Paplašinātā meklēšana

Meklējam aukt.

Atrasts vārdos (409):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (5277):

sine die _burtiski_ "bez dienas"; nenorādot datumu (piemēram, pārtraukta darījuma atsākšanas termiņu).
aizgāzties (Ātri) aiziet, aizbraukt (sacīts nicīgi)
gaņīt (Ātri) braukt
gāzēt (Ātri) braukt
goņīt (Ātri) braukt
(sa)jaukt kārtis (iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus
trīsoņa (Kādu laiku nepārtraukti) trīcēt
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; arī (ne)uztraukties
pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt
autobibliotēka [bibliobuss]{e:56920}; ar grāmatu plauktiem un citu bibliotēkai nepieciešamo inventāru un iekārtām aprīkots autobuss, kurā ievietota neliela publiskā bibliotēka.
ultramontānisms 15. gs. izveidojies katolicisma virziens, kas centās panākt, lai Romas pāvestam būtu neierobežota vara un tas varētu iejaukties jebkuras katoļu valsts reliģiskajās un laicīgajās lietās.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi)
monitordozimetrija Absorbētās starojuma dozas nepārtraukta kontrole, izmantojot vizuāli kontrolējamus dozimetrus, kas ļauj laikus koriģēt starošanas režīmu
akomodatīvā astenopija acu nogurums no akomodējošās piepūles, kas var izsaukt galvassāpes
nolobīšanās ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās; normālā gadījumā nolobīšanās notiek nepārtraukti un nemanāmi
ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos)
apraukt Adot samazināt valdziņu skaitu, noraukt (valdziņus)
atpakaļadrese Adrese izsaucošajā programmā, kam izsauktā programma pēc savas darbības izbeigšanas nodod vadību
cibethiēna Āfrikas nakts dzīvnieks hiēnu dzimtā, atšķiras no citiem plēsīgiem zīdītājiem ar vājāk attīstītu zobu sistēmu, stipri krēpotu muguru, ļoti kuplu asti, svītrots; rok zemē alas, tāpēc saukts arī par zemes vilku
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
pusrīts Agra rīta stunda, laiks starp nakti un rītu, saukts arī par "gaiļa laiku"
Aheronts Aheronta - grieķu mitoloģjjā pekles upe, pār kuru vajadzēja braukt nomirušo dvēselēm
izaicināt aicināt, izsaukt uz sacensību vai cīņu
pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
apairēt Airējot apbraukt (ap ko, kam apkārt)
ieairēt Airējot iebraukt (kur iekšā)
izairēt Airējot izbraukt
noairēt Airējot nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noairēt Airējot nobraukt (visu laikposmu)
noairēt Airējot nobraukt nost, gar (ko)
apairēties Airējoties apbraukt (ap ko, kam apkārt)
aizpukšķināt Aizbraukt
aizripināt Aizbraukt
aizvagot Aizbraukt
aizvažāt Aizbraukt
aizvažot Aizbraukt
mahnuķ Aizbraukt
nobraukties Aizbraukt
aizklidzinēt aizbraukt (lēnām vai klabot)
aizripot aizbraukt (par cilvēku)
aizlidot aizbraukt (par lidaparātiem)
aiziet aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizripot aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizritēt aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizšvīkstināt aizbraukt (piem., riepām švīkstot)
nobraukt aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizbraukāt aizbraukt (vienreiz!) (uz), braukājot turp un šurp
aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizklabināties aizbraukt ar klabošiem ratiem
aizskretelēt aizbraukt ar maziem bērnu ratiem
aizmuļļāties aizbraukt ar pūlēm
aizšķūtēties aizbraukt ar pūlēm
aizšļūkt aizbraukt ar ragavām
aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
aizcīkstēt aizbraukt čīkstot
aizdārdzēt aizbraukt grabot, dārdot
aizklaudzinēt aizbraukt klaudzēdamam, rībēdamam
aizgrandīties aizbraukt kratoties
aizķellāties aizbraukt pa dubļainu ceļu
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
aizblārkšķēt aizbraukt prom ar žvadzoņu, rīboņu
aizorēt aizbraukt ratos (orē), bet arī vispārīgi aizbraukt, aizdabūt prom lielu cilvēku skaitu
aizklidzināt aizbraukt ratos, kam ir vaļīga dzelzs detaļa, kas braucot klab
aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
aiztecināt aizbraukt sīkiem rikšiem
zavitsja Aizbraukt, aizbēgt
aizbreņģēt Aizbraukt, aizbrist pa dubļiem
aizbruzdēt Aizbraukt, aiztarkšķēt
aizdicelēt aizbraukt, aizvest ar divriču ratiem
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
aizjādīties Aizbraukt; aiziet
aizreizot Aizceļot, aizbraukt
pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu)
aizgaudot Aizgaudojot, pirms persona, kas dzird šīs gaudas, no rīta kaut ko ēdusi, šo personu iegrūst nelaimē, piesaukt tai nelaimi
eksaltēt Aizgrābt, uzbudināt, satraukt, apgarot
eksaltēts Aizgrābts, satraukts; slimīgi jūsmīgs
aizajaukties aiziet, aizbraukt
aiztriept aiziet, aizbraukt
aizdoties aiziet, aizbraukt (kurp, uz kurieni)
aizkuļāt aiziet, aizbraukt ar pūlēm
aizagrūsties aiziet, aizbraukt bez noteikta mērķa
aiztrakāt aiziet, arī aizbraukt
aizklibināt aiziet, nedaudz klibojot; aizbraukt sīkiem rikšiem
aizmočīt aiziet; aizbraukt
aizpirst aiziet; aizbraukt
aizpisties aiziet; aizbraukt
aizrietināt Aizlaist - pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
embargo Aizliegums kuģiem iebraukt ostā vai izbraukt no tās
aizčalīt Aizrunāt, pārtraukt valodu
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
aiztrebavāt Aizsaukt
aizvēstīt Aizsaukt, sasaukt
aizsprausties Aizspraukties
aiztraukties Aiztraukt (1)
dašaut Aiztraukties
aizbrāzmot Aiztraukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
nodīdelēt Aizvest, aizbraukt
aizlēžāt Aizvizināt, aizvest, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
aizlēžāties Aizvizināties, aizbraukt (ar ragavām, kamanām)
Kingu akadiešu mitoloģijā - saldūdens okeāna Apsu un sāļūdens okeāna Tiamatas dēls pasaules radīšanas mītos, no kura asinīm sajauktām ar zemi tika radīti pirmie cilvēki
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt
radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē)
rietumu anakardija anakardiju suga ("Anacardium occidentale"), saukta arī par kešjukoku
apakšplaukts Apakšējais plaukts (nodalījums)
disciplinārs pārkāpums apakšnieka (pakļautās personas) atteikšanās paklausīt komandiera (priekšnieka) pavēlei vai rīkojumam, par ko var saukt pie disciplināratbildības
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava, ko pieslēdz gāzes vadu beigu posmam lielu gāzes patērētāju tuvumā, lai nodrošinātu tās nepārtrauktu piegādi
batitermogrāfs aparāts temperatūras mērīšanai jūras ūdens slānī dažādā dziļumā; datus fiksē nepārtrauktas līknes veidā
magnetogrāfs Aparāts, kas nepārtraukti reģistrē magnētiskā lauka maiņu laikā
automātiskā atbilde aparatūra un programmas, kas nodrošina izsauktā termināļa automātisku atbildi uz izsaukuma signālu
aparatūrpārtraukuma pieprasījums aparatūrpārtraukums, ko izsauc signāls, kuru nosūta centrālajam procesoram, lai īslaicīgi pārtrauktu normālo datu apstrādes procesu un nodotu vadību pārtraukumu apdarināšanas programmai
kačarņa Apavu plaukts
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par cilvēkiem lidaparātos
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) - par lidaparātiem
apmaukt Apbraukt (apkārt)
izlīvēt Apbraukt (bojātos ceļa posmus)
apkuģot Apbraukt ar kuģi
apiet gar zemvēja pusi apbraukt kādu salu, šķērsli, kuģi vai ko citu gar tā aizvēja pusi
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
apgrabināt Apbraukt kaut kam apkārt ar žvadzoņu, graboņu
apiet gar virsvēja pusi apbraukt priekšmetu gar tā virsvēja pusi
apņemt zīmi apbraukt sacīkšu distances zīmi
Kalupe apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 35 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Kolup" teritorijā, saukta arī Kolups, pagasta centrs
Jauncode apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Codes pagastā, atrodas ziemeļos no Bauskas pilsētas, pie pilsētas robežas, padomju laikā saukta arī Mēmele
Taurene apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens
Indra apdzīvota vieta (lielciems) Krāslavas novadā 35 km no Krāslavas (pa autoceļu), izveidojusies bijušās Baļbinovas muižas ("Balbinowo") teritorijā, līdz 1918. g. saukta - Baļbinova, pagasta centrs
Tutini apdzīvota vieta (lielciems) Ludzas novadā 5 km no Ludzas, Cirmas pagasta centrs, saukta arī Cirmas un Tutāni, latgaliski - Tutyni
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Rikava apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova
Dižstende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Lībagu pagastā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā; saukta arī Selekcija, agrāk Stendes muiža, arī Stends muiža
Bilstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Kokneses pagastā; 20. gs. 20.-30. gados šeit vasarnīcas uzcēluši daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki, bet sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību 20. gs. 60. gados lielākā daļa māju nojauktas
Āres apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā; saukta arī "Apakšstacija"
Prode apdzīvota vieta (mazciems) Ilūkstes novadā 2 km no Subates pilsētas; saukta arī Prūde
Ārciema stacija apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Pāles pagastā, saukta arī "Stacijas gals"
Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
Raunieši apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Sutru pagastā, saukta arī Reutova, latgaliski - Raunīši
Astici apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, agrāk saukta arī "Malukšta"
Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
Šēdere apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1990.-2009. g. Daugavpils rajonā) 29 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Šedere
Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale
Saliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Salonājas muižas "Sallonay" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Salanāja un Salonāja
Briežuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 35 km no Balviem, pagasta centrs, saukta arī Grūšļova, latgaliski - Brīžucīms
Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova
Kubuli apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 7 km no Balviem; saukta arī "Balvu stacija"
Balvu stacija apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Kubulu pagastā, saukta arī "Kubuli"
Paņemūne apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, izveidojusies Budbergas muižas teritorijā un saukta arī Budberga, dažviet minēta kā Panemune, līdz 1921. g. piederēja Lietuvai
Budberga apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Brunavas pagastā 28 km no Bauskas, saukta arī Paņemūne, dažviet minēta kā Panemune
Stāmeriena apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 11 km no Gulbenes; saukta arī "Stāmeriene"
Krustiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Inčukalna pagastā, saukta arī "Sēnīte"
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Šķeltova apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Aglonas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 20 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Šķeltiņi, latgaliski Šķeļteni
Svariņi apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 65 km no Krāslavas, pagasta centrs; saukta arī Svarinci
Skaista apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novada Skaistas pagastā 15 km no Krāslavas, pagasta centrs, saukta arī Geibi un Skaists
Īvande apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 13 km no Kuldīgas, izveidojusies Lielīvandes muižas ("Gross-Iwanden") teritorijā, saukta arī Dižīvande, pagasta centrs
Ciecere apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes
Skulte apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte
Pušmucova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 12 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Pušniciova, Pušmicova un latgaliski - Pušmycova
Goliševa apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1963.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, pagasta centrs; saukta arī Aizgārša, Gološova, Golyševa, Golyšova
Salnava apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Kārsavas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 38 km no Ludzas un 9 km no Kārsavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Saļņova
Liezēre apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Losern" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī "Liezēris"
Aizkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža
Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
Silmala apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 28 km no Rēzeknes, saukta arī Silmola un Silamola (attiecīgi latagliski - Sylmola un Sylamola)
Dekšāres apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs, saukta arī - Dekšores
Čornaja apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā, izveidojusies Dūkstigala muižas ("Duksztygal") teritorijā 17 km no Rēzeknes, saukta arī - Čornā, Čornuo, Dūkstigals un Rāzna, pagasta centrs
Grundzāle apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs
Šķilbani apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova
Auleja apdzīvota vieta Krāslavas novadā 25 km no Krāslavas, pirmo reizi minēta 1599. g. Polijas dokumentos kā "Awly moza", saukta arī Auļi, pagasta centrs
Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
medutots Apgādāts, sajaukts ar medu
mest līkumu apkārt Apiet, apbraukt ar līkumu
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (ko)
klaidoņi Apkārtceļojošas ģimenes un to radinieki, kas pārtika no tirgošanās, zirgu pārdošanas u. c., paši sevi dēvēja par ceļotājiem; bieži tika jaukti ar čigāniem
paspartū Apliecība, ar ko var iet vai braukt it visur
zudināties Apmulst, uztraukties
zudīties Apmulst, uztraukties
pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma)
dušināt Apsaukt govis ar "duš!"
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (apli, loku)
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (kam apkārt)
Šeliaks aptumsuma maiņzvaigzne Liras zvaigznājā (β) ar nepārtrauktu spožuma maiņu no 3,4 līdz 4,3 zvaigžņlielumi, periods 12,9 dienas
nobalsot Apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli), paceļot roku (lai brauktu ar šo transportlīdzekli)
Pēteris Apustulis, sākotnēji saukts Sīmanis, ko katoļu baznīca uzskata par Romas pirmo bīskapu un pāvestus par viņa pēctečiem
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu
kontaminēt Apvienot, arī sajaukt (divus vai vairākus notikumus, parādības u. tml.)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts
sabotēt Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
pāriet Apzināti pārmainīt, padarīt citādu nekā iepriekš (savas darbības, rīcības veidu); pārtraukt iepriekšējo (darbību, rīcību) un sākt darīt ko citu
adījums ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai
suaheļi ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie
kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
sviestbiezpiens ar biezpienu sajaukts sviests
atbrēkties ar brēcienu atsaukties (par dzīvniekiem)
iekokļāt ar čīkstošiem ratiem iebraukt
tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs
smogs ar dūmiem un kvēpiem sajaukta bieza migla
uzšņākt ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt
aizblārkšēt ar graboņu, žvadzoņu aizbraukt
appērties ar grūtībām apiet, apbraukt (pa smilšainu, dubļainu ceļu, vietu)
atkleperēt ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu)
dandalāties ar grūtībām braukt pa bedrēm
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
kuķēties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
urrāties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
dangāties ar grūtībām iet, braukt pa dangainu vietu; arī dangāt
izmuļļāties ar grūtībām izbraukt
izmalties ar grūtībām iziet, iznākt, izbraukt
izšļucināt ar grūtībām izslaukt (nelielu daudzumu)
stilpt ar grūtībām maukt, uzspīlēt, uzstiept
sašļucināt ar grūtībām nedaudz izslaukt (pienu)
ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
ričains ar iebrauktām ratu sliedēm
iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
slēgt ar īpašu ierīci radīt vai pārtraukt nosprostojumu (piemēram, cauruļvadā); ar īpašu ierīci mainīt (kā, piemēram, iekaltas, mehānisma) darbības režīmu, arī (kā, piemēram, detaļu, elementu) savstarpējo stāvokli
noslēgt ar īpašu ierīci, iekārtu pārtraukt (piemēram, vada, līnijas) darbību
taranči ar irāņiem jaukta turku tauta Kazahstānas dienvidaustrumos, gk. Ili baseinā
mērceklīns ar kaņepēm un krējumu sajaukts biezpiens
atkaukties ar kaucienu atsaukties (piemēram, par suni)
atķērkt ar ķērcienu atsaukties (par dzīvnieku)
sāniski ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm
ķiminsāls ar ķimenēm sajaukta sāls
ķimeņsāls ar ķimenēm sajaukts sasmalcināts sāls
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija
mest cilpu (arī cilpas) ar līkumu iet, skriet, braukt
kababiši ar nēģeriem jaukta arābu beduīnu cilts Āfrikas ziemeļaustrumos
strebamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
strebjamais ar nenokrejotu rūgušpienu sajaukts biezpiens
sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
kvēni ar norvēģiem jaukti somi Norvēģijas ziemeļu daļā
grūdeša ar pelavām sajaukta maize
jukaimi ar pelavām sajaukti salmi
mīkstpiens ar piedevām sajaukts biezpiens
noveikt ar piepūli noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
apcīnīties ar pūlēm apiet (vai apbraukt) kaut kam apkārt
uzstiept ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu)
uzspīlēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu)
uzstīvēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
uzstūķēt ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu)
nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
mudīties ar pūlēm virzīties (iet, braukt)
aizakulties ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet
aizstrūgāties ar pūlēm, grūtībām aizbraukt, aiziet
atstrūgāties ar pūlēm, grūtībām atbraukt
atmuļļāties ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt
strūgāties ar pūlēm, grūtībām braukt, iet
iestrūgāties ar pūlēm, grūtībām iebraukt, ieiet
izstrūgāties ar pūlēm, grūtībām izbraukt, iziet
izmoļļāties ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt (pa slapju, dubļainu vietu, ceļu)
pārstrūgāties ar pūlēm, grūtībām pārbraukt (pār ko, kam pāri)
piestrūgāties ar pūlēm, grūtībām piebraukt, pieiet
uzstrūgāties ar pūlēm, grūtībām uzbraukt, uziet
atķellāties ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt
lēzēties ar ragavām no kalna traukties
šļūte ar ragavām slīpi nobraukta nogāze
iebrākšķēt ar rīboņu iebraukt
izkužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam)
iskužināt ar rokām izjaukt sablīvējumus (piemēram, salmu maisam); izkužināt
ņagāties ar rokām jaukties pa ko mīkstu vai netīru
atrūkt ar rūkšanu atsaukties (piemēram, par lāci, suni)
kučiņdrups ar sadrupinātu rupjmaizi, krējumu un cukuru sajaukts biezpiens
mērcējums ar saldu krējumu sajaukts biezpiens
kratekles ar salmiem sajaukts siens lopbarībai
kratenis ar salmiem sajaukts siens lopbarībai
uzcibināt ar saucieniem "cib! cib!" saukt vistas
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko)
nodedzināt (arī nojaukt) visus tiltus aiz sevis ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur); uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko
iztraucēt ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts
teršķināt ar skaļu "trrr! trrr!" saukt mājās (cūku no ganībām)
šļūckāt ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu
lokpiens ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts biezpiens
loksviests ar smalki sagrieztiem lokiem sajaukts sviests
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām)
apspiest ar stingru varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt (piemēram, sacelšanos, revolūciju)
nomest ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem); noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē
kopapiens ar sviestu sajaukts biezpiens
kopaspiens ar sviestu sajaukts biezpiens
piesvilpt ar svilpienu piesaukt, pieaicināt
sakult ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi)
kulstīt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laika šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
pērt ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, smiltis, dubļus); kult (3), kulstīt (3)
kult ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni)
pablūžģināt ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt
atžvārdzēt ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt
ieblīšķēt ar troksni ienākt, iebraukt
barols ar vara sulfātu sajaukta darvas eļļa, lietoja koku piesūcināšanai
gāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
nogāzt ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru
aizsprengties ar varu aizspiesties, aizspraukties citiem garām
malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā)
šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā
art Ārdīt, jaukt (zemi, lauku u. tml.)
ieārdīt Ārdot iejaukt
izārdīt Ārdot izjaukt (šuvuma vietu)
izārdīt Ārdot izkliedēt, izsvaidīt; arī izjaukt
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede
Ara Geheciks armēņu mitoloģijā - dievs, kas mirst un atdzīvojas, pēc leģendas viņa vārdā nosaukts Ararata līdzenums, Cahkevanka kalns, kura otrs nosaukums ir Ara; Ara Brīnumdaiļais
Sarkiss Armēņu mitoloģijā - tēls, kas radies pirmskristietības periodā - tas pārņēmis senās vēja un vētras dievības funkcijas; pēc kristietības ieviešanas identificēts ar tādā pašā vārdā saukto kriestiešu svēto
Arams Armēņu mitoloģijā - varonis un armēņu sencis, kas cīnījās ar naidīgām ciltīm un sargāja armēņu zemju robežas, pēc teiksmām, viņa vārdā armēņu zemi sākušas saukt citas tautas
husani Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem; gusani
ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju
neiralģija Asas periodiskas vai epizodiskas lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū
dižā aspidistra aspidistru suga ("Aspidistra elatior"), tautā saukta arī par mājas svētību
Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt
pretparole Atbilde uz prasību nosaukt paroli
atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu
atcelties Atbraukt (laivā)
atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem)
atkleberēties Atbraukt ar grabošiem ratiem
atorēt Atbraukt ar ori
atzvārdzināt Atbraukt ar zvārguļu skaņām
atpurināties Atbraukt pa bedrainu ceļu
atvažot Atbraukt, ierasties
izamauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
izmauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
mauties Atbrīvoties no iemauktiem (par zirgu)
uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus)
pievalstīt Atguļoties vai miegā savandīt, sajaukt
rekonstituēt Atjaunot (ko) izjauktu, izšķīdinātu u. tml.
atmodināt Atjaunot, atsaukt (atmiņā)
atdzimt atjaunoties, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal (par saimniecībām, uzņēmumiem, organizācijām, sabiedriskiem veidojumiem, politiskām kustībām u.tml.)
sisināt atkārtojot "si, si, si" saukt suni
pakaļsacīt Atkārtot, atsaukties
atbraukāt atkārtoti braukt šurp
mīcīties atkārtoti jaukt, spaidīt (ko, piemēram, traukā)
kaukurāt atkārtoti kaukt
kaukurēt atkārtoti kaukt; kaukurāt
kaukurot atkārtoti kaukt; kaukurāt
pakraustīt atkārtoti mazliet notraukt, nosist
pārčakarēt atkārtoti rakņāties, jaukt, bikstīt, bikstot pārmeklēt
siksināt atkārtoti saukt "sik, sik", lai saaicinātu kopā ganāmpulku
sakliegāt atkārtoti skaļi saucot sasaukt
uzbrēkāt atkārtoti uzkliegt, rupji uzsaukt
apkravāt Atkārtoti, resp. nepārtraukti apkraut, sakraut
atbraukties Atkārtoti, vairākkārtīgi braukt
kaukot Atkārtoti, vairākkārtīgi kaukt
atbrīvot atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju)
dārza atmatene atmateņu ģints sēņu suga ("Agaricus bisporus"), saukta arī par portobello
atplīvēt Atnākt vai atbraukt
atsašķetināties Atnākt, atbraukt
atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām)
atmaukt Atnākt, atskriet, atbraukt
noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst
atsirkt Atplaukt
atplūkt Atplaukt, izplaukt
birums Ātra, nepārtraukta (skaņu, vārdu, teikumu) plūsma
Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
griezties kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt
aizdragāt ātri aizbraukt
aizkrēst ātri aizbraukt
aizplēst ātri aizbraukt
aizvālēt ātri aizbraukt
aizvilnīt ātri aizbraukt
aizskriet ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
aizsteigties ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem)
nolaist ātri aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.)
aizmizot ātri aizbraukt, aiziet, aizsteigties
aizlaist ātri aizbraukt, aizjāt u. tml.
aizvārīties ātri aiziet, aizbraukt u. tml.
aizalaisties ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt
aiznesties kā durtam (plēstam) ātri aizskriet, aizbraukt
atlaist ātri atbraukt, atjāt u. tml.
atskriet ātri atnākt, arī atbraukt
atvārīt ātri atnākt, atbraukt
aizņirbēt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
aizņirbt ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot
drāzt ātri braukt
drāzties ātri braukt
kāst ātri braukt
kurināt ātri braukt
mest ātri braukt
nesties ātri braukt
žvidzināt ātri braukt
skriet ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
steigt ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
steigties ātri braukt (par transportlīdzekļiem)
gasēt ātri braukt ar automašīnu
pletēt ātri braukt vai skriet
ņemt skaidu ātri braukt, doties prom
ielaist ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā)
ievārīties ātri ieiet, ieskriet, iebraukt u. tml. (kur iekšā)
zēģelēt ātri iet vai braukt
sukāt ātri iet, skriet, arī braukt
šķīt ātri iet, skriet, braukt
vārīt ātri iet, skriet, braukt
vārīties ātri iet, skriet, braukt
izdrāzties ātri izbraukt, izjāt cauri (kam), caur (ko)
izvārīt ātri iziet, izbraukt u. tml.
izvārīties ātri iziet, izbraukt u. tml.
nošvitināt ātri nobraukt
nospolēt ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu)
noskriet ātri nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.)
noskriet ātri nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
noskriet ātri nobraukt (visu laikposmu)
noskriet ātri nobraukt gar (ko), garām (kam)
noskriet ātri nobraukt lejā (no kurienes, kar u. tml.)
nolaist ātri nobraukt, nojāt lejā, nost, gar (ko)
nosukāt ātri noiet, arī nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
atķert ātri papildināt, turpināt (pārtraukto sarunu, stāstījumu, domu)
pārskriet ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko)
maut ātri pārvietoties (braukt vai iet)
urbt ātri pārvietoties (braukt, iet)
vīlēt ātri pārvietoties (iet, skriet, braukt)
testies ātri pārvietoties (skriet, braukt)
piespolēt ātri piebraukt (klāt)
pievārīt ātri piebraukt (pie kā, kam klāt)
piešmukt ātri pieiet, pieskriet (bēgot no kā); piebēgt; piešmaukt
uzšauties ātri uziet, uzskriet, arī uzbraukt
uzvārīt ātri uziet, uzskriet, uzbraukt
uzvārīties ātri uziet, uzskriet, uzbraukt
uzmesties ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
uzlaist ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uzsperties ātri uzskriet, uzbraukt, uzlidot u. tml.
steigties ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā
traukt ātri virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties, arī steigties (ko darīt); traukties
triekties ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus
nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu)
nosprukt Ātri, pēkšņi novirzīties, noslīdēt nost (piemēram, par ko uzmauktu)
aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt; drāzties prom
atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp
iedrāzties Ātri, steigā iebraukt, iejāt (kur iekšā)
izdrāzties Ātri, steigā izbraukt, izjāt (no kurienes, kur u. tml.)
izadrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml.
nodrāzties Ātri, steigā noskriet, nobraukt
pārdrāzties Ātri, steiga pārskriet, pārbraukt (mājas, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko)
padrāzties Ātri, steigā paskriet, arī pabraukt, pajāt
piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sadrāzties Ātri, steigā saskriet (1), sabraukt (1)
izadrāzties Ātri, steigā uzbraukt, uzskriet kam virsū
atcirsties Ātri, strauji atnākt, atbraukt; atsteigties
nozēvelēt Ātri, strauji nobraukt (kādu attālumu)
novārīt Ātri, strauji noiet, noskriet; ātri, strauji nobraukt
pāršaut Ātri, strauji pāriet, pārbraukt u. tml. (pār ko, kam pāri)
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ienākt, ieskriet, ātri iebraukt (kur iekšā)
lidot Ātri, vieglā gaitā iet, skriet; ātri braukt
izlidot Ātri, vieglā gaitā iziet, iznākt, izskriet, ātri izbraukt
nolidot Ātri, vieglā gaitā noiet, nonākt, noskriet; āti: nobraukt
uzlidot Ātri, vieglā gaitā uziet, uzskriet; arī ātri uzbraukt
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
Mazā Kautraka grava atrodas otrpus tā sauktajam Kautraka kalnam, gravā vairāki sezonālie ūdenskritumi, skaistāko no tiem veido 6 un 8 m augstas kāples
Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (teikt, saukt u. tml. tā attālināšanās virzienā); atrodoties (kam) aizmugurē (skatīties tā attālināšanās virzienā)
iepakaļ Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
iepakaļus Atrodoties aizmugurē (kādam teikt, saukt virzienā, kurā tas attālinās); pakaļ
pavadāties Atsākt slaukt (pēc atnešanās)
dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras)
uzrakņāt Atsaukt atmiņā (ko)
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst (ko) - par vietu, parādību, notikumu u. tml.
atžļeibt Atsaukt atmiņā; mācēt
atsludināt Atsaukt iepriekš izsludināto
izarakstīties Atsaukt laulības pieteikumu pirms salaulāšanās baznīcā
atderināties Atsaukt saderināšanos
atvēstīt Atsaukt, ataicināt
attaurēt Atsaukt, atcelt ar taures skaņām
ataicināt Atsaukt, izsaukt
aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties
atsasaukties Atsaukties
atbildēt atsaukties (piem., uz kāda jūtām)
atkūkot Atsaukties ar kūkošanu
atčiepstēt Atsaukties čiepstot
ataukoties Atsaukties iekliedzoties
atkūkoties Atsaukties uz kūkošanu ar kūkošanu
atgavilēties Atsaukties, atbildēt gavilēm
nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot
atklaudzināt Atsaukties, klaudzinot pretī
monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis
etnonīmijas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās
zveņģele Atsieta svira, stienis, kam uzmauktas streņģes un kuru lieto, lai piejūgtu zirgus
pauzēt Atskaņojot skaņdarbu, pārtraukt skanējumu atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā
rencelēt atšķetināt un sajaukt (dziju)
apstāšanās ceļš attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa
pārvilkt svītru pāri atteikties no kaut kā, pārtraukt, izbeigt ko
nomist Atteikties, mitēties, pārtraukt
optiskā blīvuma diapazons attēla optiskā blīvuma nepārtraukts vērtību kopums, kas robežojas ar minimālo un maksimālo vērtību
mijattiecības Attiecības (savstarpējais sakars, saistība), kurās nepārtraukti notiek secīgas savstarpējas izmaiņas (starp parādībām, priekšmetiem vai pazīmēm)
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
seleiga Attiecina uz valodīgu cilvēku, bet nav dzirdēts, ka tā nosauktu putnu
attraukties Attraukt (1)
mist Atturēties, pārtraukt
augmentatīvs Atvasinājums, kas apzīmē kaut ko lielu vai lielāku salīdzinājumā ar motivētājvārda nosaukto reāliju
indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā
atbildes primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, ko iniciē servisa lietotājs, lai norādītu, ka ir pabeigta procedūra, kas tajā pašā servisa piekļuves punktā agrāk izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā)
kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
ataurēt Aurojot atsaukt
ataurot Aurojot atsaukt
ataurēt Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
ataurēties Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
ataurot Aurojot atsaukties (uz saucienu, aicinājumu)
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
dastans Austrumu episkās literatūras žanrs, kura pamatā tautas pasaku un teiku sižeti, kas izstāstīti prozas, dzejas vai jauktā formā
autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties
pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve
minturis Aužamo stāvu paminu stienis (uz kura uzmaukts paminu gals)
amešaspenta Avestu grāmatās nosauktie Zaratustras reliģijas dieva Ormazda 6 palīgi, labie gari: tie ir personificēti tikumi un abstrakti jēdzieni
siderodromofobija Bailes braukt dzelzceļa transportā, īpaši paātrinātā kustībā
čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt)
terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis
pūkala Baltā pūka, balta purva zāle, saukta arī par kaķvillu
ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
uzmala bandāža (3) - speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
bandāžas (riteņa) velšanās virsma bandāžas (riteņa) virsma, kas saskaras ar sliedi un kam ir koniska rorma (1:20 vidū un 1:7 ārmalā), kura riteņu nobraukto ceļu daļēji izlīdzina, samazinot velšanās virsmas un bandāžas uzmalas nodilumu
šlagbaums Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
šlagbomis Barjera (paceļama; piem., pie dzelzceļa pārbrauktuves)
pelota Basku tautas spēle, kurā ar rokai pagarinājumā uzmauktu pītu kurvja veida lāpstiņu sviež pret augstu sienu un uzķer mazu bumbiņu
izbaurāt Baurojot izjaukt, iznīcināt
izbaurot Baurojot izjaukt, iznīcināt
baidīties Bažīties, šaubīties, uztraukties
baiļāties Bažīties, uztraukties
baiļoties Bažīties, uztraukties
baidēties Bažīties, uztraukties, šaubīties; uzmanīties, censties izvairīties (no kā nevēlama)
gruzīties Bēdāties, skumt; satraukties
grepains Bedrains, izbraukts
grobains Bedrains, nelīdzens, izbraukts
groba Bedre, izbraukta ratu sliede
parkas Bedres izbrauktā ceļā
ilgziedīgā begonija begoniju suga ("Begonia cucullata syn. Begonia semperflorens"), kas tiek saukta arī par leduspuķi
apšmukt Bēgot aizšmaukt, apslīdēt apkārt
izdzirkstīties Beidzoties ogļskābajai gāzei pārtraukt dzirkstēt (par dzērienu)
atteikties Beigt (pārtraukt) darba seansu datorsistēmā
mitēties Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību)
likvidēties Beigties, tikt pārtrauktam (par notikumu, procesu u. tml.)
vasaras baravika beku dzimtas beku ģints baraviku grupas suga ("Boletus reticulatus"), ozolu mikorizas ēdama sēne, aug lapu koku un jauktos mežos
parastā apšubeka beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum aurantiacum"), aug lapu koku un jauktos mežos, apšu mikorizas sēne, saukta arī "kundziņš"
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi
bez vecāku gādības palicis bērns bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj īstenot aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības
berzes variators berzes pārvads ar nepārtraukti maināmu pārnesumskaitli
bālais vilnītis bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius pubescens"), aug jauktos mežos, arī parkos, ceļmalās u. tml.
maigā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aurantiacus", syn. "Lactarius mitissimus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
cigoriņu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius mammosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, kūdrājos
dedzinošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius pyrogalus", syn. "Lactarius hortensis"), aug lapu koku un jauktos mežos zem lazdām
ozolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius quietus"), aug platlapju un jauktos mežos, parkos zem ozoliem
purva pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius tabidus", syn. "Lactarius theiogalus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
vīstošā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius vietus"), aug lapu koku un jauktos mežos zem bērziem
kā mašīna bez apstājas, nepārtraukti
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti
mita bez mitas - nepārtraukti, bez apstājas
mite bez mites - nepārtraukti, bez apstājas
maisīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, cenšoties ietekmēt (piemēram, kādu pasākumu); jaukties (4)
joksīties bez uzaicinājuma ņemt dalību, iesaistīties, jaukties (piemēram, kādā pasākumā, sarunā)
ķezēties bez uzaicinājuma ņemt dalību, jaukties (darīšanās, pasākumos)
sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt
sempervivs Biezlapju dzimtas ģints ("Sempervivum"), daudzgadīgi lakstaugi ar biezām, zemā rozetē sakārtotām lapām, \~40 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē \~10 sugu un mēdz saukt par saulrieteni
pamīkstais Biezpiens; ar krējumu, rūgušpienu vai pakrējumu sajaukts biezpiens
piebraukāt Bieži piebraukt
šņūcīt Bieži šņaukt degunu
izcigināties Bieži un veltīgi cigināt (saukt "cig! cig!")
lauķene Bijušās "Lauktehnikas" veikals vai darbnīca
Libien Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Madonas novada Sarkaņu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Biksēre, saukta arī Biksēres muiža
saliktene bise, ko var izjaukt un salikt pēc vēlēšanās
parastā bisīte bisīšu ģints sēņu suga ("Gyromitra esculenta"), tiek saukta arī par murķeli (šis nosaukums aplami pārņemts no lāčpurnu latīniskā nosaukuma "Morchella"); augļķermeņos ir indīga viela giromitrīns, kas pēc iedarbības līdzīgs baltās mušmires toksīnam
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos; tautā saukta arī par _dunduru puķi_ un _zirgu nadži_
bēdāt Bīties (no kā), uztraukties (par ko)
kadrēšana Bitu grupas izdalīšana, kas attēlo vienu vai vairākas rakstzīmes nepārtrauktā bitu plūsmā
apbizenēt Bizot apkārt kaut kam (satraukti skriet)
atblēties Blējot atsaukties (par aitu, kazu)
braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp; braucot ar kuģi, atkļūt (kur, pie kā u. tml.); atbraukt (par kuģi)
iekuģot Braucot ar kuģi, ievirzīties (kur iekšā); iebraukt (par kuģi)
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā)
paraut ratā braucot pacelt motocikla priekšējo riteni; braukt ar paceltu motocikla priekšējo riteni
pabraukt Braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.) - par transportlīdzekli; braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
apdzīšana Braukšana garām vienam vai vairākiem transportlīdzekļiem, iebraucot pretējā braukšanas joslā (brauktuves pusē) un atgriežoties iepriekšējā braukšanas joslā (brauktuves pusē)
papildu braukšanas josla braukšanas josla, kas paplašina brauktuvi kāpuma posmā
pabraukt Braukšus pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
cirst Braukt
drubulēt Braukt
fārēt Braukt
jāzdalēt Braukt
kačāties Braukt
mīt Braukt
piļīt Braukt
pūst Braukt
važāt Braukt
braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
žērboties braukt (ar zirgu), pa ceļa vidu
rullēt braukt (parasti ar automobili)
laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām)
dragāt Braukt (parasti ātri)
maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu)
kāpt uz kuģa braukt (prom) ar kuģi
nobraukt Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt
noripot Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
apbraukt Braukt apkārt
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
laivot Braukt ar laivu
nošļūtēt Braukt ar ragavām
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
skeitot Braukt ar skrejdēli (skeitbordu, skrituļdēli)
skeičot Braukt ar skrituļdēli
skrituļot Braukt ar skrituļslidām
krīkļot braukt ar sliktu zirgu
smaiļot Braukt ar smailīti (2)
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā
klidzīt Braukt ar vārgu zirgu
veikot Braukt ar veiku, nodarboties ar veikbordu
mīties Braukt ar velosipēdu
riteņot Braukt ar velosipēdu
braukt par zaķi braukt bez biļetes
garāmbraukt Braukt kam garām
važināt Braukt kamanās
dūķerēt Braukt naktī laivā un dūlāja gaismā ķert vai durt zivis
kolderēt Braukt pa akmeņainu, sakņainu ceļu
ķellāties Braukt pa dubļainu ceļu
penckāties Braukt pa izbrauktu, bedrainu ceļu
līvēt Braukt pa izmirkušu ceļu
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri
pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem)
klidzināt Braukt pajūgā, ko velk zirgs, virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem
braukt kalībās braukt pie kalēja ar pasūtījumiem
rokstu braukt braukt pie mācītāja pierakstīties uz laulībām
aizbraukt Braukt prom
kulbot Braukt ragavās ar kulbu
kulbāt Braukt ragavās ar segtu virsmu (kulbā)
kulbāties Braukt ratos vai ragavās ar kulbu
braukt ar reizām braukt reizās
braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot
nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi)
kratīties Braukt transportlīdzeklī, kas krata
nobraukt Braukt un pabeigt braukt (kā)
izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības)
griečalāt Braukt uz ledus riņķī
jōt iz pakaļu braukt uz mājām
grabināt Braukt, brāzties
braukt ar stopiem braukt, ceļot ar apstādinātām garāmbraucošām automašīnām
ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām)
maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri)
pārlaist Braukt, jāt mājās
slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi)
gāzt Braukt; ātri braukt, doties
purināt Braukt; iet
kašāt Braukt; skriet
važot Braukt; skriet; doties kaut kur
orēt Braukt; vadīt zirgu
cukāt Braukt; virzīties uz priekšu
čukāt Braukt; virzīties uz priekšu
brauktave Braukts
braukteve Braukts
brauktule Braukts
braukulis Braukts
žaustuve Braukts
braucītava Brauktuve
iela Brauktuve šādā joslā
braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
pievešanas ceļi brauktuves, pa kurām no cirsmas uz augšgala krautuvi pieved kokmateriālus
nobremzēt Bremzējot pārtraukt (transportlīdzekļa kustību)
piebremzēt Bremzējot piebraukt
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums
pļorrāties Brist vai braukt pa staignu, dubļainu vietu, ceļu
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
kadri Bruņoto spēku pastāvīgais sastāvs (atšķirībā no obligātajā karadienestā iesauktajiem)
atbubināt Bubinot atsaukties (par zirgu)
budžetēšana Budžeta plānošanas, apstiprināšanas, kontroles un budžeta koriģēšanas nepārtraukts, savstarpēji saistīts process
pieburāt Burājot piebraukt (burukuģi, burulaivu u. tml. pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
pieburāt Burājot piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā
plūst būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē)
tecēt būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6)
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
māsēties būt kā māsām, saukt vienai otru par māsu
būt kājās būt ļoti satrauktam
nevarēt savā ādā rimties būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimt (biežāk rimties) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
nevarēt (savā) ādā rimties (retāk rimt) būt ļoti uztrauktam, nemierīgam
sēdēt kā uz sprikstīm būt nemiera pārņemtam, satrauktam
nerast nekur (sev) mieru (arī vietu) būt nemierīgam, satrauktam, nervozam, nespēt nomierināties
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
traukoties būt nemierīgam, uztraukties
plūst būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam
līt būt nepārtrauktam, intensīvam (par apšaudi)
valkāt (kāda, kā) vārdu būt nosauktam (kāda, kā) vārdā
valkāt būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai)
pasasaukties būt nosauktam kādā vārdā
nest būt nosauktam, saukties (kādā vārdā)
mirdzināt būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
cirst būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa)
aizsprostot būt par šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kustību, plūsmu)
pielipt būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu)
pielīst būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, smalku) lielākā daudzumā
murdēt būt satrauktā, nemierpilnā kustībā (piemēram, par parādībām dabā)
mirdzināt būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu
mirdzināt būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
zibsnīt būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
garenbrangu salaidbūve būves paņēmiens apšuves salaidvietas garumā, nosedzot ar tā sauktajām garenbrangām, kas piešķir peldlīdzeklim papildu izturību
kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu)
izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt matus, spalvu (uz kādas ķermeņa dalās)
sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus)
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
ceļa klātne ceļa brauktuve kopā ar nomalēm
maule Ceļā dziļi izbraukta gramba
ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru
jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu
jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu
grebe Ceļā izbraukta bedre
grepe Ceļā izbraukta bedre
dubra Ceļā izbrauktas bedres un grambas
dubras Ceļā izbrauktas bedres un grambas
ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts"
ķieģelis Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
kirpičs Ceļazīme "Iebraukt aizliegts"
iegāznis Ceļš, kam viena mala izbraukta dziļāka un zemāka par otru
bāzt (savu) degunu (kaut kur) censties iespējami daudz izzināt par kāda dzīvi, jaukties citu darīšanās; neaicināti izteikt savas domas
sisties starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt) starpā (arī vidū) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
sisties (arī lēkt, arī līst) vidū (arī starpā) censties ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.)
