atrukšēt
atrukšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atrukšu | atrukšam | atrukšēju | atrukšējām | atrukšēšu | atrukšēsim |
| 2. pers. | atrukši | atrukšat | atrukšēji | atrukšējāt | atrukšēsi | atrukšēsiet, atrukšēsit |
| 3. pers. | atrukš | atrukšēja | atrukšēs | |||
Pavēles izteiksme: atrukši (vsk. 2. pers.), atrukšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atrukšot (tag.), atrukšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atrukšētu
Vajadzības izteiksme: jāatrukš
Rukšķot atsaukties.
Avoti: LLVV