelielā platībā, arī uz neilgu laiku (par ūdenstilpi)
- pateicīgs tāds, kas attaisno ieguldītos līdzekļus, patērēto darbu, laiku; tāds, kas ļauj gaidīt labus rezultātus
- onkofetāls tāds, kas attiecas uz audzēja audiem un embrionālās attīstības laiku
- postmitotisks tāds, kas attiecas uz laiku pēc mitozes
- komorbīds tāds, kas attiecas uz slimību vai patoloģisku procesu, kas attīstās vienlaikus
- pastāvīgs tāds, kas darbojas, pastāv ilgāku laiku (piemēram, profesija, organizācija)
- binokulārs tāds, kas dod iespēju aplūkot vienlaikus ar abām acīm (par optiskām ierīcēm)
- audiovizuāls tāds, kas dod iespēju vienlaikus reproducēt attēlu un skaņu (piem., audiovizuālie mācību līdzekļi)
- līdzdalīgs tāds, kas iesaistās, piedalās, darbojas kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu u. tml.
- izslāpis tāds, kas ilgāku laiku nav dzēris un sajūt stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- gauss tāds, kas ilgi turpinās, lēni iestājas vai paiet (par laiku, laika posmu subjektīvā uztverē)
- viendienas tāds, kas ilgst vienu dienu, tāds, kas paredzēts vienai dienai; arī tāds, kas pastāv, ir nozīmīgs neilgu laiku
- senaizmirsts tāds, kas ilgu laiku, kopš samērā ilga laika ir aizmirsts
- līdzatbildīgs tāds, kas ir atbildīgs (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu
- pagājušais tāds, kas ir bijis pirms līdzīga sekojošā, tagadējā (par laikposmu, laiku); iepriekšējais
- paradis tāds, kas ir ilgāku laiku ieradis noteiktā veidā dzīvot, rīkoties
- vecs tāds, kas ir jau pagājis, bijis (par laiku, laikposmu)
- panēsāts tāds, kas ir kādu laiku nēsāts, valkāts un vairs nav izskatīgs
- pielaidens tāds, kas ir kļuvis siltāks (par laiku, laika apstākļiem)
- pielaidīgs tāds, kas ir kļuvis siltāks (par laiku, laika apstākļiem)
- mazvalkāts tāds, kas ir maz, arī neilgu laiku valkāts
- izdevīgs tāds, kas ir piemērots, ērts, labvēlīgs kā veikšanai (par laiku, laika apstākļiem)
- vecs tāds, kas ir saistīts ar pagājušo, bijušo laiku, laikposmu, tiem raksturīgs
- kaulaiņš tāds, kas ir saistīts ar trūkumu, neražu (par laiku, laika posmu)
- krietns tāds, kas ir samērā ilgs (par laiku, laikposmu); tāds (laiks, laikposms), kura ilgums samērā pilnīgi atbilst kādam noteiktam laikposmam, arī ir vai šķiet ilgāks par šādu laikposmu
- patukšs tāds, kas ir samērā maz aizņemts (piemēram, ar kādu darbību) - par laiku, laikposmu
- līdzvainīgs tāds, kas ir vainīgs kopā, vienlaikus (ar kādu)
- bēdīgs tāds, kas izraisa drūmu, skumju garastāvokli (par laiku, laika apstākļiem, apkārtni)
- milzīgs tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu)
- milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu)
- paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc ilguma ko citu, līdzīgu (par laiku, laikposmu)
- kampaņveida tāds, kas nav regulārs, sistemātisks; tāds, kas noris atsevišķu, parasti uz laiku sasprindzinātu, darbību, pasākumu veidā
- nesātīgs tāds, kas neapmierina izsalkuma sajūtu vai apmierina to tikai uz neilgu laiku (par ēdienu)
- loderīgs tāds, kas nestrādā, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, klaiņo apkārt
- gaisteklis tāds, kas nevar sagaidīt īsto laiku kaut kam
- nepārtraukts tāds, kas noris bez apstājas, bez pārtraukuma, visu laiku
- nerimtīgs tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas
- nerimstošs tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas; nerimtīgs (1)
- ilgstošs tāds, kas noris, pastāv samērā ilgu laiku
- neatslābstošs tāds, kas noris, pastāv visu laiku ar vienādu spēku, vienādu intensitāti, tāds, kas nepierimst
- tradicionāls tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; tāds, kas balstās uz tradīcijām
- kārtējs tāds, kas notiek, atkārtojas, rodas laiku pa laikam
- pagauss tāds, kas palēni turpinās, palēni iestājas vai paiet (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
- liels tāds, kas pārsniedz pēc ilguma ko citu līdzīgu (par laiku, laikposmu)
- iznīcīgs tāds, kas pastāv ierobežotu laiku
- ilgmūža tāds, kas pastāv ilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām)
- ilglaika tāds, kas pastāv ilgu laiku; tāds, kas paredzēts ilgam laikam
- nepastāvīgs tāds, kas pastāv neilgu laiku; arī nenoturīgs
- īsmūža tāds, kas pastāv samērā neilgu laiku (piemēram, par elementārdaļiņām)
- nemitīgs tāds, kas pastāv, noris ilgu laiku, bez pārtraukuma
- paralēls tāds, kas pastāv, noris, darbojas saistībā, vienlaikus (ar ko)
- hektisks tāds, kas pieturas ilgāku laiku
- atpakaļejošs tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku
- paliekams tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku
- paliekošs tāds, kas saglabājas samērā ilgu laiku
- grūts tāds, kas saistīts ar smagu pārdzīvojumu, ciešanām (par laiku, laika posmu)
- arhaisks tāds, kas savu laiku pārdzīvojis; novecojis; senlaicīgs, veclaicīgs
- vecs tāds, kas sen ir iegādāts, ilgāku laiku tiekot izmantots; tāds, kas ir nolietots
- sausumizturīgs tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem)
- ilgmūžīgs tāds, kas spēj būt, pastāvēt, noturēties ilgu laiku
- ilgtspējīgs tāds, kas spēj pastāvēt, attīstīties, norisināties samērā ilgu laiku, ilgstoši
- garš tāds, kas šķiet paildzināts (par laiku, laika posmu)
- zlamba tāds, kas šo to runā vilcinādamies un ar to klausītājiem kavē laiku
- paliatīvs tāds, kas uz laiku, daļēji ko atvieglina, bet nenovērš; pagaidu
- morfosintaktisks tāds, kas vienlaikus attiecas uz morfoloģiju un sintaksi
- elektromagnētisks tāds, kas vienlaikus saistīts ar elektrību un magnētismu
- dūcka tāds, kas visu laiku lamājas un dauzās
- čarvāns tāds, kas visu laiku velkams, stumdāms, uzmanāms
- lietots tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības
- vecs tāds, kas, ilgāku laiku tiekot uzglabāts, ir sabojājies, kļuvis lietošanai nederīgs (par uzturlīdzekļiem, ēdieniem)
- sēdošs tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem); saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs
- neatliekams tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību)
- pilns tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli)
- pārpilns tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.)