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
Nēķens Cēsu novada apdzīvotās vietas "Taurene" bijušais nosaukums, tagad Taurenes daļa, saukta arī - "Nēķins"
žņaugt cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt
uzspiest cieši uzmaukt (piemēram, cepuri)
audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību
kontakttīkla gaisvads cietvelmēta vara vads, pa kuru plūst elektriskā strāva, piekārts virs sliežu ceļa un atrodas nepārtrauktā saskarē ar pantogrāfu
cik rīkle nes cik skaļi vien spēj (piemēram, kliegt, saukt)
iecilāt Cilājot iejaukt (ēdienā)
ņudzināt Cilāt, jaukt
nornieks cilvēks, kas (kādu laiku pēc karadienesta) iesaukts uz mēnesi militārās mācībās
larkšis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
larkšķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
laršķis cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā
kaņģermanis cilvēks, kas mēdz ātri braukt, dzīt zirgu; cilvēks, kas mēdz rīkot citus
sabraucējs cilvēks, kas mēdz daudz un ātri braukt
mandrāžists cilvēks, kas mēdz pārāk uzraukties
klaberkaste cilvēks, kas nepārtraukti runā
kleberkaste cilvēks, kas nepārtraukti runā
jauniesaukts cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā
zvankšķis cilvēks, kas tukšu runā; suns, kas nepārtraukti rej
strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā
ķilda Cilvēku sadursme (pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēj), kas izpaužas satrauktā, asā sarunā; strīds
cerūzains Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem)
cerūzaiņš Cirtains; arī izspūris, sajaukts (par matiem)
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums akrobātikā
atčiept Čiepstot atsaukties
sačiepstēt Čiepstot sasaukt
iečīkstināt Čīkstot iebraukt
čirkināt Čirkatām slaukt (govi)
atčivināt Čivinot atsaukties (par putniem)
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
podņaķ Dabūt nosaukto summu
starprinda Daiļdarbu un titulu salikumos starp pilnām rindām saliek īsās vai tā sauktās nedzīvās rindas, ko starpinājumā neņem vērā
pusjuku daļēji jaukti, sajaukti
sasauksme darbība --> sasaukties(1); sasaukšanās
sasauksme darbība --> sasaukties(2); saikne, sakarība (ar ko)
modinājums darbība, kad tiek pārtraukts (kāda) miegs, tiek panākts, ka (kāds) mostas
atsaukšana darbība, process --> atsaukt
saukšana darbība, process --> saukt
uzplauksme darbība, process --> uzplaukt (2); arī uzplaukums (1)
uzplauksme darbība, process --> uzplaukt (3); arī uzplaukums (2)
plaukums darbība, rezultāts --> plaukt(1); pumpuru raisīšanās laiks; ziedēšanas laiks
bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā
darbs svētku dienā darbinieki netiek nodarbināti likumā noteiktajās svētku dienās; ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, darba devējam ir atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksāt atbilstošu atlīdzību
zvanīt Darbinot attiecīgu viena telefona sistēmu, panākt, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili)
aizdārdināt Dārdot aizbraukt
aizdārdināt Dārdot aizbraukt, aizvirzīt (ko)
trezors Dārgums; dārglietu glabātuve; naudas lāde; plaukts traukiem; sevišķs logu aizkars
piržļāt darīt kaut ko steigā, un rezultātā izdarīt nepareizi, sajaukt
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt, kaitināt
iebraucējs darītājs --> iebraukt
izsaucējs darītājs --> izsaukt
jaucējs darītājs --> jaukt
kaucējs darītājs --> kaukt
pārtraucējs darītājs --> pārtraukt
saucējs darītājs --> saukt
slaucējs darītājs --> slaukt
datu straumējums dati, kas tiek strukturēti un apstrādāti nepārtrauktā plūsmā, piemēram, audiostraumējumā un videostraumējumā
tiešsaiste Datora iekārtu vai interneta pieslēgums ar nepārtrauktas darbības sakaru līniju
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem
dialogapstrāde Datu apstrāde, kura notiek reālajā laikā, lietotājam un datoru sistēmai nepārtraukti sazinoties
analogierīce Datu apstrādes ierīce (pārveidotājs), kurā datus attēlo analogsignālu formā ar nepārtraukti mainīgiem fizikāliem lielumiem, piem., elektriskā sprieguma vērtībām
ziņojumu komutācija datu pārraides process datu pārraides tīklos, kas paredz, ka katra tīkla starpmezglā ziņojums tiks saņemts, kādu laiku saglabāts, lai veiktu tā tālākās pārraides virziena izvēli (maršrutēšanu) un pēc tam nosūtītu izvēlētajā virzienā. Atšķirībā no kanālu komutācijas ziņojum u komutācija neprasa nodibināt nepārtrauktu sakaru līniju starp ziņojuma nosūtītāju un tā saņēmēju
samurmināt daudz un ilgāku laiku nepārtraukti murmināt
larkšķēt Daudz, nepārtraukti runāt
lorbakāties Daudz, nepārtraukti runāt
lorbāt Daudz, nepārtraukti runāt
lorīties Daudz, nepārtraukti runāt
lorizāt Daudz, nepārtraukti runāt
larkšēt Daudz, nepārtraukti un nesakarīgi runāt
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
jāties Dauzīties; bezjēdzīgi pavadīt laiku; bezmērķīgi iet, braukt u. tml.
signālugunis Dažāda spilgtuma un krāsas nepārtraukti vai diskrēti (mirgojoši) gaismas signāli, ko raida uz kuģiem, lidaparātiem, augstceltnēm u. c. objektiem izvietotas speciālas ierīces, lai nodrošinātu peldēšanas (lidojumu) un manevrēšanas drošumu
kratenis dažādi ēdieni, sajaukti kopā
krustu (un) šķērsu, biežāk krustām (un) šķērsām dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
krustu Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.)
principes Dažās augu sistēmās tā sauktas palmas kā īpaša augu rinda
normāls degmaisījums degmaisījums, kurā viena daļa degvielas sajaukta ar 15 daļām gaisa, t. i., tieši tik daudz, cik tas nepieciešams degvielas pilnīgai sadegšanai
aurikula Dekoratīvs prīmulu dzimtas dārzaugs (tā iesaukts lapu formas dēļ)
plauktiņš dem. --> plaukts
slauktuvīte dem. --> slauktuve
participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā
idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem
espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā
godāt Dēvēt, saukt
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes)
sacīt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko
teikt Dēvēt, saukt, arī uzskatīt par ko
godināt Dēvēt, saukt; godāt (2)
knietēt Dīgt, plaukt
datnes uzturēšana diskatmiņas periodiska sakārtošana, pārgrupējot maināmos datus, lai iegūtu nepārtrauktu datni
braucams divd. --> braukt
iesaucams divd. --> iesaukt
izbraucams divd. --> izbraukt
piebraucams divd. --> piebraukt
satraucošs divd. --> satraukt
satraukts divd. --> satraukt
slaucams divd. --> slaukt
šņaucams divd. --> šņaukt
uztraucošs divd. --> uztraukt
uztraukts divd. --> uztraukt
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi
perfūzijas kanula divkārša caurule nepārtrauktai šķidruma pievadei ķermeņa dobumam un aizvadei no tā
gads Divpadsmit mēnešu ilgs posms, skaitot no 1.janvāra, kurā īpaši raksturīga ar apzīmētāju nosauktā parādība (visa posma garumā vai tikai parādībai raksturīgajā laika posmā)
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
rekains Dobuļains, izbraukts
rēkains Dobuļains, izbraukts
šķirties Dodoties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu); dodoties (kādam) prom, pārtraukt saskarsmi (ar to)
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos)
liters Dokuments, kas dod tiesību bez maksas vai par pazeminātu maksu braukt vai pārvadāt kravu (ar vilcienu, pa ūdensceļu u. tml.)
turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ
pieņemt dot iespēju, ļaut (transportlīdzeklim) iebraukt noteiktā teritorijā
šņaucināt dot šņaukt (tabaku)
alarmēt dot trauksmi, velti uztraukt
griezt ilksis atpakaļ doties atpakaļ; pārtraukt ko, sākt ko citu
pacelt buras doties projām, pārtraukt attiecības
pacelt enkuru doties projām; pārtraukt attiecības
laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet
atsašatāties Draiskuļojot atkļūt, atbraukt
pūst Drāzties, traukties
damiana Droga, kas sastāv gk. no kāda specifiska auga (lat. "Turnera diffusa Ward. var. aphrodisiaca") lapiņām un jauniem zariņiem, kam vēl piejaukti šo augu ziedi un sēklas
salzs Dubļu vulkāns, kas pastāvīgi vai periodiski izverd ar ūdeni un naftu sajauktus dubļus un gāzes
sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā)
atdūdot Dūdojot atsaukties (par baložiem)
burdens Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu
burdons Dūku stabule, kas rada nepārtrauktu, stieptu, augstumā nemainīgu skaņu
dumbrāt Duļķot ūdeni; jaukt ūdeni ar dubļiem un citiem netīrumiem
sadungāt Dungojot sasaukt
velnavāt Dusmās piesaukt velnu
sanīkt dusmoties, satraukties
šūmēties Dusmoties; uztraukties; satraukties
lipofuscīns Dzeltenbrūns pigments, atrodas gandrīz visos orgānos un saukts arī par nolietošanās pigmentu, jo parādās galvenokārt vecumā un novārdzinošu slimību gadījumos
nankings Dzeltens ķīniešu kokvilnas audekls, nosaukts pēc tā paša vārda pilsētas
Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš
šļambīns Dzelzceļa pārbrauktuves barjera
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
zeņģis Dzelzs, kas savieno arklu ar to koka daļu (zveņģi), uz kuras uzmauktas dzenaukšas
kliedēt Dzenāt, dzenājot izjaukt
lelināt Dziedāt, jodelēt; lopus kopā saukt
sadziedāties Dziedot atsaukties uz dziedāšanu (par cilvēkiem)
pelēkā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Picus canus"), Latvijā izplatīta nelielā skaitā, dzīvo nelielos jauktos mežos, vecos parkos, aizsargājama
dangas Dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā)
jodināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodīt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
jodzināt Dzīt, dzīties; satraukt, kaitināt, rīdīt un rīdot dzīt
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
lāčpeka Ēdama sēne ("Boletus scaber"), saukta arī par auneni, bērzu beku
zilā ēdamgliemene ēdamgliemeņu suga ("Mytilus edulis), biežāk saukta par mītilu, agrākos avotos (līdz \~1990. g.) dēvēta par mīdiju
Šķēde Ēdas labā satekupe Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 32 km, kritums - 60 m; augštecē saukta arī par Edīti un Eglīti
jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests
bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize
kami Ēdiens no pienā vai rūgušpienā iejauktu sautētu un apgrauzdētu rudzu, miežu, zirņu, pupu miltu maisījuma; šāds miltu maisījums
pūtēlis ēdiens no rūgušpienā iejauktiem auzu miltiem
zīdainis Ēdiens no svaiga piena, kurā iejaukti nelieli biezpiena gabaliņi
olinieks Ēdiens, jauktas ceptas olas; olakne; olu kultenis
kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus
žņerglīt Ēdienu izniekot, izrakņāt, izjaukt
Aigejs Egejs - leģendārs Atēnu valdnieks, kura vārdā nosaukta Egejas jūra
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti
čurrigerisms Eksotiski grezns baroka arhitektūras stils Spānijā, nosaukts arhitekta Hosē Benito de Čurrigeras (1665.-1725. g.) vārdā
autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins
mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts
mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, garīgi možs (par cilvēku)
izsaukties Emocionāli, arī skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties
kurināmā drošības rezerve energoapgādes komersanta īpašumā esošs noteikts kurināmā krājums, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu enerģijas lietotāju nepārtrauktu apgādi ar attiecīgā veida enerģiju
Melnupe Engures ezera pieteka Engures pagastā, augštece Sēmes pagastā, garums - 13 km, kritums - \~8 m, sākas pie Mazbirzules; Engure; Engurupīte; augštecē saukta arī par Čiekurupi
ofanims Eņģeļu zemākā kārta jūdaismā, kas Ecēhiēla grāmatā vīzijas aprakstā nosaukti par "riteņiem"
derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis
Paļšas ezers ezers Preiļu novada Silajāņu pagastā, platība — 4,3 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, dažos avotos tiek saukts par vienu no Ostrovas ezeriem; Palšas ezers; Paļšas ezers; Polšas ezers
ahamkāra Ezoterismā apziņas daļa, kas saņem jutekļu iespaidus un sakārto tos saskaņā ar iepriekš zināmiem faktiem, kurus pēc vēlēšanās var atsaukt atmiņā
dhjāna Ezoterismā meditācija jeb dziļa koncentrācija, nepārtraukta domu plūsma, kas vērsta uz koncentrēšanās objektu
apsūdzība fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības
Fatamorgāna Fejas vārds (Artūra teiksmā), kura varēja izsaukt mirāžas
feredizācija Feredisko pārtraukto strāvu lietošana dziedniecības nolūkiem
akadēmija Filozofijas skola, ko 4. gadsimtā p. m. ē. nodibināja Platons; tā atradās parkā, kas bija nosaukts grieķu mītu varoņa Akadēma vārdā
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
dispersa sistēma fizikāla sistēma, kas sastāv no sīkām vienas vielas daļiņām (piemēram, putekļiem, pilieniem), kuras iejauktas kādā citā vielā (gāzē, šķidrumā)
enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs)
ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu
virstoņu frekvences strāvas terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto nepārtrauktu vai impulsveida ultraaugstfrekvences elektrisko lauku
elektronstars Fokusēts un vadāms elektronu kūlis (saukts arī par katodstaru)
trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni
otzovisti Frakcionāra grupa Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, kas izveidojās 1908. gadā un prasīja atsaukt pārstāvjus no legālajām organizācijām
paulette Francijas 1604. gada likums, kas legalizēja tiesu un finanšu pārvaldes amatu pirkšanas kārtību, iesaukts pēc valsts amatu nomnieka Šarla Polē ("Paulet") vārda, bija spēkā līdz 1789. g.
FCA Franko pārvadātājs (angļu "free carrier") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās nomuitotas nodotas eksportēšanai pircēja nosauktā pārvadātāja rīcībā noteiktā vietā vai punktā
pūšļu fuks fuku suga ("Fucus vesiculosus"), kas tiek saukta arī par pūšļaļģi
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
aizbāzeknis Gadījuma izpalīgs, kuru var pasaukt palīgā
samesties Gadīties kļūmei, neveiksmei (darbībā, rīcībā); tikt izjauktam, nerealizēties (nodomam, pasākumam)
higrogrāfs Gaisa mitruma pašrakstītājs nepārtrauktai relatīvā gaisa mitruma reģistrēšanai
regālis Galds ar slīpu virsmu, uz kura novietojama, piemēram, bultene burtu salikšanai; plauktene
atgalvot Galvojot panākt, ka (kāds) drīkst atbraukt
lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
alināt Ganot lopus, saukt "aluo"
daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
Ramaņi Garkalnes novada apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ziemeļnieki"
Ziemeļnieki Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Upesciems" daļa, saukta arī "Ramaņi"
turmeriks Garšviela, tiek saukta arī par dzelteno sakni; kurkuma
noriebt Gatavojot stabuli izgriezt serdi kociņam, vai nomaukt mizu veselā veidā
čudāt Gatavoties iet, braukt
atgaudot Gaudojot atsaukt
atgaudoties Gaudojot atsaukties (gaudošanai)
uzgaudot Gaudojot izsaukt, uzaicināt
normālsadalījums Gausa sadalījums - nepārtraukta gadījumlieluma varbūtību sadalījums, kura blīvumfunkciju y=a·exp(-bx^2^) attēlo zvanveida līkne
aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu)
atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu)
sleberēt gausi braukt
atnūžāties Gausi, tūļīgi atnākt, atbraukt
spektrālā spuldze gāzizlādes gaismas avots, kas izstaro noteiktas spektrāllīnijas vai nepārtrauktu spektru ar noteiktu gaismas plūsmas spektrālo blīvumu
pārglaust Glāstot pārbraukt (4)
zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni
birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
glikonejs Glikona pants - grieķu dzejnieka Glikona vārdā nosaukta panta forma
dumbla Glīzdens māls, jaukts ar kūdras melnzemi
kamgarns Gludi savērpta kārstas vilnas dzija; arī audums no šādas, vienkāršas vai šķetinātas dzijas, kam mēdz piejaukt arī citas krāsas zīda, mākslīgā zīda vai kokvilnas pavedienus
iegodāt Godājot iesaukt (kādā vārdā)
pagodināt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā)
pagodāt Goddevīgi nosaukt (kādu par ko, kādā vārdā); pagodināt (2)
izburkšināt Grabot izbraukt, iebraukt
pārgrabēt Grabot pārbraukt
atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta
grāmatrijole Grāmatplaukts
škapstiņš Grāmatplaukts
šļanka Grāmatu plaukts skolas solā
sajukas Grāmatu spiestuvēs apzīmējums dažāda veida nepareizi iejauktiem burtiem salikumā
sūksne Gramba, izbraukta dobe ceļā
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem
greba Grebe - ceļā izbraukta bedre
piendaris Gremotāju zīdītāju kuņģa daļa, saukta arī glumenieks
logaoidi Grieķu metrikā tādi jaukti panti (rindas), kas sastāv no četru vai triju moru pēdām
Dors grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimfas Orseīdas dēls, Ksūta un Aiola brālis, kurš mantoja zemi "pretī Peleponēsai", kuras iedzīvotāji tika nosaukti par doriešiem
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Lāerts Grieķu mitoloģijā - Itakas valdnieka Odiseja tēvs, kurš atgriežoties no Trojas kara un ilgiem klejojumiem atpazina Odiseju pēc rētas uz kājas, kā arī pēc tā, ka Odisejs varēja nosaukt visus kokus ko tēvs viņam bija dāvinājis
Nērejs Grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Ponta un Gajas dēls, saukts arī par "jūras veci", jo bija vecāks par jūru valdnieku Poseidonu, viņam piemita pareģa spējas, un viņš varēja mainīt savu veidolu
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts
Ajants Oilīds grieķu mitoloģijā - varonis, argonauta Oīleja dēls, saukts par mazāko Ajantu, Trojas izlaupīšanas laikā viņš uz Atēnas altāra izvaroja valdnieka Priama meitu Kasandru
Ajants Telamonīds grieķu mitoloģijā - varonis, Salamīnas valdnieka argonauta Telamona dēls, saukts par lielo Ajantu, Trojas karā bija otrs izcilākais grieķu karotājs pēc Ahileja
Zēts Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Kalaīds), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
Kalaīds Grieķu mitoloģijā - viens no spārnotiem dvīņiem (otrs - Zēts), ziemeļvēja Boreja dēli, saukti par Boreādiem, kas devā argonautu jūrasbraucienā un atpestīja valdnieku Fīneju no harpijām
galotņot Griezi vai lauzt (augiem) stublāja vai zaru galotnes, lai pārtrauktu augšanu garumā
melnais grifs grifu suga ("Aegypius monachus"), saukts arī par maitu liju
baltgalvas grifs grifu suga ("Gyps fulvus"), saukts arī par kalnu liju
raukāt Grumbot, raukt
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml., grūstot izjaukt kārtību
sadrīvelēt Grūstot, bīdot sajaukt; sagrozīt
cieti slaukt grūti slaukt
aborts grūtniecības priekšlaicīga izbeigšanās pirms pilnām 22 nedēļām; var būt spontāns (grūtniecība izbeidzas patvaļīgi) un mākslīgs (grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem)
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm
konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
samauties Ģērbjoties samaukt vairākus apģērba gabalus
mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos
alabastrs Ģipša paveids - sīkgraudains minerāls CaSO~4~·2H~2~O, dedzināts dod sevišķi baltu krāsu; nosaukts Ēģiptes pilsētas Alabastras vārdā
ģipsis ģipša saistviela – balts pulveris, kas, sajaukts ar ūdeni, ātri saistās un cietē, pārvēršoties ģipšakmenī
Lono Havajiešu (Okeānija) mitoloģijā - debesu, miera un kultūraugu dievs, kas citur Okeānijā tiek saukts par Rongo
sabellianisms Herētisks kristietības novirziens 3. un 4. gs., tā saukts pēc tā galvenā priekšstāvja Sabellija vārda
emulsija Heterogēna sistēma, kas sastāv no sīkiem šķidruma pilieniem, kuri iejaukti un vienmērīgi izkliedēti kādā citā šķidrumā
Thujopsis dolabrata hiba, saukta arī par Japānas patūju
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
skaistā hoija hoiju suga ("Hoya bella"), saukta arī par mazo vaskapuķi
gusani Husani - Armēņu tautas dziedoņi; ziņas no 5. gs., 17. gs. tos sāka saukt par ašugiem
Ale Ibo (Nigērija) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, kas radīja zemi un augu valsti, no viņas bija atkarīga raža, saukta arī Ali, Ana, Ani un Aija
darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu
atīdēt Īdot atsaukties (par govīm)
fondouk Iebraucamā vieta, saukta arī par karavānserālu; tirgoņu karavānu naktsmītne
ierullēt Iebraukt
ieratot Iebraukt (ar ratiem), ieripot
iegriezt Iebraukt (kur iekšā)
ieburāt Iebraukt (kur iekšā) - par buru kuģi, buru laivu
ienākt Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
ieripot Iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi)
ieripot Iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli
ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem)
trenēt Iebraukt vai iejāt (zirgus), gatavot (tos) sacensībām
iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi
danga Iebraukta gramba
tanga Iebraukta gramba
raka iebraukta gramba uz ceļa
lēze Iebraukta ratu gramba
riesa Iebraukta sliede
risa Iebraukta sliede
apžeba Iebrauktā sliede, gramba
grauze Iebraukta, iestaigāta sliede
iegrāvis Iebraukta, iestaigāta sliede; rise, padziļinājums
rekas iebrauktās grambas uz ceļa
špūre Iebrauktas slēpju sliedes
špūre Iebraukts ceļš, rise
šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes
iebrauktuva Iebrauktuve
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību
nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.)
aizstrigt Iedurties, iespraukties aiz kaut kā
aizauroties Iegaudoties, iekaukties, aizgaudoties
aizaurēties Iegaudoties, iekaukties, iekliegties, aizgaudoties
apmaukt Iegrožot, savaldīt, uzlikt iemauktus
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku
iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku
iemudžināt Iejaukt (2)
iemaisīt Iejaukt (3)
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem)
burzīt Iejaukt (mīklu ūdenī)
ieķēpāt Iejaukt (nevēlamā situācijā)
žūrēt Iejaukt maizi
iekulcināt Iejaukt, iemaisīt
iekulcinēt Iejaukt, iemaisīt
iemistrīt Iejaukt, iemaisīt
iemoļļāt Iejaukt, iemīdīt
iemuļļāt Iejaukt, iemīdīt
apjaut Iejaukt, samaisīt
iejaucīt Iejaukt; iemaisīt
iemuities Iejaukties
iemaisīties Iejaukties (1)
iešībēties Iejaukties (kādā situācijā, attieksmēs u. tml.)
ieputroties Iejaukties (riskantā pasākumā)
šaustīties Iejaukties (sarunā, jautājumā)
iespraukties Iejaukties (sarunā, runā)
žaberēties Iejaukties cita runā, runāt starpā
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus
ķezināties Iejaukties citu strīdā
mančkāties Iejaukties starpā; apsmulēties, apsmulēt
tarbāties Iejaukties, dirbīties
dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu")
lēkt starpā iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju)
iesamaisīties Iejaukties, piemēram, kāda darbībā
iesajaukties Iejaukties, piemēram, kādā darbībā
iemudžināties Iejaukties, sajaukties
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam (nevēlamā situācijā)
piņāties Iejaukties, traucēt
iemaut Iejūgt (darba dzīvnieku), uzliekot iemauktus
žabot Iejūgt, uzlikt iemauktus
ieraibināt Iekaisīt, iebārstīt, iepīt, piejaukt
dēzīderātīvs Iekāru izsaukts priekšmets
aizakaukties Iekaukties
aizrēkties Iekliegties, iekaukties
aizkukoties iekliegties; sākt kūkot un pārtraukt kūkot
aiziela Iela, pie kuras atrodas saimniecības ēkas jeb sētas puses izbrauktuves atšķirībā no ielām ar apdzīvojamo apbūvi
aizzabāt Ielikt zirgam mutē iemauktu stangu (liekot iemauktus)
zabene iemaukti
aumuļi Iemaukti
iemaudi Iemaukti
iemausis Iemaukti
iemauti Iemaukti
iemavas Iemaukti
iemāvas Iemaukti
iemavi Iemaukti
iemeklis Iemaukti
mauti Iemaukti
mulksturi Iemaukti
mulsturi Iemaukti
apauši Iemaukti bez laužņiem, ko lieto zirga piesiešanai stallī un atpūtas laikā starp darba cēlieniem
ievalgs Iemauktiem izlietots valgs
pasmakle Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa
pasmaklis Iemauktu apakšējā daļa, kas atrodas zem žokļa
vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai
žabeklis Iemauktu laužņi
uzpierenis Iemauktu pieres siksna
laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem
padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu
dzelži Iemauktu, arī apaušu tērauda sastāvdaļa, ko liek zirgam mutē
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka karaspēka kustību (pa šo ceļu)
pestīt iepīt, iejaukt
sapīņāt iepīt, iejaukt
ievaldzināt Iepīt, iejaukt, iesaistīt
perambulātors ierīce automātiskai riteņu apgriezienu skaitīšanai, lai tā noteiktu pasažiera nobrauktā ceļa garumu, apvienojumā ar papildierīci uzrāda arī maksu, kāda pasažierim jāsamaksā par nobraukto ceļa garumu
odometrs ierīce automobiļa nobrauktās distances mērīšanai
reostats ierīce elektriskās strāvas vai sprieguma regulēšanai elektriskajās ķēdēs, rezistors, kura elektrisko pretestību var nepārtraukti vai lēcienveidīgi mainīt
margarimetrs ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki
hodometrs ierīce nobrauktā attāluma mērīšanai (riteņu transportlīdzeklī)
tahogrāfs ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu
mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
iegramstīties Iesaistīties, tikt iejauktam (kādā pasākumā)
iečukstēties iesākt čukstēt un tūlīt pārtraukt
iedēvēt iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt
iesalaisties iesākt iet, braukt
iekaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust (piemēram, par suni, vilku)
aizkaukties iesākt kaukt un tūlīt apklust; _(biežāk)_ iekaukties
uzkrakšināt iesākt klabināt un pārtraukt (par stārķi)
ieknosīties iesākt knosīties un tūlīt pārtraukt
iesataisīties iesākt ko nepārtraukti, ilgstoši darīt
iekvarkšķēties iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt
iekvarkstēties iesākt kvarkstēt un tūlīt pārtraukt
iemekšķināties iesākt mekšķināt un tūdaļ pārtraukt
aizplaukt iesākt plaukt
iebest iesākt rakt un pārtraukt rakšanu
aizrunāties iesākt runāt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ierunāties
ierunāties iesākt runāt; iesākt runāt un tūlīt pārtraukt
iesaukties iesākt saukt un tūlīt apklust; iekliegties
aizsaukties iesākt saukt un tūlīt apklust; iesaukties _(biežāk);_ iekliegties
iesaukt iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā vai vārdu savienojumā (piemēram, pēc kādas raksturīgas pazīmes, īpašības); dot iesauku
iesaukt iesākt saukt, saukāt (dzīvnieku) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot vārdu
iesaukt iesākt saukt, saukāt (priekšmetu, parādību u. tml.) kādā vārdā, vārdu savienojumā; dot nosaukumu
iesaukāt iesākt saukt, saukāt kādā vārdā vai vārdu savienojumā; dot iesauku
uzskulbināt iesākt skandināt un tūlīt pārtraukt
aizslaukt iesākt slaukt, bet nepabeigt
ieslaukt iesākt slaukt; iesākt slaukt, bet nepabeigt
iespirināties iesākt spirināties un pārtraukt
iešļupstēties iesākt šļupstēt un tūlīt pārtraukt
iešņaukāties iesākt šņaukāties un pātraukt
ietaurēties iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt
aiztaurēties iesākt taurēt un tūlīt pārtraukt; _(biežāk)_ ietaurēties
satrinkšēt iesākt trinkšēt un pārtraukt
satrimšķināt iesākt trinkšķināt un pārtraukt
uzžadzināt iesākt žadzināt un pārtraukt žadzināt
aizžāvāties iesākt žāvāties un pārtraukt
uzkristīt Iesaukt
ņemt Iesaukt (2)
paņemt Iesaukt (aktīvajā karadienestā)
iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā)
mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā)
noņemt Iesaukt aktīvajā karadienestā
noņemt krievos iesaukt armijā
ieseimot Iesaukt, dēvēt
iešempēt Iesaukt, ielamāt
iekumerēt Iesaukt, sasukt
iesasaukties Iesaukties
iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī
braucamība iespējamība braukt, izbraukt (piemēram, pa ceļu, taku, upi)
ruļļu padeves iespiedmašīna iespiedmašīna drukāšanai uz nepārtrauktas apdrukājamā materiāla lentes, kas tiek padota no ruļļa; nodrukātā produkcija tiek izvadīta salocītu burtnīcu, lokšņu vai arī lentes veidā
izsprudzināties Iespiesties, iespraukties
difundēt Iespiesties, iesūkties, sajaukties difūzijas ceļā (par vielām); izplatīties uz visām pusēm (par vielām)
ielīst Iespraukties
iesprausties Iespraukties
iesprengties Iespraukties, iespiesties
iežņaugties Iespraukties; arī iespiesties
ūbu ur iestarpinājums, ko izmanto, lai sauktu cūkas mājās no ganībām
spirt iestarpināt, iespraukties, ievietot
iešmaukties Iešmaukt
iešmukt Iešmaukt
iešņaukāt Iešņaukt
iešņukt Iešņaukt
iešņūkt Iešņaukt (1)
klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu
kuļinēties Iet vai braukt pārvarot šķēršļus
spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri
mērot ceļu iet, braukt
pavadīt Iet, braukt (kādam, arī kam) līdzi; būt (kādam) par ceļabiedru, pavadoni
vadīt iet, braukt (kādam) līdzi, piemēram, lai rādītu ceļu, palīdzētu, īsinātu laiku; arī pavadīt (1)
mērīt Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu)
mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2)
maisīties Iet, braukt (tālu, pa dažādām vietām)
durt Iet; braukt
satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt
ietraukt Ietraukties
paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni
pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem
ielēžāt Ievest, iebraukt (ar ragavām, kamanām); ievizināt
enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite
sdegnoso Īgni; dusmīgi; satraukti
saukalēties ik pa brīdim saukt vienam otru
saklidzināt ilgāku laiku lēnām un klikšķinot braukt
kaltināt ilgāku laiku neizslaukt govij visu pienu (lai tā pārtrauktu dot pienu)
sačuinīties ilgāku laiku nepārtraukti (pavirši) tīrīt (spodrināt)
saknukstēt ilgāku laiku nepārtraukti aizturēti vaidēt, apslāpēti raudāt
satillēt ilgāku laiku nepārtraukti apzinīgi un rūpīgi nodarboties (ar kādu darbu)
saļaut ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt)
sabalēt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
sabalināt ilgāku laiku nepārtraukti balināt
sabalsināt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
savitēt ilgāku laiku nepārtraukti balsināt
savārgot ilgāku laiku nepārtraukti bēdāties vai slimot
sačīkstēt ilgāku laiku nepārtraukti čīkstēt
sadunēt ilgāku laiku nepārtraukti dārdēt
sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti dzert
savicot ilgāku laiku nepārtraukti dzert, žūpot
izdzīgot ilgāku laiku nepārtraukti dzīvot
satost ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
satust ilgāku laiku nepārtraukti elst, pūst
savērdzināt ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt
satvāpt ilgāku laiku nepārtraukti iztikt bez gulēšanas
savaicāt ilgāku laiku nepārtraukti jautāt
sajokot ilgāku laiku nepārtraukti jokot
savietēt ilgāku laiku nepārtraukti kaltēt
saklausties ilgāku laiku nepārtraukti klausīties
satošāt ilgāku laiku nepārtraukti klepot
sasērkt ilgāku laiku nepārtraukti krākt, gārgt
sakūvēties ilgāku laiku nepārtraukti kūvēties
sasūkāt ilgāku laiku nepārtraukti laizot sūkāt
atlamāties ilgāku laiku nepārtraukti lamāties
sažūrēt ilgāku laiku nepārtraukti līt
saložāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
saložņāt ilgāku laiku nepārtraukti ložņāt
salutināt ilgāku laiku nepārtraukti lutināt
saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti mācīties
samaurāt ilgāku laiku nepārtraukti maurot, baurot
sautīt ilgāku laiku nepārtraukti meklēt un ķert utis
sanārstīt ilgāku laiku nepārtraukti nārstot
salamžāt ilgāku laiku nepārtraukti neveikli staigāt
samuities ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
samurīties ilgāku laiku nepārtraukti nomocīties
satincināt ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt
saņaudēt ilgāku laiku nepārtraukti ņaudēt
saogot ilgāku laiku nepārtraukti ogot
nošņukurēties ilgāku laiku nepārtraukti ostot pārmeklēt
sapātarot ilgāku laiku nepārtraukti pātarot
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti peldēt
sapilināt ilgāku laiku nepārtraukti pilināt
saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergavāt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
satergavot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt
sabalamutēt ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas
sapļaut ilgāku laiku nepārtraukti pļaut
satrikot ilgāku laiku nepārtraukti pogāt (par lakstīgalas dziesmu)
izpukstēt ilgāku laiku nepārtraukti pukstēt
sariekstot ilgāku laiku nepārtraukti riekstot
sarikšot ilgāku laiku nepārtraukti rikšot
sakalbināt ilgāku laiku nepārtraukti runāt
sasaudzēt ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt
saluņģinēt ilgāku laiku nepārtraukti skraidīt (par suni)
sazvilnēt ilgāku laiku nepārtraukti slaistīties bez darba
saslēpties ilgāku laiku nepārtraukti slēpties
sasmēķēt ilgāku laiku nepārtraukti smēķēt
izdzievāt ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
izdzievāties ilgāku laiku nepārtraukti strādāt
saskolināt ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
saskolot ilgāku laiku nepārtraukti sūtīt skolā
sasvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
sazvinēt ilgāku laiku nepārtraukti svinēt
salodāt ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp ložņāt
samuities ilgāku laiku nepārtraukti šurp un turp spiesties (pūlī)
satīkāt ilgāku laiku nepārtraukti tīkot
satrokšņot ilgāku laiku nepārtraukti trokšņot
samujāties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
satostīties ilgāku laiku nepārtraukti tūļāties
sakruknēt ilgāku laiku nepārtraukti tupēt
saturināt ilgāku laiku nepārtraukti turēt (bērnu, vajadzību nokārtošanai)
saucāt ilgāku laiku nepārtraukti ucināt
saurbināt ilgāku laiku nepārtraukti urbināt
salelot ilgāku laiku nepārtraukti vaimanāt, žēloties
savakarot ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt
nodirgavot ilgāku laiku nepārtraukti vārguļot, sirgt
ķiukšināt ilgāku laiku nepārtraukti vaukšķēt
satēnēt ilgāku laiku nepārtraukti veltīgi gaidīt
satūļāt ilgāku laiku nepārtraukti vilcināties
savizināt ilgāku laiku nepārtraukti vizināt
savizināties ilgāku laiku nepārtraukti vizināties 1
sazīdināt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
sazīdīt ilgāku laiku nepārtraukti zīdīt
sazīlēt ilgāku laiku nepārtraukti zīlēt
satošāt ilgāku laiku nepārtraukti žāvāties
samūdēt ilgāku laiku nepārtraukti, apspiesti kaukt, maurot
sarotāt ilgāku laiku nepārtraukti, mierīgi ganīties
saļēļot ilgāku laiku nepārtraukti, neskaisti, klaigājoši dziedāt
sagulēties ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam (par kā slāni, kārtu, veidojumu)
sašmaulēt ilgāku laiku raudāt, kaukt
sabraukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu braukt; ilgāku laiku braukt (līdz noteiktam brīdim)
nobraukties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam)
sakaukt ilgāku laiku, arī visu laikposmu kaukt (par dzīvniekiem); ilgāku laiku kaukt (līdz noteiktam brīdim)
nobaiļoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti bažīties, uztraukties
izabraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izbraukties ilgāku laiku, daudz braukt
izkuģoties ilgāku laiku, daudz braukt ar kuģi
atkaukt ilgāku laiku, daudz kaukt
izkaukties ilgāku laiku, daudz kaukt (piemēram, par suni, vilku)
izgavilēties ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt
izsaukāties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
izsaukties ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi)
izslaukties ilgāku laiku, daudz slaukt
sastrumpēt ilgāku laiku, nepārtraukti dzert
sasust ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
sasutēt ilgāku laiku, nepārtraukti gulēt
saslēpt ilgāku laiku, nepārtraukti kaut ko slēpt
saskraidināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet
sastaidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp
sastādināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
sastāvināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
satalināt ilgāku laiku, nepārtraukti ļaut gulēt izklāti un balināties
saspiegt ilgāku laiku, nepārtraukti pīkstēt (kā pele)
sastrūgāt ilgāku laiku, nepārtraukti pludināt strūgas
satārpināt ilgāku laiku, nepārtraukti rakņāt, urbināt
sastabulēt ilgāku laiku, nepārtraukti raudāt
sasargāt ilgāku laiku, nepārtraukti sargāt
sasūroties ilgāku laiku, nepārtraukti skumt
sašļūkāt ilgāku laiku, nepārtraukti slēpot vai slidināties
sašļūdelēt ilgāku laiku, nepārtraukti slidināties
saslimot ilgāku laiku, nepārtraukti slimot
saslinkot ilgāku laiku, nepārtraukti slinkot
sasmelgt ilgāku laiku, nepārtraukti smelgt
sasmidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
sasmildzināt ilgāku laiku, nepārtraukti smidzināt
sasmilkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
sasmilkt ilgāku laiku, nepārtraukti smilkstēt, kunkstēt
sasmirdēt ilgāku laiku, nepārtraukti smirdēt
sasnaust ilgāku laiku, nepārtraukti snaust
sasliept ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
sastorēt ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt
sasoļot ilgāku laiku, nepārtraukti staigāt, soļot
satalēt ilgāku laiku, nepārtraukti stāvēt izklāti un balināties
sastenēt ilgāku laiku, nepārtraukti stenēt
sasūlāt ilgāku laiku, nepārtraukti sūlāt
sasūkstēt ilgāku laiku, nepārtraukti sūrstēt
sašalkt ilgāku laiku, nepārtraukti šalkt
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti šņaukt
sasvalstīties ilgāku laiku, nepārtraukti šurp un turp šūpoties
sasuksnīt ilgāku laiku, nepārtraukti zīst
sasūkstīties ilgāku laiku, nepārtraukti žēloties par sāpēm
satauzēt ilgāku laiku, nepārtraukti, lēnām un apdomīgi sarunāties
sašņaukāt ilgāku laiku, nepārtraukti, saraustīti šņukstēt
sasmaldzināt ilgāku laiku, nepārtraukti, sīkām lāsēm līt
sabraukties ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī)
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1)
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čiepstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2)
čirpstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2)
čukstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1)
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4)
duna ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4)
džinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1)
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3)
ņaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4)
reja ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet
rukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5)
skandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1
skanda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1)
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4)
stenas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1)
strinkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1)
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2)
šķindoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt
šķinda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1)
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2)
žūžas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1)
spalgoņa ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums
blarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt
brakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt
brākšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt
brikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt
brīkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt
čaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2)
čaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1)
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5)
dipoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5)
džerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt
gārdzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt
graboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3)
gurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
klandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1)
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2)
knakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt
knikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt
krakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3)
krapšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt
kraukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt
kraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt
krikstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt
krikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt
kripšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1)
ņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8)
skrakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa
skrapstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa
skrapšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa
skraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa
skripstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt
sprakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa
sprakšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa
spraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa
stirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt
šļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt
šļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt
šmīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt
šmiukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3)
šņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt
švīkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2)
švīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt
švīkas ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa
švirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt
tarkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1)
tirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1)
žļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1)
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2)
žļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt
žņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt
žņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt
žvadzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt
žvakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvākstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt
žvaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt
žvīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt
žvindzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt
žvinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt
žvirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt
šļākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties
saburties ilgu laiku nepārtraukti strādāt
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēcteči Latīņamerikā (Jamaikā - nēģeru un mulatiešu pēcteči)
Šrī Indiešu mitoloģijā - labklājības ("šrī") dieviete, saukta arī Lakšmī ("laime")
čandalā Indijā viszemākā jaukta ļaužu šķira (kasta)
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
iedzīvotāju reģistrs individuāla un nepārtraukta iedzīvotāju reģistrēšana pēc personas koda, dzimšanas vietas un dzīvesvietas
Ānunds Inglingu dzimtas karalis Zviedrijā ("Anund"), rūpējās par ceļu būvi, tādēļ saukts arī par Ceļu Ānundu
psihrogrāfs instruments gaisa mitruma nepārtrauktai reģistrācijai
laga instruments kuģa nobrauktā attāluma vai kuģa ātruma noteikšanai
kulstīties Intensīvi šķaidīt, jaukt (ūdeni)
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju
intususcepts Intususcepcijas iekšējā, iemauktā daļa
īpatkrāsas īpaši piemeklētas/sajauktas iespiedkrāsas visdažādākajos krāstoņos, ko izmanto, lai papildinātu vienkrāsu darbu vai gadījumos, kad nepieciešamo toni nav iespējams nodrukāt CMYK sistēmā
amata kungi īpaši Rīgas pilsētas rātes iecelti ierēdņi, kas uzraudzīja amatnieku cunfšu darbību, pārbaudīja preču kvalitāti, deva atļauju sasaukt cunftes sapulces, sodīja amatniekus par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, iekasēja no cunftēm nodokļus pilsētas kasei
šeiks Īpaši sajaukts alkoholisks vai bezalkoholisks kokteilis
rakņāt Irdināt, jaukt, arī pārvietot ar kādu rīku vai rokām zemi (kādā platībā)
apirt Irot apbraukt (laivu ap ko, kam apkārt)
apirties Iroties apbraukt ar laivu (ap ko, kam apkārt)
Anu Īru zemes un auglības dieviete, saukta par dievu māti; Īrijā, Mansteras apgabala Kerijas grāfistē atrodas divi pakalni, ko dēvē par "Anu krūtsgaliem"
ieūkšināties Īsi iekaukties
ieūkšēties Īsi iekaukties; ieūkšināties
ieūkšķināties Īsi iekaukties; ieūkšināties
ieūkšņāties Īsi iekaukties; ieūkšināties
jukums Īsi, ar sienu sajaukti salmi lopbarībai
iekauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> iekaukties (1)
kauciens īslaicīga vienreizēja skaņa --> kaukt (2)
pārmājot Īslaicīgi apmesties, iebraukt pārnakšņot
vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms
altings Islandes parlaments, pirmo reizi sasaukts kā iedzīvotāju sapulce 930. gadā, mūsdienās vēlē iedzīvotāji uz 4 gadiem
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.)
