novibrēt
novibrēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | novibrēju | novibrējam | novibrēju | novibrējām | novibrēšu | novibrēsim |
| 2. pers. | novibrē | novibrējat | novibrēji | novibrējāt | novibrēsi | novibrēsiet, novibrēsit |
| 3. pers. | novibrē | novibrēja | novibrēs | |||
Pavēles izteiksme: novibrē (vsk. 2. pers.), novibrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: novibrējot (tag.), novibrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: novibrētu
Vajadzības izteiksme: jānovibrē
Īsu brīdi vibrēt un pārstāt vibrēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Manā krekla kabatā novibrē telefons.
- Es nebiju gaidījusi, ka viņas būs it kā novibrējušas.
- – Mārtiņa balsī novibrē robeža starp uguni un ledu.
- Sejas muskulatūra nenovibrēs, ar roku nepamās un pieklājības pēc pat nenovilks pie sevis “ mhmm”.
- Siena bija viegli poraina un tā ik pa brīdim novibrēja tālos, nedzirdamos grūdienos...