šņākāt
šņākāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šņākāju | šņākājam | šņākāju | šņākājām | šņākāšu | šņākāsim |
| 2. pers. | šņākā | šņākājat | šņākāji | šņākājāt | šņākāsi | šņākāsiet, šņākāsit |
| 3. pers. | šņākā | šņākāja | šņākās | |||
Pavēles izteiksme: šņākā (vsk. 2. pers.), šņākājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šņākājot (tag.), šņākāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šņākātu
Vajadzības izteiksme: jāšņākā
1.Vairākkārt, ilgāku laiku šņākt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bēbis ratiņos šņākāja.
- Viņš mani iespieda stūrī un, tikko sācis šņākāt, teica: — Nebaidies, nebaidies, es tāds pavisam maziņš.
- Sartis šņākādams sasniedza pakalna virsotni, un Eiņus priekšā pavērās ieleja.
- Salmenīte skatījās uz Čībiņu, kura bija iemigusi un miegā šņākāja.
- Jūra žužināja, šņākāja un šļakstījās.