nočūkstēties īsu brīdi čūkstēgt un pārtraukt čūkstēt
nokurkt īsu bridi kurkstēt un pārtraukt kurkstēt
nobēdāties īsu brīdi raizēties, arī bažīties, uztraukties
nosīkties īsu brīdi sīkt un pārtraukt sīkt
sazvadzināt īsu brīdi skandināt, iesākt skandināt un pārtraukt
paskrabināt īsu brīdi skrabināt un pārtraukt skrabināt
sašņaukāt īsu brīdi šņaukt
uzvīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt
nožvāļoties īsu brīdi žvāļoties un pārtraukt žvāļoties
nožvīgot īsu brīdi žvīgot un pārtraukt žvīgot
paraukt īsu brīdi, mazliet raukt (piemēram, sejas daļu)
paraukties īsu brīdi, mazliet raukties (piemēram, par sejas daļu)
nokaukties īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem)
nokaukt īsu brīdi, vienu reizi kaukt (par dzīvniekiem); nokaukties (1)
nokaukties īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukt (2)
nokaukt īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptu, spalgu, samērā augstu skaņu (piemēram, par ierīcēm, mašīnām); nokaukties (2)
nosaukties īsu brīdi, vienu reizi saukt; arī nosaukt (3)
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums
Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis"
izālēt Izalot, izdobt, izjaukt
izjaucīt Izārdīt, izkliedēt, izsvaidīt; izjaukt
iztrūcināt Izbaidīt; satraukt
nostāt Izbeigt, pārtraukt (savu darbību)
atsagavēties Izbeigt, pārtraukt gavēšanu
aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi)
izporzāt Izbojāt, sabojāt, izjaukt
izpušierēt Izbojāt, sabojāt; izjaukt
izčakarēt izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus
izbrazdināt Izbraukt
izmeņģēt Izbraukt
izrullēt Izbraukt (laukā no kādas vietas)
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos)
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem)
iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu
maulēt Izbraukt ceļus
iziet jūrā izbraukt jūrā (ar kuģi vai laivu)
izbreņģēt Izbraukt no dubļiem
dangāt Izbraukt vai izmīdīt tā, ka rodas dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (ceļā)
piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti)
izmaknīt Izbraukt, braucot sabojāt
izmutāt Izbraukt, izgrambāt
izalaisties Izbraukt, iziet, dodoties ceļā
izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni)
gruva Izbraukta bedre
grieva Izbraukta bedre uz ceļa
jama Izbraukta gramba
grencele Izbraukta gramba, danga
grope Izbraukta ratu sliede
dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta
dauksta Izbraukta vieta ceļā, staigns ceļa posms
sklanda Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā
penckas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem
penskas Izbrauktas bedres, grambas uz nomaļiem un meža ceļiem
gravāts Izbraukts, bedrains
riekains Izbraukts, grambains
rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš
ritaveņas izbraukts, grambains ceļš
kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu)
kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš
bet izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
gan izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām
Alberta iela izcils jūgendstila arhitektūras ansamblis, viena no krāšņākajām Rīgas ielām, ierīkota 1900. g. sakarā ar Rīgas 700 gadiem un nosaukta par godu Rīgas pirmajam bīskapam Albertam; padomju laikā (1940.-1941. un 1944.-1990. g.) saucās Friča Gaiļa iela, vācu laikā (1942.-1944. g.) - Holandera iela
čamāt Izdarīt nepareizi, sajaukt
iznākt Izdīgt (1), izplaukt (par augiem, to daļām)
izlīst Izdīgt (1), izspraukties (1)
šņorgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt
šņurgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt; šņorgāt
hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras
hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems
izmurzāt Izģeķot, piešmaukt, piemānīt
izašķetināties Iziet, izbraukt
izlaisties Iziet, izbraukt (dodoties ceļā)
izpuinīt Izjaukt
izpužināt Izjaukt
izpudzināt Izjaukt (1)
sajaukt kārtis izjaukt (kāda) plānus, nodomus
izfušierēt Izjaukt (ko); sabojāt
izputināt Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu)
izķidāt Izjaukt (sastāvdaļās)
izdalbāt Izjaukt ar dalbu
atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi)
pārvilkt svītru pāri izjaukt ko, būt par cēloni tam, ka kaut ko nevar realizēt
destabilizēt izjaukt līdzsvaru, padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību, funkcionēšanu
sašķērsīt Izjaukt nodomu, padarīt veltīgu
demontēt Izjaukt pa detaļām (ierīci, mašīnu u. tml.); noņemt (mašīnu, ierīci u. tml.) no pamata, uzstādīšanas vietas
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību)
nostēkāt Izjaukt, demontēt
traiķīt Izjaukt, izbārstīt
izmentēt izjaukt, izbradāt, izvagot
izmočkāt Izjaukt, izdangāt
izpujāt Izjaukt, izpostīt
izjamāt Izjaukt, izpostīt, kaut ko izmīt
veltot Izjaukt, izputināt
sadunkurēt Izjaukt, izrakņāt
izjoksīt Izjaukt, izvandīt
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu)
izputrāt Izjaukt, neveikli, juceklīgi izpostīt
samidzināt izjaukt, saburzīt
izskārdīt Izjaukt, saplūkāt, izšķērst
izbrucināt Izjaukt, uzlauzt (ko uzbūvētu, samūrētu)
izgraudāt Izjaukt; arī izārdīt
izpindzelēt Izjaukt; izbojāt
izpļurkāt Izjaukt; izbojāt
izpurgāt Izjaukt; izbojāt
izpurzāt Izjaukt; izkaisīt
izčagāt Izjaukt; sabojāt (ēdienu)
izšvist Izjukt, tikt izjauktam
bēdēt Izjust nemieru (dēļ kā), uztraukties; bēdāties
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ), uztraukties; bēdāties
iztrepelēt Izkaisīt, izjaukt
izēpēt Izkašņāt, izjaukt
lokizlāde izlāde elektriskā loka veidā; nepārtraukta, nostabilizējusies dzirksteļizlāde
izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību)
izmiņģēt Izmīdīt, izbraukt
oļļāt Izmīdīt, izbraukt
šļura Izmirkusi ūdeņaina zeme; ar slapju sniegu sajaukta zeme
atņemt Iznīcināt (cilvēku); būt par cēloni, ka zaudē (cilvēku); pārtraukt kāda attiecības (ar tuvu cilvēku)
mirgot Izplatīt samērā ritmiski un ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu); būt ar samērā ritmiski un ātri mainīgu stiprumu (par gaismu); arī mirdzēt
mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu)
zibināt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu)
izplaugt Izplaukt
izplūkt Izplaukt
noplaukt Izplaukt
uzrietēt Izplaukt
izraisīties Izplaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām)
atvērties Izplaukt (par pumpuriem, ziediem)
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, ziediem, lapām)
izlapot Izplaukt lapām
sapumpurēties Izplaukt, izdzīt pumpurus
ziest Izplaukt, uzziedēt
izplukt Izplaukt; izstiebrot
iznarvot Izpostīt, izjaukt; sabārt, izlamāt
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta
aizdedzināt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
aizdegt izraisīt (spēcīgas jūtas); spēcīgi satraukt, saviļņot
zvaižņot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm
zvaižot Izrotāt (iemauktus) ar (misiņa) zvaigznēm
āvu Izsauksmes vārds, saucot, mēģinot sasaukt
izcelt Izsaukt (mācību stundā)
pārsaukāt Izsaukt (noteiktā kārtībā)
uzraut koļķi izsaukt sliktu dūšu vai riebumu
izšķelvināt Izskalot; skalinot sajaukt; nesot vai braucot izlaistīt
izrīrināt Izslaukt
paslaukt Izslaukt
izčirkstināt Izslaukt (ļoti mazu kā daudzumu)
noslaukt Izslaukt (parasti daļu piena)
saslaukt Izslaukt (pienu) lielākā daudzumā; izslaukt (lielāku daudzumu piena)
nošļucināt Izslaukt pēdējo pienu
iznūžāt Izslaukt; lēni izslaukt
izlīst Izslīdēt, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem)
izaspraukties Izspraukties
izsprausties Izspraukties (1)
izsprausties Izspraukties (2)
izkārnīt Izsvaidīt, izārdīt, izjaukt
izšmaukties Izšmaukt (1)
izšmukt Izšmaukt (1)
atšņūkt Izšņaukt
izšņaukties Izšņaukt
izšņūkāt Izšņaukt
izšņūkt Izšņaukt
izšņūkties Izšņaukt
nošņurkāt Izšņaukt
izšņaukāt Izšņaukt (tabaku)
izšmiegt Izšņaukt, šņaukt
izšķērsīt Iztraucēt, izjaukt
satraucēt Iztraucēt; arī sabaidīt, satraukt
iztraukt Iztraukties
izkučerēt Izvadīt (pajūgu); izbraukt
uzziedēt izveidot ziedus, uzplaukt (par ziedaugiem, ziediem)
izdomāt vārdu izvēlēties vārdu, lai nosauktu tajā (ko)
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt
iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem)
Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi
Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
čuka Japāņu virtuvē iecienītas jūraszāles, sauktas arī par jūras nūdelēm
stīplčezs Jāšanas sacensība līdz 4 km distancē ar dabiskiem, mākslīgiem un jaukta tipa šķēršļiem
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā
ļūrēt Jaukt
mežģēt Jaukt
mudzināt Jaukt
ņerkšīt Jaukt
paļļāt Jaukt
purzāt Jaukt
skuldurēt Jaukt
vargāt Jaukt (dziju)
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm
jaukt kārtis jaukt (kāda) plānus, nodomus
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm
dajaukt Jaukt (ko) papildus
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt (ko) vēlreiz, no ļauna; pārmaisīt (1)
kulcināt Jaukt (šķidrumu)
putrot Jaukt 1(7) - neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu
pigmentēt Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus
tusovaķ Jaukt kārtis
ķarzāt Jaukt kopā
mistrīt Jaukt kopā (dažādus graudaugus)
muļakas Jaukt kopā, iemaisīt netīrumus ēdienā
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru
maisīt Jaukt un irdināt (augsni)
pārmaisīt jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna
plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas)
rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi)
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums)
piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.)
ķecerēt Jaukt, jaukties
trepelēt Jaukt, kaisīt
kaņģerēt Jaukt, maisīt
ķollēt Jaukt, maisīt
maistīt Jaukt, maisīt
miest Jaukt, maisīt
šļampāt Jaukt, maisīt
dalbēt Jaukt, maisīt ar dalbi
skruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi)
kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku)
koļāt Jaukt, maisīt, kuļāt
kuļčināt Jaukt, maisīt, sakult
joksīt Jaukt, maisīt; vandīt (ko meklējot)
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles)
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā)
kraņģēties Jaukt, musināt
neizšķirt Jaukt, neatšķirt
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu)
draicīt Jaukt, postīt
ķerkāt Jaukt, rakņāt
varāt Jaukt, sajukt
peņķēties Jaukt, sarežģīt, mudžināt
dreķēt Jaukt, savandīt (gultu)
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu
malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm
bāzt nūju riteņos jaukt, traucēt, kavēt
mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos jaukt, traucēt, kavēt
likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos jaukt, traucēt, kavēt
sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) jaukt, traucēt, kavēt
mest ceļā sprunguļus jaukt, traucēt, kavēt
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
ružģelēt jaukt, vandīt
meņģēt Jaukt, vandīt
varžgāt Jaukt, vandīt
ņorgāt Jaukt, vandīt, mēslot
jaucīt Jaukt; ārdīt
potļavāt jaukt; nekārtīgi darīt
miksts Jauktā dubultspēle (piem., tenisā)
oligoastrocitoma Jaukta glioma; sastāv no astrocītu un oligodendrogliocītu izcelsmes elementiem
MLC Jaukta limfocītu kultūra
MCTD Jaukta saistaudu slimība (angļu "mixed connective tissue disease")
angiolimfangioma Jaukta tipa angioma, kurā ietverti asinsvadi un limfvadi
cikliskā vairošanās jauktā vairošanās
hibrīdvaloda Jaukta valoda - valoda, kas radusies, vienai valodai uzņemot sevī citas valodas elementus, gk. leksēmas, un vienkāršojot gramatiku
kreoliska valoda jaukta valoda, kas izveidojusies no pidžina, tam kļūstot par kāda etnosa dzimto valodu
Crocus pulchellus jauktais krokuss
sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
jauklis Jauktenis
sajauktenis Jauktenis
mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks)
pakurtis Jauktenis no kurta
pakurts Jauktenis no kurta
bekkross Jaukteņa vai hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām; atgriezeniskā krustošana
čurmu čurmām jaukti
juceniski Jaukti
jukjukumis Jaukti
pajuku Jaukti
maišu Jaukti, samaisīti
maišus Jaukti, samaisīti
panckāties Jaukties
ķēbaroties Jaukties citu darīšanās
bāzt degunu, kur citi ziepes vāra jaukties citu ne visai tīrās lietās, darīšanās
līst vidū jaukties citu sarunās, darīšanās
murkšīties Jaukties ne savās lietās
bāzt degunu otra kāpostos jaukties otra lietās, darīšanās
breģēt Jaukties pa kādu šķidrumu ar rokām
žakāt Jaukties pa netīrumiem, apsmulēties
juku Jaukties, maisīties
varžīties Jaukties, pīties
pirzāties Jaukties; jokoties; rieties
jaukle Jauktne
hondromiksoma Jaukts audzējs ar hondromas un miksomas elementiem
angiolipoma Jaukts audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un taukaudiem
glioneiroma Jaukts audzējs, kas sastāv no gliomatozām un neiromatozām šūnām
osteofibroma Jaukts audzējs, kas sastāv no kaulaudiem un saistaudiem
fibromiksoma Jaukts audzējs, kas sastāv no saistaudu un gļotaudu elementiem
gliomiksoma Jaukts audzējs, kura ir gliomas un miksomas šūnas
gliomioma Jaukts audzējs, kurā ir gliomatozas un miomatozas šūnas
karcinosarkoma Jaukts audzējs, kurā ir karcinomas un sarkomas elementi
kratiknis Jaukts ēdiens (cilvēkiem)
adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem
mezenhimoma Jaukts mezenhimāls audzējs, kas bez saistaudiem satur vēl vismaz divus mezodermālo šūnu elementus
jauktenis Jaukts mežs
tīrelis Jaukts mežs
fibromiksoendotelioma Jaukts siekalu dziedzera tipa audzējs
terzerones Jauktu laulību pēcnācēju apzīmējums Latīņamerikā, gadījumā, kad viena rase daļēji pārstāvēta trešajā paaudzē
jauķiņš Jaukturis (1)
Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā
novobrancs Jauniesauktais
jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai
kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila
braucāt Jautri braukt
mertelis Java, cements, kopā sajaukts ar kaļķiem un smiltīm
dispergators jebkkura viela, kas palīdz ēteriskai eļļai sajaukties ar ūdeni
dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu
jūdi Jēkaba dēls, kā vārdā nosaukta šī tauta
makaroniska dzeja joku dzeja, kur jaukti dažādu valodu vārdi un izteicieni
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt
vidusjosla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves
ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla
ceļa atdalošā josla josla, kas atdala pilsētas ceļa vai maģistrāles virzienu brauktuves no blakusbrauktuvēm, gājēju un velosipēdistu ceļiem
juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos
mančkāt Juku jukām sajaukt
čama Juku jukām sajaukti ēdieni
dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības
ļerbu ļerbiem juku jukām, izspūris, sajaukts
īstā jumtauza jumtauzu suga ("Anisantha tectorum syn. Bromus tectorum"), saukta arī par jumta lāčauzu
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā
melnais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Gobius niger"), saukts arī par melno gobiju
saviļņots Jūsmīgs, uztraukts
kalada kāda vienkārša kāršu spēle, saukta arī "cūkas"
kvota kādas parādības pieļaujamā vai atļautā norma (piemēram, savos ūdeņos citai valstij atļautais nozvejas apjoms; skaits, kas gada laikā drīkst iebraukt valstī u. tml.)
monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūrauga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā
muitas blokāde kādas valsts ekonomiska izolācija no citām valstīm ar nolūku pārtraukt šīs valsts preču importu
Zviedrijas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus communis var. suecica"), saukts arī par paegli
dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem)
dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks
kulis kāds, kam ir sajaukti mati
nominants kāds, kura kandidatūra ir izvirzīta (nosaukta) amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.
dipcis kāds, kurš strādā lēni un mazliet neveikli, bet nepārtraukti
noaicināt kādu aicināt, uzaicināt, ielūgt, saukt, atsaukt no vienas vietas uz citu
pabalamutēties kādu brīdi balamutēties un pārtraukt balamutēties
paaurēties kādu brīdi kliedzot saukt no attāluma
pamaukt kādu brīdi maukt
parirot kādu brīdi rirot (atkārtoti slaukt)
pajoņot kādu brīdi steigties, traukties
pazadināt kādu brīdi vairākkārt saukt
saduzot kādu ilgāku laiku nepārtraukti slimot
piesūdzēt kādu ilgāku laiku nepārtraukti sūdzēt (tiesāties)
izvorkstēties kādu laiku (nepārtraukti) nesaprotami runāt
patribināt kādu laiku censties iebaidīt; saukt pie atbildības, pratināt tiesā; sarāt
izbrūtēties kādu laiku draudzēties, saieties, arī būt intīmās attiecībās (ar sievieti) un pārtraukt šīs attiecības
sablēt kādu laiku nepārtraukti blēt
sasviķot kādu laiku nepārtraukti dzert
sadaiņot kādu laiku nepārtraukti dziedāt tautasdziesmas
sašļaukāt kādu laiku nepārtraukti gulšņāt
noveksēties kādu laiku nepārtraukti kalt (cilāt veseri)
nokaltēt kādu laiku nepārtraukti kaltēt
nočinkstēties kādu laiku nepārtraukti kaulēties
saķildoties kādu laiku nepārtraukti ķildoties
nožūrāt kādu laiku nepārtraukti līt un pabeigt līt
nokūņāties kādu laiku nepārtraukti locīties
samūrēt kādu laiku nepārtraukti mūrēt
nokumāties kādu laiku nepārtraukti nopūlēties
nosakstīt kādu laiku nepārtraukti ošņājot meklēt
sadracīties kādu laiku nepārtraukti pārlieku trakot, plosīties
ķaukšināt kādu laiku nepārtraukti riet
sarumelēties kādu laiku nepārtraukti rumulēties
samirmināt kādu laiku nepārtraukti sīki līņāt
saknikšķēt kādu laiku nepārtraukti skaļi plaisāt (plīst)
sademt kādu laiku nepārtraukti skaļi raudāt
sakūkot kādu laiku nepārtraukti slimot
atpīpēt kādu laiku nepārtraukti smēķēt
sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
novickuļoties kādu laiku nepārtraukti šurp un turp skraidīt vai lidināties
samaisīties kādu laiku nepārtraukti uzturēties pūlī
savelties kādu laiku nepārtraukti velties
sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt
nourrāt kādu laiku saukt "urrā"
sasēkt kādu laiku sēkt un pārtraukt sēkt
pasaukties kādu laiku vienam otru saukt
miķeļot kādu Miķeli saukt
izvalkāt kādu noteiktu laiku nepārtraukti valkāt
sarevēt kādu zināmu laiku nepārtraukti ravēt
irritēt Kairināt uztraukt, sadusmot
bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
riebināt Kaitināt, sadusmot, izsaukt īgnumu
kuvertīra Kakao sviestā iejaukts šokolādes pulveris konfekšu, piparkūku, kēksa, pralinē u. c. pārvilkšanai
phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos
kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis
pieškalis Kalējs, kas izgatavo piešus, iemauktu metāla detaļas u. tml.
Vaišļu kalns kalns Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, konusveida paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums - 261,0 m, relatīvais augstums - 51 m, apaudzis ar jauktu mežu
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas
Ķīnas kamēlija kamēliju suga ("Camellia sinensis"), saukta arī par tējaskoku
kapitāla aprite kapitāla riņķojums, kas aplūkots nevis kā atsevišķs akts, bet gan kā process, kas nepārtraukti atjaunojas un turpinās
uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
Karolingi Karaļu un imperatoru dinastija Franku valstī; nosaukta Kārļa Lielā vārdā
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku
plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem
māguļāt Kārnīt, jaukt ēdamo
izkārpīt Kārpot izjaukt
sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi
iekoksēšanās karstumā un eļļas vidē savstarpēji strādājošu detaļu cieša sasaiste ar eļļas vai motoram nepiemērotas degvielas degšanas produktiem, kā piemeēram, kokss, parafīns, u. c.; rezultātā detaļas un mezgli var pārtraukt pildīt savas funkcijas, piemēram, virzuļu gredzeniem iesprūstot virzuļa rievā
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā; dažreiz to izmanto zīlēšanai
mačerēt Kārtis spēlējot tās jaukt un zagt
stāties Kārtot formalitātes, lai pēc paša vēlēšanās pārtrauktu būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
mudžas Kas sajaukts, samezglots; atkritumi, paliekas
uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut
sapērt Kašņājoties, purinoties sajaukt
ēpēt Kašņāt, jaukt
peisēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
peizēt Kašņāt, jaukt, kārpīt
okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu"
kartauzieši Katoļu viendzīvju ordenis, kura katrs mūks dzīvo nelielā mājiņā ar dārzu, sarunājas tikai nedēļas pastaigā un svētdienā, pārējā laikā nepārtraukti klusē, gaļu nelieto, reizi nedēļā iztiek ar maizi un ūdeni; kartēzieši
dienu dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
dienu no dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
dienu pēc dienas katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
no dienas dienā katru dienu; nepārtraukti, pastāvīgi
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku)
atkaukt Kaucot atsaukt
atkaukt Kaucot atsaukties
kaucēt Kaukt
kvelgt Kaukt
lūlāt Kaukt
duidāt Kaukt (par izsalkušu cūku)
žūrēt Kaukt (par vēju)
zvaukšēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
zvaukšķēt Kaukt (par vēju), rībēt, rūkt
aukt Kaukt (par vētru)
nokaukt Kaukt (visu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem)
tilēt Kaukt, smilkstēt, raudāt
ņukums kaut kas saburzīts, sajaukts
juciņi kaut kas sajaukts, piemēram, izkulti salmi
vērzaka kaut kas sajaukts, samudžinājies
žmurkstins kaut kas sajaukts, samudžināts
žmurkstis kaut kas sajaukts, samudžināts
racīknis kaut kas sajaukts, savandīts
sapiršļāt kaut ko darot steigā vai kļūdoties sajaukt, nepareizi izdarīt
torpedēt kaut ko izjaukt, padarīt darboties nespējīgu; graut
iepidžināt kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt)
iepiļīt kaut kur iekļūt (iekrist, iebraukt)
liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem
muities Kavējot iejaukties
inhibitorizēt kavēt fermentu aktivitāti, vai pilnīgi pārtraukt to darbību
šķērsīt Kavēt, traucēt, izjaukt
dūmene Kazu samtbeka ("Xerocomus subtometosus", senāk "Boletus subtomentosus"), saukta arī par kazu beku un samtaino beku
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā
sakladzināt Kladzinot sasaukt
sakledzināt Kladzinot sasaukt
sakledzināties Kladzinot sasaukties
uzkladzināt Kladzinot saukt
vaizīties Klaigāt, ķērkt, kaukt; skaļi žēloties
apbļaut Kliedzot apsaukt (norāt)
atkliegties Kliedzot atbildēt, atsaukties uz saucienu
atklēgāt Kliedzot atsaukties (par zosīm)
uzkaukt Kliedzot, raudot radīt, piesaukt
ujavāt Kliegt, saukt "uja!"
uzklidzināt Klikšķinot uzbraukt augšā
atklukstēt Klukstot atsaukties
zurza Klusa un nepārtraukta raudāšana
musēties Kļūdīties, sajaukt
bankrotēt kļūt maksāt nespējīgam, pārtraukt kārtot saistībās paredzētos maksājumus
uzplaukt kļūt priecīgam, laipnam; atplaukt
sašust kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piemēram, par kāda nevēlamu rīcību)
aizdegties kļūt spēcīgi satrauktam, saviļņotam
atplaukt kļūt zaļojošam, ziedošam (par kokiem, pļavām, dārziem u. tml.); saplaukt
satraukties kļūt, parasti ļoti, satrauktam
vairoties kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību)
homogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela un neitronu palēninātājs sajaukti viendabīgā maisījumā
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu
ambulta Koka plaukts
pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
maukloba Koks, kuram nomaukta miza
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
miers Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību)
operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās
sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai
kompaundmotors Kompaunds - līdzstrāvas mašīna (ģenerators) ar jauktu ierosmi
nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka)
jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību)
rotorkonveijers Konveijers, kurā apstrādājamās detaļas nepārtraukti tiek virzītas pa apli
zaļais vilnis koordinēta luksoforu darbības sistēma, lai nodrošinātu nepārtrauktu transportlīdzekļu kustību
maīšu maīšiem kopā ar ko citu; jauktā veidā
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi
maisījums Kopums, kas sastāv no samaisītām, sajauktām vielām vai sīkiem priekšmetiem
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem
dubultkoris Koris, kas sadalīts divās daļās tā, ka katra no tām veido pilnu jaukto kori (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai)
benzilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no augiem, biežāk – no jasmīna), aromātviela, šķīdinātājs, var izsaukt ādas kairinājumu, toksisks aknām un nervu sistēmai
sakrākt Krācot (kaut ko) piesaistīt, sasaukt
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
tempera Krāsa, kuras pigmentu šķīdināšanai izmanto emulsiju, ko gatavo, piemēram, no olas dzeltenuma un ūdens vai augu sulas, no ūdenī šķīdinātas augu vai dzīvnieku līmes, sajauktas ar eļļu
paisu paisumies krāsaini sajaukti
kratījums Kratenis - dažādi ēdieni sajaukti kopā
kresīt Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krest Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
krēsties Kratīt, purināt, (no)traukt; trīcēt, trīcināt
dricināties Kratīties, braukt pa nelīdzenu ceļu
sažļuncināt Kratot sajaukt (šķidrumu)
saļundināt Kratot sajaukt (ūdeni un zāles)
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu)
kāmerēties Kravāties, jaukt, vandīt, okšķerēt
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezzupa
biezzupa Krēmzupa - krēmveida zupa, kas gatavota no viendabīgā masā sajauktām sastāvdaļām; biezeņzupa
Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši
pusgrivna Krievijas sudraba naudas un svara vienība 10.-14. gs.; jaunākos laikos tā saukta Krievijas 5 kapeiku monēta
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts
pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu
apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu
birt Krist nepārtrauktā plūsmā (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, vai par sīku priekšmetu kopumu)
monokristāls Kristāls ar vienotu, nepārtrauktu kristālrežģi
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve
iesala brāga kublā iejauktais iesals alus tecināšanai
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās
kuluārs Kuģniecībā šaura caurbrauktuve
Baltavots Kuldīgas novada Kurmāles pagastā esošā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Baltavots un Melnavots" sastāvdaļa, avots 2 m diametrā, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts
kolterēt Kult, jaukt, tā ka rodas šļakatas
monokultūra Kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tai pašā zemes gabalā
kur deguns rāda kur gadās, kur iespējams (iet, braukt)
kur acis (acs) rāda kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt)
klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties
riņķot Kustēties, virzīties (piemēram, iet, skriet, braukt) pa riņķa līniju, lokveidā, arī ap savu asi
animācija Kustības ilūzijas radīšana, izveidojot datorā virkni nedaudz atšķirīgu attēlu, kurus ātri rādot displeja ekrānā, iegūst nepārtrauktas kustības iespaidu
skalināt Kustinot jaukt (parasti šķidrumu); kustināt (trauku), lai jauktu (tajā), parasti šķidrumu
krinoīdi Kustoņi, tā sauktās jūras lilijas
sakust Kūstot savienoties, sajaukties
kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības
Bozes–Einšteina kondensācija kvantu parādība bozonu sistēmā, raksturīga ar to, ka zemāk par noteiktu temperatūru daļa daļiņu pāriet stāvoklī ar nulles impulsu; par kondensāciju nosaukta pēc analoģijas ar tvaika molekulu kondensāciju šķidrumā
ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
Depkina muiža Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāmava" bijušais nosaukums, 1723. g. šīs muižas īpašnieks bijis Rīgas virsmācītājs B. Depkins un līdz 1804. g. tā piederējusi Depkinu dzimtai; 1808.-1850. g. muižas īpašnieks bijis publicists un rakstnieks G. Merķelis (tāpēc saukta arī par Merķeļa muižiņu); 1998. g. uzsākta ēkas rekonstrukcija
bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
mačkāt Ķēpāt; jaukt, samīcīt
ķerlāties Ķēpāties, jaukt
uzķērkt Ķērcot ataicināt, izsaukt
saķērkt Ķērcot sasaukt
čērkšt Ķērkt, kaukt
plērkstēt Ķērkt, kaukt, kviekt, pīkstēt
žlarkstēt Ķērkt, kaukt, nepatīkami skanēt
elektroķīmiskais ģenerators ķīmiskais elektriskās enerģijas avots, kurā degviela un oksidētājs tiek nepārtraukti pievadīti elektrodiem
bagua ķīniešu mitoloģijā - astoņas trigrammas, astoņas pa trīs sagrupētu pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
ķirnīt Ķirnāt, savandīt, sajaukt kopā
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
loga Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
loge Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
logs Laga - instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
lags laga, instruments kuģa ātruma vai nobrauktā attāluma noteikšanai
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise
tehnoloģiskais logs laikposms, kurā ir pārtraukta vilcienu kustība sliežu ceļu remonta vai būvniecības darbu veikšanai
starplaiks Laikposms, laika sprīdis starp diviem laikposmiem, laika sprīžiem; laikposms, laika sprīdis no vienas darbības, norises, stāvokļa līdz otrai darbībai, norisei, stāvoklim; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts; arī pārtraukums
pirmplauka laiks, kad sāk plaukt
slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis)
baktericīdā fāze laiks, kurā svaigi slauktā pienā nepalielinās tajā esošo mikroorganismu skaits
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt
vasāt Laist atvases, izplaukt
tālstrūklas laistīšanas aparāts laistīšanas aparāts, kurā ūdensstrūklas kinētiskā enerģija nepārtraukti griež laistīšanas stobru, aplaistot laukumu 35–80 m rādiusā
tilandi Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem
tilaudas Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem
tilaudi Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem
tillandas Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem
tillandi Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem
tillaudas Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem
tilodas Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem
tilandes Laivas ribas, sauktas arī par tuktiem; brangas
fizoles Lakstaugu dzimta, tautā sauktas arī par turku pupām
kaliptra Lapu sūnām sporogona daļa, kas līdzīgi uzmauktai micei ietver sporu vāceli
sasaukt Lasot (parasti mācīšanās procesā), izrunāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
saukt kopā lasot (parasti mācīšanās procesā), runāt (atsevišķas skaņas, zilbes u. tml.), nosaukt (burtus), lai (no tiem) veidotu (piemēram, vārdu, teikumu)
Tālibaldis Latgaļu valdnieks 13. gs. (nogalināts 1215. g.), minēts Indriķa hronikā (lat. "Thalibaldus"), laikposma no 1208. g. līdz 1215. g. aprakstā saukts gan par Beverīnas, gan Trikātas, gan Tālavas vecāko; Tālivaldis
Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu
kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties
melnā grāmata latviešu mitoloģijā - pēc tautas ticējumiem un nostāstiem, burvju grāmata, kuru lasot var izsaukt miroņus, lai tie dara noteiktus darbus
Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos
Saules māte latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā
pūķis Latviešu mitoloģijā, atspoguļots kā svētības nesējs, bagātības vācējs, kas nodrošināja sētai labklājību; dažviet saukts par viļķi, vilcēju, ruņģi, luņģi
veca māte latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu
aizvars Lauktranzistora elektrods, kuram pievadītais spriegums izsauc strāvas maiņu kanālā
iztece Lauktranzistora elektrods, no kura lādiņnesēji uzsāk savu kustību kanālā
notece lauktranzistora elektrods, uz kuru pārvietojas lādiņnesēji; apzīmējums D (angļu _drain_ - drenāža, notece)
kanāls lauktranzistora struktūras daļa, kurā no izteces uz noteci pārvietojas lādiņnesēji
rūsganais kailgliemezis lauku kailgliemežu dzimtas suga ("Arion subfuscus"), garums līdz 7 cm, mīt jauktos un skujkoku mežos uz sēnēm, kā arī zem nokaltušu koku mizas
peizāt Lauzīt, izjaukt un izsvaidīt
dzelzes Laužņi (pie iemauktiem)
lauzeknis Laužņi, iemauktu sastāvdaļa
sprundžu Laužņu (iemaukti)
laužoti Laužoti iemauti - laužņu iemaukti
izlavēt Lavējot izbraukt
drošs ledus ledus kārta, kas ir pietiekami bieza, lai pa to varētu staigāt vai braukt
pārkondensēšanās Ledus kristālu augšanas process jauktos mākoņos, vienlaicīgi iztvaikojot pārdzesētiem ūdens pilieniem
bārbija Lelle, kuru 1959. gadā sāka ražot amerikānietes Rūtas Handleres uzņēmums; rotaļlieta nosaukta Rūtas meitas Barbaras vārdā
aizklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet
aizklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, ar grūtībām aizbraukt, aiziet
atklemperēt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklinkāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
atklinkāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām atbraukt, atnākt
klanckāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt
klampāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām braukt, iet
klimpāt Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
klimpāties Lēnā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā
klemperēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar grūtībām, pūlēm iet, arī lēni braukt
kleģerēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
klemperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
kleperēties Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, arī lēni braukt
kleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, ar pūlēm, grūtībām iet, staigāt, arī lēni braukt
atkleberēt Lēnā, neveiklā gaitā, arī ar pūlēm, grūtībām atnākt, atbraukt
apklabināt lēnām (klabot) apbraukt apkārt kaut kam
pārkladzināt lēnām (sīkiem rikšiem) pārbraukt mājup
snāpt lēnām (un ilgāku laiku nepārtraukti) iet
aizčakstināt lēnām aizbraukt
aizčubināt lēnām aizbraukt
aizdripināt lēnām aizbraukt
aizlunkāt lēnām aizbraukt
aizčunčināt lēnām aizbraukt; aiziet
čorāt lēnām braukt
ķerrāt lēnām braukt
krebināt lēnām braukt
vāžot lēnām braukt
klinkāt lēnām braukt (ar zirgu) pa dubļainu ceļu
plukšināt lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu)
koksināt lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu
koksināties lēnām braukt ar vecu, vāju zitgu
novēžot lēnām braukt ar zirgu
žūzāt lēnām braukt pa dubļiem
iekoklēt lēnām iebraukt
kunkāt lēnām iet vai braukt
izvilkties lēnām izbraukt (par transportlīdzekļiem)
mugažāt lēnām jaukt, mudzināt
vēžot lēnām kustēties, braukt
novilkties lēnām nobraukt
pavāžot lēnām pabraukt garām
pievilkties lēnām piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem
aizklampāt lēnām un smagnēji aiziet, aizbraukt
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
krecelēt Lēnām, pārvarot šķērsļus braukt
aiztrikšināt Lēni aizbraukt
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu)
čikāties Lēni braukt
pimpināt Lēni braukt
kulcinēties Lēni braukt ar zirgu
klikšināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
klikšķināt Lēni braukt, zirgam virzoties sīkiem, skanīgiem soļiem; virzīties sīkiem, skanīgiem soļiem, (parasti par zirgu)
klibināt Lēni jāt, braukt, zirgam virzoties skanīgiem soļiem
notrikšināt Lēni nobraukt ar zirgu (visu attālumu, ceļa gabalu)
pārtrikšināt Lēni pārbraukt, parasti ar zirgu
aizurgāties lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu)
aturgāties lēni, ar grūtībām atbraukt (pa grambainu, nelīdzenu ceļu)
klunkurēt lēni, ar grūtībām braukt
izurgāties lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu)
izkleberēt lēni, ar pūlēm, grūtībām iziet, arī izbraukt
aizpaunēties lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi)
noklemperēt lēni, neveikli ar grūtībām, pūlēm noiet, arī nobraukt
aizklamburēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām aiziet, aizbraukt
izklamburēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
izklampāt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
izklunkurēt lēni, neveikli, ar pūlēm, grūtībām iziet, izbraukt
atklabināt lēni, sīkiem solīšiem atbraukt (ar zirgu)
kokšināt lēni, sīkiem soļiem rikšot (parasti par zirgu); arī lēni braukt
iztoškāties lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
iztostīties lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
iznūžāties lēni, tūļīgi izstaigāties; lēni, tūļīgi iziet, izbraukt; iztūļāties
čurkāties lēni, tūļīgi, arī ilgstoši (ko) darīt; lēni, tūļīgi darīt kaut ko tādu, kas izraisa čurkstēšanu (piemēram, slaukt)
krutināt lēni, vienmērīgi braukt ar zirgu
uzklidzināt Lēniem rikšiem uzbraukt augšā
kulcināt Lēnītēm iet, braukt
sūpuļāt Lēnītēm, nepārtraukti līt
spilži lepni; ātri (braukt)
doblapu leženeja leženeju suga ("Lejeunea cavifolia"), kas ir aizsargājama, aug mitros lapkoku un jauktos mežos, gk. gāršā, vērī, mazs vienmājas augs; veido blīvas, tumšzaļas vai dzeltenzaļas velēnas uz lapkoku stumbriem, laukakmeņiem, nereti arī uz epifītiskajām lapu sūnām; Latvijā aizsargājama
Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m
gregari Līderu palīgi riteņbraukšanā: viņi brauc vēja pusē, lai līderis varētu braukt aizvējā, vajadzības gadījumā kāpina tempu vai piebremzē grupu u. tml., tādejādi palīdzot komandas līderim izcīnīt pēc iespējas augstāku vietu
kompaunds Līdzstrāvas mašīna (ģenerators) ar jauktu ierosmi
apturēt Liekot, veidojot šķēršļus, pārtraukt (piemēram, ūdens) kustību; būt par cēloni tam, ka (piemēram, straume) pārtrauc kustību, virzību
vidusokeāniskā grēda lielākā lineārā Zemes garozas virsmas nepārtrauktu pacēlumu josla, kas Pasaules okeānā veido vienotu sistēmu, radusies kādreizējās iekškontinentālā rifta sistēmas attīstības gaitā
girondieši Lielās franču 1789. g. revolūcijas laika mēreno republikāņu partija, kuras pārstāvji Satversmes sapulcē vairumā nāca no Girondes apgabala; pēc jakobīniešu sacelšanās lielākā daļa mira uz ešafota,; saukti arī par brissotiešiem
mausolejs Lielisks kapa piemineklis, nosaukts pēc Kārijas valdnieka, kas savai sievai tādu uzcēla
brīvlops Liellops, kas netiek slaukts (vērsis, teļš, gaļas liellops)
tip lieto (parasti vairākkārtējā atkārtojumā), lai sauktu vistas
tulū lieto lai sasauktu kopā liellopus
neīsts lieto, lai (terminos) norādītu uz ārēju līdzību apzīmējamā vārdā nosauktajam
jā lieto, lai atsauktos (kādam)
hallo lieto, lai atsauktos (parasti telefona sarunās); lieto, lai pievērstu kāda uzmanību
nu lieto, lai atsauktos kādam un vienlaikus izteiktu jautājumu
stāvēt lieto, lai izteiktu komandu pārtraukt kustību, pārvietošanos, nekustēties
stāt lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos
pagaidīt lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pārtraukt tā darbību, līdz runātājs paveiks kādu darbību, arī apdomāsies
kos lieto, lai labinātu, sauktu zirgu
koš lieto, lai labinātu, sauktu zirgu
viens lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību
tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu
tā un tā lieto, lai norādītu uz ko (parasti runā) tieši nenosauktu, kas izriet no konteksta vai situācijas
ik lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma
ik lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, personu
ik lieto, lai norādītu, ka kas notiek katrā nosauktajā laika posmā vai pēc katra nosauktā laika posma
vismaz lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piemēram, darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts
eu lieto, lai pasauktu cilvēku, kas atrodas tuvumā, bet ārpus redzes loka
tas lieto, lai pastiprinātu ar adjektīvu nosaukto pazīmi
stop lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz pēkšņu piespiedu apstāšanos vai darbības pārtraukšanu
ķis lieto, lai pielabinātu, sauktu kaķi
hei lieto, lai sasauktu kādu, lai panāktu, ka kāds ātri reaģē uz ko, lai pievērstu kāda uzmanību
uhū lieto, lai sasauktu kādu, pievērstu sev kāda uzmanību
cip lieto, lai sauktu cāļus, vistas
ruk lieto, lai sauktu cūkas
uū lieto, lai sauktu kādu, kādus, parasti mežā
u lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu
ū lieto, lai sauktu kādu, sasauktos ar kādu
ruks lieto, lai sauktu sivēnu
uš lieto, lai sauktu vai dzītu cūkas
tib lieto, lai sauktu vistas
dzenamais lieto, lai uzsvērtu nepārtrauktu dzīšanu
stoi lieto, pavēlot (parasti govij vai zirgam) stāvēt mierīgi, pārtraukt kustēties
heijā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi
heisā lieto, uzsākot strauju kustību (piemēram, braucienu) vai aicinot traukties kam līdzi
komandkarte Lietotāja izvēlei piedāvājamo programmas komandu saraksts, kuru var izsaukt pēc vajadzības
adjektīvsubstantīvs Lietvārds, kas atvasināts no īpašības vārda un īpašības vārda nosaukto pazīmi izteic priekšmetiskā veidā
atsalīgāties Līgojoties atbraukt, arī atnākt
atjaunošana Līgumsaistību atkārtota stāšanās spēkā, ja tās uz laiku bijušas pārtrauktas
saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
saucināt likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt
brīnināt likt brīnīties, izsaukt izbrīnu
maut likt iemaukta dzelžus (zirgam) mutē
zubāt likt iemauktus
stangāt likt iemauktus ar laužņiem
dzīt kā ķīli sienā (kādu) likt nepārtraukti strādāt
interponēt likt starpā, iejaukties; uzņemties atbildību
nolīkumot Līkumojot noiet, noskriet, nobraukt
atvienot Likvidēt, pārtraukt (savienojumu)
kulstevnīca Linu kulstītava, braukts
Salaspils līgums Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa līgums, noslēgts 1452. g. 30. septembrī Salaspiļi, lai pārtrauktu ieilgušo ordeņa un arhibīskapa sāncensību par varu Rīgā; tas ar nelieliem pārtraukumiem palika spēkā līdz 1561. g.
