hakbrets
hakbrets vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hakbrets | hakbreti |
| Ģen. | hakbreta | hakbretu |
| Dat. | hakbretam | hakbretiem |
| Akuz. | hakbretu | hakbretus |
| Lok. | hakbretā | hakbretos |
Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu klausītājus šis krāšņais vokāli instrumentālais darbs iepazīstina gan ar lielo „ šveiciešu kokli” hakbretu, gan tālu pār Alpu ielejām dzirdamajiem govs un aitas ragiem, gan šamaņu bungām, kas apveltītas ar maģisku spēku.