grebināt
grebināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | grebinu | grebinām | grebināju | grebinājām | grebināšu | grebināsim |
2. pers. | grebini | grebināt | grebināji | grebinājāt | grebināsi | grebināsiet, grebināsit |
3. pers. | grebina | grebināja | grebinās |
Pavēles izteiksme: grebini (vsk. 2. pers.), grebiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: grebinot (tag.), grebināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: grebinātu
Vajadzības izteiksme: jāgrebina
1.Vairākkārt, ilgāku laiku, arī lēni grebt.
2.apvidvārds Izraisīt bailes no spokiem.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mareusa daba ir dusmīga, viņš sacērt malku, tad sacērt Malkasveča paglabātos izaugumainos bluķēnus, no kuriem brīvajā laikā darināt gaiļus, svečturus vai grebināt kailas sievietes un tamlīdzīgus daiļumus, un visbeidzot Mareuss sacērt malkas skaldāmos klučus, dusmās un spēka pārpilnībā dzirksteles mētādams.
- "Ko nu grebinu!
- Taisījis, taisījis, te - kur gadījies, kur ne - piestājies svešs cilvēks: ko tur grebinot?
- Mani gleznošanas rīki ir neparasti - es esmu kalēja mazmeita un grebinu, kurinu un kurinu attēlus metālā, sudrabā, zeltā, dzintarā un smaragdā."