atrukšķēt
atrukšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atrukšķu | atrukšķam | atrukšķēju | atrukšķējām | atrukšķēšu | atrukšķēsim |
| 2. pers. | atrukšķi | atrukšķat | atrukšķēji | atrukšķējāt | atrukšķēsi | atrukšķēsiet, atrukšķēsit |
| 3. pers. | atrukšķ | atrukšķēja | atrukšķēs | |||
Pavēles izteiksme: atrukšķi (vsk. 2. pers.), atrukšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrukšķot (tag.), atrukšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrukšķētu
Vajadzības izteiksme: jāatrukšķ
Rukšķot atsaukties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš līkajai raganai aturkšķēja, atrukšķēja:
- Ja cūka atrukšķ - precības būs, ja ne - tad jāgaida vēl gadu.
- Un, kas pats skaistākais: ja pie jums šajā rīšanas procesā kāds pienāk un kaut ko aizrāda, droši varat pacelt šņukuru no grūdeņa un cildeni atrukšķēt - šoreiz es tev par šo aizrādījumu atvainoties nepieprasīšu!
- Ja cūka atrukšķ – precības būs, ja ne – tad jāgaida vēl gadu.