- dundurains tāds, kur ir daudz dunduru (par vietu); tāds, kad ir daudz dunduru (par laiku, laika posmu)
- durbulis tāds, kurš nevajadzīgi tērē savu laiku
- planetārs tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa, detaļas asi; tāds, kura kādi elementi, detaļas atrodas šāda kustībā
- nulējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku
- nuvējais Tagadējais, pašreizējais, šolaiku
- kontramarka talons, ko izsniedz apmeklētājiem, kuri uz laiku atstāj pasākuma norises telpas vai vietu
- robeža tas (atšķirība, pazīme, laiks), kas nošķir divus pretstatus, parādības, priekšmetu grupas, laiku u. tml.
- piedeva tas (parasti kas mazāk nozīmīgs), kas pastāv līdztekus (kam galvenajam), vienlaikus (ar ko nozīmīgāku)
- caurceļotājs tas (tāds), kas uz neilgu laiku apmetas kādā vietā, ceļojot no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām un atpakaļ (par putniem)
- sastāvdaļa tas, kas (parasti vienlaikus ar ko citu vai citiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums
- aizņemtais tas, kas aizņēmuma rezultātā iegūts uz laiku lietošanā
- viendienis tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām)
- viendienītis tas, kas ilgst, pastāv neilgu laiku, tas, kas paredzēts neilgam laikam, arī mazvērtīgs, nenozīmīgs (par priekšmetiem, parādībām)
- līdzgaitnieks tas, kas ir ilgāku laiku ciešā saistībā ar kādu cilvēku
- vecs tas, kas ir novecojis, savu laiku pārdzīvojis; tas, kas traucē, kavē kā jauna attīstību
- konservācija Tehniski pasākumi, ar kuriem nodrošina, lai kādu iemeslu dēļ darbu pārtraucis uzņēmums, atradne, raktuve vai nepabeigts būvobjekts noteiktu vai nenoteiktu laiku saglabātos drošā stāvoklī
- tehniskā diagnostika tehnisko zinātņu nozare, kas pētī spēkratu un mehānismu tehnisko stāvokli, tā noteikšanas metodes un līdzekļus, nosaka šī stāvokļa maiņai nepieciešamās darbības (regulēšanas, remonta u. tml. operācijas) un mehānismu potenciālo darba resursu. Tehniskās diagnostikas galvenais uzdevums ir, laikus atklājot un novēršot noviržu cēloņus, uzlabot mašīnu un mehānismu kvalitāti
- operāciju sinhronizācija tehnoloģisko operāciju kombinēšana (veicot to diferenciāciju un koncentrāciju) ar nolūku tuvināt operāciju izpildes laikus, lai vienmērīgāk noslogotu automātiskās vai plūsmas līnijas iekārtas
- nogatavināšana Tehnoloģisks process, kura laikā materiālu vai reakcijas maisījumu iztur noteiktos apstākļos tik ilgu laiku (bieži - vairākas diennaktis), cik nepieciešams, lai iegūtu produktu ar noteiktām īpašībām
- pavadapstāklis Teikuma palīgloceklis - apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību
- apstāklis Teikuma palīgloceklis, kas norāda uz darbības vietu, laiku, cēloni u. tml. vai uz pazīmes mēru vai pakāpi
- SECAM Televīzijas krāsu sistēma, kurā vienlaikus pārraida spilgtuma signālu un pārmaiņus vienu no krāsu signāliem
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana
- aresttelpa Telpa, kurā uz neilgu laiku ievieto arestētos
- izvinkaļāt tērēt laiku
- noklepotēt tērēt laiku
- nīcināt Tērēt, parasti nevajadzīgi, veltīgi (piemēram, laiku)
- reports Terminēts biržas darījums - vērtspapīru (valūtas) pārdošana uz zināmu laiku ar atpakaļpirkuma norunu, to atpirkšana pēc nolīgtā laika par augstāku cenu; arī ienākums, ko pircējs gūst no cenu (kursu) starpības
- termoelektrocentrāle Termoelektrostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; siltumelektrocentrāle
- piebremzēt Tiekot bremzētam, palēnināt gaitu vai apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli)
- līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.)
