novicināt
novicināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novicinu | novicinām | novicināju | novicinājām | novicināšu | novicināsim |
| 2. pers. | novicini | novicināt | novicināji | novicinājāt | novicināsi | novicināsiet, novicināsit |
| 3. pers. | novicina | novicināja | novicinās | |||
Pavēles izteiksme: novicini (vsk. 2. pers.), noviciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novicinot (tag.), novicināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novicinātu
Vajadzības izteiksme: jānovicina
1.Īsu brīdi vicināt un pabeigt vicināt.
1.1.intransitīvs
2.apvidvārds Ātri noslaucīt; ātri nopļaut.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Rūdis izvelk no kabatas atslēgas un novicina man gar degunu.
- Viņa novicināja roku, it kā aizmestu kaut kādu sīkumu. “
- Skots iekoda apakšlūpā un novicināja cilpu ātrāk, tā gaisā nošvīkstēja.
- - Salome novicināja roku tik izteiksmīgi, ka augu nemaz nevarēja neieraudzīt.
- — Ē. — Es novicinu ar plaukstu un maigi pieskaros Tamāras plecam.