meronīms
meronīms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | meronīms | meronīmi |
| Ģen. | meronīma | meronīmu |
| Dat. | meronīmam | meronīmiem |
| Akuz. | meronīmu | meronīmus |
| Lok. | meronīmā | meronīmos |
Vārds, kas nosauc cita vārda nosauktās reālijas daļu, piemēram, vārds "vaigs" ir meronīms attieksmē pret vārdu "seja".
Avoti: VsV, TWN