- grūtniecības atvaļinājums tiesību aktos noteikta darba līguma pārtraukšana uz noteiktu laiku pirms dzemdību termiņa (Latvijā parasti 56 vai 70 kalendārās dienas)
- tiesību ierobežošana tiesību atņemšana uz zināmu nodarbošanos vai uzņēmējdarbību, uz noteiktu amatu ieņemšanu vai speciālas likumā paredzētas atļaujas saņemšanu, ir papildsods, ko nosaka tiesa, uz laiku no viena līdz pieciem gadiem
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre (1)
- īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku)
- izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu
- vienbridu Tikai brienot (visu laiku, visu ceļu, vai kādu noteiktu ceļa gabalu)
- tolei tikmēr, pa to laiku
- toleikst tikmēr, pa to laiku
- toleiš tikmēr, pa to laiku
- toleit tikmēr, pa to laiku
- tikāmēr Tikmēr, pa to laiku
- atrasties tikt atlicinātam, veltītam (par laiku)
- nokavēties tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu)
- paīsināties tikt paīsinātam (par darbības, norises, stāvokļa laiku)
- izkliedsējmašīna Traktoram piekabināma vai uzkarināma lauksaimniecības mašīna minerālmēslu nogādei uz lauka un vienmērīgai vienlaidu izsējai augsnes virspusē (vienlaikus vai vēlāk tos ar augsnes apstrādes mašīnu iestrādā augsnē); darba platums ir noteikts, nemainīgs
- aizkavēt Traucēt, kavēt (kādu laiku)
- disgrāfija Traucēta pareiza rakstīšana, parasti sastopama vienlaikus ar artikulācijas traucējumiem un nepilnībām fonemātiskajā dzirdē, novērojami burtu aizvietojumi, to vietas nomaiņa, vārdu saplūšana rakstot
- satrenkt Trencot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trencot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- izometrijas treniņš treniņa metode, kad muskuļi tiek sasprindzināti ļoti īsu laiku
- satrenkāt Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- satriekt Triecot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku triecot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
- garenadīšana Trikotāžas izstrādājumu izgatavošana, veidojot cilpu rindas vienlaikus uz visām adāmmašīnas adatām no paralēlām pamatņu pavedienu sistēmām
- ļera Troksnis, kas rodas, piemēram, vairākiem vienlaikus skaļi runājot, klaigājot
- zigzdot Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo
- zigzdoties Tukšu darīt, nosist laiku pa tukšo
- klencēt Tūļāties, pavadīt laiku bezdarbībā
- izrēgāties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies
- izrēgoties Tumsā ilgāku laiku kaut ko neskaidru redzēt rēgojamies
- gūznēt Tupēt, pavadīt laiku bezdarbībā, tūļāties
- pārturēt Turēt (ko) kādā stāvoklī ilgāk par pieļaujamo laiku
- stāvināt Turēt, glabāt (ilgāku laiku) kādā veidā, kādos apstākļos
- zibensturnīrs Turnīrs ar saīsinātu sacensības laiku
- nošļaukstīties Turpināt gulēt gultā kādu laiku pēc pamodināšanas
- notusēties Tusējoties pavadīt (kādu laiku)
- piecirst Tuvoties (kādai sievietei), lai iepazītos un kopā pavadītu laiku
- sliekties Tuvoties kādam momentam, ritēt (par laiku, laikposmu)
- nākt Tuvoties, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu)
- klepsidra Ūdens pulkstenis - trauks, kurā pil ūdens un tā līmenis celdamies norāda pagājušo laiku
- triecienurbjmašīna Urbjmašīna, kas vienlaikus gan urbj, gan sitas, triecas materiālā un ko izmanto, piemēram, urbšanai betonā, ķieģeļu mūrī
- uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus
- iejautrināt uz īsu laiku uzmundrināt
- satirpt uz kādu laiku notirpt
- reminiscence uz laiku aizmirstas informācijas reproducēšana, kas kādā veidā var rosināt cilvēka darbību, domāšanu tagadnē
- uzturēties uz laiku atrasties, dzīvot (kur)
- apvedceļš uz laiku iekārtots remontējama ceļa posma apbraukšanas maršruts
- pamirt uz laiku kļūt stingam, nekustīgam (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē) - par ķermeņa daļām
- aizšilierēties uz laiku kļūt šķietami apkārtējo pasauli neredzošam
- pamirt uz laiku kļūt tādam, kur nav intensīvas kustības, drūzmas, trokšņu
- pamirt uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi)
- ieveidne uz laiku taisīts klājs jeb sega, ko lieto dažādu būvdaļu (velvju, sienu) mūrēšanai, blietēšanai vai liešanai
- iekšējais aizņēmums uz laiku valsts rīcībā nodoti naudas līdzekļi, ko aizdevējam atmaksā kopā ar viņa ienākumu
- apreibt uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
- noreibt uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.)
- pamirt uz laiku zaudēt spējas darboties (parasti pēkšņa, spēcīga pārdzīvojuma ietekmē); neilgu laiku būt nekustīgam, klusam
- pamirt uz laiku, parasti daļēji, kļūt tādam, kurā nav ievērojamu notikumu, aktīvas darbības, intensīvu norišu
- uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem, arī uz laiku laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski
- uz mūžīgiem (arī visiem) laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski
- uz visiem (arī mūžīgiem) laikiem uz ļoti ilgu laiku; arī neatgriezeniski
- iziet uz neilgu laiku atstāt uzturēšanās vietu (piemēram, mājas, dzīvokli) un aiziet
- pasašķirties uz neilgu laiku izšķirties
- papukstināt uz neilgu laiku panākt, ka pukst straujāk
- terminēts uz noteiktu laiku noslēgts, ar noteiktu termiņu ierobežots (piemēram, terminēts līgums)
- uz ilgiem laikiem uz samērā ilgu laiku
- paturēt Uzglabāt (pie sevis) kādu laiku; paņemt (sev) uz kādu laiku
- amizēties Uzjautrināties, jokoties, jautri pavadīt laiku (parasti ar pretēja dzimuma personu); koķetēt
- labības kombains uzkarināma vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna, kas vienlaikus nopļauj vai savāc vāliem un izkuļ labību, attīra un savāc tvertnē izkultos graudus, uzkrāj gubotājā vai noklāj vālā salmus un pelavas; galvenās labības kombaina sastāvdaļas ir heders (pļaujamā ierīcce), kuļmašīna, gaitas iekārta, gubotājs, motors, graudu tvertne un vadītāja kabīne
- atsapūtināties Uzlaboties (par papuvē atstātu, arī kādu laiku neapstrādātu zemi)
- pataupīt Uzmanīgi lietojot, pagarināt (kā, parasti apģērba, apavu) izmantošanas laiku
- pieurdīt uzmudināt, saskubināt uz ilgu laiku, pietiekami
- viesnīca uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem
- izpasēt Uzraudzīt, uzmanīt (ilgāku laiku); pieskatīt bārnu
- humānisms Uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs
- dzīvošana uzturēšanās (ilgāku laiku) noteiktā vietā (par cilvēkiem)
- dzīvot Uzturēties (ilgāku laiku), noteiktā vietā (par cilvēkiem)
- nodzīvāt Uzturēties, atrasties (kādu laiku kādā vietā, pie kāda)
- izaturēties Uzturēties, atrasties kur kādu laiku
- bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni
- leges Vācu tiesību vēsturē franku laiku tautas tiesību kodeksi
- autentifikācijas kods vadības ziņojumu lauks, ko piekārto datu blokam, lai identificētu ziņojumu, tajā parasti ietilpst speciāla parole, ziņojuma kārtas numurs, norāde uz pārraides laiku un datumu, kā arī cita informācija, kas atvieglo datu nesankcionētas izmantošanas un izmaiņas atklāšanu
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko
- kavēt Vadīt, izmantot (laiku, laikposmu) nelietderīgi; tērēt
- vira-daki Vadžrajānas mitolo;gijā būtnes, kas vienlaikus mīt gan "formas pasaulē" (cilvēku pasaulē), gan "bezveida pasaulē" (dievu un garu pasaulē)
- veckuilis Vairāk nekā gadu vecs kuilis; vepris, kurš ir kastrēts jau labu laiku pirms nokaušanas
- aviogrupa Vairākas viena veida vai vairāku veidu aviācijas apakšvienības, daļas vai vienības, kas uz laiku apvienotas vecākā aviācijas priekšnieka vadībā noteikta kaujas uzdevuma izpildei
- ostīt vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem); arī ost (1), parasti ilgāku laiku
- vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku braucot, jājot u. tml., ņemt (ko) sev līdzi
- vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos)
- vadāt vairākkārt vai ilgāku laiku vest (cilvēkus, dzīvniekus, kravu) ar transportlīdzekli (parasti dažādos virzienos); vairākkārt vai ilgāku laiku pārvietot (cilvēkus vai dzīvniekus, parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekli
- knaibīt vairākkārt, arī ilgāku laiku kniebt (2)
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku kustināt, šūpot (ķermeņa daļas, parasti kājas, spārnus, asti); arī kūļāt (1)
- izklemperoties vairākkārt, arī ilgāku laiku ķert vēžus ar krītiņu - klemperi
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku luncināt (asti), vēcināt (spārnus); arī kūļāt (1)
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku pērt
- dauzīt vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko pret ko)
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kulstīt (2)
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (ko); kult (3)
- dauzīt vairākkārt, arī ilgāku laiku sist (pa ko)
- dauzīties vairākkārt, arī ilgāku laiku sisties (pret ko), saskarties (ar ko)
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.)