kvantificēšana Loģikā - daudzuma vai skaita norādīšana ar tā sauktajiem kvantoriem
pommade Lopu tauki, ar smaržainām vielām sajaukti, lietā ka ziedi matiem, lūpām, ādai (lai to padarītu mīkstāku) utt.
nosveikt Ļauni atsaukties
izlaist Ļaut (transportlīdzeklim) izbraukt
uzracināt Ļaut uzrakņāt (vai sajaukt)
vaļināt Ļaut vaļu, nenodarbināt nepārtraukti
noļodzīties Ļogoties noiet, nonākt, arī nobraukt
aizkarsēt ļoti ātri aizbraukt
aizjozt ļoti ātri aiziet, aizbraukt
vālēt ļoti ātri braukt
novālēt ļoti ātri nobraukt
joņot ļoti ātri skriet; traukties
aizšaut ļoti ātri, strauji (kur) aiziet, aizbraukt
aizsaut ļoti ātri, strauji aiziet, aizbraukt
izšaut ļoti ātri, strauji iziet, izbraukt
putinēt ļoti ātri, strauji skriet, braukt
slavēt ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā)
lānājs ļoti blīvs jaukts mežs ar mitru augsni
kā melns mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
kā negaisa mākonis ļoti drūms, dusmīgs, satraukts, noraizējies
bez (sava) gala ļoti ilgi, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
bez mēra ļoti ilgi, daudz, arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt)
izvandīt ļoti izjaukt, izsvaidīt, arī izrakņāt (zemi)
notriekt ļoti nobraukt (transportlīdzekli)
apgriezt visu ar kājām gaisā ļoti sajaukt (ko meklējot)
apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt ļoti sajaukt (ko meklējot)
apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt ļoti sajaukt (ko meklējot)
žirbt ļoti satraukties
izmisis ļoti satraukts (par dzīvniekiem)
pakliegt ļoti skaļi pasaukt (kādu)
aizvārīt ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt
nokaitināt ļoti stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
straume ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām
aumaļām ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm
kā uz karstām oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
kā uz (karstām) oglēm ļoti uzbudināti, satraukti, arī nemierīgi aiz nepacietības
kā uz oglēm ļoti uztraukti, nemierīgi, nepacietīgi, neērti
izlēkt no biksēm ļoti uztraukties
sarkt un bālēt ļoti uztraukties, mulst, kaunēties
Angoras trusis ļoti vērtīga trušu šķirne, ko speciāli audzē to garā un pūkainā kažoka dēļ, no kā iegūst tā saukto angoras vilnu
Gukumacs Maiju dievība (saukts arī par Kukulkanu), kas atbilda acteku Kecalkoatlam
iesagriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt kur sānis
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet; iebraukt (ceļā, mājās u. tml.)
piegriezties Mainot kustības virzienu, pieiet, piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
jauktņa Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
jauktne Maisījums, kaut kas sajaukts vai sadrupis
maknīt Maisīt kopā, jaukt
čaukāt Maisīt, jaukt
mīstelēt Maisīt, jaukt
mīstīt Maisīt, jaukt
moļināt Maisīt, jaukt
moļļināt Maisīt, jaukt
muļļināt Maisīt, jaukt
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
moimorēt Maisīt, jaukt (ko meklējot, cenšoties izsmelt)
vančkāt Maisīt, jaukt ūdeni
mistrot Maisīt, jaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu)
kolderēt Maisīt, jaukt, kult, iejaukt
kolčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
koļčāt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
kolčerēt Maisīt, jaukt, kult; sviestu gatavot; koļčēt
vančkāties Maisīt, sajaukt ūdeni
modifikators maisītāja veids, kurā notiek polimēru nepārtraukta maisīšana, savietošana un pildīšana
apmistrēties Maisīties, jaukties
bangalēties Maisīties, jaukties
koļļāties Maisīties, jaukties (pa pašķidru masu)
kulināties Maisīties, jaukties, kulties (parasti par ko šķidru)
mačāt Maisot iejaukt
bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas
mājasvieta Mājvieta; iebrauktuve; apmešanās vieta, naktsmājas
abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.)
putnu būrīši mākslīgas ligzdošanas vietas dobumperētājiem putniem; dobumainu un trupējošu koku daudzums mežos nosaka dobumperētāju putnu skaitu; zems ligzdojošo putnu blīvums var izjaukt bioloģisko līdzsvaru meža ekosistēmā un līdz ar to veicināt kaitēkļu masveida savairošanos
abordēt Malā piebraukt; sakabināt; uzrunāt
fallaciae Maldīgi prāta slēdzieni, nereti saukti arī par paraloģismiem un sofismiem
pusmāls māls, kas sajaukts ar melnzemi vai smiltīm
iemalt Maļot, arī griežot iejaukt; maļot, arī griežot ieraut (kur iekšā)
izmanevrēt Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekli
ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā
Ēģiptes mangusts mangustu suga ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku
mikspikli Marinādē konservēti jaukti dārzeņi
piķeļi Marinādē konservēti jaukti dārzeņi; konservēti mazi gurķīši
rifkabilis Marokāņu sacelšanās pret spāņiem dalībnieks XX gs. 20. gados, tā sauktās Rifas Republikas armijas kaujinieks
ilggadīgā mārpuķīte mārpuķīšu suga ("Bellis perennis"), saukta arī par mārpuķīti
kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons
kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons
topoloģija Matemātikas nozare, kurā pēta ar nepārtrauktību saistītās matemātisko objektu īpašības, vispārinot ģeometriskos priekšstatus (piem., figūru īpašības, kas paliek invariantas pret nepārtrauktu deformāciju)
vaska krītiņi materiāls zīmēšanai, kurā bez krīta un krāsas pigmenta piejaukts arī vasks
jaukta pārvaldītājsabiedrība mātes sabiedrība, kura nav kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, bet no kuras meitas sabiedrībām vismaz viena ir banka
atmauties Maujot atsaukties
smaukt maukt
riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli
šmaukt Maukt, novilkt
stilpēt Maukt, stiept, spiest
smukt Maukties nost, sprukt, bēgt
atmauroties Maurojot atsaukties
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos
šķidruma svārstības mazas šķidruma lokālo punktu (kā nepārtrauktas vides) svārstības, kam raksturīga viļņu izplatīšanās, atstarošana un rimšana
brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm
nočunčināt Maziem rikšiem nobraukt
pamurdināt mazliet duļķot, jaukt (šķidrumu)
pagraudāt mazliet notraukt
pakļūdīties mazliet sajaukt
pašņaukt mazliet šņaukt
pašņūkt mazliet šņaukt
pašņaukāt mazliet šņaukt (tabaku)
paputināt mazliet, daļēji izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu)
paplaukt mazliet, daļēji izplaukt
papostīt mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt
paūkšņāt mazliet, nedaudz saukt, pasaukt
konsole mazs galdiņš, sienas plauktiņš ziedu, lampas u. tml. priekšmetu novietošanai
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele
bufets Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
bupate Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
bupete Mēbele - skapis ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
etažere Mēbele - vairāki plaukti, kas novietoti cits virs cita uz balstiem
bufete Mēbele ar plauktiem trauku un pārtikas produktu novietošanai
lakta Mēbeles plaukts
uzvedības traucējumi medicīnā lietots termins, ar kuru saprot klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiskus traucējumus, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, jauktus uzvedības un emociju traucējumus
beroduāls Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus
beroteks Medikaments bronhiālās astmas ārstēšanai, kas var izsaukt pulsa pārsitienus
Witwenhof Mēduma (Ķirkavas) muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Bārbeles pagastā; saukta arī - Medummuiža
hidroaeromehānika Mehānikas nozare, kurā aplūko gāzu un šķidrumu kustību un līdzsvara stāvokli, gāzu un šķidrumu mijiedarbību savā starpā un ar cietiem ķermeņiem, neņemot vērā to molekulāro uzbūvi; gāzes un šķidrumus apskata kā nepārtrauktu vidi, kam piemīt plūstamība; tās sastāvdaļas ir aeromehānika un hidromehānika
šķidruma mehānika mehānikas nozare, kurā aplūko šķidrumu kustību un līdzsvaru, izmantojot nepārtrauktas vides mehānikas sakarības
cieta ķermeņa mehānika mehānikas nozare, kuras pamatā ir nepārtrauktas vides mehānikas sakarības; deformējama ķermeņa mehānika
atsperes piedziņa mehāniska piedziņa ko izmanto vienkāršākajās kamerās; var uzņemt nepārtrauktu kadru 30-45 s ilgumā
nestacionāra kustība mehāniskās sistēmas kustība pārejas procesā no miera stāvokļa uz stacionāru kustību vai otrādi, arī nepārtraukta kustība ar parametru nepārtrauktu maiņu laikā
mehāniskais zīmulis mehāniski izbīdāms grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis ietvarā
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt
griezt apkārt visas malas meklējot jaukt visu; sīki pārmeklēt
sadalīšanās Meklēšanā ar radaru - viena nepārtraukta atstarota signāla sadalīšanās vairākos atsevišķos atstarotos signālos, kas atbilst dažādiem objektiem vai struktūru grupējumiem
naskāties Meklēt, ošņāties, jaukties citu lietās
ganīt Meklēt, saukt
Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu
barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu
analogais mēraparāts mēraparāts, kura mērījumu rezultātus nolasa no graduētas skalas (kā nepārtrauktu funkciju)
jama Mēsli, sajaukti ar dubļiem un ūdeni
kaļķainā kūdra mēslojums - ar kaļķiem sajaukta kūdra
švelleris metāla izstrādājums ar U-profila šķērsgriezumu un paralēliem plauktiem
trenze Metāla knaiblīte pie iemauktiem, ko ieliek zirgam mutē, lai to vieglāk varētu savaldīt
meža apsaimniekošanas projekts meža apsaimniekošanas un izmantošanas pamatdokuments, ko izstrādā zvērināts taksators, lai nodrošinātu vides aizsardzību, racionālu meža apsaimniekošanu, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu
umzas Meža ceļā iebrauktas grambas
midzināt Mežģīt, saburzīt, izjaukt
saļekāt Mīcot sajaukt ar ūdeni
līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis
rāms gars mierīgs, nesatraukts psihiskais stāvoklis
iegūroties Miesiski sajaukties
šarāde Mīkla, kur atminamais vārds sadalīts daļās, no kurām katrai ir patstāvīga vārda nozīme, kas jāatmin pēc nosauktajām pazīmēm
piejavs Mīklai piejaukts raugs vai agrākās miklas ieraugs
ektoendomikoriza mikorizas paveids jeb jauktā mikoriza, kas sastopama pareti
Iolofats Mikronēziešu (Okeānija) mitoloģijā - kultūrvaronis un krāpnieks, saukts arī par Olofatu, bieži vien identificēts ar sauli
valkāt (kāda, kā) vārdu Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži)
valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži)
aizmīties Minot (velosipēda pedāļus), aizbraukt
misties Mitēties, pārtraukt
kandava Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā
kandavs Mitra, izbraukta vieta vai liela peļķe ceļā
mižģu Mižģu mežģiem - sajaukt, sarežģīt
kizerīts Monoklīnas singonijas minerāls, parasti bezkrāsas vai iedzeltens, pulverī, sajaukts ar nelielu ūdens daudzumu dod masu, kas sacietē līdzīgi ģipsim, bet ūdens pārākumā pārvēršas rūgtā sālī
bezmaiņas sējums monokultūra, kas ir vienīgā lauksaimniecības kultūra, ko audzē saimniecībā vai arī ilgstoša (desmitiem g.) nepārtraukta vienas sugas augu audzēšana vienā un tajā pašā laukā
mugāt Mudzināt, jaukt
mugužāt Mudzināt, jaukt
rusināt mudžināt, sajaukt
migužāt Mudžināt, sajaukt
migužāties Mudžināties, sajaukties
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku
Medummuiža Muiža Bārbeles pagasta teritorijā, celta 17. gs., dokumentos minēta ar vācisko nosaukumu "Witwenhof", bet ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados
minēt Mutvārdos vai rakstveidā paust (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, sacīt, nosaukt
instrumentālmūzika Mūzika, ko atskaņo ar mūzikas instrumentiem, atšķirībā no vokālās vai jauktās (vokāli instrumentālās) mūzikas
Bedlendsas nacionālais parks nacionālais parks ASV, Dienviddakotas štata dienvidrietumu daļā, ietver lielāko neskarto jaukto zālāju prēriju ASV
ļimonovieši Nacionālboļševiku kustības biedri; kustība nosaukta pēc tās pamatlicēja krievu rakstnieka Eduarda Ļimonova vārda; nacionālboļševiki
platnadži Nagu dzīvnieku kārta, truša lieluma dzīvnieki ar lielu galvu, šķeltu virslūpu, izplatīti DR-Āzijā un Āfrikā; saukti arī par izraēliešu avīm, pazīstami no Bībeles laikiem (Lutera tulkojumā - trusis)
apskaudība Naids, naidīgi noskaņotu cilvēku piesaukta slimība, nelaime, piesaukts lāsts
kuna Naudas vienība Senajā Krievzemē 10.-15. gs. sāk.; tā sauca arī dirhemus, Rietumeiropas denārijus, krievu serebrjaņikus; nosaukta dārgākās kažokādas - melnās caunas - vārdā
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties
ļaut neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi)
grodenapls Neapoles vārdā nosaukts zīda audums
noaicināt Neatlaidīgi aicināt, lūgt, saukt
guaša Necaurspīdīga, blīva krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentus šķīdinot ūdenī, kuram piejaukta augu līme un baltā krāsa
iemudzināt nedaudz samudžināt, sajaukt; ietīstīt
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega
pakončāt Nedaudz, mazliet pakustināt, pajaukt
pieviebt Nedaudz, uz īsu brīdi saraukt vai aizvērt
čamāt Nederīgas lietas ar derīgām sajaukt
iesisties starpā negaidīti, pēkšņi ko pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.), arī strauji iejaukties sarunā, runā
saņergt Neglīti saraukt, savilkt
žņergāt Negribīgi, bez apetītes ēst; arī ēdienu niekot, jaukt bez vajadzības
mulati Negroīdās rases (parasti nēģeru) un eiropeīdu jaukta grupa (galvenokārt Amerikā)
mest pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
mest pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko)
padīdināt Neilgi, kādu brīdi uztraukti staigāt šurp un turp
pakratīties neilgu laiku braukt transportlīdzeklī, kas krata
nodžirkstēt neilgu laiku nepārtraukti čirkstēt
pabaiļoties neilgu laiku, mazliet bažīties, uztraukties
pabraukties neilgu laiku, mazliet braukt; arī pavizināties
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu); pamaisīt
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu)
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (par dzīvniekiem)
pakaukt neilgu laiku, mazliet kaukt (piemēram, par ierīcēm, mašīnām)
pakraukt neilgu laiku, mazliet kraukt
pakutināt neilgu laiku, mazliet satraukt, uzbudināt
paslaukt neilgu laiku, mazliet slaukt
pakulstīties neilgu laiku, mazliet šķaidīties (ar ūdeni), jaukties (pa ūdeni)
pakulties neilgu laiku, mazliet šķaidīties, jaukties (piemēram, pa ūdeni)
pajaukt neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi); arī izjaukt
patraukt neilgu laiku, mazliet traukt
negribēt (ne) redzēt ((ne) dzirdēt) Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
negribēt (ne) dzirdēt Neinteresēties par ko; arī nevēlēties iejaukties
mūžīgais šahs neizšķirts šīs spēles stāvoklis, ko panāk, nepārtraukti piesakot šahu, ja pretiniekam ir iespējams atkārtot tikai vienus un tos pašus gājienus
strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu
padēvēt nejauši nosaukt vai titulēt
pārbraukties nejauši pārbraukt kaut kam pāri
dasabraukties nejauši piebraukt
iejaucīties nejauši tikt iejauktam (starp daudziem priekšmetiem), tā, ka grūti atrast
nepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
ņepričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
ņipričom Nekādā sakarā (parasti ar ko negatīvu); tā, ka ir neiejaukts
midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta
saķeckāt Nekārtīgi ēdot, sabojāt (ēdienu); samaisīt, sajaukt
sažļurgāt nekārtīgi sajaukt (ēdienu)
samočkāt Nekārtīgi sajaukt, samaisīt; samīcīt, sašķaidīt
juceklains Nekārtīgs, sajaukts
jucisks Nekārtīgs, sajaukts
iebāzt degunu Nekautrīgi iejaukties citu darīšanās
bāzt degunu nekautrīgi jaukties citu darīšanās
lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.)
kā piesiets nekustīgi, nemierīgi; nepārtraukti; nespējot atrauties
bedrains Nelīdzens, ar iedobumiem (piemēram, par ceļu); izbraukts
sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš)
gruvežains Nelīdzens, pārklāts ar sasalušiem dubļiem, izbraukts
dresuārs neliela bufete, plaukts vai galdiņš trauku nolikšanai
izčunčināt Nelielos rikšos izbraukt
kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
etažerka neliels grāmatplaukts
sanikula neliels ilggadīgs lakstaugs čemurziežu dzimtā, tumši zaļām spīdīgām, staraini lēverainām lapām un sīkiem, bieži iesārtiem ziediem galviņveida čemuriņos, diezgan reti sastopama ēnainos lapu koku un jauktos mežos
komētveida miglājs neliels, komētai līdzīgs galaktisks miglājs ar nepārtrauktu starojumu
stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka
izļurkāt Nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinot, lietojot u. tml., padarīt nestabilu, ļodzīgu; izbojāt, sabojāt
nerām Nemierīgi, satraukti
kā uz karstiem ķieģeļiem nemierīgi, uztraukti; nepacietīgi
grels Nemierīgs, satraukts
nerāms Nemierīgs, satraukts
suits Nemierīgs, satraukts (parasti attiecībā uz bērnu)
ar katru acumirkli nemitīgi, nepārtraukti
ar katru acumirkli (arī brīdi, mirkli, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti, arvien (2)
ar katru mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2)
katru (arī ikkatru) mirkli (arī acumirkli, brīdi, dienu u. tml.) Nemitīgi, nepārtraukti; arvien (2)
nerimu Nemitīgs, nepārtraukts
neatlaidīgs Nemitīgs, nepārtraukts (par skaņu)
D-diena Nenosaukta diena, kurā tiek plānota kāda noteikta kaujas operācija
mērskaitlis Nenosaukts skaitlis, kas izsaka, cik reizes mērījamais lielums ir lielāks par mērvienību
kā uz adatām nepacietīgi, nemierīgi, arī satraukti
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko)
asinsrite Nepārtraukta asins plūsma asinsrites sistēmā
kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums
UPS Nepārtrauktā barošana (angļu val. "uninterruptible power supply")
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne un nākotne kā veselums
ieguliens nepārtraukta gulēšana
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
laidā Nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā
kadrs Nepārtraukta kinolentes daļa, kurā fiksēta atsevišķa epizode
kontinuums nepārtraukta kopa (piemēram, skaitļu ass vai tās intervāls), kuras elementi nav sanumurējami
lentveida pamati nepārtraukta lentveida konstrukcija, uz kā balstās ēkas ārējās un iekšējās kapitālsienas; tos parasti ierīko zem betona, ķieģeļu u. c. smagām sienām
trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis
pretvājinātājtralēšana Nepārtraukta mīnulauku tralēšana, lai pēc iespējas visiem kuģiem samazinātu riska iespēju saskarties ar mīnām
papīrlente Nepārtraukta papīra vai kartona lente ražošanas vai pārstrādes procesā
nolīt Nepārtrauktā plūsmā virzīties un pārstāt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - par sīkiem priekšmetiem
iedzīvotāju paaudžu nomaiņa nepārtraukta reālo un hipotētisko iedzīvotāju kopumu atjaunošanās dzimstības un mirstības rezultātā
laidā Nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; arī nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; arī vienkopus, vienā kopumā
darbs līnijā nepārtraukta tehnoloģisko operāciju izpilde uz sinhroni strādājošām iekārtām, darbgaldiem vai ierīcēm, kuras veido vienotu mehānisko līniju un informatīvo sistēmu
kontinuācija Nepārtraukta turpināšana; saistība
homogēna vide nepārtraukta vide (materiāls), kurā visos tās eksistences apgabalos ir vienāda uzbūve, struktūra un īpašības
kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma
ilgstošs noziedzīgs nodarījums nepārtraukta viena noziedzīga nodarījuma sastāva realizēšana (darbība vai bezdarbība), kas saistīta ar sekojošu ilgstošu pienākumu nepildīšanu, kuru likums ar kriminālvajāšanas piedraudējumu uzlicis vainīgajam
zīdiens Nepārtraukta, bet laikā ierobežota zīšana
Brauna kustība nepārtraukta, haotiska ļoti sīku (mikroskopisku) daļiņu kustība, kas novērojama šķidrumos un gāzēs, to izraisa vides (šķidruma, gāzes) molekulu triecieni pret novērojamo daļiņu
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla
verbigerācija Nepārtraukta, stereotipiska vārdu vai frāžu atkārtošana
perpetuācija Nepārtrauktai turpināšana, kādas pagaidu iestādes padarīšana par pastāvīgu
nodroses barošanas sistēma nepārtrauktās barošanas nodrošinājuma sistēma, kas pieslēdz dublējošās baterijas, ja tiek konstatēts barošanas avota bojājums
daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita
trumuļa kalte nepārtrauktas darbības kalte visu šķirņu kultūraugu sēklu kaltēšanai; kaltes cilindrs nostādīts horizontāli vai ar nelielu kritumu uz izejas pusi un lēni rotē
finiera konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības konvekcijas žāvētava ar piespiedu gaisa šķērscirkulāciju ar saistvielu piesūcinātu finieru vai ar saistvielu pārklātu finieru virsmu žāvēšanai; finierus izvieto žāvēšanas kamerā vertikāli starp konveijera kustīgajiem rāmjiem
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa
rotācijas sūknis nepārtrauktas darbības statiskais sūknis, kam pretstatā parastajam virzuļsūknim ir izteikta rotācijas kustība (zobratu sūknis, plakanspārnu sūknis, radiālie un aksiālie virzuļsūkņi, skrūvju sūknis); parasti lieto hidroiekārtās un eļļošanas sistēmās
elevators Nepārtrauktas darbības transporta mašīna (beramo materiālu vienlaicīgai vertikālai un horizontālai pārvietošanai)
gliemežkonveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce birstoša materiāla pārvietošanai horizontālās plaknēs ar slīpumu līdz 20 grādiem; materiālu pārvieto teknē ievietots rotējošs gliemezis
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem
elevatorgreiders Nepārtrauktas darbības zemes darbu mašīna grunts rakšanai un bēršanai transportlīdzekļos vai atbērtnē
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur žāvējamais materiāls žūst pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem
konveijeržāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kurā žāvējamās detaļas pārvieto konveijers
stroboskopiskais efekts nepārtrauktas kustības ilūzija, kas rodas, novērojot periodiski sekojošu nekustīgu ainu virkni
lente Nepārtrauktas kustības slīdošs elements (garas joslas veidā) kā pārvietošanai (parasti transportierīcēs)
intensitātes skaņas celiņš nepārtrauktas līnijas platuma gradācijas perpendikulāri skaņu celiņa malai
pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm
kinētika nepārtrauktas vides fizikā – mikroskopiska teorija, kas noskaidro masas, enerģijas, impulsa un citu fizikālu lielumu pārneses procesus vielā dažādos tās agregātstāvokļos
elastības teorija nepārtrauktās vides mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu elastīgo deformāciju
plastiskuma teorija nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kas pētī likumsakarības starp mehāniskiem spriegumiem un elastiski plastiskām neatgriezeniskām deformācijām un izstrādā konstrukciju un detaļu plastisko deformāciju aplēses
grunts mehānika nepārtrauktas vides mehānikas nozare, kurā pēta grunts mehāniskās īpašības (spriegumu, deformāciju, grunts masīva stiprību un noturību, tās spiedienu uz norobežojošām konstrukcijām un pazemes būvēm) atkarībā no tās uzbūves un fizikālā stāvokļa
visu laiku nepārtraukti
vienā gabalā nepārtraukti
beņģerēt nepārtraukti dzert (bez piedzeršanās)
stampāties Nepārtraukti kustēties, lidināties augšup un lejup (parasti par odiem)
nodeivelēt Nepārtraukti lietojot padarīt nederīgu, nolietot
tecēt Nepārtraukti līt (par lietu)
laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums
plankšēt Nepārtraukti pļāpāt
čunčāt Nepārtraukti raudāt
čunčot Nepārtraukti raudāt; čunčāt
kvelst Nepārtraukti riet
pļērkt Nepārtraukti runāt
delzt Nepārtraukti runāt, pļāpāt
pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu
bindžot nepārtraukti skatīties kādu seriālu vai filmu
rikšināt nepārtraukti spēlēt kādu mūzikas instrumentu
čūparāt nepārtraukti sūkties, ūdeņaini pūžņot
bērt Nepārtraukti šaut
sijāties Nepārtraukti šurpu turpu lidināties, kustēties lielākā daudzumā (par maziem dzīvniekiem, parasti par kukaiņiem)
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam
bokāt Nepārtraukti uz augšu, uzleju lidināties, sijāties (parasti par odiem)
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem
notaļ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē
notaliņ Nepārtraukti vietas un laika nozīmē
plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu)
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot
kā uzvilkts pulkstenis nepārtraukti, bez apstājas ko darīt
liju lijām nepārtraukti, bez gala
vienā lijā nepārtraukti, bez gala
stonā Nepārtraukti, bieži
ļerkšināt Nepārtraukti, ilgāku laiku darbināt (instrumentu, ierīci), radot skaņas, trokšņus
bārstīt Nepārtraukti, ilgstoši, arī atkārtoti skandināt (piemēram, straujas putnu dziesmas, sīkas skaņas)
blarkšķēt Nepārtraukti, nevajadzīgi runāt
caurs Nepārtraukti, no sākuma līdz beigām, visu laika posmu
plūst Nepārtraukti, parasti spēcīgi, izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
stauņai Nepārtraukti, pastāvīgi
ikkatru acumirkli (arī brīdi, mirkli u. tml.) nepārtraukti, vienmēr
caurām dienām nepārtraukti, visu laika posmu
kontinuitāte Nepārtrauktība, savstarpēja saistība
asinēhija Nepārtrauktības trūkums struktūrā
continno Nepārtraukts
basso continno nepārtraukts bass
sinartroze Nepārtraukts kaulu savienojums
koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi
mākoņmētelis Nepārtraukts mākoņu segums
balansēšana Nepārtraukts process, kas nodrošina pastāvīgu līdzsvaru starp sistēmā ievadīto enerģiju un enerģijas patēriņu
sifonostēle Nepārtraukts stumbra vadaudu gredzens
telemaratons Nepārtraukts, bieži vien diennakti ilgs televīzijas raidījums, ko parasti organizē labdarības nolūkā
akatalēktisks Nepārtraukts, nepārtrauktība
pilns Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju)
stundīgs Nepārtraukts, pastāvīgs
kontinuitīvs Nepārtraukts, savstarpēji saistīts
viensvienīgs Nepārtraukts; vienlaidus
procesa vadība nepārtrauktu ražošanas procesu vai tehnoloģisko operāciju izpildes vadība ar datoru palīdzību
trallas Nepārtrauktu skaņu kopums --> trallināt
nostāties malā nepiedalīties, arī neiejaukties (kur)
stāvēt malā nepiedalīties, neiejaukties; nogaidīt
stāvēt malā (arī nomaļus) nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur)
kalkulators Neprogrammējams aritmometrs, kam operāciju veikšanai nepieciešama operatora nepārtraukta darbība
putrāt Neprotot, nepietiekami pārzinot (piemēram, darbu, uzdevumu), kļūdīties, jaukt (ko) vietām; putrot
šotriņķis Nerūsoša metāla skava, kas uzmaukta grotbomim un kurā iestiprina grotšotes bloku
neirekserēze Nerva izraušana, lai pārtrauktu tā funkciju
neirotripse Nerva sašķaidīšana, lai pārtrauktu tā funkciju
pasīvā eitanāzija netiek pielietoti dzīvību uzturoši pasākumi vai arī tie tiek pārtraukti
likt mierā (arī mieru) Netraucēt ar savu rīcību, nejaukties kāda dzīvē
mest pie malas neturpināt, pārtraukt, beigt kaut ko
neņemt aubē neuztraukties (par ko); neņemt vērā
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības
iet cita pirtī kašķi meklēt nevajadzīgi jaukties citu strīdos, konfliktos
aizsēdēšana Nevardarbīga iejaukšanās, demonstratīvi sēžot kādas iestādes vai sabiedriskas vietas brīvajos krēslos, uz grīdas utt., lai tādējādi pārtrauktu ierasto kārtību un panāktu savu prasību izpildi
nesekmīgs aborts neveiksmīgs mēģinājums pārtraukt grūtniecību
ieberzīt nevērīgi, nolaidīgi iejaukt; sēt (mitrā augsnē)
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā
pužīt Nīcināt, jaukt
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt
grifons Nīderlandiešu zelta un sudraba nauda 15. gs.; šādi nosaukta tās mugurpusē iekaltā ģerboņa dēļ
krupt Nīkt, saraukties
cauruļvads no caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai)
prišpiens no pirmpienes pēc atnešanās slaukts piens
prišupiens no pirmpienes pēc atnešanās slaukts piens
baķenis no sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize
vēršacs no vienas puses apcepta, nesajaukta ola
izbraucīt Nobraucīt, nobraukot sajaukt
norullēt Nobraukt
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslūtēt Nobraukt, nobradāt
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.)
raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm
aizminēt Nodomāt, pieminēt, piesaukt
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt
noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums
nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot
atjaukt Nojaukt kaut kā daļu
nogleijāt Nojaukt, dzēst (pēdas)
novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost
nokarnīt nojaukt, izpostīt
postumi nojaukta, izpostīta vieta
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
neizbraucams nolieguma divdabis --> izbraukt
nepārtraukts nolieguma divdabis --> pārtraukt
izmucināt Nomaukt
mucināt Nomaukt
nomaut Nomaukt
nosukt Nomaukt
pamaukt Nomaukt
nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu
muceniski ādu maukt nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
muciskis noplēst ādu nomaukt ādu (nogalinātam dzīvniekam) tā, lai tai nebūtu iegriezumu un citu bojājumu
atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu)
nomauka Nomaukta egles miza
nomaukna Nomaukta egles miza; nomauka
nošmauties Nomaukties, nomukt
saķert galvu nonākt izmisumā, uztraukties
izmaut Noņemt (zirgam) iemauktus
nomaikt Noplēst, nomaukt
šāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds
tāds norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta
tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu
tiki norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu pulksteņa laika momentu
pus- norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
cauri norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību un to, ka tā veikta visā minētajā laika posmā
šādi norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; šādā veidā
tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
pa norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību
pie norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību; pēc 2(1)
no norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību
pēc norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību
pret- norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam; norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto
tepatēm norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kurā kas atrodas, notiek
tur norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1)
šepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit
te norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1)
tepat norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1)
šeit norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur
par norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi
kontr- norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
kontra- norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
no norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts
pus- norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma
pus- norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma
liel- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību
sīk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu
maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību
maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu
rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu
smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu
rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu
smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu
virs- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru
vidus- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
priekšā norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita
klāt norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts
kas norāda uz to, ar kuru saistīta verba nosauktā darbība
par norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē
kur norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā darbība
kurp norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība
virs- norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā
tālāk norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā)
ievad- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā
ievad- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā)
kontrol- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei
smalk- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi
rupj- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu
apakš- norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto
pirms- norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
zem- norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā
pirms- norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
priekš- norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
pus- norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes
pus- norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse
salon- norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze
arhi- norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais
vairāk norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu
pēc- norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris
robež- norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits
virs- norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas
simt- norāda, ka salikteņa otrajā dala nosaukto ir simt
garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām
pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta
atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko)
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības
plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko)
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām
video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam
pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu
stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
mono- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu
vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā
poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem
vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu
vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem
vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem
meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi
miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās
tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās
četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās
multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās
div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās
piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās
septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās
trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās
vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu)
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā
bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem
zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām
kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā
siltum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
termo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga
snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu
vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē
visu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3)
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi
jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga
jeb- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga
dubult- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā
remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens
orto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1)
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas
kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām
normāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2)
standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam 1(1); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta 1(2) nosacījumiem
vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem
pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus
kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā)
blakus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā
priekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu
iekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko
zem- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko
dziļum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī
vidus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1)
tāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā
šķērs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu
neo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu
arod- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību
arod- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to
atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu
kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām
atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
cito- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju
avio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi
civil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām
astro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu
dīzeļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to
inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku
pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju
karaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs
kino- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri
kino- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu
atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu
kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu
līgum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu
mākoņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem
luno- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to
metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu
metro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu
moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju
motor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju
komerc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem
velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu
vilcēj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku
jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski
privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski
moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors
remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai
kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu
augš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo
vad- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu
guļam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa
paraug- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme
bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai
pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz
ceturtdaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala
trešdaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa
iepriekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
dubult- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām
vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā)
ģenerāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais
super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam
bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai
standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību
triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota)
vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens
makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās
vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai)
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu
makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu
blakus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts
pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu
jeb- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju
veidotāj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā
oriģināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(1)
oriģināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(2)
pievad- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai
savilcēj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem)
pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi
piekar- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī
pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā
pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs
pneimo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām
privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu
remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu
meteo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu
meteoro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu
kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām
automoto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
ceļa- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā
triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā
i- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē
fero- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām
elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju
video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
energo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu
energo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku
vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas
izlūk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1)
izlūk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2)
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi
sākum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1)
kosmo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu
tranzīt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
kredīt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1)
ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam
triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju
metalo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu
krimināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu
pils- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili
kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu
kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu
radar- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3)
korespondenc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā
siltum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
termo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu
inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā
treniņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu
triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā
hidro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu
vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām
vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu
ģeo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu
privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu
pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko)
savrup- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups
mij- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu
meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā
luksus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns
speciāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1)
spirāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa
bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi
atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu
stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums
metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus
vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens
mono- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu
vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu
vice- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs
iespied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā
izpild- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu)
brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām)
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam
kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko)
tumš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis
gaiš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis
nākam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam
nākam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam
nākoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1)
nākoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2)
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu
mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs
civil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem
paraug- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1)
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
spirāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi
atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko)
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību
eksport- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu
eksport- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā
ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko)
vidus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts
priekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1)
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi)
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi
signāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1)
elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko)
bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem
zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju
foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām
makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi
kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu
klavier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli
likteņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1)
likteņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2)
daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu
kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu
vijoļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu
vijoļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli
apkārt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas
agro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā
ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus
minerāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli
fero- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi
savienotāj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā
elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai
dziļum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai
papild- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam
elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu)
metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā
garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām
pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī
atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko)
rotor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors
velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips
miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi
tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu
četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas
desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas
div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas
piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas
septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas
seš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu
trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas
svir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras
šarnīr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus
kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole
rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums
rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde
daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums
ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe
super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums
slīd- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi
spiedien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana
spied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana; spiedien-
velūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe
karaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības
super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2)
kontūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra
rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
dziļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā)
apkārt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība
maksimāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība
minimāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
miniatūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas
mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs
brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus
plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums
daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā
kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība
plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma
metilēn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa
metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~
četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki
multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas
div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi
piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci
septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi
seš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši
trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs
vairāk- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki
poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt
dīzeļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1)
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa
motor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors
tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš
desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit
mēr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai
iespied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas
kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma
tāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma; arī tele- (2)
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju
rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu
desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt
seš- norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās
starp- norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā
virs- norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums)
maz- norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās
pārtraukuma vektors norāde uz vietu atmiņā, kur tiek glabāta rutīna, kas veic pārtraukumu apkalpošanu, tas satur rutīnas adresi un izmanto to, lai izsauktu rutīnu, kad programmai nepieciešama tās izpilde
atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu
pārsaukt Norāt, nopelt; arī apsaukt
atadīt Noraukt
nonērt Noraukt
noraut Noraukt
notraust Noraust (1), notraukt (1)
novicēt Noraust, notraukt (ar vicu)
nostāt Norimt (kādā darbībā); pārtraukt kustības
nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti)
norūpināties Norūpēties, uztraukties
nosaukāt Nosaukt
nodēvēt Nosaukt (kādā vārdā)
nogodāt Nosaukt (kādā vārdā)
izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos
iedot vārdu nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu
piešķirt vārdu (arī nosaukumu) nosaukt (ko), parasti oficiāli, kādā vārdā
likt nosaukumu (arī virsrakstu) nosaukt kā (tekstu, tā daļu)
likt virsrakstu (arī nosaukumu) nosaukt kā (tekstu, tā daļu)
runcināt Nosaukt par runci
zādzināt Nosaukt par zagli, inkriminēt zādzību
skaitīties nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā
izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot
izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas
piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt)
pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.)
