aiztikšēt
aiztikšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aiztikšu | aiztikšam | aiztikšēju | aiztikšējām | aiztikšēšu | aiztikšēsim |
| 2. pers. | aiztikši | aiztikšat | aiztikšēji | aiztikšējāt | aiztikšēsi | aiztikšēsiet, aiztikšēsit |
| 3. pers. | aiztikš | aiztikšēja | aiztikšēs | |||
Pavēles izteiksme: aiztikši (vsk. 2. pers.), aiztikšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aiztikšot (tag.), aiztikšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aiztikšētu
Vajadzības izteiksme: jāaiztikš
Paiet, aizritēt, tikšķot pulkstenim (par laiku, laika posmu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr Boriss man nesit, es viņu neaiztikšu.”