- kulstīt vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu)
- kult vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi šķelt (gaisu, gaisa strāvu)
- slānīt vairākkārt, arī ilgāku laiku stipri pērt, sist (parasti ar kādu priekšmetu, piemēram, pātagu, siksnu)
- dauzīt vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji skart (ko), sisties pret ko (parasti par priekšmetiem)
- kapāt vairākkārt, ilgāku laiku cērtot (ar ko asu), dalīt nost (visu vai kā daļu)
- kramstīt vairākkārt, ilgāku laiku krimst
- kramšināt vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt
- kramšķināt vairākkārt, ilgāku laiku krimst, grauzt
- šņākāt vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (1)
- šņākāt vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (2)
- šņākāt vairākkārt, ilgāku laiku šņākt (3)
- grebināt vairākkārt, ilgāku laiku, arī lēni grebt
- slavināt vairākkārt, ilgu laiku slavēt
- brāžāt vairākkārtīgi vai ilgāku laiku berzt, berzēt
- Budjankas apmetne vairāku apmetņu komplekss Budjankas pussalā ar dažādu laiku kultūrslāni
- poliķīmijterapija Vairāku dažādu ķīmijterapeitisku līdzekļu vienlaikus lietošana
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi
- izvāķēt Vāķēt kādu (parasti ilgāku) laiku
- starpvaldība Valdība, kas uz neilgu laiku pārņēmusi valsts varu; arī laika sprīdis, kurā šāda valdība valda
- vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku
- teokrātija Valsts forma (parasti monarhija), kurā valsts galva vienlaikus ir arī tās reliģiskās dzīves vadītājs
- teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā)
- integrācija valsts iedzīvotāju konsolidēšanās, minoritāšu iekļaušanās sabiedrībā, pieņemot tās normas, vērtības, uzskatus, pārliecību un apgūstot valsts valodu, vienlaikus saglabājot savu valodu un kultūru
- pasūtītājs valsts vai pašvaldības iestāde, pašvaldība, cita atvasināta publiska persona vai tās institūcija, kā arī privāto tiesību juridiskā persona, kas vienlaikus atbilst noteiktiem kritērijiem
- reģents Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu; pavaldonis
- pavaldonis Valsts, teritorijas pagaidu pārvaldītājs (monarhijās), kas uz laiku aizstāj monarhu; reģents
- uzticības izteikšana valstu parlamentu kreatīvās un kontroles funkciju īstenošanas metode attiecībā uz valdības un tās atsevišķo locekļu pilnvarošanu uzsākt vai turpināt savu darbību, vienlaikus ir arī politiskās atbildības uzņemšanās un izpausmes forma
- vārguļot Vārgt (2), parasti ilgāku laiku
- Parsivals varonis viduslaiku teikās, plaši aprakstīts un apdziedāts
- etēsiji Vasarīgi Egejas jūras ziemeļvēji Grieķijā, kas pūš katru gadu noteiktā laikā un atnes skaidru sausu laiku
- plivināties Vazāties; laiku kavēt
- kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti
- šotiņš Veclaiku deja
- pellainīši Veclaiku jaka ar krokainu lejas daļa
- wūrs Vecs, senlaiku, senlaicīgs
- prošava Vecu laiku brunči, kā divi plati priekšauti, viens no priekšas un otrs no pakaļas apņemams
- šiliņģis Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars
- šiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars
- šķiliņa Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars
- šķiliņš Vecu laiku monēta, kas atbilda vienai deviņdesmitsestajai daļai no dāldera; senāk arī sudraba svars
- vaišvādeva Vēdiskajā rituālā visiem dieviem vienlaikus pasniedzams ēdiens, kas vārīts bez sāls un sviesta piedevām
- pavest Vedot (ar transportlīdzekli), pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (ar transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavest Vedot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; vest nelielu attālumu, neilgu laiku
- strādāt veikt šādas darbības sistemātiski, ilgāku laiku (kādā nozarē, specialitātē)
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, noteiktas darbības (piemēram, iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību
- vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas)
- izvēlēties Vēlēties, ilgāku laiku lolot vēlēšanos
- sasaukums Vēlētu (parasti valsts varas institūcijas, starptautiskas organizācijas) locekļu kopums, kuri īsteno (šīs varas institūcijas, organizācijas) kompetenci noteiktu laiku
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavilkt Velkot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.); vilkt nelielu attālumu, neilgu laiku
- velonoma Velosipēda iznomāšana uz noteiktu laiku slēdzot līgumu, ar kuru nomnieks uz nomas laiku uzņemas materiālo atbildību par tam izsniegto velosipēdu
- uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst
- paķirmēt Veltīgi gaidīt kādu laiku
- noslāt Veltīgi izšķērdēt (laiku)
- nopļundurēties Veltīgi izšķērdēt laiku
- iztimerēties Veltīgi kādu laiku timerēties (1)
- nošļaucīties Veltīgi notērēt laiku
- nošļaukāties Veltīgi notērēt laiku
- ziedot veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev
- upurēt Veltīt (laiku, laikposmu) kādam, parasti cildenam, mērķim, neizmantojot (to) sev paredzētajam
- dalīt Veltīt (laiku, uzmanību, jūtas u. tml.) reizē vairākiem objektiem
- bagatins Venēcijas sīknauda viduslaiku beigās
- flebotonogrāfija Venozā spiediena svārstību reģistrācija (vienlaikus vai paralēli ar pneimogrammu)
- ventrikuloencefalīts Ventrikulīts vienlaikus ar encefalītu
- vērdiņģis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību
- vērindzis Vērdiņš - agrāku laiku monēta ar mainīgu vērtību
- eiduks Vērdiņš; poļu veclaiku trīs grašu naudas gabals; 1,5 kapeikas