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības)
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus)
atslaukt Noslaukt nedaudz piena
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties
sarusināties noslīdot sajaukties
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu
pingāt ceļu nospraužot ar lapu kokiem vai to zariem aizliegt tālāk braukt
notriekties Nostrādāties steigā un nepārtrauktā kustībā
atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu
bordero Nosūtīto jaukto kravu apraksts, kurā ietverta informācija par to, kā apieties ar kravu līdz tās nodošanai kravas saņēmējam
nošļaust Nošļaukt, nošļaupt
zmiegt Nošmaukt, nozagt
čāpt Nošmaukt, zagt
čopīt Nošmaukt, zagt
gramstīt Nošmaukt, zagt
ķērnāties Nošmaukt, zagt
krāmēties Nošmaukt, zagt
krempāt Nošmaukt, zagt
lutīt Nošmaukt, zagt
mašot Nošmaukt, zagt
matot Nošmaukt, zagt
triept Nošmaukt, zagt
nošņūkt Nošņaukt
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā)
locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā)
noņemt no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt (kāda) saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti
noņemties no uzskaites noteiktā kārtībā pārtraukt savas saistības ar (organizācijas, iestādes u. tml.) sastāva uzskaiti
ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā
slazdošana Noteiktas darbības veikšana, lai pārtrauktu darbojošos programmu, pārbaudītu un analizētu tās stāvokli, un, ja nepieciešams, nodrošinātu tās atkopšanu
horizontālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves
ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
notrēst Noteiktu laiku nepārtraukti pļāpāt
marķiera nodošanas procedūra noteikumu kopums, kas lokālajā tīklā, kurā tiek pārraidīts marķieris, nosaka, kā stacija saņem, izmanto un nodod marķieri. Ar šīs procedūras starpniecību tiek novērsta situācija, kad vairākas stacijas var vienlaicīgi uzsāk pārraidi un izsaukt sadursmi
nogulsnināšana Notekūdeņu piejaukto vielu nogulsnēšana
nograudāt Notraukt
notraucināt Notraukt (1)
nosagraudāties Notraukt (augļus) savām vajadzībām
pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
nodzēst Notraukt (rasu)
brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost)
nopogaļāt Notraukt liniem pogaļas
nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala
piegraudāt Notraukt pietiekami, daudz
brucynōt notraukt, noberzt kokam lapas
apgraudāt Notraukt, nobirdināt
datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka)
nositaļāt Notraukt, nosist
nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles)
notraukt Notraukties (1)
notraukt Notraukties (2)
nogriezties Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt
atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt
noziedznieka izdošana noziedznieka, kurš atrodas noteiktas valsts teritorijā, nodošana citai valstij pēc tās pieprasījuma, lai sauktu viņu pie kriminālatbildības vai spēkā esoša sprieduma izpildīšanai; ekstradīcija
atklāts noziegums noziegums, par kuru ziņots iekšlietu iestādēm, par kuru pabeigta pirmstiesas izmeklēšana, visi materiāli, kas attiecas uz doto krimināllietu, nodoti tiesas rīcībā, un vainīgā persona vai personu grupa saukta pie kriminālatbildības
sazvērināt Nozvērināt vairākus vai ilgāku laiku nepārtraukti
atņaudēt Ņaudot atsaukties
uzņaudēt Ņaudot, raudot piesaukt
atņurdēt Ņurdot atsaukties (parasti par suni)
dementēt Oficiāli atsaukt nepatiesas ziņas, melus; atspēkot melīgus apgalvojumus
all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk
zaļā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha viridis"), atrasta platlapju un jauktos mežos Moricsalā un Ķemeros, Latvijā aizsargājama
supervizors operētājsistēmas daļa, kas vada resursu izmantošanu un procedūru izpildi, nodrošinot nepārtrauktu procesora darbību secību un apstrādājot pārtraukumus
datņu sistēma operētājsistēmas struktūra, kas nosaka, kā datnes tiek veidotas, nosauktas un saglabātas
anafilaksija Organisma spēja atsaukties uz atkārtoti iepotētām svešām olbaltumvielām; anafilakse
badošanās Organisma stāvoklis, kurā pilnīgi vai daļēji pārtraukta barības vielu uzņemšana vai traucēta to uzsūkšanās un izmantošanās
miksotrofi Organismi, kam raksturīga jaukta tipa - heterotrofiska un autotrofiska - barošanās
sirdsveida divlape orhideju dzimtas suga (“Listera cordata”), Latvijā sastopama samērā reti un nevienmērīgi, gk. rietumu daļā, aug ēnainos skujkoku un pārpurvotos jauktos mežos, aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs ar tievu, ložņājošu sakneni, stublājs 6-22 cm augsts, lapas 2, plānas, sirdsveidīgas, nosmailinātas
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā
Kirī punkts otrā veida fāžu pārejas temperatūra, kam raksturīga nepārtraukta vielas stāvokļa izmaiņa, tuvojoties fāžu pārejas punktam un iegūstot kvalitatīvi jaunu īpašību šai punktā
piekučot Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
piekučoties Pa galvu, pa kaklu, apmetot kūleni pietraukties
nopļuņčāt Pa izmirkušu ceļu (kādu gabalu) nobraukt
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt
pielikt punktu pabeigt uzsākto, pārtraukt notiekošo
ceanots Pabērzu dzimtas ģints ("Ceanothus"), ko mēdz saukt arī par Kalifornijas ceriņiem, 50-60 sugu
pavilnīt Pabraukt garām
aizdvašot Pabraukt garām (par vilcienu ar tvaika lokomotīvi)
apbraukt Pabraukt zem kā
pacelt glāzi (arī kausu u. tml. par kādu, par ko) paceļot glāzi, kausu u. tml. ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko)
iznervāt padarīt (kādu) nervozu, satrauktu
sabojāt padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri)
izjaukt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; sajaukt
sajoksīt padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt
dangot padarīt nelīdzenu; izbraukt, izdeldēt (zemi, ceļu)
aizcirst durvis padarīt nepieejamu (ko); pārtraukt saistības (ar ko)
izbojāt padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt
izpūrināt padarīt vaļīgāku, sajaukt, izplūkāt
bedre Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā); gramba
gramba Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (parasti ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede
tirāde Pagara, nepārtraukta (parasti patētisku) vārdu, teikumu virkne (runā)
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
pasamīties Paiet vai pabraukt garām tā, ka nesastopas
izamīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā)
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2)
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas
pagriezt ceļu Paiet, arī pabraukt sāņus, lai palaistu (kādu) garām
pasalaisties Paiet, pabraukt
izamainīties Paiet, pabraukt viens otram garām pretējā virzienā
pakužināt Pajaukt, paārdīt
norietināt pakāpeniski samazināt izslaukto piena daudzumu, lai panāktu ka govs pārstāj dot pienu
pakaukties Pakaukt (1)
inhibitorizēt palēnināt vai pavisam pārtraukt ķīmiskas reakcijas norisi
apraut Palēnināt, arī pārtraukt (kustību, darbu)
aprauties Palēnināties, arī tikt pārtrauktam (par kustību, darbu)
vairot Palielināt, parasti nepārtraukti (kā skaitu, daudzumu, apjomu)
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā, parasti nepārtraukti
vairoties Palielināties skaitā, radot sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību (par dzīvniekiem, augiem)
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu)
pamočkāt Pamaisīt, pajaukt
meža apsaimniekošanas plānošana pamatdokumentu izstrāde, lai nodrošinātu racionālu meža apsaimniekošanu, vides aizsardzību, kā arī nepārtrauktu un nenoplicinošu meža izmantošanu
bāzes krāsas pamatkrāsas, kuras noteiktā krāsu sistēmā tiek izmantotas jauktu krāstoņu radīšanai; piemēram - _Pantone_ krāsu sistēmā ir astoņas bāzes krāsas - ciāns, madženta, dzeltenā, zaļā, sarkanā, zilā, melnā un baltā, kuras jaucot dažādās attiecībās, var iegūt milzum daudz krāstoņu
satraucināt Pamodināt, uztraukt, sakaitināt
izgriezt Panākot, ka pagriežas vēlamā virzienā, izbraukt, izvadīt (parasti transportlīdzekli, zirgu no kurienes, kur u. tml)
sakaucināt panākt, būt par cēloni, ka (parasti suns) sāk kaukt
pacilāt panākt, būt par cēloni, ka (psihisks stāvoklis) kļūst emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs
izļurbāt panākt, būt par cēloni, ka kas nenotiek; izjaukt
iekaucināt panākt, būt par cēloni, ka sāk kaukt
satraukt panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piemēram, klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas
nomaisīt panākt, ietekmēt (piemēram, atrunājot, pārliecinot), ka maina (nodomu); arī izjaukt, nepieļaut (ko)
apklusināt panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt u. tml.
zibināt panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu)
ieplaucēt panākt, ka sāk plaukt
pelēkais papagailis papagaiļu suga ("Psittacus erithacus"), saukts arī par žako
aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos
komplementārkrāsas Papildkrāsas - krāsas, kas, spektrāli sajauktas, dod balto krāsu
Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs
mendelēšana Parādība, kad jauktu vecāku pēcteči sadalās noteiktās īpašību grupās un noteiktās īpatņu skaitliskās attiecībās
pavaņķēt Parakņāties, pajaukt, pavandīt
paģībšana parasti asins trūkuma, retāk asins pārpilnības smadzenēs izsaukts nesamaņas stāvoklis
pabraukt parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) braukt
pārlaist Pārbraukt (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pāriet Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekli, tā dalām
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pārlaisties Pārbraukt (pāri kam, pār ko), parasti ar slēpēm, ragaviņām (piemēram, laižoties no kalna)
pārbraucienis Pārbrauktuve
voblers pārdošanu veicinošs reklāmas izstrādājums no papīra, kartona vai plastmasas, kas piestiprināts pie elastīgas plastmasas kājiņas, ar kuru tas tiek piestiprināts pie preces vai veikala plaukta
ņemt galvā pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko)
ņemt pie sirds pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko)
pārlāpstot Pārjaukt ar lāpstu (piemēram, kaudzi, kopumu)
krāsot pārklāt, piesūcināt, jaukt (ko) ar [krāsu]{s:2012}
nokupāties pārklāties ar putām (kā tikko slaukts piens)
hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt
kā pēc nāves pārmērīgi lēni, ilgi (iet, braukt)
aizsargpārmija Pārmija, ar kuru, sagatavojot vilciena pieņemšanas vai aizlaišanas maršrutu, var noslēgt iespēju ritošajam sastāvam iebraukt noteiktajā ceļā
bojāt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu)
bendēt nervus pārpūlēt nervu sistēmu, psihi, arī uztraukties (par ko nevēlamu)
paraušļāt Pārrakņāt, sajaukt, pagrūstīties
pārmukt Pārslīdēt (pāri kam, pār ko) - par ko uzmauktu
datoratkarība Pārspīlēta un slimīga tieksme darboties ar datoru, nespēja pārtraukt iesāktās datornodarbības, depresijas sajūta, ja netiek pie datora
mitēties Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību)
laist ciet govi pārstāt slaukt govi
(aiz)laist ciet (govi) pārstāt slaukt govi pirms atnešanās
aizlaist Pārstāt slaukt pirms atnešanās (piemēram, govi, kazu)
mitīties Pārstāt, pārtraukt
uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
kalcija sorbāts pārtikas piedeva E203 (sintētisks, iegūst no sorbīnskābes), konservants, var veicināt nātreni, ādas kairinājumus, astmu, izsaukt alerģiskas reakcijas
nātrija o-fenilfenols pārtikas piedeva E232, konservants, fungicīds, var izsaukt vemšanu, krampjus, deguna un acu kairinājumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu
dodecilgallāts pārtikas piedeva E312, antioksidants, var izsaukt alerģiskas reakcijas, nav ieteicams bērniem
kalcija dinātrija etilēndiamīntetraacetāts pārtikas piedeva E385, konservants, sekvestrants, var izsaukt muskuļu krampjus, asinis urīnā, zarnu darbības traucējumus, nieru bojājumus, lieto medicīnā saindēšanās gadījumos ar smagajiem metāliem
kalcija hlorīds pārtikas piedeva E509, cietinātājs, sekvestrants, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, palielinātās devās var izsaukt ādas un gļotādas kairinājumus, gremošanas traucējumus
dimetilpolisiloksāns pārtikas piedeva E900, putu dzēsējs, var izsaukt nelabumu un caureju
E472f pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā
saraut Pārtraukt (attiecības, saskarsmi u. tml. ar ko)
brosnīt Pārtraukt (darbību, izturēšanos) - par dzīvniekiem
beigt Pārtraukt (darbību, procesu)
apstāties Pārtraukt (darbu)
izslēgt Pārtraukt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
slēgt Pārtraukt (kā) izmantošanu, arī aizliegt izmantot (ko); pārtraukt, arī aizliegt (kādu darbību, norisi)
izņemt Pārtraukt (kāda aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē)
paņemt Pārtraukt (kāda aizbilstamā, aprūpējamā) atrašanos (piemēram, iestādē, vietā)
sabuntavāt Pārtraukt (kāda darbu, darbību)
atmodināt Pārtraukt (kāda psihisko stāvokli), panākt, ka atbrīvojas (no tā)
modināt Pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) mostas
pamest Pārtraukt (kādu darbību, rīcību); pārtraukt darboties (iestādē, uzņēmumā u. tml.)
mest mieru pārtraukt (kādu darbu, ko darīt)
atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā)
pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā)
piestāt Pārtraukt (ko darīt); pārstāt
iekonservēt Pārtraukt (ko izmantot, veidot) un saglabāt (to) kādā stāvoklī
pamest Pārtraukt (ko) izmantot, lietot
apstādināt Pārtraukt (mašīnu, mehānismu) darbību
apturēt Pārtraukt (mašīnu) virzību, (mehānismu) darbību, (tos) izslēdzot; apstādināt
apstādināt Pārtraukt (norisi, procesu)
apturēt Pārtraukt (norisi, procesu)
atmest Pārtraukt (parasti ko iesāktu); pamest
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas
atlaisties Pārtraukt (pasākumu, darbu u. tml.), atteikties (no iecerēm)
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.)
pamest Pārtraukt (piemēram, kādu situāciju, psihisku stāvokli)
kupēt Pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu
apturēt Pārtraukt (runātāju)
pieturēt Pārtraukt (transportlīdzekļa) kustību, parasti uz neilgu laiku
iziet no ierindas Pārtraukt aktīvi strādāt, darboties (par cilvēku)
apšņākt Pārtraukt ar šņācienu vai pieprasīt klusuciešanu
izjemt Pārtraukt atrašanos, darbību kur, kādā iestādē
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus (ar kādu valsti, iestādi, personu)
nolikt ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties
nomest (biežāk nolikt) ieročus Pārtraukt bruņotu cīņu; arī padoties
mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē
pūsties Pārtraukt darboties, arī atrasties miera stāvoklī, lai atjaunotu spēkus, enerģiju (pēc fiziskas vai garīgas piepūles)
uzkārties Pārtraukt darboties; sabojāties (parasti par datoru)
atliekt muguru pārtraukt darbu, atpūsties
apraut Pārtraukt dot (pienu) vai dot (to) daudz mazāk (parasti par govīm); noraut pienu
iet ciet Pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās) par govi
atraut Pārtraukt dot; neļaut izmantot
kastrēt Pārtraukt dzimumdziedzeru funkcionēšanu (cilvēkiem vai dzīvniekiem), piemēram, operējot, iedarbojoties ar ķīmiskiem līdzekļiem, hormonu preparātiem
puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu
slēgt Pārtraukt izdot, arī aizliegt izdot (periodisku izdevumu)
atstāties Pārtraukt kam sekot, uzbrukt; mitēties
kapitulēt Pārtraukt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem
izmežģīt Pārtraukt kaulu galu saskari (locītavā); pārtraukt locītavas kaulu galu saskari (kādā ķermeņa daļā)
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta
zavjazaķ Pārtraukt kriminālnodarbošanos
izšķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību
pašķirties Pārtraukt laulību; pārtraukt draudzību; izšķirties
lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu ievērošanu, izpildīšanu
atstāt Pārtraukt mācīties, strādāt
nokāpt no adatas pārtraukt narkotisko vielu lietošanu
mest kaktā pārtraukt nodarboties (ar ko)
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apturēt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apstādināt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apstādināt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
izstāties Pārtraukt piedalīties (kādā pasākumā)
izstāties Pārtraukt piedalīties (tiesas, procesa)
pagriezt (arī uzgriezt) muguru pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
uzgriezt (arī pagriezt) muguru pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
(uz)griezt (arī pagriezt) muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko)
izpukstēt Pārtraukt pukstēt
pārrūkt pārtraukt rūkt
interpellēt Pārtraukt runu, iebilst
novērsties Pārtraukt saikni (ar ko)
novērsties Pārtraukt saikni, neturpināt draudzīgas, labvēlīgas attiecības (ar kādu)
saraut saites pārtraukt sakarus, attiecības ar kādu, atteikties no kaut kā iepriekšēja
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību (ar ko); novērsties (no kādas sabiedrības grupas, kustības, pasākuma)
atšķelties Pārtraukt sakarus, saistības (ar kādu personu, sabiedrības grupu); nošķirties (no kā)
modināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā)
atmodināt Pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvību (dabā)
likvidēties Pārtraukt savu darbību (par organizāciju, uzņēmumu u. tml.); tikt likvidētam
nokāpt malā (arī krastā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Pārtraukt strādāt par jūrnieku
uzkārties Pārtraukt tikt veidotam; netikt vairs gatavotam
raisīties Pārtraukt turēt (ko) - par rokām
brosnīt Pārtraukt uz laiku (darbu, darbību)
slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piemēram, uzņēmuma, iestādes) darbību
šķirt Pārtraukt, arī nepieļaut saskari (starp dzīvniekiem)
apstikmīties Pārtraukt, beigt
apstiknēt Pārtraukt, beigt
stāties Pārtraukt, beigt (darbību, rīcību) - par cilvēkiem
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota
apturēt Pārtraukt, izbeigt (kāda virzību, piemēram, gājienu, skrējienu)
apstādināt Pārtraukt, izbeigt (kādu virzību, piemēram, gājienu, skrējienu)
laupīt Pārtraukt, izbeigt (piemēram, psihisku stāvokli)
atņemt Pārtraukt, izbeigt (psihisku stāvokli)
aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u.tml. darbību); slēgt
apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos
izsmaulāt Pārtraukt, izbeigt raudāt
nostāties Pārtraukt, izbeigt, pārvarēt (fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
intermitēt Pārtraukt, izlikt
izjaukt Pārtraukt, iztraucēt (kādu norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka tiek pārtraukta (kāda norise, pasākums)
sajaukt Pārtraukt, iztraucēt, parasti pilnīgi (piemēram, norisi, pasākumu); būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, norise, darbība) tiek pārtraukts, parasti pilnīgi
nikties Pārtraukt, likties mierā
lauzt Pārtraukt, likvidēt (piemēram, kādu stāvokli, parādību); pārspēt, uzveikt
pastāt Pārtraukt, mitēties
nogriezt Pārtraukt, nepieļaut (ko)
pamest (biežāk atmest) ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu)
atmest ar roku Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu)
atmest visam ar roku pārtraukt, neturpināt (visu iesākto)
spusķiķ na tormoza pārtraukt, palēnināt kaut ko
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību, apstāties (piemēram, par transportlīdzekļiem, ierīcēm)
atsacīties Pārtraukt, pārstāt, nespēt darboties (par ķermeņa daļām, orgāniem, arī apziņu u. tml)
izastāties Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu
izstāt Pārtraukt, piemēram, mācības, darbu
paralizēt Pārtraukt, vājināt (piemēram, darbības spēju, norisi)
pārtraukt Pārtraukties
kareca Pārtraukts dzimumakts
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums
diskrēts Pārtraukts, sadalīts
interrupts Pārtraukts; nesakarīgs
izgriezties Pārvietojoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekli, braucējiem tajā
bērt Pārvietot (no sīkām daļiņām sastāvošu vielu vai sīku priekšmetu kopumu), ļaujot krist nepārtrauktā plūsmā
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
pārvest Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur)
doties pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piemēram, iet, skriet, peldēt, braukt noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.)
pasvilpt Pasaukt
pakačināt Pasaukt (govis), sakot "kač"
Everests Pasaules augstākā virsotne (8848 m) Himalajos, saukta arī - Džomolungma
pačirpstināt Paslaukt (mazpienigu govi)
pačirkstināt Paslaukt (mazpienīgu govi)
paspraugties Paspraukties
kā vāvere ritenī pastāvīgā, nepārtrauktā (_bieži_ bezjēdzīgā) kustībā, darbībā
viennojs pastāvīgi, nemitīgi, nepārtraukti
viennoļas pastāvīgi, nemitīgi, nepārtraukti
permanents Pastāvīgs, ilgstošs; arī nepārtraukts
braucin Pastiprina darbības vārdu "braukt"
brauktin Pastiprina darbības vārdu "braukt"
braucan Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin
braucen Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin
braucien Pastiprina darbības vārdu "braukt"; braucin, brauktin
pats Pastiprina nojēgumu par lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, norāda uz vietu vai laikposmu, ar ko saistās norise vai stāvoklis
brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību
pasaukt Pasūtīt (alkoholisku dzērienu, parasti krogā); izsaukt (6)
pašņukt Pašņaukt
termogrāfs Pašrakstītāja ierīce nepārtrauktai vides temperatūras reģistrēšanai
aktinogrāfs Pašrakstītājs aparāts Saules radiācijas nepārtrauktai reģistrēšanai
sarkanā līnija pašvaldības apstiprinātajā teritorijas plānojumā noteiktā līnija, kas norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar likumiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas
barotīts Patoloģisks process ausis, kurš radies mainīga atmosfēras spiediena ietekmē, saukts arī par aerotītu
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs nepamatoti pacilāts garastāvoklis, satraukta domāšana un kustības
patraukties Patraukt (1)
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, tieksmes, parasti satrauktā, asā sarunā
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties
pamest ar roku (kaut kam) paust vienaldzību, bezcerību, neticību; atteikties no kaut kā, pārtraukt ko darīt
izbraukums paveikta darbība --> izbraukt (2)
atsaukums paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (4)
atsaukums paveikta darbība, rezultāts --> atsaukt (5)
iesaukums paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); noteikta vecuma pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti, mobilizēti karadienestā
izsaukums paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1); aicinājums
izslaukums paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt (2); piena daudzums, kas iegūts slaucot
jaukums paveikta darbība, rezultāts --> jaukt (2); dažādu sastāvdaļu maisījums
pārtraukums paveikta darbība, rezultāts --> pārtraukt (3); atstarpe, kas ir izveidota, radusies (starp ko)
piejaukums paveikta darbība, rezultāts --> piejaukt(1); tas, kas ir piejaukts (kā pamatsastāvam); arī piemaisījums
raukums paveikta darbība, rezultāts --> raukt(1)
raukums paveikta darbība, rezultāts --> raukt(2)
sabraukums paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt(1)
saplaukums paveikta darbība, rezultāts --> saplaukt
slaukums paveikta darbība, rezultāts --> slaukt; piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē
uzbraukums paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (1)
uzbraukums paveikta darbība, rezultāts --> uzbraukt (2)
uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (1)
uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (2)
uzplaukums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaukt (3)
Rokas nost! Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās
mangalēt Pavirši maisīt, jaukt
nekonsekvence Paviršs, jaukts salikums
fenotips Pazīmju un īpašību kopums (organismam), ko nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība, organisma attīstības laikā tas nepārtraukti mainās
muzikālā drāma pēc libreta uzbūves drāmai līdzīga opera ar nepārtrauktu simfonisku attīstību, bez noslēgtām ārijām, ansambļiem un koriem
izstāties pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, darbinieku, (mācību iestādes) audzēkni
valensjenne pēc tāda paša nosaukuma franču pilsētas nosauktas dārgas mežģīnes
sakukot pēc tautas ticējuma dzeguzes kūkošana var norādīt uz tuvojošos nelaimi, vai arī piesaukt to
kvarteronis Pēcnācējs jauktā laulībā, balto un mulatu krustojums
apustuliskā sukcesija pēctecība; nepārtrauktība bīskapa amata pilnvaru nodošanā nākamajam bīskapam, uzliekot rokas, no apustuļu laika līdz mūsdienām
Ēmas starpleduslaikmets pēdējais starpleduslaikmets Rietumeiropā, kas Latvijā tiek saukts par Felicianovas starpleduslaikmetu
Schefflera pueckleri Peklera šeflēra, saukta arī par uzmavu tupidanti ("Tupidanthus calyptratus")
sakrekt Pēkšķot sasaukt
rīstīties pēkšņi (vairākkārt) pārtraukt darbību (parasti bojājuma dēļ) un sākt atkal darboties (par iekārtām, ierīcēm u. tml.)
aprauties pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos)
pārcirst kā ar cirvi (kaut ko) pēkšņi pārtraukt
aizlauzt pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas)
aizraut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
raut pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.)
aizsist pēkšņi pārtraukt (elpu)
pārgriezt pēkšņi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
pārcirst pēkšņi pārtraukt (kādas attiecības)
pusvārdā apstādināt (arī apklusināt u. tml.) pēkšņi pārtraukt (kādu), neļaujot izteikt iesākto līdz galam
pārgriezt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par skaņām
iztraucēt pēkšņi pārtraukt (klusumu) - parasti par skaņu; radot skaņas, pēkšņi pārtraukt (klusumu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
pārraut pēkšņi pārtraukt (norisi, stāvokli)
noraut pēkšņi pārtraukt (runu, skaņu u. tml.); apraut (2)
apsarauties pēkšņi pārtraukt kādu darbību, kustību
iztrūkties pēkšņi tiekot iztraucētam, izbiedētam, strauji pārtraukt
pārplīst pēkšņi tikt pārtrauktam ar skaļām skaņām (par klusumu)
pārtrūkt pēkšņi tikt pārtrauktam, neturpināties (par darbību, norisi, stāvokli)
aizrīties pēkšņi uz brīdi pārtraukt darboties (par mašīnām, ierīcēm)
pārcirst Pēkšņi, asi pārtraukt (kāda runu, domu u. tml.)
pārcirst Pēkšņi, asi, skaļi noskanot, pārtraukt (klusumu, mieru)
nogriezt kā ar nazi pēkšņi, negaidīti pārtraukt
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt
pārgriezt kā ar dzirklēm pēkšņi, negaidīti pārtraukt kādu runājam
kā dzelts pēkšņi, strauji, neapvaldīti; uztraukti, satracināti (aizvainojumā, dusmās, bailēs, pārsteigumā, iekārē)
bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis
bērulis Pelavu maize, saukta par garo maizi; maize ar pelavu piejaukumu
tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto
hidrators periodiskas vai nepārtrauktas darbības (dažādas konstrukcijas) iekārta kaļķu veldzēšanai - lieto hidratorus ar rotējošu apvalku un nekustīgām lāpstiņām vai daudzcilindru hidratorus ar lāpstiņām
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu
konveijerkrāvējs Periodiskas vai nepārtrauktas darbības mašīna kravas iekraušanai, izkraušanai un transportēšanai nelielos attālumos
bajāru dome periodiski sasaukta vai pastāvīga padomdevēja iestāde pie Krievijas kņaziem, izveidojās 9.-10. gs., atcelta 1711. g.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
kolorpoints Persijas kaķa varietāte, respektīvi, Persijas kaķis ar Siāmas kaķa krāsojumu, tiek saukts arī par Himalaju kaķi
apsūdzētais persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības
leijerkaste persona, kas nepārtraukti runā
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību
mūžizglītība Personas zināšanu un prasmju apguves un attieksmju pilnveides nepārtraukts process mūža garumā
kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu
caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām
pieacis Pie iemauktiem piestiprināts acs aizsegs (parasti zirgiem)
reabilitācija pie kriminālatbildības nelikumīgi sauktās personas personisko, mantisko un nemantisko tiesību atjaunošana, nodarīto materiālo zaudējumu, kā arī zaudētā labuma atlīdzināšana pilnā apjomā likumā paredzētajā kārtībā
apsūdzētā liecības pie kriminālatbildības sauktās personas procesuāli pareizi nostiprināts liecinājums par viņam izvirzītās apsūdzības būtību un citiem zināmiem apstākļiem, kas saistīti ar krimināllietu
nepārtrauktības likums pie nepārtrauktām starojuma izmaiņām krāsa mainās tikpat nepārtraukti, un nav tādas krāsas, kurai nevarētu piemeklēt neierobežoti tuvu krāsu
vērstava Pie ratu šķēres piestiprināts dzelzs, kam otrs gals uzmaukts uz bultas gala zem priekšējās ass
pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli)
pieripot Piebraukt (ar transportlīdzekli)
piestūrēt Piebraukt (par transportlīdzekli, arī par braucējiem lajā)
pieripot Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripināt (2)
pieripināt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2)
pieritēt Piebraukt (par transportlīdzekli); pieripot (2)
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem)
dabraukt Piebraukt pie kā
atnākt Piebraukt pieturā, pienākt (par transportlīdzekļiem)
piestāties Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāt (2)
piestāt Piebraukt un apstāties (pie kā, kam klāt, arī kā tuvumā) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; piestāties (2)
piestāt Piebraukt, lai apmestos (kur)
noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties
piebrauktava Piebrauktuve
piebrauktne Piebrauktuve
figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam
uztraukties piedzīvot psihisku stāvokli, kas saistīts ar spēcīgu emocionālo spriedzi un kam raksturīgs, piemēram, liels nemiers, saviļņojums; kļūt uztrauktam
dajaukt Piejaukt
odorizēt Piejaukt (gāzei) odorantu
piekārnīt Piejaukt ar netīrumiem
siltināt Piejaukt dzelteno, oranžo vai sarkano krāsu kādai citai krāsai
vēsināt Piejaukt krāsai paildus zilu, debeszilu vai zaļu krāsu
miltīt Piejaukt miltus
čabāt Piejaukt netīrumus pie graudiem
pielikt Piejaukt, piebērt u. tml.
pievienot Piejaukt, piebērt u. tml. (pie kā, kam klāt)
dajaut Piejaukt, piejaut papildus
pievandīt Piejaukt, pierakņāt
piesārņot Piejaukt, pievienot (kam ko nevajadzīgu, kaitīgu), parasti cilvēka garīgajā darbībā, tās izpausmē
piejoksīt Piejaukt, pievienot (pie kā, kam klāt)
lerkšināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka nepārtraukti činkst, gaužas
piesārņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, piemēram, videi, apkārtnei) tiek piejaukts (kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs)
damaisīt Piemaisīt, piejaukt
damaisīties Piemaisīties, piejaukties
pieplorķēt Piemazgāt, piejaukt ar kaut ko
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols - nepārtraukti degoša uguns
kopslaukums Piena daudzums kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē no visām laidara govīm
tuntuļmozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
tuntuļnozis Pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
kunkuļmosiņš Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpām
kunkuļmoze Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpām
kunkulmosis Piena zupa ar jaunpienā iejauktām klimpiņām
dzeltenā krimilde pienaiņu suga ("Lactarius scrobiculatus"), saukta arī par egleni
dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām
zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne
paliekošais piens piens, kas pēc govs slaukšanas paliek tesmenī neizslaukts
šifrs pieņemta zīmju kopa (burti un cipari) saīsinātai dokumentu, iespieddarbu u. tml. apzīmēšanai, kas ļauj grāmatas u. c. iespieddarbus kārtot noteiktā secībā bibliotēku vai citu krātuvju plauktos
pienaglot Pierādīt vainu; saukt pie atbildības
sapātarot Piereģistrēt un uzsaukt (baznīcā)
butāns Piesātinātais ogļūdeņradis, bezkrāsaina, degoša gāze; pārtikas piedeva E943a, šķīdinātājs, propelents, var izsaukt CNS depresiju, NIH bīstamo vielu sarakstā, neirotoksiska viela
piemērķēt Piesaukt
piemērķot Piesaukt
atdaudzināt Piesaukt (bieži pieminot)
nodievoties Piesaukt dievu, izmantot Bībeles teicienus, lai apgalvotu, pierādītu
dievoties Piesaukt dievu, lietot Bībeles teicienus, apgalvojot, cenšoties pierādīt
velnot Piesaukt velnu, lamāt, zākāt
melnāties Piesaukt velnu; lamāties, piesaucot velnu
uzspraugt Piespraust, uzmaukt
piediegt Piestiprināt pagaidu konstrukcijā, lai vēlāk viegli izjaukt
dēvēt Piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu, apzīmējumu (pēc kādas raksturīgas pazīmes); saukt
dot Piešķirt nosaukumu, nosaukt
likt vārdu, arī likt (ko) vārdā piešķirt vārdu, nosaukt (kādā) vārdā
piešņorgāt Piešņaukt
piešņūkt Piešņaukt
piešņaukāt Piešņaukt (parasti ilgākā laikā)
piepuņķēt Piešņaukt ar deguna izdalījumiem
piešņurgāt Piešņaukt; piešņorgāt
uzsaukties Pieteikties laulībām un likt uzsaukt sevi baznīcā
izbažīties Pietiekami daudz raizēties (uztraukties)
atslaukties pietiekoši slaukt
pietraucēt Pietraukt
pietraukt Pietraukties (2)
likt Pievienot, jaukt, bērt klāt (ēdienam ko)
atpīkstēt Pīkstot atsaukties (par dažiem dzīvniekiem)
akatalēktiska rinda pilnīga, nepārtraukta dzejas rinda, kur pēdējā pantpēdā tikpat daudz zilbju, kā iepriekšējās
zaudēt galvu pilnīgi apmulst, apjukt; uztraukties, nesaprast, ko darīt
izpostīt pilnīgi izjaukt, pārvērst (parasti ko ierastu, iedibinātu)
noņemt no krūts pilnīgi pārtraukt (bērna) barošanu ar krūti
uzmodināt pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas
pamodināt pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, ka (kāds) pamostas
izbeigt pilnīgi pārtraukt (kādu darbību, pasākumu, stāvokli)
saārdīt pilnīgi pārtraukt (piemēram, psihisku stāvokli, cilvēku savstarpējās attiecības, arī parādību sabiedrībā) - parasti par ko nevēlamu
izbeigt lietu pilnīgi pārtraukt lietas (sūdzības, prasības) izmeklēšanu, izskatīšanu
pamodināt pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā), atmodināt (2)
uzmodināt pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā); pamodināt (2); atmodināt (2)
salauzt pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piemēram, kāda stāvokļa, parādības) eksistenci
izārdīt pilnīgi pārtraukt, izpostīt (parasti attiecības starp cilvēkiem)
izšķīst pilnīgi sajaukties (cietas, šķidras vai gāzveida vielas) šķīdinātājā
Polokvane pilsēta Dienvidāfrikas Republikas ziemeļos ("Polokwane"), Limpopo provinces administratīvais centrs, dibināta 1886. gadā un nosaukta Petrusa Pīta Žubēra vārdā par Pītersburgu ("Pietersburg"), otrā būru kara laikā bija Transvālas Republikas galvaspilsēta, 130000 iedzīvotāju (2011. g.)
