pavadapstāklis
pavadapstāklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pavadapstāklis | pavadapstākļi |
| Ģen. | pavadapstākļa | pavadapstākļu |
| Dat. | pavadapstāklim | pavadapstākļiem |
| Akuz. | pavadapstākli | pavadapstākļus |
| Lok. | pavadapstāklī | pavadapstākļos |
Teikuma palīgloceklis – apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību.
Avoti: LLVV