- nopasēt Vērojot, uzmanot u. tml. atrast, izraudzīt (īsto laiku, brīdi)
- Rīšu māte vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte
- uzrēkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), īsu brīdi rēkt (piemēram, par lauvu); neilgu laiku, arī reizēm rēkt (piemēram, par lauvu)
- uzriet Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm riet (parasti par suni)
- uzrūkt Vēršoties (pret cilvēku vai dzīvnieku), neilgu laiku, arī reizēm rūkt (piemēram, par suni)
- reinkarnācija Vērtspapīru pārvēršana citā finanšu formā uz noteiktu laiku
- hronoloģija vēstures palīgnozare, kas nosaka vēsturisko notikumu norises un vēsturisko avotu (dokumentu) rašanās laiku
- medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi
- medievists Vēsturnieks, kas nodarbojas ar viduslaiku vēsturi (medievistiku)
- mezokefalija Vidgalvība, starp brahikefaliju un dolihokefaliju, galvas kausu forma, kas visai bieži sastopama dažādu laiku tautās
- silfides Vidus laiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi
- censors Vidus laiku skolās vecākais skolēns, kuram bija jāuzrauga jaunāko skolēnu uzvešanās
- Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves
- glīmenis Viduslaiku Anglijā klejojošs muzikants, kura repertuārā bijušas balādes par nabagu aizstāvi Robinu Hudu
- saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē
- akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei
- jatromatemātiķis Viduslaiku ārsts, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi; ārsts astrologs
- laudanum Viduslaiku ārstu apzīmējums katram sāpju remdētājam vai iemidzinātājam līdzeklim
- bruņinieku dziesmas viduslaiku balādes, kas ataino tā laika bruņinieku dzīvi
- diptihs Viduslaiku baznīcās - divvērtņu altāris ar uzgleznotu vai reljefētu attēlu katrā pusē
- obituāriji Viduslaiku baznīcās un klosteros grāmatas, kurās ierakstīja visus mirušos, lai tos dievkalpošanā pieminētu
- pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu
- Dīrendāls viduslaiku bruņinieka Rolanda zobens
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.)
- vizīrs Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai
- menestereļi Viduslaiku ceļojoši dzejnieki un dziesminieki (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā); trubadūri; menestereli
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā)
- feniņš Viduslaiku denārija nosaukums dažādās valstīs
- sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati
- menestereli Viduslaiku dziedoņi un mūziķi Francijā un Anglijā
- sindiks Viduslaiku Eiropā - kādas korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis
- žonglieris Viduslaiku Eiropā ceļojošs muzikants, dziesminieks, kas izpildīja gk. citu sacerētas dziesmas
- patricieši Viduslaiku Eiropas brīvpilsētu privileģētākie un bagātākie pilsoņi, kuru rokās bija ekonomiskā un politiskā vara
- feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem
- okamisms Viduslaiku filozofa Okamas Viljama (~1300-49) mācība ar uzsvaru intuīciju un ārējo uztveri, kas veido pieredzi, noliedz, ka teoloģija būtu zinātne un prasa, lai tā dibinātos vienīgi atklāsmē, kurai ticēt ir jo lielāks nopelns, jo tā mazāk prātam aptverama
- sintereze Viduslaiku filozofijā un teoloģijā tiešā labā un ļaunā zināšana, t. i. sirdsapziņas dzirkstele, ko cilvēks uzglabājis arī pēc Ādama grēkā krišanas
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas
- nominālisms Viduslaiku filozofijas virziens, kas uzskata, ka universālijas (vispārīgi jēdzieni) pastāv nevis īstenībā, bet tikai domāšanā
- sholasts viduslaiku filozofs, teologs
- oktrua Viduslaiku Francijā - ievedmuita feodāļa vai pilsētas labā; no 16. līdz 18. gs. tirdzniecības monopolsabiedrību privilēģijas, vēlāk - vairākās Francijas pilsētās - nodevas par dažiem ievedamiem lauksaimniecības produktiem
- žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas
- balji Viduslaiku Francijā - karaļa ierēdnis, kam bija administratīva un tiesu vara plašā apgabalā (baljāžā)
- goljardi Viduslaiku Francijā - klaiņojoši aktieri
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus
- lē Viduslaiku franču dzejā astoņzilbju lirisks vai episks dzejolis, kura sākotne meklējama bretoņu folklorā
- truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā)
- baznīcas toņkārtas viduslaiku gammas (doriešu, frīģiešu, līdiešu un miksolīdiešu toņkārtas), kurās attīstījās liturģiskās melodijas
- lapidāriji Viduslaiku grāmatas ar akmeņu, sevišķi ar dārgakmeņu aprakstiem
- koka grāmatas viduslaiku grāmatas, kurām lapas izgatavotas no koka plāksnītēm, bet attēli un teksts izgriezti kā kokgriezumā
- leģisti Viduslaiku juristi, kas laicīgās romiešu tiesības pretstatīja kanoniskajām (baznīcas) tiesībām un feodālajām parašām; atbalstīja arvien pieaugošo karaļa varu tās cīņā ar feodāļu jurisdikciju
- glosators Viduslaiku jurists, kas izskaidroja seno romiešu civiltiesības
- feudists Viduslaiku jurists, kas pētīja lēņa tiesības
- pfalcs Viduslaiku karaļa pils; apgabals, ko pārvalda pfalcgrāfs
- sakrarijs Viduslaiku katoļu baznīcās īpaša niša altāra tuvumā, vai bedre aiz altāra, kur izlēja liturģiskos mazgājumos lietotu ūdeni, novietoja citu izlietotu iesvētītu priekšmetu pelnus un atliekas
- sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums
- Alvastras klosteris viduslaiku klostera drupas netālu no Ombergas Esterjētlandē, cēluši franču cisteriešu mūki 1143. g., nopostīts 1567. g.
- adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību
- Tristāns Viduslaiku leģendu tēls, Apaļā galda bruņinieks
- dekretālijas viduslaiku likumu u. c. tiesību aktu krājumi
- ninnezangs Viduslaiku lirika, kas bija svarīga 12. un 13. gs. bruņinieku un galma kultūras sastāvdaļa
- bestiārijs Viduslaiku literatūrā – grāmata ar alegoriskiem zvēru aprakstiem
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks
- paltnieki Viduslaiku Livonijā neliela miestiņa iedzīvotāji, kam pretstatā pilsētu iedzīvotājiem nebija namnieku tiesību; šādi miestiņi atradās gandrīz pie visām pilīm un baznīcām
- serafs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem
- zēravs Viduslaiku mākslā izplatīts motīvs - eņģeļa galviņa ar spārniem
- hasīdi Viduslaiku mistiķi, kuriem bija nozīmīga loma jūdaisma attīstībā Vācijā
- Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu
- skriptors Viduslaiku mūks, kurš, izgatavojot grāmatas ar tinti rakstīja visu galveno tekstu
- virsmestrs Viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- menzūra Viduslaiku mūzikā - skaņas, takts ilguma mērs
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
- Danevirke Viduslaiku nocietinājumu mūri Šlezvigā dāņu seno dienvidu robežu aizsardzībai, tagadējā Vācijas teritorijā
- redempcija Viduslaiku paradums atvietot senos smagos kanoniskos nožēlas darbus ar vieglākiem
- cvingers Viduslaiku pilī - josla starp ārējo un iekšējo mūri
- donžons Viduslaiku pils galvenais sargtornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas
- Banreti pils viduslaiku pils Īrijas rietumos, Klēras grāfistē, uzcelta 1425. g., sagruvusi 19. gs. beigās, restaurēta 20. gadsimta piecdesmitajos gados un mūsdienās ir tūrisma objekts
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.)
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
- kastelas tipa pils viduslaiku pils, kuras apkārtmūra aizsargātajā pagalmā pa perimetru izvietotas dažādas nozīmes ēkas
- geto Viduslaiku pilsētās - īpaši ebreju kvartāli, ārpus kuriem ebrejiem nebija tiesību apmesties
- patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus
- noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena
- befruā Viduslaiku piļu nocietinājumu galvenais aizsarga tornis
- rabīniskais jūdaisms viduslaiku rabīnu reliģija; rabīni veica Talmūda interpretāciju un izveidoja autoritatīvus likumu, atbilžu, uzskatu un spriedumu kodeksus
- Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls
- petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu
- reālisms Viduslaiku sholastiskās filozofijas virziens, kas atzina vispārīgu jēdzienu (universāliju) objektīvu eksistenci neatkarīgi no atsevišķiem priekšmetiem
- kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija
- trīvijs Viduslaiku skolā - viens no mācību priekšmetu cikliem, kurā ietilpa gramatika, retorika un dialektika
- marāni Viduslaiku Spānijā - ebreji un mauri, kas formāli bija pieņēmuši kristīgo ticību, bet slepeni turējās pie savas vecās reliģijas; tos nežēlīgi vajāja inkvizīcija
- cistra Viduslaiku strinkšķināmais instruments (atgādina mandolīnu)
- simultāndekorācija viduslaiku teātrī - tāds uzveduma dekorāciju noformēšanas veids, kad uz skatuves taisnā līnijā cita aiz citas vienlaicīgi tika uzstādītas visas darbības gaitā nepieciešamās dekorācijas
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā - uguns gars
- lībiešu un igauņu zemnieku tiesības viduslaiku tiesību avots, kas saglabājies vairākos norakstos (vecākais ir 1546. g. noraksts), bija spēkā līdz 16. gs. vidum
- pastorele Viduslaiku trubadūru lirikas žanrs - dzejolis, kurā risināta bruņinieku saruna ar gani vai gana un ganes saruna
- buržuāzija Viduslaiku turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai)
- hūfa Viduslaiku Vācijā - zemnieka saimniecības nosaukums
- landsassen Viduslaiku Vācijā brīvzemnieka un gobzemju nosaukums
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- špruhs Viduslaiku vācu dzejas žanrs ar didaktisku, moralizējošu saturu, raksturīgas divrindes ar blakusatskaņām un četruzsvaru toniskām vārsmām
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte
- obols Viduslaiku vācu sudraba 1/2 denāra monēta, arī no sudraba denāra nogriezta pusīte
- koproka Viduslaiku vācu tiesībām īpatnēja personu apvienība (kopa), kas nenodibina jaunu tiesību subjektu (korporāciju), bet tikai rada jaunas tiesiskas attiecības starp dalībniekiem
- lēņa valsts viduslaiku valsts, kuras valsts satversme atradās lielākā vai mazākā lēņa tiesību ietekmē
- kāpāliki Viduslaiku vāmāčāras skolas sekta, kas jūtami ietekmējusi indusu tantrismu
- olifants Viduslaiku varoņeposos - Rolanda pūšamais rags; vēlāk - ziloņkaula medību vai dzeramais rags, izgreznots un ietverts dārgmetālā
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā
- cenzinieks Viduslaiku zemnieks, kas deva graudā vai maksāja naudā gruntsnomu (cenzs 2, činšs), činšinieks
- paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
- raķešdegviela Viela vai vielu kopums, kas vienlaikus ir raķešdzinēja enerģijas avots un darbvieta
- sastāvviela viela, kas (parasti vienlaikus ar citām vielām) ir nepieciešama, lai rastos (kā) sastāvs
- konservanti vielas, kas noteiktos uzglabāšanas apstākļos pagarina pārtikas produktu uzglabāšanas laiku, aizsargājot no mikroorganismu izraisītas bojāšanās
- heterogēnas vielas vielas, kas sastāv no vairākiem dažādas dabas komponentiem, vai vielas, kas vienlaikus ir dažādos stāvokļos (piemēram, šķidrums un tvaiks)
- sefārdi viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai
- aškenazi viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita
- līdzdalībnieks viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus apzināti, aktīvi piedalās noziedzīgā darbībā
- līdzdalībnieks viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus iesaistās civilprocesā
- sociālo aktivitāšu plānošana viena no sociālā darba ar kopienu metodēm, kas vērsta uz indivīda, grupas vai ģimenes iesaistīšanu dažādos kopienas pasākumos, to attīstīšanā un izveidē, vienlaikus mobilizējot kopienas resursus
- sociālais darbs ar grupu viena no sociālā darba mikrolīmeņa un mezolīmeņa prakses formām jeb metodēm, kam raksturīgs tiešais darbs ar vairākiem cilvēkiem vienlaikus