Pāvilosta pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, Dienvidkurzemes novada ziemeļu daļā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2008. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1920. g. Grobiņas apriņķī) 212 km no Rīgas un 50 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1991. g., no 1951. g. pilsētciemats, ciemats izveidojās 1889. g. un tika nosaukts dibinātāja Paula Lilienfelda vārdā par Pāvilostu ("Paulshafen"), pirms tam šī vieta bija pazīstama pēc zvejnieku sētas nosaukuma - Āķagals
Bauska pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg)
Kamjanska pilsēta Ukrainā, Dnipro apgabalā, 241900 iedzīvotāju (2013. g.), osta Dņepras labajā krastā; 1991.-2016. g. saukta Dņiprodzeržinska, 1936.–1991. - Dņeprodzeržinska, līdz 1936. g. – Kamenska
Donecka pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina
Īstenda Pilsētas daļa Londonā (angļu "East End"), ostas un strādnieku rajons līdz 20. gs. 60.-70. g., kad viss tika nojaukts un tā vietā uzceltas kantoru ēkas un ultramoderni dzīvokļi
Imuļu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2 km uz dienvidrietumiem no Lēnām (saukts arī par Lēnu pilskalnu), aizņem zemu pļavu vidū esoša paugura ziemeļaustrumu galu, plakums - 30 x 40 m; Lēnu pilskalns
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
dūmainā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe nebularis", syn. "Lepista nebularis"), saukta arī par liepeni, aug skuju koku un jauktos mežos, veido raganu apļus
aizpīpināt Pīpinot aizskriet, aizbraukt
aizcietināt pirms laika pakāpeniski pārtraukt slaukt govi, lai tā vairs nedod pienu
coitus interruptus pirms sēklas noiešanas pārtraukts dzimuma satiksmes akts (lai novērstu grūtniecību)
bengāliskā uguns pirotehnikas maisījums, kas degdams dod baltu vai krāsainu liesmu vai bārsta dzirksteles; tiek sauktas arī par brīnumsvecītēm
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras
juma Plāni, brīžiem ar sniegu sajaukti upes vižņi
plakannadzis Platnadzis jeb klintsāpsis, zīdītāju klases trušnagaiņu kārtas suga ("Hyrax syriacus"), sīks dzīvnieks truša lielumā ar lielu galvu, Āfrikā un R-Āzijā, tulkojumos bieži saukts par trusi, arī par izraēliešu avi
Velive Plato Nīderlandes vidienē ("Veluwe"), augstums - līdz 107 m, jauktie meži, virsāji, purvi, izveidoti 2 nacionālie parki
atplaukt Plaukstot atvērties (par pumpuriem, ziediem); uzplaukt, uzziedēt
uzplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām); izplaukt
plaugt Plaukt
plūkt Plaukt
rēdēt Plaukt
šķilties Plaukt (par augu daļām, parasti par lapām, ziediem)
lakstot Plaukt (par augu lapām)
vērties Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām)
daplaūkt Plaukt un pabeigt plaukt
sprogt Plaukt, pumpurot
plukt Plaukt; lapot
plauktturis Plaukta stiprinājuma līste
plauktene Plauktenis
plauts Plaukts
stranka Plaukts
štranka Plaukts
plauks Plaukts (1)
rijolis Plaukts ar (drēbju) pakaramo
grāmatplaukts Plaukts grāmatu novietošanai
luba Plaukts pie sienas
pamija plaukts sēklām vai āboliņam (pārmaiņus)
lukta plaukts, arī skapis kulšanā, kur atrodas lukturis (svečturis)
rivolis plaukts, regālis
rijolis Plaukts, stāvs ar daudziem plauktiem grāmatu, trauku u. c. novietošanai
rīvulis Plaukts, stāvs ar daudziem plauktiem grāmatu, trauku u. c. novietošanai
žardinjēre Plaukts, trepītes, puķu uzlikšanai
rijole Plaukts; plaukts ar (drēbju) pakaramo
plauktveidīgs Plauktveida
parastais plaušķērpis plaušķērpju ģints suga (“Lobaria pulmonaria”), Latvijā vietām sastopams jauktos mežos uz lapu koku stumbriem un apsūnojušām smilšakmens klintīm, aizsargājams
noplēst Plēšot noārdīt, likvidēt; arī nojaukt
Tedijs Plīša lācītis, kas nosaukts 26. ASV prezidenta Teodora Rūzvelta vārdā; viena no populārākajām bērnu rotaļlietām
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
izplosīt Plosot sadalīt, izjaukt (kādu kopumu)
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu)
sapluinīt Pluinot sajaukt; pluinot izkliedēt, parasti pilnīgi
lorāt pļāpāt, čalot; daudz, nepārtraukti runāt
pļurkšķēt pļāpāt, nepārtraukti runāt
gvalstīties pļāpāt, runāt blēņas, saukt pēc palīdzības
labības pļaujmašīna pļaujmašīna labības pļaušanai; ir vālu pļaujmšīnas (nopļauto labību uz lauka noklāj nepārtrauktā vālā), kūlīšu sējēji (nopļauto labību ar kūlīšu sienamo aparātu sasien kūlīšos) un pašnometējas labības pļaujmašīnas (labību uz lauka nomet kopiņās)
Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež
Ku Polinēziešu kara dieva havajiešu variants, citur saukts par Tu
neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana
tomijs Portatīvs automātisks šaujamierocis, konstruēts 20. gs. 20. gados, nosaukts amerikāņu ģenerāļa Dž. T. Tomsona (1860.-1940. g.) vārdā
tilta pāreja posms, kurā ceļa trase šķērso upi; sastāv no tilta un tā pieejām un uzbrauktuvēm
ārdīt Postīt, jaukt, graut, iznīcināt (par parādībām dabā)
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
nodziedāt (savu) dziesmu Pret paša gribu pārtraukt (piemēram, darbību) kādu nelabvēlīgu apstākļu dēļ
privātsūdzība Pret personas godu un brīvību vērstu noziegumu un pārkāpumu gadījumos pieļauta sūdzība, kuru cietušaisvarēja atsaukt un izbeigt pēc patikas
lāva Primitīva, solam vai plauktam līdzīga (parasti pie sienas piestiprināta) guļasvieta
nāra Primitīva, solam vai plauktam līdzīga guļasvieta; lāva
nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku
sacīkstes princips tiesvedībā, kas nosaka tiesas spriešanas funkcijas atdalīšanu no apsūdzības vai aizstāvības funkcijām t. i., tiesa vada tiesas izmeklēšanas procesu un izlemj iztiesāšanai nodoto jautājumu, taču tiesa nedrīkst meklēt jaunus pierādījumus vai spriedumā atsaukties uz faktiem, ko tiesas priekšā nav likušas procesa puses, tiesa drīkst izlemt tikai tai nodoto jautājumu
estoppels princips, saskaņā ar kuru persona zaudē tiesības atsaukties uz kaut kādiem faktiem, pamatojot savas pretenzijas
splaisings Procesinga stadija, kurā eikariotos notiek eksoniem atbilstošo RNS priekšteča rajonu savienošanās nepārtrauktā ķēdē pēc introniem atbilstošo rajonu izšķelšanās
nerima process, darbība, kas noris visu laiku nepārtraukti, bez apstājas
lavīncaursite process, kas norisinās pusvadītāja p-n pārejā lādiņnesējiem iegūstot pietiekamu enerģiju, lai izsauktu trieciena jonizāciju, atraujot elektronus
cerogrāfija process, kurā apsudrabotai vara plāksnei uzziež ar grafītu sajauktu vaska kārtu, asē tajā zīmējumu un noformē galvaniski izcilspiedumam
vairošanās process, kurā organisms rada sev līdzīgus pēcnācējus, tādējādi nodrošinot dzīvības nepārtrauktību un indivīdu pēctecību; reprodukcija
testdraiveris Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem
testdzinis Programma, ko izmanto, lai izsauktu testējamo moduli, veiktu tā testēšanu un sniegtu ziņas par testēšanas rezultātiem
peons Proletarizēts indiānis, arī jaukto laulību pēcnācējs (Latīņamerikā)
sericīns Proteīns, kas mazina materiāla elastību, tā sauktā zīda līme, zīda kāpura vērptā pavediena ārējās kārtas substance
16. aprīļa pučs provācisks apvērsums Liepājā 1919. g. 16. aprīlī, ko vadīja vācbaltiešu virsnieku izveidotā Dzimtenes frontes karaspēka drošības komiteja saziņā ar Baltijas landesvēra Dzelzsdivīzijas komandieri un Vācijas sūtniecību; mēģināja izveidot tā saukto Borkovska kabinetu, bet 10. maijā izveidoja t. s. Niedras valdību, kas pastāvēja līdz 27. jūnijam
pārdzīvot Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to)
psihoanalīze psihoterapijas metode psihisku traucējumu ārstēšanā - neapzinātu dziņu un afektu atklāšana, ko veic, analizējot pacienta sapņus, neapzināto domu izpausmes, spontānās asociācijas, lai neapzināto pakāpeniski atsauktu pacienta apziņā un daudzkārtējās pārrunās izskaidrotu (izveidoja Z. Freids)
auzene pūkaiņu dzimtas skaistgalvju ģints ("Calocybe") suga, saukta arī par maija auzeni
ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
aizpokšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt
aizpukšināt Pukšinot attālināties, aizbraukt
aizpuršķināt Pukšķinot aizbraukt (piemēram, ar mopēdu vai motociklu)
atpukšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt
atpokšināt Pukšķinot atnākt, atbraukt; atpukšināt
iepokšināt Pukšķinot iebraukt
izpokšināt Pukšķinot izbraukt
uzpokšināt Pukšķinot uzbraukt
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt
lasīties Pulcēties, nākt, braukt kopā
vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties 2 (1)
pigments pulverveida krāsaina viela, kas nešķīst saistvielā, kam ir liels gaismas laušanas koeficients un kas, sajaukta ar saistvielu un citām piedevām, rada tām krāsu
cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā
cacarka Pundurvistiņa, saukta arī - pērļu vistiņa
pārtraukuma punkts punkts, kurā vienargumenta funkcija nav nepārtraukta, bet tās vērtībai ir galīgs (lēcienveida) vai bezgalīgs pārtraukums
rūsganā zemeszvaigzne pūpēžu klases zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum rufescens"), Latvijā sastopama ne visai bieži skujkoku un jauktajos mežos, aizsargājama
birdināt Purinot vai kratot traukt nost (piemēram, sniegu, rasu)
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt
tīrēlis Purvains jauktu koku mežs
sapūst pūšot (tauri) sasaukt kopā
izpūst Pūšot notraukt, aiztraukt (parasti par vēju)
saputot Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā); putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas)
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku
rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices
celulārs radiotelefons radiotelefona sistēma, kurā apraides apgabals sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās"); Eiropā parasti saukts par mobilo telefonu
izdomāt vārdu radīt jaunu vārdu, lai nosauktu tajā (ko)
čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par gaļu, taukiem, kas cepas); atskanēt šādam troksnim
čurkstēt radīt nepārtrauktu troksni (piemēram, par šķidrumu, kas līst, tek tievā strūklā un (at)sitas pret ko); atskanēt šādam troksnim
brakšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brakšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
brākšķēt radīt padobju nepārtrauktu troksni, kāds raksturīgs, piemēram, nelieliem cietiem priekšmetiem berzējoties vienam gar otru, vāroties ēdienam u. tml.; atskanēt šādam troksnim
aizsprostot radīt šķērsli, lai kavētu, arī pārtrauktu (kustību, plūsmu)
raizēt radīt uztraukumu, izsaukt raizes
klizmēt radīt zaudējumus, izsaukt nelaimi
ieskanēt Radot skaņas, iebraukt
nosprostot Radot šķērsli, kavēt, arī pārtraukt (kā pārvietošanos, plūsmu); radīt šķērsli (kur), lai kavētu, arī pārtrauktu (kā) pārvietošanos, plūsmu
lielais nātru raibenis raibeņu dzimtas suga ("Vanessa atlanta"), saukts arī par admirāli
bērzu raibvērpējs raibvērpēju dzimtas suga ("Endromis versicolora"), tauriņa priekšspārni brūni ar baltraibu rakstu, sastopams bieži, mīt lapkoku un jauktos mežos, arī parkos
bēdāties Raizēties, (pastāvīgi) domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties
bēdēties Raizēties, pastāvīgi domāt (par ko nepatīkamu); bažīties, uztraukties
bēdēt Raizēties, uztraukties (par ko); baidīties
aprāt Rājot apsaukt, apklusināt
izkamarēt Rakņājoties, krāmējoties sajaukt
šņargāties rakņāt, jaukt
urķot Rakņāt, jaukt (ar purnu), izsvaidīt
ņagāt Rakņāt, jaukt, sevišķi ēdienu
migāt Rakņāt, sajaukt
rošalēties Rakņāties, jaukties
birojs rakstāmgalds ar plauktiem, atvilktnēm, rakstāmpulti
uzspraukties Rāpjoties uz augšu izspraukties
rastrs ar neregulāru struktūru rastrs, kurā rastra struktūras elementi ir izvietoti neregulāri, haotiski; tiek saukts arī par stohastisko rastru
rastrs ar regulāru struktūru rastrs, kurā rastra struktūras elementi ir izvietoti regulāri; tiek saukts arī par modulācijas-amplitūdas rastru
ritavinis ratu iebrauktas rievas lauku ceļā
tinkāt Raudāt (par maza bērna nepārtrauktu raudāšanu)
žļembāt Raudāt bez asarām, kaukt
braukt kalībās raudzībās braukt
luņģos braukt raudzībās braukt
jaubt Raukt
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3)
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3)
grumbot Raukt grumbās (parasti pieri); būt par cēloni tam, ka rodas grumbas (parasti sejā, tās daļās)
krunkot Raukt krunkās (purnu) - par dzīvniekiem
krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās); grumbot
jaubties Raukties
ķervēties Raukties, krunkāties
snurkšķēt raukties, mazināties
krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties
grumboties Raukties, tikt sarauktam grumbās (parasti par pieri); sākt pārklāties ar grumbām (par ādu)
uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu
atjaunošana Ražošanas atsākšana, ja tā uz laiku bijusi pārtraukta
atrēkt Rēcot atsaukties
ieejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam iebraukt stacijā
izejas signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam izbraukt no stacijas
maršruta signāli redzamie pastāvīgie galvenie ssignāli, kas atļauj vai aizliedz vilcienam braukt no viena stacijas rajona uz otru
apšmaukties refl. --> apšmaukt; tikt apšmauktam
iemaukties refl. --> iemaukt
jaukties refl. --> jaukt (1)
maukties refl. --> maukt
nomaukties refl. --> nomaukt; tikt nomauktam
pārtraukties refl. --> pārtraukt (1); tikt pārtrauktam
piejaukties refl. --> piejaukt(1); tikt piejauktam; arī piemaisīties
raukties refl. --> raukt(1); tikt rauktam
sajaukties refl. --> sajaukt(1); tikt sajauktam
sajaukties refl. --> sajaukt(2); tikt sajauktam
saraukties refl. --> saraukt(1); tikt sarauktam
saraukties refl. --> saraukt(2); tikt sarauktam
uzraukties refl. --> uzraukt; tikt uzrauktam
vizināties refl. --> vizināt 1; braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
reliģiskie interimi reformācijas laikā izdoti pagaidu rīkojumi, lai pārtrauktu reliģiskos strīdus starp katoļiem un protestantiem
ligzda Regulāri pārtrauktas sējas vai stādīšanas rindas vieta, kurā ievietotas vairākas sēklas, gumi vai iestādīti vairāki augi vienkopus
uzbraukāt Reizēm iebraukt
atriet Rejot atsaukties (par suni)
saķaukšināt Rejot sasaukt
saķiukšināt Rejot sasaukt
kaurēt Rēkt, kaukt (par vētru); bļaut, kliegt
taisnais retējs retēju suga ("Potentilla recta", arī "Potentilla erecta" un "Potentilla tormentilla"), Latvijā adventīva, sastopama bieži skujkoku un jauktos mežos, izcirtumos, mežmalās, norās, purvos
smilšauza Reti audzēta auzu suga, Latvijā paretam sastopama kā nezāle vasarāju sējumos, saukta arī velnauza
kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis
Mari rezervāts rezervāts Krievijā, Marijelas Republikā, Boļšaja Kokšagas un Boļšojkundišas upstarpā, platība — 14452 ha, dibināts 1968. g., lai pētītu taigas dienvidu apakšzonas dabas kompleksus un jauktos mežus
Mordvijas rezervāts rezervāts Krievijas Mordvijas Republikā, Mokšas un Satisas upstarpā, platība — 323 kvadrātkilometri, dibināts — 1936. g., priežu meži, dienvidos — jauktie meži, dzīvo brūnie lāči, vihuholi, aļņi, baltie zaķi un daudzas citas dzīvnieku un putnu sugas
peinēt Režģīt, jaukt
atbrazdinēt Rībinot atbraukt
ierībēt Rībot iebraukt
uzrībēt Rībot uzbraukt (par ratiem)
oirati Rietummongoļu cilšu grupa, dzīvo Mongolijas rietumu daļā, Mongolija Altaja priekškalnēs, runā mongoļu valodas rietumu dialektos, daļa XVII gs. pārvietojās uz Krieviju, kur tos sāka saukt par kalmikiem, reliģija - budisms (lamanisms)
Daugavgrīva Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, tāda paša nosaukuma salas (kas saukta arī "Buļļu sala") ziemeļaustrumu galā, nosaukums pirmoreiz minēts 1205. g., kad bīskaps Alberts toreizējās Daugavas grīvas labajā krastā sāka celt cisterciešu klosteri; 17. gs., kad Daugava bija mainījusi gultni, tās kreisajā krastā tika uzbūvēts Daugavgrīvas cietoksnis, ap kuru izveidojās apdzīvota vieta, pievienota Rīgai 1924. g.
sadedzināt visus tiltus rīkoties tā, ka atgriešanās kaut kur kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko, saraut saites ar iepriekšējo, bijušo
aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku
kladzināt Rikšiem braukt ar sliktu zirgu
race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni); būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi)
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt (par aizsāktu darbību, stāvokli, tekstu, domu, tradīciju u. tml.); refl. --> turpināt; tikt turpinātam
grava Riteņu iebraukta sliede; arī gramba
races Riteņu izbrauktas gropes ceļā
sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados
sastrēgt Rodoties grūtībām, traucējumiem, tikt, parasti ievērojami, kavētam, arī pārtrauktam (par darbiem, darbībām)
Lavīnija Romiešu mitoloģijā - valdnieka Latīna meita, Aineja otrā sieva, kuras vārdā tika nosaukta jaunuzcelta pilsēta
Romuls Romiešu mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem, kuru vecāki bijuši dievs Marss un vestāliete Rēja Silvija; zēnus zīdījusi vilkumāte un audzinājis gans; tajā vietā, kur brāļi tikuši atrasti, Romuls nodibinājis pilsētu un kļuvis par tās pirmo valdnieku; viņam par godu tā nosaukta par Romu
begs Rotējoša vizināšanās ierīce uz ledus - zemē iesaldēts miets, uz kura uzmaukts ritenis, kam piestiprināta kārts un ragaviņas; ledus karuselis
taucene Rožziežu dzimtai piederīga augu ģints, ziedi dzelteni, auglis ar dzelonīšiem, rievains, lapas pārtraukti plūksnotas
verdīt Rubināt (kā rubenis), saukt (kā mednis)
piparu rubīnbeka rubīnbeku suga ("Chalciporus piperatus", syn. "Suillus piperatus"), galvenokāt priežu mikorizas sēne, aug skuju koku un jauktos mežos, lietojama kā garšviela piparu vietā
sīrēne Rūcējs, ko nostāda kuģniecībai bīstamās vietās, vai arī uz kuģiem, lai briesmu brīdī sauktu palīgu
nepārtrauktā rūdīšana rūdīšana, kurā dzesēšanu veic nepārtraukti vienā rūdīšanas vidē
kvietrudzi Rudzi, kas sajaukti ar kviešiem
atrukšēt Rukšķot atsaukties
atrukšēties Rukšķot atsaukties
atrukšķēt Rukšķot atsaukties
atrukstēt Rukšķot atsaukties
bērt runāt (ātri, nepārtraukti)
futarks Rūnu alfabēts, tā saukts pēc pirmajām sešām alfabēta zīmēm
zudināties Rūpēties, uztraukties
zudīties Rūpēties, uztraukties
parādīt pigu rupji, nievājoši noraidīt, izsmiet, piemānīt kādu, izjaukt nodomāto, atteikt kādam
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos
izrušināt Rušinot izjaukt ogles, pelnus (parasti krāsnī)
izrušināt Rušinot izjaukt, izkliedēt
uztrūcināt Sabaidīt, satraukt; uztraukt (no miega)
saurbulēt Sabikstīt, sajaukt
sadzīt Sabraukt (4); arī sajāt (3)
zauķužiķ Sabraukt ar mašīnu
saskrabināt Sabraukt kopā vairākiem pa sasalušu ceļu
sadrasēt sabraukt, sajāt
saņurgāt Saburzīt, sarakņāt, sajaukt
atputinēt Saceļot putekļus, atbraukt, atskriet
safārēties Sadrūvēties, satraukties; sajukt
sadugot saduļķot, sajaukt
darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties
ēst matus no galvas nost sagādāt kādam rūpes, raizes, uztraukt, pārmest
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties
sašķurstīt sagriezt, izjaukt
grāmatvedība Saimnieciskās darbības vienlaidu nepārtraukta uzskaite un kontrole naudas izteiksmē
kā saista teikuma locekļus salīdzinājuma konstrukcijā un norāda uz nosauktā objekta ierobežojumu noteiktā kategorijā
eklektisks saistīts ar eklektiku vai eklektismu, tiem raksturīgs; sajaukts
uzdegunis Saite vai siksna zirga aizjūgā apaušu un iemauktu priekšdaļā
pazirkle Saitiņa pie apaušiem, iemauktiem, arī cepures
sadraicīt sajaukt
sakratīt sajaukt
aizjaukt Sajaukt
peisāt Sajaukt
sagramdīt Sajaukt
sajakarēt Sajaukt
sajaucīt Sajaukt
sakūdināt Sajaukt
saņerkšīt Sajaukt
saperināt Sajaukt
terešāt Sajaukt
samašot sajaukt (2)
saputrot Sajaukt (5)
sačabāt sajaukt (graudus) ar sliktiem, maziem graudiem (čabām)
sapisties meistarībā sajaukt (ko), cenšoties parādīt izcilas prasmes, zināšanas
sapīties meistarībā sajaukt (ko), cenšoties parādīt izcilas prasmes, zināšanas
sabeiselēt Sajaukt (parasti uzdevumu, papīrus)
piebuzīt Sajaukt (piemēram, ūdeni ar dūņām)
sakristīt Sajaukt (pienu) ar ūdeni
savilināties sajaukt (runājot)
saķedināt sajaukt (vilnu ar spalvām)
dūņot Sajaukt ar dūņām
kaļķot Sajaukt ar kaļķiem; mēslot ar kaļķiem
medot Sajaukt ar medu, bagātināt ar medu
sasiekalot Sajaukt ar siekalām
iesiekalot Sajaukt ar siekalām (barību mutē)
sabangalēt sajaukt duļķainu (kādu šķidrumu)
piemoļļāt Sajaukt kārtību
samisīt Sajaukt kārtību
saķencēt sajaukt kopā
saporķēt sajaukt kopā (nepiemērotus, varbūt arī netīrus produktus)
samiksēt Sajaukt kopā, apvienot
samurskuļot Sajaukt murskulī
saļoļļāt Sajaukt putrā dažādus ēdienus
duļļāt Sajaukt seklu ūdeni
kupēt Sajaukt vairākas (piemēram, vīna, tējas) šķirnes, lai iegūtu produktu ar noteiktām jaunām īpašībām
saputrāt Sajaukt, izdarīt nepareizi
izjakarēt Sajaukt, kaut ko meklējot
samisēt Sajaukt, kļūdīties
nižģēties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
nižģināties Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
nižģīt Sajaukt, ķerties, mežģīties; neveikties
šmulkāt Sajaukt, labi samaisīt (šķidrumu)
jundēt Sajaukt, nekārtību radīt
haotizācija Sajaukt, padarīt nepārskatāmu
sablūžģināt sajaukt, sabojāt
samužīt Sajaukt, sabojāt; samudžināt
samodāt Sajaukt, saburzīt
samudāt Sajaukt, saburzīt
deranžēt Sajaukt, sacelt jukas, traucēt
sadugāt sajaukt, saduļķot
sašķelderēt sajaukt, saduļķot
sazlaņķēt sajaukt, saduļķot
dugot Sajaukt, saduļķot
piepļurkšināt Sajaukt, saduļķot
samūdīt Sajaukt, saduļķot
samuļāt Sajaukt, saduļķot
sakārnīt Sajaukt, sagāzt (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties)
sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst
sašļammāt sajaukt, samaisīt
saviņķelēt Sajaukt, samaisīt
uzjaut Sajaukt, samaisīt
samačkāt Sajaukt, samaisīt, saburzīt
narstīt Sajaukt, samezglot
čunčurēt Sajaukt, samudžināt
varčakāt Sajaukt, samudžināt
saverzelēt sajaukt, samudžināt (dziju)
jucināt Sajaukt, samudžināt, vandīties
samuldināt Sajaukt, samulsināt
samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu"
sakamolāt sajaukt, samulsināt, samulst
naršķīt Sajaukt, sarežģīt
sarisināt Sajaukt, sarežģīt
saļūrēt Sajaukt, saskalot kopā
samigāt sajaukt, sataisīt (par migu)
sajucināt Sajaukt, savandīt
saņorgāt Sajaukt, savandīt
saņudzēt Sajaukt, savandīt
savaržgāt Sajaukt, savandīt
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
jukurēt Sajaukt, taisīt raibu rindu
jakarēt Sajaukt; jaukt (kaut ko meklējot), rušināt
salumdīt Sajaukt; samudžināt
sačommāt Sajaukt; sasviest; sačammāt
kudla Sajaukta kaudze
Saintpaulia confusa sajauktās sanpaulijas
samaiš sajaukti
ķinka Sajaukti mati, matu lēkšķere
kolčāties Sajaukties
mišēties Sajaukties
saņerkšīties Sajaukties
saņudzēties Sajaukties
sasajaukties Sajaukties
piebirt Sajaukties (ar ko sīku) lielākā daudzumā (piemēram, par matiem, zāli)
nogružot Sajaukties ar gružiem atkritumiem
samudāties Sajaukties, saburzīties
sakulināties Sajaukties, samaisīties
saverzinēties sajaukties, samudžināties
mudžoties Sajaukties, samudžināties
mudžīties Sajaukties, samudžināties; mudžoties
murkšis Sajaukts (kā) kopums
murkšķis Sajaukts (kā) kopums
muršķis Sajaukts (kā) kopums
smilktijs sajaukts ar smiltīm
ņega Sajaukts ēdiens, izvēloties labākos kumosus
izpuris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies
izpūris Sajaukts, sacēlies stāvus, savēlies
žļoga Sajaukts, slikts ēdiens
samist Sajukt, sajaukt
nervu kamols saka par ātri satraucamu, uzbudināmu cilvēku; saka par ļoti satrauktu, uzbudinātu cilvēku
kā cūku rakums saka par ko ļoti nekārtīgu, sajauktu, izvandītu
puņķis uz drāts saka par tādu, kurš nepārtraukti kustas, dīdās
hui s ņim! saka par to, ko var neņemt vērā, par ko var neuztraukties
(kā) putras katls saka par uztrauktu, viegli aizvainojamu, neapvaldītu cilvēku
griežas kā vāvere ritenī saka, ja atrodas nepārtrauktā kustībā, darbībā (parasti bezjēdzīgā)
sirds karst saka, ja ir satraukts
kā skudru pūznis saka, ja kādā vietā ir daudz kustīgu, nemierīgu, satrauktu cilvēku
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla ir saīdzis, neapmierināts, satraukts, rīkojas neizprotami
kā nātru sadzelts saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts
nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera) saka, ja kāds ir nemierīgs, satraukts, nervozs, nespēj nomierināties
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir pārāk nemierīgs, neapvaldīts, satraukts, apjucis
kā trusītis žņaudzējčūskas priekšā saka, ja kāds jūtas ļoti nobijies, satraukts, piem., runājot ar kādu
klab kā mīstīklas saka, ja kāds nepārtraukti runā
kā bites dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko)
netīri (arī gari) nagi saka, ja kāds zog, ir iejaukts zādzībā
kā ar nazi nogriezts saka, ja kas pēkšņi tiek pārtraukts, beidzas apraujas
strīpa (arī svītra) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts
svītra (arī strīpa) pāri saka, ja ko izbeidz, kas izbeidzas, arī tiek pārtraukts
plēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
sisties (arī kauties, rauties, plēsties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
rauties (arī plēsties, sisties, kauties) ar darbiem, arī sisties (arī kārties) vai nost aiz darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas
stāvēt pie ratiem saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot nejaukties citu darīšanās
soli pa solim saka, norādot uz nepārtrauktu virzību
uzsist burbuli sakaitināt; uztraukt
analogkanāls Sakaru kanāls, piem., telefona līnija, pa kuru tiek pārraidīti signāli, kas nepārtraukti mainās un var pieņemt noteiktā diapazonā jebkuru vērtību
kaukāties Sakliegties, sasaukties
uzdimdēt sākt dimdēt un tūlīt pārtraukt
noraut pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
noraut (arī apraut) pienu sākt dot daudz mazāk piena vai pārtraukt dot to (par dzīvniekiem)
uzgāgāt sākt gāgināt un pārtraukt; dažas reizes gāgināt
iemudzināt sākt izjaukt
aizjaukt sākt izjaukt, sadalīt
šķebēt sākt izsaukt nelabumu, riebumu, nepatiku
aizlupināt sākt lobīt (un pārtraukt lobīšanu)
aiztilināt sākt maukt nost mizu (pēc kā radies pārtraukums)
aizmizāt sākt mizot (un tad pārtraukt to darīt)
ieplaukt sākt plaukt
ierekšķēties sākt rukšķēt un tūlīt pārtraukt
uzskrabināt sākt skrabināt (arī grabināt) un pārtraukt
iesmaidīties sākt smaidīt un pārtraukt
aizsukāt sākt sukāt (linus) un pārtraukt
nošvaukstēt sākt švaukstēt un pārtraukt švaukstēt
uzvidžināt sākt vidžināt un pārtraukt
startēt sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances noteiktas vietas
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus
sakuldurēties Salaistīties, sajaukties, sajukt
pamatgaršas Salda, skāba, rūgta un sāļa garša; tās var sajaukties dažādos veidos
Saulgriezes Saldus novada Ezeres pagasta apdzīvotās vietas "Mauri" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, saukta arī "Pionieru iela"
salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma sastāvdaļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts
pārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir lielāka intensitāte, izpausme nekā pamata pakāpē nosauktajai īpašībai, pazīmei; komparatīvs
neatkarīga teikuma daļa salikta sakārtota teikuma vai jaukta salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai
nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību
kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām
Anautojes salas salu grupa Mjei (Mergui) arhipelāgā (_Anauktawyet Kyungyi_), Andamanu jūrā, Mjanmas teritorija
pieķelzīt Samaisīt ēdienu netīru, piejaukt ko klāt
sapļunkāt samaisīt, sajaukt
izragāt Samaisīt, sajaukt
sameņģēt Samaisīt, sajaukt
sakoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra)
samoļļāt Samaisīt, sajaukt (bez noteikta samēra); arī sašķaidīt, saspiest
samistrot Samaisīt, sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu)
sačamarot samaisīt, sajaukt, samudžināt
samaut Samaukt
sanērt samaukt, savērt
pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību)
murkšķināt Samezglot, sajaukt
saņērgt Samiegt, saraukt
saņirgt Samiegt, saraukt
salabt Samierināties, pārtraukt naidoties vienam ar otru, citam ar citu (pēc ķildas, domstarpībām u. tml.); atjaunot iepriekšējās labās, vēlamās attiecības
ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni
parazītiskā samtbeka samtbeku ģints suga ("Xerocomus parasiticus"), Latvijā aizsargājama, sastopama reti jauktos mežos mitrās vietās, parazitē uz parastā cietpūpēža
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
kazu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus subtomentosus"), aug skuju koku un jauktos mežos, Latvijā sastopama ļoti bieži
iepenterēt Samudžināt, sajaukt
samugāt Samudžināt, sajaukt
samužģināt Samudžināt, sajaukt
samužināt Samudžināt; sajaukt, sabojāt
samačāt samuļļāt, sajaukt
sapanckāt Sapīt, sajaukt
saņudzēt Sapīties, sajaukties
atvasēties Saplaukt
saplukt Saplaukt
pieplaukt Saplaukt lielākā, daudzumā
salapt Saplaukt, salapot
mieturēt saputot, sajaukt, sakult
daļģēt Sarakāt, sajaukt, ar kājām mīdīt (mīkstu zemi)
iegrumbāt Saraukt
sašķiebt Saraukt (1)
savilkt Saraukt (ādu), sašaurināt (poras) - par vielām
saraukšt Saraukt (piemēram, pieri)
saraut Saraukt (sejas daļu)
sagrumbot Saraukt grumbās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās)
varkstīties Saraukt ģīmi, pārgrozīt balsi
sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās dalās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās dalās); sagrumbot
paībties Saraukt lūpas smīnā, ironiskā izteiksmē; saviebties
žubināt Saraukt muti
žubīt Saraukt muti, uzmest lūpu
nērt Saraukt vīzas vai pastalas purnu
sarunkāt Saraukt, sagrumbāt
rucināt Saraukt, saraukties
varšķīt Saraukt, saviebt
sačaučerēties Saraukties
sačervēt Saraukties
sačeverēt Saraukties
sačočerēt Saraukties
sačunkarēt Saraukties
sačunkurēt Saraukties
sačunkurot Saraukties
sakrumpoties Saraukties
sakumuroties Saraukties
sasnurkšķēt Saraukties
savirpt Saraukties
sašķiebties Saraukties (par sejas daļu)
perkšķēt Saraukties, iegūt rūsas traipus (par lapām)
saķervelēties Saraukties, sakrunkāties
sakript Saraukties, sakrunkāties
sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties
sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties
Klusā okeāna sardīne sardīņu suga ("Sardinops sagax"), kas izplatīta Tālo Austrumu jūrās, saukta arī - ivasi
sapanarot sarežģīt, sajaukt
saražģenāt Sarežģīt, sajaukt
saražģēt Sarežģīt, sajaukt
saražģināt Sarežģīt, sajaukt
varzāt Sarežģīt, sajaukt; mudžināt
klematīns Sarkana organiska azīnu krāsviela C21H21N4Cl, saukta arī par safrānīnu
sarkanā jostene sarkanjoslu tīmeklene ("Cortinarius armillatus syn. Telamonia armillata"), neēdama lapiņsēne kanēļbrūnu cepurīti un koši rudi joslotu kātiņu, parasti sastopama jauktos un skujkoku mežos, sevišķi augustā un septembrī
krunkāties Sarukt, saraukties, sakrunkāties
tēvot Sarunā pārāk bieži tēvu pieminēt, uz tēvu atsaukties
pasklandains Sasalis un izbraukts (ceļš)
dasaukt Sasaukt
sagaust Sasaukt
salelināt Sasaukt
salellināt Sasaukt
salelot Sasaukt
salēlot Sasaukt
savilstīt Sasaukt
saklēgāt Sasaukt (zosis)
aļināt Sasaukt aizmukušus lopus
sabaušļot Sasaukt kopā
savēstīt Sasaukt kopā, saaicināt
izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt
sasludināt Sasaukt, likt sanākt
sakūkot Sasaukt, piesaukt
saklidzināt Sasaukt, sakliegt
sakūkoties Sasaukties
sasasaukties Sasaukties
sazadināties Sasaukties
auroties Sasaukties (brēcot, kaucot u. tml. vilinot vienam otru) - par dzīvniekiem pārošanās laikā
saklēgāties Sasaukties (par zosīm)
murkšķināties Sasaukties pēkšķot (par pīlēm)
alot Sasaukties, sadziedāties "alo" saucot
saurrāties Sasaukties, sakliegties ar "urā" saucieniem
taurēties Sasaukties, sazināties taurējot
izskaitīt Saskaitīt (daudz vai visu); skaitot nosaukt pēc kārtas (visus kādas rindas) skaitļus
sakuldurēt Saskalināt, sajaukt
saškelvināt Saskalināt, sajaukt, sakratīt (par šķidrumu)
attāls procedūras izsaukums saskarnes veids, kas ļauj vienai programmai izsaukt citu programmu, kura atrodas attālā datorā. Izmantojot standarta izsaukumu _RPC_, lietojumprogrammas bez pārveidojumiem var tikt izmantotas dažādos datoru tīklos
sadurties Saskarties un daļēji vai pilnīgi sajaukties (par vielām)
savažot saskriet, sabraukt vienviet
sablenderēt Sasmalcināt, sajaukt, lietojot blenderi
apraut Sašaurināt (piemēram, adījumu), samazināt (valdziņu skaitu); noraukt
sašņūkt Sašņaukt
ķerties pie sirds Satraukt, aizkustināt
saraizināt Satraukt, darīt bažīgu, bēdīgu
izbiedēt Satraukt, pēkšņi izraisīt bailes; arī izbaidīt
uzjūdīt Satraukt, sakūdīt, padarīt nemierīgu
sakarsēt asinis (kādam) satraukt, saniknot, izraisīt kaislības
kveldēt Satraukt, saviļņot
uzkairināt Satraukt, uzbudināt, padarīt jūtīgu
izvaņķēt Satraukt, uzglūnēt, izspiegot
sacelt kājās (daudzus) satraukti meklēt palīdzību, aktivizēt kaut kādai darbībai
kā apsvilis satraukti, lielā steigā, bez apdomas
kā uz ecēšām satraukti, nemierīgi
affannato Satraukti, nemierīgi
petriķ Satraukties
satrukt Satraukties
drāztīties Satraukties, būt nemierīgam, palaidnīgam
greļāties Satraukties, kļūt nemierīgam
budināties Satraukties, uzbudināties
uzkurbulēties Satraukties, uzbudināties
kā elektrizēts satraukts, nemiera pārņemts, strauji
kā aizdedzies (aizsvilies, aizsvilis, aizkurts) satraukts, nemiera pilns; kādas domas, vēlēšanās pārņemts
kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs
neremonis Satraukts, nervozs cilvēks
nemierīgs Satraukts, norūpējies, noraizējies (par cilvēku)
uzujināt Saucot atrast, sasaukt
uzūkšņāt Saucot atrast, sasaukt
lellot Saukt
ūbināt Saukt
ūbīt Saukt
uikāt Saukt
cigināt Saukt "cig, cig" aicinot šurp kumeļu, zirgu, arī cūku
saitināt Saukt "saitē, saitē", lai piesietu govi
tūrkšt Saukt "turr", dzenot cūkas uz ganībām
uināt Saukt "ū-ū!", uijāt (1)
saukalēt Saukt (kādu par kaut ko)
lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus
tibināt Saukt (parasti vistas, cāļus), sakot "tib! tibī" u. tml.
urināt Saukt cūkas mājās no ganībām
dēvēt Saukt kādā vārdā, iesaukā
kungāties Saukt kādu par kungu
zagļavot Saukt kādu par zagli
apzagļavot Saukt kādu par zagli, apvainot zādzībās
ujināt Saukt mājās
sazadīt Saukt mājās (ganu un ganāmpulku)
pārklindzināt Saukt mājās (piemēram, lopus no ganībām)
ūlināt Saukt mājlopus (no ganībām majās)
kliegt palīgos saukt palīgā
ruņģēt Saukt par ruņģi
ruņģot Saukt par ruņģi
znotenēt Saukt par znotu
nosēdināt uz apsūdzēto sola saukt pie kriminālatbildības
aizsaukt Saukt prom; aicināt (kur, pie kā, kam līdzi u. tml.)
saukties Saukt sevi (kādā vārdā); tikt sauktam (kādā vārdā, nosaukumā)
saukties Saukt sevi (par ko); tikt sauktam (par ko)
atsaukt Saukt šurp
uvināt Saukt vienam otru (kad nav savstarpēji redzami), lai savstarpēji sazinātos
saukties Saukt vienam otru, citam citu (par ko)
vīrināties Saukt vīru
titināt Saukt, aicināt (parasti vistas), sakot "ti! ti!"
zedināt Saukt, aicināt kopā
kužāt Saukt, aicināt zirgu
apdrāvēt Saukt, apsaukt, nopietni brīdināt
apzīmēt Saukt, dēvēt
aukot Saukt, kliegt
ūkšņāt Saukt, kliegt
aicināt Saukt, mudināt
košināt Saukt, parasti zirgu
uijāt saukt, sasaukties
ūjāt Saukt, ūjināt
komarēt Saukt, uzaicināt
Adamovas ūdenskrātuve saukta arī par Krāslavas sovhoza ūdenskrātuvi, atradās Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, platība - 2 ha
nēsāt Saukties (kādā vārdā)
izčančēt Savandīt, izrakņāt, izjaukt
ķirnāt Savandīt, sajaukt kopā
sakuželēt Savandīt, sajaukt, saplūkāt
saružģelēt Savelt, sajaukt, savandīt
saružģēt Savelt, sajaukt, savandīt
saverkšt Saviebt, saraukt
saveršķīt Saviebt, saraukt
kraipīt Saviebt, saraukt, locīt
maukšus savienojumā ar "maukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
saukšus savienojumā ar "saukt" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
saucien savienojumā ar "saukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
saucin savienojumā ar "saukt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
trauktin savienojumā ar "traukties" izsaka šīs darbības pastiprinājumu
ne- savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās īpašības noliegumu vai arī uz tās pilnīgu vai daļēju trūkumu
bez- savienojumā ar adjektīvu norāda uz pamatvārdā nosauktās pazīmes trūkumu vai noliegumu
ne- savienojumā ar apstākļa vārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu
ne- savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ams", "-āms", norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot
sen- savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen
ne- savienojumā ar lietvārda lokatīva formu norāda, ka pamatvārdā nosauktais nav piemērots, izdevīgs
ne- savienojumā ar lietvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu vai arī uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju trūkumu
apakš- savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi
bez- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, grūti pamanāms, ļoti samazināts, vājināts u. tml.
