urravot
urravot 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urravoju | urravojam | urravoju | urravojām | urravošu | urravosim |
| 2. pers. | urravo | urravojat | urravoji | urravojāt | urravosi | urravosiet, urravosit |
| 3. pers. | urravo | urravoja | urravos | |||
Pavēles izteiksme: urravo (vsk. 2. pers.), urravojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urravojot (tag.), urravošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urravotu
Vajadzības izteiksme: jāurravo
urravāt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | urravāju | urravājam | urravāju | urravājām | urravāšu | urravāsim |
| 2. pers. | urravā | urravājat | urravāji | urravājāt | urravāsi | urravāsiet, urravāsit |
| 3. pers. | urravā | urravāja | urravās | |||
Pavēles izteiksme: urravā (vsk. 2. pers.), urravājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: urravājot (tag.), urravāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: urravātu
Vajadzības izteiksme: jāurravā
2.transitīvs Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu); urrāt1.
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neatkarības deklarācijas gadskārtā būšot velobrauciens, un LTV iepīkstējusies, lai atsaucas vectētiņi, kas lielajā dienā bijuši klāt un vai sklerozītē atceras, kā toreiz urravojuši ovāciju.
- Ja tagad viņam neiznāks līdz galam uzveikt naidniekus, tad pats partiju dibinās, pats vēlēšanās uzvarēs, pats jauno valdību veidos, bet " revolucionāri", tvitera pulcēti, stāvēs malā un urravos...
- Viņam tiek pievesta pilsētas priekšnieka meitiņa, kurai viņš dod roku, un abi, ļaudīm urravojot, iziet cauri vārtiem, kurus veidoja visu nakti un kurus mans tēvs ir nosargājis no mana dēla enerģijas uzplūdiem.
- — ļaudis atzinīgi urravoja.
- nebeidz vien urravot un uzsaukt tostus cara tētiņam,