- morāles norma viena no tikumisko prasību vienkāršākajām formām, kas izpaužas kā morālo attiecību elements un vienlaikus kā morālās apziņas veids
- pārošanās Vienas sugas vīrišķā un sievišķā īpatņa sadošanās dzimuma kopdzīvē uz īsāku vai visu laiku
- augumāju puķes viengadīgi un daudzgadīgi krāšņumaugi, kas pastāvīgi vai zināmu laiku audzējami apkurināmās platībās
- reizē vienlaikus
- vienlaik Vienlaikus
- nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu vienlaikus ar vienām un tām pašām pūlēm gūt divējādus vai trīskāršus labumus
- izmainīties Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem)
- sarkanbāls vienlaikus bāls un apsārtis
- jānusiska domāšana vienlaikus domās apvieno tēzi un antitēzi
- liekti līmētas sagataves vienlaikus liektas un līmētas koka sagataves no finieriem
- bulte Vienlaikus lielā daudzumā, spēcīgi
- šlogāt Vienlaikus līt un snigt
- nodraņķēt Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt
- nodraņķot Vienlaikus līt un snigt (visu laikposmu), un pārstāt līt, snigt
- kolikoplēģija Vienlaikus svina kolikas un zarnu paralīze
- vienā mutē vienlaikus, reizē
- koordinētais pasaules laiks vienmērīga laika skala, ko izmanto precīzā laika signālu pārraidei; no atomlaika atšķiras par veselu skaitu sekunžu (1996. gada 1. janvārī tas atpalika par 30 s no atomlaika), bet ar pasaules laiku saskaņota tā, ka koordinētā pasaules laika un pasaules laika starpības absolūtā vērtība nepārsniedz 0,9 s; ja Zemes rotācijas nevienmērības dēļ starpība tuvojas šim lielumam, koordinētā pasaules laika skalā iestarpina vai izlaiž vienu sekundi
- nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku)
- pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids
- komandors viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats
- Arta viens no centrālajiem jēdzieniem un tēliem irāņu pirmszoroastrisma un zoroastrisma reliģijā un mitoloģijā, kas ietver Visumā valdošo absolūto un harmonisko kārtību - saules pārvietošanos pa debess velvi, diennakts un gada laiku regulāro maiņu, kā arī labestību un godīgumu, uzticību un drosmi dievu, cilvēku, visu dzīvo būtņu domās, vārdos un darbos; Aša
- līdzdalībnieks viens no diviem vai vairākiem (kā) dalībniekiem, kas darbojas kopā, vienlaikus
- līdzpilsonis viens no diviem vai vairākiem (kāds valsts) pilsoņiem, kas dzīvo vienlaikus
- līdzaudzis viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas auguši kopā, vienlaikus
- līdzgaitnieks viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem
- līdzdzīvotājs viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, vienlaikus (kur)
- līdzdarbuzņēmējs viens no diviem vai vairākiem darbuzņēmējiem, kas darbojas kopā, vienlaikus
- paplašinātā izvērtēšana viens no izvērtēšanas veidiem sociālajā darbā, kuram ir raksturīga vispusīgas informācijas iegūšana un uzmanības pievēršana vienlaikus vairākiem sociālās situācijas aspektiem, nevis vienas problēmas padziļinātai jeb fokusētai izvērtēšanai
- autonomitāte viens no kuģa ekspluatatīvajiem rādītājiem - spēja noteiktu laiku kuģot bez ieiešanas ostā un krājumu papildināšanas
- Cebaots viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu
- ugunspārbaudījums viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību
- līdzcilvēks viens no vairākiem cilvēkiem, kas dzīvo kopā, vienlaikus kādos apstākļos
- līdzcīnītājs viens no vairākiem cīnītājiem, kas darbojas kopā, vienlaikus
- bretoņu cikls viens no viduslaiku bruņinieku romānu cikliem
- vienviduci Vienu laiku
- vienvid Vienu laiku; vienu brīdi
- vienlug Vienu reizi; vienu laiku
- dzīvokļu viesnīca viesnīca, kur lielākā daļa ir dzīvokļveida numuri, kas iekārtoti atsevišķos stāvos un ir atdalīti no pārējiem numuriem vai atrodas citā ēkā; šādas viesnīcas parasti orientējas uz viesiem, kuri izmitināšanas pakalpojumus izmanto ilgāku laiku
- nometne vieta ar mītnēm (mājām, barakām, teltīm u. tml.), kur uz laiku apmesties daudziem cilvēkiem, lielām cilvēku grupām
- laundžs vieta, kur atpūsties, pavadīt laiku mierīgi un nesteidzoties; elektroniskās mūzikas stils, atpūtas salonu mūzika
- rezervācija vieta, kur uz pagaidu laiku (sakarā ar attiecīgu attīstības ciklu) sapulcējas dažu dzīvnieku, piemēram, kaitīgu kukaiņu (siseņu, ogu un labības vairogblakšu) bari
- pajumte vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta
- pajumts vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta
- vikingu kuģi vikingu laiku airu un burukuģi; vaļēji kuģi ar vienu taisnu buru un stūres airi pakaļgalā
- tehniskais ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu un ātruma samazināšanas papildlaiku
- iecirkņa ātrums vilciena kustības vidējais ātrums iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku starpstacijās
- maršruta ātrums vilciena kustības vidējais ātrums maršruta iecirknī, ieskaitot ieskriešanās ātrumu, ātruma samazināšanas papildlaiku un vilciena stāvēšanas laiku visos sadales punktos
- garināt Vilcināt, vilkt laiku
- maradēties Vilcināties, nelietderīgi tērēt laiku
- novilcināt Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku
- novilcināties Vilcinoties paveikt vēlāk par paredzēto laiku
- kaņiķeļiķ Vilkt laiku
- tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets
- talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts
- izvingrināt Vingrinot panākt, ka (ķermeņa daļa) atgūst veiklību; ilgāku laiku, daudz vingrināt (ķermeņa daļu)
- inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus
- cādrs virs augsnes ilgāku laiku gulējis negaršīgs kartupelis
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises realizēšanās, stāvokļa eksistēšanas nosacījumiem un laiku, ko paskaidro nosacījuma palīgteikums
- tad Virsteikumā norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem un laiku, kurus konkretizē nosacījuma palīgteikums
- tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību
- averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai
- jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi
- dauzīt Virzīt, pārvietot tā, ka vairākkārt, arī ilgāku laiku strauji sitas (pret ko)