ārpus- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto
ārpus- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē
ne- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams
aizsarg- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko)
augš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā
apakš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā
sen- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1)
tik tikko savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas
tikko savienojumā ar noliegtu verbu norāda, ka nenoliegtā verba nosauktā darbība, stāvoklis ir iespējams, bet tomēr neīstenojas
pus- savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība
ne- savienojumā ar verbu norāda uz pamatvārdā nosauktās darbības vai stāvokļa noliegumu
caur- savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai
pār- savienojumā ar verbu, kas ir atvasināts no lietvārda, norāda, ka (kas) kļūst par lietvārdā nosaukto
ne- savienojumā ar vietniekvārdu norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu
sačunkurēt Savilkt, saraukt
sačunkurot Savilkt, saraukt
saņirkt Savilkt, saraukt
sajaukt prātu saviļņot, satraukt
mīstīt Savīt, savīties, sajaukt
atklēgāties Savstarpēji sasaukties (par zosīm)
sagavilēties savstarpēji sasaukties, sadziedāties, jodelēt (par ganiem)
homeomorfisms Savstarpēji viennozīmīgs attēlojums (bijekcija), kas saglabā nepārtrauktību (katras vaļējas kopas pirmtēls ir vaļēja kopa)
difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi
process secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība
demogrāfiskie procesi secīga, nepārtraukta iedzīvotāju atražošanās un migrācijas notikumu mija, demogrāfisko struktūru pāreja citās stadijās
sociālais process secīga, nepārtraukta sociālo stāvokļu maiņa vai sociālo sistēmu un to veidojošo elementu kustība jebkurā sociālajā vidē
skaitīt Secīgi saukt skaitļus
finanšu sektors sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komercsabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs
Dubnava sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubenaw
Dubenaw sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubena, Dubnava
Dubena sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubna, Dubnava, Dubenaw
Dubna sena apmetne, kas jau pirms 13. gs. atradusies tagadējo Līvānu vietā; saukta arī Dubnava, Dubena, Dubenaw
atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās
publikāņi Senajā Romā muitas maksājumu un nodokļu piedzinēji, kas nereti nodarbojās ar izspiešanu, tāpēc senākajos Bībeles tulkojumos saukti par "grēciniekiem"
elements Senajās metafiziskajās mācībās valdīja uzskats, ka materiālajā pasaulē visas lietas un parādības ir atšķirīgās proporcijās sajauktu dažu sākotnējo "elementu" jeb "stihiju" kopums; šie elementi ir Uguns, Gaiss, Ūdens un Zeme (ķīniešiem - Uguns, Zeme Metāls, Ūdens un Koks)
kreveles Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica")
kreveļi Sēnes, kas sauktas arī par ķēvpupiem vai rumpučiem ("Verpa bohemica"; "Verpa conica")
megarieši Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas sevišķi piekopuši strīdus mākslu, tādēļ tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
megariķi Sengrieķu filozofijas Megaras skolas pārstāvji, kas tika saukti arī par eristiķiem (visa apstrīdētājiem)
Ambika senindiešu mitoloģijā - Dakšas meita, viena no Saptamātrikām, Septiņām Mātēm, septiņām dievietes Pārvatī izpausmēm, kuru vārdus mēdza piesaukt, lai atbrīvotos no grēkiem
ingevoni Seno ģermāņu cilšu apvienība, kuras aizbildnis bija Freirs, kas tika saukts arī par Ingvi-Freiru, bet par ciltstēvu tika uzskatīts dievs Ings
vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu
sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār
raganu apļi sēņu augļķermeņu veidoti apļi, rodas labvēlīgos apstākļos, kad no uzdīgušas sēnes sporas radiāli uz visām pusēm aug micēlijs un no tā izaugušie augļķermeņi veido blīvākus vai skrajākus apļus, kas biežāk veidojas atklātās vietās, taču tie atrodami arī mežā, kur, augot starp kokiem, tie var būt pārtraukti
hotonija sermulīte ("Hottonia palustris"), saukta arī par ūdensprīmulu, akvāriju krāšņumaugs, audzē kā krastu stādījumus
bet Sevišķi izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu
hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules
Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs
Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms
Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs
Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs
salivācija Siekalošanās; pārmērīga, nepārtraukta siekalu izdalīšanās
servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm
nimfomānija Sievišķo dzīvnieku dzimumcikla traucējumi ar paaugstinātu vai nepārtrauktu dzimumuzbudinājumu
analogsignāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogais signāls
analogais signāls signāls, kura vērtības (amplitūdas) izmaiņas laikā ir nepārtrauktas un kura vērtība mainās atbilstoši (analoģiski) tam, kā mainās mērāmais fizikālais lielums; analogsignāls
martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu
mazais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Nyctalus leisleri"), ķermeņa garums - 58-72 mm, ausis biezas, īsas un platas, augšdaļā noapaļotas, Latvijā rets vasarotājs, dzīvo gk. platlapju, kā arī jauktos mežos, Latvijā kā faunas retums ir aizsargājams
rūsganais vakarsikspārnis sikspārņu dzimtas suga (“Nyctalus noctula”), aizsargājams dzīvnieks, izplatīts jauktos un platlapju mežos, Latvijas populācijas ir migranti
macuri Sintoismā svinīga ceremonija ar mērķi piesaukt lūgšanās dievus un paklausīt viņu gribai; ceremonijas ik pēc noteikta laika tiek noturētas sintoistu svētnīcās
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks - nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem
batunsīpols Sīpolu suga ("Allium fistulosum"), saukta arī lielais loksīpols
absolūtā aritmija sirds ritma traucējums, kad ir pārtraukta regulāra impulsu rašanās sirds vadīšanas sistēmā, tomēr priekškambaru muskulatūrā rodas dažāda stipruma ierosas impulsi
platuma dienests sistēma, kas izveidota, lai astronomisku novērojumu ceļā nepārtraukti noteiktu novērošanas punktu ģeogrāfisko platumu un pētītu Zemes rotācijas ass (polu) svārstības
konveijers Sistēma, kas kādā laikposmā nodrošina nepārtrauktu apgādi ar produkciju (parasti lauksaimniecībā)
sasist sitot piesaukt (nelaimi)
acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns)
jogurts skābpiena produkts ar izjauktu vai neizjauktu recekli un (vai) palielinātu sausnas daudzumu; ražots no piena vai vājpiena, daļēji nokrejota piena vai no jebkuru šo produktu maisījuma, saraudzējot ar termofilo streptokoku un bulgāru nūjiņu ieraugu, kam ražošanas procesā pievienoti saldinātāji, piem., dažādi ogļhidrāti, saharoze, glikoze u. c.
greznā skaistnātre skaistnāru suga ("Coleus blumei"), saukta arī par Blūma koleju
taksametrs Skaitītājs, kas atzīmē zināmā braucamā līdzeklī nobraukto gabalu (distanci) vai arī pavadīto laiku (resp. braukšanas maksu)
kuļināt Skalināt, kratīt, jaukt
kuldžināt Skalināt, kratot sajaukt
šķelvināties Skalināties, skalināt, šūpot, sajaukt šķidrumu
saskalot Skalojot sajaukt
ārdze skalu plaukts žāvēšanai
ataurāt skaļi aurojot, raudot, kādu atsaukt
aurot skaļi brēkt, kaukt (par dzīvniekiem, parasti pārošanās laikā)
gaulēt skaļi kliegt, saukt; gavilēt
plaisīties skaļi runāt, saukt
kliegt ratunkās skaļi saukt pēc palīdzības
ūkšināt skaļi saukt, ūjināt, sasaukties
ūkšķināt skaļi saukt, ūjināt, sasaukties; ūkšināt
uzbļaustīties skaļi uzkliegt, uzsaukt
uzbļauties skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt
uzbrēkties skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt
uzvēkšēt skaļi uzsaukt (kādam); skaļi, īsi pateikt (kādam ko); uzkliegt
Freija Skandināvu mitoloģijā - auglības un mīlestības dieviete, viena no vāniem, Freira māsa; saukta arī par Vanadisu
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, nepārtraukti izrunātām skaņām, vārdiem, teikumiem)
kombinētais skapis skapis ar nodalījumiem, plauktiem un atvilktnēm dažādu priekšmetu glabāšanai
pinkāt Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
pinkot Skarot jaukt, velt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu)
bāzt purnu skatīties, lūrēt; jaukties citu darīšanās
lielā melnā skrejvabole skrejvaboļu suga ("Carabus coriaceus"), lielākā Latvijas skrejvabole, ķermeņa garums - \~40 mm, sastopama lapkoku un jauktos mežos, aktīva gk. naktīs
judēt Skriet, traukties
redzināt Skubināt, drošināt; uztraukt; aicināt; bildināt, uzrunāt
skujot Skujot ceļu - nospraudīt ar skujām (ceļa malas ziemā, lai grāvī neiebrauktu)
kaukums Skumjas, kad kaukt gribas
ļembāties Slaistīties, bez vajadzības darīšanās jaukties
ļimbāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties
ļurgāties Slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties
limbāties Slaistīties; jaukties citu darīšanās
rirot slaukšanas laikā atkārti saukt "riru" (lai govs pierietētu tesmenī vairāk piena)
čūlāt Slaukt
čūrāt Slaukt
slaucināt Slaukt
saslaukt Slaukt tā, ka veidojas (putas)
daslaukt Slaukt un pabeigt slaukt
pārslaukt Slaukt vēlreiz, no jauna
čūrināt Slaukt; tecināt kādu šķidrumu
nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku
deduktīvs slēdziens slēdziens, kas parāda, ka kāds spriedums (tā sauktais galaspriedums) izriet no cita sprieduma vai spriedumiem (parasti viens no tiem ir vispārīgāks par pierādāmo spriedumu)
slalomēt Slēpot, arī braukt ar laivu pa slaloma trasi
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu)
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem
Kreicfelda-Jakoba slimība slimība, kuras rezultātā tiek bojātas cilvēka smadzeņu šūnas; slimību izraisa ar tā saukto govju trakuma slimību inficēto mājlopu gaļas lietošana uzturā
nemierīgs Slimīgi uzbudināts, satraukts (piemēram, aiz sāpēm)
rampa Slīpa brauktuve (vai josla), kas šķērsojuma mezglā savieno dažādu līmeņu ceļus; bez pakāpieniem izbraucams vai izejams dažādo līmeņu ceļu savienojums
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai
gijoša smalki, sarežģīti attēli, ko veido ģeometriskos rakstos savītas, nepārtrauktas, dažādas konfigurācijas līnijas, kas apgrūtina vērtspapīru viltošanu; bieži vien tās lieto apvienojumā ar īrisspiedi (varavīksnes iespiedumu)
Eiersa klints smilšakmens klints Austrālijas vidienē, \~450 km no Alispringsas, tās horizontālie izmēri ir 3,6 x 2 km un augstums 335 m, saukta arī par Uluru, tā maina krāsu atkarībā no Saules staru krišanas leņķa, saulrietā un saullēktā tā izskatās spilgti sarkana
rudzupuķu smilšbeka smilšbeku suga ("Gyroporus cyanescens"), aug gaišos, smilšainos priežu un jauktos mežos
aizsmirdināt Smirdot aizvirzīties; augstprātīgi aizbraukt ar auto
nivācija Sniega izsaukta iežu sala dēdēšana, galvenokārt polārajos, subpolārajos un augstkalnu apgabalos
piesnigt Sniegot sniegam, tikt sajauktam (ar to), samirkt, piesūkties ar mitrumu (parasti par augiem, to daļām)
helibordings Snovošana un slēpošana nepieejamās un nebrauktās nogāzēs, ja sportistu kalna virsotnē nogādā ar helikopteru (angļu "heliboarding"); helislēpošana
sociālā darba posmi sociālā darba procesa nosacītas sastāvdaļas, nepārtrauktas, secīgas un mērķtiecīgas rīcības kopums, īstenojot sociālā darba procesu jebkurā no prakses līmeņiem un sociālā darba formām; tipiski ir: 1) situācijas izpēte un izvērtēšana; 2) plānošana; 3) intervence; 4) terminēšana; 5) novērtēšana
sasolīt Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu
iespiegties Spalgi iekaukties, iekviekties, iepīkstēties (par dzīvniekiem)
mudahar-stils Spānijā pēc mauru izdzīšanas (1492) nodibinājies jaukts arhitektūras stils, no gotikas, renesanses un mauru arhitektūras elementiem
izspārdīt Spārdot izjaukt (kādu kopumu), arī spārdot izsvaidīt, izkliedēt
iedzīvotāju pastāvīgā (kārtējā) uzskaite speciāla nepārtraukta ziņu vākšana par iedzīvotāju dzimšanu, miršanu, noslēgtām un šķirtām laulībām, migrāciju
bandāža Speciāla profila noņemams tērauda gredzens, kas ir nostiprināts uz lokomotīvju riteņa centra loka un atrodas nepārtrauktā saskarē ar sliedi
elektromotora pakare speciāla vadotņu un elastīgu elementu konstrukcija vilces ritošajā sastāvā, kas, tiem nepārtraukti savstarpēji pārvietojoties, novada griezes momentu no vilces elektromotora vārpstas uz riteņpāri
aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem
trotuārs Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.) daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei); ietve
ietve Speciāli izveidota, parasti mazliet paaugstināta (ielas, ceļa, tilta u. tml.), daļa gājēju kustībai (līdztekus brauktuvei)
šihta Speciāli sagatavots un noteiktās attiecībās sajaukts materiālu maisījums, kas paredzēts pārstrādāšanai, piemēram, metalurģiskos, ķīmiskos agregātos
fotokinoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem
fotoložmetējs Speciāls filmēšanas aparāts, ko lieto aviācijā, lai kontrolētu tēmēšanas kvalitāti, uzbrukuma izpildes, šaušanas, bombardēšanas un raķešu palaišanas rezultātus; nodrošina nepārtrauktu un vienlaicīgu mērķa un tēmēkļa tīkliņa fotografēšanu pa kadriem
saklaudzēt Spēcīgi klaudzot, klikšķot sabraukt kopā
attricināties Spēcīgi kratoties atbraukt
iededzināt Spēcīgi satraukt, saviļņot; ļoti ieinteresēt
agrīnība Spēja (piemēram, lauksaimniecības augiem) nobriedināt sēklu vai nest augļus, arī uzplaukt agrāk par citiem, citām šķirnēm; agrīnums
angļu miers spēja neuztraukties, saglabāt mieru jebkurā situācijā
apraut Spēji pārtraukt (domu, runu, dziesmu u. tml.)
aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu)
nocirst Spēji pārtraukt (runu, domu u. tml.); apraut (2)
apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3)
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3)
aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2)
sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem)
bezpakāpju regulēšana spēkratu vai to agregātu nepārtrauktas vadības operācija, ko veic, lai iegūtu vai mainītu noteiktu to darbības režīmu. Spēkratu un to agregātu darbības norisi regulē galvenokārt automātiski ar regulatoriem
dinamiskā spektrogramma spektrogrammas veids, kurā grafiski fiksē runu kā dažāda garuma segmentu spektrālo izmaiņu nepārtrauktu ainu
loto Spēle, kuras dalībniekiem uz īpašām kārtīm jāaizsedz nosauktie numuri vai attēli
āmars Spēle, kuras laikā visi, izveido apli, izņemot vienu, kam rokā ir tā sauktais āmariņš vai ziediņš
sprudzināties Spiesties, spraukties
izspiest Spiežot (piemēram, pedāli, slēdzi), pārtraukt (ierīces, mehānisma) darbību
iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta); iespraukties
izjaucamā spole spole, ko var izjaukt divās daļās, lai ērti izņemtu vai ievietotu uz serdeņa uztītu filmu
karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra
aizspiesties Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.); aizspraukties
sprausties Spraukties
sprauties Spraukties
aizsprudzināties Spraukties kādam garām
sprūst Spraukties, spiesties (ārā)
atsprauslāties Sprauslājot atsaukties, atbildēt
sprengties Sprausties, spraukties, līst
sarkanā spulgotne spulgotņu suga ("Melandrium dioicum syn. Melandrium sylvestre"), kas satopama ne visai bieži lapkoku un jauktos mežos, krūmājos, izcirtumos, tā ir 30—80 cm augsts divgadīgs vai daudzgadīgs divmāju lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas, nosmaiļotas, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, ziedi sārti, bez smaržas
sastabulēt Stabulējot sasaukt
sastebulēt Stabulējot sasaukt
ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt
MOPR Starptautiskā organizācija palīdzības sniegšanai revolucionāriem (1922.-1947. g.; krievu "Meždunarodnaja orgaņizacija pomošči borcam revoļucii"), saukta arī "Starptautiskā sarkanā palīdzība"
starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem
estoppel Starptautisko tiesību norma, atbilstoši kurai valsts zaudē tiesības atsaukties uz starptautiskā līguma izbeigšanos, darbības pārtraukšanu, apturēšanu vai nederīgumu pati savas darbības dēļ
regālis Statnis ar plauktiem (piemēram, preču novietošanai)
stelāža Statnis ar plauktiem vairākos stāvos
pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml.
uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem; pakaramais
šums stāvoklis, kad (cilvēks) kļūst satraukts, nervozs, arī nevaldāms
piesārņotība stāvoklis, kad (kam, piemēram, videi, apkārtnei) ir piejaukts kas nevēlams, kaitīgs, arī neizmantojams, nederīgs
pārtrauktība stāvoklis, kad (kas) ir pārtraukts, sadalīts; diskrētība (2)
pārtraukums stāvoklis, kad (noteiktu laikposmu) ir pārtraukta kāda darbība, norise
nekārtība stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība
letarģija stāvoklis, kura laikā tiek pārtraukta auga attīstība
aizpērt Steidzīgi pabraukt garām (sitot zirgu)
skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties (par cilvēku)
cits par citu steigšus, nepārtraukti; cits aiz cita
kūsnīties Steigties, traukties
plīst Steigties, traukties, steigšus aiziet
gaudot Stiepti kaukt (parasti par suni, vilku)
uzaurot Stiepti kliedzot, pateikt, uzsaukt (ko)
aurot Stiepti kliedzot, saukt
papagaiļu stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe psittacina"), saukta arī par zaļo stikleni
uzsist asinis (kādam) stipri sadusmot, saniknot, satracināt, satraukt, aizraut
sacelt kājās (daudzus) stipri satraukt
sacelt kājās stipri satraukt (daudzus vai visus)
kaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku)
sakaitināt stipri satraukt, uzbudināt, saniknot (dzīvnieku), parasti pēkšņi
iebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) ieskriet, arī iebraukt (kur iekšā)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt (no kurienes, kur u. tml.)
izbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) izskriet, arī izbraukt cauri (kam), caur (ko)
nobrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) noskriet, arī nobraukt lejā, nost, gar (ko)
piebrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) pieskriet, arī piebraukt
sabrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) saskriet (1), arī sabraukt (1)
uzbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā (parasti ar troksni) uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
uznesties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt
uzdrāzties Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); straujā gaitā uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas
iesabrāzties Straujā gaitā, parasti ar troksni, ieskriet, arī iebraukt
aizdzīties strauji aizskriet, aizbraukt u. tml.
šaut strauji braukt, iet, skriet, (uz kurieni, līdz kurienei u. tml.)
izsprāgt strauji izplaukt (piemēram, par lapām, ziediem)
izlaisties strauji izskriet, arī izbraukt
sakult strauji maisot (ko), panākt, ka (tas) pārvēršas, parasti pilnīgi, viendabīgā masā, šķidrumā; strauji maisot, sajaukt (vairākas vielas)
plūstošā modernitāte strauji noritošu pārmaiņu raksturojums sabiedrībā, kas piedzīvo sabiedrības struktūru (piemēram, ģimenes, darba kolektīva, virtuālās grupas) trauslumu, īslaicīgumu, ievainojamību, nepārtrauktu mainību
noraut strauji novilkt (apģērbu, apavus); strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu)
notraukt strauji pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piemēram, īpašība)
pielaist strauji piebraukt
uzraut strauji uzģērbt, uzmaukt (apģērba gabalu, apavus)
aizbrāzties strauji, ar lielu sparu aizvirzīties; aizjoņot, aiztraukties
aizsvilpt strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties
nosadrāzties strauji, ātri aiziet, aizskriet, aizbraukt
sažarīt strauji, ātri iebraukt (kur iekšā)
dungot strauji, dobji, arī satraukti pukstēt (par sirdi)
rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos
ietvērums strukturālas attiecības starp pārvaldāmajiem objektiem, kas nosaka, ka pārvaldāmā objekta eksistence atkarīga no šo objektu ietverošā pārvaldāmā objekta eksistences; ietvertais pārvaldāmais objekts tiek saukts par pakļauto pārvaldāmo objektu, bet ietverošais - par pakļaujošo pārvaldāmo objektu
patronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktajās laulībās pieņem tēva tautību
matronīmijas indekss strukturāls lielums, kas norāda, cik bieži bērni etniski jauktās laulībās pieņem mātes tautību
iestumties Stumjoties iebraukt (kur iekšā ar transportlīdzekli)
izstumties Stumjoties izbraukt (ar transportlīdzekli) cauri (kam), caur (ko)
izstumties Stumjoties izbraukt (no kurienes, kur u. tml. ar transportlīdzekli)
perņīt Stumt, mest; jaukt izsvaidīt
rekursīvā subrutīna subrutīna, kas var izsaukt pati sevi, vai arī subrutīna, kas izsauc tādu subrutīnu, kura savukārt realizē sākotnējās subrutīnas izsaukumu
trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados
ārtigs Sudraba monēta Livonijā 14.-15. gs.; 1/24 markas vai 1/3 ēres vai 3 Lībekas tipa feniņi; pēc 1425. g. sāka saukt par šiliņiem
nakšbandija Sūfistu brālība, kas nosaukta vadītāja Baha ad dina Našbanda vārdā un sākot ar 15. gadsimtu bija viena no ievērojamākajām sūfistu brālībām
vienzieda sūnactiņa sūnactiņu suga ("Moneses uniflora syn. Pyrola uniflora", arī "Pyrola grandiflora"), samērā reti sastopama arī Latvijā, aug ēnainos skujkoku mežos (biežāk egļu vērī vai lānā) un jauktos mežos starp sūnām; tā ir 5—10 cm augsts, mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs ar pavedienveida sakneni
lerkšis Suns, kas ilgāku laiku, arī nepārtraukti rej
zvalkšķis Suns, kas nepārtraukti rej
hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna
jozefīti Sv. Jāzepa vārdā nosaukto katoļu organizāciju biedri
ursulietes Sv. Ursulas vārda nosauktā katoļu mūķeņu ordeņa locekles; šo ordeni nodibināja 16. gs. Itālijā; ursuliešu ordenis pastāv Francijā un dažās citās valstīs
raušana svarcelšanas paņēmiens, vienā nepārtrauktā kustībā paceļot svaru stieni no zemes, līdz stienis atrodas iztaisnotās rokās virs sportista galvas
Šri jantra svarīgākā un sarežģītākā tantristu jantra, diagramma, kas simbolizē Visuma seksuālo aktivitāti un nepārtraukto radīšanas procesu
izdošana svarīgs starptautiskās tiesiskās palīdzības veids; procedūra starptautiskajās attiecībās, kad viena valsts, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju starpvalstu līgumu, nodod citai valstij personu, kas tajā tiek apsūdzēta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, lai viņu sauktu pie kriminālatbildības vai lai izpildītu tiesas piespriesto sodu
Niedruška Svētupes kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 12 km; Nedruška; Ņiedruška; augštecē saukta arī par Ķemerupi un Viļvānu upi
koļčēt Sviestu gatavot; maisīt, jaukt, kult
pasvilpt Svilpjot pasaukt (parasti suni)
atšvilpt Svilpojot atsaukt
atsvilpēties Svilpojot atsaukties
pašvilpt Svilpojot pasaukt
sasvilpēt Svilpojot sasaukt
sašvilpt Svilpojot sasaukt
žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem)
pasaukāt Šad un tad saukt
ūjināt šādā veidā censties sasaukt (kādu)
aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.)
ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos)
Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu
brauktuve Šaurs koka dēlītis ar rokturi, ko lieto linu kulstīšanai; braukts
šķirbne Šaurs, ierobežota augstuma plaukts
šķirbnovietne Šaurs, ierobežota augstuma plaukts
sēt Šaut intensīvi, nepārtraukti; būt intensīvam, nepārtrauktam (par apšaudi)
magazīnas šautenes šautenes kurās ierīkota ietaise, kur stāv patronas, sauktas arī par ātršāvējām, jo ikreiz pēc izšaušanas nav atkal jālādē
Tērnera balva šī gleznotāja vārdā nosauktā balva (20000 sterliņu mārciņas), kuru kopš 1984. g. Teita galerija ik gadu piešķir māksliniekam, kura devums britu mākslā, pēc žūrijas domām, pēdējā gada laikā ir bijis visnozīmīgākais un interesantākais
signatūra Šifrēta atzīme (uz grāmatas vai dokumenta), kas norāda (tā) atrašanās vietu (piemēram, bibliotēkas plauktos un katalogos, arhīvā)
ērika šīs dzimtas ģints ("Erica"), saukta arī par sārteni, dāzos audzē apmēram 10 sugu šķirnes
melnkāta skrajsamtīte šīs ģints suga ("Pseudobryum cinclidioides")), kas sastopama samērā bieži auglīgu vai vidēji auglīgu skujkoku un jauktu mežu ieplakās uz pārpurvotas minerālaugsnes un kūdraugsnes, vietām masveidīgi
pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
Natiophilus stipraisi šīs ģints suga, ko pētījis Latvijas Dabas muzeja entomologs Mihails Stiprais un nosaukta viņa vārdā
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
kulties Šķaidīties, jaukties (piemēram, par ūdeni)
klabiķis Šķērskokā virs diviem stabiem vai augoša koka zarā iekārts dēlis, pa kuru noteiktā ritmā dauzīja ar diviem koka āmuriem, lai ēdienreizē ļaudis no lauku darbiem sasauktu
izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai)
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu)
šņorkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); bieži šņaukt
pašņukāt Šņaukt
pašņūkāt Šņaukt
šnaukt Šņaukt
šnūkt Šņaukt
šņūkt Šņaukt
izšņaukt Šņaukt (tabaku)
aizšņaukt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam
aizšņūkt Šņaukt aiz kaut kā vai līdz kaut kam
koksēt Šņaukt kokaīnu
ragot Šņaukt tabaku no radziņa
nošņaukt Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu)
nošņaukties Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu
šņiebt Šņaukt, aizspiežot vienu nāsi
snaukt šņaukt^1^
bišu maize šūnās ievietoti, ar medu un bišu siekalām blīvi sajaukti un pienskābes rūgšanas procesā iekonservēti ziedputekšņi
lidelēt Šurp un turp steigties, traukties (par žiglu cilvēku)
pamave Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē
pamāve Tā daļa pie iemaviem jeb iemauktiem, kas pie apaušiem pabārdē
traktariānisms Tā iesaukta Oksfordas kustība, kas 19. gadsimtā cīnījās par katolicisma atdzimšanu Anglijas Baznīcā
apgaismības gadsimts tā mēdz saukt 18. gs., kad dažiem cilvēkiem šķita, ka viņi ir atklājuši vienīgo īsto "zinātnisko" patiesību, kā padarīt visus cilvēkus laimīgus
Mus musculus hortulanus tā sauktā "vārpu pele"
tantra Tā sauktajā tantriskajā hinduismā - reliģiska grāmata, kurā aprakstītas maģiskās un seksuālās jogas paražas, kas atdarina dievu Šivas un Sākti attiecības; budismā - Budam piedēvētie teksti, kuros aprakstītas apskaidrības iegūšanas metodes
akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
pusvokāļi Tā sauktie konsonantiskie vokāļi, t. i. līdzskaņi "j" un "v" skaņās, kur tie zaudē savas līdzskaņu pazīmes un izrunājas kā "i" un "u"
supervelosipēds Tā tika nosaukts īpaša dizaina no oglekļa šķiedras pagatvots velosipēds, kas atļāva sasniegt lielāku ātrumu, tomēr starptautiskā riteņbraukšanas savienība to aizliedza, jo to iegādāties varēja tikai ļoti bagāti sportisti
uz (kāda) vārda tā, ka (kā) īpašuma, lietošanas u. tml. tiesības ir saistītas ar noteiktu (vārdā un uzvārdā nosaukto) personu
vaira tā, ka (pašreizējos apstākļos) tiek pārtraukta kāda darbība; vairs
mala tā, ka nav saistījuma (ar ko, parasti stāvokli, darbību); tā, ka (kas, parasti stāvoklis, darbība) ir pārtraukts, izbeigts
melni tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar melnu
sarkani tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar sarkanu
zili tā, ka nosauktā krāsa ir savienojumā ar zilu
buze Tabu vārds, kad kaut ko negrib saukt īstajā vārdā
mīksta govs tāda govs, kuru ir viegli slaukt
starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem
gropains tāds (ceļš, celiņš), kur izveidojušās iebrauktas gropes
jauniesaukts tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts aktīvajā karadienestā
aizliegt tāds (laiks), kad nav atļauts kur ieiet, iebraukt, ko darīt u. tml.
eksplozīvs tāds (līdzskanis), ko izrunājot slēgums tiek momentāni pārtraukts
pienaiņš tāds (šķidrums), kam pievienots piens; tāds, kas sajaukts ar pienu
neagensīvs tāds darbības vārds, kura nosauktā darbība netiek veikta ar gribas piepūli, ar nodomu
prioritāšu vadība tāds datoru sistēmas darbības režīms, kurā vienas programmas izpilde tiek pārtraukta, lai izpildītu citu programmu ar augstāku prioritāti
veidīgs tāds, kam ir lietvārda nosauktā priekšmeta, vielas, parādības u. tml. forma, veids, uzbūve
raibs tāds, kam ir mainīta, jaukta kārtība
neļoms tāds, kam ir nepatikšanas; tāds, kas ir satraukts, nemierpilns
dīceklis tāds, kam ir paradums bieži kaukt, arī par govi
piņķīgs tāds, kam ir paradums iejaukties
plauktveida tāds, kam ir plaukta forma, veids
trauksmains tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība (par psihi, raksturu, personību); aktīvs, aizrautīgs, arī nemierīgs, satraukts (par psihisku stāvokli)
šļūkt tāds, kam ir raksturīga nepārtraukta vai samērā reti pārtraukta kāju saskare ar (kā) virsmu (par soļiem, gaitu u. tml.)
staipīgs tāds, kam ir raksturīga samērā blīva, nepārtraukta lentveida, diegveida u. tml. plūsma (par ko šķidru, tā konsistenci)
bezsugas tāds, kam nav konkrētas sugas, jauktenis
aprauts tāds, kam nav pilnīga parastā nobeiguma; pārtraukts, apstrupināts
vaļējs tāds, kas ar kādu detaļu, elementu nav norobežots no visām pusēm; tāds, kam nepārtraukti notiek vielas un enerģijas apmaiņa ar ārējo vidi (parasti par sistēmu)
uztraucīgs tāds, kas ātri sāk uztraukties
nedziestošs tāds, kas deg ilgi, nepārtraukti
augšminētais tāds, kas ir iepriekš pateikts, nosaukts
pusslaukts tāds, kas ir iesākts slaukt, bet nav izslaukts
staigns tāds, kas ir mīksts, neizturīgs un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (piemēram, par augsni, augu kopumu)
mudžekļains tāds, kas ir nekārtīgi sagriezts, savīstīts (par diegiem, dziju u. tml.); tāds, kas ir samudžināts, sajaukts
pusplaucis tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav izplaucis
kvēpains tāds, kas ir sajaukts ar kvēpiem; arī netīrs
moļļains tāds, kas ir sajaukts, samaisīts (biezā masā)
jauceklis tāds, kas mīl jaukties citu lietās
dusuļains tāds, kas nepārtraukti klepo
vellapsēsts tāds, kas nepārtraukti kur iet, skrien, steidzas u. tml.; nemierpilns
rieklis tāds, kas nepārtraukti rej
vurkšķis tāds, kas nepārtraukti runā
nebeidzams tāds, kas noris ilgi, nepārtraukti; tāds, kas bieži atkārtojas
pastāvīgs tāds, kas noris ilgstoši, nepārtraukti (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
nerimtīgs tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas
nerimstošs tāds, kas noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas; nerimtīgs (1)
dienišķs tāds, kas notiek, ir katru dienu; tāds, kas notiek, ir nepārtraukti, pastāvīgi
lupis tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs
lupiķis tāds, kas otram deviņas ādas grib pār acīm nomaukt, skopulis, izspiedējs; lupis
pastāvīgs tāds, kas tiek apzināti darīts vienmēr, nepārtraukti
ausīgs tāds, kas uzmanīgi, arī satraukti klausās
neapturams tāds, ko ir grūti vai neiespējami aizkavēt, pārtraukt, izbeigt (par norisi, procesu)
piebraucams tāds, ko izmanto, lai piebrauktu (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - piemēram, par ceļu
nesatricināms tāds, ko nekas nespēj iztraucēt, pārtraukt (par stāvokli)
dangains tāds, kur ir dziļi iebrauktas ratu sliedes, grambas, bedres (par ceļu)
grambains tāds, kur ir grambas; izbraukts, bedrains
laivojams tāds, kur ir iespējams braukt ar laivu
staigns tāds, kur ir mīksta, neizturīga grunts, augu sega un kur (kas) samērā viegli grimst, arī tiek pārtraukta (kā) kustība (par vietu, teritoriju)
vircains tāds, kur ir virca; tāds, kas sajaukts ar vircu
nemedots tāds, kur nav piejaukts medus, tāds kur nav medus
mistrains tāds, kurā (parasti juceklīgi) ir samaisīts, sajaukts, apvienots kas atšķirīgs
nekārtīgs tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā)
nedzīvs tāds, kurā ir pārtrauktas dzīvības norises vai tās ir vājas (par ķermeņa daļām); tāds, kas zaudējis funkcionēšanas spēju
šļūcenisks tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.)
sadrumstalots tāds, starp kura sastāvdaļām, elementiem ir vājš saistījums vai arī tas ir pārtraukts; tāds, kam trūkst saliedētības, noteiktas sistēmas
halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals
komutējams tīkls tālsakaru tīkls, kurā savienojumi starp izsaucošiem un izsaucamiem lietotājiem tiek nodibināti pirms datu pārraides un tiek pārtraukti pēc pārraides beigām
iztarkšķēt Tarkšķot izbraukt
iztarkšēt Tarkšot izbraukt
mudžeklis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts
murskulis tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis (1)
mēņģis tas (piemēram, ēdiens, dzēriens), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, attiecībām u. tml.)
