noviciāts
noviciāts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | noviciāts | noviciāti |
| Ģen. | noviciāta | noviciātu |
| Dat. | noviciātam | noviciātiem |
| Akuz. | noviciātu | noviciātus |
| Lok. | noviciātā | noviciātos |
1.Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī.
2.Klostermāja, kur noviči (novices) pavada pārbaudes laiku.
Avoti: LLVV, GT
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atpērkot Krievijas kara ministrijai Daugavpils jezuītu īpašumus 1811. gadā, uz Pušu pārcēlās arī Daugavpils jezuīti, ieskaitot noviciātu un kolēģiju.
- Bet tagad vissvarīgākais ir atrast paņēmienu, kā sazināties ar Uršuli, turklāt - jo ātrāk, jo labāk, un tad pacensties viņu pierunāt pārtraukt noviciātu, kamēr vēl nav par vēlu.
- Tostarp Uršules superbia atjautīgās mātes Konstancijas plānos vēl tikai gaidīja savu kārtu, un bija paredzēts, ka cīņai ar šo netikumu labi noderēs noviciāta uzsākšanas svinīgā ceremonija, kas jau bija durvju priekšā.
- Bet arī no šejienes Uršule lieliski redzēja Pranciškas un Rozālijas laulības, kam nebija nekā kopīga ar debesu kāzu noskaņojumu, kāds valdīja kaut vai viņas pašas noviciāta iesvētībās; nē, profesijas ceremonija drīzāk atgādināja bēres un īstu nāvi.
- Tāpēc tai naktī Uršule nolēma, ka, tikko Ziemsvētku svinības būs garām, viņa aizies pie mātes Konstancijas, pateiks, ka vēlas pārtraukt noviciātu, un palūgs, lai tā aizsūta viņas vēstuli vecākiem un aiznes ziņu Kazimieram.