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekļiem; virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavirzīties Virzīties un pabeigt virzīties nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.), parasti šķietamā kustībā (par debess spīdekļiem); virzīties nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavirzīt Virzot (vadot) panākt, ka (transportlīdzeklis) veic nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.); virzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavirzīt Virzot pārvietot (priekšmetu kur, kādā virzienā u. tml.) nelielu attālumu; virzīt (priekšmetu) nelielu attālumu, neilgu laiku
- izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
- skrajciems Vismaz triju izklaidus esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums)
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā)
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē)
- geiša Vispusīgi izglītota, profesionāli sagatavota japāņu dziedātāja un dejotāja, kas kavē laiku viesiem, piemēram, tējnīcās, viesībās
- visgarām Visu laiku
- vienmēr Visu laiku, nepārtraukti
- arvien visu laiku, nepārtraukti; joprojām
- arvienu visu laiku, nepārtraukti; joprojām
- arvien vēl visu laiku, nepārtraukti; joprojām
- no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti; ļoti bieži
- vis visu laiku; vienmēr
- slēgtais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura telpas tilpums, ko aizņem Visums, ir galīgs, kaut gan pati telpa ir neierobežota, telplaika liekums ir pozitīvs; ar laiku Visuma izplešanos nomaina saraušanās līdz sākumstāvoklim, pēc kura iespējama atkārtota izplešanās
- vaļējais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura Visums ir bezgalīgs un visi attālumi tajā ar laiku nepārtraukti palielinās
- pavizināt Vizinot pavest, pavadāt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināt nelielu attālumu, neilgu laiku
- pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku
- Volkenberga Volkenbergas viduslaiku pils - Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- apjukt Zaudēt (pēkšņi, uz neilgu laiku) orientēšanās un noteiktas rīcības spējas; apmulst, samulst
- apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties
- pamirt Zaudēt funkcionēšanas spēju, parasti daļēji vai uz laiku (par ķermeņa daļu)
- noblisēt Zaudēt laiku klaiņojot, blandoties apkārt
- kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats
- mūžīgais sasalums Zemes garozas iežu slāņi, kuros ilgu laiku saglabājas neatkusuši ieži, pat vairākus simtus un tūkstošus gadu
- Saules sinhronā orbīta Zemes mākslīgā pavadoņa orbīta, kuras raksturlielumi izvēlēti tā, lai pavadoņa orbītas plakne visu laiku veidotu noteiktu leņķi ar virzienu Zeme–Saule; tādā gadījumā zemeslodes apgabali, kurus pārlido pavadonis, visu laiku ir vienādi apgaismoti
- iznomāšana Zemes, meža, ezera, lietas u. c. nodošana uz laiku citas personas rīcībā pret noteiktu atlīdzību
- zekseris Zeseris - agrāku laiku sīka monēta, kas atbilda 6 kapeikām
- Pleskavas hronikas ziemeļrietumu Krievijas viduslaiku vēstures avots, ir 13 hronikas, kas sarakstītas 14.-17. gs. un aptver laiku no 9. gs., 3. hronikā ir ziņas par Baltijas tautām un Pleskavas cīņām ar Livoniju un Lietuvu
- madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi
- lapis-lazuli Zils akmens, kuru jau senlaikus cienīja dažādiem izstrādājumiem
- fermāta Zīme nošu rakstā, kas pagarina skaņas vai pauzes ilgumu uz nenoteiktu laiku (parasti pusotras, divas reizes)
- brevis Zīme viduslaiku notācijā, kuras ilgums līdzinās divām veselām notīm
- dzīves karte zīmējums, grafiks, shēma, kas vizuāli attēlo cilvēka ceļojumu cauri dzīvei, fiksējot svarīgākos notikumus un pieredzi, katram atrodot atbilstošu apzīmējumu un simbolu vai attēlu, kā arī pierakstot laiku un vietu
- notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā)
- saciest Zināmu laiku ciest
- pārgrauzt Zināmu laiku grauzt
- čams Zināmu laiku ilgstoša vientulība, kas ieteicama visiem lamām, un obligāta mistiķiem un augstāko pakāpju iesvētītajiem
- sablandīties Zināmu laiku klīst apkārt
- sagrebt Zināmu laiku nepārtraukti grebt
- sabrūķēt zināmu laiku nepārtraukti lietot
- saglūnēt Zināmu laiku nepārtraukti lūrēt
- saklaknīt Zināmu laiku nepārtraukti sēdēt perēklī (par vistu)
- nozvalstīties Zināmu laiku nepārtraukti slinkojot gulšņāt
- atkamāties Zināmu laiku nopūlēties
- sasirgt zināmu laiku noslimot
- atpļaut Zināmu laiku pļaut
- sakviekt Zināmu laiku, nepārtraukti kviekt
- sasteberēt Zināmu laiku, nepārtraukti, nedroši staigāt
- palaiogrāfija zinātne par senatnes un viduslaiku rakstu zīmēm vecu dokumentu un uzrakstu atšifrēšanai
- juvenoloģija zinātne, kas pētī cilvēka organisma rezerves un iespēju saglabāt jaunības pazīmes ilgu laiku
- ikonoloģija Zinātniska metode, kas palīdz noskaidrot mākslas darba saikni ar laiku un vidi, kurā tas radīts
- uzkrājnosūtne Ziņojumu pārsūtīšanas metode, kas nodrošina, ka ziņojums pirms tā nogādāšanas adresātam tiek uzglabāts kādā datoru tīkla starpmezglā (ierīcē), lai sagaidītu izdevīgāko tā nogādes laiku vai nogaidītu, kamēr tā saņēmējs ir pieejams
- ātrums zirga darbaspēju raksturlielums, ko izsaka ar noietā ceļa posmā patērēto laiku
- aida Zirga gaita, kad, pārejot no soļiem uz paātrinātu gaitu, zirgs vienlaikus ceļ vienas puses kājas un tāpat vienlaikus arī noliek
- maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā)
- Aša Zoroastrismā patiesības, taisnības un kārtības princips, kas pārvalda pasauli; dabas likums, kas nodrošina saules vienmērīgu kustību, gadalaiku maiņu, tādējādi gādājot par kārtību pasaulē
- pazvanīt Zvanot neilgu laiku, signalizēt, lai pasauktu (kādu)
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama)
- iemetņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
- iemetekļi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi
- iemeteņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi
- hronisks holecistīts žultspūšļa iekaisums ar relatīvi viegliem simptomiem, kas pastāv ilgu laiku
- iztilāties Žūstot, balojot (kādu laiku), sasniegt vēlamo gatavības pakāpi (par šķiedraugiem)
- kalināties Žūt, balot (kādu laiku)
- tiloties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem liniem); tilāties
- tilāties Žūt, balot (kādu laiku), lai sasniegtu vēlamo gatavības pakāpi (par noplūktiem, parasti uz lauka izklātiem, liniem)
laiku citās vārdnīcās:
LLVV
MEV