koļļa tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
ķolla tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
cibiņsviests Tās cibā uzglabāts ar sviestu un ķimenēm sajaukts biezpiens
viens otrs tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms; [dažs]{s:2574}, [kāds]{s:2575}
piejaukums tas, kas ir pievienots, piejaukts (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam)
moļļa tas, kas ir sajaukts, samaisīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām)
ķezeklis tas, kas ir sajaukts, samudžināts; mudžeklis
viļaka tas, kas ir saviļāts, sajaukts
jauktave tas, kas mēdz iejaukties citu runā, darbā
nometakls tas, kas nomests, nomaukts
nometeklis tas, kas nomests, nomaukts
sataurinēt Taurējot sasaukt
sataurinēties Taurējot sasaukties
taurinēties Taurējot sasaukties
pajakarēt Taustot pajaukt
apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot
mongori tautība, dīvo Ķīnas ziemeļu daļā, kalnu apvidū, uz ziemeļaustrumiem no Kukunora ezera, valoda pieder pie mongoļu grupas (tuva vecmongoļu valodai), etnoģenēzē piedalījušies rietummongoļi, tjurki, tibetieši un ķīnieši, reliģija - budisms (lamaisms), kas sajaukts ar šamanismu un daoismu
čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
periodiskā tehniskā apkope tehniskās apkopes veids: periodiski veicamu profilaktisku darbu komplekss, kas samazina spēkratu nolietošanās intensitāti. Atsevišķus spēkratu apkopju darbus grupē pēc tehnisko apkopju veidiem un to periodiskumu parasti nosaka pēc nostrādāto motorstundu vai stundu skaita. Automobiļiem tehnisko apkopju periodiskumu nosaka pēc nobrauktiem kilometriem
nepārtrauktā diagnostika tehniskās diagnostikas veids spēkratu sistēmu un agregātu darbības kontrolei ar iebūvētiem sensoriem, kas dod nepārtrauktu informatīvu signālu plūsmu, ko izvērtē centrālais vadības bloks
tehnoloģiskā operācija tehnoloģiskā procesa daļa, ko nepārtraukti izpilda vienā darba vietā
ķengāties Teikt ļoti rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos
lamāties Teikt rupjus, apvainojošus, aizskarošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos, izteicienos
pavadapstāklis Teikuma palīgloceklis - apstāklis, kas norāda uz darbību, kura norisinās vienlaikus ar galveno teikumā nosaukto darbību
sekundāri predikatīvs komponents teikuma palīgloceklis, kas nosauc pazīmi vai darbību, kura īstenojas izteicēja nosauktās darbības laikā, tādējādi veidojot papildu jeb slēptu gramatisko centru
ekrāna pēcspīdums teleekrāna spīdums, kas turpinās pēc tam, kad televizora darbība pārtraukta
zvanīšana telefona sistēmas darbināšana tā, lai panāktu, ka cita telefona signālierīce rada skaņas, lai izsauktu (kādu) pie telefona
ondulators Telegrammu pieņemšanas aparāts, kas uz papīra lentes pieraksta saņemtos signālus nepārtrauktas līčloču līnijas veidā; to lietoja, raidot ar Morzes kodu radiotelegrāfijā un dienesta sarunās pa vadu telegrāfu
dispečerkontrole Telesignalizācijas sistēma ar automātisko bloķēšanu aprīkotos vienceļa posmos - sniedz vilcienu dispečeram informāciju par kustības virzienu vienceļa posmos, blokiecirkņu un starpstaciju ceļu aizņemtību, ieejas un izejas luksoforu rādījumiem un automātiskās pārbrauktuvju signalizācijas stāvokli
Celsija skala temperatūras mērīšanas skala (simbols °C), kurā, pastāvot normālam spiedienam, temperatūras intervāls starp ledus kušanas punktu (pieņemts par 0 grādu) un ūdens viršanas punktu (pieņemts par 100 grādu) sadalīts vienādās daļās, kas nosauktas par Celsija grādu
apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai
normālais mežs teorētisks idealizēta meža modelis, kurā ar vismazāko darba un līdzekļu izlietojumu veiksmīgi panākta nepārtraukta un maksimāla meža izmantošana
klasiskā elektrodinamika teorija, kas elektromagnētisko lauku aplūko kā nepārtrauktu kontinuumu trīsdimensiju telpā, kurā izplatās elektromagnētiskās mijiedarbības
aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas
feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi"
termometrogrāfs termometrisks aparāts, kas patstāvīgi un nepārtraukti pieraksta temperatūru
izļurkāties Tiekot nemākulīgi, nevērīgi, arī nepārtraukti darbinātam, lietotam u. tml., kļūt nestabilam, ļodzīgam; izbojāties
slaukties Tiekot slauktam, dot pienu
zīmulis Tievs grafīta vai ar saistvielām sajauktas sausas krāsvielas stienītis, parasti koka ietvarā (rakstīšanai vai zīmēšanai)
silts piens tikko slaukts piens
beigties tikt (pavisam) pārtrauktam (par pārdzīvojumiem, attieksmēm)
nolīt tikt ātri, nepārtraukti izteiktam (kādam, attiecinot uz kādu); ātri, nepārtraukti noskanēt (par smiekliem)
nobirt tikt ātri, nepārtraukti pateiktam
braukties tikt brauktam
iesajaukties tikt iejauktam
iesamaukties tikt iemauktam
izajaukties tikt izmaisītam, izjauktam
izaslaukties tikt izslauktam
izasaukties tikt nosauktam
iegūt vārdu tikt nosauktam
iegūt nosaukumu tikt nosauktam kā
izbeigties tikt pārtrauktam (par stāvokli, darbību); tikt pabeigtam
rauties tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi)
notrūkt tikt pārtrauktam, aprauties (par vārdiem, runu)
aprauties tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
izjukt tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu)
jukt tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu)
nojukt tikt pārtrauktam, neturpināties (par norisi, pasākumu); sākt norisēt citādi, parasti neprecīzi, nekārtīgi; izjukt (2)
pajukt tikt pārtrauktam, parasti daļēji (par norisi, pasākumu); arī izjukt (2)
sajukt tikt pārtrauktam, sākt norisēt, parasti pilnīgi citādi, nekārtīgi (par norisi, pasākumu); nerealizēties (par ieceri, nodomu)
aizsisties tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piemēram, par elpu)
trūkt tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli)
sajukt tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.)
izamaukties tikt uzmauktam
sasamaukties tikt uzvirzītam, uzmauktam (par vairākiem, daudziem priekšmetiem)
plūst tikt vienmērīgi, arī nepārtraukti pārvadītam, raidītam
sociālā tirgus ekonomika tirgus ekonomikas veids, kurā darbojas brīvā tirgus mehānisms un pastāv arī valsts sektors; mēdz dēvēt arī par jaukto ekonomiku
aiztirkšināt Tirkšķinot aizbraukt
attirkšināt Tirkšķinot atbraukt
Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
homotopija Topoloģijas pamatjēdziens, kas formalizēti atspoguļo intuitīvo priekšstatu par nepārtrauktu attēlojuma pārveidojumu
funkciju telpa topoloģiska vektoru telpa, kuras elementi ir noteikta veida funkcijas (piemēram, nepārtrauktas, ierobežotas vai integrējamas funkcijas)
ofensīvtorpēda Torpēda (1), pretstatā jūras mīnām, kas tika sauktas par defensīvtorpēdām
transporta rotors transporta ietaise, kas nepārtraukti griežas un ar saviem satvērējiem pārnes pusfabrikātus no viena darba rotora uz citu, kā arī veic sagatavju padošanas un apstrādāto priekšmetu noņemšanas funkcijas
konveijers Transportierīce (piemēram, lente, kausu virkne), kas, parasti nepārtrauktā kustībā, pārvieto no vienas vietas uz citu (apstrādājamos materiālus, montējamās mašīnas, elementus, viena veida kravas) ražošanas iecirknī, rūpnīcā u. tml.
lentes transportieris transportieris ar kravu nesošo elementu nepārtrauktas lentes (gumijota audekla, metāla, stiepļu pinuma) veidā
manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas
manevrēšana transportlīdzekļa pārvietošanās, mainot kustības virzienu vai vērsumu, kas parasti nepieciešama, lai apbrauktu kādu šķērsli, lai pārvietotos ierobežotā laukumā vai lai precīzi piebrauktu noteiktā vietā
braucamība transportlīdzekļa spēja braukt, izbraukt (pa ceļu, taku, upi)
satiksmes blīvums transportlīdzekļu daudzums ceļa, brauktuves vai joslas garuma vienībā noteiktā laika vienībā, izņemot stāvošos transportlīdzekļus
bāzt sprunguļus riteņos traucēt, izjaukt kāda plānus
disharmonēt Traucēt, izjaukt saskaņu, harmoniju
dezorganizēt Traucēt, jaukt (ko); radīt nekārtības
burzāties Traucēt, jaukties
rēdzināt Traucēt, uztraukt
travīt Traukt
traust Traukt (4)
trašķīt Traukt (augļus no koka vai krūma), purinot nolasīt
graudāt Traukt (parasti augu daļas)
kailināt Traukt nost (lapas) - par vēju
attraukt Traukt šurp
brāzties Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu)
brāzmot Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties
brāzt Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu); brāzties
reivuleits trauku plaukts
regālis Trauku plaukts
putna miegs trausls miegs, ko var viegli pārtraukt; neliels brīdis miega, pēc kura cilvēks jūtas atspirdzis
mediācija Trešās valsts starpniecība starptautiskā strīdā, kurā šī valsts nav iejaukta
pērt Triecoties, sitoties (pret ko), šķaidīt, jaukt (piemēram, ūdeni, zemi)
trigrammas Triju pārtrauktu un nepārtrauktu līniju kombinācijas daoismā noteiktu dabas parādību (ūdens, kalna, pērkona, vēja, uguns, zemes, ezera, purva vai debesu) apzīmēšanai
mašīnadīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana ar adāmmašīnu no nepārtraukta pavediena ar iepriekšēju pavediena izliekšanu vai bez pavediena izliekšanas
adīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās
notrakāt Trokšņaini aizbraukt (kur)
klūgāties Trokšņaini iet, braukt
aizbrazdinēt Trokšņojot aizbraukt prom
bezgalīgie formulāri tukšas veidlapas, neaizpildītas tabulas, formas dokumentu aizpildīšanai u. c., kas nodrukātas uz nepārtrauktas papīra lentes, kura tiek satīta rullī vai salocīta vēdekļveidā
raupjā tumšbeka tumšbeku ģints suga ("Porphyrellus porphyrosporus" syn. "Porphyrellus pseudoscaber"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug skuju koku un jauktos mežos, skābās augsnēs
driade tundras pundurkrūms ("Dryas octopetala"), pēc kura atliekām nosaukta driasa flora
kabeļtunelis Tunelis vai koridorveidīga būve, kas paredzēta kabeļu instalācijai uz balstiņiem vai sastatņu plauktiem
tuntuļu nozis tuntuļnozis - pienā iejaukti kviešu milti, kas sacepti uz pannas līdz ar cūku taukiem; to ēd kopā ar kartupeļiem
izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators
kemalisms Turku nacionālās atbrīvošanās kustība, kas sākās 1919. g. un nosaukta tās vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera - vārdā
sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi
java Ūdenī iejaukta rudzu miltu masa ādu miecēšanai
javs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība
jāvs Ūdenī iejaukti milti, lopu barība
pavilnīt Ūdeni maisīt, jaukt
ūdens riņķojums ūdens nepārtraukta kustība Zemes (arī citas planētas) atmosfērā, hidrosfērā un garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā
gamiza Ūdens, kurā iejaukta eļļas krāsa un izšķīdis tajā esošais spirts
hidrauliskās piedevas ūdensizturīgas saistvielas; vielas (trepelis, diatomīts, trass, arī ķieģeļu lauskas, domnu sārņi), kas, sajauktas ar gaisa kaļķiem, dod tiem spēju pēc cietēšanas gaisā cietēt arī ūdenī; satur aktīvo silīcija dioksīdu un alumīnija oksīdu, kas, reaģējot ar kaļķiem, veido kalcija hidrosilikātus un kalcija hidroaluminātus
baltķērsa Ūdensķērsa, saukta arī par velna ķērsu, velna bārdu
ulināt Ūjināt, saukt
paūjināt Ūjinot pasaukt (kādu)
pieūjināt Ūjinot piesaukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sauināt Ūjinot sasaukt
saujināt Ūjinot sasaukt
sauināties Ūjinot sasaukties
saujināties Ūjinot sasaukties
ūlonga Ūlonga tēja - tējas veids: sarullētās tējas lapiņas tiek daļēji fermentētas, tādēļ šī tēja (kas tiek saukta arī par brūno tēju) ieņem starpstāvokli starp melno (fermentēto) un zaļo (nefermentēto) tēju; audzē galvenokārt Dienvidaustrumu Ķīnā un Taivānā
upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem
aturkšēt Urkšķot atsaukties (par cūkām)
aturkšķēt Urkšķot atsaukties (par cūkām)
pauzēt uz brīdi pārtraukt
virsū ķeselēt uzbāzties, iejaukties, pieglaimoties
ielikt Uzbraukt (kādam šķērslim)
ierullēt Uzbraukt (kādam šķērslim)
ietesties Uzbraukt (kādam šķērslim)
uziet Uzbraukt (par transportlīdzekli)
uzrullēt Uzbraukt (parasti ar automobili)
uzorēt Uzbraukt augšā
uzsēklēt Uzbraukt uz sēkļa (strandēt)
sašūpot uzbudināt, satraukt
iekarsināt Uzbudināt, satraukt
sabust Uzbudināt, uztraukt, sakaitināt
exaltē Uzbudināti, satraukti
agitato Uzbudināti, satraukti, nemierīgi
psihot Uzbudināties, uztraukties, nesavaldīgi uzvesties, arī būt intelektuāli vai emocionāli nelīdzsvarotam
izdoties Uzdoties (par kādu citu), sākt saukt sevi citā vārdā
uzraust Uzģērbt, uzmaukt
uzkustēt Uziet, uzbraukt (uz kā, kur augšā), parasti lēni
pabužināt Uzirdināt, pajaukt
uzjakarēt Uzjaukt
uzvārtīt Uzjaukt, uzmaisīt
siltpiens Uzkarsētā vājpienā iejaukts biezpiens
GTT aniloksa cilindrs uzlabots aniloksa cilindrs, kuram ir nevis sešstūrainu šūnu struktūra, bet nepārtrauktas S veida rieviņas vai kanāli, kas nodrošina labāku espiedkrāsas ieplūšanu
iezobot Uzlikt iemauktus
uzmaut Uzlikt iemauktus
zabenēt Uzlikt iemauktus (zirgam)
iestangāt Uzlikt iemauktus ar laužņiem
uzlādēt Uzlikt lāstu kādam, nolādēt, piesaukt nelaimi kādam
izmaukt Uzmaukt
samaukt Uzmaukt
uzmākt Uzmaukt
uzstilpāt Uzmaukt
uzstilpēt Uzmaukt
uzstumt Uzmaukt
aizmaukt Uzmaukt (cepuri) dziļi uz acīm
samaukaļāt uzmaukt (vairākus priekšmetus)
uzmaukties Uzmaukt sev (ko)
uzmaukties Uzmaukt; tikt uzmauktam
uzmauties Uzmaukt; tikt uzmauktam
atraisīties Uzplaukt (par pumpuriem, ziediem)
uzūkņāt Uzrakņāt, sajaukt
uzžolkāt Uzrakņāt, uzjaukt
ieblenzties Uzraukt uzacis, ieplest acis
pasaukt Uzrunāt (kādā vārdā); uzrunājot nosaukt (kāda vārdu)
uzprūsināt Uzsaukt "prus!" (parasti vairākkārt), liekot zirgam apstāties
saturkšt Uzsaukt "turr", saucot cūkas
bauslot Uzsaukt (baznīcā) zemniekus
pārsaukt Uzsaukt baznīcā (laulājamo pāri) otro vai trešo reizi
aklamēt Uzsaukt, skaļi saucot izteikt piekrišanu
saraut uzskaitīt, nosaukt
uzšļucināt Uzslaukt
uzšņūkt Uzšņaukt
traukāt Uztraukt
pist uztraukt, rūpēt
nervozēt Uztraukt, satraukt
budināt Uztraukt, uzbudināt
iekairināt Uztraukt, uzbudināt
concitato Uztraukti
kurgt Uztraukti kladzināt (par vistām)
penkšēt uztraukti klukstēt
žamerīt Uztraukti un skaļi sarunāties
klūgāt Uztraukti, skaļi gāgināt (par zosīm); klēgāt
izatraukties Uztraukties
nervēt Uztraukties
rūgaļāt Uztraukties
satraukāties Uztraukties
satrūkāties Uztraukties
uzkraukāties Uztraukties
uzmusināties Uztraukties
uztraukāties Uztraukties
dristāt Uztraukties, būt nemierīgam
lēkt uz ecēšām uztraukties, dusmoties
uzvārīties Uztraukties, rājoties uz kādu
uzčūkstēt uztraukties, sadusmoties
iekaist Uztraukties, sadusmoties
iekarst Uztraukties, sadusmoties
satracināties Uztraukties, sadusmoties
sakaisties uztraukties, satraukties, dusmoties
uzbust Uztraukties, uzbudināties
pirkšāt uztraukties; ātri dusmoties
pirkšāties uztraukties; ātri sadusmoties
pirkšelēties uztraukties; ātri sadusmoties
pirkšēt Uztraukties; ātri sadusmoties
flammēties Uztraukties; iekaist
perplekss Uztraukts
uznērt Uzvērt, uzmaukt
uzķibināt Uzvilkt, uzmaukt
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu)
uzķirināt Uzvilkt, uzmaukt, viegli piestiprināt
uzziest Uzziedēt, uzplaukt
vārde Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš
vārdis Uzžaujama kārtiņa; vadzis; plauktiņš
Augustovas operācija Vācijas karaspēka uzbrukuma operācija Krievijas armijai 1. pasaules karā 1915. g. 7.-8. februārī, kurā daļa krievu armijas tika aplenkta, atkāpšanos sedza 10. armijas 20. korpuss, kas bija komplektēts no Latvijas teritorijā iesauktajiem, šajās kaujās krita, tika ievainoti vai sagūstīti \~20 tūkstoši latviešu karavīru
Hindenburgs Vācu dirižablis, 245 m garš, 44,5 m augsts, 1936.-1937. g. veica regulārus pasažieru pārvadājumus pa maršrutu Vācija-ASV, pēc tā aizdegšanās pasažieru pārvadājumi ar dirižabļiem tika pārtraukti
analogās vadīklas vadības rīki ar potenciāli neierobežotu uzstatījumu skaitu, ko nevar saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt; pie tām pieder, piemēram, ciparripas, cipartastatūras, dažādas regulēšanas pogas un citi līdzīgi mehānismi
ciparotās vadīklas vadības rīki, kuru uzstādījumu skaits ir galīgs, bet tos var saglabāt atmiņā un atkārtoti izsaukt
padot Vadot nogādāt, piebraukt (transportlīdzekli, parasti vilcienu, vagonus) iekāpšanai, iekraušanai (tajā)
pluit vaidēt, sūdzēties, nemierīgi uztraukties
gaudēt Vaimanāt, žēloties, kaukt
saukalēties vairākkārt atkārtoti saukt
iebraukāt vairākkārt braucot, noregulēt (transportlīdzekli); iebraukt
sasavadāties vairākkārt braukt (kur, līdz kādai vietai)
rakņāties vairākkārt irdināt, jaukt, arī pārvietot zemi ar kādu rīku vai rokām
kaukalēt vairākkārt īsi, aprauti kaukt
uguņot vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas
izšņorgāties vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties
izšņurgāties vairākkārt izšņaukt; izšņaukāties
rakņāties vairākkārt jaukt, arī pārvietot, piemēram, zemi, sniegu, sūnu
rušināties vairākkārt jaukt, mazliet pārvietot, piemēram, smiltis, pelnus, sniegu
klaigāt vairākkārt kliegt; vairākkārt saukt; vairākkārt sasaukties
tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.)
sasaukāties vairākkārt sasaukties
izasaukties vairākkārt saukt
uravāt vairākkārt saukt "urā"; urravot (1)
uravot vairākkārt saukt "urā"; urravot (1)
urravot vairākkārt saukt "urrā"; uravot (1)
saukāt vairākkārt saukt (1)
ūjināt vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu
uzūjināt vairākkārt skaļi izrunāt "ū" skaņu vai skaņu savienojumus, kas sākas ar "u", "ū", lai sasauktu kādu
kašņāt vairākkārt skarot (ko irdenu, piemēram, smilšu kaudzi), jaukt (to), arī iznīcināt (ko tajā)
urķēt vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), grūst, bīdīt, jaukt, rušināt (parasti ar ko smailu)
šņaukāties vairākkārt šņaukt (1); šņaukāt (1)
šņaukāt vairākkārt šņaukt (1); šņaukāties (1)
šņaucīt vairākkārt šņaukt degunu
puņķāties vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties
šņorgāties vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas)
šņurgāties vairākkārt šņaukt, šņaukāties (parasti, ja ir iesnas)
nūžāt vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt
braukāt vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par cilvēku
braukāt vairākkārt vai ilgstoši braukt (parasti dažādos virzienos) - par transportlīdzekļiem
nojēzēties vairākkārtīgi piesaukt Jēzus vārdu (piemēram, irstot)
ūjagas vairākkārtīgi saukt "ūja!"
šņūkāt vairākkārtīgi šņaukt
rokspiešana Vairāku datu apstrādes iekārtu darbības sinhronizācijas procedūra, kuras rezultātā iegūst apstiprinājumu, ka starp šīm iekārtām nodibināti vai pārtraukti sakari
radniecības līnija vairāku nepārtraukti turpinošos pakāpju sakars
slāpēt Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību
mākt Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli)
ergatīvā valoda valoda, kurā vienu locījumu (ergatīvu) izmanto, lai nosauktu pārejošu verbu subjektu, bet citu locījumu (absolutīvu) - lai nosauktu gan pārejošu verbu tiešo objektu, gan nepārejošu verbu subjektu
savalstīt Valstoties (pa ko), sajaukt (to)
augusta pučs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS, kas notika 1991. g. 18.-21. augustā un bija iecerēts, lai pārtrauktu reformas, bet rezultātā veicināja PSRS izjukšanu
prokuratūra Valsts institūcija, kas uzrauga likumu precīzu izpildi, pareizu un vienveidīgu to piemērošanu, ierosina saukt pie atbildības likuma pārkāpējus un valsts vārdā uztur apsūdzību pret tiem tiesā
patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ
privatizācijas sertifikāti valsts un pašvaldību īpašuma privatizēšanai paredzēti maksāšanas līdzekļi (saukti arī par vaučeriem)
vistu vanags vanagu ģints suga ("Accipiter gentilis"), plēsējputns, Latvijā sastopams samērā bieži visā teritorijā, dzīvo skujkoku un jauktos mežos, arī parkos, kapsētās
vandināt Vandīt, jaukt
muļļāt Vandīt, maisīt, sajaukt
makarēt Vandīties, jaukt
savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi
stikla kausēšanas krāsns vanna vanna, kurā klons, sienas un pārsegums izveidoti no ugunsizturīgiem blokiem un ķieģeļiem; kausēšanas vannas vienā galā nepārtraukti pilda izejvielu maisījumu – šihtu, bet otrā galā izstrādā stiklu
sadalījumfunkcija Varbūtību teorijā - nepārtrauktam gadījumlielumam X atbilstošā funkcija F(x)=P(X
v. n. vārdā nosauktais vai vārdā nosauktā
meronīms vārds, kas nosauc cita vārda nosauktās reālijas daļu, piemēram, vārds "vaigs" ir meronīms attieksmē pret vārdu "seja"
kristītais vārds vārds, kurā (bērns) nosaukts kristības ceremonijā
ķūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu
kūķis Vārīti kviešu graudi, sajaukti ar medu vai sīrupu
efervescēt Vārīties, mutuļot, uzliesmot, uztraukties
pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
pievāļāt Vārtoties vai guļot miegā savandīt, sajaukt
kaška Veclaiku būvēs, kur dzelzi nelietoja, stenderē iedzīts koka kāsis, uz kura durvju eņģes jeb pakari uzmaukti
apasavja Vēdiskajā rituālā - apiet vai apbraukt ap kādu priekšmetu pretēji saules virzienam (pretēji pulksteņa rādītāju virzienam), to izmantoja apbedīišanas un mirušo piemiņas rituālos
ekstrūzija veidojamās keramiskās masas nepārtraukta izspiešana caur veidni noteiktas konfigurācijas izstrādājuma iegūšanai
štopēties Veidoties aizsprostojumam, aizsērējumam; veidojoties aizsprostam, aizsērējumam, tikt traucētai, pārtrauktai (plūsmai, straumei)
atšaut Veikli, ātri atnākt, atbraukt
turpināt veikt joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu darbību)
Ārensburgas kultūra vēlā paleolīta beiguposma kultūra Ziemeļeiropā (9. gt. p. m. ē.), nosaukta pēc atradumu vietas Vācijā, pārstāvji bija ziemeļbriežu mednieki, kas nodarbojās arī ar augu vākšanu un zvejniecību, raksturīgi krama bultu gali ar kājiņu, raga cirvji, kaula harpūnas
Raguēls Vēlīnajā jūdu mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, nereti tiek saukts arī par Raziēlu
ievilkt Velkot (kur iekšā) vai ritinot kopā, pārtraukt (piemēram, ierīces) darbību
Dona Velsiešu pirmatnējā dieviete, saukta arī par dievu māti
pleciņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole
līcins Vērpjamā ratiņa dzelzs rociņa, kas ir rata ass pagarinājums un uz kā uzmaukta kaziņa
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3)
daudzināt Vērtējot dēvēt, atkārtoti saukt (par ko, kā)
arklinieks Vesela arkla zemes saimnieks; dainās saukts par "pilnu vīru"
perennis Veselu gadu ilgstošs, nepārtraukts, pastāvīgs
jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km
airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu
atvīcināt Vīcinot atsaukties
neandertālieši Vidējā vai vēlā akmens laikmeta hominīdi, dzīvojuši pirms 100-40 tk. g.; nosaukti pēc 1856. g. Neanderes ielejā atrasta skeleta
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās
levantieši Vidusjūras austrumu daļas zemju iedzīvotāju (parasti sieviešu) un eiropiešu jaukto laulību pēcnācēji, kas bija eiropiešu kultūras un katoļu ticības galvenie priekšstāvji
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
atvidžināt Vidžinot atsaukties (par putniem)
šeikeris Viegli aizverams un noslēdzams trauks, ko lieto jaukto dzērienu gatavošanai bārā
kutināt Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami)
bužināt Viegli skarot, jaukt (parasti matus, spalvu)
bužināties Viegli skarot, jaukties (parasti pa matiem, pa spalvu)
mīksti slaukt viegli slaukt
atslīdēt Viegli, lēni arī klusu, atbraukt (par transportlīdzekļiem)
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt (nost no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt gar (ko), garām (kam) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslīdēt Viegli, slīdoši nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos; viegli, slīdoši braukt nelielu attālumu, neilgu laiku
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt garām (kam), arī gar (ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
paslīdēt Viegli, slīdoši pabraukt zem (kā), arī (kam) apakšā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem lajos)
pārslīdēt Viegli, slīdoši pārbraukt (pāri kam, pār ko) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pieslīdēt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pieslidināt Viegli, slīdoši piebraukt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
pārritināt Vieglos rikšos pārbraukt mājās
blāmā Vienā blāmā - vienā laidā, nepārtraukti
monologs Viena cilvēka samērā ilga nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi)
ritēšana Viena ķermeņa rotācija gar otru, kura kontakta punktos nav slīdes, - kontakta punkti nepārtraukti mainās, noveļoties kustīgajam aksoīdam pa nekustīgo aksoīdu; velšanās
ar vienu iestiepienu vienā laidā, nepārtraukti
monologs Viena literāra tēla samērā gara nepārtraukta runa (ar sarunbiedru vai sevi)
diabētiskā neiropātija viena no smagākajām perifēriskās neiropātijas formām, kas attīstās cukura diabēta gadījumā; novēro jušanas, motoriskās, veģetatīvās un jauktās izpausmes
autortabula viena no speciālām tabulām grāmatu novietošanai bibliotēku plauktos alfabētiskā secībā
izomorfisms Vienādas uzbūves kristālu vai jauktu kristālu veidošanās no līdzīgām ķīmiskām vielām
sakliegāties Vienam ar otru skaļi sasaukties
zadināties Vienam otru piesaukt, uzrunāt
spilants Viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs "Spilanthes alevacea L.", saukts arī "Paragvajas krese", pa daļai lieto kā garšaugu, vairāk ārstniecībā, sēj lecektīs agri pavasarī, vēlāk izstāda
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
bezpersonas teikums vienkopas teikums, kurā nosaukts process, nenosaucot darītāju, un kurā galvenā locekļa funkcijā ir bezpersonas darbības vārds trešās personas formā
pastāvīgās vienmēr; nepārtraukti
plūst vienmērīgi braukt (par daudziem transportlīdzekļiem)
kņāpt vienmērīgi, nepārtraukti sist ar ko asu, smailu, skaldot, drupinot u. tml.
slīdēt vienmērīgi, nepārtraukti tikt vērstam (pāri kam, uz ko), pakāpeniski mainot uztveres objektus (par skatienu, acīm)
riksis vienmērīgi, vidēji ātri (skriet); tā (braukt, jāt), ka (parasti zirgs) skrien vienmērīgi, vidēji ātri
plūstošs vienmērīgs, arī nepārtraukts (parasti par darbību, kustībām)
denonsēt Vienpusēji pārtraukt starptautiska līguma izpildi
vienpusplauktenis Vienpusīgs plauktenis
iestiepiens vienreizēja nepārtraukta (kādas darbības) norise
apsauciens vienreizēja paveikta darbība --> apsaukt
atbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> atbraukt (1)
izbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> izbraukt (2); atpūtas brauciens, ekskursija
nobrauciens vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (1)
nobrauciens vienreizēja paveikta darbība --> nobraukt (2)
pārbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> pārbraukt (3)
pasauciens vienreizēja paveikta darbība --> pasaukt(1)
piebrauciens vienreizēja paveikta darbība --> piebraukt(1)
sasauciens vienreizēja paveikta darbība --> sasaukties(1)
sauciens vienreizēja paveikta darbība --> saukt(1)
sauciens vienreizēja paveikta darbība --> saukt(2)
sauciens vienreizēja paveikta darbība --> saukt(3)
slauciens vienreizēja paveikta darbība --> slaukt
šņauciens vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (1)
šņauciens vienreizēja paveikta darbība --> šņaukt (2); arī pulverveida vielas (parasti tabakas) daudzums, ko var iešņaukt vienā reizē
trauciens vienreizēja paveikta darbība --> traukt (1), traukties
uzbrauciens vienreizēja paveikta darbība --> uzbraukt (1)
uzsauciens vienreizēja paveikta darbība --> uzsaukt (1)
Hammurapi likumu krājums viens no pasaulē senākajiem pierakstītajiem administratīvajiem dokumentiem, kas tapis 18. gs. vidū p. m. ē., un nosaukts Babilonas valdnieka Hammurapi (1792–1750 p. m. ē.) vārdā; šis kodekss sastāv no 282 likuma pantiem, kuri ietver arī noteikumus par soda naudas noteikšanu, sodīšanas veidiem un sabiedrības sociālo struktūru un tiesībām, kā arī ietver nevainīguma prezumpciju – cilvēks uzskatāms par nevainīgu tikmēr, kamēr nav pierādīta viņa vaina
tetrametilendiamins viens no ptomaīniem jeb pūšanas indēm, saukts arī putrascīns, vāji indīga viela, dažu slimību gadījumos sastopams arī urīnā
cvingliānisms viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū
sarkanais viens no Velna vai kaitētāja gara (Vadātāja, Lietuvēna) pavārdiem, nosaukts pēc krāsas spīduma, kādā tas rādījies cilvēkiem
onestep Viesību deja divdaļīgā taktī un ātrā tempā, saukta arī par šīberi; vansteps
skapists Viesnīcas Rīga bāra saukta "Skapis" (20. gs. 60.-80. gados, intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta) apmeklētājs
Aičas viesu māja Valmieras novada Rencēnu pagastā pie Aičas dzirnavu ezera, darbība pārtraukta 2019. g. janvārī
caurbrauktuve vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri)
rijolpakaļa vieta aiz plaukta
nevieta vieta pie cilvēka (vai citas dzīvas būtnes), ko negrib saukt vārdā
rijolpriekša vieta plaukta priekšā
programmas pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde tiek pārtraukta, lai veiktu vizuālu programmas pārbaudi, izdrukātu starprezultātus vai izdarītu cita veida tās izpildes analīzi
pārtraukumpunkts vieta programmā, kur tās izpilde var tikt pārtraukta, lai izdrukātu mainīgo vērtības vai veiktu programmas testēšanu
gājēju pāreja vieta uz brauktuves, kur gājējiem paredzēts šķērsot ielu; apzīmēta ar attiecīgo ceļa apzīmējumu vai ceļa zīmi
plauktapuža vieta zem plaukta
rijolapuža vieta zem plaukta sastatnēm
nostāšana vieta, kur var ienākt, iebraukt, apstāties
pārbraucienis vieta, kur var pārbraukt
puse vieta, teritorija, kas atrodas ar apzīmētāju nosauktās vietas virzienā vai tās tuvumā
puse vieta, teritorija, kur parasti izpaužas ar apzīmētāju nosauktā parādība, tās iedarbība
vābīt Vilināt, saukt, aicināt
klunčāties Vilkties, lēnām iet vai braukt
klunčoties Vilkties, lēnām iet vai braukt
te Virsteikumā norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums
tur Virsteikumā norāda uz nenosauktu, samērā tālu vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek vienlaikus ar palīgteikumā nosaukto darbību
tikmēr Virsteikumā norāda, ka darbība notiek, stāvoklis eksistē tik ilgi, līdz sasniegts palīgteikumā nosauktās darbības rezultāts
tepat Virsteikumā norāda, uz nenosauktu tuvāku vietu, kuru konkretizē vietas apstākļa palīgteikums
tāļāk Virzienā uz priekšu (iet, braukt), attālinoties no kā, kāda
dzīties Virzīties (parasti strauji); traukties
slīdēt Virzīties pa (kā) virsmu nepārtrauktā, arī nemainīgā saskarē ar to, pārvarot berzi šīs saskares plaknē (parasti par priekšmetiem, fizikāliem ķermeņiem)
iet Virzīties, braukt (no kurienes, uz kurieni) - par transportlīdzekļiem
nākt Virzīties, braukt šurp (par transportlīdzekļiem)
zagties Virzīties, braukt tā, lai nepamanītu, slepeni, neatļauti virzīties, braukt (par transportlīdzekļiem)
vilkties Virzīties, braukt, parasti lēni (par transportlīdzekļiem)
līst Virzīties, pārvietoties (pa ko šauru, neērtu, parasti, pārvarot kādus šķēršļus) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; arī spraukties
ievilkt Virzoties (pa gaisu), atstāt (aiz sevis pēdas, parasti nepārtrauktas līnijas veidā)
samalt Virzoties (pāri kam), izdangāt, izjaukt u. tml. (to), parasti pilnīgi; ar triecieniem (pret ko) salauzt, sagraut u. tml. (to)
izmalt Viscaur izbraukt (8), izdangāt
no vienas vietas viscaur, nepārtrauktā virknē, ļoti daudz
burbons Viskijs, kas tiek destilēts no masas, kurā vismaz 51 procents ir kukurūza; nosaukums sākotnēji saistīts ar Burbonas grāfisti ASV Kentuki štatā (kas savukārt nosaukta tā laika Francijas karaliskās ģimenes vārdā)
nepārtrauktība vispārināta īpašība --> nepārtraukts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
nepārtrauktība vispārināta īpašība --> nepārtraukts (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
permanence vispārināta īpašība --> permanents, šīs īpašības konkrēta izpausme; pastāvība, nepārtrauktība
satrauktība vispārināta īpašība --> satraukts(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
saudzība vispārināta īpašība --> saukt(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
atsaukšana vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus
Rīmaņa virsma vispārināta kompleksā plakne – vairākplakņu virsma ar griezumiem, kuru izmanto komplekso funkciju nepārtrauktai attēlošanai
melnie Vispirms tā saukti rietumafrikāņi (1625. g.), tagad šo vārdu attiecina uz afrikāņiem, kuri dzīvo uz dienvidiem no Sahāras, kā arī uz afrikāniskas izcelsmes personām, kuras dzīvo ārpus Āfrikas
vienmēr Visu laiku, nepārtraukti
arvien visu laiku, nepārtraukti; joprojām
arvienu visu laiku, nepārtraukti; joprojām
arvien vēl visu laiku, nepārtraukti; joprojām
no rīta līdz vakaram visu laiku, nepārtraukti; ļoti bieži
augu Visu, nepārtrauktu
vaļējais Visuma modelis Visuma modelis, pēc kura Visums ir bezgalīgs un visi attālumi tajā ar laiku nepārtraukti palielinās
pavizināties Vizinoties pabraukt (kur, kādā virzienā u. tml.); vizināties nelielu attālumu, neilgu laiku
Bosals Vudū kultā - tā sauktais "dieva mežonis", kura gars iemitinās cilvēkā plosot un mokot to
iezagties Zagšus iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
kraņģēt Zagt (kādu sīkumu); nošmaukt
cebīt Zagt, nošmaukt
zeltgalvītis zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas krāšņgalvīšu ģints suga ("Regulus regulus"), mazs dziedātājputns (masa 5-7 g), kura tēviņiem galvas virspuse ir oranža, mātītēm - dzeltena; Latvijā sastopams visā teritorijā, dzīvo skujkoku (īpaši egļu) un jauktos mežos, arī parkos
zaudēt līdzsvaru Zaudēt mierīgu, nesatrauktu psihisko stāvokli
noiet no skatuves Zaudēt noteicošu stāvokli; pārtraukt darboties
anomija Zaudēta vai traucēta spēja nosaukt priekšmetus vai atrast sarunā nepieciešamos vārdus
nokarenā zebrīna zebrīnu suga ("Zebrina pendula"), plaši pzīstams nokarens telpu augs (ko nepareizi mēdz saukt par raibo tradeskanciju), lapas virspusē zaļas, ar platām, sudrabpelēkām garensvītrām, apakšpusē violetsarkanas, iegareni olveida, ziedi spilgti rožaini
mēnešzemenes Zemeņu suga, kam raksturīga ogu ražošana nepārtraukti līdz vēlam rudenim; šīs sugas augi
sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama
dubļu vulkāns zems paugurs ar piltuvveida krāteri virsotnē, pa kuru periodiski izverd dubļu masas un gāzes, kas bieži ir sajauktas ar ūdeni un naftu
viverra Zīdītāju klases dzimtas ("Viverridae") ģints ("Viverra"), plēsējs, tam ir dziedzeris, kas atdala tā saukto cibetu, smaržīgu vielu
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga
boreālā fauna ziemeļu puslodes mērenās joslas jūru zooģeogrāfiskā apgabala dzīvnieku komplekss un ziemeļu puslodes sauszemes mērenās joslas skujkoku un jaukto mežu dzīvnieku komplekss
samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni
notvangot Zināmu laiku būt nepatikšanās, nepārtraukti kalpot, vergot (būt cietumā)
sagrebt Zināmu laiku nepārtraukti grebt
sabrūķēt zināmu laiku nepārtraukti lietot
saglūnēt Zināmu laiku nepārtraukti lūrēt
saklaknīt Zināmu laiku nepārtraukti sēdēt perēklī (par vistu)
nozvalstīties Zināmu laiku nepārtraukti slinkojot gulšņāt
sakviekt Zināmu laiku, nepārtraukti kviekt
sasteberēt Zināmu laiku, nepārtraukti, nedroši staigāt
krāsu sintēzes likumi zinātniskās krāsu sintēzes teorijas pamatlikumi: trijādības likums, nepārtrauktības likums un aditivitātes likums
brīdinājuma ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju par to, ka pieprasītā darbība tiek pārtraukta, jo ir noticis kas neparedzēts; lietotājs var turpināt darbību vai atlikt tās izpildi, kā arī vērsties pēc palīdzības
informatīvais ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam vajadzīgā darbība ir negaidīti pārtraukta un nevar tikt turpināta; lietotājam jāapstiprina, ka šī darbība jāaptur, vai arī jāvēršas pēc palīdzības
zirglietas Zirga iejūga piederumi - priekšmeti (piemēram, sakas, slejas, iemaukti, apauši) zirga iejūgšanai
uzdinīki zirga iemaukti, pagatavoti no ādas bez mutes dzelžiem
pajūgs Zirga lietas, ko uzliek zirgam, lai viņš varētu vilkt un braucējs zirgu vadīt (sakas, loks, lences (slejas, vērzeles), sedulka, iemaukti un groži)
virbastis Zirgs, kas nepārtraukti vicina asti
virpenastis Zirgs, kas nepārtraukti vicina asti
džendžele Zivju baidāmais daikts, pastāv no 3 pēdu garas dzelzs ar kreceli galā, uz kuras uzmaukti 15-20 tērauda riņķi
naša Zivju veiksme, saukta arī par kodumu
kaillapu zizifs zizifu suga ("Ziziphus jujuba"), saukta arī par parasto jujubu
kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos
Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0
iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
pazvanīt Zvanot neilgu laiku, signalizēt, lai pasauktu (kādu)
saskulbināt Zvanot sasaukt kopā
dievāties Zvērot piesaukt Dievu
lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
atzviegties Zviedzot atsaukties (par zirgu)
sazviegt Zviedzot sasaukt
melnā zvīņbeka zvīņbeku dzimtas suga ("Strobilomyces strobilaceus" syn. "Strobilomyces floccopus"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, aug lapu koku un jauktos mežos, auglīgās augsnēs
žebot Žabot, iemauktus uzlikt
atžadzināt Žadzinot atsaukties (par žagatu)
uzžāvāt Žāvājoties izsaukt miegu kādam (tuvumā esošam)
mākslīgā žāvēšana žāvēšana, ko veic periodiskas vai nepārtrauktas darbības žāvētavās, atmosfēras vai pazeminātā spiedienā (vakuumžāvēšana)
apgabenis Žāvēšanai izjauktās siena gubas aizņemtā vieta
apgabine Žāvēšanai izjauktās siena gubas aizņemtā vieta
lentes žāvētava žāvētava ar lentes transportieriem, kas nepārtraukti virzās
nūdēt Žēli saukt
ņūdēt Žēli saukt

aukt citās vārdnīcās:

MEV

àukt^II

aukt^null